Saeimas 20. februāra sēde

Sēdes sākums pl. 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, sāksim Saeimas sēdi — valdības atbildes uz deputātu jautājumiem. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Celmiņš, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Ģirts Valdis Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Juris Sinka, Leonards Teniss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sākam sēdi, kas veltīta valdības locekļu atbildēm uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Pirms tam izskatīsim divus iesniegumus.

Ministru kabineta vārdā Juris Kaksītis griežas Saeimā un lūdz sakarā ar to, ka izglītības un zinātnes ministrs Celmiņa kungs slimo, saskaņā ar Kārtības ruļļa 122.panta otrās daļas 3.punktu izdarīt izmaiņas šīsdienas izsludinātajā darba kārtībā un pārcelt uz nākamo sēdi izskatīšanai 16. un 17. jautājumu, uz kuriem atbildi sniegt pilnvarots ministrs Juris Celmiņš. Deputātiem iebildumu... Rubina kungs vēlas runāt.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Mēs 17.jautājumu uzdevām Ministru prezidentam Šķēles kungam. Es domāju, ka to jautājumu varētu izskatīt tāpēc, ka Celmiņš jau tikko kā tika ievēlēts par izglītības ministru. Faktiski jautājums šeit ir vairāk par visu iepriekšējo gadu. Šķēles kungs kā Ministru prezidents atbildēja par visiem šiem jautājumiem, kāpēc mums ir tik daudz bērnu skolas vecumā, kas neiet skolā. Es domāju, ka jautājums ir ļoti aktuāls. Mēs esam saņēmuši Izglītības ministrijas atbildi, bet šo jautājumu mēs šoreiz varētu izskatīt. Varbūt nākamreiz jau Celmiņa kungs iestrādāsies un mēs pēc kāda mēneša uzdosim atkal jaunus jautājumus, lai redzētu, kā šie jautājumi tiek risināti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Kaksītis — Ministru kabineta vārdā. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā Rubina kungs noteikti ļoti labi zina, Kārtības rullis nosaka iespēju Ministru prezidentam deleģēt ar savu pilnvarojumu tiesības atbildēt uz jautājumiem ministriem, un viņš to ir izdarījis, taču šajā gadījumā ministrs, kuram ir uzdots uzdevums atbildēt, ir slims. Atbilstoši Kārtības ruļļa noteiktajam pantam, kurš ir minēts iesniegumā, mums arī ir tiesības lūgt Saeimu atbalstīt šo lūgumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Paldies! (Starpsauciens: “Piekrīt!”) Otrs iesniegums ir no pieciem deputātiem Bērziņa, Marjašas, Ābeles, Keiša un Lībanes, kurā viņi lūdz izdarīt izmaiņas 20.februāra sēdes darba kārtībā sakarā ar ārlietu ministra Valda Birkava prombūtni. 133. atbildi, tas ir mūsu šodienas 13.darba kārtības jautājums, pārcelt uz nākamo sēdi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Pirmais. Deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, O.Kostandas, J. Kušneres, J.Liepas jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram A.Šķēlem, zemkopības ministram R. Dilbam, labklājības ministram V.Makarovam par valdības pasākumiem, lai novērstu iespējas Latvijā ievest ar Kreicfelda Jakoba slimību inficētu liellopu gaļu. Kārlis Čerāns —lūdz motivācijai vārdu. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka mēs visi deputāti laiku pa laikam sabiedrībā dzirdam ļoti nepatīkamus signālus par to, ka Latvijā atkal un atkal kāds cilvēks ir saslimis ar šo Kreicfelda Jakoba slimību vai ar govju trakumsērgu. Par kuru ir zināms, ka ar šo slimību cilvēks var inficēties, ēdot slima liellopa gaļu. Mēs arī zinām, ka visā pasaulē ir zināms tas, ka šādi slimi liellopi ir sastopami Lielbritānijā. Varbūt arī vēl kādās citās valstīs. Tāpēc mēs gribējām gūt iespējamu skaidrību par to, kādas valdības institūcijas rīkojums ir šobrīd Latvijā ievest liellopu gaļu, kuras izcelsme ir Lielbritānija, to faktu, vai reāli šāda gaļa Latvijā tiešām netiek ievesta, un kāda ir atbildība uzņēmējam par to, ka šādas gaļas ievešanas aizliegums tiek pārkāpts, kāda ir procedūra muitā gaļas izcelsmes pārbaudei, un vai tiek pārbaudīta katra krava, kā arī kādus pasākumus valdība ir veikusi vai iecerējusi veikt vistuvākajā laikā, lai novērstu iespējas Latvijā ievest ar šo govju trakumsērgu inficētu gaļu. Jo mēs esam dzirdējuši, un tas ir arī izskanējis masu saziņas līdzekļos, ka šāda gaļa tiek vesta nevis tieši no Lielbritānijas, bet caur trešajām personām, kādām Āzijas valstīm, un ir saprotams, ka gaļas kvalitāte no tā neuzlabojas, ja tā tiek izvesta caur kādu trešo valsti.

Protams, tas viss nāk arī saistībā ar to faktu, ka atsevišķas uzņēmējsabiedrības Latvijā organizē masveida importa gaļas iepirkšanu, tajā pašā laikā vietējam zemniekam nav kur realizēt gaļu. Tas, protams, nav tieši saistīts jautājums, bet es domāju, ka tas arī ir jautājums, par kuru ir vērts šeit runāt un kur būtu jācenšas izkopt un audzināt uzņēmējsabiedrību tādā veidā, lai tomēr tiktu dota priekšroka Latvijas izejvielām, jo kā gan citādi mēs varam stimulēt vietējās gaļas ražošanas attīstību. Man būtu ļoti liels lūgums visiem uzņēmējiem, tajā skaitā premjera kungam, šādā veidā arī rīkoties savos uzņēmumos. Es lūdzu tagad Ministru kabineta pārstāvi sniegt atbildi uz šo frakcijas “Latvijai” jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz zemkopības ministrs Roberts Dilba. Piezīmēšu, ka rakstiska atbilde no ministra kunga ir. Tādēļ divas minūtes. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Dokumentā nr. 2117a ir sniegta izsmeļoša atbilde uz jūsu jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi... Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Mēs savā jautājumā bijām uzstādījuši pilnīgi konkrētu jautājumu jums, kāda ir atbildība uzņēmējam par šādas gaļas ievešanas aizlieguma pārkāpumu? Tātad, ja nu tomēr šāds pārkāpums ir konstatēts, šī gaļa tiek ievesta un tiek konstatēts kaut kad vēlāk, tad kāda atbildība uzņēmējam par to būs? Es gribu lūgt tomēr jūsu komentāru par šo mūsu jautājuma aspektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dilbas kungs, lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs). Cienījamie deputāti! Cienījamais Čerāna kungs! Atbildību nes kā jebkuri uzņēmēji par jebkuru pārkāpumu. Tāpat kā Ministru kabineta noteikumos, tāpat regresa kārtībā, ja notiek tālāka nelaime šajā situācijā. Tātad tie ir administratīvie un kriminālie panti, kas par to arī soda šos uzņēmējus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, O.Kostandas, J.Mauliņa un I.Liepas jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un ekonomikas ministram G.Krastam par termiņu Nacionālās programmas Eiropas Savienības direktīvas “Par gāzes un elektrības cenu caurspīdīgumu” izstrādāšanai Latvijas nacionālajā likumdošanā. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Čerāna kungs. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL).Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Taču šis mūsu jautājums ir par to, kādā veidā ir sastādīta valdības nacionālā programma Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Kā zināms, tad šajā programmā tiek minēti dažādi Eiropas likumdošanas akti, Eiropas Savienības direktīvas, kuri mums ir noteiktos termiņos jāiestrādā Latvijas likumdošanā. Protams, šīs direktīvas pēc savas dabas ir ļoti dažādas, viena daļa ir tādas, kuras mums vajadzētu censties iestrādāt savā likumdošanā pēc iespējas ātrāk, jo tas tikai sakārtotu tiesisko situāciju mūsu valstī. Tajā pašā laikā ir kādas citas, kas varbūt apgrūtina uzņēmējdarbību mūsu valstī, un to iestrādāšanu nacionālajā likumdošanā mums vajadzētu maksimāli iespēju robežās, cik to pieļauj valsts starptautiskās saistības, tomēr censties atlikt. Šī valdības programma ir pēc kaut kādas noteiktas metodes. Valdība ir salikusi šos datumus, šīs valdības prioritātes, kādā termiņā kādas šīs Eiropas Savienības direktīvas valdība ir iecerējusi iestrādāt Latvijas nacionālajā likumdošanā.

Šeit mums ir konkrēts jautājums par vienu šādu direktīvu, kas ir konkrēti par gāzes un elektrības cenu caurspīdīgumu, kur mēs uzskatām, ka šī ir viena no tām direktīvām, kura būtu Latvijas nacionālajā likumdošanā jāiestrādā nekavējoties. Jo mūsu valstī tā ir liela problēma, ka mums šīs gāzes un elektrības cenas —tās ir cenas, ko diktē šie monopoluzņēmumi, ka tās mums nav caurspīdīgas un ka mums netiek dota pārliecinoša motivācija tam, kāpēc šī cena ir tieši tāda, un nav iespēja katram pilsonim pārbaudīt jebkuru pozīciju no tiem izdevumiem, kas ir šajā tarifu aprēķinā. Tas ļauj, tātad šāda caurspīdīguma neesamība atļauj, attiecīgai monopolinstitūcijai zināmā mērā ietekmējot šo Enerģijas tarifu padomi, tarifus kontrolējošo institūciju, šīs cenas par pakalpojumiem noteikt zināmā mērā patvaļīgi. Un mēs zinām, ka šie maksājumi par enerģiju sastāda ļoti būtisku daļu no tiem maksājumiem, ko mūsu iedzīvotāji ir spiesti maksāt, un tāpēc ir ļoti būtiski, lai šajā jomā tiktu ieviesta kārtība, un tāpēc mēs arī jautājām valdībai, vai arī valdība piekrīt tam, ka šīs direktīvas maksimāla iestrādāšana Latvijas Nacionālajā likumdošanā un īstenošanā sekmētu enerģijas patērētāju interešu aizsardzību pret enerģijas monopoluzņēmumu cenu diktātu. Un kāda ir motivācija šīs direktīvas iestrādāšanas termiņu atvirzīšanai tālāk par 1997.gada 31.martu. Es lūgtu ministru atbildēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Rakstiska atbilde ir iesniegta, un man ļoti žēl, ka deputāti, kas uzdeva šo jautājumu, nav šo atbildi izlasījuši, jo, ja šo atbildi viņi būtu izlasījuši, deputāti būtu konstatējuši, ka direktīvas 97—377—EEC nosaukums ir “Par gāzes un elektrības cenu caurspīdīgumu rūpnieciskajiem gala patērētājiem”. Un atbilstoši šīs direktīvas nosaukumam šī direktīva attiecas uz rūpnieciskajiem patērētājiem, uz tā sauktajiem kvalificētajiem patērētājiem. Un uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, kā tas ir prasīts pieprasījumā, šī direktīva neattiecas, vienīgi tarifu paaugstināšanas virzienā, jo tas ir lielo uzņēmumu, kvalificēto uzņēmumu spiediens uz energopiegādātājiem uzņēmumiem, piegādāt šo enerģiju un dot iespēju šai enerģijai tikt piegādātai no dažādiem alternatīviem piegādes avotiem. Tas neizbēgami uzliek papildu slogu tā sauktajam mazajam patērētājam jeb iedzīvotājam. Tā kā, lūdzu, izlasiet atbildi, pirms nāciet motivēt pavisam pretējā virzienā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātais ministra kungs! Mēs esam gan izlasījuši jūsu atbildi, un es tagad jums vienu fragmentu no šīs atbildes nocitēšu. “Kas attiecas uz jautājumu par cenu caurspīdīgumu visiem patērētājiem Latvijā jau pašreiz tiek nodrošināts elektroenerģijas un gāzes cenu atklātums nacionālā līmenī.”Vai jūs tiešām uzskatāt, ka ar to mums pietiek un ka šī situācija ar tarifu caurspīdīgumu mūsu valstī ir apmierinoša un ka cilvēkiem tiešām ir iespējams iegūt pienācīgu priekšstatu par to, kādi ir šie aprēķini, kādi ir pamatā šiem tarifiem, kas pamatā šiem paaugstinājumiem. Jūs tiešām uzskatāt, ka šī situācija mūsu valstī šobrīd ir apmierinoša. Es lūgtu jūsu atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi dod ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Mēs varam diskutēt par šo te cenu tarifu caurspīdīguma jautājumu, bet nekādā saistībā ar šo direktīvu, kas attiecas uz kvalificētajiem patērētājiem, rūpnieciskajiem patērētājiem. Šis te skaidrojums, kas ir pievienots klāt, tas ir dots uzziņai, bet jūsu jautājumā tas nebija ietverts vai jūs uzdodat citu jautājumu, lūdzu, formulējiet jautājumu citādi, mēs gatavosim atbildi. Attiecībā par cenu tarifu caurspīdīgumu iespēju pārbaudīšanu jums ir iesniegts, pieņemsim, “Latvenergo”, kā jūs pieprasījāt “Latvenergo” pamatojumu cenu tarifu izmaiņām šajā gadā, viss pozīciju klāsts jums šobrīd ir pieejams.

Sēdes vadītājs. Vairāk... Vēl viens papildu jautājums. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātais ministra kungs! Tāpēc jau tas, ko es uzdevu, bija papildu jautājums, tas bija jautājums, kurš radās tieši no jūsu atbildē dotā teksta, un tomēr es lūgtu atbildēt, vai jūs uzskatāt, ka šis tarifu caurspīdīguma līmenis mūsu valstī par elektrības un gāzes tarifiem, vai tas, jūsuprāt, ir pietiekams vai ne.

Sēdes vadītājs. Ministra kungs. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Es jau uzsvēru, par šo cenu tarifu pamatotību un caurspīdīgumu mēs varam daudz diskutēt, mums ir neatkarīgs energoregulators, bet, teiksim, jebkurš no deputātiem, ja tam ir vēlēšanās, var piekļūt šiem cenu pamatojumiem un pārliecināties pats savām acīm, kā tiek pamatota cenu tās vai citas pozīcijas pieauguma nepieciešamība. Tā kā jebkurā gadījumā es uzskatu, ka šobrīd, lai arī tas varbūt nav vēl optimālākais variants, energoregulators nodrošina pietiekamu cenu caurspīdīgumu. Es atzīmēšu vēl tikai to, ka Ekonomikas ministrija ir iesniegusi valdībai un guvusi konceptuālu atbalstu vienotu regulatoru sistēmu, pilnīgi neatkarīgas regulatoru sistēmas izveidošanai valstī, kas varētu tapt vēl šajā gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izskatīts. Nākamais. Deputātu O.Kostandas, K.Čerāna, J.Kušneres, E.Grīnberga, J.Mauliņa jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai par sarunām ar “Crown Agents” izpilddirektoru un par deputātu iepazīstināšanu ar līguma “Crown Agents” pilnu tekstu. Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātā valsts ministres kundze! Šis ir jautājums, kuram tagad jau ir zināma vēsture gan mūsu sabiedrībā, gan arī šeit, Saeimā, un šis jautājums radās tajā brīdī, kad Ministru kabinets bez pamatojuma un nelikumīgi bija aizturējis alkohola kravu, kuru tagad tas ir bijis spiests atbrīvot. Un konkrētais šis jautājums ir par to, lai deputāti tiktu iepazīstināti ar valdības līgumu ar angļu firmu “Crown Agents” par informāciju muitas jomā. Un mēs jau Počas kundzei tikām prasījuši šo līgumu ar “Crown Agents” pirms zināma laika, un tad mums tika sniegta atbilde, ka, lūk, pēc kāda laika notiks sarunas ar “Crown Agents” par to, vai šī firma piekrīt šī līguma teksta publicēšanai, un šīs sarunas datumi tika minēti 23.un 24. janvāris. Šie datumi pagāja, un mums pēc tam no ministres kundzes ne ziņas, ne miņas. Bija sarunas, nebija sarunas, kaut arī šis līguma teksts tika apsolīts. Un tāpēc mēs jutāmies spiesti atkārtoti uzbāzties ar šo tēmu, un tomēr prasīt ministrei atklāt, tad ko šajās sarunās par līguma tekstu izsniegšanu deputātiem valdība ir panākusi, un kāpēc deputāti ar līguma tekstu vēl līdz šim nav iepazīstināti, un kad minētā līguma pilns teksts tiks atsūtīts deputātiem. Un es gribu vēl tikai piebilst, ka šeit netika prasīts... jautājums nebija par šī līguma teksta publicēšanu, bet gan par tā izsniegšanu deputātiem. Un mēs ļoti ceram, ka mēs kādā brīdī šo līguma tekstu arī saņemsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild valsts ministre Aija Poča. Rakstiska atbilde deputātiem iesniegta.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Cienījamie frakcijas “Latvijai” deputāti! Kā jau es esmu rakstiski atbildējusi uz jūsu jautājumu, sarunas tik tiešām 23. un 24.janvārī notika gan ar Finansu ministrijas amatpersonām, gan arī ar Ministru prezidentu, kur tika arī diskutēts šis jautājums, un kaut arī tas ir komerclīgums, un pasaulē komerclīgumi netiek izplatīti un netiek nodoti izskatīšanai un diskusijām, tomēr “Crown Agents”, uzskatot Latvijas puses, nu... izprotot Latvijas puses nepieciešamību, bija ar mieru nodot tās līguma teksta daļas, kas neskar viņu komerciālās intereses. Jo šajā līgumā ir paredzēts izplatīt gan datorprogrammu nodrošinājumu, tas ir viņu intelektuālais īpašums, tātad tā ir komercprece. Šajā līgumā ir arī komercinformācija, par kādu samaksu mēs to saņemam un tamlīdzīgi. Tā ka “Crown Agents” rūpīgi izvērtēja līguma tekstu un piekrita daļas tekstu publicēšanai. To daļu, ko “Crown Agents”ir piekritis publicēt, mēs jums arī varam izsniegt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildu jautājums Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Godātā Počas kundze! Es lasu šo dokumentu nr.2126a, kur ir atbilde uz deputātu 123.jautājumu. Un tur pēc garāka ievada, kurā tiek minēts, ka daļu no līguma teksta var publicēt un daļu nevar publicēt, pēdējais teikums ir šāds: līdz ar to pilna līguma teksta izsniegšana nav iespējama. Apakšā Počas kundzes paraksts. Un jautājums ir par to, vai Počas kundze neuzskatītu pašu par sevi saprotamu un par elementāri kulturālu nepieciešamību iepazīstināt deputātus vismaz ar to šī līguma teksta daļu, ar kuru deputātus var iepazīstināt. Nu, ja tas tā nav, mēs, protams, varam uzdot vēl vienu jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča, lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Es arī tikpat rūpīgi, cik Čerāna kungs lasīja manu atbildi, tikpat rūpīgi lasīju arī jautājumu, un jautājums bija formulēts: kad būs iespējama iepazīšanās ar pilnu līguma tekstu? Atbilde ir ļoti precīza. Ar pilnu līguma tekstu iepazīšanās nebūs iespējama. Ar daļu — lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk papildjautājumu... Ir vēl? Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Nu Počas kundzei vēl viens papildjautājums, un tas būtu sekojošais. Mums nav skaidra motivācija, kāpēc “Crown Agents” iebilst pret atsevišķu līguma daļu, un tās ir uzskaitītas jūsu atbildē, izsniegšanu deputātiem, lai tie varētu ar to iepazīties. Nevis publicēt, bet kāpēc viņi iebilst? Kāda ir motivācija? Un starp citu. Jautājums šeit, ko jūs arī tik uzmanīgi lasījāt, skan arī vēl — kāpēc deputāti līdz šim ar līguma tekstu vēl nav iepazīstināti? Laiks iet. Kāpēc mēs neesam iepazīstināti? Ne ar atsevišķām daļām, ne ar motivāciju, kāpēc nevaram iepazīties ar citām.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Cienījamais Kostandas kungs! Mēs, protams, varam diskutēt par jēdzieniem, vai iepazīstināt nozīmē arī publicēt vai citādi, bet jebkurā gadījumā es vēlreiz jums gribu uzsvērt: šī firma nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu uz komerciāliem pamatiem. Viņu sniegtie pakalpojumi ir viņu komercprodukts, par kuru viņi prasa zināmu cenu. Pasaulē ar šādiem pakalpojumiem nodarbojas vairākas firmas, un arī mēs, pirms izvēlēties “Crown Agents”, rīkojām slēgtu konkursu, kurā tika izsūtīti pieteikumi sešām firmām. Un dokuments, kas nonāk publicitātē, tur var attiecībā... par to daļu, kas saistās tieši ar komercjautājumiem un ar finansiālo pusi, ar viņu produktu un pakalpojumu cenu, var izraisīt nevēlamu, teiksim, konkurenci arī pasaulē attiecībā pret viņu pakalpojumiem. Un līdz ar to viņi iebilst tieši par šīs daļas publicēšanu. Jautājumā, kas ir saistīts arī ar viņu personāla drošību, ar viņu darbības metodēm.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, E. Grīnberga, J.Mauliņa, O.Kostandas jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un ekonomikas ministram G. Krastam par motivāciju Privatizācijas aģentūras lēmumam atļaut iegādāties privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes loceklim uzņēmuma akcijas par 9 tūkstošiem latu. Jautājuma motivācijai pieteikušies nav. Rakstiska atbilde no ministrijas ir. Atbildēs uz jautājumiem ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Jā, man diemžēl nav ko papildināt, jo atbilde ir iesniegta rakstiski.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildu jautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, E.Grīnberga, J.Mauliņa, O.Kostandas jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un ekonomikas ministram G.Krastam par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegto projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai. Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Sabiedrībā mēs dzirdam kārtējo sašutuma vilni par monopolista elektroenerģijas piegādē — “Latvenergo” — kārtējo mēģinājumu pacelt elektroenerģijas cenu. Un tāpēc mēs lūdzam iepazīstināt deputātus ar šīs privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” iesniegto projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai. Mēs jautājām — uz kādiem aprēķiniem ir balstīts no jauna iecerētais šis elektroenerģijas tarifu projekts un lūdzam iepazīstināt deputātus ar detalizētu šī tarifu projekta pamatojumu.

