preses konferences

Mans uzdevums — gādāt, lai mēs spētu strādāt efektīvāk un kvalitatīvāk

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbildes

Turpinājums no 1.lpp.

Andris Šķēle: — Manuprāt, svarīgākais būtu tas, lai šī diskusija kādreiz tiešām beigtos ar pietiekami konkrētu un vispārpieņemamu rezultātu vai secinājumu. Un lai nebūtu mēģinājumu vērsties pret to vai citu konkrētu personu. Katrā gadījumā jāizdiskutē visas nianses šajā mūsu vēstures mantojumā, kas varbūt skar arī ikvienu šajā zālē sēdošo. Tāpēc es šobrīd vēlreiz gribu teikt, ka es atbalstu šādas diskusijas vajadzību.

Kas attiecas uz Kaksīša kungu, viņš savu viedokli ir paudis un darījis zināmu sabiedrībai arī savu pašreizējo vērtējumu par tiem gadiem. Tajā pašā laikā, es domāju, varbūt pārāk maz ir runāts par pilnīgi pretēja rakstura spriedumiem. Piemēram, kaut vai grupas “Helsinki–86” sakarā, kur Kaksīša kungs faktiski pieņēma pilnīgi pretēju spriedumu — attaisnojošu. Es domāju, ka šī ir diskusija, kas vēl turpināsies, un tā nav jāpārtrauc.

Jautājums: — Vakar Krievijas vicepremjers Valerijs Serovs Rīgā izteicās, ka krievu biznesmeņi būtu ieinteresēti piedalīties Latvijas uzņēmumu privatizācijā un ieguldīt šeit naudu. Kāda ir jūsu attieksme pret šādiem nodomiem?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka katra godīga legālas izcelsmes naudas investēšana Latvijā ir apsveicama. Jāatzīst, ka mums ar Krieviju vēl ir ļoti daudz nenokārtotu jautājumu no līgumattiecību viedokļa. Tas attiecas uz dubulto neaplikšanu ar nodokļiem, uz investīciju savstarpējo aizsardzību. Tā ka patiešām, ir ko darīt Gorbunova kunga vadītajai Latvijas delegācijai sarunām ar Krieviju. Ja mēs varētu iegūt papildu iespējas mūsu preču tirgum Austrumos, konkrēti Krievijā, manuprāt, tas būtu ļoti apsveicami. Šobrīd tirgus faktiski ir tas vienīgais, kas jebkurai mūsu eksportprecei ir ierobežotājs, jo tā mums vienkārši nav. Tā kā es uz to skatos pozitīvi.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat Rīgas ostas valdes rīcību attieksmē pret ārzemju kompānijām “Statoil” un “Neste”, kas jums šajā sakarā nosūtījušas vēstuli?

Andris Šķēle: — Es tiešām esmu saņēmis šādu vēstuli un esmu paguvis iepazīties vienā no preses izdevumiem ar pretējās puses vēstuli, kas adresēta Valsts prezidentam. Katrā gadījumā ir skaidrs, ka mēs nedrīkstam dzīvot ar dubultmorāli — ar vienu roku aicinot cienījamas ārzemju sabiedrības investēt Latvijā un ar otru roku radot mākslīgus šķēršļus vai pat veicot kaut kādu rīcību, ko varētu tulkot pavisam divdomīgi, pat kā sava veida reketu. Es nevaru pašlaik teikt, ka man ir pilnīgs pārskats par šo konkrēto situāciju. Ir attiecīgi valsts pilnvarnieki Rīgas ostas padomē, kas acīmredzot, lemjot par šo jautājumu, spēs izvērtēt visas nianses. Viņiem ir dots nepārprotams uzdevums ļoti rūpīgi, ļoti precīzi un ļoti izsvērti, raugoties no valsts interešu viedokļa un no šīs situācijas caurspīdīguma viedokļa, lemt par šī samilzušā strīda atrisināšanu. Domāju, ka vārdi “Neste” un “Statoil” visā Latvijā vairs neprasa nekādus komentārus. Šīs kompānijas tiešām ir parādījušas sevi no labākās puses. Tās ir arī starp lielākajiem nodokļu maksātājiem tieši šajā specifiskajā biznesā. Domāju, ka šī situācija pašlaik ir ceļā uz kaut kādu atrisinājumu.

Jautājums: — Kāda ir jūsu attieksme pret Rīgas muitas direktora Leitholda kunga rīkojumu šonedēļ par dažu muitas punktu slēgšanu Rīgas ostā? Vai tas nekaitēs tranzīttirdzniecībai caur Latviju?

Andris Šķēle: — Šeit varbūt jāsāk ar to, ka janvārī pakalpojumu ziņā Latvijas ostās ir turpinājies pietiekami dinamisks pieaugums pārkrautajām kravām. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu janvārī pieaugums ir pārsniedzis vairāk nekā pusmiljonu tonnu. Tas liecina par to, ka strādājam arvien labāk, piedāvājam kvalitatīvākus pakalpojumus un acīmredzot esam patiešām izdevīgi. Tādēļ arī valdība iestājas par to, ka jebkuri traucējumi tranzīttirdzniecībai — gan likumdošanā, gan ierēdņu birokrātiskā darbības stila dēļ — būtu maksimāli jāmazina.

Par konkrēto rīkojumu. Kā man zināms, tas ir apturēts — par to es vakar runāju arī ar Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieku Sončika kungu. Notiek papildu iekšēja dienesta izmeklēšana vai vismaz apstākļu noskaidrošana. Šobrīd nevaru precīzi formulēt, kādā veidā notiek šī pārbaude. Domāju, ka situācija tiks palabota, lai turpmāk neatkārtotos šādi gadījumi. Noteikti ir jāpārskata arī Rīgas muitas iekšējā darbības struktūra. Acīmredzot Leitholda kungam vienam ir pārāk daudz pienākumu, un varbūt viņš ar tiem visiem netiek kvalitatīvi galā. Jāskatās, kā šai acīmredzot visnozīmīgākajai muitas struktūrai — Rīgas muitai — iekšēji sadalīt pienākumus, lai darbs būtu maksimāli kvalitatīvs.

Jautājums: — Kāds konkrēti varētu būt pieminētais ekonomiskais izdevīgums sakarā ar Abrenes novada atdošanu Krievijai?

Andris Šķēle: — Man ir grūti komentēt, nezinot, kas ar jums ir diskutējis par kaut kādu ekonomisko izdevīgumu. Ja jūs varētu papildināt savu jautājumu, es labāk varētu atbildēt.

Jautājums: — Vai sarunās ar Serova kungu tika skarta nepilsoņu problēma un jautājums par krievu skolām?

Andris Šķēle: — Vakardien, tiekoties ar Serova kungu, mēs pievērsāmies to jautājumu spektram, ko acīmredzot abu pušu starpvaldību komisijas apspriedīs. Runājām arī par iespējamajām procedūrām, par kurām vajadzētu vienoties jau iepriekš. Protams, Serova kungs jautāja arī par šīm nepilsoņu problēmām. Mēs apspriedām naturalizācijas gaitu Latvijā, apmainījāmies viedokļiem par naturalizācijas tempu. Par kādām konkrētām skolām vai citiem specifiskiem jautājumiem nerunājām. Šie jautājumi acīmredzot tiks apspriesti jau noteiktajā apakškomisijā.

Jautājums: — Kādi apsvērumi bija pamatā, atsakoties no meža valsts ministra amata, izveidojot jauno valdību? Vai šī nostāja nevarētu tikt grozīta sakarā ar pēdējā laika iesniegumiem un prasībām?

Andris Šķēle: — Šo jautājumu Sadarbības padomē pirms divām nedēļām ierosināja LNNK frakcija. Bet jau pēc nedēļas pati šī frakcija piekrita, ka jautājums ir vēlreiz apsverams un tālāk diskutējams, ka veicama tā papildu izpēte, un lūdza noņemt to no darba kārtības. Līdz ar to Sadarbības padomē par to vairs nav spriests. Vakar es tikos ar virsmežziņu grupu, bet vistuvākajā laikā man būs tikšanās ar Latvijas lielākajiem meža izstrādātājiem. Ir dažādi viedokļi, ir dažādi uzskati. Katrā gadījumā ir skaidrs, ka līdz galam nav sakārtota valsts meža dienesta struktūra. Droši vien diskusija notiks vismaz mēnesi, varbūt ilgāku laiku. Un acīmredzot zemkopības ministrs mūs valdībā informēs par to, kādi soļi veicami, lai sakārtotu šo valstisko funkciju. Līdz ar to jautājums par meža valsts ministra posteņa dibināšanu ir pilnīgi atklāts un tik drīz nekādā veidā netiks forsēts.

Protams, ir taisnība, ka Latvijas ekonomikā mežiem ir liels īpatsvars un tā tālāk. Bet tad tūdaļ var izvirzīties jautājums — vai latviešu tautai, kas dzīvo Baltijas jūras krastā, nevajag speciālu zivju ministru? Savukārt citi cilvēki, citi speciālisti nosauks kādas citas nozares. Piemēram, PSRS laikā mums bija Gaļas un piena rūpniecības ministrija. Tā arī ir ļoti svarīga nozare. Latvijas brūnās govis taču ir ļoti kolorīta mūsu dabas sastāvdaļa. Šeit mēs varētu daudz spriest, bet es domāju, ka mēs daudz ko nesaprotam no klasiskās valsts uzbūves. Jāsakārto struktūras un valsts dienesti, un tad atkarībā no tā, vai ir veicami kaut kādi speciāli politiski uzdevumi, ir jāiedibina varbūt arī kāds politisks amats — ministra amats, lai attiecīgajā nozarē veiktu kādas būtiskas pārmaiņas. Šobrīd šādu vajadzību mums nav.

Jautājums: — Bet varbūt šajā sakarā būtu svarīgi apspriesties ar mūsu nozīmīgākajiem koksnes pārstrādātājiem un kokmateriālu eksportētājiem?

Andris Šķēle: — Pilnīgi jums piekrītu. Es pieļauju, ka man būs tikšanās ne tikai ar lielākajiem meža izstrādātājiem, bet arī ar koku eksportētājiem un varbūt arī ar vietējiem koksnes pārstrādātājiem. Tā ka tiešām šis jautājums ir pilnīgi diskutējams. Vakar arī visi mežziņi atzina, cik tomēr lietderīgi ir kādreiz pazaudēt šo politisko ministra posteni, lai vienreiz pašā saknē redzētu, kā šis jautājums ir vai nav sakārtots.

Jautājums: — Vai jūs nevarētu komentēt savu priekšlikumu par Energoapgādes regulēšanas padomes lēmuma apturēšanu?

Andris Šķēle: — Jā, es varu komentēt. Atbilstoši likumam par energoregulēšanu ir izveidots speciāls regulators — Energoapgādes regulēšanas padome. Līdz ar to valdība vairs neapstiprina konkrētus tarifus. Tas ir pilnīgi pareizi, tā ir virzība uz normālām tirgus attiecībām. Ja raugāmies uz to, kā šobrīd šis energoregulators spēj strādāt ar atteicīgajiem energomonopoliem, jāsaka, ka acīmredzot šie pieci mēneši, kopš strādā Energoapgādes regulēšanas padome, protams, ir bijis ļoti īss periods.

