Apvienotās Karalistes valsts ministrs Rīgā

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministrs, parlamenta deputāts sers Nikolass Bonsors ( Sir Nicholas Bonsor ) pie Latvijas Ministru prezidenta Andra Šķēles vakar, 3.martā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 3.martā, Ministru prezidents Andris Šķēle tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministru, parlamenta deputātu seru Nikolasu Bonsoru ( Sir Nicholas Bonsor ).

Tikšanās laikā tika pārrunāta Apvienotās Karalistes un Latvijas Republikas ekonomiskā sadarbība. Ministru prezidents uzsvēra, ka viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir britu uzņēmuma “Cable & Wireless” dalība Latvijas telekomunikāciju tīkla modernizēšanā. Kaut gan šis projekts Latvijā saistīts ar iekšējām diskusijām, tas ir ārkārtīgi nozīmīgs sadarbības piemērs Latvijas vispusīgo ekonomisko reformu īstenošanā.

Sarunā uzsvērti citi veiksmīgi sadarbības projekti, piemēram, firmas “Crown Agents” piedalīšanās Latvijas muitas darba uzlabošanā u.c. Ministru prezidents aicināja britu uzņēmējus plašāk iekļauties Latvijā notiekošajā privatizācijas procesā.

Tikšanās gaitā apspriestas Eiropas Savienības paplašināšanās procesa īpatnības. A.Šķēle apliecināja, ka Latvija centīsies iespējami ātri sakārtot iekšējo likumdošanu atbilstoši ES kritērijiem, lai pēc starpvaldību konferences, kas plānota šī gada vasarā, uzsāktu sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ministru prezidents izklāstīja Latvijas valdības veiktās ekonomiskās reformas, kas veiksmīgi novērtētas pasaulē, piemēram, aģentūras “Standart & Pook” sniegtais kredītreitings.

Sers N.Bonsors izteica atbalstu Latvijas un citu Baltijas valstu integrācijai ES, izsakot cerību, ka Latvija būs starp tām valstīm, ar kuru sarunas par iestāšanos ES tiks uzsāktas maksimāli drīz.

Sarunas nobeigumā Ministru prezidents izteica novēlējumu seram N.Bonsoram, lai viņa uzturēšanās Latvijā sniegtu situācijas izpratni par Latvijas atbilstību integrācijai Eiropā un transatlantiskajās struktūrās.

Valdības preses departaments

Par ārlietu ministra apmeklējumu un interviju “Latvijas Vēstnesim” — 5.lpp.

“Latvijas Vēstnesim”

“Es ticu, ka Latvija būs Eiropas Savienībā,” — tā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta loceklis, Ārlietu ministrijas valsts ministrs sers Nikolass Bonsors nešaubīdamies pauda savu pārliecību “Latvijas Vēstnesim”

Vakar, 3. martā, sers Bonsors tikās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Andri Šķēli, ārlietu ministru Valdi Birkavu, īpašo uzdevumu ministru Eiropas Savienības lietās Aleksandru Kiršteinu un Eiropas integrācijas biroja vadītāju Jāni Vaivadu, kā arī ar ekonomikas ministru Guntaru Krastu. Šodien, 4.martā, sers Bonsors tiekas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni. Sarunu laikā tiek apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību attīstību, kā arī jautājumi par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās aspektiem un citas starptautisko attiecību aktualitātes.

Vakar pēcpusdienā, starp tikšanos ar ekonomikas ministru Guntaru Krastu un ministru prezidentu Andri Šķēli, sers Nikolass Bonsors sniedza interviju “Latvijas Vēstnesim”. Intervijas laikā klāt bija arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Nikolass Džarolds (Nicholas Jarrold) .

— Ser Bonsor, vispirms atļaujiet jums pateikties, ka, neraugoties uz saspringto vizītes programmu, jūs atradāt laiku šai intervijai! Kā jūs vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

— O, mums ir ļoti labas attiecības! Protams, mums mantojumā ir ļoti gara attiecību vēsture starp Apvienoto Karalisti un Latvijas Republiku. Mums bija kontakti jau pirms daudziem gadiem. Tagad tie tiek atjaunoti un nostiprināti. Es domāju, ka mūsu attiecības patiešām ir ļoti labas, tās joprojām uzlabojas.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas stratēģisko mērķi iestāties Eiropas Savienībā un NATO? Un kā, pēc jūsu domām šis process norit?

— Latvijas vēlēšanās iestāties Eiropas Savienībā ir ļoti labi saprotama. Nupat es runāju ar trim ministriem: ar ārlietu ministru Birkava kungu, tad ar īpašo uzdevumu ministru Eiropas Savienības lietās Kiršteina kungu un nupat ar ekonomikas ministru Krasta kungu. Visi trīs man sniedza ļoti labu ekonomisko pamatojumu, kā varētu attīstīties Latvija. Un es domāju, Latvijā būs situācija, ka tā varēs iestāties Eiropas Savienībā. Attiecībā uz NATO: protams, tas ir ilgāks termiņš, kas, domāju, prasīs zināmu laiku. Dažas valstis acīmredzot NATO tiks uzņemtas āgrāk, taču te ir ļoti svarīgi pasvītrot, ka tas nebūs procesa noslēgums. Pēc pirmās kārtas NATO tiks uzņemtas vēl arī citas valstis. Tas ir evolūcijas process, kurš turpinās un kurā Latvija varēs ieņemt savu vietu.

— Taču arī pašai Eiropas Savienībai, tāpat kā visam mūsu vecajam kontinentam, ir savas problēmas. Kuras no Eiropas problēmām jūsu ieskatā pašlaik ir vissmagākās?

— Es domāju, pašlaik lielākā problēma ir neskaidrība par Eiropas Savienības nākotnes veidolu un tās struktūru pēc paplašināšanās. Uzņemt daudzas jaunas valstis Eiropas Savienībā — tā, protams, ir uzdrīkstēšanās jeb izaicinājums. Un ir ļoti svarīgi, kā tas notiks. Šovasar starpvaldību konferencē mēs centīsimies izlemt, kā virzīties uz priekšu. Lai parādītu, ka Eiropas Savienībai ir pareiza struktūra, lai risinātu jaunos ļoti dažādos un atbildīgos uzdevumus, ar ko mūsu kontinentā būs jāsastopas tuvākajos gados, un lai atbalstītu un sekmētu mūsu kontinenta attīstību jaunajos apstākļos.

— Kā jūs iztēlojaties Latvijas nākotni jaunajā rītdienas Eiropā un visu Baltijas valstu nākotni kopumā?

— Es ļoti ticu, ka visas trīs Baltijas valstis iestāsies Eiropas Savienībā. Esmu pārliecināts par to, un es apsveikšu Latvijas iestāšanos valstu kopienā, ar kurām tai ir ļoti ciešas vēsturiskas saites.

— Protams, neviens šobrīd nevar pateikt, kad tas notiks. Es domāju, arī jūs to nevarat pateikt.

— Es patiešām nevaru pateikt, kad tas notiks. Bet es varu teikt, ka Apvienotā Karaliste ļoti vērīgi seko, lai tas notiktu, cik ātri vien iespējams. Mēs patiešām negribam pieredzēt ne mazāko aizkavēšanos Baltijas valstu uzņemšanā Eiropas Savienībā. Mēs esam apmierināti, ka Eiropas komisijas prasības Latvijā jau ir izpildītas laikā, un es ceru, ka jūsu uzņemšana būs drīz.

— Paldies par labajiem vārdiem! Kā esat apmierināts ar savu darba vizīti kopumā?

— O, es esmu ļoti iepriecināts ar tās norisi. Tiesa, man ir ļoti spriegs darba grafiks. Man bija daudzas tikšanās — ar veselu virkni ministru pirmajā dienā, vizītes otrajā dienā man ir tikšanās ar Valsts prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju. Taču visas šīs tikšanās līdz šim bijušas ļoti produktīvas, esmu guvis daudz informācijas.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”