Tāpat mēs arī lūdzam iepazīstināt deputātus ar šīs privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” ekonomiskajiem pamatrādītājiem 1996. gadā, kas attiecas uz kopējo līdzekļu apgrozījumu un peļņu, un darbinieku skaitu, tajā skaitā centrālajā pārvaldes aparātā, un arī par vidējo un maksimālo algu kopā ar prēmijām, un tajā skaitā pārvaldes aparātā, par kapitālajiem izdevumiem, tajā skaitā darba telpu remontam un rekonstrukcijai, un par izdevumiem dienesta autotransporta iegādei un uzturēšanai.

Tātad mums ir svarīgi zināt, lai varētu iepazīstināt arī visu sabiedrību, visus tos, kas interesējās par to, kādā veidā šie tarifi ir veidoti un kas ir pamatā šiem aprēķiniem. Diemžēl varu piebilst, ka, kaut arī ministrs raksta, ka pielikumā ir kaut kāds dokuments uz 203 lappusēm, diemžēl ir jāsecina, ka viena vai otra iemesla dēļ šis materiāls līdz deputātiem, vismaz jautājumu iesniedzējiem, šobrīd nav nonācis. Lūgtu tomēr ministru arī komentēt šo mūsu jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde ir iesniegta. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij, godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un es diemžēl nevaru komentēt, kāpēc privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” elektroenerģijas aprēķinātā tarifu projekta ekonomiskais pamatojums nav sasniedzis deputātus. Diemžēl tā nav mana atbildības sfēra, kāpēc šis projekts nav sasniedzis deputātus, jo Saeimā šis projekts ir iesniegts. Es diemžēl to nevaru komentēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājums ir Kārlim Čerānam. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais ministra kungs! Jūsu atbildē ir rakstīts, ka vidējā darba alga kopā ar prēmijām privatizējamā valsts akciju sabiedrībā “Latvenergo” 1996. gadā ir bijusi mēnesī .... pavisam pa visu uzņēmumu vidējā 173 lati, tajā skaitā pārvaldes aparāta darbiniekiem — 209 lati mēnesī. Vai jūs neuzskatāt, ka viena no iespējām, kā samazināt šos tarifus, tomēr... tātad kā nepalielināt šos tarifus, būtu noteikt tomēr taupīgāku režīmu tieši arī algu izmaksās, un varbūt ne tik daudz uz pašām šīm algām, kā uz pārējiem, teiksim, administrācijas uzturēšanas izdevumiem un citiem dažāda veida saimnieciskajiem izdevumiem pašā šajā valsts akciju sabiedrībā “Latvenergo”. Es lūgtu ministru atbildēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Es varu informēt deputātus, ka tiek gatavots “Latvenergo” restrukturizācijas projekts un darbības optimizācijas projekts, kad šis projekts būs sagatavots, es ar to iepazīstināšu deputātus, ja radīsies vēlme. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumu iesniegti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, E.Grīnberga, J.Mauliņa, O.Kostandas jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram A.Šķēlem par Eiropas Savienības direktīvas “Par aizsardzību pret finansu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanas nolūkā” iestrādāšanu Latvijas likumdošanā un realizēšanu Latvijā. Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Godātie Ministru kabineta pārstāvji... Šķēles kungu es diemžēl šobrīd šeit neredzu. Šis ir atkal jautājums, kas ir saistīts ar Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, un konkrēti man šis ir jautājums sakarā ar to, cik ticami ir tie skaitļi, kurus valdība šajā programmā norāda. Un cik lielā mērā mēs varam ticēt šim valdības dokumentam. Un proti, šajā Latvijas nacionālajā programmā ir noteikts, ka Eiropas Savienības direktīva “Par aizsardzību pret finansu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanas nolūkā”, ka tā tiks iestrādāta Latvijas likumdošanā un realizēta Latvijā līdz 1997. gada 1. janvārim. Mēs zinām, ka šis 1. janvāris ir pagājis, tagad jau ir 20. februāris, un jautājums ir, kāpēc šī iestrādāšana tiešām nav notikusi līdz šim noteiktajam termiņam. Un jautājums ir arī — uz kādiem panākumiem integrācijā Eiropas Savienībā Latvija var cerēt, ja tā arī turpmāk tikpat bezatbildīgi izturēsies pret saviem solījumiem? Un tas ir tiešām ļoti skaidrs, ka Latvijas sakārtošana atbilstoši Eiropas tiesiskajiem standartiem nav atliekams uzdevums, un, neapšaubāmi, viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas mums šeit ir jārealizē, ir arī jāpanāk tas, lai mūsu finansu sistēma netiktu izmantota netīrās naudas atmazgāšanai. Un tā vietā, lai šeit notiktu kāda konkrēta virzība uz priekšu, mēs tikai redzam kaut kādas dažādas konfliktējošas koncepcijas Ministru kabineta gaiteņos, bet darbība uz priekšu nenotiek.

Un tad man ir tiešām jautājums. Tātad cik ļoti mēs varam ticēt tiem valdības skaitļiem, ko viņi mums dod, un otrs ir — kad tiks panākta šīs konkrētās problēmas atrisināšana... faktiski, nevis tikai valdības solījumu līmenī? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz valsts ministre Aija Poča. Rakstiska atbilde ir.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Jā, cienījamie deputāti! Papildus rakstiskajai atbildei varu jūs informēt, ka šī gada 11. februārī Ministru kabineta sēdē tika diskutēts likumprojekta variants, un Ministru kabinets izšķīrās par atsevišķiem konceptuāliem jautājumiem atsevišķās pantu normās. Līdz ar to tika nolemts pieņemt šo likumprojektu par pamatu un virzīt tālāk vispārējai saskaņošanai vispārējā kārtībā, lai iesniegtu Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātā Počas kundze! Paldies par šo informāciju. Tomēr jāsaka, ka tā mūs nevar pilnībā apmierināt, jo jautājums ir par konkrētiem termiņiem. Kad mēs šo likumprojektu šeit Saeimā saņemsim? Cik ilgi jūs to šeit “marinēsit” vēl Ministru kabineta gaiteņos? Mēs zinām, ka jūs likumprojektu par konkurenci “marinējat” Ministru kabineta gaiteņos jau vairāk nekā gadu. Man 1995.gada rudenī bija informācija, ka šāds likumprojekts jau ir izstrādāts. Un dažādās saskaņošanas stadijās iet mēnesis pēc mēneša, un pagājis ir jau vairāk par gadu.

Un mani uztrauc tas, vai arī šī likumprojekta gadījumā nebūs tā, ka turpmāk dažādu institūciju un dažādu kašķu rezultātā, faktiski politiskās gribas trūkuma rezultātā, šeit nekāda pozitīva virzība nenotiks tālāk uz priekšu veselu gadu vai vēl vairāk. Mani interesē konkrēts termiņš, kad mēs šo dokumentu redzēsim iesniegtu Saeimā un varēsim to pieņemt. Es lūgtu šo atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Počas kundze, lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Ņemot vērā, ka šis dokuments konceptuāli ir izskatīts Ministru kabinetā, tad, ņemot vērā vispārējo dokuments kārtību, tas varētu būt marta beigās.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi vairs uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu J.Urbanoviča, V.Stikuta, I.Kreituses, V.Dozorceva, M.Bekasova, A.Golubova un L.Staša jautājums ekonomikas ministram G.Krastam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas balzams” privatizāciju. Jautājuma motivācijai vārdu nelūdz. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un man nav ko komentēt vairs pie iesniegtā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu A.Bartaševiča, M.Lujāna, M.Bekasova, A.Golubova, O.Deņisova jautājums labklājības ministram V.Makarovam par vecuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēriem un indeksāciju. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Rakstiska atbilde ir.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Godīgi sakot, jautājums ir pietiekami aktuāls, lai tiešām Saeima par to diskutētu. Es tikai gribētu atgādināt, ka pensijas apmērs zem valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ir personām, kas pieprasa pensiju, nesasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu. Tātad sievietēm — nesasniedzot 56 gadus. Vienīgais, ko es uzskatu, kas tomēr ir likumā papildus jāiestrādā un pie kā šobrīd strādā Labklājības ministrija, ka šīm personām, sasniedzot likumā noteikto pensijas vecumu, pensija būtu jāpārrēķina ne mazāka kā sociālā nodrošinājuma pabalsts. Bet tas ir perspektīvs jautājums, un šobrīd šī norma likumā nav iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājums — deputāts Golubovs, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

A.Golubovs (SPL). Augsti godātais ministra kungs! Tad paskaidrojiet man, lūdzu, kāpēc jūsu vadītajā institūcijā, pirms pieņemt iesniegumu par pensijas aprēķināšanu, nevar paskaidrot tām pašām sievietēm, ko viņas varēs saņemt.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Šis ir ārkārtīgi grūti konstatējams jautājums — kad ir bijis paskaidrojums un kad nav bijis paskaidrojums, jo viens, ko stāsta konkrētā persona, otrs — ko apliecina darbinieki. Ar savu parakstu un attiecīgo ierakstu pilsoņu pieņemšanas reģistrācijas žurnālā, kur ir veikta analīze. Šajā gadījumā, vairākas reizes pārbaudot, ir izdevies atklāt, ka tiešām ir bijušas pat rakstveida piezīmes, kur cilvēkam rēķināta šī pensija. Man ir ļoti grūti pierādīt, vai tā ir bijusi kāda ļaunprātība. Bet šobrīd ir uzdots sociālās apdrošināšanas pārvaldēm pastiprināti tomēr analizēt un varbūt pat pieprasīt cilvēka parakstu, ka viņam tiešām tas ir izskaidrots. Tā ka man ir ļoti grūti izanalizēt, un tiešām es neesmu izmeklētājs. Lai gan man pašam tie ir vissmagākie brīži, kad darbinieki neizpilda savu pienākumu un nepaskaidro tā, ka cilvēks tiešām saprot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi vairs uzdoti netiek.

Nākamais. Deputātu A.Golubova, M.Bekasova, M.Lujāna, L.Staša un J.Jurkāna jautājums labklājības ministram V. Makarovam un veselības valsts ministram J.Viņķelim par saslimšanu skaitu ar onkoloģiskajām slimībām un onkoloģisko dispanseru skaitu valstī. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild uz jautājumu veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs. Lūdzu! Rakstiska atbilde ir.

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājums pēc būtības ir samērā vienkāršs. Tas ir tas, vai šo naudu, kas ir paredzēta onkoloģisko slimnieku ārstēšanai, vai mēs to iezīmējam tieši vienas slimnīcas uzturēšanai un ārstēšanai taisni šai slimnīcā, vai mēs ļaujam Daugavpils veselības aprūpes vadītājiem, slimokasu vadītājiem izvērtēt, kurā vietā šo patoloģiju labāk ārstēt. Principā tā ir Daugavpils onkoloģiskās slimnīcas nākotne. Ir jautājums — kurā vietā Daugavpils šie pašvaldību vadītāji un veselības aprūpes vadītāji, izvērtējot situāciju, nolems vieglāk un varbūt ekonomiskāk sniegt šo palīdzību.

Daugavpils problēma lielā mērā ir tā, ka Daugavpilī šodien ir astoņas darbojošās slimnīcas. Tas ir stipri par daudz, un tā ir ļoti neracionāla līdzekļu izvērtēšana. Es domāju, lielā mērā šo jautājumu atstāt arī izlemšanai pašiem Daugavpils veselības aprūpes vadītājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod deputāts Golubovs.

A.Golubovs (SPL). Augsti godātais ministra kungs! Jūs savā atbildē dodat tādus skaitļus, ka vidēji republikā gultu izmantošana ir vairāk par 95 procentiem. Cik man zināms no Daugavpils, tad jūs gribat 150 gultasvietas onkoloģiskajā slimnīcā apmainīt pret 50 vietām rajona slimnīcā, kur tālāk ārstēsies divas trešdaļas Latgales onkoloģisko slimnieku.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Viņķeļa kungs. Lūdzu!

J.Viņķelis (veselības valsts ministrs). Godājamais Golubova kungs! Mēs varētu par šo tematu daudz diskutēt, un katrā ziņā mēs varbūt varētu arī vienoties. Es labprāt jums paskaidrošu. Pagājušajā gadā šinī slimnīcā onkoloģiskajā dispanserā, kurā ir 150 vietas, ārstējās 33% neonkoloģisko slimnieku. Tā kā reāli, kā lai saka, bija jau mazliet izbojāts šis veselības pakalpojumu tirgus, jo šinī slimnīcā viss tika par velti izdarīts, kamēr blakus, teiksim, citās slimnīcās pacientiem vajadzēja maksāt savu daļu par šīs palīdzības sniegšanu. Izvērtējot reālo situāciju, es domāju, ka pavisam drīz šo funkciju varēs mierīgi veikt arī Daugavpils pilsētas slimnīca, lielā slimnīca, kurā ir pašreiz, man liekas, nenoslogotas vismaz kādas 100 gultas. Bet es domāju, ka nevajadzētu turpināt šobrīd šo diskusiju. Mēs varētu arī vienoties, un es jums labprāt paskaidrotu visu. (No zāles dep. A.Golubovs: “Ļoti labi.”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairs papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu A.Golubova, V.Dozorceva, M.Bekasova, M.Lujāna un L.Staša jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram A.Šķēlem par rajonu budžeta organizāciju darba algu izmaksām par 1996.gada decembri. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde ir. Uz jautājumu atbild valsts ministre Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Godātie deputāti! Atbilde jums ir iesniegta rakstiski. Lūdzu, ja ir kādi papildjautājumi, esmu gatava atbildēt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Golubovs.

A.Golubovs (SPL). Šajā gadījumā es gribu dabūt atbildi uz tādu jautājumu: ja 1995.gadā decembra alga budžeta organizācijām bija izmaksāta no 1995.gada budžeta, tad 1996. gadā netika decembrī izmaksāta no 1996.gada budžeta, bet izmaksāta no 1997.gada budžeta, bet jaunais budžets ir pieņemts gandrīz tādā pašā līmenī kā pagājušajā gadā. Mēs varam prognozēt, ka par vienu jau ir samaksāts, tad budžetniekiem paliks tikai 10 mēnešiem. Kur vēl divi mēneši?

Sēdes vadītājs. Aija Poča, lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre). Atbildot uz jūsu uzdoto jautājumu, varu paskaidrot sekojošo, ka budžeta veidošana ir nepārtraukts process, kā arī darba līgumu attiecības ir nepārtraukts process. Un, gan veidojot budžetu, gan rēķinoties ar darba algas izmaksām, vienmēr tiek ņemts vērā tas, ka darba alga par iepriekšējā gada pēdējā mēneša pēdējo pusi tiek izmaksāta nākošā gada nākošajā mēnesī. Attiecīgi tāpat tas tiek plānots arī nākošā gada budžetā. Tas ir cikls, kas ir nobīdīts vienkārši par pusmēnesi. Un šeit nekādi zaudējumi nevienam nerodas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairs papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu A.Golubova, M.Bekasova, O.Deņisova, L.Staša, J.Jurkāna un V.Dozorceva jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un ekonomikas ministram G.Krastam par preču un izejvielu apmaiņas apjomu eksportam un importam un tranzīta apjomu uz Krieviju. Jautājuma motivācijai vārdu nelūdz. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un attiecībā uz jautājumu papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Grīnberga un E.Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un ekonomikas ministram G.Krastam par bijušā valsts uzņēmuma “Saulkalne” dzīvojamo māju privatizāciju.

Jautājuma motivācijai vārdu nelūdz. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Izsmeļoša atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstiski. Komentāru nav.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātais Krasta kungs, paldies par atbildi. Tā tiešām ir izsmeļoša un pamatīga, un tomēr rodas viens jautājums. Jūs šajā atbildē rakstāt, ka pašreiz atbildība par komunālo pakalpojumu piegādāšanu tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, jāuzņemas tiem četriem privātīpašniekiem, kas ir šīs mājas ieguvuši savā īpašumā. Bet, ja jau reiz tomēr valsts ir pieļāvusi to nelikumību, ka šīs mājas ir nelikumīgi privatizētas, un valsts nav spējusi garantēt šo cilvēku aizsardzību šajā punktā, tad ir jautājums, vai tomēr valstij valdības līmenī ir kāds, kam arī būtu jānes kaut kāda atbildība? Centrālās valdības vai kādā citā līmenī, jo tagad iznāk, ka it kā valdība cenšas aizstāvēt cilvēkus vispār pret izlikšanu no dzīvokļiem privatizācijas gaitā, bet konkrēti pret šiem cilvēkiem nekādas aizstāvības nav. Kā jūs varētu vērtēt šo situāciju? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Paldies par jautājumu! Bet jāsaka, ka tomēr no manis izskaidrotā, tekstā dotā paskaidrojuma ir saprotams, ka Ekonomikas ministrija neatbalsta šo privatizāciju, kas ir notikusi, un Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija grib veikt legālu, likumīgu šādu māju privatizāciju, lai nodrošinātu likumam atbilstošu šā procesa sakārtošanu.

Attiecībā par kaut kādu finansējumu no ārpuses jāteic, ka valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi finansējumam to vai citu māju, privāto māju apkures finansēšanai, tāpēc es šajā gadījumā varu vienīgi apelēt pie pašvaldības, kura varēja šajā gadījumā, redzot, ka privātīpašnieki, jaunie īpašnieki, kas šīs mājas ir nopirkuši, neapkurina, tātad varēja palīdzēt šiem cilvēkiem risināt apkures problēmas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod Čerāna kungs. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais Krasta kungs, es jau nesaku, ka man ir kaut kādi iebildumi pret Ekonomikas ministrijas pozīciju attiecībā pret notikušo privatizāciju. Šeit mūsu domas pilnīgi saskan, bet jautājums ir par kaut ko citu. Jautājums ir par šo cilvēku interešu aizstāvību. Es gribu norādīt arī, ka šis jautājums ir adresēts ne tikai ekonomikas ministram, bet arī Ministru kabinetam, Ministru prezidentam Šķēles kungam un visam Ministru kabinetam. Jautājums ir, vai kabinetā vispār ir kāds, kas ar šīm problēmām varētu nodarboties? Vai šis cilvēks, pret kuru valsts ir pieļāvusi šādu nelikumību, šajā situācijā ir pilnīgi beztiesīgs? Un jautājums ir par to. Un, ja jūs sakāt, ka valsts budžetā nav paredzēti līdzekļi, tad es zinu arī, ka Salaspils pašvaldības budžetā arī nav paredzēti šie līdzekļi. Un mēs zinām arī ļoti smago situāciju ar pašvaldību budžetiem šajā gadā, un acīmredzot tas ir objektīvi, ka arī viņi ietur šos līdzekļus un nevar paredzēt tomēr, kā aizstāvēt šo cilvēku intereses. Jautājums Ministru kabinetam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Es nevaru uzņemties atbildēt Ministru kabineta vārdā. Jautājums tika uzdots Ministru kabinetam.

Sēdes vadītājs. Krasta kungs, jūs pārstāvat Ministru kabinetu.

G.Krasts. Es uzskatu, ka tas process, kas ir ierosināts pret šo māju nelikumīgiem privatizētājiem, tiks veikts un atrisināts. Un rezultātā tiks veikta šo māju likumam atbilstoša privatizācija ar visām no tā izrietošām sekām attiecībā par apkuri.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais jautājums — 13., kuru mēs nolēmām atlikt sakarā ar ministra prombūtni. Tāpēc izskatām 14. Deputātu O.Deņisova, M.Bekasova, A.Golubova, L.Staša, V.Dozorceva jautājumu Ministru prezidentam A.Šķēlem, vides un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam un ekonomikas ministram G.Krastam par akciju sabiedrības “Latvijas gāze” monopolrīcību un nepamatoti augstu maksu par gāzi un šīs maksas paredzamo paaugstināšanu. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz arī ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde uz šo jautājumu ir.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātā Saeima, Prezidij, godātie deputāti! Rakstiska atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta, un es negribētu to nolasīt, jo papildu komentāru man pie šī jautājuma vairs nav.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz vides un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs. Lūdzu! Jā, sakarā ar to, ka Gorbunova kunga rakstiskas atbildes nav, — piecas minūtes. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! “Latvenergo”, “Latvijas gāzes”, Energoregulēšanas padomes lietas nav Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Bet, ja deputāti ir uzdevuši jautājumu, es varu izteikt savu viedokli par šo problēmu.

Tātad problēma ir tāda, ka no Krievijas “Latvijas gāze” pērk gāzi 1000 kubikmetru par 43,4 latiem, un līdz šā gada 1. februārim pārdeva par 100 latiem šos pašus 1000 kubikmetrus. Tātad šī starpība ir ekspluatācijas izmaksu un inflācijas pieauguma rezultāts. Tagad šī apmaksas kārtība ir mainīta, kā jūs zināt. Dabas gāzes ekspluatācijas izmaksas tiek nodalītas, un tās veido abonementu maksu no šā gada februāra 1,12 lati mēnesī katram abonementam, tam, kuram ir skaitītājs. Par patērēto gāzes daudzumu jāmaksā atsevišķi. Vienlaikus ar abonementmaksas ieviešanu samazināta maksa par gāzi no 100 latiem par 1000 kubikmetriem līdz 65 latiem. Tas ir — 35% ir samazinājusies. Gāzes tarifos paredzēta arī minimālā peļņa, kas nepieciešama nodokļu un bankas procentu nomaksai un sastāda 8,2%.

Godātie deputāti! Sakarā ar jauno norēķinu kārtību es domāju, ka kopējā maksa par dabas gāzi ir samazinājusies ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk cilvēki. Bet palielinājusies vientuļajiem iedzīvotājiem, kuriem ir gāzes skaitītāji. Tāpēc padome vienlaikus ar gāzes cenas apstiprināšanu pieņēma lēmumu kopīgi ar Labklājības ministriju izskatīt jautājumu par iespējām vientuļajiem, maznodrošinātajiem pensionāriem paredzēt abonēšanas maksas atvieglojumus. Tāpēc ir vienkārši jāgaida, kad šie atvieglojumi būs. Šai kategorijai, kas varbūt šajos pārkārtojumos ir zināmā mērā cietuši un maksās vairāk.

Jūs, godātie deputāti, šodien daudz uzdevāt jautājumus par Energoregulēšanas padomi. Es nemaz nešaubos, ka šīs padomes darbam arvien vairāk tiks pievērsta uzmanība. Jo tiešām, ne jau valdība, bet viņa regulē un akceptē galu galā cenas un tarifus visiem dabīgajiem monopoliem, es tos nepārskaitīšu, bet, manuprāt, Energoregulēšanas padomē taču ir cilvēki speciāli, kuri tur darbojās, kuri pārstāv sabiedrības, tas ir, patērētāju intereses. Ja viņš arī ir viens, tad viņam ir sabiedrībai jāziņo par to, kāpēc tieši tāda cena ir pieņemta, kāpēc Energoregulēšanas padome ir akceptējusi tādu cenu un ne citādu cenu. Ja tur ir vajadzīgi vairāki, kas pārstāv sabiedrību, tad mums vienkārši ir jāizmaina, un vairāki tur... jo šis jautājums būs arvien aktuālāks, un mēs, ministri, varam komentēt šos sausos skaitļus vai procentus, protams, es kā gāzes patērētājs saku, vienmēr es esmu pret gāzes cenu pacelšanu, bet reizē, lai šī sistēma tālāk turpinātu piegādāt gāzi Latvijas patērētājiem, viņiem arī ir savas intereses, un tāpēc ir energopadome, kurai jāsabalansē patērētāju un energopiegādātāju intereses.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildu jautājumu uzdod Leonards Stašs — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Jā, tik tiešām, Gorbunova kungs, tur ir no patērētājiem viens pārstāvis, bet jūs labi zināt, cik padomē vispār ir cilvēku un cik ir pārstāvju no patērētājiem, tātad jūs saprotat attiecības un ko var ietekmēt viens cilvēks, teiksim, pret desmitiem. Un, ja jūs sakāt, ka vajag viņam ziņot sabiedrībai, vai jūs esat nodrošinājuši, teiksim, masu informācijas līdzekļos vai citur, ka viņš ir tiesīgs un obligāti ir jāieliek viņa ziņojums, teiksim. Kā viņš var paziņot, ja neviens masu informācijas līdzekļos neņems pretī tādus paziņojumus. Kā tas tiek nodrošināts? Vai ministriem, jums un citiem, vai jums arī nav drusku jākontrolē, vismaz jāpainteresējas, kā padome strādā un kā tie tarifi rodas. Vai tie ir, tā sakot, sabalansēti vai nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Gorbunova kungs var atbildēt? Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Jā, Staša kungs, es pilnīgi piekrītu, ka... tātad, ja šeit patērētāju intereses ir neproporcionālas attiecīgo enerģijas ražotāju vai dabīgo monopolu interesēm, tad šīs proporcijas ir jāizmaina, bet es tikai nevarētu piekrist jums tur, ka vai varbūt gadījumā jūs neesat tanī Energoregulēšanas padomē, ja neesat, tad es atvainojos, bet man liekas, nu, es izsaku savu personīgo viedokli, ja tiešām grib darīt sabiedrībai zināmu kaut ko par šīs padomes darbu un savu personīgo viedokli par patērētāju interešu aizsardzību, tad es domāju, ka nebūtu tādas avīzes, kura nepublicētu šo informāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Krasta kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Energoregulēšanas padomes jautājums attiecas uz Ekonomikas ministriju, un es varu painformēt deputātus, ka energoregulatoru uzbūves pamatā ir sabalansētās attiecības starp dabīgiem monopoliem, pārraugošajām institūcijām un patērētājiem.

Šajā institūcijā ir pārstāvēti arī Monopoluzraudzības komiteja, Patērētāju aizsardzības komiteja, un jāsaka — visi lēmumi vairumā gadījumu par tarifu paaugstināšanu tiek pieņemti uz konsensa pamata. Tātad šis diskusijas periods daudzos gadījumos par tarifu izmaiņām norit dažkārt mēnešu garumā. Visiem, tajā skaitā arī žurnālistiem, ir iespējas iepazīties ar šo tarifu pamatojumu šo te diskusiju gaitā. Un jāsaka, lai arī šobrīd šī institūcija varbūt arī manā izpratnē nav pats veiksmīgākais modelis un, kā jau es minēju, Ministru kabineta Ekonomikas ministrija ir iesniegusi, un konceptuāli tas ir apstiprināts par neatkarīgas, pilnīgi neatkarīgas, visiem dabīgajiem monopoliem pārraugošas institūcijas izveidošanu valsts mērogā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Otram papildjautājumam vārds deputātam Golubovam.

A.Golubovs (SPL). Augsti godātais Krasta kungs! Ja tagad par 1000 kubikmetriem maksā 65 latus, bet iepriekš 100 latus, un vēl tagad pie tiem 65 latiem maksā abonementu maksu, cik tagad, rēķinot abus šos skaitļus, izmaksā 1000 kubikmetri gāzes pie lietošanas?

Sēdes vadītājs. Vai Krasta kungs var atbildēt? Atbildes nav. Paldies! Izskatām nākamo jautājumu.

Deputātu O.Deņisova, M.Bekasova, A.Golubova, L.Staša, V.Dozorceva jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem, vides un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam par konkrētiem pasākumiem, kuri tiek veikti vai plānoti, lai apgādātu Kalnciema un Liepājas rajona Tosmāres iedzīvotājus ar siltumu. Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild uz šo jautājumu ministrs Anatolijs Gorbunovs. Rakstiska atbilde ir iesniegta.

A.Gorbunovs (vides un reģionālās attīstības ministrs). Godātie deputāti! Latvijā nav problēmas apgādāt ar siltumu, gāzi vai elektroenerģiju. Latvijā ir problēma samaksāt par gāzi, elektrību un siltumu. Ko, manuprāt, gaida cilvēki daudzdzīvokļu namos? Vispirms racionālas apkures sistēmas ar mazu enerģijas patēriņu. Kaut arī ne visur, bet arvien vairāk pašvaldības iegulda līdzekļus apkures rekonstrukcijai ar mērķi taupīt kurināmo. Jūs teiksit, kur ņemt naudu rekonstrukcijām? Faktiski reāli šī iespēja jau paveras. Attīstīt hipotekāro kreditēšanu, un ceru — jau šogad tā sāks darbu, jo Hipotēku un zemes banka tai ir gatava. Likums par ķīlu zīmēm ir jāpieņem un daži labojumi citos likumos. Un es ļoti ceru, ka dzīvokļus siltināt un rekonstruēt apkuri ir izdevīgi, un tas ir izdevīgs veids, kā ieguldīt līdzekļus, un šī lieta, es domāju, kļūs arvien plašāka. Protams, kā veicināt cilvēkiem ienākumus, tajā skaitā samazināt bezdarbu laukos un mazpilsētās. Šodien ir apspriests ļoti interesants projekts ar Pasaules bankas pārstāvjiem, un šis projekts ir paredzēts tikai laukiem un mazpilsētām. Tajā skaitā ir paredzēta tehniskā palīdzība, šo projektu organizēšana, kur Pasaules banka var piešķirt speciālus līdzekļus. Tātad, ja pagastā vai mazpilsētā ir cilvēki, kuriem nav īpašumu ko ieķīlāt, bet ir labas idejas attīstībai, viņi var pretendēt saņemt kredītu un realizēt savas idejas. Pasaules banka sagaida, ka šai kategorijai valdība sniegs atbalstu ar 30% dalību, uz pusēm uzņemsies risku ar Pasaules banku. Kas konkrēti darīts Liepājā un Kalnciemā, es esmu rakstiski atbildējis deputātiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildu jautājumu uzdod Leonards Stašs.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Ļoti laba doma, Gorbunova kungs! Un pareiza doma, ir jāmodernizē, vajag iegādāties apkuri ekonomiski un tā tālāk, un Pasaules bankai arī, paldies tai, ka tā nāk mums pretī un dod kredītus, un arī mūsējās bankas. Bet pasakiet, kā var izrēķināt un kā var... un jūs sakāt, ka ielikt kapitālu šajā lietā varētu, un tas dotu peļņu, bet pasakiet, kā var ielikt kapitālu un kas var šodien pateikt, ka katru pusgadu, katru ceturksni mainās cenas, mainās cenas un ceļ, un ceļ... “Latvijas gāze” savas cenas. Kā es varu izrēķināt, kas man būs jāmaksā un ko es varu būvēt, vai es varu modernizēt šodien, un kas būs pēc trim gadiem?

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Jā, protams, šeit problēmas nav mazākas. Es varētu runāt tālāk par nemaksāšanas lietām, vieni maksā, otri nemaksā, vieni sasaldē apkuri vienā stāvā, citi no tā cieš, un tā tālāk. Bet ar jūsu konkrēto jautājumu, man liekas, ir sekojoši. Tātad tiešām ieguldām savus līdzekļus, rekonstruējam, un mazāk mums jāpatērē siltums, tas ir viens. Bet otrs laikam ir dzīvokļu privatizācijas ceļš, tagad vismaz Ministru kabinetā mēs pieņēmām arī daudzdzīvokļu īpašnieku apvienībām likumprojektu. Tas nāks Saeimā, un tādā veidā, privatizējot un pašiem uzņemoties atbildību par savas mājas apkuri, es domāju, zināmā mērā šīs problēmas var mīkstināt. Protams, es jums piekrītu, ja Energoregulēšanas padome, ja tas attiecas uz lielo pilsētu Rīgu, ja tā tarifus paaugstinās, tad, protams, šī problēma radīsies. Bet attiecībā gan uz personīgām mājām, gan uz, teiksim, tām mājām, kurām ir savi skaitītāji un citādi, kur cilvēki paši var zināmā mērā regulēt gan siltuma patēriņu, gan arī temperatūru dzīvoklī, es domāju, ka šeit tomēr vismaz ir tāds sakarīgs ceļš, pa kuru ir jāiet.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairs papildu jautājumi uzdoti netiek. Pēdējo — 16. un 17. — jautājumu mēs nolēmām atlikt, tādēļ lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Un Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Juris Celmiņš, Vladilens Dozorcevs, Māris Grīnblats, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Ģirts Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Edmunds Pēterkops, Juris Sinka, Jānis Straume, Leonards Teniss, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas 20.februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 27.februārī pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut.nr.121 — dok. nr.2117a

R.Dilba Par valdības pasākumiem, lai novērstu iespējas Latvijā

ievest ar Kreicfelda—Jakoba slimību inficētu liellopu gaļu

Sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Latvija” 03.02.1997. vēstuli “Deputātu jautājums LR Ministru prezidentam, finansu ministram A.Šķēlem, LR zemkopības ministram R.Dilbam, LR labklājības ministram V.Makarovam” Zemkopības ministrija informē:

1. Zemkopības ministrijas Valsts veterinārā dienesta veterinārajās importa prasībās kopš 1992. gada 1.septembra ir noteikts, ka dzīvnieku valsts produkciju Latvijā drīkst ievest tikai tad, ja eksportētājas valsts teritorijā pēdējos 5 gados nav diagnosticēta govju un aitu spongiformā encefalopātija. Aizliegums attiecas uz visām encefalopātijas skartajām valstīm.

1996.gada 22. aprīlī ir izdots MK rīkojums Nr.130 (prot.Nr.21 32.¤) “Par pagaidu ierobežojumiem dzīvnieku produkcijas apritē”.

1996.gada 20.jūnijā ir izdarīti grozījumi MK 1995.gada 15.augusta noteikumos Nr.254 “Noteikumi par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem” (noteikumi Nr.209;prot.Nr.32 1.¤), kuros norādīta kārtība, kā pārbauda dzīvnieku izcelsmes produkcijas un tās ražošanas apstākļu atbilstību Latvijā noteiktajām prasībām.

2. No Lielbritānijas šāda gaļa Latvijas teritorijā nekad nav ievesta.

3. Nevienam uzņēmējam netiek izsniegta atļauja govju un aitu gaļas ievešanai no Lielbritānijas.

Ja tomēr šāda produkcija nonāktu līdz valsts robežām, tad šādu kravu aizturētu Valsts robežu veterinārās pārvaldes inspektori un par to ziņotu Valsts veterinārajam departamentam un citām ieinteresētajām valsts institūcijām.

Pēc apstākļu noskaidrošanas šāda gaļa tiktu konfiscēta saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumiem.

4. Valsts veterinārais departaments, pamatojoties uz MK 1996. gada 22. aprīļa rīkojumu Nr.130 (prot. Nr.21, 32. ¤) ar 1996.gada 3. maija vēstuli Nr.21—13/447 Finansu ministrijas Muitas departamenta priekšniekam T. Kravalim un Valsts robežu veterinārās kontroles pārvaldei (M. Blausa kungam) ir izsūtījis dokumentu “Saraksts par precēm, kuru ievešana Latvijā no Lielbritānijas ir aizliegta, bet tranzīts izdarāms tikai Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta muitas kravu pavadīšanas nodaļas darbinieku pavadībā”.

Pamatojoties uz šo dokumentu un iepriekšminētajiem rīkojumiem, tiek pārbaudītas visas kravas, kurās ietilpst sarakstā minētās preces.

5. Attiecībā uz Kreicfelda—Jakoba slimību cilvēkiem un govju spongiformo encefalopātiju šobrīd vēl nav zinātniski apstiprināti pierādījumi par šo slimību saistību.

Uzskatām, ka pašreiz Valsts veterinārais departaments ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izslēgtu ar govju spongiformo encefalopātiju inficētas gaļas un citu produktu ievešanu valstī.

LR labklājības ministram V.Makarovam par sagatavoto atbildi iebildumu nav.

Zemkopības ministrs,

1997.gada 11.februārī Ministru prezidenta biedrs R.Dilba

Ministrs Uz jaut.nr.122 — dok.nr.2118a

G.Krasts Par termiņu nacionālās programmas Eiropas Savienības

direktīvas “Par gāzes un elektrības cenu caurspīdīgumu” iestrādāšanai Latvijas nacionālajā likumdošanā

Direktīvas 90/377/EEC “Par gāzes un elektrības cenu caurspīdīgumu rūpnieciskajiem gala patērētājiem” ieviešanas galvenais mērķis ir uzlabot rūpniecisko ražotāju konkurētspēju, veicinot konkurenci starp enerģijas piegādātājiem un nodrošinot informāciju par piegādes tarifiem rūpnieciskajiem patērētājiem. Tādējādi rūpnieciskajiem patērētājiem tiek dota iespēja izvēlēties izdevīgāko starp dažādiem piegādātājiem un attiecīgi iespēja izvēlēties zemākos tarifus.

Direktīva pati nosaka, ka reāla tās ieviešana likumdošanā ir iespējama tikai tad, kad ir pietiekami attīstīta elektroenerģijas un gāzes piegādes infrastruktūra, t.i.,attīstīti un saslēgti maģistrālie tīkli un sakārtota likumdošana. Valdības nacionālās programmas integrācijai Eiropā mērķis ir veicināt to priekšnoteikumu izpildi, kurus uzlikusi Eiropas Savienība, lai nodrošinātu Latvijas Republikas integrāciju Eiropas iekšējā tirgū.

Priekšnoteikumu izpildes process ietver ne tikai likumdošanas piemērošanu, bet arī nepieciešamo struktūru izveidošanu, lai likumdošanas procesu padarītu efektīvu. Ņemot vērā valsts ierobežotos finansu resursus, jaunu struktūru veidošana ir laikietilpīgs process. Likumdošanas termiņu noteikšana ir asociēto valstu (kāda šobrīd ir Latvijas Republika) ziņā, un termiņi tiek nepārtraukti pārskatīti, lai nodrošinātu to saskaņotību ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību, par ko ir problemātiski veidot ilgtermiņa prognozes.

Latvijas Republikā elektroenerģijas un gāzes piegādes realizē monopoluzņēmumi PVAS “Latvenergo” un PVAS “Latvijas gāze”. Iespēja dažādot piegādes avotus Eiropas iekšējā tirgus kontekstā būs ierobežota līdz tam brīdim, kamēr elektroenerģijas un gāzes apgādes sistēmas nebūs saslēgtas ar apvienotajām Rietumeiropas vai Ziemeļeiropas sistēmām.

Eiropas Savienības palīdzības PHARE programmas ietvaros ir izstrādātas iespēju studijas par Baltijas loka veidošanu gan elektriskajiem gan arī gāzes tīkliem. Doti iespējamie varianti un to izmaksas, taču praktiskie projektu risinājumi būs atkarīgi no finansēšanas iespējām un ekonomiskās pamatotības.

Kas attiecas uz jautājumu par cenu caurspīdīgumu visiem patērētājiem, Latvijā jau pašreiz tiek nodrošināts elektroenerģijas un gāzes cenu atklātums nacionālā līmenī. Saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” ir izveidota un darbojas Energoapgādes regulēšanas padome, tās apstiprinātie enerģijas tarifi tiek publicēti “Latvijas Vēstnesī”.

1997.gada 6.februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Valsts Uz jaut. nr.123 — dok.nr. 2126a

ministre Par sarunām ar “Crown Agents” izpilddirektoru

A.Poča un par deputātu iepazīstināšanu ar līguma

ar “Crown Agents” pilnu tekstu

Š. g. 23. un 24. janvārī notika Finansu ministrijas amatpersonu sarunas ar “Crown Agents” izpilddirektoru par iespēju izplatīt pilnu komerclīguma tekstu “Par pakalpojumu sniegšanu muitas darba uzlabošanā”.

Firmas pārstāvji sarunu laikā uzsvēra, ka šāda prasība attiecībā uz komerclīgumu ir neparasta, un savas darbības laikā firma pirmo reizi saskaras ar šādu prasību. Tomēr, ja to pieprasa Latvijas puse, “Crown Agents” piekrīt daļas līguma teksta publicēšanai, bet iebilst pret to sadaļu publicēšanu, kas saistītas ar veicamo pasākumu konfidencialitātes un atsevišķu līguma realizācijā iesaistīto personu drošības jautājumiem, komerciālo konfidencialitāti un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

Vadoties no šiem kritērijiem, “Crown Agents” izvērtēja līguma tekstu un 29. janvāra vēstulē uzskaitīja konkrētus tos līguma paragrāfus un pielikumus, kuru publicēšanai nepiekrīt. Līdz ar to pilna līguma teksta izsniegšana nav iespējama.

1997. gada 12. februārī Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut. nr.124 — dok. nr.2127a

G.Krasts Par motivāciju Privatizācijas aģentūras lēmumam

atļaut iegādāties privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” valdes locekļiem uzņēmuma akcijas par Ls 9000

Atbildot uz Jūsu jautājumu (deputātu jautājuma reģistrācijas nr.124) par privatizējamo valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” paskaidroju sekojošo:

Bezpeļņas valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” nav pieņēmusi lēmumu atļaut iegādāties privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes locekļiem uzņēmuma akcijas Ls 9000 apmērā. Sabiedrības valdes locekļiem sava uzņēmuma akcijas jāiegādājas saskaņā ar likuma “Par akciju sabiedrībām” normu prasībam.

Likuma “Par akciju sabiedrībām” 14.panta 1.daļas 5.punkts nosaka, ka akciju sabiedrības statūtos janorāda sabiedrības valdei rezervējamo akciju skaits un nominālvērtība. PVAS “Latvenergo” statūtos noteikts, ka sabiedrības valdei ir rezervējamas 9000 akcijas un katras akcijas nominālvērtība ir Ls 1, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” 8.panta 5.daļas prasībām.

Likuma “Par akciju sabiedrībām” 35.panta 5.punkts un 74.panta 5.daļa nosaka, ka ievēlētajiem valdes locekļiem mēneša laikā no ievēlēšanas dienas jaiegādājas statūtos noteiktais akciju sabiedrības akciju daudzums un šīs akcijas kā nodrošinājums jāiesniedz glabāšanai sabiedrības valdē. Šīs akcijas pilnā to vērtības apjomā atpērkamas no valdes locekļiem pēc tam, kad viņi atstājuši amatu un atbrīvoti no atbildības. Ja valdes loceklis mēneša laikā neiesniedz valdei statūtos noteikto sabiedrības akciju daudzumu, jāuzskata, ka viņš izstājies no valdes. Valdes akcijas ir personāla, bezbalss akcijas. Tāpat statūtos jābūt paredzētam, ka šim nolūkam valdes rīcībā ir attiecīga akciju rezerve.

Rezumējot iepriekšminēto:

1. Nav nepieciešams VAS “Privatizācijas aģentūra” lēmums iegādāties PVAS “Latvenergo” valdes locekļiem akcijas, kuras tiem ir rezervētas un ir jāiegādājas atbilstoši pastāvošajai likumdošanai.

2. Minēto akciju iegāde nav ne Latvijas valsts pateicība, ne valdes locekļu prēmēšana, bet gan likuma “Par akciju sabiedrībām” normu ievērošana. Šo akciju iegāde nav saistīta ar elektroenerģijas tarifu noteikšanu.

1997.gada 12.februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut. nr.125 — dok. nr.2128a

G.Krasts Par privatizējamās valsts a/s “Latvenergo”

Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegto

projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai

Ekonomikas ministrija nosūta Jums materiālus, ko iesniegusi Energoapgādes regulēšanas padome par elektroenerģijas tarifu noteikšanu. Vēršam uzmanību, ka šie materiāli tiks izskatīti noteiktā kārtībā un Energoapgādes regulēšanas padome lēmumu vēl nav pieņēmusi.

Kas attiecas uz vēstules otrās daļas jautājumiem par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” ekonomisko darbību, tad kā zināms, “Latvenergo” bilance par 1996.gadu vēl nav apstiprināta. Tā kā ministrijas rīcībā nav attiecīgās informācijas, tad iesniedzam Jums operatīvos datus par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” darbību 1996.gadā, ko mums savukārt ir iesniegusi Energoapgādes regulēšanas padome.

Pielikumā:

1. Privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” elektroeneģijas aprēķinātā tarifa projekta ekonomiskais pamatojums (kopijas) — 203 lpp.

2. Privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” 1997.gada 10.februāra vēstules nr.01–14/210 kopija.

1997.gada 10.februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Privatizējamās valsts a/s “Latvenergo”

vēstule nr.01-14/210

Privatizējamā valsts a/s “Latvenergo” iesniedz atbildes uz 1997.gada 4.februārī LR Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu izvirzītajiem jautājumiem par privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” elektroenerģijas tarifu projektu.

3.jautājums.

— Neto apgrozījums (pēc operatīvajiem datiem) 1996.gadā ir 154 milj. Ls.

— Pārskata perioda peļņa (pēc operatīvajiem datiem) 1996.gadā ir 5 milj. Ls.

— Darbinieku skaits privatizējamā valsts a/s “Latvenergo” pavisam — 7447, tai skaitā centrālajā pārvaldes aparātā — 198 cilvēki (01.01.97.).

— Vidēja darba alga kopā ar prēmijām PVAS “Latvenergo” 1996.g., Ls/mēnesī

kopā 173

t. skaitā: parvaldes aparāta darbiniekiem 209,7

— Maksimālā alga kopā ar prēmijām — vadītājiem PVAS “Latvenergo”, Ls/mēnesī

kopā 266,8

t.skaitā: pārvaldes aparāta vadītājiem 320,8

Vadītāju grupā ietverti darbinieki (filiāļu vadītāji, direktori, izpilddirektori, struktūrvienību vadītāji, vadītāju vietnieki, dispečeri) saskaņā ar LR profesiju klasifikatoru, kas apstiprināts ar LR Ministru kabineta 1994.g.12.aprīļa noteikumiem nr.84.

— kapitālie izdevumi — rekonstrukcija, modernizācija, atjaunošana (kapitālais remonts) un pamatlīdzekļu iegāde 1996.gadā pēc operatīvajiem datiem sastāda 12,7 milj. latu. Atsevišķi informācija par izdevumiem darba telpu remontam un rekonstrukcijai sakarā ar darbietilpīgo procesu var tikt iesniegta tikai pēc datu saņemšanas no mums pakļautajām filiālēm un to apkopošana.

— Izdevumi dienesta autotransporta iegādei — vieglās automašīnas, elektrokontroles darbinieku vajadzībām, apvidus automašīnas avārijas izbraukumu brigādēm, apvidus automašīnas ar kravnesību līdz 2 t remontu brigādēm, kravas un smagās speciālās mašīnas 1996.gadā (pēc operatīvajiem datiem) sastāda 723 tūkst. latu (autotransporta vienību skaits — 71).

Sakarā ar to, ka dienesta autotransports ir saistīts ar privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” saimniecisko darbību, izdevumi to uzturēšanai sadalīti pa izdevumu posteņiem un netiek atsevišķi izdalīti.

Valsts a/s “Latvenergo” izpilddirektors (finanses) I.Liuziniks

1997.gada 10.februārī

Valsts Uz jaut.nr.126 — dok.nr.2129a

sekretāre Par Eiropas Savienības direktīvas “Par aizsardzību

V.Andrējeva pret finansu sistēmas izmantošanu

naudas atmazgāšanas nolūkā” iestrādāšanu

Latvijas likumdošanā un realizēšanu Latvijā

Atbildot uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem par naudas mazgāšanas novēršanas likumdošanas izstrādi, informējam, ka J.Platā vadītā starpinstitūciju darba grupa (izveidota ar Ministru prezidenta 1996.gada 28.decembra rīkojumu nr.343) bija sagatavojusi likumprojektu Ministru prezidenta rīkojumā norādītajos termiņos.

Likumprojekta iesniegšana Ministru kabinetā tika atlikta, lai pilnveidotu likumprojektu atbilstoši PHARE projekta ietvaros Nīderlandes ekspertu sagatavotam naudas mazgāšanas novēršanas parauglikumam (parauglikums latviešu valodā bija saņemts tikai š.g. janvāra beigās). Darba grupa, ņemot vērā Nīderlandes ekspertu ieteikumus, nolēma precizēt atsevišķas likumprojekta sadaļas.

Pirmām kārtām, tika nolemts precīzi atrunāt Kontroles dienesta sadarbības kārtību un informācijas apmaiņu ar tiesībsargājošām institūcijām. Otrkārt, likumā tika paredzēta Konsultatīvās padomes izveide kontroles dienesta darbības atbalstīšanai. Tajā piedalīsies saistīto institūciju (Finansu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijas, Latvijas Bankas, Komercbanku asociācijas un citu institūciju) pārstāvji, kas pastiprinās šo institūciju līdzdalību un atbildību naudas mazgāšanas novēršanā. Treškārt, tika precizēta to darījumu definīcija, kuri varētu liecināt par naudas mazgāšanu: atbilstoši Nīderlandes ekspertu ieteikumam atsevišķi tika izdalīti tā saucamie “aizdomīgie” un “neparastie” darījumi.

1997.gada 6.februārī notika pēdējā darba grupas naudas mazgāšanas novēršanas likuma izstrādei sanāksme.

Labu iespēju atlikušo jautājumu noskaidrošanai, pilnveidojot likumprojektu, deva 1997.gada 7.janvārī PHARE narkotiku apkarošanas programmas ietvaros organizētais seminārs. PHARE ekspertu palīdzība būs pieejama, arī izstrādājot sekundāros normatīvos aktus naudas mazgāšanas novēršanas jomā, kā arī organizējot Kontroles dienesta praktisko darbu.

Uzsveram, ka likuma par naudas mazgāšanas novēršanu pieņemšana joprojām tiek uzskatīta par vienu no likumdošanas harmonizācijas prioritātēm.

1997.gada 10.februārī likumprojekts tika iesniegts Ministru kabinetā un tiks konceptuāli izskatīts MK 11.februāra sēdē.

1997.gada 10.februārī Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Ministrs Uz jaut.nr.127 — dok. nr.2173

G.Krasts Par valsts a/s “Latvijas balzams” privatizāciju

Saskaņā ar Jūsu jautājumu sniedzu skaidrojumu privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas balzams” privatizācijas sakarā un par budžeta parādu saistībām un to pildīšanu.

Par pirmo jautājumu

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas balzams” samaksātie nodokļi pēdējos trīs gados ir sekojoši:

Nodoklis 1994.g./Ls 1995.g./Ls 1996.g./Ls

Akcīzes nodoklis 11523845 14612683 15800878

Pievienotās vērtības nodoklis 2868280 3553641 4006859

Uzņēmuma ienākuma nodoklis 883181 927798 1814317

Sociālais nodoklis 476943 549391 842441

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 259075 335289 518725

Īpašuma nodoklis 10099 19441 52725

Zemes nodoklis 8634 8525 11711

Dabas resursu nodoklis 3983 2495 8455

Muitas nodoklis — 62632 91425

Valsts kapitāla izmantošana — 234538 193807

Kopā 16034040 20306433 23441343

PVAS “Latvijas balzams” ir nodokļu parādi saskaņā ar VID Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļas veiktā audita aktu “Par nodokļu samaksu par 1993.gadu”. Tika sastādīts grafiks nodokļu samaksai, un pēc šī grafika tiek veikti sekojoši norēķini:

Samaksāts, Ls Kopējais uzrēķins Pamatparāds Soda naudas

(atlikums), Ls (atlikums), Ls (atlikums), Ls

Uz 01.04.1995. 3440886,99 1097752,21 2343134,78

1995.– 1166168,70 2247718,19 765752,21 1508966,08

+448287,85 +448287,85

=2723006,14 =1957253,93

1996.g. FM uzrēķins refinansē- 832506,79 141752,21 690754,58

šanas likmei 1996.g.– 18905000

Saskaņā ar finansu ministra A.Kreitusa 19.07.1996. vēstuli Nr.05–3/2324 privatizējamai valsts a/s “Latvijas balzams” pagarināts akcīzes nodokļa parāda samaksas termiņš līdz 01.07.1997.

Par otro jautājumu

Ārzemju kapitāla piesaistīšanai privatizācijas gaitā bezpeļņas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” neredz nepieciešamību un tāpēc PVAS “Latvijas balzams” netika iekļauta starptautiskajā piedāvājumā.

Par trešo jautājumu

PVAS “Latvijas balzams” kā juridiska persona nav iesniegusi privatizācijas priekšlikumu, jo saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” tā nevar būt privatizācijas subjekts. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas balzams” darbinieku arodbiedrība ir griezusies ar lūgumu valsts a/s “Privatizācijas aģentūra” privatizācijas noteikumos noteikt darbiniekiem un pensionāriem pārdodamo akciju kvotu 30% apmērā no visām privatizējamām statūtsabiedrības akcijām.

Par ceturto jautājumu

Viens no valdības uzdevumiem ir lielo valsts uzņēmumu statūtsabiedrību privatizācijas paātrināšana, tās gaitā plaši pielietojot publisko piedāvājumu par privatizācijas sertifikātiem. Saskaņā ar presē publicēto publiskā piedāvājuma programmu PVAS “Latvijas balzams” akcijas publiskajā piedāvājumā tiks piedāvātas 1997.gada pirmajā pusē.

Uzskatu, ka augstākminētās statūtsabiedrības privatizācija atbilst Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēm un ļaus ar privātā kapitāla iesaisti nostiprināt uzņēmuma konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū.

1997.gada 12.februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr. 128 — dok.nr. 2176

V.Makarovs Par vecuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma

pabalstu apmēriem un indeksāciju

God. LR 6. Saeimas deputāti!

Labklājības ministrija iepazinās ar jūsu pieprasījumu jautājumā par priekšlaicīgi piešķirtās vecuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēriem.

Attiecībā uz jūsu vēstulē minētajiem zemajiem pensijas apmēriem, kas lielā mērā saistīti ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, informējam.

Likuma “Par valsts pensijām” izstrādāšanas gaitā plašas diskusijas bija par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu līdz 60 gadiem visām iedzīvotāju kategorijām. Izskatot likuma projektu “Par valsts pensijām” Saeimā, tika pieņemts lēmums, ka pensionēšanās vecums sievietēm un vīriešiem nevar būt mazāks par 60 gadiem, paredzot pakāpenisku pāreju uz to. 1996. gadā pensionēšanās vecums ir paaugstināts par gadu, un ar katru nākamo gadu tas pieaug par sešiem mēnešiem. Vecuma pensijas apmērs 60 gadu vecumā, ņemot vērā arī pakāpenisko pāreju uz to, nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas šobrīd ir Ls 25. Pensijas reformas nepieciešamība lielā mērā bija saistīta tieši ar demogrāfisko situāciju valstī, jo pastāvēja augsts iedzīvotāju novecošanās līmenis un zems pensionēšanās vecums. Saglabājot pensionēšanās vecumu, kāds bija līdz likuma “Par valsts pensijām” spēkā stāšanās dienai, nākamajos desmit gados samazinātos nodokļu maksātāju skaits, kā rezultātā samazinātos arī ieņēmumi no sociālā nodokļa. Tajā pašā laikā iedzīvotāju novecošanās rezultātā pieaugtu sociāli aizsargājamās sabiedrības daļa, kuras nodrošināšanai būtu nepieciešami arvien lielāki līdzekļi, kas novestu pie tā, ka pensijas nevarētu palielināt, tieši otrādi — tās vajadzētu pat samazināt.

Tomēr likuma “Par valsts pensijām” izskatīšanas gaitā Saeimā atbalstu guva arī deputātu priekšlikums par iespēju sievietēm izmantot tiesības priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju no 55 gadu vecuma, bet, izmantojot šīs tiesības priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju, netiek nodrošināta pensijas saņemšana minimālajā apmērā. Līdz šā gada 1. jūlijam pensionēšanās vecums sievietēm ir 56 gadi, bet ar 1. jūliju tas tiek paaugstināts par sešiem mēnešiem.

Nodrošinot vecuma pensijas minimālo apmēru arī sievietēm 55 gadu vecumā, lielā mērā nozīmi zaudētu pensiju reforma, kuras viens no priekšnosacījumiem, kā jau iepriekš minēts, bija pensionēšanās vecuma paaugstināšana, tiktu izjaukts arī pensiju likumā ietvertais sociālās apdrošināšanas princips, kura mērķis ir saistīt sociālo pakalpojumu ar sociāli apdrošinātās personas darba mūžā veiktajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām.

Tiek veikts izskaidrošanas darbs par iespējamo pensijas apmēru sievietēm, kuras 1996. gadā nav strādājušas, bet vēlas pensionēties priekšlaicīgi, t.i., no 55 gadu vecuma.

Ir saprotama sieviešu, kuras, pensionējoties priekšlaicīgi, saņem nelielas pensijas, neapmierinātība, bet Latvijā uzsāktā pensiju reforma nosaka pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu līdz 60 gadiem, ar kuru ir jārēķinās. Tomēr, lai samazinātu sociālo spriedzi un uzlabotu priekšlaicīgā vecuma pensijā aizgājušo sieviešu materiālo stāvokli, tiek risināts jautājums par iespējām viņām, sasniedzot 60 gadu vecumu (ņemot vērā pakāpenisko pāreju uz to), nodrošināt vecuma pensiju apmērā, kas nav mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Valsts sociālo pabalstu veidus, tajā skaitā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un personu loku, kurām tiesības saņemt valsts sociālos pabalstus, nosaka likums “Par sociālo palīdzību”.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību regulē saskaņā ar likuma “Par sociālo palīdzību” 17. pantu izdotie 1995. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumi nr. 381 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību”, kura 2. punktā noteikts: “Pabalsta apmērs ir 25 lati mēnesī. Pabalsta apmērs pārskatāms atbilstīgi valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu...”.

Ņemot vērā to, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra indeksācija atkarīga no ieņēmumiem valsts pamatbudžetā, 1996. gadā pabalsta apmēra indeksācija nav veikta. Priekšlikumus minētā pabalsta indeksācijai 1997. gadā Labklājības ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetam 1997. gada 1. pusgadā.

1997. gada 12. februārī Labklājības ministrs V.Makarovs

Ministrs Uz jaut. nr.129 — dok.nr.2158

V.Makarovs Par saslimšanu skaitu ar onkoloģiskajām slimībām

un onkoloģisko dispanseru skaitu valstī

1. Atbildot uz deputātu grupas jautājumiem, daru zināmu, ka 1993.gada 14.jūnijā tika nodibināts Valsts onkoloģijas centrs ar trijām slimnīcām: Centra klīnika ar 635 gultām, Daugavpils onkoloģiskā slimnīca ar 150 gultām, Liepājas onkoloģiskā slimnīca ar 60 gultām.

1996.gadā Valsts onkoloģijas centrā ārstējušies 16508 slimnieki ar gultu dienu skaitu 294355 un gultas izmantošanas koeficientu 95,4; no tiem Valsts onkoloģijas centra klīnikā ārstējušies 12216 slimnieki ar gultu dienu skaitu 221988 un gultu izmantošanas koeficientu 100,2; Daugavpils onkoloģiskajā slimnīcā 2965 slimnieki ar gultas dienu skaitu 52138 un gultas izmantošanas koeficientu 95,2; Liepājas onkoloģiskajā slimnīcā 1327 slimnieki ar gultas dienu skaitu 20229 un gultas izmantošanas koeficientu 92,4.

Pēc augstākminētajiem datiem visu Valsts onkoloģijas centra klīniku stacionāri ir noslogoti un sniedz kvalitatīvu onkoloģisko palīdzību atbilstoši mūsdienu medicīnas prasībām.

2. Latvijā katru gadu pieaug saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem: 1995. gadā saslima 8107 cilvēki, tas ir, 320,5 uz 100 000 iedzīvotāju, 1996.gadā saslima 8294 cilvēki, tas ir, 331,5 uz 100 000 iedzīvotāju.

Latgales reģiona iedzīvotājus (Daugavpils un Rēzeknes pilsētu, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu rajonu) apkalpo Daugavpils onkoloģiskā slimnīca. Latgales reģionā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem pieaug.

1996.gadā tā bija šāda:

Saslimušo skaits Saslimstība uz 100 000

Pilsētas

Daugavpils 399 336,6

Rēzekne 115 275,6

Rajoni

Daugavpils 118 261,8

Jēkabpils 173 298,0

Krāslavas 129 331,7

Ludzas 129 326,3

Preiļu 151 357,4

Rēzeknes 149 332,0

Daugavpils onkoloģiskās slimnīcas dinamiskajā novērošanā ir 589 slimnieki. Saslimstība Latgales reģionā ir augstāka par vidējo valstī, īpaši Daugavpils pilsētā, Preiļu un Rēzeknes rajonos.

Šādā situācijā slēgt onkoloģisko dienestu Daugavpilī nav mērķtiecīgi.

3. Atbilstoši mūsdienu medicīnas prasībām onkoloģija ir komplekss medicīniskās palīdzības veids, kurā ietilpst staru, ķīmioterapija un ķirurģiskā palīdzība. Sakarā ar to, ka tiek veidots Daugavpils reģions, kurā ietilps Daugavpils pilsēta un rajons, kā arī Krāslavas rajons, tiek domāts par infrastruktūras sakārtošanu un pakalpojuma sniedzēja optimizēšanu. Daugavpilī gatavo projektu par Daugavpils onkoloģiskā dienesta pārvietošanu uz Daugavpils centrālās slimnīcas bāzi. Līdz ar to visi onkoloģiskās palīdzības veidi tiks sniegti vienā ēkā, nodrošinot papildu ērtības pacientiem. Tāpat arī plānots uz Daugavpils centrālās slimnīcas bāzi pārvietot dzemdību palīdzību. Atbrīvotajās onkoloģiskās slimnīcas telpās plānots izvietot tuberkulozes dienestu, jo tā bāze ir kritiskā stāvoklī. Šāda pārkārtošana ļaus maksimāli izmantot Daugavpils centrālās slimnīcas iespējas, efektīvāk izmantojot esošos līdzekļus. Šādus pārkārtojumus atbalsta arī Labklājības ministrija.

1997.gada 10.februārī Veselības valsts ministrs J.Viņķelis

Valsts Uz jaut.nr.130 — dok.nr.2164

ministre Par rajonu budžeta organizāciju darba algu izmaksām

A.Poča par 1996.gada decembri

Sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas deputātu 1997.gada 6.februāra jautājumu nr.130 par rajonu budžeta organizāciju darbinieku 1996.gada decembra mēneša darba algas izmaksu no 1997.gada budžeta līdzekļiem paskaidrojam tālākminēto.

Latvijas Darba likumu kodeksa 101.pants nosaka, ka darba algu izmaksā ne retāk kā katru pusmēnesi. Līdz ar to katra mēneša pirmajā pusē praktiski tiek izmaksāta darba alga par iepriekšējā mēneša otro pusi, tai skaitā janvārī — par iepriekšējā gada decembra otro pusi. Šajā gadījumā nekādi papildu līdzekļi attiecīgā gada budžetā nav nepieciešami, jo budžets tiek apstiprināts saimnieciskajam gadam, t.i., no 1.janvāra līdz 31.decembrim un ietver apropriāciju šajā laikā izmaksājamajam atalgojumam. Attiecīgie līdzekļi, kas tiks izmaksāti 1998.gada janvārī par 1997.gada decembra otro pusi, tiks paredzēti valsts vai pašvaldību budžetos 1998.gadam.

1997.gada 12.februārī Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut. nr.131 — dok. nr.2172

G.Krasts Par preču un izejvielu apmaiņas apjomu eksportam

un importam un tranzīta apjomu ar Krieviju

Sakarā ar deputātu jautājumiem (reģistra nr.131) Ekonomikas ministrija sniedz šādu informāciju par ekonomisko sadarbību ar Krievijas Federāciju 1996.gadā:

1. Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums

2 380,8 tūkst. tonnas (440 019 tūkst.Ls), t.sk.

eksports — 224,4 tūkst.t (181 603 tūkst.Ls),

imports — 2 156,4 tūkst.t (258 416 tūkst.Ls).

2. Naftas un naftas produktu importa apjoms

benzīns — 126,0 tūkst.t,

dīzeļdegviela — 396,0 tūkst.t.

3. Elektroenerģijas importa apjoms (saldo) — 1 229,0 milj.kWh.

4. Kurināmā, gāzes, mazuta, ogļu importa apjoms ir šāds:

dabas gāze — 1 045,0 milj.m3,

mazuts — 972,0 tūkst.t,

ogles — 162,0 tūkst.t.

5. Kopējais tranzīta apjoms — 31 milj.t.

Minētā informācija sniegta pēc Valsts statistikas komitejas un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamenta datiem.

1997.gada 12.februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.132 — dok.nr.2163a

G.Krasts Par bijušā valsts uzņēmuma “Saulkalne”

dzīvojamo māju privatizāciju

Saskaņā ar Jūsu jautājumu sniedzu skaidrojumu par privatizējamā būvmateriālu ražošanas valsts uzņēmuma “Saulkalne” valdījumā esošajām dzīvojamām mājām.

Jautājums par privatizējamā valsts uzņēmuma “Saulkalne” valdījumā esošajām dzīvojamām mājām Ekonomikas ministrijas uzmanības lokā atrodas jau sen, kas saistīts ar Rīgas rajona tiesas kantora darbību, izpildot Latvijas Saimnieciskās tiesas izpildu rakstu par Ls 29 584 piedziņu no valsts būvmateriālu ražošanas uzņēmuma “Saulkalne” par labu SIA “Garants”.

1996.gada 15.jūlijā notika Rīgas rajona tiesu izpildītāju kantora rīkotā izsole, kurā tika pārdotas 5 privatizējamā valsts uzņēmuma “Saulkalne” bilancē esošās dzīvojamās mājas. Neraugoties uz Rīgas rajona padomes un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lūgumiem, Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentam apturēt nākamās izsoles rīkošanu. 1996.gada 9.septembrī Rīgas rajona tiesu izpildītāju kantoris rīkoja vēl vienu izsoli, kurā tika pārdotas vēl 4 minētā valsts uzņēmuma dzīvojamās mājas. Atbildot uz Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 06.09.1996. vēstuli Nr.450, Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments paskaidroja, ka tiesu izpildītājam nav saistoši likumi “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par darījumu ierobežošanu ar valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām”, kā rezultātā prasību par izsoles apturēšanu uzskatīja par nepamatotu. Turklāt Ekonomikas ministrija un Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija uzskata, ka izsoles sākumcenas bija ļoti zemas — dārgākā bija 52 dzīvokļu māja, kuras izsoles sākotnējā cena bija Ls 2000.

Rīgas rajona tiesu izpildītāju kantora rīcība neatbilst likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” Pārejas noteikumu 2.punkta prasībām, kas paredz, ka valsts dzīvojamo māju var atsavināt, vienīgi privatizējot to atbilstoši minētā likuma normu prasībām. Šīs mājas saskaņā ar likuma “Par valsts uzņēmumu” 1.pantu ir uzskatāmas par valsts īpašumu, kaut arī tās ir iekļautas valsts uzņēmuma bilancē.

Attiecībā uz minētajām valsts uzņēmuma “Saulkalne” dzīvojamām mājām 1995.gada 31.janvārī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.38, kas paredz, ka šīs dzīvojamās mājas ir nododamas Salaspils pilsētas domei. Taču izsoļu rīkošanas brīdī Salaspils pilsētas dome vēl nebija pārņēmusi mājas savā īpašumā, kaut gan iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem jau norēķinājās pilsētas namu pārvaldē.

Rīgas rajona tiesa 1996.gada 6.augustā apstiprināja 1996.gada 15.jūlija izsoles rezultātus. 1996.gada 28.oktobrī LR Ģenerālprokuratūra atzina par nelikumīgu Rīgas rajona tiesu izpildītāju kantora tiesu izpildītāju rīcību. LR ģenerālprokurors iesniedza protestu Augstākās tiesas Senātam par Rīgas rajona tiesas 1996.gada 6.augusta lēmuma par nekustamā īpašuma izsoļu aktu apstiprināšanu atcelšanu. Par pieļautajiem pārkāpumiem tiesu izpildītāju rīcībā tieslietu ministram tika iesniegts prokurora iesniegums ar prasību izlemt jautājumu par attiecīgo tiesu izpildītāju atbilstību ieņemamajam amatam. 1996.gada 25.oktobrī pret tiesu izpildītājām I.Lazdāni un E.Soli tika ierosināta krimināllieta pēc Latvijas Kriminālkodeksa 163.panta (nolaidība).

Prokuratūrai pārbaudot Rīgas rajona padomes norādītos apstākļus par Salaspils pilsētas domes darbību Ministru kabineta rīkojuma nepildīšanā, t.i., nepārņemot valsts dzīvojamās mājas savā pārraudzībā, netika konstatēts, ka pašvaldība būtu rīkojusies ļaunprātīgi vai bezatbildīgi.

1996.gada decembrī un 1997.gada janvārī LR Augstākās tiesas Senāts nolēma atcelt Rīgas rajona tiesas lēmumus un lietas nosūtīt jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citam tiesas sastāvam.

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija ir izteikusi gatavību uzsākt minēto dzīvojamo māju privatizāciju, lai risinātu jautājumu par šo dzīvojamo māju tālāku apsaimniekošanu. Taču sakarā ar to, ka pašreizējā brīdī lieta atrodas Rīgas rajona tiesā jaunā izskatīšanā, līdz galīgā tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim nav iespējama valsts būvmateriālu ražošanas uzņēmuma “Saulkalne” valdījumā esošo dzīvojamo māju privatizācija.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka pašreiz atbildība par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu astoņām dzīvojamām mājām jāuzņemas to pašreizējiem īpašniekiem — četrām fiziskām personām.

1997.gada 19.februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut. nr.134 — dok.nr.2210

G.Krasts Par a/s “Latvijas gāze” monopolrīcību

un nepamatoti augstu maksu par gāzi

un šīs maksas paredzamo paaugstināšanu

1. Gāzes cenas paaugstināšana līdz jūsu vēstulē minētajai cenai 0,26–0,66 Ls/m3, kura ir iegūta no masu informācijas līdzekļiem, neatbilst patiesībai. Iespējams, šādi skaitļi ir parādījušies, veicot salīdzinājumus, cik par dabas gāzi maksā Latvijā un citās Eiropas valstīs.

2. Energoapgādes regulēšanas padome ir izskatījusi un apstiprinājusi dabas gāzes tarifus, kuri stājušies spēkā pēc š.g. 1.februāra. Pirms šī lēmuma pieņemšanas ir veikta “Latvijas gāzes” sīka finansiālā stāvokļa un ekonomiskās darbības analīze, kura pierādīja, ka “Latvijas gāze” neizmanto ļaunprātīgi savu monopolstāvokli, vēl vairāk — “Latvijas gāze” faktiski strādā konkurences apstākļos, jo rūpnieciskie patērētāji un siltumražošanas uzņēmumi bez ierobežojumiem var pāriet uz citu kurināmā veidu, ko viņi arī izmanto.

Dabas gāzes cenas pazeminājums nav iespējams, jo Krievijas a/s “Gazprom”, izmantojot savu monopolstāvokli gāzes tirgū, nosaka dabas gāzes cenas lielumu. Tādēļ “Latvijas gāze” ir spiesta iepirkt šo produktu par cenu uz robežas, kura dažkārt ir augstāka nekā Rietumeiropas valstis maksā saviem piegādātājiem.

3. Jūsu izteikto versiju — sākt pazemināt maksu par gāzi — būs iespējams realizēt tad, kad šajā pašā virzienā mainīsies arī piegādātās gāzes cena, nebūs jāturpina pildīt kredītsaistības par iepriekšējos gados patērēto, bet neapmaksāto gāzi, un būs veiktas nepieciešamās investīcijas gāzes sistēmas drošības paaugstināšanā.

4. Privatizācijas rezultātā ir paredzēts kapitalizēt investoru līdzekļus, lai uzlabotu gāzes apgādes sistēmu un paaugstinātu efektivitāti, kuras rezultātā piegādātās gāzes cena būtu spējīga konkurēt ar citiem enerģijas veidiem.

Pielikumā: Informācija no Starptautiskās enerģētikas aģentūras izdevuma “Energy Prices and Taxes”, Third quarter , 1996 — par pasaules dabas gāzes cenām rūpniecībai un iedzīvotājiem.

1997.gada 19.februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.135 — dok.nr. 2211

A.Gorbunovs Par konkrētiem pasākumiem, kuri tiek veikti vai plānoti,

lai apgādātu Kalnciema un Liepājas rajona

Tosmares iedzīvotājus ar siltumu

Godātie deputātu kungi!

Kalnciema bijušā Būvmateriālu kombināta dzīvojamais fonds kopš 1993. gada rudens ir pilsētas domes īpašums. Šī fonda apsaimniekošanai izveidots pašvaldības uzņēmums “Namu pārvalde”. Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15. panta noteikumiem pilsētu pašvaldību pienākums ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, t. sk., siltumapgādi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 21. februāra rīkojumu nr. 58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” aprīlī Liepājas pilsētas Kuģu remonta rūpnīcas “Tosmare” valsts īpašums, t. sk. šīs rūpnīcas mikrorajona sociālie objekti, tika nodots Privatizācijas aģentūras valdījumā, kuras kompetencē līdz ar to nonāca minētā mikrorajona siltumapgādes jautājumu risināšana.

Kā paskaidroja Kalnciema pilsētas domes priekšsēdētājs P. Grūbe, apkures problēmu galvenais cēlonis pilsētā ir finansu trūkums kurināmā iegādei un siltumapgādes sistēmu sakārtošanai.

Pildot likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā noteikto funkciju, dome iespēju robežās ir organizējusi siltumapgādi pilsētā. Tā, paņemot šim mērķim aizņēmumu no Jelgavas rajona padomes, dome 1995. gada decembrī iedarbināja lokālu katlu māju ar šķidro kurināmo. Katlu mājas jaudas spēj nodrošināt ar normālu siltumapgādi visus pilsētas objektus, t. sk. pašvaldības dzīvojamo fondu, bet iedzīvotāji nav spējīgi samaksāt par piegādāto siltumu. Tā kā iedzīvotāju parādi par piegādāto siltumenerģiju nemazinājās un tāpēc trūka naudas kurināmā iegādei, pilsētas dome 1996. gadā griezās Finansu ministrijā un saņēma bezprocentu aizdevumu Ls 20 000. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvalde, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu nr. 180 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām” 7.pantu, neiebilda pret Kalnciema pilsētas domes lēmumu 1996. gadā ņemt arī kredītu Ls 8000 apmērā no a/s “Parekss banka” kurināmā iegādei un apkures sistēmu sagatavošanai apkures sezonai.

1996. gada maijā un pēc tam jūlijā Kalnciema pilsētas dome pieņēma divus lēmumus par gatavošanos 1996./97. gada apkures sezonai. Deputāti noteica priekšapmaksu no iedzīvotājiem kurināmā iegādei, kā arī ierosināja iedzīvotājiem veidot iniciatīvas grupas lokālu apkures nodrošināšanas variantu izstrādei un realizācijai. Priekšapmaksas veidā dome saņēma tikai ap Ls 700 (nepieciešamo Ls 6000–7000 vietā). Lielāka atsaucība no iedzīvotāju puses bija jautājumā par lokālo apkures sistēmu ierīkošanu. Šādas sistēmas jau ierīkotas vairākās mājās, un to ierīkošana turpinās.

No Kalnciema pilsētas domes 1996. gada budžeta izdevumu daļā noteiktajiem 10 000 latiem sociālajai nodrošināšanai 2676 lati bija paredzēti pabalstiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Faktiski šai iedzīvotāju kategorijai dome izmaksāja 3680 latus. Tomēr iedzīvotāju samaksa par apkuri nepalielinājās.

Kā secināms no Liepājas pilsētas domes paskaidrojumiem jautājumos, kas saistīti ar Liepājas Kuģu remonta rūpnīcas “Tosmare” dzīvojamā mikrorajona apkuri, dome ne vienu reizi vien ir izteikusi gatavību pārņemt minēto mikrorajonu savā īpašumā pēc vienošanās ar Privatizācijas aģentūru par pašvaldības izvirzītajiem pārņemšanas nosacījumiem, kas galvenokārt attiecas uz papildu līdzekļu piešķiršanu ēku un komunikāciju sakārtošanai un finansējuma nodrošināšanu minētā mikrorajona turpmākai apsaimniekošanai.

Pagājušā gada beigās Liepājā notika tikšanās starp Privatizācijas aģentūru un Liepājas domi, kurā tika panākta mutiska vienošanās, ka Privatizācijas aģentūra izskatīs iespēju Kuģu remonta rūpnīcas “Tosmare” privatizācijas gaitā pārskaitīt Liepājas pilsētai zināmu daļu naudas līdzekļu dzīvojamā rajona pārņemšanai un apsaimniekošanas uzsākšanai. Pašreiz Privatizācijas aģentūra izstrādā Kuģu remonta rūpnīcas privatizācijas noteikumus, kuros tiek atrunāta līdzekļu pārskaitīšana Liepājas pašvaldībai.

1997.gada 30.janvāra domes sēdē pieņemts lēmums piekrist pārņemt pašvaldības īpašumā Kuģu remonta rūpnīcas “Tosmare” dzīvojamās ēkas un pārējos sociālās sfēras objektus ar noteikumu, ka Privatizācijas aģentūra no minētās rūpnīcas privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem domei kompensēs izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamo māju reģistrēšanu Zemesgrāmatā, siltumtrases izbūvi, mazuta iegādi 1997./98. gada apkures sezonai, kā arī kompensēs parādu dzēšanu par ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumiem un par patērēto elektroenerģiju.

Pašvaldību lietu pārvalde 1996. gada augustā griezās Privatizācijas aģentūrā ar ierosinājumu savstarpējās sarunās ātrāk vienoties ar Liepājas domi par Kuģu remonta rūpnīcas “Tosmare” mikrorajona sociālās sfēras objektu nodošanu pašvaldības īpašumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbalsta Liepājas pilsētas pašvaldības nostāju, kas izteikta domes š. g. janvāra lēmumā, un sekos, kā risināsies minētā mikrorajona objektu nodošanas process pašvaldības īpašumā.

Nobeigumā jāatzīmē, ka Ministru kabinets š.g. 18. februārī izskatīja jautājumu par valsts un pašvaldību budžeta iestāžu un pašvaldību energouzņēmumu debitoru parādu sakārtošanu. Finansu ministrijai uzdots pārņemt a/s “Latvijas gāze” debitoru parādus, t. sk. pašvaldību, to energouzņēmumu parādus pēc stāvokļa uz 1996. gada 31. decembri, noslēdzot līgumus par prasījumu tiesību pārņemšanu. Šo pašvaldību (energouzņēmumu) vidū ir arī Liepājas un Kalnciema pašvaldības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

1997. gada 19. februārī Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Kopsavilkums

20. februāra sēdē

Saeimas priekšsēdētājs informēja— pamatojoties uz Māra Grīnblata iesniegumu, tiek at-

jaunotas viņa deputāta pilnvaras, kas bija apturētas uz izglītības un zinātnes ministra pienākumu pildīšanas laiku. Līdz ar to savu deputāta mandātu zaudēja frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts Jānis Priedkalns.

3.lasījumā pieņēma likumu:

— “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ.nr.505)(dok.nr.2143) Balsojums: 52 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pie-ņēma likum-projektu:

— “Muzeju likums” (Reģ. nr. 332) (dok. nr. 979; nr. 1951) Balsojums: 61 par, 1 pret, 2 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””. (Reģ.nr.626)(dok.nr.2112;nr.2112a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””.(Reģ.nr.629)(dok.nr.2134;nr.2134a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Amnestijas likums”.(Reģ.nr.631)(dok. nr.2150; nr.2150a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr. 632) (dok. nr. 2152; nr. 2152a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.63) (dok.nr.2153;nr.2153a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu”. (Reģ. nr. 634) (dok. nr. 2162; nr. 2162a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos”. (Reģ. nr. 635) (dok. nr. 2165; nr. 2165a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. nr. 636) (dok. nr. 2166; nr. 2166a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. (Reģ. nr. 637) (dok. nr. 2167; nr. 2167a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts””. (Reģ. nr. 638) (dok. nr. 2168; nr. 2168a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Par O.Leščinska apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli”. (dok. nr. 2121) Balsojums: 48 par, 2 pret, 4 atturas.

—”Par L.Zutes iecelšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr. 2137) Balsojums:50 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Par S. Proskurovskas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1948) Balsojums: 41 par, 7 pret, 10 atturas.

— Saeima saņēma zemkopības ministra R.Dilbas atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, O.Kostandas, J.Kušneres un I.Liepas jautājumu par valdības pasākumiem, lai novērstu iespējas Latvijā ievest ar Kreicfelda — Jakoba slimību inficētu liellopu gaļu. (dok. nr. 2117a)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, O.Kostandas, J.Mauliņa un I.Liepas jautājumu par termiņu nacionālās programmas Eiropas Savienības direktīvas “Par gāzes un elektrības cenu caurspīdīgumu” iestrādāšanai Latvijas nacionālajā likumdošanā. (dok. nr. 2118a)

— Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz deputātu O.Kostandas, K.Čerāna, J.Kušneres, E.Grīnberga un J.Mauliņa jautājumu par sarunām ar “Crown Agents” izpilddirektoru un par deputātu iepazīstināšanu ar līguma ar “Crown Agents” pilnu tekstu. (dok. nr.2126a)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, E.Grīnberga, J.Mauliņa un O.Kostandas jautājumu par motivāciju Privatizācijas aģentūras lēmumam atļaut iegādāties privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” valdes locekļiem uzņēmuma akcijas par Ls 9000. (dok. nr. 2127a)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, E.Grīnberga, J.Mauliņa un O.Kostandas jautājumu par privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegto projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai. (dok. nr. 2128a)

— Saeima saņēma Finansu ministrijas valsts sekretāres V.Andrējevas atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, E. Grīnberga, J.Mauliņa un O.Kostandas jautājumu par Eiropas Savienības direktīvas “Par aizsardzības pret finansu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanas nolūkā” iestrādāšanu Latvijas likumdošanā un realizēšanu Latvijā. (dok. nr. 2129a)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu J.Urbanoviča, V.Stikuta, I.Kreituses, V.Dozorceva, M.Bekasova, A.Golubova un L.Staša jautājumu par valsts a/s “Latvijas balzams” privatizāciju. (dok. nr. 2173)

— Saeima saņēma labklājības ministra V.Makarova atbildi uz deputātu A.Bartaševiča, M.Lujāna, M.Bekasova, A.Golubova un O.Deņisova jautājumu par vecuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apmēriem un indeksāciju. (dok.nr.2176)

— Saeima saņēma veselības valsts ministra J.Viņķeļa atbildi uz deputātu A.Golubova, M.Bekasova, M.Lujāna, L. Staša un J.Jurkāna jautājumu par saslimšanu skaitu ar onkoloģiskajām slimībām un onkoloģisko dispanseru skaitu valstī. (dok. nr. 2158)

— Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz deputātu A.Golubova, V.Dozorceva, M.Bekasova, M.Lujāna un L.Staša jautājumu par rajonu budžeta organizāciju darba algu izmaksām par 1996. gada decembri. (dok.nr.2164)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu A.Golubova, M.Bekasova, O.Deņisova, L.Staša, J.Jurkāna un V.Dozorceva jautājumu par preču un izejvielu apmaiņas apjomu eksportam un importam un tranzīta apjomu ar Krieviju. (dok.nr.2172)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Grīnberga un E.Zelgalvja jautājumu par bijušā valsts uzņēmuma “Saulkalne” dzīvojamo māju privatizāciju. (dok.nr.2163a)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta un vides un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova atbildi uz deputātu O.Deņisova, M.Bekasova, A.Golubova, L.Staša un V.Dozorceva jautājumu par a/s “Latvijas gāze” monopolrīcību un nepamatoti augto maksu par gāzi, kā arī maksas iespējamo paaugstināšanu. (dok.nr.2210)

— Saeima saņēma vides un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova atbildi uz deputātu O.Deņisova, M.Bekasova, A.Golubova, L.Staša un V.Dozorceva jautājumu par konkrētiem pasākumiem, kas veikti vai plānoti, lai apgādātu Kalnciema un Liepājas rajona Tosmāres iedzīvotājus ar siltumu. (dok.nr.2211)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 20.februāra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”): Saeima pēc pagājušās nedēļas satraukumu raisošiem politiskajiem notikumiem un valdības apstiprināšanas šonedēļ ķērās pie čakla likumdošanas darba. Mēs sanācām kopā gan pirmdien, gan arī šodien un pieņēmām diezgan daudzus likumus un likumprojektus otrajā un pirmajā lasījumā. No visa garā saraksta, kuru es pārskatīju, manuprāt, visinteresantākā varētu būt informācija par trim likumiem.

Pirmkārt, Valsts prezidents griezās pie Saeimas ar vēstuli, kurā lūdza pārskatīt atsevišķas lietas automašīnu īpašnieku obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas likumā. Saeima pēc ļoti garām debatēm šo likumu nodeva atpakaļ Juridiskajai komisijai. Tika noteikts vienu nedēļu garš periods, kurā gan deputāti, gan, es ceru, arī Finansu ministrija vai citi valdības pārstāvji iesniegs savus priekšlikumus par summām, par iemaksām, par izmaksām, par samērojamību, lai likums varētu darboties un lai no tā būtu kāds labums valstij. 10.martā likums Saeimas sēdē tiks skatīts atkārtoti. Galvenais, ko es gribētu teikt par šo likumu, ir tas, ka cilvēkiem tomēr būtu jāsaprot, ka saņemt lielas izmaksas, ja kaut kas notiek ar mašīnām, ar īpašumu vai veselību, ir iespējams tikai tad, ja tiek izdarītas arī atbilstošas iemaksas. Šīs lietas ir jāmēģina kaut kā samērot, jāmēģina tam pieiet no loģikas un skaidrā saprāta viedokļa.

Vēl ļoti jauki ir tas, ka tika pieņemts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, ar ko es apsveicu savus vēlētājus Kurzemē, un sveiciens visiem maniem paziņām Liepājā.

Treškārt, par Pilsonības likumu jāsaka tā — nevajadzētu samulst, ka Saeima šodien atcēla to Pilsonības likuma grozījumu projektu, kurš bija iesniegts un saistījās ar tautību, ar pilsonības piešķiršanu reģistrācijas kārtībā, jo jau nākamajā nedēļā tiks aspriests jauns projekts. Tas saistās ar valstiskumu, ar ārkārtas naturalizāciju.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija): Kristīgo demokrātu savienība un Zemnieku savienība atskatās uz šo raženi pastrādāto darba nedēļu. Mums liekas ļoti būtiski, ka ir izdevies panākt progresu noteiktās likumdošanas jomās, īpaši, ka ir izdarīti grozījumi Kriminālkodeksā, kas, manuprāt, sakārto šo sfēru. Tāpat ļoti būtiski, ka nodevām atpakaļ vēlreizējai izskatīšanai civiltiesiskās apdrošināšanas likumu. Šajā gadījumā jau uzstājos Saeimā un teicu, ka Kristīgo demokrātu savienība iestāsies pret iemaksu palielināšanu. Mums liekas, ka pašreizējais apmērs, kas ir vidēji 20 lati, ir tāds, kāds tas varētu palikt. Iemaksas nevajadzētu palielināt, bet vajadzētu samazināt atbildību, tātad summu, ko saņem nelaimes gadījumā, ja ir ļoti dārga mašīna. Ja mašīna maksā pāri 10 tūkstošiem, tad īpašniekam papildus brīvprātīgi jāapdrošinās citās apdrošināšanas sabiedrībās, bet viņš nevar pretendēt uz to, ka var apdrošināt savu superdārgo automobīli, iemaksājot 20 vai 50 latus. Šādā gadījumā īpašniekam pašam ir par to jāuztraucas.

Nākamais, kas ir ļoti būtiski Kristīgo demokrātu savienībai, ir tas, ka šodien mēs Saeimā izskatījām nekustamā īpašuma nodokli. Kristīgie demokrāti bija ierosinājuši pirmajā lasījumā priekšlikumu, ka reliģisko organizāciju īpašums — zeme un ēkas – netiek apliktas ar īpašuma nodokli. Izraisījās ļoti asas diskusijas, jo izrādās, ka Saeimā ir cilvēki, kuri tāpat kā padomju laikos, kad padomju vara, izmantojot ideoloģisko propagandu, nespēja iznīcināt reliģiju, nespēja neko veikt pret ticīgajiem cilvēkiem, lietoja materiālās represijas, apliekot baznīcas ar tādu pašu nodokli kā rūpnīcas, kā lielus uzņēmumus, pielīdzinot baznīcas kādai uzņēmējdarbībai. Tās toreiz bija materiālas represijas pret baznīcām. Daudzi arī šodien gribētu, lai baznīcas apliek ar tādu pašu nodokli kā krogus, rūpnīcas, fabrikas. Jāteic, ka balsojums tomēr bija pozitīvs un Kristīgo demokrātu savienības viedoklis šajā gadījumā tika atbalstīts — reliģisko organizāciju īpašums ar nodokli netiks aplikts. Jāteic, ka pret šo pasākumu, pret šo priekšlikumu balsoja sociāldemokrātu pārstāvji Saeimā, tajā skaitā Ādamsona kungs. Tas tikai nozīmē to, ka, ja mēs skatāmies, kādu šobrīd popularitāti iegūst sociāldemokrāti, kā vēlētāji labprātīgi metas viņu apkampienos pirms pašvaldību vēlēšanām, tad mēs riskējam ar to, ka mūsu pašvaldībās un arī varbūt turpmāk valstī būs pārstāvēti plašā mērogā tie politiķi, kuri uzskata, ka Dieva nav, ka reliģija ir iznīdējama un apliekama ar tādiem pašiem nodokļiem kā uzņēmējdarbība. Paldies Dievam, pagaidām vēl tas tā nav.

Attiecībā uz šo pašu nodokli mums ļoti būtisks — gan Zemnieku savienībai, gan Kristīgo demokrātu savienībai — ir mūsu frakcijas ierosinātais priekšlikums, ko Saeima arī atbalstīja. Proti, ka politiski represētajiem, ja tie dzīvo individuālajās dzīvojamajās mājās, šo nodokli samazina uz pusi un ļauj pašvaldībām samazināt šo nodokli vēl vairāk. Mēs uzskatām, ka tas ir vēsturiski taisnīgi. Šeit tiek atjaunots vēsturiskais taisnīgums tāpēc, ka ļoti daudziem politiski represētajiem nebija iespēja kā citiem, teiksim, Komunistiskās partijas biedriem, iegūt valsts dzīvokļus savā īpašumā. Viņiem bija jāceļ savas individuālās dzīvojamās mājas. Šajā gadījumā viņi ir pelnījuši šo nodokļa atlaidi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Vispirms paldies Mārim Vītolam par komentāru pie likuma par nekustamā īpašuma nodokli. Šis ir acīmredzot viens no tiem retajiem gadījumiem, kad mūsu viedokļi sakrīt gan attiecībā uz reliģisko organizāciju īpašumu neaplikšanu ar nodokli, gan arī par atvieglojumiem politiski represētajiem.

Bet es gribētu pakavēties arī vēl pie citiem būtiskiem šīs nedēļas darba aspektiem. Vispirms jau gribu minēt, ka Saeima neatbalstīja frakcijas “Latvijai” ierosināto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”, kurā mēs aicinājām mainīt Saeimas darba organizāciju, jo līdzšinējā darba organizācija par prioritāro uzskatīja tikai deputātu likumdošanas darbu, bet, nenoliedzot šī darba svarīgumu, tomēr mēs redzam, ka šāds deputātu darba laika iedalījums nav pareizs. Deputātus ir ievēlējuši valsts pilsoņi, tāpēc nevar uzskatīt par normālu to, ka deputāts darbam ar vēlētājiem var atvēlēt tikai vienu dienu nedēļā, kā tas ir šobrīd, proti, piektdienas. Deputātu tiešais pienākums ir tikties ar vēlētājiem, uzklausīt viņus un palīdzēt katram konkrētam cilvēkam risināt viņa problēmas. Šādas kārtības rezultātā, kāda ir šobrīd, arī ir izplatīts uzskats, ka deputāti pēc ievēlēšanas vairs neinteresējas par saviem vēlētājiem. Cilvēki, kas ir balsojuši par deputātiem, jūtas viņos vīlušies. Tas rada atsvešināšanos starp cilvēkiem un parlamentu. Cilvēki netic tam, ka Saeimas deputāti aizstāv viņu intereses un vispār interesējas par viņiem. Tas dziļi apdraud Latvijas valsts pastāvēšanu un demokrātijas pamatus valstī. Aicinām mainīt šo situāciju un noteikt, ka deputātiem turpmāk būtu viena nedēļa no katrām divām nedēļām jāvelta darbam ar vēlētājiem, bet vienu nedēļu varētu strādāt Saeimā. Protams, sanākot plenārsēdēs vairāk un intensificējot darbu komisijās. Diemžēl Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja, bet mēs cīnīsimies par tā iestrādāšanu likumdošanā.

Saeima arī noraidīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu par grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredzēja būtiski samazināt akcīzes nodokli akciju sabiedrības “Rīgas vīni” produkcijai, kā arī citiem veselībai īpaši kaitīgiem stiprinātajiem vīniem. Ļoti dīvaini, ka šādu faktu... šādu tautas apdzirdīšanas likumu ņēmās aizstāvēt kristīgais demokrāts Vītols. Tas ir ļoti dīvaini. Protams, jūs jau acīmredzot arī zināt mūsu viedokli par sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu. Mēs nepiekritām tā atdošanai atpakaļ, jo pēc frakcijas “Latvijai” prasības apdrošināšanas tarifi tika noteikti 20 lati. Frakcija “Latvijai” arī nevarēja atbalstīt grozījumus likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”, kas tagad pieņemtajā redakcijā kaitēs Latgales reģiona attīstībai. Uzskatām, ka, ja mēs šo labības fondu likvidējam, tad ir jāliek vietā citi reģionālās attīstības instrumenti, kuri šobrīd tādā veidā piedāvāti netiek.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija): Šī nedēļa sākās ar lielu draudu mūsu valsts demokrātijai. Leopolds Ozoliņš bija uzdrošinājies balsot pret valdību. Tūlīt arī “Tēvzemei un Brīvībai” varasvīri varēja paziņot, ka viņš tiks slēgts ārā no frakcijas. It kā pat frakcijas dalībniekiem tur nebūtu nekādas teikšanas. Šī ir tendence iznīcināt brīvu domāšanu un sirdsapziņu Saeimā. Šonedēļ ir spēku transformēšanās. Jūs redzēsit, ja daudzi Saeimas deputāti tagad tuvosies saviem ministriem vai saviem bloka biedriem. Mūs Saeimas Prezidijs nodarbina nelabvēlīgi tautai. Mēs visi zinām, ka tautai primārās problēmas ir ekonomiskā attīstība, kriminalitāte, bet mums liek pārskatīt bijušos likumus. Ekonomiskās attīstības vai citu jautājumu darba kārtībā nav.

Saeimas delegācija bija Krievijā. Tur arī nekas spožs nebija. Nekādu īstu sarunu par okupāciju un okupācijas sekām nebija. Tas it kā esot mūsu iekšējais jautājums. Ir drūms skats uz priekšu.

Es gribētu pateikt labus vārdus par Jāni Priedkalnu. Viņš ir goda vīrs, tautietis, mums viņa Saeimā trūks.

M.Lujāns (frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”): Šī nedēļa ir bijuši ļoti dinamiska. Pēc Prezidenta kunga uzspiesta lūguma Saeima ir pieņēmusi izskatīšanai civiltiesisko autotransporta apdrošināšanu. Diemžēl šajā gadījumā tomēr opozīcija nespēja noturēt Prezidenta spiedienu. Civiltiesiskās apdrošināšanas likums ir nosūtīts uz Juridisko komisiju.

Pilnīgi reāli, ka tas nāks sabiedrībai neizdevīgā veidā un Saeima to atkal pieņems. Bieži vien tas nav tikai no pašiem deputātiem atkarīgs, bet arī no pašas sabiedrības. Ja izrādās, ka sabiedrība klusē, tai civiltiesiskā apdrošināšana ir vienaldzīga, tad arī deputāti daudz ko palīdzēt nespēj.

Paralēli civiltiesiskajai apdrošināšanai dinamiku radīja Saeimas priekšsēdētāja Čepāņa kunga brauciens uz Maskavu, uz kuru, man liekas, tika liktas diezgan lielas cerības. Bet kopsummā tas bija vienkārši tāds kā draudzības brauciens, kurā parlamenta priekšsēdētājs un atsevišķi deputāti tikušies ar Krievijas parlamenta pārstāvjiem. Ja nebūs konkrētas darbības tālāk, tad arī brauciens paliks brauciena līmenī. Iespējams, ka arī šis gads būs tāds braukāšanas gads, jo, cik zinu, tuvākajā laikā Krištopana kungs — satiksmes ministrs — plāno braukt uz Krieviju, plāno braukt Šķēles kungs, plāno braukt Ulmaņa kungs.

Vai braucieni dos kādu labumu Latvijai, Latvijas ekonomikai, Latvijas tautai? Šodien jau arī Vītola kungs runāja, ka priekšā ir municipālās vēlēšanas, līdz ar to tas paliks tikai vēlēšanu saukļu līmenī.

Tāpat šodien dinamika ir parādījusies ar to, ka Latvijas Vienības partijas frakcija vairs Saeimā neeksistē, jo daļa no frakcijas kolēģiem jau ir pārgājusi pie Saimnieka un daļa pie Zemnieku savienības. Tāpat arī frakcija “Tautai un taisnībai” vairs neeksistēs Saeimā, bet tā varbūt arī ir normāla parādība, ka politiskie spēki bloķējas, veidojas, mainās. Galvenais, lai tas dotu kādu labumu sabiedrībai un tautai.

Tādēļ mēs gribētu ieteikt vēlētājiem nopietni domāt, par ko balsot municipālajās vēlēšanās. Kad balsosit, domāt, skatīties, svītrot un nebaidīties, jo jūsu krustiņi un mīnusi būs rādītājs tam, kādas būs pašvaldības. Un pašvaldību loma ar katru dienu palielināsies. Tādēļ aicinu visus nopietni domāt, klausīties. Ceru, ka lēnām tomēr dzīve ies uz augšu. Galvenais ir darbs.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija): Es gribu izkliedēt visu radioklausītāju bažas, kuri domāja, ka tagad Sadarbības padomei un valdībai acīmredzot būs ļoti grūti sastrādāties, ka, varbūt, būs lielāka diktatūra. Gluži otrādi — Sadarbības padome ir uzsākusi savu darbību ļoti demokrātiski. Tagad Sadarbības padomes sēdes vadīs katru reizi viens no lielāko frakciju pārstāvjiem vai no šo bloku apvienībām.

Arī es gribu izteikt patiecību Priedkalna kungam — deputātam no “Tēvzemei un Brīvībai”, inteliģentam un darbīgam deputātam! Tajā pašā laikā gribu arī apsveikt Grīnblata kungu ar atgriešanos Saeimā. Šī ir vienas no lielākajām partijām nostiprināšanās Saeimā, kad tās vadītājs būs arī deputātu skaitā. Es domāju, tas ir tikai pluss mūsu darbībai.

Vēl gribu pateikt, ka šodien visa diena dalījās divās lielās daļās — darbība uz skatuves un darbība aizkulisēs. Kamēr mēs apspriedām ekonomiskos likums, tikmēr citi domāja par ekonomiskajām problēmām. Un ne tikai ekonomiskajām. Tika atkal dalīti partiju portfeļi. Šo varētu nosaukt par lielo “Saimnieka” dienu, jo savu vēlēšanos pievienoties “Saimnieka” frakcijai izteica gan “Tautai un taisnībai” deputāti, gan vairāki deputāti no Latvijas Vienības partijas frakcijas. Es gan zināju, ka saimnieču diena līdz šim bija Annas diena — 26.jūlijs, bet tagad laikam būs otrādāk, tātad 20.februāris — lielo saimnieku diena.

Jāsaka, ka LNNK un LZP frakcija ir stabila un neskraida pakaļ krēsliem, amatiem un citām partijām. Esam gatavi sadarboties ar mums radniecīgām partijām, piemēram, “Tēvzemei un Brīvībai”, Zemnieku savienību. Uzskatām, ka pašlaik ļoti nopietni jārūpējas par Latvijas mežiem. Tāpēc mēs esam ierosinājuši apsvērt Sadarbības padomē domu, vai nevajag atjaunot Mežu ministriju. Ja neizdosies vienoties par šādu jautājumu, tad, protams, atkārtoti jāskata jautājums par valsts mežu ministra posteņa atjaunošanu, jo mūsu mežu komplekss ir Latvijas valsts ekonomiskais pamats. Tā kā meži klāj 44,6% no valsts sauszemes teritorijas un arī koksnes eksports sastāda vienu no lielākajām daļām Latvijas eksportā, šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Protams, līdz ar šo jautājumu saistās visas problēmas, kas ir ar nesakārtoto nodokļu likumdošanu. Frakcijai ir ļoti daudzas iniciatīvas, bet es, protams, nespēšu visas pārstāstīt.

Vēl gribu atgādināt, ka LNNK un LZP frakcija ir atbalstījusi Roberta Zīles kandidatūru, kuru Ministru prezidents izvirzīja finansu ministra amatam. Uzskatām, ka viņš ir profesionāls cilvēks, kurš turpmāk valsts ekonomiku varēs virzīt nopietnās un tautai labvēlīgās interesēs, sevišķi domājot par maznodrošinātajiem.

J.Vidiņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Es tik daudz nekavēšos pie šīsdienas sēdes, bet informēšu par notikumiem mūsu frakcijā.

Kā jūs visi jau laikam esat dzirdējuši, no mūsu frakcijas ir izslēgts Leopolds Ozoliņš, bet mēs ceram ar viņu turpmāk sadarboties. Mūsu domstarpības bija tīri taktiskos jautājumos. Mums šķiet, ka Leopolds Ozoliņš varēs daudz labāk darboties kā neatkarīgais deputāts, lai viņam nebūtu jāiet uz tiem dažbrīd sāpīgajiem kompromisiem, uz ko mēs esam spiesti iet, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus.

Mūsu frakcijā šodien ir uzņemts viens jauns frakcijas loceklis. Tas ir Māris Rudzītis, Prezidija loceklis. Tā kā principā mums nekādu skaitlisku zaudējumu frakcijā nav.

Ja runājam par šīsdienas sēdi, tad gribu uzsvērt visas savas frakcijas viedokli. Saeimas vairākums nobalsoja pret atsevišķu deputātu iesniegto priekšlikumu — par poļu tautības cilvēkiem, lai varētu dabūt Latvijas pilsonību uz reģistrācijas atzīmes pamata. Mēs uzskatām, ka tas ir gandrīz vai rasistisks priekšlikums, jo pilsonības dot pēc etniskā principa, man sķiet, nebūtu sevišķi pareizi. Šos jautājumus apspriedām frakcijā. Domājam, ka mums ir jātiekas ar Polijas vēstnieku un viņam jāpaskaidro lietas būtība, jo man šķiet, ka Polijas valdība īsti labi neorientējas mūsu apstākļos, kas skar bijušos Polijas pilsoņus, kuri pamatā ir rietumu Baltkrievijas un rietumu Ukrainas iedzīvotāji. Pēc tautības viņi ir baltkrievi un ukraiņi.

Šodien es kā frakcijas pārstāvis biju arī Ārlietu komisijā, kur Alfreds Čepānis, Indulis Bērziņš un Jānis Jurkāns atskaitījās par vizīti Krievijā.

Šeit es varu kategoriski iebilst pret Čepāņa izteikumiem Maskavā, ka okupācijas deklarācija ir pieņemta iekšējai lietošanai, jo ir absurdi, ja kāds Saeimas lēmums tiek pieņemts vai nu iekšējai vai ārējai lietošanai. Tā vispār ir kaut kāda absurda lieta. Lēmums ir pieņemts ne tikai iekšējai, bet arī vispārējai lietošanai. Vienreiz ir jāpieliek tam punkts. Saeima viņu nav pilnvarojusi izteikt savas personīgās domas, viņš ir oficiāls delegācijas vadītājs.

Otrkārt, pret ko mēs kategoriski iebildām, šeit vairākkārt man iznāca saskarties ar Jāni Jurkānu, par robežām ar Krieviju, lai gan A.Čepānis arī paziņoja, ka viņš atbalstot Helsinku 1987.gada vienošanos.

Ārlietu komisijā Jānis Jurkāns mūs dezinformēja, ka Latvija esot pievienojusies 1991.gadā pie šīs vienošanās. Tas nav noticis, kā es to noskaidroju no bijušajām amatpersonām, jo principā, ja mēs it kā akceptētu šo 1975.gada Helsinku vienošanos, tad mēs reizē leģitimētu Padomju Latviju. Tad vairāk, protams, nebūtu runa ne par kādu okupācijas režīmu, par nekādu Latvijas okupāciju.

Katrā ziņā šī nedēļa ir bijusi ļoti spraiga, ar daudziem notikumiem. Visvairāk frakciju iepriecina tas, ka esam atraduši vienu kārtīgu cilvēku, kas varētu būt par finansu ministru, tas ir Roberts Zīle.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Ja mēs runājam par Saeimas aktivitātēm un Saeimas deputātu aktivitātēm, es tomēr gribētu par pašu svarīgāko izcelt Saeimas delegācijas vizīti Maskavā.

Es negribu runāt par atsevišķiem izteicieniem, to pareizību vai nepareizību, bet principā par to, ko tas deva Latvijai un Latvijas ekonomiskajai un politiskajai nostiprināšanai.

Presē ir izskanējušas balsis, ka mums no Krievijas neko nevajag, mums nekādas intereses nav. Katrā ziņā Latvijai, gribam vai negribam, Krievija ir kaimiņos. Krievija ir reāls tirgus, kur varam izvietot savu lauksaimniecības un rūpniecības produkciju. Pazaudējot to, mēs vairojam bezdarbnieku armiju. Lielā mērā mūsu ekonomika ir atkarīga no Krievijas tranzīta, tāpēc attiecību uzlabošanai ar Krieviju ir pirmšķirīga nozīme. Es nedomāju, ka kaut kas izšķirīgs ir noticis, bet ir sperts kaut neliels, bet tomēr pozitīvs solis šo attiecību sakārtošanai. Diemžēl ilgu laiku ne ārlietu ministrs, ne valdība nekādi nevarēja atrast ceļu uz Maskavu, uz sarunām. Es domāju, ka vissmagākajās situācijās, kad mūs draudēja iznīcināt ar rupju spēku 1990. un 1991.gadā, mēs tomēr runājām. Es pats piedalījos sarunās ar Jazovu, Moisejevu un citiem ģenerāļiem, un tas, ka mēs runājām, lielā mērā sekmēja, ka šeit nenotika asins izliešana. Tāpēc domāju, ka šie soļi, kas ir iesākti, turpināsies.

Otrs svarīgs moments jāmin, ka šonedēļ ir notikušas divas sēdes. Viena ārkārtas, viena parastā, kurās tika pieņemti samērā daudz likumu. Te par tiem runāja. Gribu teikt tomēr par to likumprojektu, kuru nepieņēma. Tas ir frakcijas “Latvijai” iesniegtais likumprojekts par to, ka deputāti Saeimā strādātu tikai katru otro nedēļu un pārējo laiku braukātu apkārt. Es saprotu, cik svarīgas ir tikšanās ar vēlētājiem, un esmu vienmēr devies tur, kur vēlētāji mani ir aicinājuši. Bet uz pusi samazināt deputātu darbu Saeimā, tas nozīmētu nobremzēt to samērā sekmīgo likumdošanas procesu, ko esam iesākuši. Pagājušajā gadā, kā zināms, esam pieņēmuši vairāk likumprojektus un lēmumus nekā 5.Saeimas laikā. To mēs nevaram nobremzēt, ir jāatrod laiks citādi risināt šos jautājumus. Un nerunāt tikai par to, ka mums ir paredzēta viena diena nedēļā, tas ir, piektdiena, bet izmantot arī sestdienas un svētdienas, ja jātiekas ar vēlētājiem.

Un beidzamais. Es domāju, ka svarīgs ir šajā nedēļā notikušais politiskās pārgrupēšanās process Saeimā. Saeimas darbību lielā mērā kavē tās sadrumstalotība, daudzi neatkarīgi deputāti, daudzas frakcijas, kuru viedokļus nebija tik vienkārši saskaņot, kuri bieži vien bija svārstīgi. Šobrīd ir notikuši tādi izšķirīgi soļi, ka ir pazudušas divas frakcijas — “Tautai un taisnībai” un Latvijas Vienības partijas frakcija.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr.100

Preses

dienestā“Saeimas Vēstis” —

simto reizi

Sirsnīgi sveicam kolēģus, Saeimas Preses dienestu — Viktoru Daugmali, Laumu Koļesņikovu, Margitu Markevicu, Inesi Auniņu, Guntu Šmiti, Daci Laipu, Juri Zalānu —, kuri jau simto reizi laiduši tautā mazās, bet nopietnās “Saeimas Vēstis”! Pateicamies par atsaucību un sadarbību, vēlam veiksmi, turpmākos simtus veidojot.

“Latvijas Vēstnesis”

Iesniegumi

Dok.nr.

2249Par aicināto finansu ministru

un valsts ieņēmumu valsts ministri

Saeimas priekšsēdētājam A.Čepānim

Informēju, ka par finansu ministru esmu aicinājis Robertu Zīli un par valsts ieņēmumu valsts ministri Finansu ministrijā — Aiju Poču.

Lūdzu Saeimu izteikt viņiem uzticību plenārsēdē š.g. 27.februārī.

Pielikumā: 1. Saeimas lēmuma projekts uz 1 lpp. 2 eks.

2. R.Zīles biogrāfija uz 1 lpp.

3. A.Počas biogrāfija uz 1 lpp.

1997.gada 26.februārī Cieņā,— A.Šķēle

Dok.nr.

2215Par likumprojektu

“Grozījumi Pilsonības likumā”

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedz

Saeimas deputātu grupa (A.Bartaševičs, M.Lujāns,

J.Urbanovičs, V.Dozorcevs, J.Jurkāns)

Izdarīt Pilsonības likumā sekojošus grozījumus:

1. Papildināt 3.pantu ar jaunu piekto apakšpunktu sekojošā redakcijā:

5) Ja bērns ir piedzimis Latvijas teritorijā un vismaz viens no viņa vecākiem ir bezvalstnieks, kura pastāvīgā dzīves vieta bērna dzimšanas brīdī ir Latvijā, bērns ir Latvijas pilsonis.

2. Svītrot 13.pantu, attiecīgi izmainot sekojošo pantu numerāciju.

3. Izteikt 14.pantu sekojošā redakcijā:

Personu iesniegums par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11. un 12.pantu noteikumus, sāk izskatīt likuma spēkā stāšanās brīdī.

4. Izteikt 21.panta trešo daļu sekojošā redakcijā:

3) personas, kuras bija legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgi dzīvoja 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī pastāvīgi dzīvo Latvijā (šā punkta nosacījumi neattiecas uz personām, kuras iebraukušas Latvijā saskaņā ar 1939.gada 5.oktobra Savstarpējas palīdzības paktu starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību), un ja tās ir sasniegušas ar likumu noteikto pensijas vecumu.

5. Papildināt 21.panta ceturto daļu sekojošā redakcijā:

4) personas, kuras 1940.gada 17.jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā un ja tās ir sasniegušas ar likumu noteikto pensijas vecumu.

1997. gada 20. februārī

Dok.nr.

2238Par likumprojektu

“Grozījumi likumā

“Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā

un nacistiskajā režīmā cietušajiem””

Iesniedz Saeimas deputātu grupa

(J.Dobelis, P.Tabūns, I.Emsis, A.Lambergs, A.Seile)

1. Papildināt likuma 2.pantu aiz vārdiem “latvieši un līvi, kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās” ar vārdiem “no Lietuvas vai Igaunijas represētie šo valstu bijušie pilsoņi, kas šobrīd dzīvo Latvijā”.

1997. gada 24. februārī

Par likumprojektu

“Grozījumi Latvijas

Darba likumu kodeksā”

Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izdarīt Latvijas Darba likumu kodeksā šādus grozījumus:

68.panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus “pirmajās Lieldienās” ar vārdiem “pirmajās un otrajās Lieldienās”;

papildināt pēc vārdiem “maija otrajā svētdienā — Mātes dienā” ar vārdiem “Vasarsvētkos (svētdienā);”

1997. gada 20. februārī

Pilsonības lietas

Par Sergeja Nikolajeva kandidatūru pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2216)

Nosūtām Jums šā gada 18. februāra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr. 6, kurā tika izskatīts jautājums par IKZ komisijas deputātu izvirzītā Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 18. februārī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997. gada 18. februāra sēdes protokola nr. 6

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Sergeja Nikolajeva kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Sergeju Nikolajevu pilsonības piešķiršanai par sekojošiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: par ievērojamu ieguldījumu Latvijas nacionālā kino, īpaši dokumentālā kino, attīstībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā —

IKZ komisijas priekšsēdētājs Dz.Ābiķis

Latvijas Kinematogrāfistu savienība lūdz Jūsu atbalstu kinooperatora un kinorežisora, LKS biedra kopš 1979.gada Sergeja Nikolajeva uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Sergejs Nikolajevs dzimis 1946.gadā Berlīnē. Kopš 1953.gada dzīvo Rīā. 1971.gadā iestājies Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtā, kuru absolvējis 1976.gadā ar izcilību, un 1977.gadā aizstāvējis diplomdarbu, iegūstot kinooperatora diplomu.

Viss Sergeja Nikolajeva radošās kino dzīves posms saistīts ar darbu Rīgas kinostudijā, par kuru saņemta vairākkārtēja atzinība. Kā operators viņš uzņēmis ap 300 sižetu dažādiem Latvijas kinožurnāliem par visdažādākajām tēmām, kā arī 35 dokumentālās filmas. Vēlākajos gados Sergejs Nikolajevs strādājis ne tikai kā operators, bet darbojies arī patstāvīgi kinorežisora statusā. Tā tapušas 12 filmas un 20 kinožurnāli. Sergejs Nikolajevs kā vēlams partneris strādājis kopā ar tādām autoritātēm kā Hercs Franks, Juris Podnieks, Andris Slapiņš, Aivars Freimanis u.c. un vienmēr saņēmis sava darba pozitīvu vērtējumu. Gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi Sergeja Nikolajeva ieguldījums Latvijas kultūrā neapšaubāmi ir ļoti liels un nozīmīgs.

Latvija Sergejam Nikolajevam, kurš brīvi runā latviešu valodā, ir kļuvusi par vienīgo un īsto dzimteni, kuras labā viņš strādājis un turpina to darīt iespēju robežās arī šobrīd. Tādēļ Latvijas Kinematogrāfistu savienība uzskata, ka uzņemšana Latvijas pilsonībā būtu pilnīgi pamatota un atbilstoša viņa nopelniem.

Latvijas Kinematogrāfistu savienība lūdz LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikumu Pilsonības likuma izpildes komisijai par kinooperatora un kinorežisora Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdis V.Eglītis

Nacionālā kino centra direktors A.Redovičs

Autobiogrāfija

Es, Sergejs Nikolajevs, esmu dzimis Berlīnē 1946.gada 2.oktobrī. 1953.gadā ģimene atbrauca uz Rīgu un atveda mani uz šejieni. Jau rudenī es sāku mācīties 81.pamatskolā. Beidzot to, tālāk mācījos 23.vidusskolā, kuru pabeidzu 1964. gadā. Tad sāku strādāt Rīgas kinostudijā, sākumā — par mehāniķi, tad par operatora asistentu. 1971.gadā iestājos VVKI, kuru absolvēju 1976.gadā ar izcilību. Vienlaicīgi strādāju Kinostudijā par dokumentālo filmu kinooperatoru, vēlāk — par režisoru.

Praktiski visa mana dzīve no 1964.gada līdz 1993.gadam pagājusi Kinostudijā (izņemot divus gadus klātienē augstskolā, pēc tam pārejot uz neklātieni). Strādājot iemācījos latviešu valodu, jo, filmējot Latvijas cilvēkus, gribēju ar viņiem runāt latviešu valodā.

No 1993.gada strādāju žurnālistikā, avīzē “Bizness un Baltija”, kur daudz rakstu par Latvijas kultūras notikumiem.

Esmu precējies, sieva Gaļina Nikolajeva ir mājsaimniece, meita Maija Nikolajeva ir žurnāliste.

S.Nikolajevs

Informācija

Plenārsēdē

1997. gada 27. februāra sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums pl. 17.30

1. Jautājums nr. 133

Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, K.Čerāns —

Ārlietu ministram V.Birkavam:

Par Latvijas speciālistu, kuri ir profesionāli

sagatavoti starptautisko finansu jomā, un par

speciālistu, kuri ir ieguvuši pasaules līmenim

atbilstošu izglītību, atgriešanos Latvijā

1. Cik Latvijā ir profesionāli sagatavotu ekonomistu starptautisko finansu jomā, kas brīvi pārvalda latviešu, angļu, krievu un ķīniešu valodu?

2. Vai Ārlietu ministrija ir ieinteresēta, lai Latvijā atgrieztos tie jaunieši, kas ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību?

3. Ja patiesībai atbilst informācija, kas publicēta 1997. gada 6. februāra laikrakstā “SM Segodņa”, kādi mēri tiks pieņemti pret ierēdņiem, kas radījuši kaitējumu valsts prestižam? Kā Jūs gatavojaties labot šo situāciju?

Jautājuma steidzamības motivācija:

1997. gada 6. februāra laikrakstā “SM Segodņa” publicētajā rakstā lasāms, ka LR Ārlietu ministrija nosūtīja LR pilsoni Olgu Zubarevu mācīties Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā. Kā lasāms rakstā, Latvija līdz ar to uzskatīja savu pienākumu par izpildītu un aizmirsa par savu pilsoni. Latvija, atšķirībā no citām civilizētām valstīm, nepiešķīra topošajai starptautiska līmeņa speciālistei stipendiju un praktiski ir atteikusies no tās. Uzskatām, ka šāda attieksme pret savas valsts pilsoņiem nav pieņemama.

2. Jautājums nr. 136

Deputāti A.Golubovs, O.Deņisovs, L.Stašs, I.Kreituse, M.Bekasovs —

Izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam:

Par latviešu valodas apguves

valsts programmas realizēšanu

un tai piešķirto līdzekļu izlietojumu

Latviešu valodas apguves valsts programmas realizēšanai, kas 10 gadu laikā paredz iemācīt latviešu valodu 180 tūkstošiem skolēnu un 180 tūkstošiem pieaugušo, tika piešķirti ANO līdzekļi — kā nesen rakstīts “Dienā” — 3,5 miljoni dolāru.

1. Sakiet, lūdzu, kādā veidā šie līdzekļi tiek izmantoti, t.i., kādiem mērķiem konkrēti šogad un kādos Latvijas reģionos, piemēram, Latgalē?

2. Vai Jūsu rīcībā ir statistikas dati par to, cik, piemēram, kopš programmas pieņemšanas 1995.gadā ir apmācīts pieaugušo nelatviešu?

3. Kādas mācību grāmatas pieaugušo apmācībai atrodas izdevniecībās vai tiek gatavotas?

4. Kā veicas ar programmā paredzēto skolotāju pārkvalifikāciju? Cik līdzekļu 1997. gadā ir paredzēts šiem mērķiem? Procentuāli cik par pedagogu pārkvalificēšanu izdevumus sedz valsts un cik skolotāji no savas kabatas?

3. Jautājums nr. 137

Deputāti A.Rubins, J.Kušnere, V.Krisbergs, G.Valdmanis, L.Ozoliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par skolas vecuma bērnu, kas neapmeklē

skolu, skaitu Latvijā un to uzskaites kārtību

pašvaldību un skolu valdēs

Sakarā ar to, ka, pēc preses ziņām, bērnu skaits, kas neapmeklē skolu, ir 6 reizes lielāks nekā Izglītības un zinātnes ministrijas atskaitēs esošais skaits, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Kāds ir kopējais skolas vecuma (6 — 7 g.) sasniegušais bērnu skaits pēc visiem Latvijas rajonu pašvaldību datiem?

2. Cik no visiem skolas vecuma bērniem vecumā līdz 15 gadiem neapmeklē skolu un kādu iemeslu dēļ? Lūdzam dot šo statistiku pa visām Latvijas pilsētām un pagastiem.

3. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar bērnu uzskaites kārtību pašvaldību un skolu valdēs. Kāda veida informācija tiek vākta?

4. Vai uz šo datu bāzes ir veikts kāds pētījums par analfabētisma attīstības tempiem un raksturlielumiem (reģioni, cēloņi, sekas utt.)?

5. Kāda ir IZ ministrijas rīcības programma analfabētisma likvidēšanai LR?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Latvijā ar katru dienu pieaug bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu. Paredzams, ka tas var izraisīt neprognozējamas sekas noziedzības pieaugšanā, narkomānijā, prostitūcijā un toksikomānijā, jauniešu iesaistīšanos noziedzīgās biznesa struktūrās, slēptā bezdarba pieauguma un citās sociāli negatīvās izpausmēs.

4. Jautājums nr. 138

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, I.Liepa, O.Kostanda —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Tieslietu ministram Dz.Rasnačam,

Zemkopības ministram R.Dilbam:

Par zemes gabala uzmērīšanas

un īpašuma tiesību reģistrāciju

uz to zemesgrāmatā izcenojumiem

Lūdzu sniegt skaidrojumu, kādas ir izmaksas par zemes gabala uzmērīšanu un īpašuma tiesību reģistrāciju uz to zemesgrāmatā? Vai tas ir iespējams, ka cilvēkam, lai veiktu 1300 m2 zemes gabala uzmērīšanu un reģistrāciju LR mazpilsētā, kopā jāsamaksā vairāk nekā Ls 100?

Vai valdība šos izcenojumus uzskata par sabalansētiem ar iedzīvotāju reālo maksātspēju? Kādas institūcijas ir atbildīgas par šo izcenojumu noteikšanu? Ko valdība darīs, lai panāktu ar īpašuma noformēšanu saistīto maksājumu atbilstību iedzīvotāju reālai maksātspējai?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams, lai iespējami īsākā laikā pēc iespējas vairāk LR iedzīvotāju savus īpašumus varētu reāli nostiprināt zemesgrāmatās.

5. Jautājums nr. 139

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, J.Kazāks, E.Grīnbergs —

Satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par SIA “Lattelekom”

noteikto abonenta maksas paaugstinājumu

1. Lūdzam iepazīstināt mūs ar aprēķiniem, kas ir pamatā SIA “Lattelekom” noteiktajam abonenta maksas paaugstinājumam.

2. Vai šis abonenta maksas palielinājums ir akceptēts Telekomunikāciju tarifu padomē?

3. Vai valdība uzskata, ka šāds tarifu un noteiktās maksas par tālsarunām Latvijas robežās paaugstinājums ir pamatots?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Iedzīvotāju maksa par tālruņu pakalpojumiem jāsabalansē ar to reālo maksātspēju.

6. Jautājums nr. 140

Deputāti O.Kostanda, K.Čerāns, J.Kušnere, J.Kazāks, E.Grīnbergs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par elektroenerģijas tarifiem uzņēmumiem un šo tarifu atkarību no diennakts stundām

1. Lūdzam deputātus iepazīstināt ar elektroenerģijas tarifiem uzņēmumiem un šo tarifu atkarību no diennakts stundām.

2. Vai ir patiesa informācija, ka uzņēmumiem par elektroenerģiju laikā no pulksten 10 līdz 12 ir jāmaksā vairāk, jo šīs stundas tiek uzskatītas par sastrēgumstundām?

3. Ar ko ir motivēta šādu sastrēgumstundu tarifu esamība, ja patiesībā reālu sastrēgumstundu elektroenerģijas patēriņam saskaņā ar pašu uzņēmēju vērtējumu nemaz nav?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams nodrošināt godīgu uzņēmumu maksājumu režīmu par patērēto elektroenerģiju.

7. Jautājums nr. 141

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Kušnere, J.Kazāks, E.Grīnbergs —

Satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par SIA “Lattelekom” attīstības plānā

paredzētā optiskā kabeļa ievilkšanu

Latgales reģionā izpildi

1. Kāpēc vēl līdz šim laikam nav nodrošināta SIA “Lattelekom” attīstības plānā paredzētā optiskā kabeļa ievilkšana Latgales reģionā?

2. Kad valdība panāks, lai šis kabelis tiktu ievilkts?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Optiskais sakaru kabelis Latgales reģionā ir būtisks infrastruktūras elements šī reģiona tālākai attīstībai. Latgales reģiona atbalsts ar investīcijām infrastruktūrā un citiem reģionālās politikas instrumentiem ir valsts politikas uzdevums.

8. Jautājums nr. 142

Deputāti E.Grīnbergs, J.Mauliņš, O.Kostanda, K.Čerāns, J.Kušnere —

Izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam:

Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības

augstskolas pretlikumīgi iekasētajām studiju maksām no budžeta grupas studentiem

Sakarā ar to, ka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā tiek pretlikumīgi un nesaskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju iekasēta studiju maksa no budžeta grupas studentiem 50 latu apmērā, kā arī 1.kursa studentiem izmaksāta samazināta stipendija — 4,50 latu apmērā, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādi konkrēti pasākumi tika vai tiek veikti, lai novērstu pretlikumīgās darbības un kāds ir rezultāts? Vai studenti ir saņēmuši atpakaļ savu iemaksāto naudu?

2. Vai ir atcelts Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas senāta lēmums vai tā daļa, kurā tika noteikti šie maksājumi?

3. Kad tiks pilnībā saskaņots un Ministru kabinetam iesniegts noteikumu projekts par pilnīgas vai daļējas mācību maksas noteikšanu studentiem?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nav pieļaujamas tādas valsts augstskolu darbības, kas notiek nesaskaņoti ar Izglītības un zinātnes ministriju un ir pretrunīgas ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, turklāt šādas darbības rezultāts noslogo jau tā niecīgos katra studenta ģimenes ienākumus.

9. Jautājums nr. 143

Deputāti M.Lujāns, A.Rubins, J.Ādamsons, J.Kazāks, G.Valdmanis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par VAS “Latvenergo”

privatizāciju

Lūdzam atbildēt:

1. Kam ir izdevīga VAS “Latvenergo” privatizācija?

2. Kāds labums no VAS “Latvenergo” privatizācijas būs Latvijas iedzīvotājiem?

3. Kā paredzēts veikt VAS “Latvenergo” privatizāciju?

10. Jautājums nr. 144

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par bijušā valsts uzņēmuma

“Līvānu māja” privatizāciju

1. Lūdzam sniegt informāciju, uz kādiem nosacījumiem ir privatizēts bijušais valsts uzņēmums “Līvānu māja”?

2. Kuras valsts institūcijas un kuras amatpersonas šajās institūcijās ir atbildīgas par šīs privatizācijas realizāciju?

3. Kas Latvijas valstī šobrīd ir atbildīgs par to, ka uzņēmums “Līvānu māja” pēc privatizācijas nav spējis piesaistīt investīcijas un nodrošināt strādājošiem darba vietas?

4. Ko valdība konkrēti iecerējusi darīt, lai nodrošinātu investīciju piesaisti uz bijušā v/u “Līvānu māja” un citu radniecīgu uzņēmumu bāzes?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nepieciešams steidzami risināt bezdarba problēmas Latvijas reģionos.

11. Jautājums nr. 145

Deputāti J.Kušnere, K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Labklājības ministram V.Makarovam:

Par vecuma pensiju

aprēķināšanas principiem

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādu sociālo pētījumu un analīžu rezultātā tika ieviesti jaunie vecuma pensiju aprēķināšanas principi personām, kas iet pensijā, sākot ar 01.01.97? Kā šai kontekstā LR MK apliecina jebkuras demokrātiskas valsts pamatpostulātu “Valsts cilvēkam, nevis cilvēks valstij”?

2. ES prasība ir garantēt jebkuram cilvēkam pensiju 40% apmērā no iepriekšējās darba samaksas. Kāpēc Latvija nepilda ES saistības (mazākā aprēķinātā pensija ir Ls 1,10, šīs pensijas apmērs neatbilst pat valsts noteiktai sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, kas uz šo brīdi ir Ls 25 mēnesī)?

3. Kā tiks izmantoti starptautisko programmu piešķirtie līdzekļi pensiju pārejas periodam? Lūdzam iepazīstināt deputātus ar šīm programmām!

4. Vai personas, kas iet pensijā no 01.01.97., nav strādājušas visu darba mūžu, bet gan tikai 1, 2 vai 3 pēdējos gadus?

5. Ko Labklājības ministrija iesaka darīt tām pirmspensijas vecuma personām, kas bijušas bezdarbnieki pēdējos 3 gadus?

6. Cik ilgam laika posmam pensiju fondam pietiks naudas lielajām pensijām? Kādi ir aprēķini un nākotnes prognozes?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Jaunais likums “Par valsts pensijām” no 01.01.97. nosaka īpaši svārstīgu un nemotivētu pensiju apmēra amplitūdu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt dažādu sociālo slāņu savstarpējās attiecības ar neprognozējamām Latvijas sabiedrības nākotnes sekām.

12. Jautājums nr.146

Deputāti J.Kušnere, K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam, finansu ministram A.Šķēlem:

Par inflācijas līmeni Latvijā

un tās noteikšanas veidiem

Noklausoties informāciju valsts masu medijos, rodas zināma neskaidrība, tādēļ līdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kas un kādā veidā nosaka, ka inflācijas līmenis Latvijā samazinās? Vai MK var apstiprināt šo informāciju?

2. Iedzīvotāji, kas maksā par komunālajiem pakalpojumiem, sabiedrisko transportu, pasta pakalpojumiem, ik dienu pārliecinās, ka to cenas pieaug. Pārtikas preču cenas šā gada janvārī pacēlās par 2,1%.

Vai pakalpojumu un cenu pieaugums valstī liecina par inflācijas līmeņa samazināšanos?

3. Vai valdība ir ierosinājusi prokuratūrā jautājumu, lai sodītu “Lattelekom” par melu izplatīšanu, tai paziņojot, ka savu pakalpojumu tarifu kārtējā paaugstināšana ir saistīta ar inflācijas celšanos valstī?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Inflācija samazinās, cenas pieaug, savukārt iedzīvotāju pirktspēja strauji krītas!

Darītais Trešdien, 26. februārī

Ārlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Amnestijas likums”.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— likumprojekts “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— noklausījās pašvaldību lietu valsts ministra Ē. Zundas informāciju par Ministru kabineta sēdē izskatītajiem jautājumiem, kas skar pašvaldības;

— diskutēja par priekšlikumu grozījumiem Satversmē, lai nostiprinātu pašvaldību vietu un lomu Latvijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— nolēma iesniegt Saeimā likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu”.

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija:

— apmeklēja Ainažu bērnu namu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””;

— akceptēja likumprojekta “Bibliotēku likums” iesniegšanu izskatīšanai Saeimā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””;

— atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””;

— atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” izskatīšanu līdz Labklājības ministrijas pārstāvju uzaicināšanai uz komisijas sēdi un jautājuma par bezdarbu depresīvajos rajonos noskaidrošanai.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”.

Plānotais Ceturtdien, 27. februārī

9.00 Saeimas sēde.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests