PRESES KONFERENCES

Mans uzdevums — gādāt, lai mēs spētu strādāt efektīvāk un kvalitatīvāk

Ministru prezidents Andris Šķēle — savā ikmēneša preses konferencē piektdien, 28. februārī

Jautājums: — Kā jūs, Šķēles kungs, vērtējat to, ka vakar, 27. februārī, Saeimā tika izveidotas divas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “G–24” kredītu piešķiršanu un izlietošanu un lai izpētītu “Unibankas” un “Krājbankas” privatizācijas likumību? Vai neaicināsiet Sadarbības padomē pārstāvēto frakciju deputātus atsaukt savus parakstus par šo komisiju izveidošanu?

Andris Šķēle: — Vispirms par “G–24” kredītu izlietojuma pārbaudes komisiju. Domāju, visiem ir zināms, ka jau pirms gada, stājoties valdības galvas amatā, es teicu, cik uzmanīgi mums ir jāattiecas pret šiem jautājumiem, domājot vispār par valsts aizņēmumiem, cik rūpīgi ir jāapsver, kurā brīdī un kādu risku var uzņemties valdība, vai valdībai ir jāuzņemas uzņēmēju risks. Neko īpaši sliktu es šeit neredzu. Domāju, ka tas varbūt ir tieši labi. Tikai — lai Dievs dod, ka komisija spētu objektīvi šo darbu veikt. Droši vien tas palīdzēs nākamajām valdībām, lai turpmāk būtu rūpīgāka attieksme, aizņemoties ārzemēs naudu un to novirzot kaut kur šeit, bet ne patēriņam, kā tas bija vairumā gadījumu ar “G–24” kredītiem.

Attiecībā uz “Unibanku” mans viedoklis nav mainījies. Šādas komisijas izveidošana, manuprāt, noteikti kaut kādā mērā mazina ārzemju investoru uzticību mūsu valstij. Jo ir uzņēmumi, par kuru labo slavu, šķiet, neviens vairs Latvijā īpaši nešaubās, teiksim, par “Unibanku”. Šodien es skatījos “Dienas Biznesā”, ka tās akciju cena laikam ir 4,65 lati vai aptuveni tāda. Protams, investori sāks apdomāt, vai nevar būt tā, ka pēc kāda laika kaut kādu intrigu, pasūtījumu, varbūt citu apsvērumu dēļ, varbūt pirmsvēlēšanu karstumā, kā tas ir šobrīd, iespējams, te sāk pārskatīt kāda labi strādājoša uzņēmuma vēsturi, sāk spriest, vai tas ir bijis pareizi vai nepareizi un cik labi. Es domāju, tas noteikti kaitēs un mazinās arī to pašmāju uzņēmēju uzticību, kas piedalās privatizācijas procesā. Arī viņi jūtas pakļauti kaut kādām iespējamībām. Domāju, ka pārdzīvos arī tie vairāk nekā divi tūkstoši akcionāru, kas par saviem sertifikātiem savulaik pirkuši “Unibankas” akcijas un šodien jūtas patiesi gandarīti par to augsto vērtējumu biržā. Tā ka mans viedoklis nav mainījies. Bet netaisos nevienam kaut ko uzspiest vai prasīt. Acīmredzot te ir kādas citas intereses, kas diktē vai motivē šo visnotaļ tautā cienījamo politiķu rīcību.

Jautājums: — Pirms mēneša jūs preses konferencē sacījāt, ka kopumā ir paaugstinājies valsts politiskais prestižs. Kā tagad ir ar Latvijas prestižu, ja valdībā ir cilvēks, kas savulaik notiesājis brīvības cīnītāju?

Andris Šķēle: — Gribētu teikt, ka jautājumi, kas pirms kāda laika tika izvirzīti par šīm morāles lietām, kas pirms kāda laika tika pacelti, acīmredzot iegūst arvien plašāku vērtējumu. Jau diezgan liela daļa sabiedrības ir gatava par šiem jautājumiem diskutēt. Es domāju, ka tas ir ļoti apsveicami.