Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Obligātā militārā dienesta likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka obligātā militārā dienesta tiesiskos, ekonomiskos un sociālos pamatnoteikumus. Tā mērķis ir nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar obligātā militārā dienesta karavīriem un iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.

2.pants. (1) Visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda obligātais militārais dienests.

(2) Brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt arī sievietes — Latvijas pilsones.

3.pants. (1) Obligātais militārais dienests sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē.

(2) Obligāto aktīvo militāro dienestu un dienestu rezervē pilda Nacionālo bruņoto spēku formējumos.

(3) Rezervē tiek ieskaitīti:

1) karavīri pēc obligātā aktīvā militārā dienesta beigšanas;

2) obligātajā aktīvajā militārajā dienestā neiesauktās personas pēc iesaukšanas laika izbeigšanās;

3) valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību;

4) šā likuma 4.pantā minētās personas;

5) pilsoņi, kas ieguvuši profesionālo vai akadēmisko izglītību Latvijas Policijas akadēmijā un turpina dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.

4.pants. (1) Personas, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir dienējušas ārvalstu militārajā dienestā, tiek ieskaitītas rezervē.

(2) Rezervē tiek ieskaitīti tie Latvijas pilsoņi, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā.

5.pants. (1) Obligātajam militārajam dienestam pakļauto, kā arī brīvprātīgo personu uzskaiti, reģistrāciju un iesaukšanu veic Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās civiliestādes — valsts militārā dienesta pārvaldes un Militārā dienesta iesaukšanas centrs.

(2) Šīs iestādes darbojas saskaņā ar attiecīgiem Aizsardzības ministrijas un Ministru kabineta apstiprinātiem nolikumiem.

6.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldēs reģistrētās personas līdz iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā sauc par iesaucamajiem. Personas, kuras iesauktas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, sauc par karavīriem. Karavīrus, kuri ieskaitīti rezervē, sauc par rezerves karavīriem, bet iesaucamos, kuri ieskaitīti rezervē, — par rezervistiem.

7.pants. Valsts aizsardzības jautājumu risināšanā valsts militārā dienesta pārvaldes sadarbojas ar pašvaldībām, kuras nodrošina valsts militārā dienesta pārvaldes un to struktūrvienības ar darbam nepieciešamajām telpām un sniedz šīm pārvaldēm visu nepieciešamo informāciju. Līdzekļi šo uzdevumu veikšanai tiek piešķirti no valsts budžeta.

8.pants. Obligātā aktīvā militārā dienesta ilgums ir 12 mēneši.

9.pants. Uzsākot obligāto aktīvo militāro dienestu, karavīri dod karavīra zvērestu.

10.pants. Karavīriem un rezerves karavīriem tiek piešķirtas militārā dienesta pakāpes.

II nodaļa. Personu uzskaite, reģistrācija un iesaukšana obligātajā militārajā dienestā

11.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām informāciju par iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu reģistrācijas datiem, izglītību, nodarbošanos, sodāmību un veselības stāvokli. Informācijas pieprasīšanu un izsniegšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

12.pants. (1) Obligātajam militārajam dienestam pakļautās personas reģistrē valsts militārā dienesta pārvaldes pēc šo personu dzīvesvietas tajā gadā, kad tās sasniedz 18 gadu vecumu. Reģistrācijas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(2) To Latvijas pilsoņu reģistrāciju, kuru dzīvesvieta nav Latvijā, veic Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgajā ārvalstī.

13.pants. (1) Valsts militārā dienesta pārvaldes ņem uzskaitē rezerves karavīrus un rezervistus.

(2) Vīrieši atrodas obligātā militārā dienesta rezervē laika periodā, kas sākas ar dienu, kad viņi ieskaitīti militārā dienesta rezervē, un ilgst līdz 45 gadu vecumam. Pēc tā sasniegšanas vīriešus no obligātā militārā dienesta uzskaites noņem.

(3) Militārā dienesta rezerves komandējošā sastāva personas no obligātā militārā dienesta uzskaites tiek noņemtas īpašā kārtībā.

14.pants. Dzimtsarakstu iestādēm ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par obligātā militārā dienesta uzskaitē esošo personu vārda vai uzvārda maiņu vai par šo personu nāvi.

15.pants. (1) Prokuratūrai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret obligātā militārā dienesta uzskaitē esošu personu, bet tiesai — par obligātā militārā dienesta uzskaitē esošas personas notiesāšanu.

(2) Pilsonības un imigrācijas iestādēm ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai:

1) par tām obligātajam militārajam dienestam pakļautajām personām, kurām atņemta Latvijas pilsonība vai kuras atteikušās no tās;

2) par personām, kuras ieguvušas Latvijas pilsonību, ja tās ir obligātajam militārajam dienestam atbilstošā vecumā.

(3) Valsts licencētajām augstskolām ir pienākums paziņot attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par gadījumiem, kad personas, kuras nav iesauktas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā saskaņā ar šā likuma 21.panta 4. un 5.punktu, pārtrauc studijas vai mācības maģistratūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā.

(4) Valsts licencētajām vidējās vispārējās izglītības, vidējās speciālās izglītības un arodizglītības mācību iestādēm ir pienākums paziņot attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par gadījumiem, kad personas, kuras nav iesauktas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā saskaņā ar šā likuma 21.panta 6.punktu, pārtrauc mācības.

(5) Veselības un darbspēju ekspertīzes komisijām ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par invaliditātes noteikšanu obligātā militārā dienesta uzskaitē esošajām personām.

16.pants. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauc, lai nodrošinātu Saeimas noteikto Nacionālo bruņoto spēku un citu militāro formējumu personālsastāva skaitu. Pavēli par iesaukumu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā izdod aizsardzības ministrs.

17.pants. (1) Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauc pilsoņus no 19 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

(2) Brīvprātīgi obligātajā aktīvajā militārajā dienestā var iestāties no 18 gadu vecuma.

18.pants. (1) Iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšanu, profesionāli psiholoģisko testēšanu un viņu iesaukšanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā veic Militārā dienesta iesaukšanas centrs.

(2) Militārā dienesta iesaukšanas centrs atbilstoši savai kompetencei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbauda virsnieku, virsdienesta karavīru, rezerves karavīru un rezervistu vispārējo piemērotību militārajam dienestam.

19.pants. Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad izskatīti priekšlikumi par iesaucamā izmantošanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, attiecībā uz katru iesaucamo pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesaukt obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku;

2) neiesaukt obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, norādot iemeslu saskaņā ar šā likuma 21. un 22.pantu, kā arī termiņu, uz kādu tiek atlikta iesaukšana obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

20.pants. (1) Šā likuma 19.pantā minēto lēmumu ieinteresētā persona 10 dienu laikā ir tiesīga pārsūdzēt šā likuma 25.pantā minētajai kontroles komisijai.

(2) Kontroles komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.

21.pants. (1) Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā neiesauc:

1) personas, kuras veselības stāvokļa dēļ atzītas par militārajam dienestam nederīgām;

2) apgādājamu ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus, kā arī personas, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) nemilitāro augstskolu absolventus, kuri augstākās izglītības iegūšanas laikā brīvprātīgi apguvuši valsts apstiprinātu speciālo militārās apmācības kursu;

4) personas, kuras mācās maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā, kā arī maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus;

5) valsts licencēto augstskolu sekmīgus pilna laika studējošos (pirmās augstākās izglītības ieguvei);

6) personas, kuras mācās valsts licencētajās vidējās vispārējās izglītības, vidējās speciālās izglītības un arodizglītības mācību iestādēs (pirmās vidējās izglītības ieguvei), — līdz absolvēšanas gada 1.oktobrim;

7) pilsoņus, kuri iegūst izglītību ārvalstīs pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma;

8) ordinētus garīdzniekus, kuri pieder pie kādas no konfesijām, kas pārstāvētas militārkapelāna dienestā, un personas, kuras mācās šo konfesiju izveidotajās garīgā personāla mācību iestādēs;

9) personas, pret kurām notiek kriminālvajāšana vai kuru krimināllietas atrodas tiesas izskatīšanā;

10) personas, kuras par izdarītajiem noziegumiem izcieš sodu vai ir izcietušas sodu brīvības atņemšanas iestādēs.