Kādēļ es izteicu savu neizpratni un lūdzu Ekonomikas ministriju tikt skaidrībā ar pēdējiem elektrības tarifu grozījumiem? Ja ir monopolists, tad visi tā pakalpojumi, ko neviens cits nevar sniegt, ir regulējami. Bija izveidojusies tāda situācija, ka Energoapgādes regulēšanas padome regulē pašus elektroenerģijas piegādes tarifus, bet, piemēram, neregulē pieslēguma maksu un nav sagatavojusi un apstiprinājusi attiecīgo metodiku, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Un tad veidojas tāda situācija — ja neapmierina, pieņemsim, tarifi, kas monopolistam šķiet par zemiem, tad viņš noteikti izmanto savas iespējas un paaugstina tās maksas, kas netiek regulētas, bet kas saistītas ar pakalpojumiem, kurus neviens citur nevar nopirkt. Konkrēts gadījums — pašlaik ļoti daudzām zemnieku saimniecībām jau ir pievilkta viena fāzes elektrība, varbūt pat ir pilnīgi aprīkots trīs fāzu elektropievads, bet ir jāveic neliels tehnisks darbs, proti, pieslēgums. Un no viņa tiek prasīta kaut kāda bezjēdzīgi augsta pieslēguma maksa — līdz pat 500 latiem. Skaidrs, ka energomonopolists “Latvenergo” šādā veidā rīkojas negodīgi. Tādēļ es lūdzu, kamēr nav to pakalpojumu un preču klāsta, ko var sniegt tikai attiecīgais monopolists, apstiprināt attiecīgās metodikas un nepieļaut vienas no šīm precēm vai pakalpojumiem, šajā konkrētajā gadījumā elektroenerģijas, maksas vai tarifa apstiprināšanu. Es netaisos iejaukties konkrēta tarifa noteikšanā. Tā būtu tīri administratīva pieeja. Bet katrā ziņā es nepieļaušu tādu situāciju, ka monopolists var izmantot dažādas spraugas un nepakļaut visu savu darbību energoregulatoram.

Tas pats attiecas uz “Latvijas gāzi”. Līdz šai dienai vēl nav sagatavoti gāzes piegādes un lietošanas noteikumi, kam jābūt apstiprinātiem Ministru kabinetā. Un mēs jau šodien zinām par ļoti daudzu pensionāru iebildumiem pret ieviesto abonementa maksu, kas nav noregulēta Energoapgādes regulēšanas padomē. Tāda situācija nedrīkst turpināties. Tādēļ es domāju, ka mana iejaukšanās bija pilnīgi vietā un laikā, lai šo situāciju vērstu par labu patērētājiem.

Jautājums: — Kas uzņemsies šo administratora lomu? Un kā varētu notikt tarifu regulēšana, ja, piemēram, uzņēmums “Latvijas gāze” būs privatizēts?

Andris Šķēle: — Jau tagad neviens nenosaka tarifus administratīvā kārtā. Ir izveidota šī Energoapgādes regulēšanas padome, kas atbilstoši likumam apstiprina metodiku, pēc kuras ir jāaprēķina un jāapstiprina attiecīgie tarifi. Tas nozīmē, ka uzņēmumi tiks pakļauti esošajai procedūrai neatkarīgi no īpašuma formas. Šobrīd tāda situācija jau ir, jo ļoti daudzi siltuma piegādātāji ir pašvaldības uzņēmumi, nākotnē tikpat labi tie varētu būt privāti uzņēmumi. Privatizējoties “Latvijas gāzei” vai “Latvenergo”, arī tie kļūs par privātām vai daļēji privātām kompānijām ar valsts kapitālu. Tādējādi mēs likumdošanu esam virzījuši un modernizējuši pilnīgi atbilstoši visu rietumvalstu pieredzei. Gluži vienkārši šis laiks — šie pieci mēneši — acīmredzot ir bijis pārāk neilgs, lai mēs jau spētu pietiekami efektīvi strādāt. Mans uzdevums ir rūpēties, lai maksimāli drīz mēs spētu efektīvāk un kvalitatīvāk strādāt atbilstoši likuma prasībām.

Jautājums: — Vai, izņemot no “Latvijas gāzes” bilances 23 miljonus latu debitorparādu, nevajadzētu pazemināt gāzes piegādes tarifus?

Andris Šķēle: — Man jāsaka, ka nav tikai izņemti debitoru parādi, bet bilance ir abpusēji izlīdzināta. Attiecīgi ir izņemti arī kreditorparādi. Tā ka šeit nekādā veidā tieša ietekme uz gāzes tarifiem neveidojas un neparādās.

Ja mēs izņēmām šos parādus tikai saistībā ar pašvaldībām vai to uzņēmumiem, man jāsaka, ka tas ir pareizi un varbūt jau sen nokavēts. Ja agrāk nav spēts šos gadiem krātos siltumparādus, gāzes parādus, energoparādus, elektrības parādus, kas ir radušies pašvaldībām un valsts iestādēm, samaksāt, vienreiz kaut kādā veidā šis Gordija mezgls ir jāpārcērt, lai problēmu atrisinātu. Mēs esam izdiskutējuši, kādā veidā tas jādara, un šis ir pirmais solis, ko mēs veicām attiecībā uz “Latvijas gāzi”. Katrā gadījumā Finansu ministrija pašlaik neplāno kaut kādā veidā uzreiz ķerties pie parādu norakstīšanas. Mums ar katru no šīm pašvaldībām vai tās uzņēmumu tiks slēgts individuāls līgums, kurā būs paredzēti attiecīgi maksājumu grafiki, varbūt arī dažas citas lietas, lai mēs būtu arī pietiekami korekti pret tām pašvaldībām, kas šajos gados ir spējušas tikt galā ar šo grūto jautājumu. Es tiešām priecājos, ka mēs beidzot esam sākuši to darīt, bet tas ir tikai pirmais solis. Mums vēl ir ļoti daudz nenokārtotu maksājumu un vēl būs ļoti daudzos gadījumos jārisina arī citu uzņēmumu parādu lietas.

Jautājums: — Kad varētu sagaidīt reālu pavirzīšanos uz priekšu sarunās ar Lietuvu jautājumos par iespējamajām naftas atradnēm un jūras robežu? Un vai Krievija nevarētu izmantot savā labā šādu nenoteiktību Latvijas un Lietuvas attiecībās?

Andris Šķēle: — Man jāsaka, ka es tiešām šobrīd neesmu vairs tik liels optimists kā pirms kāda laika attiecībā uz sarunām ar Lietuvu. Mēs vairākkārt esam aicinājuši Lietuvas pusi atjaunot sarunas oficiālā sarunu komisiju līmenī. Diemžēl Lietuvas puse nav reaģējusi. Acīmredzot Lietuvas pusei ir kaut kādi mums nezināmi apsvērumi. Līdz ar to šis jautājums pašlaik faktiski ir strupceļā. Mēs turpināsim aicināt Lietuvas pusi uz sarunām. Es ik reizi, tiekoties ar Lietuvas valdības vadītājiem un citiem augsta ranga politiķiem, mēģināju šo jautājumu iekustināt un iniciēt. Ceru, ka tas vienreiz tomēr izdosies. Vēlreiz atkārtoju — no savas puses mēs esam darījuši visu. Dažādos veidos tiešām esmu mēģinājis panākt kaut kādu virzību, kaut kādu kustību. Acīmredzot kaut ko nemākam vai neesam spējuši novērtēt.

Jautājums: — Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Sončika kungs vakar žurnālistiem sacīja, ka jūs esot pieprasījis informāciju par uzņēmumiem, kas nav nomaksājuši nodokļus. Kādam nolūkam jums šī informācija vajadzīga?

Andris Šķēle: — Man ir grūti spriest par jūsu bažām. Taču tas ir pilnīgi normāli, ja es regulāri, arī būdams finansu ministra amatā, interesējos par to, kas ir tie uzņēmēji, kuri nenomaksā nodokļus un mēģina rast dažādus termiņu pagarinājumus un kuru dēļ, protams, nākotnē var rasties zaudējumi valsts budžetā. Pašlaik presē, kā zināt, jau diezgan skandalozi un pilnīgi pamatoti tiek aprakstīts gadījums ar SIA “Dzirnavnieks”, ja nemaldos, tā šis uzņēmums saucas. Pagājušajā gadā tam tika dota nodokļa iemaksas atlaide, un, kā redzat, šobrīd jau ir liela krimināllieta, kas saistīta ar nodokļu nenomaksu sakarā ar degvielas ievedumu. Es vienmēr rūpēšos par to, lai man būtu vismaz lielos vilcienos, varbūt nedetalizējot kaut kādus konkrētus sīkākus gadījumus, priekšstats par to, kāda ir disciplīna nodokļu nomaksāšanā.

Jautājums: — Apmēram pusmēnesis ir pagājis, kopš strādā jūsu otrā valdība. Kāds ir ieguvums no jūsu demisijas un tai sekojošās jaunas valdības izveidošanas?

Andris Šķēle: — Es gribētu vēlreiz teikt, ka demisija nevienu brīdi nav bijusi iecerēta, lai kaut kā būtiski mainītu Ministru kabineta sastāvu. Gluži otrādi — es domāju, ka esmu rūpējies par to, lai tas politiskais spektrs, kas atbalsta valdības kursu un valdības deklarāciju, būtu precīzi un līdzsvaroti pārstāvēts valdībā. Faktiski šajā otrās manis vadītās valdības sastāvā pārstāvniecību sev ir palielinājusi, pirmām kārtām, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, un līdz ar finansu ministra apstiprināšanu vakar faktiski ir izveidojušās tādas pašas proporcijas kā iepriekšējā valdībā frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”. Vai tas ir ieguvums? Domāju, ka noteikti ir svarīgs vismaz viens aspekts — un es ceru, ka tālāk tas tiks pilnībā izvērsts —, kas saistās ar valsts augstāko amatpersonu, politiķu morāles jautājumiem un diskusiju par tiem. Kā redzat, šodien šī diskusija kļūst arvien plašāka.

Jautājums: — Ko plānojat darīt ar šiem pašreizējiem un turpmākajiem energouzņēmumu parādiem?

Andris Šķēle: — Šobrīd es nevaru to atklāt. Jo šie jautājumi katrā gadījumā tiks vērtēti ļoti individuāli. Bet ir skaidrs, ka daudzos gadījumos uzņēmuma bilance tiks pārkārtota un šie parādi tiks “izstrukturēti ārā”. Šādā veidā mēģināsim uzlabot arī pašreizējo maksājumu bilanci par siltumu un enerģiju. Man jāsaka, ka pagājušā un šā gada laikā mūsu darbības kopumā ir bijušas pietiekami efektīvas. Ja iepriekš nenokārtoto maksājumu par elektroenerģiju kavējumi daudzos gadījumos bija tuvu 80–90 dienām, šodien vidēji tie nepārsniedz 30 dienas. Katrā ziņā maksājumu disciplīna valstī ir paaugstinājusies. Tas, protams, daudzos gadījumos nav atrisinājis agrāko parādu samaksas jautājumu, bet kārtējo parādu nenomaksāšana vairs nepieaug.

Jautājums: — Pagājušā gada 19. decembrī Saeima izdarīja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurā noteikts, ka kārtību, kādā personām aprēķina nodokļus no kokmateriālu realizācijas, apstiprina Ministru kabinets. Cik tālu šis jautājums ir pavirzījies uz priekšu?

Andris Šķēle: — Jāatzīst, ka tas tiešām Ministru kabinetā nav apstiprināts. Acīmredzot man būs arī mazliet vieglāk, jo finansu ministrs spēs to materiālu, par ko pašlaik tiek diskutēts, pietiekami ātri noslīpēt, un Ministru kabinetā tas tiks apstiprināts. Gribētu tikai vēlreiz atkārtot to, kam pieskārāmies pagājušajā preses konferencē. Protams, vislabāk būtu, ja šie uzņēmēji, kas plāno savus ieņēmumus ilgstoši veidot caur šo biznesu, organizētos tomēr kādā uzņēmējdarbības formā. Tad viņiem jau šajā periodā nebūtu bijušas nekādas problēmas.

Jautājums: — Vai valdība nevarētu kaut kā iejaukties, lai netiktu pārlieku paaugstināti siltuma piegādes tarifi, kas kļuvuši par smagu slogu iedzīvotājiem?

Andris Šķēle: — Atkārtošu, ka šie gadījumi tāpat ir izskatāmi Energoapgādes regulēšanas padomē atbilstoši metodikām. Tātad arī tarifiem strīdu gadījumā ir jābūt apstiprinātiem šajā padomē. Ko es vēl varētu teikt? Man šķiet, ka daudzos gadījumos tiešām atkal tiek pieļautas zināmas monopolistu nelikumības. Ir zināmi konkrēti gadījumi, kad cilvēki vispār nelieto silto ūdeni telpu apsildei, bet varbūt lieto elektroradiatorus vai kaut ko tamlīdzīgu. Vai arī ir uzstādījuši mērinstrumentus, kas uzrāda būtiski zemāku siltuma patēriņu. Tad, protams, šis attiecīgais monopolists uzreiz mēģina kompensēt savu neiegūto peļņu nevis ar sava darba uzlabošanu vai iekšējo zudumu novēršanu, bet mēģina pacelt tarifus. Šeit tiešām ir jāiejaucas un jāstrādā caur Energoapgādes regulēšanas padomi.

Vēl viens moments, ko es gribētu pieminēt. Es aicināšu Energoapgādes regulēšanas padomi — to, protams, darīšu ar ekonomikas ministra starpniecību — apsvērt arī tādu lietu: proti, ja valstī inflācija ir pietiekami zemā līmenī, par kādu periodiskumu, pārskatot šos monopolu tarifus, varētu būt runa? Ja šobrīd valstī gada inflācija ir zem 15 procentiem, varbūt tas darāms divreiz gadā. Domāju, ka tik lieli, nopietni uzņēmumi spēs sarēķināt savu biznesu vismaz pusgadu uz priekšu. Man šķiet, ka nav pareizi, ja vienas ziemas sezonas laikā var mainīties, teiksim, divas reizes kaut kādi tarifi. Jo mums jādomā tomēr par patērētājiem. Kā viņi lai sarēķina savu, ja tā var teikt, ziemas bilanci? Viņi aptuveni zina savus ieņēmumus no darba algas vai kā cita, ir plānojuši savus izdevumus, bet nav rēķinājušies ar to, ka divas reizes pie diezgan zemas inflācijas, kāda pašlaik ir valstī, mainīsies tarifi. Domāju, ka šis biežums tomēr varētu būt saistīts ar inflācijas tempu. Domāju, ka šeit nav visu izdarījušas valsts institūcijas, lai monopolistam uzliktu kaut kādus viņa darbības rāmjus.

Jautājums: — Kā, jūsuprāt, varētu mazināt “Saimnieka” aizvainojumu sakarā ar tā nepietiekamo pārstāvību valdībā? Varbūt viņiem varētu piešķirt vēl kādu ministra posteni?

Andris Šķēle: — Man šķiet, ka Demokrātiskā partija “Saimnieks” ir skaidri deklarējusi, ka viņi netiecas pēc kaut kādiem papildu amatiem valdībā. Man jāsaka, ka šobrīd Demokrātiskajai partijai “Saimnieks” ir pavisam četri ministra posteņi, ieskaitot vienu valsts ministru. Pie tik kompakta pašreizējās valdības modeļa faktiski visiem ministriem es vienmēr esmu devis balsstiesības. Tā ka šī pārstāvniecība ir pilnīgi izsvērta un līdzsvarota. Un man pašlaik nešķiet, ka Demokrātiskajai partijai “Saimnieks” būtu tik strauji mainījušies tās plāni.

Jautājums: — Kā vērtējat to, ka pēdējā mēneša laikā trīs reizes nav notikušas preses konferences pēc valdības sēdes, bet pati pēdējā sākās pusstundu vēlāk?

Andris Šķēle: — Acīmredzot es neesmu spējis pabeigt valdības sēdes plānotajā laikā. Ir plānots beigt valdības sēdes pulksten piecos. Tagad tās arī attiecīgi agrāk sākas, lai no pulksten pieciem valdības locekļi varētu atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Es centīšos laboties.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā