Saeimas 27. februāra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 27.februāra kārtējo sēdi.

Turpinām izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu Viktoram Bugajam. Debatēs pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Labrīt, godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tautas kustība “Latvijai” neatbalsta pilsonības piešķiršanu Viktoram Bugajam par īpašiem nopelniem Latvijas labā, jo nav jau šo īpašo nopelnu. Tāpēc es aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB). Labrīt, cienījamais Prezidij, kolēģi! Jā, tiešām nav īpašu nopelnu, nav arī formulējuma, kas ir īpaši nopelni. Un būtībā mums būtu jāsarunā, jāvienojas varbūt mutiski, ka pagaidām neiesniegs šādus priekšlikumus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Domāju, visi, kas reāli domā, būtu jāpiekrīt šim priekšlikumam, jo Latvijas neatkarībai jau septītais gads. Kas ir šauts, dūmi sen jau izkūpējuši, nevienu varoni mēs tagad vairs nevaram tā īsti redzēt, un tie, kas bijuši, ja ir saņēmuši šo pilsonību, kuriem nebija pilsonības. Un tagad, es domāju, ir iestājies periods, kad neko īpašu jau nevar nopelnīt. Var nopelnīt tikai sodu. Un mēs jau redzam arī diskusijās. Tā kā nav kritēriju, nav arī normālas argumentācijas. Par ko diskutē deputāti? Deputāti, nezinot kritērijus, diskusiju izvērš, novēršot to uz intīmām lietām. Kam ir ģimenes problēmas vai palīdzība bijusi, kam arī cita veida. Un var sanākt arī muļķīgas lietas, ja tagad paskatās stenogrammu, tad Dozorceva kungs ir pateicis, ka Vidiņš ir nodarbojies ar Komunistiskās partijas ideoloģijas izplatīšanu un ar ārstēšanos no alkoholisma. Sanāk, ka Bugajs ir bijis tas, kas cīnījies par Latvijas neatkarību. Pilnīgi apgriež ar kājām gaisā. Kā es teicu, tā ir varbūt intīma lieta. Es domāju, Saeimā neviens taču nav žūpojis kopā ar mūsu kolēģiem. Tā ka vajadzētu abiem diviem ārstēties. Tikai katrs var atbildēt par saviem vārdiem. Manā pieredzē, kad es 1987.gadā aizgāju strādāt uz Rēzeknes slimnīcu, nekā tamlīdzīga, strādājot kopā kolektīvā, nebija. Es tikai redzēju cīņu par Latvijas neatkarību no Vidiņa kunga puses. Un arī zināms, mūs Kaksīša kungs informēja, ka viņam ir materiāli, ka tiesā bija iesniegti, ierosināta krimināllieta un administratīvais process par Vidiņa revolucionārām darbībām.

Tātad tas viss ir runu un emociju līmenī. Un uz tukšām emocijām mēs nevaram dalīt pa labi un pa kreisi šo pilsonību arī tiem varbūt, kuri ir pelnījuši. Tātad vajadzētu vienoties, ka šādus priekšlikumus vairāk nepieņem. Un nākošreiz, ja mēs runājam par konkrētu personu — Bugaja kungu... par Bugaja kungu gan ir ļoti daudz informācijas, kas tieši ir negatīva, kas liek domāt nevis par apbalvošanu vai laba darīšanu cilvēkiem, bet tieši otrādi. Ja runā, ka viņš aizstāvējis Latvijas neatkarību, tad te ir dokuments — 1991.gads 13.februāris, nr.18/23. Gandrīz gads, kā Latvijas Neatkarības deklarācija. Ko raksta Bugaja kungs? Viņš griežas gan pie Latvijas Republikas prokuratūras, gan arī pie Latvijas PSR prokuratūras, gan pie Padomju Savienības prokuratūras un lūdz, viņš nav parādījis viedokli, ka viņš pakļaujas Latvijas Republikas likumiem un Augstākajai padomei. Nē, viņš saka — sūtiet man ziņu, kuru klausīt. Viņš nav apmierināts, ka viņš nevar saprast. Viņš nevar saprast, par ko un kur jāstrādā. Vai tās ir bijušas cilvēciskās bailes, to mēs nezinām, tā ir intīma lieta, vai kaut kas cits. Tāpat arī pārejas periodā Bugaja kungs nav parādījis, ka viņs sevišķi cīnītos, lai viss notiktu godīgā ceļā. Ir arī Valsts kontroles rezultāti, ar ko katrs var iepazīties un kur secinājumos arī ir trīs punkti, kuri apšauba godīgumu, kaut vai 19 000 valsts bužeta līdzekļu nelikumīga pārskaitīšana automašīnu iegādei, un arī Valsts kontrolei netika sniegta informācija par amatiem un personām, kas saņem speciālās dienesta piemaksas, ceļa naudas, un secinājums, ka iespējama līdzekļu nelietderīga izlietošana. Tātad šis gadījums ir tāds, ka aicinu visus balsot pret un neturpināt ilgas diskusijas, jo Saeimai ir nopietnāki darbi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs, pie frakcijām nepiederošs deputāts — otro reizi.

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Čerāna kungs, vai tas ir nopietni — iznākt uz tribīnes un pateikt, ka vispār nav nekādu nopelnu, un tā tālāk, un nav ko balsot. Jūs esat zinātnieks, un jums ir jāoperē ar kaut kādiem materiāliem. Es nezinu, ko jūs darījāt tolaik un kur jūs bijāt, ja jums ir kādi materiāli, tad dodiet viņus. Bet tā iznākt un pateikt, tas ir ļoti pavirši, es uzskatu.

Par nopelniem. Pirmais. Es runāju pagājušajā reizē, runāja Čevera kungs. ja tas nebija pārliecinoši, es varu vēl kaut ko izlasīt no Godmaņa vēstules, kuru viņš atsūtīja deputātiem šodien.

Pirmais — 1991.gada janvārī Bugajs personīgi vadīja Rīgas pilsētas milicijas darbiniekus, apsargājot Ministru padomi, tās darbiniekus no provokācijām interfrontes organizētajā naidīgajā demonstrācijā pie Ministru padomes ēkas. Otrais — Bugajs aktīvi veica pretdarbību OMON darbībai 1991.gada janvārī, kad tika ieņemta Iekšlietu ministrijas ēka, personīgi organizēja tās atbrīvošanu un divreiz par ķīlnieku saņemtā bijušā Iekšlietu ministra vietnieka Indrikova atbrīvošanu. Trešais — Bugajs darīja visu iespējamo, lai nepieļautu milicijas pāriešanu Interfrontes un OMON pusē. 1991. gada 29. janvārī toreizējā valdības tikšanās laikā ar Rīgas milicijas darbiniekiem Universitātes aulā Bugajs publiski nosodīja OMON noziedzīgo rīcību, kas prasīja cilvēku dzīvības. Ceturtais — Bugajs publiski nosodīja OMON noziedzīgo rīcību 1991. gada augustā, es komandēju Bugaju izbraukt uz aplenkto OMON bāzi, lai veiktu pārrunas par atkārtotu provokāciju nepieļaušanu un OMON izbraukšanu no Latvijas. To raksta Godmanis, kas toreiz ļoti labi pārzināja operatīvo situāciju mūsu valstī. Tas ir par nopelniem.

Par Bugaja piedalīšanos tā saucamajās represijās. Lai rastu šo iespaidu, Vidiņa kungs izmantoja šo spekulatīvo formulu — Bugaja cilvēki. Ko nozīmē — Bugaja cilvēki? Ja mani Rēzeknē piešmauks kaut kāds, teiksim, pārdevējs, es tūlīt kliegšu — tas ir Vidiņa cilvēks? Tas taču nav arguments. Bugajs nodarbojās ar operatīvo darbību, zagļiem, bandītiem, OBHS, bet sabiedrisko kārtību regulēja Gončerenko. Vidiņa kungs, zvaniet viņam uz Piedņestras republiku!Viņš jums pastāstīs, kas tur bija.

Tālāk. Rīcības cena. Nu labi, Tabūns bija šeit uz tribīnes un neko konkrēti nepateica. Viņš vispār pēdējā laikā neko konkrētu nevar pateikt tāpēc, ka viņš tajā laikā bija aizņemts ar kaut ko citu. Bet Vidiņš — viņš kaut ko darīja. Tas ir skaidrs. Vidiņa kungs, jums ir ko pateikt, tad arī nevajag rediģēt vēsturi ar šo vienīgo incidentu pie prokuratūras ēkas, kur jūs tiešām piedalījāties, to pieminēt vai runāt par kaut kādu citu cilvēku darbību. Es nevaru saprast, vai tas ir godīgi? No kuras puses bija Bugajs? Jūs bijāt aizturēts ar citu cilvēku rīcību un palīdzību. Es varu nosaukt šos cilvēkus. Visi materiāli ir. Bugajs tur pat negulēja. Pēdējā laikā mēs visi esam tādi varoņi. Savulaik mēs bijām pavisam citi cilvēki. Tagad visi esam varoņi. Labi, mēs varam zīmēties tā, kā mēs gribam no šīs tribīnes, bet ir pienācis laiks pateikt paldies cilvēkam, no kura konkrēti bija atkarīgs, vai būs asinsizliešana vai nebūs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es nāku tribīnē vēlreiz, jo šajās dienās pēc iepriekšējās plenārsēdes es esmu ticies ar daudziem cilvēkiem. Pie manis ir nākuši arī vēl šorīt cilvēki, kuri ir bijuši dažādā veidā saskarsmē ar Bugaja kungu. Un viņi lūdza atgādināt jums, cienījamie deputāti, par to, ka tas būtu kauns, ja mēs šodien piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem šim cilvēkam. Un, lūk, ko man nelielā vēstulītē raksta... es nenosaukšu uzvārdus, tieši paši bijušie milicijas darbinieki, kas šodien arī policijā strādā. Es nolasīšu vienu rindkopu: “1990. gadā Latvijas Komunistiskās partijas Politiskās izglītības namā Rīgas miliču saieta organizators ar saukli “Nepakļauties Latvijas jaunajai valdībai un likumiem”, latviešu policistu nīcinātājs darīja visu, lai nepielaistu latviešus augstākās dienesta vietās, sanāksmes tikai krievu valodā,” un tā tālāk. Es nelasīšu tālāk. Tātad šajā Politiskās izglītības namā toreiz, kā man pastāstīja viens no cilvēkiem, bija sapulcināti 3000 milicijas darbinieku, un doma, pamatdoma bija nepakļauties šeit Latvijas valdībai un likumiem un klausīt tikai Maskavu.

Te jau tika citēts dokuments, kas aizsūtīts ar Bugaja kunga parakstu uz PSRS prokuratūru un citām instancēm, bet šodien atnāca pie manis bijušais Tautas kontroles kontrolieris Bāra kungs un lūdza darīt zināmu jums arī to, kas noticis vēl pavisam nesen — 1995. gadā, un viņš raksta — pēc Bugaja pavēles viņam pakļautā izmeklētāja Kuļikova... pret šo cilvēku tika ierosināta krimināllieta, ierosina pēc tam, kad 1995. gada Ziemassvētkos policijas iecirkņa Juglā policisti piekāva mani un manu sievu. Es sievu mēģināju aizstāvēt, mani arestēja, un, lai šo Bugaja noziegumu — manas sievas piekaušanu — noslēptu, pret mani ierosināja šo krimināllietu. Šeit man ir materiāls, ka šī lieta ir izbeigta. Bet skaidrs, ka tā ir bijusi ierosināta. Lūk, tikai daži fakti, droši vien šādu faktu, ja tos meklētu un skatītos, un cilvēki jau nāk un droši vien vēl nāks, it īpaši ja mēs piešķirsim pilsonību par īpašiem nopelniem šim cilvēkam, es lūdzu — nedarīsim kaunu savai valstij un neapkaunosim to, piešķirot cilvēkiem, arī konkrētajā gadījumā Bugaja kungam, pilsonību par īpašiem nopelniem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man izsauc dziļas pārdomas un arī sirdssāpes sižets, kuru ir rādījuši pēdējā laikā televīzijā, kur tika atspoguļoti notikumi Dienvidslāvijā, Belgradā, Sofijā — Bulgārijā, kad policisti izklīdināja demonstrācijas, tajā skaitā arī Albānijā. Un tad es uzdevu sev jautājumu: kas tad ir devis šīs pavēles? Un kas pēc pāris gadiem tiks saukti pie atbildības? Un, velkot paralēles ar to, kas notiek pašreiz Latvijā, es varu pateikt viennozīmīgi, ka arī tur būs tie paši procesi, kuri notiek pašreiz šeit, ka tie, kuri devuši pavēles, tie politiķi, sēdēs viņu parlamentos, ieņems posteņus valdībās, bet pie atbildības sauks pārmijniekus, tos cilvēkus, kuri ir pildījuši likuma prasības. Tas ir viens.

Otrs. Atgriežoties personīgi pie Bugaja kunga. Mums arī sanāk dīvaina situācija, ka četri iekšlietu ministri, kuri ir vadījuši šo Iekšlietu ministriju, sākot no atmodas un beidzot ar šodienu, iestājas par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Bugaja kungam. Lai cik tas dīvaini būtu, par to iestājas Iekšlietu ministrijas vadība, sākot no valsts sekretāra un beidzot gan ar Policijas departamentu, gan ar cietuma administrāciju un tā tālāk. Tātad mēs izsakām neuzticību arī šiem cilvēkiem. Lai nebūtu tā, ka es runāju tikai tukšu, man ir tas gods iepazīstināt arī ar atmodas laika iekšlietu ministra vēstuli, kura ir adresēta visiem jums.

“Vēršos pie augsti godātās Saeimas ar lūgumu ņemt vērā manu viedokli jautājumā par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Viktoram Bugajam.

Viktoru Bugaju pazīstu vairāk nekā 30 gadus. Zinu kā teicamu Iekšlietu ministrijas darbinieku. Laika periodā no 1986. līdz 1991. gadam, lielā mērā pateicoties viņa prasmīgai milicijas vadībai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, izdevās izvairīties no karastāvokļa izsludināšanas Rīgas pilsētā, ko mēģināja panākt militārpersonas un Interfrontes darbinieki. 1990. gada jūnijā Viktors Bugajs parūpējās, lai visi Rīgas milicijas darbinieki izstātos no Komunistiskās partijas, viņš atbalstīja Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu un 1990. gada 15. maijā nodrošināja Augstākās padomes ēkas aizsardzību. No 1991. gada janvāra līdz augustam, neņemot vērā to, ka reāli tiek apdraudēta dzīvība, veica pretdarbības prettiesiskai OMON rīcībai. Iekšlietu ministrija nav saņēmusi nevienu sūdzību vai iesniegumu par Viktora Bugaja prettiesiskām darbībām sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Latvijas Republikas pilsonības piešķiršana Viktoram Bugajam uzskatāma par visas Iekšlietu ministrijas sistēmas darbības novērtējumu Latvijas Republikas interešu aizstāvībā. Ar cieņu — Aloizs Vaznis.”

Kā jau mēs dzirdējām, pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem atbalsta arī toreizējais premjerministrs. Un tad man ir jautājums — kurš tad labāk pārzina situāciju, runājot par šo te amatpersonu? Man ļoti nepatīk, ka no šīs tribīnes izskan baumas, apgalvojumi, kuriem apakšā nav neviena pierādījuma.

... Un arī jūs, Grīga kungs, jūs varat izmantot šo tribīni un uzstāties, izteikt savu viedokli, bet jums ir arī savs viedoklis jāpauž ne tikai kuluāros, bet jāpauž arī no šīs tribīnes, un, ja jūsu rīcībā ir konkrēti dokumenti un pierādījumi, tad tie jau sen bija jāiesniedz prokuratūrā, nevis jāveic tukšas diskusijas un jāapelē pie cilvēku godaprāta. Es tomēr aicinātu cienījamos deputātus mierīgi pārdomāt, noņemt savas emocijas un izsvērt visu par. Es personīgi balsošu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Viktoram Bugajam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers — otro reizi.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es mēģināšu koncentrētā veidā vēl vienu reizi atgādināt tās lietas, kas laikam jau bieži izskanējušas no šīs Saeimas tribīnes.

Strādājot Rīgas pilsētas policijā vadošajos amatos, kad republikā bija sevišķi sarežģīta situācija, Viktors Bugajs deva nozīmīgu ieguldījumu, organizējot un personīgi piedaloties Saeimas nama aizstāvēšanā 1990. gada 15. maijā, es gribētu pateikt, ka Tallinā šis augstais nams tika ieņemts. Nepieļāva masveida milicijas darbinieku pāriešanu OMON pusē. Laikā, kad pastāvēja Latvijas Republikas prokuratūra un LPSR prokuratūra, ieņēma stingru pozīciju, izpildot Latvijas Republikas likumus. Latvijas... LPSR prokurors Daukšis Viktoram Bugajam izteica oficiālu brīdinājumu par likumu pārkāpšanas nepieļaujamību, tika ierosināta krimināllieta par atteikumu pieņemt aizturēto Čirjatjevu. Es gribētu atgādināt, ka Čirjatjeva kungs... viņš pretendē uz pilsonības saņemšanu par īpašiem nopelniem, bija pieņemts lēmums piespiedu kārtā Viktoru Bugaju atvest uz LPSR prokuratūru. Valsts drošības komitejā tiek ievesta operatīvā uzskaites lieta pret Viktoru Bugaju. 1991. gada janvāris — augusts. OMON darbības aktivitātes pazemināšana un lokalizācija, kur personīgi piedalās Viktors Bugajs. 1991. gada 20.—21. janvārī Iekšlietu ministrijas ēkas un par ķīlnieku paņemtā iekšlietu ministra vietnieka Indrikova atbrīvošana. 19. augusts pulksten astoņos trīsdesmit — kad daudzi skatījās televīziju un nezināja, uz kuru pusi skriet, izdod pavēli nr. 60 — organizē Rīgas milicijas darbu, ņemot uz sevi visu atbildību par tiesiskās kārtības nodrošinājumu, atsakoties no sadarbības ar Krievijas armijas vadību. 21. augustā pēc jautājuma saskaņošanas ar Godmaņa kungu un pēc personīgās iniciatīvas OMON bāzē veic sarunas ar tās vadību ar mērķi nepieļaut no viņu puses jebkura veida provokācijas. Šo pārskaitījumu varētu turpināt un turpināt. Jā, loģiski, vieglāk uzkāpt uz tribīnes un runāt par intīmām vietām. Cik es zinu, intīmās vietas daudziem deputātiem, kā arī vīriešiem un sievietēm ir noteiktas, bet, kad runā par manām intīmām vietām, piesaucot manus bērnus un ģimeni, es to uzskatu par personīgu apvainojumu un ņirgāšanos par deputātu.

Otrs moments. Es tomēr gribētu visus aicināt. Es piekrītu Dozorceva kungam par varonības izpausmēm. Es gribētu atgādināt ļoti lielus varonības piemērus par daudziem ordeņa kavalieriem, kas šodien lepni staigā, bet kas pārdzīvojuši, nezināja, kur skriet, kad izskanēja viedoklis, ka Latvijas — Krievijas robežā krievi rok ierakumus, gaidāms uzbrukums Latvijai. Panika sacelta bija ļoti liela, tas ir, pēc augusta notikumiem, tā ka jebkuram normāli domājošam ir skaidrs, ja rok ierakumus, tas nozīmē, ka aizsargājas.

Es atceros Nacionālās drošības padomes sēdes, kad nezināja lieli, augsti vīri, ko darīt, cikos veikt sanāksmes, kad pateica, ka Pleskavas divīzija tiek “pacelta gaisā”, lai aizstāvētu krievvalodīgo intereses. Arī tās sejas un acis atceros, un es domāju, ka ļoti daudzi atceras šīs acis.

Un taisnība ir Jānim Ādamsonam. Bijušie iekšlietu ministri ir ļoti dažādi. Viņi bieži kāpj uz šīs tribīnes, viņi aizstāv dažādas partijas, bet šinī jautājumā viņi ir vienoti. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt pilsonības piešķiršanu Viktoram Bugajam.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (TB). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Vispirms jau par šo dokumentu — nr. 1949. Šeit ir vienā lapaspusē rakstīts — rekomendācija, Pilsonības likuma izpildes komisija. Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam. Ziedonis Čevers — par sevišķiem nopelniem piešķirt Ziedonim Čeveram... pilsonību... Es domāju, ka dokuments jau nav pareizi sastādīts, jo tepat nākošajā lappusē Dozorceva kungs ir precīzi noformējis dokumentu. Par kādiem nopelniem Čevera kungam jāpiešķir pilsonība? Es domāju, ka, cienījamie kolēģi, ir pienācis pēdējais laiks mums, visiem deputātiem, savās frakcijās, savās komisijās izspriest, izanalizēt un tiešām pieiet pie kaut kādiem visaugstākajiem morāles kritērijiem par īpašiem nopelniem, kā būtu jāpiešķir citu tautību pilsoņiem Latvijā pilsonība... Es domāju, ka pēdējais laiks mums ir pienācis izstrādāt kritērijus.

Kas attiecas par Viktora Bugaja.... par biedra Viktora Bugaja... Šeit Ādamsona kungs apšaubīja faktus... ziniet, man liekas, ka televīzijas studijā vēl ir tagad tie uzņemtie materiāli, kas neļaus melot, ka nav nekādu dokumetu, baumas, rakstīts vai tur runāts... Tur ir dokumenti. Un man arī ir videomateriāli. Tā ka šeit no ekrāna mēs lieliski varētu paskatīties šos materiālus, kas neļauj melot par šī biedra izrīcību 1987. gadā, 1989. un turpmākajos visos tajos notikumos, kur iznāca gandrīz vai sadursmes ar citādi domājošajiem Latvijā.

Vēl vakar Čevera kungs pienāca pie manis un sacīja tā, par Bugaju pieminēja... viņš teica, ka Bugajam esot ļoti daudz informācijas, kas attiecas uz nacionāļiem. Un, ja viņš to liks vaļā, tad, ziniet, būs bēdīgas sekas. Un es Čevera kungam atbildēju tā: jo ātrāk sāksiet, jo ātrāk beigsim. Vienreiz ir jābeidz tā lieta, un nevajag šeit draudēt ar informāciju, kas ir Bugaja rīcībā vai jūsu rīcībā, Čevera kungs. Tad lieciet to galdā, tik tiešām. Un nav ko šeit baidīt nacionāļus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai.

O.Kostanda (TKL). Godājamo sēdes vadītāj, Prezidij, kolēģi! Tautas kustības “Latvijai”, Zīgerista partijas frakcijas nostāja visos gadījumos, kad šeit, Saeimā, skatīts jautājums — pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem, ir bijusi vienāda, mēs nepiedalījāmies, neatbalstījām jebkuru no kandidatūrām, vienalga, vai to ir virzījuši deputāti no partijas “Saimnieks”, LNNK vai kādas citas partijas, un mūsu nostāja pamatojas uz to, ka mēs uzskatām, ka likumā nav pietiekami, nav vispār īstenībā atšifrēts, kas tad ir šie īpašie nopelni. Nav šo konkrēto kritēriju, pēc kuriem tad varētu spriest un vērtēt neatkarīgi no tā, kurš tad būtu iniciators, izvirzot to vai citu cilvēku pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem. Nav uzskaitījuma mums likumos, kas ir šie īpašie nopelni. Un tāpēc mums sākas šie kuriozi, ka vienā gadījumā īpašs nopelns ir kādas bankas vadība, citā gadījumā nopelns ir kādas lielas firmas prezidents, citā gadījumā — vienkāršs sportists, jautājums tikai, kādā viņš izlasē ir, vai kādā sporta veidā viņš darbojas un tā tālāk. Es domāju, ka tā mēs pieejam ļoti voluntāri, ļoti pavirši ne tikai pret tiem cilvēkiem, kuru kandidatūras mēs šeit izskatām, bet es domāju, ka vēl lielāka paviršība un necieņa pret tiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kuriem varbūt tiešām ir šie īpašie nopelni, bet kurus nepamanām, nepelnīti nepamanām, un līdz ar to arī viņi paliek ārpus kārtas tikai tāpēc, ka neieņem kādus konkrētus, lūk, augstos amatus un nav bijuši saistīti, nav sponsorējuši kādu politisko partiju un tā tālāk .

Šajā konkrētajā gadījumā, ko mēs šodien apspriežam, Bugaja kandidatūra, frakcijas viedoklis ir sekojošs: tā kā ir saņemtas ļoti daudzu cilvēku sūdzības par to, ka viņš piedalījies savā laikā atmodas periodā demonstrāciju izklīdināšanā, vērsies pret... viņa vadībā vērsušies arī pret demonstrantiem mūsu iekšlietu sistēmas darbinieki, pret demonstrantiem, kas prasīja Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvijas brīvības atjaunošanu. Es saprotu to, ka tas bija tāds periods, ka bija cilvēki, kas deva šīs pavēles, bet tad arī mēs kā kristīga partija gribētu dzirdēt no paša Bugaja, lai viņš pats arī pateiktu, jā, es toreiz biju Iekšlietu ministrijas dienestā, man bija jāpilda pavēles, šīs pavēles man deva tas un tas. Lai mēs redzētu šo ķēdi, kas ir tie, kas viņam lika šīs pavēles pildīt. Vai tas ir iekšlietu ministrs, vai norādījumi nāca no partijas vadības, kas bija tie, kas deva šos norādījumus, vai norādījumi nāca no Drošības komitejas, un viņš nožēlo šo rīcību, ka viņš ir bijis spiests toreiz to darīt. Bet mums nav pieņemama vienkārša klusēšana, izlikšanās, ka nekas tāds nav bijis, vai arī vienkārši — ah, kas nu tas, tas nu tikai tāds sīkums, nu kas tad tur, piekāva kādu demonstrantu, tas jau, ziniet, tāda dzīves ikdiena, tas nekas traks nav. Nē, tāda pozīcija nevar būt pieņemama. Mums kā kristiešiem var būt pieņemama pozīcija — nožēlo, ko tu esi darījis, paskaidro, kāpēc tas tā bija, un mūsu kā kristiešu pienākums piedot, bet ja cilvēks nenožēlo to, ko ir darījis, nenožēlo tos sliktos darbus, kas viņam ir bijuši varbūt pret savu gribu, pieņemsim, bet tad tādā gadījumā, ja to nenožēlo, tad kur ir garantija, ka pie kādiem citiem likteņpavērsieniem atkal neatkārtosies citi ļauni, melni darbi. Mēs gaidām šo nožēlu, un tad varam dot piedošanu, un tad varam runāt par saskaņu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man ļoti gribētos jūs visus aicināt, un es tik tiešām aicinu būt korektiem savās attiecībās un arī uzstājoties no šīs tribīnes. Ir ļoti vienkārši šeit uzkāpt tribīnē un sākt runāt visu kaut ko un par visu kaut ko. Ir pelnījis, nav pelnījis. Tas, ka Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo jautājumu, bija zināms visiem parlamenta deputātiem. Arī Viktors Bugajs tika aicināts uz šīs komisijas sēdi. Tāpat tas, ka šīs sēdes nav slēgtas nevienam deputātam, un Viktors Bugajs arī atbildēja uz visiem uzdotajiem jautājumiem, tad nevienam praktiski nebija nekādu jautājumu, ne domstarpību par to, vai viņš ir pelnījis vai nav pelnījis, un attiecībā par piešķiršanu, kad bija balsojums, bija desmit pret divi, tātad desmit no Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātiem nobalsoja par to, ka ir nepieciešams piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem. Bet cienījamie kolēģi nemaz negribēja, cik es sapratu, uzdot šos jautājumus, un pats galvenais — negribēja dzirdēt arī atbildes. Un tieši tāpēc ir šīs visas diskusijas no šīs tribīnes. Runājot par īpašiem nopelniem, es gribētu atgādināt, ka, ja, nedod, Dievs, ja toreiz būtu situācija mainījusies, tad pirmie, kuri tiktu arestēti... un gribētu arī atgādināt tiem, kuri ir aizmirsuši, ka VDK ietvaros pret Bugaju tika ierosināta operatīvā lieta 1989.gadā, kur viņu apvainoja Dzimtenes nodevībā. Tika ierosināta Latvijas PSR prokuratūrā krimināllieta, kur viņu arī apvainoja Dzimtenes nodevībā, bet viņš tam visam izgāja cauri, un viņš pieņem Latvijas neatkarību. Atšķirībā, es atvainojos, no dažiem, kuri sēž šajā zālē, viņš aktīvi arī cīnījās un panāca, ka nenotika asins izliešana šajā pilsētā, Rīgā, un es to tik tiešām uzskatu, ka tie ir īpašie nopelni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie klātesošie! Faktiski es nebūtu šeit šodien nācis tribīnē un nebūtu runājis, bet tā kā Ziedonis Čevers uzstājās visas Latvijas pēcatmodas laika iekšlietu ministru vārdā un paziņoja, ka visi viņu atbalsta, tad es šeit nāku priekšā un pasaku, ka es neatbalstu šo pilsonības piešķiršanu Bugaja kungam. Un es to motivēju ar diviem apstākļiem. Mēs esam aizmirsuši to vēsturi, kas ir bijusi tikai dažus gadus atpakaļ. Un, ja mēs lasām visas tās grāmatas, kuras šodien atsedz padomju sistēmas noziedzīgo darbību, un arī Latvijā attiecinām šīs sistēmas noziedzīgo darbību, tad mēs ļoti labi zinām, ka šajā teātrī tika sadalītas lomas, un vienu no šīm lomām spēlēja arī Bugajs. Un tad es varu teikt vēl to, ka vienīgās durvis, kurās Bugajs neiegāja, atsperot ar kāju, bija tās durvis tanī laikā, kad Ziedonis Čevers bija Rīgas pilsētas personāldaļas vadītājs, tās bija vienīgās durvis, kurās viņš neiegāja un neatspēra ar kāju. Un tāpēc nav brīnums, ka šis cilvēks nāk un aicina. Divi iekšlietu ministri tajā laikā vispār neuzturējās Latvijā, un viņiem vispār nebūtu tiesības par šo laiku šeit kaut ko runāt un kaut ko aicināt. Bet, ja es runāju par to laiku, kad es biju iekšlietu ministrs un Bugajs izpildīja savus tiešos dienesta pienākumus, tad es varu teikt, ka šajā laikā neredzēju ne efektivitāti, ne vēlēšanos veikt kaut kādus pasākumus — efektivizēt policijas darbību un tamlīdzīgi, bija tikai atsēdēšana šajā amatā un aizdomas par viņa atbilstību šim amatam. To es šeit nāku jūsu priekšā pateikt, un es nebalsošu par Bugaju un pilsonības piešķiršanu viņam ārpus kārtas.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 41, atturas — 7. Lēmums nav pieņemts.

Pirms izskatām kārtējo darba kārtības jautājumu, mums, godātie kolēģi, jāvienojas par iesniegtajiem priekšlikumiem, kas saistās ar izmaiņām darba kārtībā.

Vispirms mēs esam saņēmuši Ministru prezidenta Šķēles kunga dokumentu, kurā viņš informē Saeimu, ka par finansu ministru esmu aicinājis Robertu Zīli un par ieņēmumu valsts ministri Finansu ministrijā Aiju Poču. Lūdzu Saeimu izteikt viņiem uzticību sēdē šā gada 27.janvārī. Un Šķēles kungs ir parakstījis arī otru dokumentu, kurā viņš lūdz lēmuma projektu par uzticības izteikšanu finansu ministram Zīlem un valsts ministrei Počai izskatīt kā pirmo trešajā sadaļā — amatpersonu ievēlēšana. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu, vai kāds vēlas runāt par vai pret? Deputātiem iebildumu nav par jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Par vai pret runāt nevēlas. Esam vienojušies, ka to mēs izskatām trešajā sadaļā — amatpersonu ievēlēšana, kā pirmo.

Nākamais iesniegums. Pieci deputāti — Straume, Jirgens, Balodis, Jurdžs un Požarnovs — lūdz Saeimu šā gada 27. februāra sēdes darba kārtībā sadaļā — amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana — iekļaut lēmuma projektu par deputāta Māra Grīnblata ievēlēšanu Juridiskajā komisijā. Vai deputāti kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Runāt deputāti nevēlas. Balsošanu nepieprasa. Uzskatīsim, ka esam vienojušies par šī jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā sadaļā par amatpersonu... aiz 21.jautājuma pēc pašreizējās numerācijas.

Tālāk. Ir Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Induļa Bērziņa kunga parakstīts Ārlietu komisijas dokuments, kurā viņi lūdz: pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, ierosināt mainīt 27. februāra Saeimas sēdes darba kārtību un lūgt izskatīt sekojošus likumprojektus — 59.darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās”, 60.darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”, 61.darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu” un 62.darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu” izskatīt aiz šīsdienas sēdes 17.darba kārtības jautājuma — lēmuma projekta “Par T.Laizāna iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru”. Godātie kolēģi, vai ir kādam iebildumi pret šo Ārlietu komisijas priekšlikumu? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Iebildumu deputātiem nav. Balsojumu nepieprasa. Esam vienojušies.

Un vēl — seši deputāti — Jurdžs, Grīgs, Vidiņš, Ozoliņš, Druva un Kristovskis — lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļauto 34.punktu — likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” izskatīt aiz trešās daļas 21.punkta. Vai deputāti kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Deputāti runāt nevēlas. Balsojumu nepieprasa. Esam vienojušies.

Tad, godājamie kolēģi, pagaidām vairāk iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Izskatām otro darba kārtības jautājumu — Prezidija ziņojumi.

Prezidijs ierosina deputātu Amerika, Ķezbera, Čepāņa, Čevera, Kaksīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Pirms lēmuma pieņemšanas gribu iepazīstināt jūs ar deputāta Ločmeļa iesniegumu, kurā viņš informē, ka ir atsaucis savu parakstu zem šī likumprojekta. Taču tas tālāko dokumenta izskatīšanas gaitu nemaina, un juridisku seku šim deputāta Ločmeļa iesniegumam nav, bet vēlas runāt par šo jautājumu Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka tieši šādu projektu mēs pagājušajā sēdē nolēmām neizskatīt, un nekas nav mainījies šajā dokumentā, un atkal mums to piedāvā. Gribētu atgādināt, ka pilsonības jautājums jau tāpat ir ļoti sarežģīts, un varbūt atcerēsimies, ka jau ir desmitiem tūkstošu šodien Latvijā iedzīvotāju, kuriem esošais likums ļauj naturalizēties, un tikai daži procenti, ne vairāk par 5% līdz šim to ir izmantojuši. Katrs jauns variants, katrs jauns piedāvājums un grozījums šajos likumos tikai papildus sarežģīts šo stāvokli, un nāks klāt jauni un jauni tūkstoši, un jēgas no tā nebūs galīgi nekādas. Bez tam divas lietas satrauc tieši šajā projektā. Pirmā ir galīgi jauns piedāvājums. Ielūkojieties, lūdzu, dokumentā! Runa ir par 2.panta papildināšanu, bet 2.pants runā tikai par to, kas jau ir Latvijas Republikas pilsonis. Un šeit šajā pantā mēs taisāmies svinīgi pasludināt, ka tā būs viena konkrēta tautība. Pavisam interesanta pieeja. Pēc etniskā principa mēs izvēlamies pilsonības piešķiršanu. Tas papildus radīs vienu neiedomājamu jūkli. Varbūt atgādināt, ka Latvijā dzīvo desmitiem tautību pārstāvju, un kas notiks, ja mēs sāksim šķirot šādā veidā iedzīvotājus, aplūkojot viņu tiesības saņemt pilsonību.

Un kas ir vēl vairāk satraucošs šajā projektā, un es tiešām ceru, ka projekta autori ne visi ir iedziļinājušies dokumentā, ko viņi ir parakstījuši. Mēs pilnīgi noliedzam mūsu valsts valodas prašanu. Izlasiet, lūdzu, dokumentu! Tātad šis papildinājums — punkts 1.4. — ir šāds. Ka, lūk, šie pilsoņi automātiski ir vienkārši poļi, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijā. Te vairs pat nav runas, kad viņi šeit ir ieradušies, no kurienes viņi šeit ir ieradušies un kā viņi šeit ir ieradušies. Vienkārši — tu esi tādas un tādas tautības pārstāvis. Līdz 1996.gada 31.martam tu esi reģistrējies, un tu kļūsti par pilsoni.

Cienījamie projekta autori! Vai tiešām jūs nesapratāt, ka jūs piedāvājat kļūt par pilsoņiem automātiski cilvēkiem, kuri mierīgi var neprast mūsu valsts valodu. Latviešu valoda mums ir viens no stūrakmeņiem, ar kuras palīdzību mēs varam sevi saglabāt. Viens no pamatjautājumiem. Un mēs paši piedāvājam kļūt par pilsoņiem automātiski cilvēkiem, kuri mūsu valodu neprot.

Un pēdējais. Kārtējo reizi, lai arī daudzi runā, ka šādus jautājumus mēs skaram jau nezin cik gadus. Kārtējo reizi mēs esam absolūti bez statistikas datiem. Nav nekādu ciparu, cik lielu iedzīvotāju skaitu tas skars, cik procentu, un kādā veidā šā projekta autori iedomājas šāda projekta realizāciju. Man tiešām gribētos aicināt visus šeit Saeimā esošos kolēģus, nu kaut vai cienīsim mūsu tautu, kaut vai cienīsim mūsu latviešu valodu! Nepiedāvājiet šādus nepārdomātus projektus! Nepiedāvājiet projektus, kas atļauj kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem cilvēkiem, kuri neprot mūsu valodu. Izlasiet, ko jūs esat safabricējuši. Varbūt jūs paši ar laiku no šādas idejas atteiksities. Katrā ziņā es aicinu Saeimu šādu dokumentu vispār nenosūtīt uz komisijām un netērēt laiku šāda projekta izskatīšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pagājušajā sēdē mēs jau diskutējām par šo jautājumu. Es tikai gribu atbildēt Dobeļu kungam, ka mēs runājām par šā jautājuma iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā. Līdz ar to no pagājušās sēdes šis jautājums tika izņemts ārā un iekļauts šajā sēdes darba kārtībā, un tā vai citādi mums lēmums par to ir jāpieņem. Jebkurš lēmums.

Bet, kolēģi, es gribu aicināt jūs tomēr vēlreiz aizdomāties par to, par ko es runāju jau pagājušoreiz, un teikt to, ka mēs nepieņemam šo likumu šodien ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā. Mēs to nododam komisijām. Divām kompetentām komisijām — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, kuras arī izanalizēs šā likumprojekta iespējamo korekciju tajā vai citā jautājumā, gan skarot tieši šo latviešu valodas zināšanu, gan skarot jautājumus, kas saistīti ar šo līdz kara laikam Polijas pilsoņu pēcnācēju statusu Latvijā.

Godātie kolēģi, šis jautājums jebkurā gadījumā ir jau divus gadus vecs. Par to mēs esam daudz diskutējuši, un pašlaik vienkārši Saeimā šīm divām komisijām vajadzētu konkrēti analizēt iespējamo situāciju un dot konkrētu atbildi, ko mēs darīsim. Vai nu darīsim, vai nedarīsim, bet šis jautājums ir jālemj. Un tad gan pirmajā, gan otrajā lasījumā mēs visi varam iesniegt tos priekšlikumus, kas precizē šo jautājumu un lielā mērā arī noņem tās pretrunas, kas pašreiz ir. Es aicinu to nodot komisijām un analizēt komisijās šos statistikas datus, arī visu pārējo, un ienest tos labojumus, kas nepieciešami. Un tikai tad, ja mēs izskatīsim pirmajā lasījumā konceptuāli, tad mēs varam tik tiešām runāt. Tas ir pirmais balsojums. Pašreiz mēs tikai nododam to analīzei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu, balsojot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 43, atturas — 10. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Zelgalvja, Mauliņa, Kazāka un Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Darba likumu kodeksā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par svētku un atceres dienām””. Gribu informēt Saeimas deputātus, ka esam saņēmuši deputāta Krisberga iesniegumu, kurā viņš atsauc dokumentu nr. 2190b, kurā viņš atsauc savu parakstu. Tātad deputāts Krisbergs atsauc savu atsaukumu. Bet juridisku seku šim iesniegumam nav, un par likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu mēs diskutējam pastāvīgi, daudzus jūsu argumentus es esmu dzirdējis, bet paralēli es gribu jūs iepazīstināt ar savu viedokli. Es uzskatu, ka šeit būtu jāpievēršas jautājuma būtībai, nevis tam, vai tie ir Bizantijas svētki, vai tur noļurkušas tulpes, vai citi jautājumi. Jebkuras sabiedrības pastāvēšana nākotnē ir atkarīga no sievietes stāvokļa šodien. No apstākļiem, kādu šī sabiedrība grib un spēj nodrošināt bērnu radīšanai un audzināšanai, vienlaikus ļaujot sievietei būt pilntiesīgai sabiedrības loceklei. Padomju laikā deklarētā sieviešu vienlīdzība un tās demonstratīvās izpausmes radījušas priekšstatu, ka sieviešu līdztiesība vispār ir pārspīlēta un nevajadzīga. Bija radītas sieviešu pārstāvniecības, nevis līdztiesības modelis. Tāpēc šodien runas par sieviešu līdztiesību tiek uzņemtas ar zināmu skepsi, kā vēlme atgriezties nesenajā pagātnē. Liela daļa sieviešu dzīves aizņem bērnu dzemdēšana un audzināšana. Rūpes par mājām un ģimeni. Vīriešiem bērnu audzināšana un gādāšana par ģimeni neprasa atraušanos no profesionālā darba, karjeras. Tāds nu ir mūsu sabiedrībā vispārpieņemtais dalījums. Problēmas sākas tad, kad vīriešu darītais darbs tiek uzskatīts par svarīgāku un labāku, nekā tas, ko dara sievietes. Tāpēc arī sievietes protestē pret šādu sabiedrības iekārtojumu. Tiek sludināta un likumos paredzēta vienlīdzība. Taču praksē tiek ierobežota sieviešu piedalīšanās valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā un valsts politikas veidošanā.

Īsta, nevis deklarēta sieviešu līdztiesība ir jāsaprot sekojoši: bērnu dzemdēšanai un audzināšanai veltītais laiks vēlāk nekļūst par šķērsli sievietes aktīvai profesionālai un sabiedriskai darbībai. Sievietēm un vīriešiem jābūt vienādām tiesībām, pienākumiem un iespējām strādāt darbu, kas dod ekonomisku neatkarību, kopt bērnus un māju, piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Ja tiesības tiek sludinātas, nevis garantētas, un reālajā dzīvē viss tiek atstāts konkurences ziņā, zaudētājas ir tieši sievietes. Konkurences likumi darba tirgū un cīņā par varu vīriešiem ir izdevīgāki nekā sievietēm. Runa ir par to, ka nepietiek tikai pasludināt vienlīdzību, valstī ir jārealizē tāda sociālā politika, kas ļautu realizēt šīs vienlīdzīgās tiesības. Satversmē, Darba kodeksā un Civillikumā un Latvijas ratificētajos starptautiskajos dokumentos paredzēta abu dzimumu līdztiesība.

Diemžēl praksē viss nav tik jauki. Analizējot statistikas datus par nodarbinātību, redzams, ka sieviešu bezdarba līmenis ir pat augstāks nekā vīriešu. 1996.gada novembrī 54,7% bezdarbnieku bija sievietes. Taču sieviešu vidējā alga ir zemāka nekā vīriešu. 1994.gadā — 77% no vīriešu vidējās algas. Un būtiski nevis abu dzimumu pārstāvju algu atšķirības atsevišķās nozarēs, bet tas, ka lielākā daļa sieviešu strādā zemāk atalgotā saimniecības nozarē. Gandrīz trešā daļa sieviešu strādā izglītības iestādēs un veselības aizsardzībā. Šajās nozarēs vidējā alga ir stipri zemāka par vidējo algu kopumā valstī. Šī relatīvi zemā maksa par darbu sociālo pakalpojumu jomā, kurā nepieciešama darbinieku augsta kvalifikācija, kā arī nenozīmīgais sieviešu īpatsvars citu nozaru vadošajos amatos ir galvenais cēlonis nabadzības feminizācijai.

Privātuzņēmēji bieži darbu piedāvā tieši vīriešiem tādos amatos, kur vienlīdz labi var strādāt jebkura dzimuma pārstāvji. Arī politiskajā līdzdalībā nav dzimuma vienlīdzības, ko mēs uzskatāmi varam redzēt, paraugoties apkārt Saeimas sēžu zālē. Mūsu rokās — vīriešu rokās — būs gan Sieviešu dienas jautājums. Mēs balsosim par šo problēmu. Un mēs varam paziņot anekdotiski gan par Bizantijas svētkiem, gan par sarkanajiem svētkiem. Mēs vienkārši iespļaujam otrai sabiedrības daļai kārtējo reizi sejā.

Paraugieties apkārt Saeimas zālē uz saviem kolēģiem! Vai arī sievietes veido pusi no Latvijas iedzīvotājiem. Lēmējinstitūcijās un izpildvaras institūcijās tās nav proporcionāli pārstāvētas. Diemžēl laiks beidzas, un tādēļ es šajā gadījumā nevaru norunāt visu runu. Es domāju, ka, protams, katram ir radies viedoklis, diemžēl bieži vien tas ir vienkārši tendenciozs, tā kā politiskā konjunktūra vēlas, bet es šajā gadījumā aicinu tomēr likumprojektu novirzīt uz komisijām, jo šai dienai ir jābūt. Jo arī Šķēles kungs atrastu laiku, lai pateiktu viedokli par sieviešu problēmām, varbūt arī prezidenta kungs. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt “pret”? Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB). Cienījamie kolēģi! Es, dabiski, negribu runāt pret sievietēm. Mani iepriecināja, ka Latvijā pamazām bez šīs Sieviešu dienas rodas arī citi svētki, kas apaug ar tradīcijām, un arī mūsu ļaudis prot tos svinēt. Mani pozitīvi pārsteidza Valentīna dienas svinības, kur arī tika cienītas un atzīmētas, un mīlētas sievietes un meitenes. Tāpat arī otra diena mums ir Mātes diena, kurā mums arī jāciena, jāmīl un jāgodā sievietes pilnā vārda nozīmē.

Bet man nav skaidrs, par ko mēs balsojam. Ja tie ir jauni svētki, tad jābūt ir nolikumam. Ja tā ir bijusī Starptautiskā sieviešu diena, kas pārcelta Latvijas sieviešu dienā, tad Politiskajā enciklopēdijā ir teikts: “8.marts — Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena. Cīņa par sieviešu līdztiesību ekonomikas, sociālajā un politiskajā jomā. Lēmumu par Starptautiskās sieviešu dienas ikgadēju svinēšanu pieņēma 2.starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā 1910. gadā. Pēc Klāras Cetkinas ierosinājuma. Pirmoreiz šī diena tika svinēta 1911.gadā Vācijā, Dānijā, Austroungārijā un Šveicē. Krievijā pirmoreiz — 1913.gadā Pēterburgā. Līdz 1914.gadam šī diena tika svinēta dažādos marta mēneša datumos. Tikai kopš 1914.gada — 8.martā. PSRS un citās socvalstīs, kur sievietes ir atbrīvojušās no sociālās apspiestības un izcīnījušas līdztiesību ar vīriešiem, Sieviešu diena mobilizē sievietes aktīvai darbībai saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē. Kapitālistiskajās valstīs Sieviešu diena ir cīņas dienas par sieviešu tiesībām un sociālo progresu. Ar PSRS Augstākās padomes 1965.gada 8.maija dekrētu Starptautisko sieviešu dienu pasludina par brīvdienu tikai 1965.gadā. Līdz tam gadam to varēja svinēt arī ne tā kā brīvdienu.” Tā ka es aicinu vēlreiz noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 42, atturas — 13. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Godātie kolēģi, žurnālisti, valdības locekļi! Es lūdzu ievērot zālē klusumu. Mēs vairs nedzirdam viens otru. Atkārtoju: es lūdzu uzvesties klusāk. Un, ja ir kādas savstarpējas pārrunas, tad tās veikt ārpus plenārsēžu zāles.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija”. Vēlas runāt par šo jautājumu Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Tā, vienkārši izsakoties, šis dokuments ir garām tik daudz, cik tik vien ir iespējams. Un es mēģināšu pamatot šeit dažus galvenos punktus, kas neatbilst Latvijas likumdošanai jautājumā par akadēmijas Satversmi.

Šeit ir noteikts — Medicīnas akadēmijas klīnikas visdažādākie objekti. Saliktas kopā gan Paula Stradiņa slimnīca, gan sporta zāles un akadēmijas viesnīca. Bet diemžēl šīm te iestādēm ir dažāds statuss.

Nākamais. Šeit ir noteikts, ka Medicīnas akadēmija patstāvīgi nosaka farmaceitiskās darbības apjomu un formu. Atbilstoši likumam “Par farmāciju”, šo te farmaceitiskās darbības apjomu un formu nosaka vai nu Ministru kabinets, vai Labklājības ministrija. Šeit ir noteikts, ka Medicīnas akadēmijas uzdevums iekārtot mācību zāļu lieltirgotavas. Piedodiet, atbilstoši likumam “Par farmāciju”, tas nav Medicīnas akadēmijas kompetencē. Izveidot farmaceitiskās ražotnes. Arī to nedrīkst Medicīnas akadēmija veikt.

Piešķirt grādus un profesionālo kvalifikāciju. Atbilstoši likumam “Par atbilstības novērtēšanu” Ministru kabinets pilnvaro institūciju, kas veic šo te kvalifikācijas piešķiršanu.

Nākamais. Medicīnas akadēmija nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpi, primāro veselības aprūpi. Ja Medicīnas akadēmijai ir Paula Stradiņa slimnīca, Stomatoloģijas slimnīca, tas ir terciārais un sekundārais līmenis. Primārā veselības aprūpe — to veic ģimenes ārsti, terapeiti un pediatri ambulatorajā dienestā. Ja gadījumā Medicīnas akadēmija izdomā, ka viņi būs darba devēji šiem te, tas atkal ir garām tik, cik vien ir iespējams.

Bez tam šeit ir noteikts... šeit ir ļoti daudz punktu, kuriem es nepieskaršos. Bet es vēl gribu kliedzošākos pieminēt. 5.3. un 5.4. Kā nodokļu maksātājs akadēmija ir pielīdzināma bezpeļņas organizācijai, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Latvijas Medicīnas akadēmija ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojumu importu. Piedodiet, to nosaka pilnīgi citi likumi. To nevar noteikt Medicīnas akadēmijas Satversmē. Ar vienu vārdu sakot, šis te dokuments nav saskaņots ne ar Labklājības ministriju, ne ar Finansu ministriju, un, tā kā Medicīnas akadēmijas Satversmi var vai nu pieņemt, vai nepieņemt, to nevar labot lasījumos. Es domāju, ka šādi dokumenti mums ir jānoraida un nav ko nodot komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi iespējams, ka Požarnova kunga teiktajā ir zināma daļa patiesības, jo tiešām šis dokuments ir tapis pašā Latvijas Medicīnas akadēmijā, un Satversmi ir sagatavojusi pati Latvijas Medicīnas akadēmija. Bet velns varbūt nav tik melns, kā viņu šeit mālē, jo mums ir iespējams, nododot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā, vēl panākt komisijā šī likumprojekta izmaiņas, saskaņot ar Medicīnas akadēmiju, un ir iespējams kopīgā darbā panākt izmaiņas šajā likumprojektā, pirms tas tiek izskatīts pirmajā lasījumā. Tā ka es domāju, ka nekāda traģēdija nebūs, ja mēs to komisijām nodosim izskatīšanai.

Es aicinātu arī Požarnova kungu un Ārstu biedrību, un arī veselības speciālistus un Labklājības ministriju izskatīt šo dokumentu, un, pilnīgi iespējams, vēl var vienoties ar Medicīnas akadēmiju, ka tā pati savās institūcijās šo redakciju maina, saskaņojot ar komisiju. Un tiešām tad, kad to iesniegs pirmajā lasījumā, tad tiešām tekstu vairs grozīt nevarēs, likums to neparedz. Un tad tiešām mums būs vai nu jābalso par vai jānoraida. Tad deputāti vairs iejaukties nevarēs. Bet šinī stadijā, kad nodod komisijām, tas vēl ir iespējams. Un līdz ar to es domāju, ka nav nekāda liela pamata to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izlemjam jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 10, atturas — 14. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vēlas runāt Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcija.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Iebildumu nekādu, tikai lūgums, lai šo likumprojektu nodotu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds no deputātiem vēlas izteikties? Nevēlas. Vai deputātiem nav iebildumu pret Kalviņa kunga priekšlikumu — šo likumprojektu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Iebildumu deputātiem nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Jautājums šeit ir par komerciālās jeb uzņēmējdarbības likumdošanas sakārtošanu. Un Tautas kustība Latvijai savos programmatiskajos dokumentos ir pateikusi viennozīmīgi, ka tautsaimniecības attīstības priekšnoteikums nr.1 ir skaidri un vienkārši likumi. Diemžēl šobrīd mūsu valstī uzņēmējdarbību regulējošo likumu jomā ir absolūts haoss, kad katram uzņēmējdarbības veidam ir savs likums. Un Ministru kabinets ar šo likumprojektu šo haosu vēl tikai turpina. Jau pirms vairāk nekā gada ir ticis izstrādāts vienota Komerciālā kodeksa projekts, un mans jautājums ir valdībai — kad šis Komerciālais kodekss tiks iesniegts Saeimai pieņemšanai un apstiprināšanai? Un kad beidzot mums valstī būs vienots likums, kas reglamentē uzņēmējdarbību? Kad šī uzņēmējdarbības likumdošana mums valstī kļūs kodificēta? Lai katrs potenciālais investors vai jebkurš, kurš grib uzsākt uzņēmējdarbību, lai viņam pietiktu paņemt šo vienu kodeksu un redzēt to, kādi ir nosacījumi šai uzņēmējdarbībai. Un šiem nosacījumiem ir jābūt vienkāršiem.

Arī mūsu pašu Saeimas darbā tas būs tikai daudz vieglāk un būs mazāk pārpratumu, būs mazāk daudzu, sīku likumu grozīšanas, ja visa šī komerciālā likumdošana tiks salikta vienā likumā, kā tas ir jau pirms vairāk nekā gada izstrādātajā likumprojektā. Diemžēl šis projekts no kabinetu gaiteņiem nav iznācis, un tā vietā valdība piedāvā atkal likt kaut kādus ielāpus uz atsevišķiem uzņēmējdarbības veida likumiem. Šoreiz par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām, kas visu problēmu neatrisina kopumā, bet arī ir tikai vāja ielāpu likšana uz galīgi noplīsušas lupatas.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu šodien komisijām nenodot un pieprasīt no valdības iesniegt šo komerciālā likuma projektu, vienotu, uzņēmējdarbību rekomendējošu likumprojektu Saeimā, lai mēs to šeit varētu maksimāli ātri pieņemt un varētu normalizēt šo uzņēmējdarbības vidi un šos uzņēmējdarbību reglamentējošos nosacījumus mums valstī. Es aicinu šo konkrēto valdības iesniegto likumprojektu “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām” šodien komisijām nenodot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Protams, varētu piekrist Čerāna kungam, kur ir daļēja taisnība, ka šis kodekss ir nokavējies. Bet es aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Un kāpēc? Kā redzams, likumprojekts ir sagatavots, pamatojoties uz 1991.gada likuma “Par kooperatīvajām sabiedrībām” pamata. Varētu strīdēties, un noteikti deputātiem būs daudzi priekšlikumi par to, kādas ir institūcijas šajās kopdarbības sabiedrībās, kā tiek sadalīta peļņa, kāda ir struktūra un tā tālāk. Tas ir diskusiju jautājums, un, ja Saeima pieņems izskatīšanai, tad arī tiks šie jautājumi risināti. Bet, cienījamais Prezidij, godātie deputāti, es gribu teikt nedaudz par citu jautājumu. Kā jūs redzat, šīs dienas dienas kārtībā ir 27.punkts — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”, otrais lasījums, kur Tautsaimniecības komisija ir centusies palabot spēkā esošo likumu. Un šeit, protams, daļēji sasaucas ar Čerāna kunga priekšlikumu. Tajā pašā laikā mums ir vesela virkne likumprojektu, kurus izskata komisijas, un paralēli līdzīgu likumprojektu iesniedz Ministru kabinets. Es saprotu, ka komisijām un Ministru kabinetam ir tādas tiesības. Bet es lūgtu Prezidiju, arī komisiju vadītājus lielāku informācijas saskaņotību starp Ministru kabinetu un Saeimu, lai tādu likumprojektu būtu mazāk. Un tiktu mazāk tērēts laiks. Pie likumprojekta, ko gatavo komisija, es esmu piestrādājis vairākus desmitus stundu. Un tagad, pieņemot, protams, šo likumprojekta izskatīšanu, ko iesniedzis Ministru kabinets, atkal pilnīgi par jaunu jāskatās. Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt šo likumprojektu izskatīšanai, tomēr, lai nedublētos šie jautājumi, Saeimai veikt lielāku informācijas saskaņotību starp Ministru kabinetu un Saeimu likumprojektu iesniegšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu un lūdzu izlemt jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Urbanoviča, Dozorceva un Jurkāna iesniegto l ikumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP).Cienītie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka šodien otro reizi ir jārunā par piedāvājumiem mainīt Pilsonības likumu. Es gribētu lieku reizi atgādināt un darīšu to vienmēr, ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, tā ir mūsu tautas aizsargbarjera. Un es ļoti aicinātu Saeimas deputātus vienmēr, kad mēs izskatām Pilsonības likumu, to atcerēties. Tieši tāpēc, šķiet, pēdējā laikā arvien vairāk pastiprinās uzbrukumi mūsu Pilsonības likumam. Paņēmieni kļūst arvien viltīgāki, un visādiem paņēmieniem mēģinās Pilsonības likumā ieslidināt iekšā visus variantus, kādi tik vien ir iespējami. Nelīdz šis arguments, ka tāpat jau ir ārkārtīgi daudz dažādu pretendentu, kuri neizmanto savas tiesības, tas vairs it kā nemaz nepalīdz. Acīmredzot doma ir viena — radīt pēc iespējas lielāku jūkli šajos pretendentos, lai attiecīgi varētu veiklāk izmantot šo stāvokli un par Latvijas Republikas pilsoņiem kļūtu acīmredzot vēlamie grupējumu pārstāvji.

Diemžēl šeit Saeimā šad un tad būs jāatkārto tas, ka ir jāuztur mūsu valstī šī nacionālā doma un nacionālā pieeja pamatjautājuma risināšanai. Un tāpat diemžēl ir jāsaka, ka šo nacionālo domu ļoti labprāt mīl apkarot paši mūsu tautas pārstāvji. Nav nekāds retums, ka uzzīmē karikatūru ar auseklīti uz vēdera, pat trīs zvaigznes. Nav nekāds retums karikatūras dažādos mūsu tautastērpos, cieņa pret latviešu tautastērpiem sen ir pazudusi, liekas, ka tāpat pazūd cieņa pret latviešu tautasdziesmām. Diemžēl! Negribam mēs par to domāt, un tomēr būs daži pārstāvji Saeimā, es ceru, ka to šad un tad atgādinās. Un mēs esam uzsākuši iet pa ārkārtīgi bīstamu un slidenu ceļu uz kaut kādu šķietamu labklājību, aizmirstot, ka šajā ceļā ir jābūt upuriem. Un, redzat, šajā likumā ir atkal pavisam jauna tipa piedāvājums — piedzimsti Latvijā, un tu kļūsti par pilsoni. Vai tu latviski runāsi vai nerunāsi, tas nav svarīgi, bet tu te esi piedzimis, redz! Vilciens brauc cauri Latvijai, viens tur pagūst piedzimt, viņš ir Latvijas Republikas pilsonis. Protams, jauns paņēmiens, atsauce uz kaut kādu ārzemju praksi, redziet, tur tā to dara un tur šitā dara, tikai nepastāstot, kādas tur ir tradīcijas, kāda tur ir vēsture un kāda tur ir valsts. Un tāpēc, nemaz nerunājot par pārējo ārkārtīgi īpatnējo formulējumu, kad viens no vecākiem ir bezvalstnieks, kura pastāvīgā dzīvesvieta bērna dzimšanas brīdī ir Latvija, viņam jau pietiek, ka viņam ir iespiests attiecīgais zīmogs pasē. Mēs labi zinām tā saucamos bezvalstniekus šodien, kas šiverē gan pa latviski, gan pa krieviski, gan par citu valstu teritorijām, skaitās bezvalstnieki. Tā ka katrā ziņā es, protams, aicinātu kolēģus noraidīt vispār šāda te īpatnēja sacerējuma izskatīšanu. Šeit ir konceptuāla nostādne, šāda veida pieeja ir noraidāma principā.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

A.Bartaševičs (SPL). Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka Dobeļa kungs kārtīgi neizlasīja mūsu piedāvāto likumprojektu. Un es pacentīšos paskaidrot Pilsonības likuma grozījuma būtību. Pirmajā daļā mēs piedāvājam jau dzimstot piešķirt pilsonību visiem bērniem, kas dzimuši Latvijas teritorijā, ja vismaz viens no šā bērna vecākiem ir nepilsonis. Nepilsonis, kas ir subjekts ar to bijušās PSRS pilsoņa statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības likuma. Uzskatu, ka šis priekšlikums loģiski izriet no Latvijas jau 1992.gadā ratificētās starptautiskās konvencijas par aparteida samazināšanu. Tas, ka Latvijas nepilsoņi rada jaunus nepilsoņus, turklāt to apstiprinājusi spēkā esošā likumdošana, ir augstāk minētās konvencijas rupjš pārkāpums.

Otrs. Mūsu priekšlikums — atcelt dokumentu iesniegšanas ierobežojumus, kas saistīti ar naturalizācijas pretendentu klasificēšanu pēc vecuma. Mūsuprāt, tādi ierobežojumi jau sen zaudējuši savu nozīmi. Prakse pierāda, ka nav bijis tas naturalizēties gribošo pieplūdums, kura gaidās tika sastādīts Pilsonības likumā ietvertais iesniegšanas grafiks un kvotas. No tiem 30 000 nepilsoņu, kuriem bija tiesības naturalizēties, tikai desmitā daļa iesnieguši pieteikumu naturalizācijai.

Vēl gribu atzīmēt iesniegtā priekšlikuma ārpolitisko nozīmi. Vēl svaigā atmiņā Latvijas parlamenta delegācijas apciemojuma Maskavā iespaidi. Krievijas puse nepārprotami norādīja, ka Latvijas un Krievijas attiecību ekonomiskās problēmas var tikt risinātas vienlaikus ar bezpilsonības samazināšanu Latvijā. To pēdējā laikā arī vairākkārt pieminēja Krievijas vēstnieks Udaļcova kungs. Es plaši neklāstīšu starptautisko cilvēktiesību ekspertu attieksmi, EDSA komisārs Makss van der Stūls un Baltijas jūras valstu padomes komisārs Ole Espersens uzskata, ka lēni naturalizācijas procesa tempi Latvijā var kļūt par vienu no galvenajiem šķēršļiem Latvijas veiksmīgai integrācijai Eiropas Savienībā. Tomēr ceru, ka pozitīvas izmaiņas jau notikušas, jo parlamenta lielākās frakcijas pārstāvis Prezidija priekšsēdētājs publiski paziņo, ka Saeima gatava izskatīt naturalizācijas vecuma ierobežojuma atcelšanu. Domāju, ka kolēģi atbalstīs šo labas gribas izpausmi iesniegtā likumprojekta veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas atzinumu — nodot likumprojektu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 49, atturas — 10. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt nevēlas. Balsojumu nepieprasa. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922. — 1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Liepas, Zelgalvja, Čerāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Pieprasa balsojumu. Acumirkli, Kostandas kungs, jūs pats uzrakstījāt zīmīti, pēc tam atteicāties no debatēm. Un tad, kad mēs... kad deputāti pieprasīja balsojumu, tad jūs atkal vēlaties runāt. Nu, šāda te kārtība Kārtības rullī paredzēta nav, bet nu tiesības ir jums runāt, tātad lūdzu, Kostandas kungs, bet tikai trīs minūtes, jo ir pārtraukums.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Pēdējo dienu notikumi atkal liecināja par to, cik aktuāli ir faktiski šie mūsu iesniegtie grozījumi Kārtības rullī, atkal mēs esam piedzīvojuši kārtējo lielo tautas staigāšanu vai, praktiski sakot, deputātu staigāšanu. Rezultātā ir beigušas pastāvēt divas frakcijas — “Tautai un taisnībai” un Latvijas Vienības partijas frakcija. Un deputāti, kas darbojās šajās frakcijās, bija nolēmuši atkal pēkšņi mainīt savu piederību, proti, iestāties citās frakcijās. Iestājoties daļai deputātu Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijā, cits kļuvis par tēvzemieti, citi kļuvuši par Zemnieku savienības biedriem, frakcijas biedriem, citi par ārpusfrakciju deputātiem. Es domāju, ka šeit vēlme ir visiem bijusi viena — kā vairot savu personisko labklājību. Un savdabīgs rekords, protams, šajās Saeimās ir jau kļuvis Andris Saulītis, kas pamanījies būt jau neskaitāmās partijās un frakcijās.

Domāju, ka tādas pārmaiņas un nepārtraukta staigāšana grauj arī demokrātijas pamatus Latvijā. Mums nav saprotama valdošo partiju un Valsts prezidenta samiernieciskā nostāja šajā gadījumā. Atcerēsies arī, kā pavisam nesen Ulmanis solīja nest līdz galam morāles karogu. Vai viņu un arī citus politiķus vairs neinteresē morāle politikā? Vai morāli atceras tikai tajos gadījumos, kad jāizrēķinās ar nepaklausīgiem vai neizdevīgiem politiķiem un partijām. Acīmredzams, ka šāda deputātu staigāšana ir jānovērtē kā Satversmes pārkāpums, jo saskaņā ar Satversmi proporcionālas vēlēšanas notiek pēc partiju sarakstiem, attiecīgi arī Saeimā jānodrošina vēlēšanās uzvarējušo partiju pārstāvniecība atbilstoši vēlēšanu rezultātiem. Un deputātu klīšana no vienas frakcijas uz otru nav tikai politisks analfabētisms vai deputāta sirdsapziņas jautājums, deputātu klaiņošana faktiski demonstrē arī šo cilvēku cinisko attieksmi pret savas valsts pilsoņiem vēlētājiem.

Un, šķiet, tāpēc ir pēdējais laiks izstrādāt likumdošanas normu, kas paredz, ka gadījumos, ja deputāts izstājas no frakcijas, viņš zaudē deputāta mandātu un viņa vietu ieņem nākamais no šīs partijas kandidātu saraksta. Tikai tā varēs samazināt politisko sadrumstalotību Latvijā, un par to runājuši daudzi partiju politiķi, to saprot, es domāju, gandrīz visi, jo svarīgi ir panākt, lai Latvijā izveidotos dažas lielas ietekmīgas partijas — trīs, četras vai piecas, un, vienīgi grozot Kārtības rulli, izdosies likvidēt politisko sadrumstalotību parlamentā. Pret deputātu staigāšanu bez Tautas kustības Latvijai ir iebilduši arī, pie tam atklāti, deputāti no Kristīgo demokrātu savienības, Indulis Bērziņš, Jānis Lagzdiņš no “Latvijas ceļa” un citi deputāti. Tātad, lūdzu, balsojot par šo Tautas kustības Latvijai likumprojektu, par tā nodošanu izskatīšanai komisijām, būs redzams, vai tās ir bijušas tikai runas vēlētājiem vai arī patiesībā būs šo deputātu atbalsts mūsu likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad šo jautājumu izlemsim pēc pārtraukuma. Pašlaik ir trīs paziņojumi pirms reģistrācijas. Pirmais. Pusdienas pārtraukumā pulksten 12.30 notiks Prezidija un Starpfrakciju padomes sēdes Prezidija sēžu zālē par ziemas sesijas beigšanas iespējamiem termiņiem un par deputātu izvietojumu sēžu zālē saskaņā ar pēdējām maiņām frakciju skaitā. Lūdzu pārstāvjus piedalīties. Vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (DPS). Godātie kolēģi! Es lūdzu nelielu jūsu uzmanību. Pirmkārt, sakarā ar to, ka Aivars Endziņš ir nolicis deputāta mandātu un mūsu Latvijas—Itālijas parlamentārā sadarbības grupa...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu klusumu zālē, tad kolēģi varēs dzirdēt.

A.Ameriks. Šeit laikam ir skaļāk. Godātie kolēģi, tā kā Aivars Endziņš ir nolicis mandātu un mūsu Latvijas—Itālijas parlamentārā sadarbības grupa ir palikusi bez vadītāja, es lūdzu Latvijas—Itālijas parlamentārās sadarbības grupas deputātus Daudišu, Dilbu, Dunkeru, Kaksīti, Kazāku, Kuprijanovu, Lībani, Rudzīti, Urbanoviču uz īsu organizatorisku sēdi Prezidija sēžu zālē uzreiz pārtraukumā.

Un otrs. Es arī informēju, ka Latvijas Republikas Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu nodibināt Latvijas Republikas un Kanādas starpparlamentāro sadarbības grupu. (No zāles: “Vai Lielbritānijas nebija?”) Godātie kolēģi, tā kā nākamajā pārtraukumā mums ir starpfrakciju padomes sēde, tad es aicinu 12 deputātus, kuri ir izteikuši vēlēšanos izveidot šādu sadarbības grupu Saeimā, 10.40 arī Saeimas Prezidija zālē pēc šīs Latvijas—Itālijas sadarbības grupas sēdes uz pirmo šādu kopīgo sēdi, kurā mēs tad arī statuētu šo Latvijas Republikas un Kanādas starpparlamentāro sadarbības grupu. Es nenolasīšu uzvārdus, vienkārši laika ekonomijas dēļ, tie deputāti, kas ir parakstījuši, un arī citi deputāti, kuri vēlas līdzdarboties šai grupā, tiek aicināti 10.40 uz Saeimas Prezidija sēžu zāli, lai šo grupu izveidotu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Ilmāram Bišeram.

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā es jūs informēšu, ka jums tūlīt tiks izdalītas valsts amatpersonu deklarācijas, katram divas, kuras saskaņā ar mūsu pieņemto Korupcijas novēršanas likumu jums ir jāizpilda un līdz 31.martam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, tas ir Smilšu ielā, 5.stāvā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ivars Jānis Ķezbers, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Gundars Valdmanis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt darba kārtības 15. jautājumu — likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Par šo priekšlikumu viens ir runājis. “Pret” vēlas runāt Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Te ir tāda īpatnēja situācija: šos labojumus ierosina tie, kuri uztraukušies, pavisam konkrēti — Zīgerista partija, droši vien te Kostandas kunga nav, kurš runāja tribīnē... jūs cerējāt, ka jums nāks klāt deputāti šīs klejošanas rezultātā, un tad jūs būtu laikam pavisam priecīgi. Bet, ja notiek otrādi, kad no jums aiziet puse, tad jūs ceļat tagad troksni un esat pavisam, pavisam neapmierināti.

Bet nu galu galā. Ganiet savas avis paši. Un, lūk, tāpēc es domāju, kolēģi, nav ko noņemties ar šīm lietām, lai paliek tā, kā šobrīd ir. Un vajag rūpēties katrai atsevišķai partijai par saviem biedriem, bet, ja jau nu tik nestabila tā ir, tad vainojiet paši sevi. Piemēram, mēs, LNNK un Latvijas Zaļā partija, neesam nevienu zaudējuši, un mēs īpaši nemēģinām zvejot arī citus, un jūtamies pavisam normāli. Tā ka es lūdzu nepiekrist šim labojumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu — likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Saeimas Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 33, atturas — 10. Lēmums nav pieņemts, un likumprojekts komisijām nodots netiek.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmumprojekts “Par T.Laizāna iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 2199. Budžeta komisija, saņemot finansu ministra Šķēles kunga iesniegumu par kandidatūru Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedram, tas ir, Laizāna kunga kandidatūru, jūs redzat arī dokumentos viņa biogrāfiju, un Budžeta komisijas lēmumu ir... apspriežot tātad šo jautājumu, ir pieņemts lēmums atbalstīt Tāļa Laizāna iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru. Es lūdzu atbalstīt Budžeta komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojums aizklāts saskaņā ar Kārtības rulli. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — iecelt Tāli Laizānu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 5 , atturas — 5. Lēmums pieņemts, un Tālis Laizāns iecelts par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā izskatām nākamo jautājumu, tas ir, pēc iepriekšējās numerācijas 59. — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās”” . Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Nākamie četri likumprojekti zināmā mērā ir savstarpēji saistīti. Visas šīs konvencijas un to ratifikācija ir nepieciešama, īsi sakot, lai palīdzētu mūsu tiesību sargāšanas orgāniem cīnīties pret noziedzību. Ar anotācijām jūs praktiski varat iepazīties, tās jums ir izdalītas. Kā jūs redzat arī no anotācijām, tad gan par šo, gan par pārējām trim konvencijām ir iestājusies gan Ārlietu ministrija, gan Iekšlietu ministrija, gan arī Ģenerālprokuratūra. Un tomēr sakarā ar to, ka šīs konvencijas nav iesniegtas... teiksim, šie dokumenti par konvenciju ratifikāciju nav pilnībā atbilstoši tām normām, ko prasa Saeima, lai varētu ratificēt vienā dienā un uzreiz, lai cik arī steidzīgs šis jautājums būtu, mēs atrisināt šo problēmu nevarēsim. Tāpēc Ārlietu komisijas vārdā es aicinu šodien nobalsot par šo likumprojektu, tātad par 1972. gada 15. maija Eiropas Padomes konvenciju nr. 73 “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

I.Bērziņš. Ārlietu komisija lūgtu, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 4. martam ieskaitot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” . Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es jau izteicos par visām šīm četrām konvencijām, tāpat kā pirmajā gadījumā, par nožēlu uzreiz mēs izskatīt to nevaram, jo Tieslietu ministrijas iesniegtajā variantā tur juridiski šis likumprojekts nav pilnībā korekti noformēts, tā ka būs vajadzīgs arī otrs lasījums, es lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

I.Bērziņš. Tāpat kā pirmajā likumprojekta gadījumā — es lūdzu iesniegt priekšlikumus un papildinājumus līdz 4. martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu — 4. marts — nav? Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Arī šajā gadījumā Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Ģenerālprokuratūra tāpat kā Ārlietu komisija ir iestājusies par šīs konvencijas pieņemšanu, un es lūdzu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

I.Bērziņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 4. martam, tāpat kā iepriekšējo divu konvenciju gadījumā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par Eiropas koncenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu” . Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Tātad, cienījamie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējos gadījumos Ārlietu komisijas vārdā atbilstoši pārējo institūciju pozitīvajam atzinumam es lūgtu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

I.Bērziņš . Cienījamie kolēģi! Tāpat kā iepriekšējos gadījumos lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 4. martam.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu — iesniegt priekšlikumus līdz 4. martam? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Godātie kolēģi! Tagad saskaņā ar mūsu balsojumu jāizlemj jautājums par Ministru kabineta priekšlikumu — izteikt uzticību Latvijas Republikas finansu ministram Robertam Zīlem un valsts ministrei Aijai Počai.

Vai deputāti vēlas runāt par šiem jautājumiem? Vēlas runāt Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Partiju biedri un deputāti, vadoņi, Zīles kungs! Vispirms, Zīles kungs, es gribu jūs apsveikt no sirds, ka būsiet ieguvis pašu svarīgāko valsts krēslu kopā ar smagāko portfeli. Man jūs būsiet kā savdabīgs barometrs. Pašlaik, kā es saprotu, ar demokrātiju Latvijā ir viss okei. To es saku, vadoties no jūsu intervijas avīzē, kur jūs ne vien izceļat savas intereses par pasaules valstīm un tautām, bet klusu kā īsts tēvzemietis esat jau sev sameklējis vietiņu, kur dzīvot, ja kas ne tā, nedod Dievs, ar demokrātiju Latvijā. Un tā būtu brīnišķā zeme, ar ko tik veiksmīgi sadarbojas mūsu kombināts jeb akciju sabiedrība. Kungi, es tiešām nezinu, kā tagad tā saucas, “Saule”, kas auž ne vien lakatus, bet arī pledus, iepērkot izejmateriālus šajā tālajā, tālajā eksotiskajā zemē — Jaunzēlandē. Vēlu jums veiksmi, un es jūs vērošu pastāvīgi. Gan jau katrs no jums ir sameklējis kādu vietiņu.

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izlemjam Saeimas lēmumu — izteikt uzticību finansu ministram Robertam Zīlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā Aijai Počai. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 4, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Zīles kungu un Počas kundzi! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmumprojekts “Par Sandras Bakmanes apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi” . Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinu pievērst uzmanību dokumentam nr. 2228. Saeimas Juridiskā komisija pēc materiālu saņemšanas no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas izskatīja dokumentus par vairāku tiesnešu izvirzīšanu apstiprināšanai un šo lietu izskatīšanai Saeimas sēdē. Dokumentā, kura numuru es nupat nosaucu, ir runa par Sandras Bakmanes apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata. Pārbaudot gan lietā esošos dokumentus, gan arī pārrunājot ar Sandru Bakmani, komisija vienprātīgi atbalsta viņas kandidatūru par tiesnesi, tādēļ es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt lēmumu par Sandras Bakmanes apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu. Balsojums slēgts. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 2. Sandra Bakmane apstiprināta par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata.

J.Kaksītis. Nākamais dokuments nr.2229. Šajā pat komisijas sēdē komisija atbalstīja arī lēmumprojektu par vairāku citu tiesnešu apstiprināšanu. Pirmkārt, atbalstīja Ingas Akmeņlaukas apstiprināšanai par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Komisijas vārdā es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 3. Inga Akmeņlauka apstiprināta par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis . Komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu par Doloresas Bamberes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 3. Doloresa Bambere apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis . Komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Sandru Briķi par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 3. Sandra Briķe apstiprināta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Tāpat komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Ilanu Goreļiku par Rīgas pilsētas Ziemeļu priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, es lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Ilana Goreļika apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Nākamais ir dokuments nr. 2230. Par Arvīdu Nagli. Arvīdu Nagli nesen iecēla par Valmieras rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Taču sakarā ar dzīvošanas problēmām, kuras viņš nevarēja atrsināt Valmieras rajonā, viņš ir izteicis lūgumu turpmāk strādāt Valkas rajonā. Valkas rajonā ir administratīvā tiesneša vakance brīva, un tādēļ arī Tieslietu ministrija griezās Juridiskajā komisijā. Mēs atbalstām un šobrīd griežamies Saeimā ar lūgumu iecelt Arvīdu Nagli par Valkas rajona tiesas administratīvo tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Es lūdzu Saeimu pieņemt šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 3. Arvīds Naglis iecelts par Valkas rajona tiesas administratīvo tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par komisijas ievēlēšanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta — par cilvēktiesībām — izstrādei”. Dokuments nr. 2234. Deputātiem ir redzams Saeimas lēmuma projekts, kurā ir paredzēts ievēlēt Saeimas komisiju Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta “Par cilvēktiesībām” izstrādei šādā sastāvā: Kārlis Čerāns — frakcija “Latvijai”, Antons Seiksts — frakcija “Latvijas ceļš”, Aleksandrs Bartaševičs — frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”, Anna Seile — LNNK un LZP frakcija, Aida Prēdele — LZS, KDS un LDP frakcija, Ilmārs Bišers — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija un Juris Vidiņš — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

Vai kāds vēlas runāt par Saeimas lēmuma projektu? Runāt neviens nevēlas. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

A.Golubovs (SPL). Cik es atceros, bija pieņemts lēmums, ka šajā komisijā ieies viens no pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem. Cik es atceros, bija iesniegums Prezidijā, ka tur nepiederoši deputāti piedāvā Dozorceva kunga kandidatūru. Tā kā es nezinu, kā tas ir izlemts, bet viņa šeit nav.

Sēdes vadītājs. Golubova kungs, mēs varam balsot Saeimas lēmuma projektu tādu, kāds tas ir iesniegts rakstiski. Tādu kārtību nosaka mūsu Kārtības rullis. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu izmaiņām darba kārtībā ir Saeimas lēmuma projekts “Ievēlēt deputātu Māri Grīnblatu Juridiskajā komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — nav. Deputāts Māris Grīnblats ievēlēts Juridiskajā komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar izdarītajām izmaiņām ir pēc pašreizējās numerācijas 34. — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamais sēdes vadītāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Cienījamie kolēģi, tā kā uz otro lasījumu šajā likumā nav ienācis neviens priekšlikums, es lūdzu jūs nobalsot par šo likumu otrajā lasījumā. Jūsu rīcībā ir arī anotācija, kurā šī problēma tiek atspoguļota, un es ceru, ka uz trešo lasījumu jūs iesniegsit priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par komisijas priekšlikumu? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Grīga kungs, priekšlikumus trešajam lasījumam.

O.Grīgs. Es palūgtu kolēģus līdz 4.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Grīga kunga minēto termiņu — 4.marts? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāts Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Georgijam Ševčukam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Ševčuka kungs ir dzimis 1954.gadā. 1974.gadā beidzis Kaļiņingradas jūrskolu, 1988. gadā beidzis institūtu un ieguvis ekonomista specialitāti, 1974.gadā pēc Kaļiņingradas jūrskolas beigšanas sācis strādāt Rīgas Jūras zvejas ostā kravas rajonā par stividoru, vēlāk visdažādākajos amatos arvien augstāk, līdz 1990.gadā sācis strādāt par Rīgas Jūras zvejas ostas direktoru. Bet no 1995. gada par Rīgas ostas Valsts stividoru kompānijas ģenerāldirektoru. Šeit lietai ir pievienotas vairākas rekomendācijas, no kurām es gribētu citēt pāris teikumus tikai no Jūrniecības savienības rekomendācijas, ka Sevčuka kungs ir absolvējis divas speciālās jūrniecības mācību iestādes, ir panācis ievērojamu kravu pieaugumu ostā un sniedzis materiālu atbalstu jūras medicīnai, jūrniecības izglītībai un kultūras pilij “Ziemeļblāzma”. Deputāti, kas parakstījuši iesniegumu, atzīmē, ka vēlas, lai tiktu piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas ekonomikas attīstībā Latvijas jūrniecībā un kultūras attīstīšanā. Pēdējā komisijas sēdē mēs vienojāmies, ka, ziņojot par pretendentiem, tiks pateikts arī balsojums komisijā, tad jautājumā par Georgija Ševčuku pieci deputāti atbalstīja un trīs atturējās. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 7, atturas — 11. Georgijs Ševčuks uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums no piektās sadaļas. Likumprojekts “Par mērījumu vienotību”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edmunds Grīnbergs, frakcija “Latvijai”.

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Skatām likumprojektu “Par mērījumu vienotību” trešajā lasījumā. Dokumenta nr. 2042. Komisija ir saņēmusi priekšlikumus no Juridiskā biroja, kas likumprojektu sakārto redakcionālāk un uzlabo skaidrojumu. Pirmais priekšlikums. “Terminu skaidrojums”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tas ir izskatāmā dokumenta nr.2042 4.lappusē, Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 2. panta otro daļu, un tālāk kā tekstā. Vai deputātiem nav iebildumu?

E.Grīnbergs. Es atvainojos, sēdes vadītāj, tas bija nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, jā. Paldies, Grīnberga kungs, tātad izskatām priekšlikumu, kas ir izklāstīts dokumenta 3.lappusē. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt termina “nacionālais mērvienības etalons” skaidrojumu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

E.Grīnbergs. Otrais priekšlikums. Papildināt 2.panta otro daļu pēc vārda “nacionālajiem” ar vārdiem “mērvienību etaloniem”. Šis atvieglo skaidrojumu, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. Trešais priekšlikums no Juridiskā biroja. Izslēgt 2.panta trešā daļā vārdus “ko kontrolē valsts”. Šis ir atrunāts citos pantos, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

E.Grīnbergs. Ceturtais priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 3.panta pirmā daļā vārdu “tikai” un saīsinājumu “si”. Komisija ir redakcionāli atbalstījusi, precizējusi 3.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 5.priekšlikums no Juridiskā biroja — izteikt 3. panta otro daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 6.priekšlikums. Izteikt likumprojekta 4.panta pirmo teikumu šādā redakcijā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 4.panta pirmā teikuma redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 7.priekšlikums arī no Juridiskā biroja — izteikt likumprojekta 5.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 5.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 8.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 6.panta nosaukumu izmainīt literāri pareizāk. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 6.panta nosaukumu — “Mērīšanas līdzekļu atbilstība” — iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 9.priekšlikums — aizstāt likumprojekta 6.pantā vārdus, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 10.priekšlikums. Izteikt piektās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā — “Valsts metroloģiskā kontrole un uzraudzība”. Komisija to ir atbalstījusi

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 11.priekšlikums — izslēgt 7.panta pirmajā daļā vārdu “galvenokārt”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 12.priekšlikums — izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisija arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 7.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 13.priekšlikums — papildināt 8.panta pirmās daļas 1.punktu pirms vārda “tipa” ar vārdiem “mērīšanas līdzekļi”, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 14.priekšlikums — papildināt 8.panta pirmās daļas 3.punktu pirms vārda “metroloģiskā” ar vārdu “valsts”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 15.priekšlikums no Juridiskā biroja — izslēgt otro daļu, jo tā atkārtojas tekstā nākamajā pantā kā 8.punkts. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 16.priekšlikums — izteikt 9.panta nosaukumu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9.panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 17.priekšlikums — izteikt 9.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 18.priekšlikums — izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 19.priekšlikums — papildināt 9.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9.panta ceturtās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 20.priekšlikums. Izteikt 9.panta ceturto daļu kā piekto daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 21.priekšlikums. Izteikt 9.panta piekto daļu kā sesto daļu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 9.panta piektās daļas izteikšanu kā sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 22.priekšlikums — izteikt 9.panta sesto daļu kā septīto daļu šādā redakcijā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 23.priekšlikums — izteikt 9.panta septīto daļu kā astoto daļu šādā redakcijā. Komisija arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 24.priekšlikums — izteikt 9.panta astoto daļu kā devīto daļu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 25.priekšlikums — izteikt likumprojekta 10.panta otro daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 10.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 26.priekšlikums — papildināt likumprojekta 11.panta pirmo daļu aiz vārda “līdzekļus” ar vārdu “šā”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 27.priekšlikums — izteikt likumprojekta 11.panta otro daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Grīnbergs. 28.priekšlikums — izteikt likumprojekta 11.panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 29.priekšlikums — izslēgt likumprojekta 11.panta trešās daļas 1.punktu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 30.priekšlikums — izteikt likumprojekta 11.panta trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi, izteikusi kā 11.panta 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 31.priekšlikums. Uzskatīt likumprojekta 11.panta 2. līdz 9.punktu attiecīgi par 1. līdz 8.punktu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 32.priekšlikums. Izteikt likumprojekta 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 11.panta ceturtās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 33.priekšlikums arī no Juridiskā biroja. Izteikt likumprojekta sestās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Mērījumu vienotības nodrošināšanas organizatoriskā struktūra”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta sestās daļas nosaukumu neiebilst? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 34.priekšlikums — izteikt likumprojekta 13. panta otro daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 13.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 35.priekšlikums — aizstāt likumprojekta 14.panta pirmajā daļā vārdus “uz tā pamata izstrādāto” ar vārdu “citu”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 36.priekšlikums — papildināt likumprojekta 14.panta trešās daļas 5.punktu aiz vārda “metroloģisko” ar vārdiem “kontroli un”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 37.priekšlikums — izteikt likumprojekta 15.panta otro daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 38.priekšlikums — izslēgt likumprojekta 16.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “metroloģijas centra”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 39.priekšlikums — papildināt likumprojekta 16.panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

E.Grīnbergs. Arī 40.priekšlikums ir — redakcionāli precizēt likumprojekta 16.panta otro daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 16.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 41.priekšlikums — izteikt likumprojekta 16.panta trešo daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti šiem redakcionālajiem priekšlikumiem piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 42.priekšlikums — izslēgt likumprojekta 17.pantu, jo, kā minēju iepriekš, tas ir pārnests uz 16.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 17.panta svītrošanu iebildumu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs . 43.priekšlikums — izteikt likumprojekta 18.pantu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 18.panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. Tālāk — pārejas noteikumi. 44.priekšlikums — izteikt tos šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Redakcija, sastāvoša no 6.punktiem, izklāstīta dokumenta 17. lappusē. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo pārejas noteikumu redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pārejas noteikumi akceptēti.

E.Grīnbergs. Tālāk aicinu deputātus balsot un pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi. Lūdzu visus deputātus, kas atrodas zālē un blakustelpās, atgriezties zālē un piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, otrais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Juris Dobelis.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Dokuments nr. 1769. Šis dokuments ir tapis, lai ieviestu zināmu kārtību Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu nosaukumos. Un arī, lai atbilstu koncepcijai par valsts pārvaldes institūciju nosaukumu vienotu lietošanu. Līdz ar to departamentus pārdēvēs citos nosaukumos, kā, piemēram, Policijas departaments tiks pārdēvēts par Valsts policiju, Pilsonības un imigrācijas departaments attiecīgi par Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un tā tālāk. Bez tam likumā “Par policiju” ir vēl saglabājušies arī novecojušies nosaukumi, kā Ministru padome, Augstākās padomes Prezidijs un citi. Līdz ar to ir nepieciešams pietiekoši ātri ieviest šos grozījumus. Vēl gribētu atgādināt šad un tad dzirdamo diezgan neveselīgo ažiotāžu par to, ka, lūk, Iekšlietu ministrija to likvidēs un Iekšlietu ministrija likvidēs šito. Iekšlietu ministrija nelikvidēs neko tādu, kas nav saskaņojams ar likumu. Un tāpēc pievērsiet, lūdzu, uzmanību 15.pantam — policijas struktūra un pakļautība, kur ir skaidri un gaiši pateikts, no kā sastāv policija— valsts policija un pašvaldību policija. Un arī pateikts, kur katra no šīm policijām pilda savus pienākumus. Cita lieta, ka var diskutēt un spriedelēt, un katram uz to ir tiesības, bet nevajadzētu izpildstruktūrām jaukties iekšā likumos, kamēr nav likumos izmaiņas, var tikai filozofēt, un nevajadzētu pievērst neveselīgu uzmanību šādiem punktiem. Tagad, pirms izteikties vai pirms lemt par šī likuma pieņemšanu, es aicinātu cienījamos kolēģus nobalsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība pieņemta.

J.Dobelis. Un tālāk es lūdzu, ja nav neviens pieteicies debatēs, es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Atkal nav kvoruma! Es atkārtoti lūdzu deputātus, kuri atrodas plenārsēžu zālē vai blakustelpās un nepiedalās balsošanā, lūdzu to darīt.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumus par otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

J.Dobelis. 1997. gada 15. marts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu par 15. martu? Iebildumu nav. Bet priekšlikumu iesniegšanas termiņi? Mums ir, Dobeļa kungs, jānosaka gan priekšlikumu iesniegšanas termiņi, gan izskatīšanas laiks.

J.Dobelis. Laikam man iznāca 15. marts... tā ir sestdiena. Jā...

Sēdes vadītājs . Tātad 15. marts būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

J.Dobelis. Jā.

Sēdes vadītājs. Tam deputāti piekrīt? Paldies! Bet izskatīšanas laiks?

J.Dobelis. Nu tad nākamajā nedēļā. 20.marts. Divas nedēļas būs priekšlikumu iesniegšanai, un pēc tam 20.martā mēs skatīsim...

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret 20.martu kā izskatīšanas laiku? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts — “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Juridiskā komisija. Komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Srādājam ar dokumentu nr. 1999. Šeit ir viens grozījums, par kuru ir iesniegti divi priekšlikumi. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums un deputāta Jirgena priekšlikums. Komisija pamatā atbalstīja abus priekšlikumus, apvienoja un iestrādāja to galīgajā tekstā vienotā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — daļēji atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un izteikt pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā arī deputāta Jirgena priekšlikumu? Iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Vairāk priekšlikumu nav. Tāpēc es lūdzu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Bišera kungs, priekšlikumi par trešo lasījumu.

I.Bišers. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8. martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto termiņu — 8. marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Juridiskā komisija. Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2011. Un izskatīsim pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. Vispirms ir deputāta Bišera priekšlikums par kodeksa 2. pantu. Komisija ir atbalstījusi izslēgt minēto pantu no Administratīvo pārkāpumu kodeksa, un līdz ar to likumprojektā parādās jauns pants un mainās numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 2. panta svītrošanu iebildumu nav? Un arī sakarā ar to mainīto numerāciju. Arī pret to deputāti neiebilst. Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Nākamais priekšlikums ir pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa 6. panta — deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt šo pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — svītrot likumprojekta 6. pantu — iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Līdz ar to mainās likumprojekta pantu numerācija tālākajos pantos, un tāpēc es lūdzu man varbūt atļaut katrreiz to neminēt, jo tā automātiski mainās līdz ar to mūsu balsojumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti tam neiebilst.

I.Bišers. Nākamais priekšlikums pie likuma... pie kodeksa 9.panta, kur ir deputāta priekšlikums — redakcionāli labojumi, izmainīt redakciju, nomainīt divus vārdus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers . Tālāk pie kodeksa 15.panta deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt pēdējo daļu, par cik tas ir praktiski jau izteikts iepriekšējās daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 15. panta pēdējās daļas svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums pie kodeksa 23. panta. Pirmais priekšlikums ir — izslēgt no 23. panta 3. un 7. punktu, kurus faktiski šobrīd vairāk nepiemēro. Komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums pie šī paša panta 4. punkta, kur ir deputāta Bišera priekšlikums — mainīt redakciju. Komisija ir pamatā atbalstījusi, bet izteikusi mazliet citādā redakcijā nekā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums — aizvietot šī panta otrajā daļā tos punktus... tas izriet no mūsu iepriekšējiem tikko pieņemtajiem lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums pie 24. panta, kur šī panta 1. daļu piedāvā izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 24. panta pirmās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums pie 26. panta pirmās daļas, kur ir priekšlikums naudas summu, kas izteikta ASV dolāros, izteikt Latvijas Republikas naudas vienībās, jo šobrīd, kad mums ir jau stabila valūta, ir neērti, ka izsakām savus sodus svešā valūtā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Un ir otrs deputāta Bišera priekšlikums, ka noteikt minimālo soda apmēru naudas izteiksmē, ko var uzlikt. Komisija ir atbalstījusi, jo līdz šim mums bija piebildes, ka daudzos gadījumos varot uzlikt arī 1 santīmu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt 27. pantu. Komisija atbalstīja, jo tas izriet jau no mūsu lēmuma par iepriekšējiem... par 23. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 27. likumprojekta panta svītrošanai piekrīt?

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums par 28. panta nosaukuma pirmo daļu. Komisija ir to daļēji atbalstījusi un izteikusi jaunā redakcijā, komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas ierosinātajai panta daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Un otrs deputāta Bišera priekšlikums pie šī panta ir — 28. panta otrajā daļā vārdu “likumdošanas” nomainīt ar vārdu “normatīvie”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Pie 29.1 panta nav priekšlikumu, salīdzinot ar pirmā lasījuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

I.Bišers. Pie 30. panta ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt šo pantu. Tas arī izriet no mūsu iepriekšējā jau pieņemtā lēmuma.

Sēdes vadītājs. Deputāti 30. panta svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers . Tālāk ir deputāta Bišera divi priekšlikumi pie 31. panta, kuri ir redakcionāla rakstura, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 31. panta redakcionālajiem grozījumiem piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums pie 36. panta. Izteikt jaunā redakcijā sakarā ar šīm izmaiņām. Komisija principā atbalstīja. Tomēr redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikumi pie 46.panta. Šeit priekšlikumu nebija, bet komisija pati pēc savas iniciatīvas izdarīja nelielas redakcionālas izmaiņas, kuras lūdz pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 46. panta redakcionālajai precizēšanai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 61. pantā priekšlikums saskaņā ar mūsu iepriekšējo lēmumu — summas, kas izteiktas ASV dolāros, atvietot ar summām latos. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats 82. pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats 82.1 pantā — deputāta Bišera priekšlikums, ko komisija atbalstījusi, izejot jau no mūsu iepriekšējā lēmuma.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk deputāta Bišera priekšlikums pie 82.2. panta, kur arī ir par šīs summas nomaiņu, par valūtas nomaiņu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 103.1 pants. Šeit komisija izdarīja... lika priekšā nelielu redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 103.1 panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 103.2. pants, par kuru priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk.

I.Bišers. Tālāk ir 111. pants. Šeit ir komisijas priekšlikumi — apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā 111. panta 8. un 9. pantu un izteikt to jaunā redakcijā kā 8. daļu. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 11. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. 111. pantā vēl bez tam komisijai ir neliels redakcionāls labojums pie pirmās daļas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk. 112. pants. Ir komisijas priekšlikums — papildināt pirmajā lasījumā pieņemto 112. pantu ar jaunu 2. daļu, kura ir redzama 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti 112. panta redakcijai piekrīt?

I.Bišers. 113. pantā redakcionāls labojums. “Tiesību akts” vietā “normatīvo”. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 114. pantā komisijas priekšlikums ir nedaudz mainīt redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti 114. panta redakcionālajiem grozījumiem piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir komisijas priekšlikums — izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā 114. prim panta pēdējo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 126. pantā priekšlikumi par šo daļu komisijai neienāca.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

I.Bišers. Tālāk ir 26.4.pants. Komisisija ierosina izteikt šo pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šā panta redakciju piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 130.pantā komisija ierosinājusi papildināt ar jaunu redakciju šim labojumam, kas bija pieņemts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti to akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums — 136.pantā otrās daļas 3. punktā “2,50” nomainīt ar vārdiem “3 lati”, ar nolūku, par cik mēs noteicām, ka, ja uzliek latos, tātad lai kodeksā vairāk nefigurētu santīmi.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Tāpat 136.panta trešās daļas 4.pantā “2,50” — kā maksimālā summa noteikta “3 lati”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Šā paša panta ceturtajā daļā “1,50” atvietot ar “2 lati”.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Vairāk pie šā panta nav. Tālāk ir 145.pants. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs . Lūdzu tālāk!

I.Bišers. 146.pants. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

I.Bišers. 146.1 pants. Arī nav iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, nelasiet tos, kur nav. Lasiet tos, kur ir.

I.Bišers. Otrajam lasījumam kādreiz lūdza, lai teiktu. Es, protams, tad varu nelasīt tādā gadījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Bišers. 155.4.pants. 27.lappuse. Šeit ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kuru viņš ir iesniedzis. Komisija principā to atbalstīja, bet uzskatīja, lai neatgrieztos pie šī jautājuma katrreiz. Šeit par tabaku viņš ir iesniedzis, pēc tam, lai nebūtu vēl par kaut kādām precēm atkal jauns pants mums jātaisa, komisija to paplašināja un konstatēja par likuma pārkāpumu šajā gadījumā šīs nelikumīgi tirgotās preces, var konfiscēt ne tikai tabaku.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 155.4.panta papildinājumam ar jauno otro daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums, ko ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Počas kundze. Par 166.2. panta redakcijas grozīšanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē komisijas slēdzienu par Počas kundzes priekšlikumu šajā pantā. Pieņemts.

I.Bišers. 166.3. pants. Priekšlikumu nav. Tālāk ir priekšlikums — izslēgt vārdus “12c nodaļa un administratīvie pārkāpumi”, jo tur praktiski vairāk nav tik daudz sastāvu, kas attaisnotu atsevišķas nodaļas pastāvēšanu, un tāpēc mēs gribam šo nodaļu vispār likvidēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šīs nodaļas svītrošanu piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa priekšlikums pie 166.20 panta, kuru komisija neatbalstīja, jo šis kodekss neregulē jautājumus, kā juridiskajām personām var anulēt tās vai citas licences. Tas nav šā kodeksa jautājums.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam pret Dobeļa kunga priekšlikumiem 166.20. panta daļā piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums — papildināt 169.3.pantu “Alkohola nekomerciālās uzglabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana”. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un saglabāja 169.pantu, kurš attiecas gan uz komerciālo, gan nekomerciālo pārvadāšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Kaksīša priekšlikums — papildināt kodeksu ar jaunu pantu. 173.2., kas paredz atbildību par erotisku un pornogrāfisku materiālu ievešanas, izgatavošanas, izplatīšanas, publiskas demonstrēšanas vai reklamēšanas noteikumu pārkāpšanu. Šajā sakarībā es varu deputātus informēt, ka Ministru kabinets vēl 1995.gada 22.novembrī ir pieņēmis noteikumus, kas regulē šo kārtību, kādā ir izgatavojami, izplatāmi, publiski demonstrējami un reklamējami erotiski un pornogrāfiska rakstura materiāli. Diemžēl šajos noteikumos nav nekādas atbildības. Līdz ar to ir priekšlikums — papildināt kodeksu, lai būtu vismaz administratīvā atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti kodeksa papildināšanai ar 173.2. pantu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir priekšlikums — izslēgt 175.3.pantu, jo iepriekšējais 175.2. pants jau nosaka atbildību par kontroles uzraudzības vai izmeklēšanas funkciju realizējošo valsts institūciju likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu. Savā laikā šis pants tika radīts, apvienojot visu dažādo kontrolējošo un uzraugošo institūciju tiesības prasīt šo sodu uzlikšanu par viņu prasību neievērošanu, un tika apvienoti visi panti. Tagad ir priekšlikums atkal dalīt ārā. Mēs uzskatām, ka nav nepieciešams, ka var izmantot esošo 175.2.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk deputāta Bišera priekšlikums par 175. pantu, ka mainīt atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka vai zemessarga likumīgajam rīkojumam vai prasībai. Diemžēl šī sankcija tur ir saglabājusies no ļoti seniem laikiem, un soda mērs — 25 lati, pēc manām domām, neatbilda vairāk šā nozieguma smagumam un nesaskaņojās ar pārējo soda līmeni. Komisija atbalstīja minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 176.pants, kur deputāta Dobeļa priekšlikums — papildināt pantu “Patvarība”, ka par šīm pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau divas reizes ir sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, uzlikt sodu paaugstinātā apmērā. Komisija to neatbalstīja, izejot no apsvērumiem, pirmkārt, ka sodi par patvarību nekur nereģistrējas. Tāpēc šo patvarību atkārtošanos būs grūti noteikt. Otrkārt, mums ir arī Kiriminālkodeksā norma par ļaunprātīgu patvarību. Un, ja tā ir divas reizes vai trīs reizes viena gada laikā notikusi, acīmredzot to var uzskatīt par ļaunprātību un piemērot attiecīgo Kriminālkodeksa normu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam pret šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums pie 190.2. panta, kur lūdz mainīt vārdus “Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļas” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes teritoriālās nodaļas” atbilstoši pašreiz pastāvošajiem nosaukumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to. Pieņemts.

I.Bišers. Šāds pats priekšlikums ir no deputāta Bišera iesniegts arī par 190.3.pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt 201.1panta pēdējo daļu, jo mums šodien darba dienests nepastāv.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 201.1 panta pēdējās daļas svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk bija deputātu grupas priekšlikums — 201.6. pantā izteikt otro daļu jaunā redakcijā. Šo pašu līdzīgu priekšlikumu izteica arī deputāts Bišers. Komisija pēc būtības ņēma vērā abus priekšlikumus, bet par pamatu paņēma deputāta Bišera priekšlikumu, kurš ir redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 201.6.panta otrās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Jirgena priekšlikums par 201. 34.panta jaunu redakciju. Komisija principā to atbalstīja, bet mazliet citādā redakcijā, kurā iestrādāja pilnā mērā arī deputāta Jirgena priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 201.34. panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 205.pants. Šeit ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kur viņš lūdz papildināt 205.pantu vēl ar 8.punktu, kā redzat, šobrīd tur ir 4 punkti, “Jūras spēku amatpersonas”. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un atbalstīja deputāta Bišera priekšlikumu, kurā viņš sakārtoja mazliet šo pantu, un šeit pēc būtības Jūras spēku amatpersonas ir ietvertas 5.punktā, visas tās nepārskaitot, jo tās tiek uzskaitītas tālākajos pantos atsevišķi. Un šo pantu mēs negribējām vienkārši pārslogot, lai tas nebūtu pārāk bieži jāgroza.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 205.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums pie 206. panta, kur viņš liek priekšā vārdus “vietējo padomju lēmums” atvietot ar vārdiem “pašvaldību domju (padomju) izdotajos saistošajos noteikumos, kā to paredz patlaban Pašvaldību likums”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk pie 207.panta ir deputāta Bišera priekšlikums, kurš nosaka šo pantu jaunā redakcijā, par cik šobrīd vienīgā koleģiālā institūcija, kas izskata, principā ir komisija, administratīvā komisija tad arī nosaka, kā šī komisija tiek izveidota.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tad 208.pantā deputāta Bišera priekšlikums ir — administratīvo komisiju sēžu tiesīgums, par cik tā ir palikusi. Un līdz ar to komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 208.panta redakcijai, kādu to akceptējusi komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 209.pantā ir divi deputāta Bišera priekšlikumi, kur pirmais priekšlikums automātiski nav balsojams, jo mums izmainījās pantu numerācija 205.pantā, kur mēs jau nolēmām, tādēļ es domāju, ka tas nav balsojams vairāk. Un 209.pantā vārdus “vietējo padomju apstiprinātajos” atvietot ar vārdiem “pašvaldību saistošajos”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kur viņš liek priekšā par administratīvām komisijām papildināt ar vairākiem pantiem, kur liek priekšā dažas izmaiņas administratīvo komisiju kompetencē.

Tālāk bija deputāta Bišera priekšlikums, kurš lika priekšā izslēgt no 210.panta pirmās daļas vārdus “un pilsētu rajoni”, jo tie vairāk nepastāv, un papildināt ar atsauci uz 89.pantu. Komisija apvienoja visus šos priekšlikumus, daļēji atbalstot Bišera priekšlikumus, bet neatbalstot Dobeļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 210.panta redakciju, kuru ir akceptējusi komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 211.pants — deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt “pagasta padomes”, uzskatot, ka šos jautājumus jāskata pie pagasta padomēm izveidotām administratīvām komisijām. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 211.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk pie 211.1 panta deputāts Bišers ir iesniedzis — izslēgt vārdus “kā arī Rīgas pilsētas priekšpilsētu rajonu valžu priekšsēdētāji”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Bet vienīgi, Bišera kungs, ja mēs 211.pantu esam svītrojuši, vai tad mēs varam runāt par...

I.Bišers. Tas ir 211.1 pants.

Sēdes vadītājs. Paldies!

I.Bišers. 211.pantu mēs svītrojam, bet tas ir 211.1 pants. Un komisija bez tam vēl pēc savas iniciatīvas pārnesa šajā pantā tās funkcijas, arī dažus tos pantus, kurus izskatīja pagasta padomes, kur tagad varētu arī pagasta padomes priekšsēdētājs vienpersonīgi uzlikt sodus.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers . Tālāk varbūt sāksim ar deputāta Bišera priekšlikumu, kurš izteikts virsrakstā, — nevis “tiesas tiesneši”, bet visur lietot “tiesas tiesnesis”, jo šobrīd tiesas koleģiālā sastāvā neuzliek administratīvos sodus tomēr tiesneši vienpersonīgi, un tāpēc tas vēl no padomju laikiem ir saglabājies, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa priekšlikums — papildināt aiz 151.1 panta 155.4 pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa otrais priekšlikums — pēc 166.20 panta otrajā daļā un trešajā daļā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Dobeļa priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk tas pats, ir vēl viens deputāta Dobeļa priekšlikums — papildināt pēc 175.2 ar 176.otrajā daļā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Kaksīša priekšlikums par vienu papildinājumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 214.pants, kurā ir deputātu Dobeļa un Lagzdiņa priekšlikumi. Komisija ir atbalstījusi un izdarījusi attiecīgas izmaiņas, kas ir redzamas piektajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 214.panta redakcijai, kuru akceptējusi komisija, piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Dobeļa priekšlikums pie 214.1 panta, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputātes Počas priekšlikums, kuru izskatīja komisija. Komisija atbalstīja deputātes Počas pirmo priekšlikumu, daļēji atbalstīja Počas otro priekšlikumu un iestrādāja to 215.1 panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par ministres Aijas Počas priekšlikumiem piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 215.5 pants. Te bija atsevišķs likumprojekts, ko mēs apvienojām šeit un izskatījām, un konstatējām, ka tas pēc būtības dublē jau pirmajā lasījumā pieņemto 30.panta tekstu un šī te panta tekstu, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā, un tāpēc vairāk atsevišķi neiestrādājām.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Ādamsona priekšlikums — papildināt kodeksu ar 217.1 pantu “Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka šāda rakstura priekšlikumam vajadzētu nākt no valdības. Komisija neatbalstīja bez valdības atbalsta uzlikt Jūras spēkiem kaut kādas jaunas funkcijas, kuru tiem nav. Šo jautājumu vajadzētu virzīt caur valdību. Tāpēc komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 220.pantā deputāta Bišera priekšlikums — viens precizējums, un to komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. 222.1 pantā un 226.1 pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers. 231.pants — divi deputāta Bišera priekšlikumi par redakcionālām izmaiņām. Summas ASV dolāros izteikt latos. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. 235.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums. Komisija ir to atbalstījusi daļēji, bet devusi jaunu redakciju, kas ir izteikta piektajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 238.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk pie 238.1 panta deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt minēto pantu. Komisija neatbalstīja, taču atzina par nepieciešamu pantu pārstrādāt un izteikt šo pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 238.1 panta “Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā” redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 240.pantā ir deputāta Bišera priekšlikums. Vārdu “visi pilsoņi” aizvietot ar vārdiem “visas personas”. Komisija ir atbalstījusi. Bez tam komisija vēl ir vārdu “orgāna” aizvietojusi ar vārdu “institūcijas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 248.pantā ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt vairākās vietās vārdus “vārdu un tēva vārdu”, par cik tas pasēs vairāk šobrīd netiek fiksēts. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 251.pants — deputāta Bišera priekšlikums. Izslēgt šinī pantā “resora apsardzes darbinieki”, kā arī panta ceturto daļu, kas runā par militarizētu apsardzi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 253.pantā deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt vārdus “un tēva vārdu”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums pie 254.panta par jaunu redakciju, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 256.pants. Deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt vārdus “militarizētās apsardzes”. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 257.pants. Šeit ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas kundzes priekšlikums un deputāta Bišera priekšlikums, kuri principā visi ir pieņemti. Taču komisija ir izstrādājusi savu redakciju un arī drusciņ iesniegusi savus papildinājumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par izmaiņām 257.pantā piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 258.pantā ir deputāta Bišera priekšlikums — aizvietot vārdus “Jūras lietu ministrija” ar “Satiksmes ministrija” atbilstoši pašreizējai ministriju iekārtai.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt 274.panta otro teikumu, jo šinī veidā tas nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 279.pantā ir deputāta Bišera priekšlikums — vārdus “tiesas tiesneša” atvietot ar vārdiem “tiesas tiesneša” bez iekavām.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 280.pants. Deputāta Bišera priekšlikums par rindu redakcionāliem labojumiem, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 287.pantā ir deputāta Kaksīša priekšlikums par nelielu papildinājumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 290.pants, kurā ir deputāta Bišera priekšlikums — vārdu “pilsoņiem” atvietot ar vārdu “personām”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk pie 292.panta ir deputāta Bišera priekšlikums — aizvietot vārdus “citā likumdošanā” ar vārdiem “citos likumos”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums pie 294. panta, kur viņš liek priekšā izslēgt vārdus “labošanas darbus” saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums pie 296. panta — aizvietot 296.panta otrajā daļā vārdu “likumdošanā” ar vārdu “likumā”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 301.pants. Deputāta Bišera priekšlikums — pievienot dažus precizējošus vārdus, lai novērstu iespējamos pārpratumus. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 301.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt 27.nodaļu, jo mēs esam atteikušies no minētā soda veida.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 27.nodaļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 304.pants. Deputāta Bišera priekšlikums par dažu terminu precizēšanu. Komisija ir iestrādājusi nedaudz mainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 304.panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija, piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir deputāta Kaksīša priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir 305.pantā deputāta Bišera priekšlikums — precizēt terminoloģiju. Komisija ir atbalstījusi nedaudz mainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Godātais Bišera kungs un kolēģi, ir pienācis pārtraukuma laiks. Turpināsim likumprojekta izskatīšanu pēc pārtraukuma. Pašlaik lūdzu reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Vārds Andrejam Požarnovam paziņojumam par komisijas sēdi.

A.Požarnovs (TB). Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz šajā pārtraukumā sapulcēties Jēkaba ielā 16, pirmajā stāvā zālē uz komisijas sēdi, tā ir “Latvijas ceļa” zāle.

Sēdes vadītājs. Paldies! Prezidija locekļus un Starpfrakciju padomes locekļus lūdzu tūlīt doties uz sēdi Prezdija sēžu zālē.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienītie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Tomašūns, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 30 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē, lai varētu turpināt darbu pie likumprojektu izskatīšanas. Es lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē, lai varētu turpināt darbu. Es lūdzu vēlreiz deputātus reģistrēties. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Turpinām likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu, komisijas vārdā Bišera kungs! 65.dokumenta lappusē 306.panta redakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Jā, pie 306.panta ir deputāta Bišera priekšlikums izteikt pantu jaunā redakcijā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 306.panta redakciju nav? Pieņemts.

I.Bišers. 308.pants. Deputāta Bišera priekšlikums — aizvietot vārdus “likumdošanas aktos” ar vārdiem “normatīvajos aktos”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers. 319.pants. Deputāta Bišera priekšlikums — aizvietot vārdus “vietējo tautu deputātu padomju valdes” ar vārdiem “attiecīgās pašvaldības”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, mums palika neizskatīta 30.nodaļa, kur ir jūsu priekšlikums, ko komisija atbalstījusi, izslēgt 30.nodaļu, to mēs neizskatījām, Bišera kungs. Atgriezieties 66.lappusē! To mēs palaidām garām.

I.Bišers. Atvainojiet, man sajukusi lappušu kārtība. Ir priekšlikums izslēgt 36.nodaļu sakarā ar to, ka mēs esam atcēluši tādu soda veidu kā labošanas darbi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka svītrojam 30.nodaļu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir piezīme pie 319.panta, deputāta Bišera priekšlikums, aizvietot vārdus “vietējo tautas deputātu padomju valdes” ar vārdiem “attiecīgās pašvaldības”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk piezīme pie 320.panta — ir priekšlikums aizvietot 320.panta pirmajā daļā vārdus “civilprocesuālajā likumdošanā” ar vārdiem “civilprocesa kodeksā un citos normatīvajos aktos”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Un 321.pantā ir priekšlikums — aizvietot 321. pantā vārdus “civilprocesuālajā likumdošanā” ar vārdiem “Civilprocesa kodeksā”.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts. Paldies.

I.Bišers. Tā, komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikums par trešā lasījuma termiņiem.

I.Bišers. Komisija ierosina iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 8.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 8.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, ir saņemts iesniegums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošus grozījumus un 45.punktu pēc pašreizējās numerācijas — likumprojektu “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām”” pirmajam lasījumam un 46.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju”” pirmajam lasījumam izskatīt aiz 35.punkta — likumprojekta “Par privātajiem pensiju fondiem” kā darba kārtības 36. un 37. punktu. Vai kāds vēlas no deputātiem runāt “par” vai “pret” šo komisijas iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav, tad esam vienojušies, ka pēc 35.punkta izskatām komisijas ierosināto 45.un 46.darba kārtības jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”” , otrais lasījums. Tautsaimniecības komisijas vārdā — Edmunds Grīnbergs, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” otrajā lasījumā. Dokumenta nr.2038. Pirmo priekšlikumu komisija saņēmusi no deputāta Sausnīša, kur tiek ierosināts papildināt 28.pantu aiz ceturtās daļas ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā: “Ja revīzijā tiek konstatēta likuma neievērošana, nopietni finansu disciplīnas pārkāpumi, līdzekļu izšķērdēšana, revīzijas komisijai ir tiesības ierosināt vainīgo amatpersonu, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, atbrīvošanu no amata.” Tas ir nepieciešams, lai palielinātu amatpersonu atbildību par pieņemtiem lēmumiem likuma priekšā, jo pašlaik spēkā esošajā likumā nav normas, kas reglamentē valdes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata uz laiku līdz pilnsapulces sasaukšanai. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā, kura ir redzama 6.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 28.panta papildināšanu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Otrais priekšlikums ir saņemts no deputāta Sausnīša, kur tiek ierosināts papildināt 37.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Kooperatīvo sabiedrību savienībā var iestāties arī citas juridiskās personas, kuras atzīst un ievēro kooperatīvo sabiedrību darbības pamatprincipus saskaņā ar šo likumu.” Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tas ir ietverts 37.pantā kā otrais teikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu — izteikt 37.panta tekstu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Trešais priekšlikums ir no Tautsaimniecības komisijas, kur ir ietverts arī iepriekš minētais deputāta Sausnīša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs vienojāmies, ka deputāti visu panta redakciju atbalsta. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Ceturtais priekšlikums no deputāta Sausnīša — papildināt 39.panta trešās daļas 3.atkāpi aiz vārda “attiecības” ar vārdiem “kā arī savienībā iestājušos kooperatīvo sabiedrību un citu juridisko personu tiesības un pienākumi”. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par likumprojekta 39.panta trešās daļas rindkopas papildināšanu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Paldies! Akceptēts.

E.Grīnbergs. 5.priekšlikums arī saņemts no deputāta Sausnīša, kur viņš ierosina izteikt 40.panta pirmās daļas 2.teikumu sekojošā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 6.priekšlikums arī saņemts no deputāta Sausnīša, kur tiek ierosināts 40.panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

E.Grīnbergs. 7.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Sausnītis, ir ierosināts papildināt 40.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē. Pieņemts.

E.Grīnbergs. Aicinu jūs, deputāti, nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma izskatīšanas laiku.

E.Grīnbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 5.marts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — iesniegt savus priekšlikumus līdz 5.martam? Nav iebildumu. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” , pirmais lasījums. Vienu projektu iesniedz Ministru kabinets, otru — Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā — Jānis Kazāks, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kazāks (TKL). Dārgie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem nr. 1735 un nr. 2041. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šī gada 15. janvāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””, reģistrācijas numurs 536, dokumenta numurs 1735.

Komisija nolēma: konceptuāli neatbalstīt augšminēto likumprojektu un aicināt Saeimu to noraidīt.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 85. panta pirmo daļu komisija izstrādāja alternatīvu likumprojektu — “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” un pieprasa šo alternatīvo likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par šo komisijas priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Komisija ierosina atzīt izstrādāto alternatīvo likumprojektu par steidzamu. Tas jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu tālāk, Kazāka kungs!

J.Kazāks. Tālāk, dārgie kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. Likumprojekta reģistrācijas numurs 615.

Izdarīt likumā “Par ugunsdrošību” — “Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs” — 1992. gada 15./16. nr.; “Latvijas Vēstnesis” — 1994. gada 131., 152. nr. un 1996. gada 62. numurs — šādus grozījumus:

Pirmais priekšlikums. Aizstāt 3. pantā., 4. panta 1. punktā, 9. panta 1. punktā, 11. panta 1. daļā, 13. pantā, 14. pantā, 3. nodaļas nosaukumā, 15. panta nosaukumā un 1., 2., 3., daļā, 16. panta nosaukumā un pantā, 17. panta 1., 2., 3. daļā... (No zāles: “Deputātiem projekts ir.”) ir, ja?... tātad es nelasu... tātad par 1.punktu... pantu priekšlikumi ir kādam?

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Kazāka kungs, pirmajā lasījumā mēs skatām konceptuāli, nevis pa pantiem. Vispirms, godātie kolēģi un godājamais referent, mums jāizlemj jautājumi, ko es tā palaidu garām, mēs gan atzinām par steidzamu likumprojektu, ko izstrādājusi komisija, bet neizteicām savu attieksmi pret Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu. Mums ir jābalso. Nu Kārtības rullis tomēr prasa nobalsot arī par Ministru kabineta izstrādāto projektu, par to mēs balsojuši neesam. Ja mēs esam atzinuši par steidzamu alternatīvo, tad loģiski, ka it kā noraidīts iepriekšējais, bet balsot mums tomēr vajag. Tātad komisijas priekšlikums bija šo Minisru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” noraidīt, bet ir vajadzīga arī Saeimas deputātu attieksme pret šo jautājumu. Tādēļ es gribu likt arī šo jautājumu uz balsošanu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””, kuru izstrādājis Ministru kabinets, noraidīšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Atkārtosim atkal zvanu!

Atkārtosim balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 44, atturas — 9. Paldies! Tagad formāli mēs esam pieņēmuši lēmumu. Kazāka kungs, varat turpināt!

J.Kazāks. Nu es komisijas vārdā gribu lūgt šos grozījumus konceptuāli pieņemt un virzīt tālāk uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, kas turpinātu sagatavot otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs ierosināt balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Vai debatēs deputāti pieteikušies nav? Nav. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts.

Lūdzu jūsu priekšlikumus par iesniegšanas termiņiem... par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.

J.Kazāks. Mans priekšlikums ir 15. marts. Un izskatīt tuvākajā plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Tas ir 20. marts.

J.Kazāks. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kazāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” . Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamie kolēģi! Šeit nekas daudz mums nav jālemj un daudz jārunā, te ir lieta sekojoša. Reliģisko organizāciju likumā mēs lūdzam 2. punktā vārdus “līdz 1997. gadam 1. janvārim” aizstāt ar vārdiem “līdz 1997. gada 30. jūnijam”. Un tas ir pamatots tādēļ, ka vairāk nekā 500 draudzes nespēs

Informācija

Balsojums

Par uzticības izteikšanu ministriem Robertam Zīlem un Aijai Počai

Datums: 1997.g. 27.februārī — 11:12:27

Balsošanas motīvs: izteikt uzticību ministriem

Rezultāts (72): par — 68; pret — 4; atturas — 0;

1. Dzintars Ābiķis — Par

2. Jānis Ābele — Par

3. Jānis Ādamsons — Par

4. Raitis Apalups — Par

5. Pēteris Apinis — Par

6. Vents Balodis — Par

7. Edgars Bāns — Par

8. Martijans Bekasovs — Pret

9. Indulis Bērziņš — Par

10. Ilmārs Bišers — Par

11. Olafs Brūvers — Par

12. Jānis Bunkšs — Par

13. Alfreds Čepānis — par

14. Kārlis Čerāns — Pret

15. Ziedonis Čevers — Par

16. Imants Daudišs — Par

17. Juris Dobelis — Par

18. Kārlis Jūlijs Druva — Par

19. Indulis Emsis — Par

20. Guntis Eniņš — Par

21. Gunta Gannusa — Par

22. Aleksandrs Golubovs — Pret

23. Viesturs Gredzens — Par

24. Oskars Grīgs — Par

25. Ojārs Grinbergs — Par

26. Guntars Grīnblats — Par

27. Māris Grīnblats — Par

28. Ervids Grinovskis — Par

29. Edvīns Inkēns — Par

30. Aigars Jirgens — Par

31. Roberts Jurdžs — Par

32. Juris Kaksītis — Par

33. Jānis Kalviņš — Par

34. Pēteris Keišs — Par

35. Aleksandrs Kiršteins — Par

36. Pauls Kļaviņš — Par

37. Andrejs Krastiņš — Par

38. Ilga Kreituse — Par

39. Aivars Kreituss — Par

40. Valdis Krisbergs — Par

41. Ģirts Valdis Kristovskis — Par

42. Janīna Kušnere — Pret

43. Ludmila Kuprijanova — Par

44. Jānis Lagzdiņš — Par

45. Aristids Jēkabs Lambergs — Par

46. Rudīte Leitena — Par

47. Kārlis Leiškalns — Par

48. Kristiāna Lībane — Par

49. Ādolfs Ločmelis — Par

50. Ruta Marjaša — Par

51. Andrejs Naglis — Par

52. Valdis Nagobads — Par

53. Leopolds Ozoliņš — Par

54. Andrejs Panteļējevs — Par

55. Normunds Pēterkops — Par

56. Aleksandrs Pētersons — Par

57. Andrejs Požarnovs — Par

58. Aida Prēdele — Par

59. Pauls Putniņš — Par

60. Jānis Rāzna — Par

61. Jānis Rubulis — Par

62. Māris Rudzītis — Par

63. Anta Rugāte — Par

64. Andris Saulītis — Par

65. Atis Sausnītis — Par

66. Antons Seiksts — Par

67. Anna Seile — Par

68. Jānis Straume — Par

69. Jānis Strods — Par

70. Pēteris Tabūns — Par

71. Juris Galerijs Vidiņš — Par

72. Māris Vītols — Par

Prezidijā

Par Prezidija 1997. gada 27. februāra sēdi

1. Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, nolēma beigt ziemas sesiju 1997.gada 25.martā un sākt pavasara sesiju 1997.gada 8.aprīlī.

2. Sakarā ar izmaiņām frakciju sastāvā izskatīja jautājumu par deputātu izvietojumu Saeimas sēžu zālē.

Prezidijs nolēma saglabāt līdzšinējo deputātu izvietojumu sēžu zālē līdz frakcijas vienosies par minēto jautājumu.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Iesniegumi

Dok.nr.

2260Par Parlamentāro

izmeklēšanas komisiju G-24 kredītu sakarā

Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 150.pantu lūdzam Saeimu izveidot Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu saņemto G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atgriešanas iespējas un noskaidrotu personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem.

Pielikumā: Saeimas lēmuma projekts.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, V.Stikuts, R.Leitena, V.Nagobads,

O.Brūvers, I.Bišers, A.Saulītis, J.Kaksītis, E.Bāns, L.Tenis,

Ē.Zunda, G.Gannusa, J.Strods, V.Krisbergs, J.Kalviņš,

J.Dobelis, A.Sausnītis, O.Grinbergs, P.Tabūns, A.Lambergs,

J.Rāzna, G.Valdmanis, Ā.Ločmelis, J.Rubulis, R.Apalups,

A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, G.Grīnblats, I.Liepa,

J.Kušnere, K.Čerāns, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, P.Putniņš,

E.Grinovskis, A.Rugāte, K.Druva, P.Kļaviņš, A.Prēdele,

1997.gada 26.februārī A.Naglis, Dz.Ābiķis, R.Marjaša

Dok.nr.

2267

Par Parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Latvijas Unibankas” un “Latvijas Krājbankas” privatizācijas sakarā

Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 150.pantu un Satversmes 26.pantu Saeimas deputāti lūdz Saeimas 1997.gada 6.marta sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu:

“Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu nolūkā izvērtēt akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm”.

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, J.Jurkāns, L.Stašs, G.Valdmanis, J.Urbanovičs, V.Dozorcevs, V.Stikuts, J.Kazāks, O.Kostanda, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, J.Kušnere, A.Rubins, R.Leitena, I.Bišers, V.Nagobads,

J.Rāzna, O.Brūvers, V.Krisbergs, E.Bāns, G.Gannusa, A.Saulītis,

J.Strods, M.Bekasovs, A.Golubovs, E.Jurkāns, A.Bartaševičs,

O.Dunkers, A.Prēdele, P.Kļaviņš, E.Grinovskis, Z.Čevers,

A.Ameriks, L.Kuprijanova, L.Tenis, M.Lujāns, V.Kalnbērzs,

1997.gada 29.janvārī I.Liepa, E.Grīnbergs, O.Deņisovs

Informācija

Darītais

Pirmdien, 3. martā

Juridiskā komisija:

— sagatavoja likumu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” otrreizējai caurlūkošanai.

Eiropas lietu komisja:

—turpināja diskusiju par MK likumprojekta “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu “ atbilstību Eiropas Savienības izstrādātajiem konkurences pamatprincipiem.

Plānotais

Otrdien, 4. martā

9.00 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministru seru Nikolasu Bonsoru.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās””.

2. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu”.

3. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas ģerboni”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas darba likumu kodeksā”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Latvijas valsts himnu”.

2. Par Tukuma lidlauka apsardzes nodrošināšanu, īpašuma saglabāšanu un turpmākās apsaimniekošanas plānu.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Deputāta K.Leiškalna iesniegums.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”.

2. Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa

jautājumu risināšanā”.

10.00 Tautsaimnmiecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””.

2. Informācija par reģionālās attīstības koncepciju.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde

Latvijas Banku akadēmijā.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

1. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas darba nodrošinājums.

2. LZS, KDS, LDP frakcijas darba nodrošinājums.

3. Frakcijas “Sociālistiskā partija—Līdztiesība” iesniegums.

14.00 Komisijas Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas

projekta —par cilvēktiesībām —izstrādāšanai sēde.

14.00 Revīzijas komisijas sēde.

14.00 Mandātu un iesniegumu komisijas sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

16.00 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un

televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai sēde.

1. Tikšanās ar IGE TV ģenerāldirektoru V.Giltaičuku.

2. Iepazīšanās ar Latvijas Radio un LTV nacionālo pasūtījumu.

Saeimas preses dienests