(2) Šā panta 5.punktā minētie nemilitāro augstskolu pilna laika sekmīgi studējošie un 6. un 7.punktā minētās personas netiek iesauktas līdz 26 gadu vecumam.

22.pants. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā var neiesaukt:

1) personas, kuras svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu citā laikā tuvāko triju gadu laikposmā. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nav pieļaujama;

2) Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniekus.

23.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldes kontrolē, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamie netika iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā. Ja neiesaukšanas pamats zudis, personas iesaucamas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

24.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldes nedrīkst traucēt valsts licencēto augstskolu absolventiem pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma sekmīgas beigšanas uzsākt studijas nākamajā studiju posmā (maģistratūrā, rezidentūrā, doktorantūrā).

25.pants. (1) Ministru kabinets izveido militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju, kuras locekļi darbojas tās sastāvā bez atalgojuma saņemšanas, bet uz šīs komisijas darbības laiku tiek atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, kur turpina saņemt darba algu. Šī komisija ir tiesīga kontrolēt un pārskatīt Militārā dienesta iesaukšanas centra pieņemtos lēmumus, kā arī izskatīt personu sūdzības par šiem lēmumiem.

(2) Kontroles komisija saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu periodiski darbojas Militārā dienesta iesaukšanas centrā.

26.pants. Kontroles komisiju vada aizsardzības ministra ieteikts priekšsēdētājs, un tās sastāvā iekļauj:

1) Aizsardzības ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

2) Ārlietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

3) Ģenerālprokuratūras pilnvarotu pārstāvi;

4) Iekšlietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

5) Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

6) Kultūras ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

7) Labklājības ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

8) Tieslietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

9) Zemkopības ministrijas pilnvarotu pārstāvi.

III nodaļa. Obligātā militārā dienesta pildīšana

27.pants. Obligātā militārā dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī militārie reglamenti.

28.pants. Pamats norīkošanai dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmums.

29.pants. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaukto personu savlaicīgu nosūtīšanu uz dienesta vietām nodrošina valsts militārā dienesta pārvaldes, pret parakstu izsniedzot tām attiecīgu norīkojumu, kas ir pamats tam, lai ar iesaucamo noslēgtais darba līgums tiktu izbeigts vai iesaucamais tiktu atbrīvots no valsts civildienesta.

30.pants. (1) Obligātā aktīvā militārā dienesta izpilde, kā arī rezerves karavīru un rezervistu apmācības sākas ar dienu, kad persona saskaņā ar norīkojumu ir ieradusies dienesta vietā un iekļauta personālsastāva sarakstā. Dienesta vietas komandieris (priekšnieks) uzskaita obligātā aktīvā militārā dienesta, kā arī rezerves karavīru un rezervistu apmācību laiku un atvaļina rezervē, kā arī 10 dienu laikā informē valsts militārā dienesta pārvaldes par obligātā aktīvā militārā dienesta, kā arī rezerves karavīru un rezervistu apmācību sākumu un beigām.

(2) Karavīru atvaļināšanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija.

31.pants. Karavīram obligātajā aktīvajā militārajā dienestā un rezerves karavīram vai rezervistam apmācību laikā nav ieskaitāms laiks, kad viņš atradies patvaļīgā prombūtnē.

32.pants. Karavīrs atvaļināms rezervē pirms dienesta termiņa izbeigšanās, ja:

1) viņš obligātā aktīvā militārā dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ kļuvis dienestam nederīgs;

2) viņa apgādājamie ģimenes locekļi paliek bez apgādnieka;

3) viņš par nozieguma izdarīšanu tiek notiesāts ar brīvības atņemšanu.

33.pants. (1) Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku apmācību plānu aizsardzības ministrs ar savu pavēli var iesaukt rezerves karavīrus un rezervistus uz apmācībām, bet ne biežāk kā reizi gadā, un to ilgums nedrīkst pārsniegt 30 dienas četros gados.

(2) Rezerves karavīriem un rezervistiem apmācību laikā ir obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra statuss.

(3) Rezerves karavīri un rezervisti, kuri dien Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās un civilās aizsardzības sistēmā, kā arī strādā profesionālajās un brīvprātīgajās avārijas un glābšanas vienībās, miera laikā uz apmācībām Nacionālo bruņoto spēku sastāvā netiek iesaukti.

IV nodaļa. Iesaucamo, karavīru, rezerves karavīru un rezervistu tiesības un pienākumi

34.pants. Iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu, kā arī šā likuma 12.pantā minēto personu pienākums ir ierasties valsts militārā dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajā laikā un vietā.

35.pants. Ja persona tajā gadā, kad tā sasniegusi 18 gadu vecumu, nav saņēmusi izsaukumu uz reģistrāciju, tai ir jāierodas valsts militārā dienesta pārvaldē pēc dzīvesvietas līdz nākamā gada 31.janvārim.

36.pants. Darba devējam vai civiliestādes vadītājam jāatbrīvo persona no darba pienākumu pildīšanas valsts militārā dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajās dienās, saglabājot darba vietu (amatu) un mēneša vidējo izpeļņu.

37.pants. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām personām darba devējs vai civiliestāde izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā, un tām tiek saglabāta darba vieta (amats).

38.pants. Personas, kuras neattaisnotu iemeslu dēļ neierodas valsts militārā dienesta pārvaldē, atved piespiedu kārtā. Lēmumu par piespiedu atvešanu pieņem attiecīgo valsts militārā dienesta pārvalžu, kā arī to struktūrvienību vadītāji. Lēmumu izpilda valsts policijas iestādes.

39.pants. Par attaisnojošu neierašanās iemeslu tiek atzīti nepārvarami apstākļi, kurus rakstveidā apliecinājušas pašvaldības, ārstniecības vai policijas iestādes.

40.pants. (1) Sekmīgiem augstskolu studentiem, kuri izteikuši vēlēšanos brīvprātīgi pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu, pēc atvaļināšanas rezervē ir tiesības turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas.

(2) Valsts licencētajās mācību iestādēs vismaz viena ceturtdaļa no vietām, kas paredzētas studentiem, kuru apmācību apmaksā no valsts budžeta, rezervējama tiem no aktīvā militārā dienesta atvaļinātajiem karavīriem, kuri ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus.

41.pants. (1) Personām, kuras obligātā aktīvā militārā dienesta laikā godprātīgi pildījušas savus tiešos dienesta pienākumus, ir priekšrocības ieņemt civildienesta ierēdņu amatus, ja tās ir nokārtojušas valsts civildienesta ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmenu un šo personu un citu amata pretendentu darba spējas, teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir vienādas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir priekšrocības ieņemt amatus arī citās valsts institūcijās, ja šo personu un citu amata pretendentu darba spējas, teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir vienādas.

42.pants. (1) Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru, uz apmācībām iesaukto rezerves karavīru un rezervistu dzīvību un veselību apdrošina par valsts līdzekļiem.

(2) Ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs, uz apmācībām iesauktais rezerves karavīrs vai rezervists, pildot dienesta pienākumus, ir kļuvis par invalīdu, viņam tiek noteikta invaliditātes pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

(3) Ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs, uz apmācībām iesauktais rezerves karavīrs vai rezervists kļuvis invalīds sakarā ar ievainojumu, kontūziju vai sakropļojumu, kas iegūts, pildot dienesta pienākumus, viņam papildus šā panta otrajā daļā minētajai pensijai piešķir papildu pensiju kā šā panta pirmajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzību šādā apmērā:

1) I grupas invalīdam — 100 procentus no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas;

2) II grupas invalīdam — 80 procentus no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas;

3) III grupas invalīdam — 60 procentus no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.

(4) Ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs, uz apmācībām iesauktais rezerves karavīrs vai rezervists ir guvis ievainojumu nelaimes gadījumā, kas nav saistīts ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu, vai arī dienesta laikā kļuvis par invalīdu slimības dēļ, viņam papildus šā panta otrajā daļā minētajai invaliditātes pensijai piešķir papildu pensiju kā šā panta pirmajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzību šādā apmērā:

1) I grupas invalīdam — 80 procentus no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas;

2) II grupas invalīdam — 60 procentus no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas;

3) III grupas invalīdam — 40 procentus no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.

(5) Ja šā panta otrajā daļā minētajiem invalīdiem tiek mainīta invaliditātes grupa, pensija pārrēķināma atbilstoši no jauna piešķirtajai invaliditātes grupai, kā arī maināms šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās papildu pensijas apmērs.

(6) Ja tiek mainīts valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērs, attiecīgi maināms arī šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās papildu pensijas apmērs.

(7) Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgajiem mirušā, bojā gājušā vai par mirušu atzītā obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra, uz apmācībām iesauktā rezerves karavīra vai rezervista ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā. Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

(8) Ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs, uz apmācībām iesauktais rezerves karavīrs vai rezervists, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā vienreizēju pabalstu 1000 minimālo mēnešalgu apmērā. Vienreizējo pabalstu starp neatraidāmajiem mantiniekiem sadala saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

(9) Dienesta pienākumus pildot bojā gājušo obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru, uz apmācībām iesaukto rezerves karavīru vai rezervistu apbedīšanas izdevumus sedz valsts.

43.pants. (1) Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram dienesta laikā ir tiesības uz 10 dienu atvaļinājumu.

(2) Uz apmācībām iesauktajiem rezerves karavīriem un rezervistiem šāds atvaļinājums netiek piešķirts.

44.pants. (1) Katrs iesaucamais, rezerves karavīrs un rezervists ir personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus obligātā militārā dienesta pienākumu izpildei.

(2) Par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, iesaucamais rakstveidā paziņo valsts militārā dienesta pārvaldei.

(3) Dzīvesvietas maiņas gadījumā iesaucamajam 10 dienu laikā par to jāpaziņo valsts militārā dienesta pārvaldei.

(4) Iesaucamajiem, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā un jāpiesakās valsts militārā dienesta pārvaldē obligātā aktīvā militārā dienesta pienākumu pildīšanai.

45.pants. Ir aizliegts pierakstīt (reģistrēt) dzīvesvietā un no tās izrakstīt (noņemt no uzskaites) Latvijas pilsoņus (vīriešus vecumā no 18 līdz 45 gadiem), kuriem nav noformēti ar obligātā militārā dienesta uzskaiti saistītie dokumenti.

46.pants. Rezervē atvaļinātajiem karavīriem jāstājas uzskaitē valsts militārā dienesta pārvaldē 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas dienas, ierodoties personīgi un līdzi ņemot atvaļināšanas dokumentus.

47.pants. Uz apmācībām iesauktajiem rezerves karavīriem un rezervistiem 10 dienu laikā pēc apmācību beigšanas jāpaziņo par to valsts militārā dienesta pārvaldei.

48.pants. Obligātā militārā dienesta pienākumu izpildi un tiesību nodrošinājumu kontrolē Aizsardzības ministrija.

Pārejas noteikumi

1. Uz personām, kurām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesaukums ir atlikts vai kuras ieskaitītas rezervē, tiek attiecināti šā likuma nosacījumi.

2. To Latvijas pilsoņu reģistrācija, kuru dzīvesvieta nav Latvijā, uzsākama līdz 1997.gada 1.jūlijam.

3. Līdz Iekšlietu ministrijas struktūrvienību reorganizācijas pabeigšanai obligāto aktīvo militāro dienestu pilda arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajos sardzes un mobilajos pulkos, kā arī Robežapsardzības spēkos (Robežsardzē).

4. Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieki, tiesneši un prokurori, kuri stājušies amatā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, obligātajā aktīvajā militārajā dienestā netiek iesaukti.

5. Šā likuma 8.pants stājas spēkā četrus mēnešus pēc likuma izsludināšanas. Līdz tam dienesta ilgums ir iepriekšējais — 18 mēneši.

6. Ministru kabinets:

1) līdz 1997.gada 1.jūlijam nosaka kārtību, kādā apdrošināma obligātā aktīvā militārā dienesta un uz apmācībām iesaukto rezerves karavīru un rezervistu dzīvība un veselība;

2) līdz 1997.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus;

3) līdz 1997.gada 1.jūlijam izveido militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju un apstiprina tās nolikumu.

7. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 6.nr.).

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 10.februārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 27.februārī