Pēc ceļa

Nobeigums.

Sākums —

“LV” nr.58/59,

“LV” nr.60, 61/62

Turcija — izjūtās, pārdomās, vērtējumos, atmiņā

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris:

21. februāris. Vizītes ceturtā — pēdējā diena

Rīts sākas ar tipiskāko Stambulas vietu apmeklējumu — Stambulas Lielo tirgu, muzejiem un sultāna Ahmeta (Zilo) mošeju. Tieši šeit, unikālajā, kilometriem garajā tirgū un zem Zilās mošejas gigantiskā kupola, vislabāk izjūtama Austrumu specifika. Mūžīgā dinamika, komunikācija, kustība — un kluss cilvēka niecības apcerīgums mūžības likumu priekšā. Lielā tirgus pasāžās valda puskrēsla, ko bikli cenšas kliedēt veikaliņu logos iedegtās sveces. Dažos Latvijas saziņas līdzekļos kolēģi vēlāk šo savdabību izskaidroja ar piektdienas klusināto raksturu, kad it kā neesot brīv tirgoties. Šo rindu autors no vairākiem avotiem — gan Turcijas protokola pārstāvjiem, gan pašiem turku tirgotājiem — dzirdēja daudz prozaiskāku atbildi: esot noticis miseklis ar elektrības piegādi.

Arī sultāna Ahmeta Zilajā mošejā zem gigantiskā kupola valda puskrēsla. Pie durvīm visiem jānoauj apavi— vai tas būtu prezidents, viņa miesassargs, vai žurnālists. Godājamais Cemils Akcajs prezidentam Ulmanim ilgi un, pacietīgi skaidro mošejas uzbūves nianses un islama ticības atribūtus, bet daudzie tūristi aiz barjeras vērš fotoaparātu un videokameru objektīvus uz plecīgo vīru ar tik iespaidīgu pavadoņu pulku.

“Kas ir šī persona?” iznākot no mošejas, man prasa skaistas itāļu studentes.”

“Tas ir Guntis Ulmanis, Latvijas Republikas Valsts prezidents. Šodien beidzas viņa valsts vizīte Turcijā.”

“AirBaltic” stjuartes lidmašīnā visus sagaida ar šampanieti. Šoreiz mūsu maršruts ved pāri Rumānijas pilsētai Konstancei un Moldovai, Ukrainas galvaspilsēta paliek 3OO kilometrus sānis. Trīs mājupceļa stundas paiet intervijās, pārrunās, vērtējumos. Un tad jau zem lidmašīnas spārniem slīd Latvijas meži. Loks virs mums tik pazīstamā Rīgas jūras līča, un vēl pēc pāris minūtēm “Avro 70” riteņi viegli vieglītiņām pieskaras mūsu pašu lidostas betona klājumam. Salonā atskan aplausi. Valsts prezidents Guntis Ulmanis pieceļas un, pagriezies pret savu pavadītāju pulku, saka: “Vizīte ir beigusies. Paldies visiem, kas to sagatavoja, kas mani tajā pavadīja, kas vizīti atspoguļoja! Paldies jums visiem!” Un man iešaujas prātā — vai prezidentam kāds ir pateicis paldies?

Par četrām saspringta darba dienām.

Tik nozīmīgām Latvijas labklājībai, Latvijas nākotnei Eiropā un pasaulē.

Latvijas ārlietu ministrs starp Eiropu un Āziju

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” speciālkorespondents

Valdis Birkavs: “Latvijas Valsts prezidenta vizīte Turcijā bija sekmīgāka, nekā varējām paredzēt”

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs — Latvijas žurnālistiem “AirBaltic” lidmašīnā, Latvijas Valsts prezidentam un Latvijas oficiālajai delegācijai atgriežoties no valsts vizītes Turcijā:

—Vizīte bija pareizajā laikā, ar pareizajiem cilvēkiem. Tā izrādījās vēl veiksmīgāka, nekā sākumā varējām iedomāties. Piemēram, vēl vizītes pēdējā dienā Turcijas prezidents no galvaspilsētas Ankaras piezvanīja Guntim Ulmanim uz Stambulu un vaicāja, kā viņam klājas. Arī tas liecina par mūsu attiecību īpašo raksturu. Tā notiek tikai tad, ja izdodas rast kopīgu valodu. Tagad viss būs atkarīgs no turpinājuma. Un turpinājums sāksies faktiski tūlīt — pēc pavisam īsa brīža sāksies “follow up” vizītes, un ir arī skaidrs, kad būs Turcijas prezidenta Demirela vizīte Rīgā. Sākumā bija plānots, ka viņš brauks tikai uz Lietuvu un Igauniju. Latvija vispār nebija Turcijas prezidenta vizītes plānā. Tagad viņš Latvijā uzturēsies ilgāk nekā citur, visticamāk, ka šī vizīte būs 5.un 6.jūnijā. Arī tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo tā būs tikšanās vēl pirms Madrides. Es domāju, Turcijas pozīcija Baltijas jautājumā varētu būt diezgan nozīmīga Madrides sammita laikā.

— Jautājums ar politisku zemtekstu: kurā kontinentā tomēr bija Latvijas Valsts prezidenta vizīte — Eiropas valstī vai Āzijas valstī?

— Neapšaubāmi, Eiropas valstī. Valstī, kas grib būt Eiropas Savienībā.

— Vai Āzijas aspekts Turcijai vairs nav būtisks?

— Es domāju, ka ir. Jo viena valsts jau nevar tik viegli sevi norakstīt no savas pagātnes. Bet viņi intensīvi cenšas eiropeizēties. Šo stratēģiju varēja labi redzēt Latvijas Valsts prezidenta vizītes laikā.

— Vai Latvijas Valsts prezidenta sirsnīgā uzņemšana Turcijā nevar sarežģīt mūsu valsts attiecības ar Grieķiju?

— Turki savās pozīcijās bija ļoti korekti pret Grieķiju un nemēģināja mūs iejaukt viņu savstarpējo attiecību problēmās. Vēsturiski, manuprāt, tur ir zināmi sarežģījumi. Mēs jau redzam, cik smagas vēsturiskas problēmas bija starp Vāciju un Franciju. Man tas vienmēr licies paraugs, kā divas valstis var pārkāpt pāri savam vēsturiskajam mantojumam. Gribu piebilst, ka mēs to varētu darīt un mums tas jādara ar Krieviju. Un es esmu arī aicinājis Krieviju to darīt. Pārkāpt pāri šim smagajam vēsturiskajam mantojumam.

Šādas valsts vizītes, ko reizēm uzskata par lielu naudas tērēšanu, ir visefektīvākais līdzeklis valstu attiecību uzlabošanai. Ja tās ir labi sagatavotas un notiek laikā. Un ja pēc tam notiek darbība, nevis tikai papriecāšanās, cik skaisti bijis. Galvenais darbs jau nāk pēc tam.