Par Latvijas karavīru misiju Bosnijā un Hercegovinā

Piektdien, 28.februārī, preses konferencē ar žurnālistiem tikās BALTBAT komandieris Igaunijas armijas majors Alars Lanemans un komandiera vietnieks Latvijas Zemessardzes majors Guntis Porietis.

Konferences ievadā A.Lanemans iepazīstināja ar bataljona vēsturi, attīstību un nākotnes plāniem. Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveides ideja ir radusies jau 1993.gadā, oficiāli tas dibināts 1994.gadā. Tagad, 1997.gadā, bataljons ir izveidojies par pilnībā nokomplektētu, pilnvērtīgu un ugunskristības izgājušu daudznacionālu un profesionālu vienību, kur ir trīs kaujas rotas — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Bataljons dod lielisku pieredzi iespējamās profesionālās armijas izveidei. A.Lanemans atzinīgi novērtēja arī visu triju Baltijas valstu prezidentu atbalstu bataljonam.

Par nākotni A.Lanemans bija optimistiski noskaņots. Šogad bataljonam paredzēts pilnā sastāvā piedalīties piecās lielās mācībās. Tas ir ļoti daudz, parasti tiek rīkotas vienas līdz divas plaša mēroga mācības gadā.

Bataljona komandiera vietnieks ZS majors G.Porietis iepazīstināja žurnālistus ar Latvijas rotas karavīru dienestu IFOR spēku sastāvā Bosnijā un Hercegovinā.

Latvijas rota miera uzturēšanas misijā piedalās Zviedrijas bataljona sastāvā, un visus izdevumus, kas saistīti ar šīs rotas dienestu IFOR spēkos, sedz Zviedrijas valdība. Kā atzīmēja G.Porietis, tie ir jau desmit miljoni Zviedrijas kronu. Latvijas rotas karavīri Bosnijā un Hercegovinā uzturas no pērnā gada decembra, pēc rotācijas principa tur dienē trīs rotas vadi, katrās pa diviem mēnešiem. Tādi ir bijuši Zviedrijas puses noteikumi.

Pirms došanās uz Bosniju un Hercegovinu Latvijas karavīriem bija apmacības Zviedrijā. Tur savas zināšanas pilnveidoja komandējošais sastāvs, strēlnieki, sapieri, bruņutransportieru vadītāji, kā arī pavāri.

Latvijas karavīru uzdevums Bosnijā un Hercegovinā bija apsargāt miera uzturēšanas spēku nometni, darboties ātrās reaģēšanas vienībā, patrulēt nošķiršanas zonā, apsargāt taktiskas nozīmes objektus, inspicēt bijušo karojošo pušu militārās noliktavas, darboties kā mobilam kontroles postenim un stacionāras novērošanas postenim.

Kā lielākos mūsu karavīru sasniegumus Guntis Porietis minēja latviešu izlūku atklāto sprāgstvielu noliktavu un patrulēšanas laikā konfiscētos ieročus, ko līdz tam nebija izdevies paveikt nevienam no Zviedrijas rotas.

Izvērtējot misijas rezultātus kopumā, ZS majors G.Porietis uzsvēra — karavīri ir ieguvuši milzīgu pieredzi, profesionalitāti, pārliecību par saviem spēkiem, valodas zināšanas. Karavīriem ir liela vēlme turpināt dienestu. Kā ļoti būtisku aspektu G.Porietis uzsvēra arī karavīru nopelnu atzīšanu — gandrīz katrs Latvijas karavīrs no misijas atbrauc ar trim medaļām, ar nožēlu gan jāatzīst, ka tās ir Zviedrijas medaļas, Latvijā vēl neviens nav tik atzinīgi novērtējis karavīrus.

Noslēgumā žurnālisti tika iepazīstināti ar karavīru neformālajām aktivitātēm misijas laikā, kurām arī ir liela loma moža gara uzturēšanā. Karavīri saviem spēkiem uzņēmuši dokumentālo filmu “Labrīt, Bosnija”, divas reizes nedēļa izdevuši savu laikrakstu ar humoristisku ievirzi “Bruņukalpa žilete”, iekārtojuši karavīru klubu, pēc atgriešanās Latvijā ir ideja izveidot tam analogu arī BALTBAT štābā Kadagā.

Attēlā: BALTBAT komandiera vietnieks Latvijas Zemessardzes majors Guntis Porietis un BALTBAT komandieris Igaunijas armijas majors Alars Lanemans.

Ojārs Āboliņš,

“LV” korespondents

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”