Latvijas un Krievijas komisiju sarunveži — par darba sākumu

Preses konferencē

Divas dienas Rīgā uzturējās Krievijas Federācijas valdības priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas priekšsēdētājs no Krievijas puses Valerijs Serovs. Viesis tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidentu Andri Šķēli un Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu.

Notika oficiālas sarunas starp Valeriju Serovu un Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas Latvijas puses vadītāju Anatoliju Gorbunovu. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas interesē abas puses, kā arī starpvaldību komisijas darbības virzieni.

Pēc Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas priekšsēdētāju pirmās darba sānāksmes notika Anatolija Gorbunova un Valerija Serova preses konference, kuras ieskaņā abi starpvaldību komisijas priekšsēdētāji sniedza savus paziņojumus presei.

Anatolijs Gorbunovs: — Vispirms es ar gandarījumu gribu teikt, ka Latvijas un Krievijas attiecības kļūst konstruktīvākas, tās ir nonākušas stadijā, kur skaidri iezīmējies plašas un vispusīgas sadarbības sākums. Šis ir nozīmīgs pavērsiens mūsu valstu attiecībās, jo pirmo reizi, kopš valdības ir lēmušas par komisijas izveidošanu, ir tikušies tās vadītāji. Domāju, nekļūdīšos sakot, ka komisijas darba uzsākšanu gaida abās valstīs. Mēs tikāmies saskaņā ar Latvijas un Krievijas vēlmi attīstīt starpvalstu attiecības un pilnveidot sadarbību. Mūsu tikšanās rezultātā esam vienojušies par vairākām lietām. Ir apstiprināts nolikums — reglaments, kurš nosaka to, kā komisija strādās, tātad procedūras jautājumus. Ir apstiprināts arī tikšanās protokols, kurā noteikti komisijas darba virzieni. Šie komisijas darba virzieni ir tirdznieciski ekonomiskā sadarbība, sadarbība rūpniecības un kooperācijas jomā, sadarbība transporta un sakaru jomā, kā arī muitas procedūru jomā, sadarbība juridiski tiesiskos jautājumos, finansu un īpašuma jautājumos, sociālos un humanitāros jautājumos, izglītībā un kultūrā, vides aizsardzībā, tūrismā un sportā, kā arī reģionālā un pierobežas sadarbība. Ir apstiprināts to līgumu saraksts, kas sagatavojami uz pirmo delegāciju sēdi. Ir noteikts līgumu saraksts, pie kuriem jāturpina intensīvs darbs ar mērķi iespējami ātrāk panākt vienošanos. Ir panākta vienošanās, ka pirmā komisiju sēde notiks Maskavā šā gada aprīlī. Protams, šajos jautājumos, kas ir izskatīti, kā arī darba virzienos ir daudzi ļoti konkrēti jautājumi, kas skar gan Latvijas, gan Krievijas iedzīvotāju intereses. Jāpiebilst, ka Latvijas puse ir izvirzījusi arī jautājumu par fizisko personu līdzekļu atgūšanu no “Vņešekonombank” bloķētajiem kontiem, tas tiks apspriests komisiju darba grupā. Kā jau teicu, ir izvirzīti arī ļoti daudzi citi jautājumi.

Valerijs Serovs: — Cienījamās dāmas un kungi! Es pateicos savam kolēģim Anatolijam Gorbunovam par ļoti izsmeļošu informāciju par mūsu kopīgi paveikto darbu. Tomēr arī es gribu teikt dažus vārdus. Mūsu vizītes mērķis bija izskatīt Latvijas un Krievijas kopīgās komisijas darba uzsākšanas mehānisma iedarbināšanu. Savstarpējās attiecībās starp Krieviju un Latviju pēdējā laikā ir uzkrājušās diezgan daudzas problēmas, kas prasa atrisinājumu un kas līdz pat pēdējam laikam neļāva pilnībā izmantot sadarbības potenciālu gan no vienas, gan otras puses. Mēs šodien atklājam jaunu lappusi savās savstarpējās attiecībās. Tā patiešām ir jauna lappuse, jo mēs nesākam ar baltu lapu. Mums jau ir uzkrāta diezgan liela pozitīva savstarpējo attiecību pieredze. Šodien jāizdara secinājumi un jānovērš visi tie šķēršļi, kas mums pēdējos gados traucēja attīstīties dinamiskāk. Vajag ar efektīvas normatīvi tiesiskās bāzes radīšanu paātrināt sadarbību gandrīz visās mūsu darbības jomās. Visas jomas, kurās komisijai jāstrādā, mans kolēģis jau nosauca. Tam jābūt nevis kādam amorfam, atrautam divu valsts ierēdņu darbam, bet šim darbam jānes labums konkrētiem cilvēkiem, konkrētiem Latvijas un Krievijas pilsoņiem. Mēs saprotam, ka šodien pastāv ļoti nopietna problēma ar Krievijas cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijas teritorijā. Problēma, kam jāatrod risinājums. Bez tam sarunas mūsu divu komisijas priekšsēdētāju tikšanās ietvaros, tāpat tikšanās ar Latvijas premjerministru man ļauj cerēt, ka šīs problēmas ir atrisināmas. Šeit jāparāda laba griba, jaatrod kopēji kompromisi, lai cilvēki sajustu, ka vienas un otras valsts darbinieki patiešām vēlas drīzumā atrisināt šīs problēmas. Mēs norunājām, ka komisijas darbam jānorit uz līdzsvarotiem pamatiem, par visu problēmu kompleksu. Darba grupām jāstrādā pastāvīgi, bet komisijas plenārsēdes acīmredzot notiks divreiz gadā pēc kārtas vienā un otrā valstī. Mēs norunājām uz pirmo komisijas sēdi jau sagatavot astoņas vienošanās. Tas ir ļoti sarežģīts un liels darbs, kas jāpaveic ļoti īsā laikā. Norunājām arī jau komisijas sēžu darba laikā apstiprināt vēl desmit vienošanos grafiku. Bez tam darbs ar šīm vienošanām jāsāk tūdaļ, nekavējoties. Es esmu pārliecināts — nodomi, kas tika izteikti šīs vizītes laikā, ļauj mums cerēt, ka uz pirmo komisijas sēdi, kas, kā mēs vienojāmies, notiks Maskavā, mēs ieradīsimies jau ar konkrētiem rezultātiem un konkrētu savstarpējo sapratni. Es domāju, ka konkrētu problēmu atrisināšana tirdznieciski ekonomisko un humanitāro attiecību jomā mums ļauj izkausēt savstarpējās neuzticības ledu. Lūk, šodien Daugavā sāka iet ledus. Es uzskatu, ka tas ir simboliski. Es domāju, mēs dosim jaunu impulsu Latvijas un Krievijas attiecībām. Pateicos par uzmanību!

Pēc tam Anatolijs Gorbunovs un Valerijs Serovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Vai komisija izskatīs arī kompensāciju jautājumu tiem Latvijas pilsoņiem, kam bija īpašumi Abrenes apriņķī, kurš tagad iekļauts Krievijas teritorijā?

Anatolijs Gorbunovs: — Šai sakarā es varu teikt: mums šajā komisijā ir speciāla grupa un pat speciāls virziens “Finansiālie un īpašuma jautājumi”. Šajā grupā ir paredzēts izskatīt daudzas lietas, un Latvijas puse to skaitā izvirzījusi arī šo jautājumu.

— Kādi varētu būt eventuālie komisijas aprīļa tikšanās rezultāti.

Valerijs Serovs: — Mēs norunājām, ka aprīļa tikšanās ietvaros mums ir jāsagatavo un jāparaksta šādas vienošanās: par gaisa satiksmi starp Krieviju un Latviju, par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā, kur ir ļoti daudz savstarpēju pretenziju, kam jābūt noregulētām, investīciju aizsardzības un attīstības jomā, par sadarbību rūpniecības īpašumu aizsardzības jomā, par sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas darbā, par sanatorijas “Dzintarkrasts” statusu, par izvairīšanos no divkārtējās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nenomaksāšanas, par sadarbību apkārtējās vides aizsardzības jomā. Šī ir pietiekami solīda dokumentu pakete, un šeit ne vien komisijas locekļiem, bet visiem izpildavaras locekļiem kā Krievijas, tā Latvijas pusei stāv priekšā liels darbs.

— Vai Krievijas puse arī turpmāk pakļaus ekonomiskās sadarbības jautājumus politiskām prasībām.

Valerijs Serovs: — Ja jūs uzmanīgi klausījāties, tad es teicu “nepakļaut tās”. Mēs esam atbraukuši, lai vienotos par sadarbības attīstību. Taču es arī teicu, ka sadarbībai jāattīstās uz līdzsvarota pamata. Mēs nekur neaiziesim no cilvēka tiesību problēmas, tai jābūt atrisinātai. No mūsu sarunām es sapratu, ka to saprot arī mūsu Latvijas kolēģi. Sadarbība un mīlestība ir divpusēja. Lūk, uz šiem pamatiem mums jāveido savas attiecības. Mēs saprotam, ka mēs visi esam saņēmuši zināmu pagātnes mantojumu. Mēs saprotam, ka mums jābūt reālistiem un jāiziet no šodien pastāvošās realitātes. Un ka problēmas un mūsu šodienas nasta jārisina uz līdzsvarotiem pamatiem.

— Kā Krievija redz Latvijas “krievvalodīgo iedzīvotāju problēmas” atrisinājumu.

Valerijs Serovs: — Es domāju, pirmkārt ļoti nopietni ir jāieskatās problēmās, kādas pašlaik ir Latvijas likumdošanas bāzē. Jūs mani atvainojiet, bet vai tas, ka cilvēki, kas dzimuši Latvijā, šodien nav Latvijas pilsoņi, ir normāla parādība? Te dzimuši, nodzīvojuši visu savu dzīvi, daudzi jau sasnieguši pensijas vecumu, bet joprojām nav pilsoņi. Kur, kādā valstī vēl tāda norma būtu pieņemama? Cilvēkiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, pēkšņi jāliek eksāmens, lai iegūtu pilsonību! Kurā pasaules valstī vēl ir tāda norma?! Tie visi ir jautājumi, kas, manuprāt, visi var tikt vienkārši un ar izpratni atrisināti. Runa ir arī par cilvēkiem, kas te dzīvojuši vēsturiski. Viņi taču šeit ir dzimuši. Pastāvīga ikdienas darba procesā mūsu komisijai šajos jautājumos jāgūst kompromiss. Es esmu dziļi pārliecināts, ka šodien uzreiz rast atbildi uz visiem pastāvošajiem jautājumiem būtu nereāli. Šeit ir vajadzīga savstarpēja uzticība. Savstarpēji pietiekami plaši kontakti un darbs, kas mums ļautu sasniegt šo jautājumu atrisinājumu. Tā ir mūsu nelaime kā no jūsu, tā mūsu puses, ka mēs meklējam vieglus, acumirklīgus risinājumus. Tādu risinājumu šodien nav. Un es to lieliski saprotu.

Anatolijs Gorbunovs : — Mēs šajā pirmajā sanāksmē neizvirzījām konkrētus jautājumus, bet tikai runājām par darba virzieniem. Lai precīzi atbildētu uz jūsu jautājumu, izvirzītais jautājums vispirms ir jākonkretizē. Pēc tam tas ir ļoti precīzi jāapsriež un pēc tam par kaut ko jāvienojas, lai to virzītu tālāk.

— Vai lielas Krievijas investīcijas varētu apdraudēt Latvijas drošību.

Valerijs Serovs: — Manuprāt, ir pilnīgs absurds, ja, runājot par investīcijām, pievelk klāt vārdu “okupācija” — atbildēja Krievijas puses priekšsēdētājs. — Šodien visa pasaule attīstās, piesaistot ārvalstu investīcijas. Pasaulē ir daudzas valstis, kas piesaista milzīgas, miljardiem lielas investīcijas un kur nav runa ne par kādu okupāciju. Paldies Dievam, mēs esam divas suverēnas valstis. Visi jau sen un nepārprotami ir to sapratuši. Te nav runa par kādiem impēriskiem centieniem, bet gan par partneru sadarbību. Un projektos, kur būs izdevīgi izdarīt Krievijas investīcijas, šīs investīcijas atnāks. Jau ir šādi piemēri. Mūsu komisijas darbā piedalās Krievijas kompānijas “Lukoil” viceprezidents. Viņi grib un izvieto savas investīcijas šajā teritorijā. No saviem Latvijas kolēģiem es sapratu, ka šeit tas tiek uzņemts pavisam mierīgi. Gluži tāpat Krievijas tirgus ir atvērts Latvijas investīcijām. Mēs šodien atklāti sakām Latvijas uzņēmējiem: lūdzu, iegādājieties īpašumus Krievijā! Mēs taču esam pilnīgi apzināti iegājuši tirgus ekonomikā ar visām no tā izrietošajām konsekvencēm. Es lūgtu visus šeit esošos masu informācijas līdzekļus atspoguļot šos jautājumus pareizi un nenokaitēt situāciju. Es domāju, Latvijas puse būs tikai pateicīga, ka Krievijas uzņēmēji šeit ieguldīs daudzus miljonus vai miljardus dolāru.

— Kāda ir Krievijas attieksme pret Latvijas vēlmi iestāties NATO.

Valerijs Serovs: — Jūs zināt, Krievijas pusei ir sava pozīcija jautājumā par stāšanos NATO. Varu tikai teikt, ka mēs esam par atteikšanos no blokiem Eiropā. Mēs esam pret jaunām dalījuma līnijām. Mums tagad mēģina uzspiest apgalvojumus, ka tas nevienam ne ar ko nedraud. Bet ir ļoti uzmanīgi jāstudē vēsture. Ja nav ienaidnieka, tad kāpēc vajadzīgi bloki? Vajag iemācīties atbildēt uz šiem jautājumiem.

— Vai komisija lems arī par bezvīzu režīmu starp abām valstīm, .

Valerijs Serovs: — Oficiāli šis jautājums netika aplūkots. Taču tas karājas gaisā. Neoficiāli mēs esam šai tēmai pieskārušies, un domāju, pēc tam, kad komisija būs sākusi strādāt un sāksies intensīva pilsoņu apmaiņa no vienas un no otras puses, mēs noteikti nonāksim pie šīs problēmas. Tas ir viens no civilizētiem tautu kontaktēšanās veidiem. Mēs no tā nekur neizbēgsim. Eiropā jau šodien pastāv bezvīzu pārvietošanās ar Šengenas vīzām, bet mēs šos jautājumus sarežģījam.

Preses konferenci noslēdza “Latvijas Vēstneša” jautājums abiem starpvalstu komisijas priekšsēdētājiem.

— Vai jūsu kopīgi vadītā komisija aplūkos arī Krievijā dzīvojošo latviešu stāvokli? Pēc 1979.gada datiem, Krievijas Federācijā dzīvoja 67 tūkstoši latviešu. Varētu teikt, ka tas nav daudz, taču jautājumā par cilvēktiesību ievērošanu nedrīkst būt atšķirīgi standarti.

Valerijs Serovs: — Ja ar latviešiem, kas dzīvo Krievijā, radīsies kādas problēmas, tad komisija tās izskatīs. Es jums varu paziņot (varbūt to vajadzēja darīt kādam citam, varbūt jūs jau zināt), ka jūsu prezidents gatavojas šī gada vasarā apmeklēt Krasnojarskas novadu, kur ir vislielākā kompakti dzīvojošu latviešu grupa. Man jāteic, ka šodien Krievijas teritorijā dzīvo visi bijušās Padomju Savienības pilsoņi. Bez tam, lai arī cik tas būtu paradoksāli, visi, kurus neapmierina dzīve savā valstī, nez kāpēc uzreiz izrādās Krievijas teritorijā — Maskavā. Un visi tie negatīvie procesi, kas šodien notiek Krievijā, lielā mērā ir saistīti tieši ar to. Tāpēc, ja ir kādas problēmas, nekavējoties izvirziet tās. Starp citu, arī to mēs uzskatām par komisijas darbību uz līdzsvarotiem pamatiem.

Anatolijs Gorbunovs: — Es varu tikai piekrist teiktajam un norādīt, ka šeit ir vismaz trīs konkrētas darba grupas, kurās šos jautājumus var izskatīt, tai skaitā arī jautājumu par kultūras centriem. Es, iepazīstoties ar tiem materiāliem, kas nākuši no Krievijas latviešiem, sapratu — viņiem ir aktuāls jautājums par savu kultūras centru finansēšanu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors