PRIVATIZĀCIJAS AĢENTŪRAS ZIŅAS

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” atskaite par paveikto laika posmā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 31.decembrim

1996.gadā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” turpināja 1995.gadā iesākto darbu valsts īpašuma privatizācijas jomā. Pamatojoties uz iepriekšējo gadu darba pieredzi un Deklarāciju par Ministru kabineta darbu, Privatizācijas aģentūra (turpmāk — PA) savu darbu ir izvērsusi šādās jomās:

1. Tiesību aktu izstrādes jomā

1.1. Pēc PA priekšlikuma pieņemti 13 tiesību akti:

• Ministru kabineta 05.01.1996. noteikumi nr.7 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā);

• Ministru kabineta 05.01.1996. noteikumi nr.9 “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā);

• Ministru kabineta 05.01.1996. noteikumi nr.14 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā);

• Ministru kabineta 10.04.1996. noteikumi nr.125 “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā);

• Ministru kabineta 10.04.1996. noteikumi nr.127 “Noteikumi par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā);

• Ministru kabineta 10.04.1996. noteikumi nr.128 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”” (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā);

• Ministru kabineta 10.04.1996. noteikumi nr.135 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā);

• Ministru kabineta 10.04.1996. noteikumi nr.142 “Noteikumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās” (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā);

• Ministru kabineta 06.08.1996. noteikumi nr.298 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (izdoti Satversmes 81.panta kārtībā);

• Ministru kabineta 06.08.1996. noteikumi nr.309 “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 21.novembra noteikumos nr.357 “Noteikumi par privatizācijas procesā uzņēmējsabiedrībās pārveidojamo valsts un pašvaldību uzņēmumu minimālo kapitāla daļu, kas nododama pensiju fondam””;

• Ministru kabineta 06.08.1996. noteikumi nr.310 “Kārtība, kādā slēdzams pilnvarojuma līgums ar valsts vai pašvaldības pilnvarnieku”;

• Ministru kabineta 09.12.1996. noteikumi nr.452 “Grozījums Ministru kabineta 1994.gada 29.novembra lēmumā nr.144 “Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma pārskatiem un Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja darbības nolikumu””.

• Ministru kabineta 16.07.1996. noteikumi nr.265 “Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju”.

1.2. PA darbinieki ir piedalījušies šādu tiesību aktu projektu izstrādē:

• 12.06.1996. likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””;

• 12.09.1996. likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

PA darbinieki piedalījās Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemto Ministru kabineta noteikumu izskatīšanā Saeimas komisijās. Uz Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemto Ministru kabineta noteikumu pamata Saeima pieņēma šādus likumus:

• 08.07.1996. likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”;

• 08.07.1996. likums “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”;

• 24.10.1996. likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””;

• 05.12.1996. likums “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””;

• 10.12.1996. likums “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””;

• 17. 12. 1996. likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””;

• 17.12.1996. likums “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 11. maija lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

1996.gadā tika pieņemti visi normatīvie akti, lai valsts īpašuma privatizācija varētu noritēt raiti un atbilstoši likumu prasībām. Diemžēl grozījumu likumā “Par zemes privatizāciju Latvijas Republikas pilsētās” ilgā izskatīšana Saeimā aizkavēja uzsākt valsts īpašuma objektu privatizāciju kopā ar zemi.

1.3. PA turpina darbu pie šādiem tiesību aktu projektiem:

Tiesību akti, kuri 1997.gada janvārī pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā:

• Ministru kabineta noteikumi “Par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”;

• Ministru kabineta noteikumi “Grozījums Augstākās padomes 1991.gada 3.novembra lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””;

• Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””;

• Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””;

• Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””;

• Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi likumā “Par zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

1996.gada beigās PA turpināja strādāt pie Ministru kabineta noteikumu projekta “Par kārtību, kādā Privatizācijas aģentūra tiek finansēta un veic norēķinus ar privatizācijas fondiem un valsts budžetu”.

2. Līdzdarbība valdības prioritāro pasākumu īstenošanā

PA pārstāvji piedalās šādās valdības izveidotās darba grupās:

• Komisija uzņēmumu parādu un nokavējuma naudas piedziņai (izveidota ar Ministru kabineta 08.01.1996. rīkojumu nr.6);

• Nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarināšanas komisija (izveidota ar Ministru kabineta 22.05.1996. rīkojumu nr.175);

• Komisija apkures sezonas nodrošināšanai un valsts iestāžu un uzņēmumu un pašvaldību savstarpējo siltumapgādes parādu kārtošanai (izveidota ar Ministru prezidenta 17.09.1996. rīkojumu nr.254);

• Darba grupa pašvaldību 1997.gada kopsavilkuma pārskatu sagatavošanai (izveidota ar Ministru kabineta 18.09.1996. rīkojumu nr.381);

• Darba grupa tranzīta veicināšanai (izveidota ar Ministru prezidenta 24.10.1996. rīkojumu nr.282);

• Darba grupa likumprojekta par šķīrējtiesām izstrādāšanai (izveidota ar Tieslietu ministrijas 13.11.1996. rīkojumu nr.1–1/87);

• Darba grupa privatizācijas sertifikātu ātrākai izmantošanai (izveidota ar Ministru kabineta 10.12.1996.rīkojumu nr.502).

Atbilstoši Ministru kabineta 12.11.1996. sēdē akceptētajiem priekšlikumiem par energouzņēmumu parādu sakārtošanu un maksājumu disciplīnas uzlabošanu, PA pārstāvji darbojas darba grupā, kas izstrādā plānu par enerģijas lietotāju nenomaksāto parādu samazināšanu.

Izpildot Ministru prezidenta 10.07.1996. rīkojumu nr.199, PA materiāltehniski nodrošina darba grupas darbu, kura izstrādā likumdošanas aktu paketi par koncerniem. Šīs darba grupas vadītājs ir PA juridiskais direktors V.Šadinovs.

3. Privatizācijas jomā

3.1. Pēc PA ierosinājuma pieņemtie Ministru kabineta rīkojumi par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai:

3.1.1. – 18.01.1996. nr.15 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”;

3.1.2. – 14.02.1996. nr.47 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”;

3.1.3. – 21.02.1996. nr.57 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”;

3.1.4. – 21.02.1996. nr.58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”;

3.1.5. – 13.03.1996. nr.71 “Par valsts uzņēmumu “Rīgas kino un video nomas valsts bāzes uzņēmums””;

3.1.6. – 05.07.1996. nr.264 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”;

3.1.7. – 10.07.1996. nr.273 “Par valsts uzņēmumu “Latvijas Jūras medicīnas centrs””;

3.1.8. – 14.08.1996. nr.341 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu”;

3.1.9. – 11.09.1996. nr.373 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”;

3.1.10. – 02.10.1996. nr.393 “Par valsts uzņēmumu “Liepājas dzirnavas””;

3.1.11. – 23.10.1996. nr.431 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”;

3.1.12. – 04.12.1996. nr.490 “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumā nr.58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai””;

3.1.13. – 18.12.1996. nr.515 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”.

Ar Ministru kabineta rīkojumiem privatizācijai 1996.gadā pavisam nodoti 394 valsts īpašuma objekti.

3.2. Ministru kabinets ar šādiem rīkojumiem nodevis Privatizācijas aģentūrai likvidācijai valsts uzņēmumus un valsts akciju sabiedrības:

3.2.1. – 07.02.1996.nr.38 “Par valsts uzņēmuma “Dikļi” likvidāciju”;

3.2.2. – 15.03.1996. nr.79 “Par atsevišķu valsts uzņēmumu likvidēšanu”;

3.2.3. – 06.06.1996. nr.208 “Par atsevišķu valsts agroservisa uzņēmumu likvidāciju”;

3.2.4. – 21.06.1996. nr.232 “Par valsts akciju sabiedrības “Madonas labība” likvidāciju”;

3.2.5. – 14.08.1996. nr.341 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu”;

3.2.6. – 06.11.1996. nr.447 “Par valsts uzņēmuma “Valsts Tukuma skaitļošanas centrs” likvidāciju”.

Ar Ministru kabineta rīkojumiem 1996.gadā pavisam likvidācijai nodoti 30 valsts uzņēmumi un valsts akciju sabiedrības.

3.3. Pēc PA ierosinājuma pieņemtie Ministru kabineta rīkojumi par valsts kapitāla daļu pārdošanu:

3.3.1. – 18.01.1996. nr.13 “Par valsts kapitāla daļu pārdošanu”;

3.3.2. – 15.05.1996. nr.160 “Par valsts kapitāla daļu pārdošanu”;

3.3.3. – 24.07.1996. nr.296 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”;

3.3.4. – 07.08.1996. nr.318 “Par valsts kapitāla daļu pārdošanu”;

3.3.5. – 14.08.1996. nr.341 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu”;

3.3.6. – 18.12.1996. nr.516 “Par valsts kapitāla daļu pārdošanu”;

3.3.7. – 27.12.1996. nr.540 “Par Latvijas–Zviedrijas–Somijas kopuzņēmuma “Latvijas mobilais telefons (LMT)” SIA valsts kapitāla daļu privatizāciju”.

Ar Ministru kabineta rīkojumiem 1996.gadā pārdošanai nodotas 92 valsts kapitāla daļas.

3.4. Ministru kabinets ar 21.08.1996. rīkojumu nr.358 “Par valsts zemes gabalu pārdošanu Rīgā” nodevis PA pārdošanai 9 zemes gabalus.

Turklāt valsts īpašuma objektu privatizācijas procesā nodalītas un dažāda līmeņa pašvaldībām ar 11 Ministru kabineta rīkojumiem nodotas 90 sociālo objektu grupas (galvenokārt dzīvojamās mājas ar palīgobjektiem).

3.5. Privatizācijas jomā paveiktais:

• Pavisam kopš PA nodibināšanas privatizācijai nodoti 824 valsts īpašuma objekti, 144 valsts kapitāla daļas, 37 valsts nekustamie īpašumi, 9 valsts zemes gabali, likvidācijai — 68 valsts uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kā arī 224 denacionalizācijas lietas.

• PA lauzusi privatizācijas līgumus un atkārtoti uzsākusi 8 valsts īpašuma objektu privatizāciju.

• PA pieņēmusi lēmumus par 56 privatizācijai nodoto valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību likvidāciju, kā arī vēl 12 valsts uzņēmumiem apstiprinājusi privatizācijas pamatnostādnes, par privatizācijas paņēmienu nosakot uzņēmuma likvidāciju.

• PA valdījumā atrodas 235 valsts īpašuma objekti, kuri atbilstoši 16.06.1992. likumam “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību” nodoti nomā ar izpirkumu.

• PA atvērusi 824 privatizācijas sertifikātu kontus, kuros ieskaitīti 10,5 milj. sertifikātu 294 milj. latu nominālvērtībā.

1996.gadā:

• PA apstiprinājusi 319 valsts īpašuma objektu privatizācijas pamatprincipus un 355 objektu privatizācijas noteikumus.

• Par akciju sabiedrībām pārveidoti 14 valsts uzņēmumi.

• Noslēgti 265 objektu pirkuma līgumi, pārdoto valsts īpašuma objektu atlikusī bilances vērtība bija 15,1 milj. latu, pārdošanas cena — 34,7 milj. latu. No kopējās pārdošanas cenas maksājumi jāveic 33% latos, 67% sertifikātos (informācija par privatizācijas darījumu apjomu 1996.gadā tiek precizēta).

• Saskaņā ar pirkuma līgumiem pircēji pārņem saistības par 19,7 milj. latu, apņemas investēt nopirktajos objektos 34,3 milj. latu.

• Pirkuma līgumos paredzēts saglabāt 11 779 darba vietas.

• No iepriekš minētajiem par 1 latu pārdoti 29 valsts īpašuma objekti. To pircēji pārņēmuši objektu saistības 8,64 milj. latu apmērā, garantējuši investīcijas 4,9 milj. latu un apņēmušies saglabāt 1639 darba vietas.

• Pārdotas 16 valsts kapitāla daļas par kopējo pārdošanas cenu 9,0 milj. latu. Maksājumi jāveic 64% latos, 36% sertifikātos. No kopējās pārdošanas cenas 6,6% samaksājušas fiziskas personas, 92,4% — juridiskās personas.

• PA ieskaitījusi valsts īpašuma privatizācijas fondā 5,587 milj. latu, pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos — 953 tūkst. latu.

• Likvidācijas process pabeigts 18 uzņēmumiem.

• Noslēgti 7 denacionalizējamo uzņēmumu valsts mantas pirkuma līgumi. PA izskatījusi 28 denacionalizācijas lietas.

• Noslēgti 52 pirkuma līgumi pēc nomas ar izpirkumu. Kopējā līgumos noteiktā pārdošanas cena — 5,5 milj. latu.

• PA saņēmusi 65 pieteikumus valsts budžeta pamatparādu kapitalizācijai. PA pieņēmusi 18 lēmumus par parādu kapitalizāciju. Kopējā kapitalizējamo parādu summa — Ls 5,06 milj. latu, tai skaitā 4 milj. latu — nodokļu pamatparāds. Dzēšamo nokavējuma un soda naudu summa — 1,7 milj. latu.

• PA iesaistījusies daudzos tiesas procesos gan kā prasītājs, gan kā atbildētājs.

3.6. Privatizācijas programmas:

• Publiskā piedāvājuma programma. Tās ietvaros 1996.gadā notikušas trīs uzņēmumu akciju piedāvājuma kārtas, piedāvājot 16 uzņēmumu akcijas. No tiem 10 uzņēmumu akcijas jau tiek kotētas biržā. Pavisam publiskā piedāvājuma programmas ietvaros piedāvātas 37 uzņēmumu akcijas.

• Akciju publiskais piedāvājums par naudu. 1996.gadā tika uzsākta valsts akciju pārdošana par naudu publiskā piedāvājuma programmas ietvaros: sekmīgi tika pārdoti 20,34% a/s “Jēkabpils cukurfabrika” akciju.

• Valsts uzņēmumu starptautisko piedāvājumu konkursu (tenderu) organizēšana. 1996.gadā tika organizēts viens starptautiskais piedāvājuma konkurss, piedāvājot 28 vidējus un lielus valsts uzņēmumus. Konkursa rezultātā tika saņemti 102 privatizācijas piedāvājumi. Pavisam notikuši 4 konkursi, kuros par piedāvātajiem 153 uzņēmumiem saņemti 3343 informācijas pieprasījumi un 542 privatizācijas piedāvājumi.

• Uzņēmumu restrukturizācijas programma. Programmas ietvaros apsekoti 25 valsts īpašuma objekti, veikta 4 objektu dziļāka izpēte (skrīnings), kā arī v/u “Ogre” due diligence.

3.7. Nozīmīgākie privatizācijas darījumi 1996.gadā:

3.7.1. Lielākie privatizētie valsts īpašuma objekti:

• Pēc strādājošo skaita: valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīca — tajā uz privatizācijas brīdi strādāja 1207 darbinieki un v/u “Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca” — 898 darbinieki.

• Pēc apgrozījuma: valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīca — tās apgrozījums 1996.gada 3.ceturksnī bija 5,4 milj. latu un v/u “Ventspils transporta ekspedīcija” — 1,4 milj. latu.

• Pēc aktīvu lieluma: v/u “Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca” — tās aktīvi uz 01.10.1996. bija 12 milj. latu, valsts Valmieras stikla šķiedras rūpnīca — 7,5 milj. latu un v/u “Latvijas nafta” Rīgas naftas bāze — 3,3 milj. latu.

3.7.2. Lielākā pārdošanas cena:

• A/s “Rīgas transporta flote” akciju kontrolpaketes pārdošanas cena — 8,3 milj. latu, no tiem 35% jānomaksā sertifikātos.

• Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas kontrolpaketes pārdošanas cena — 5,6 milj., no tiem 93% jānomaksā sertifikātos.

• A/s “Ventamonjaks” valsts kapitāla daļas pārdošanas cena — 3,4 milj. latu, no tiem 50% jānomaksā sertifikātos.

3.7.3. Lielākās investīcijas:

• Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas kontrolpaketes īpašniekam “Glasseiden GmbH Oschatz” saskaņā ar pirkuma līgumu jāveic investīcijas 13 milj. latu apmērā.

• A/s “Rīgas transporta flote” kontrolpaketes īpašniekam “Lavinia Corporation” saskaņā ar pirkuma līgumu jāveic investīcijas 6 milj. latu apmērā.

• Sauriešu valsts buvmateriālu kombināta obj. nr.1 — ģipškartona plātņu ražotnes pircējam SIA “Knauf Marketing Rīga” saskaņā ar pirkuma līgumu jāveic investīcijas 4 milj. latu apmērā.

3.7.4. Pārsteidzošākie darījumi:

• V/u “Latvijas nafta” Rīgas naftas bāzes pārdošana par 1 latu un pircējam nododamajām Pasaules bankas kredīta saistībām 2,7 milj. latu.

• V/u “Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīca” akciju kontrolpaketes pārdošana par 710 tūkst. latu, pircējam pārņemot saistības nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 286 300 latu un apņemoties veikt investīcijas 2 milj. latu apmērā. Diemžēl šī objekta privatizācijas pabeigšanu aizkavē kontrolpaketes pretendentu pārsteidzošā vēlme tiesāties ar PA.

3.7.5. Nozīmīgākie uzsāktie projekti:

Par nozīmīgākajiem uzsāktajiem projektiem uzskatāma lielo valsts īpašuma objektu privatizācijas uzsākšana: VAS “Latvijas krājbanka” privatizācijas pirmā posma realizēšana, konkurss VAS “Latvijas gāze” stratēģiskajiem investoriem, sarunas ar VAS “Latvijas kuģniecība” un VAS “Latvenergo” potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem.

3.8. Privatizācijas jomā paredzēts turpināt darbu pie šādām programmām:

• Valsts īpašuma objektu privatizācijas parastā kārtībā. Kopumā līdz 1996.gada beigām privatizācijai nodoti vairāk nekā 90% visu valsts uzņēmumu un valsts uzņēmējsabiedrību. 1997.gadā privatizācijai tiks nodotas vairākas valsts sporta bāzes, atsevišķa iznomāta valsts manta, kā arī daži valsts uzņēmumi, kas veic specifiskas funkcijas.

• Publiskā piedāvājuma programma. 1997.gadā programma noritēs nepārtraukti, ar Rīgas Fondu biržas starpniecību piedāvājot iedzīvotājiem par privatizācijas sertifikātiem vismaz 25 lielo un vidējo uzņēmumu akcijas, kā arī — vairāku sabiedrību akcijas pārdodot par naudu ar Rīgas Fondu biržas starpniecību.

• Lielo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību privatizācija. Turpināsies VAS “Latvijas gāze”, AS ”Latvijas Unibanka”, VAS “Latvijas kuģniecība”, VAS “Latvijas Krājbanka”, VAS “Latvenergo”, VAS “Ventspils nafta”, VAS “VEF” privatizācija. Tiks veikti sagatavošanās darbi, lai 1998.gada pirmajā pusē varētu uzsākt SIA “Lattelekom” valsts kapitāla daļu privatizāciju.

• Tiks uzsākta zemes privatizācija kopā ar uzņēmumu. Agrāk privatizēto un denacionalizēto uzņēmumu īpašniekiem tiks dota iespēja izmantot zemes pirmpirkuma tiesības.

• Valsts kapitāla daļu pārdošana turpināsies uzsāktajos tempos. Lielāka vērība tiks veltīta kapitāla daļu pārdošanai uzņēmējsabiedrībās, kurās valstij pieder vairāk nekā 50% balsu, daļu no šo uzņēmumu akcijām piedāvājot publiskajā piedāvājumā vai stratēģiskajiem investoriem. Tiks uzsākta parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojušos valsts kapitāla daļu privatizācija.

• Valsts uzņēmumu likvidācija. Turpināsies PA nodoto uzņēmumu likvidācijas process, kā arī uzņēmumu likvidācija to privatizācijas gaitā. PA atbilstoši likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” prasībām veiks maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību administratora funkcijas.

• Tiks izskatītas vismaz 50 valsts īpašuma denacionalizācijas lietas.

• Paredzēts ieskaitīt valsts īpašuma privatizācijas fondā 30 miljonu latu no valsts īpašuma pārdošanas, kā arī 1 milj. latu — pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos.

• Turpmākajos divos gados valsts īpašuma privatizācijas procesā paredzēts dzēst privatizācijas sertifikātus 700 milj. latu nominālvērtībā.

4. Organizatoriskajā jomā

4.1. PA līdzdalība uzņēmējsabiedrībās

Lai sekmētu privatizācijas procesa norisi, PA iestājusies šādās uzņēmējsabiedrībās:

• bezpeļņas organizācija akciju sabiedrība “Latvijas Centrālais depozitārijs”;

• bezpeļņas organizācija SIA “Latvijas Tehnoloģiskais parks”;

• bezpeļņas organizācija SIA “Privatizācijas aģentūras starptautiskā šķīrējtiesa”;

• akciju sabiedrība “URP Latvija”,

kā arī — Latvijas tautas sporta asociācijā.

4.2. PA padomes darbība

Pirmais PA padomes sastāvs tika apstiprināts ar Ministru kabineta 29.03.1994. rīkojumu nr.149–r. Ievērojot 6. Saeimas vēlēšanu rezultātus, ar Ministru kabineta 24.01.1996. rīkojumu nr.30 apstiprināts jauns padomes sastāvs. Saskaņā ar likumu un PA statūtiem padomes sastāvā ietilpst pa vienam katras Saeimas frakcijas ieteiktam pārstāvim, kā arī piecas valsts pilnvarnieka ieteiktas personas. Valsts pilnvarnieks un padomes priekšsēdētājs ir ministrs, kurš atbild par privatizācijas jautājumiem (līdz 03.01.1996. — R.Jonītis, no 01.03.1996. līdz 14.08.1996. — Ē.Kaža, no 14.08.1996. līdz 12.11.1996. — J.Dzenis, no 12.11.1996. — G.Krasts). Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts J.Bergmanis.

1996.gadā notikušas 10 PA padomes sēdes, kurās izskatītas PA valdes atskaites par paveikto, analizēta lielo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību privatizācijas gaita, izskatītas sūdzības par PA valdes darbu, kā arī citi jautājumi. Pēc padomes ieteikuma G.Krasts apstiprinājis PA 1997.gada izdevumu tāmi un par PA 1996.gada finansu pārskata audita veicēju apstiprinājis starptautisko auditorfirmu “Coopers & Lybrand”.

Vidēji vienā sēdē piedalījušies 10,9 padomes locekļi, bet padomes locekle, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Strode piedalījusies tikai vienā padomes sēdē.

4.3. PA ekspertu padomes darbība

PA ekspertu padome darbojas saskaņā ar 07.03.1995. PA valdes apstiprināto nolikumu. Pavisam iecelti 47 eksperti. Vismaz trīs eksperti veic katru privatizācijas noteikumu ekspertīzi.

4.4. PA ikdienas darbs

PA uz 31.12.1996. strādāja 110 darbinieki. PA darbu vada valde, kuras sastāvā ietilpst ģenerāldirektors un 4 direktori. Valdes sēdes notiek regulāri, bet ne retāk kā reizi nedēļā. Pavisam notikusi 201 valdes sēde, pieņemti 2450 lēmumi. Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām regulāri piedalījušies Valsts kontroles pārstāvji, bet, likumā noteiktajos gadījumos, — uzņēmumu darba kolektīvu pilnvarotie pārstāvji. Lai koordinētu ārvalstu tehnisko palīdzību privatizācijas jomā, notikušas 16 ārvalstu organizāciju pārstāvju tikšanās. Regulāri, katru ceturtdienu notiek sanāksmes par publiskā piedāvājuma programmas īstenošanu, kurās piedalās Rīgas Fondu biržas, Latvijas Centrālā depozitārija, Latvijas Krājbankas un Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārstāvji — pavisam notikušas 47 sēdes.

PA saņēmusi 14 452 dokumentus (iesniegumus, privatizācijas ierosinājumus, privatizācijas priekšlikumus u.c.), bet izsūtījusi — 17556 dokumentus. Par valsts īpašuma privatizāciju presē ievietoti 3172 sludinājumi, notikušas 25 preses konferences. Ar PA atbalstu ēterā izgājuši 52 radioraidījumi “Privatizācijas vēstis”, 51 TV tematiskais raidījums “Mans būs mans”. PA apmeklējuši vidēji nedēļā 800 cilvēki.

Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors J.Naglis

---

Kārtība, kādā aptieku darbinieku dibinātām statūtsabiedrībām vai individuāliem uzņēmumiem tiek atzītas pirmpirkuma tiesības uz privatizējamām valsts aptiekām

Apstiprināta ar Privatizācijas aģentūras valdes 1996. gada 14. janvāra lēmumu Nr. 5/80

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Kārtība, kādā aptieku darbinieku dibinātām statūtsabiedrībām vai individuāliem uzņēmumiem tiek atzītas pirmpirkuma tiesības uz privatizējamām valsts aptiekām (turpmāk — kārtība) izstrādāta, pamatojoties uz 1996. gada 24. oktobra likumu, kurš stājās spēkā 1996. gada 27. novembrī, un papildina likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17. panta “Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības” pirmo daļu ar trešo punktu, nosakot, ka pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo valsts aptieku ir:

1.1.1. individuālajam uzņēmumam, kura dibinātājs ir farmaceits, kas privatizējamā aptiekā ir vienīgais darbinieks,

1.1.2. statūtsabiedrībām, kurās ne mazāk kā 51procents pamatkaptiāla pieder personām ar farmaceitisko izglītību (turpmāk — farmaceiti), kas strādā privatizējamā aptiekā.

1.2. Šī kārtība regulē pirmpirkuma tiesību atzīšanu uz privatizējamām aptiekām:

1.2.1. kuras nodotas privatizācijai pēc 1996. gada 27. novembra,

1.2.2. kuras nodotas privatizācijai, bet līdz 1996. gada 27. novembrim noteiktajā kārtībā nav izsludināta pieteikšanās uz pirmpirkuma tiesībām,

1.2.3. kurām līdz 1996. gada 27. novembrim nav apstiprināti privatizācijas noteikumi,

1.2.4. kurām laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” pēc 1996. gada 27. novembra ir izsludināta atkārtota pieteikšanās uz pirmpirkuma tiesībām saskaņā ar Privatizācijas aģentūras valdes 1996. gada 14. novembra lēmumu Nr. 174/2091 “Par atkārtotu paziņojumu publicēšanu pirmpirkuma tiesību pieteikšanai uz privatizējamajām aptiekām”:

1) apstiprināts pretendents, bet pirkums noteiktajā kārtībā un termiņā nav noticis,

2) apstiprināti privatizācijas noteikumi, bet noteiktajā termiņā nav pieteikušies pretendenti,

3) bijis sludinājums par pieteikšanos uz pirmpirkuma tiesībām, bet nav apstiprināti privatizācijas noteikumi.

1.3. Pirmpirkuma tiesības uz aptieku var tikt atzītas tikai tādiem privatizācijas subjektiem, kuri pieteikumus iesnieguši laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludinātajā termiņā.

1.4. Par aptiekas privatizācijas pretendentiem ar pirmpirkuma tiesībām var atzīt tikai juridiskas personas saskaņā ar šīs kārtības 1.1. punktu.

1.5. Pirmpirkuma tiesības uz aptiekas privatizāciju ir aptiekas darbinieku dibinātām statūtsabiedrībām vai individuāliem uzņēmumiem, ja aptiekā strādā viens farmaceits.

Zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas aptieka, nav pirmpirkuma tiesību uz privatizējamo aptieku.

1.6. Aptiekas darbinieku dibinātās statūtsabiedrībās pamatkapitāla daļu sadalījumam jābūt šādam:

1.6.1. ne mazāk kā 51procentam jāpieder farmaceitiem, kuri strādā privatizējamajā aptiekā,

1.6.2. 49 procenti pilnībā vai daļēji var piederēt citiem privatizējamās aptiekas darbiniekiem, citām fiziskām un juridiskām personām, t. sk. zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas privatizējamā aptieka.

1.7. Privatizācijas aģentūra neizskata privatizējamo aptieku darbinieku savstarpējos strīdus par statūtsabiedrību dibināšanu un pieteikšanos uz aptieku pirmpirkuma tiesībām. Šāds strīds nevar būt par pamatu, lai neizskatītu noteiktā kārtībā iesniegtos pieteikumus uz aptiekas pirmpirkuma tiesībām.

Ja uz vienas aptiekas pirmpirkumu piesakās vairākas aptiekas darbinieku dibinātas statūtsabiedrības, kuras atbilst šīs kārtības nosacījumiem, un tās tiek atzītas par pretendentiem uz aptiekas pirmpirkumu, tad starp tām tiek rīkota izsole.

Ja aptiekā strādā vairāki farmaceiti un viens no viņiem grib atsevišķi pieteikties uz šīs aptiekas privatizāciju, tad viņam ir jādibina statūtsabiedrība.

2. Aptiekas privatizācijai ar pirmpirkuma tiesībām iesniedzamie dokumenti

2.1. Pieteikumu uz aptiekas pirmpirkumu iesniedz darbinieku dibināta statūtsabiedrība vai individuālais uzņēmums.

2.2. Pieteikumam pievienojami šādi dokumenti:

1) statūtsabiedrības vai individuālā uzņēmuma reģistrācijas apliecības un statūtu noraksti, kuri notariāli apstiprināti vai kurus apstiprinājis Privatizācijas aģentūras darbinieks, kurš ir pilnvarots veikt tādas darbības,

2) statūtsabiedrības dalībnieku (dibinātāju) sapulces protokols, kurā fiksēts lēmums piedalīties aptiekas privatizācijā ar pirmpirkuma tiesībām,

3) individuālā uzņēmuma vienīgā dibinātāja lēmums par piedalīšanos aptiekas privatizācijā ar pirmpirkuma tiesībām,

4) dalībnieku (dibinātāju) — farmaceitu izglītības diplomu un laulības apliecību noraksti, ja mainīts uzvārds.

2.3. Ja privatizējamās aptiekas darbinieki nav nodibinājuši un reģistrējuši savu statūtsabiedrību vai aptiekas darbinieku pirms 1996. gada 27. novembra reģistrētajā statūtsabiedrībā nepiedalās visi privatizējamā aptiekā pamatdarbā uz pilnu slodzi strādājošie farmaceiti, tad aptiekas vadītājam:

2.3.1. jāsasauc aptiekas darbinieku sapulce un tajā jāinformē par kārtību, kādā aptiekas darbinieku dibinātas statūtsabiedrības var pieteikties uz aptiekas pirmpirkuma tiesībām ar 1996. gada 27. novembri,

2.3.2. jāiesniedz Privatizācijas aģentūrā aptiekas darbinieku sapulces protokols, kurā fiksēta jautājuma izskatīšana par pieteikšanos uz aptiekas pirmpirkuma tiesībām.

2.4. Aptiekas darbinieku sapulces protokolā, kurā fiksēts lēmums realizēt pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo aptieku, jābūt atspoguļotam, uzrādot strādājošo uzvārdus:

1) sapulces norises datumam un aptiekas nosaukumam un adresei,

2) darbinieku skaitam pēc štatu saraksta (štatu saraksts jāpievieno),

3) to darbinieku sarakstam, kuri aptiekā strādā sludinājuma publicēšanas dienā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par pieteikšanos uz pirmpirkuma tiesībām (var pievienot protokolam),

4) darbinieku amatiem un uzvārdiem, kuri piedalās sapulcē,

5) darbinieku amatiem un uzvārdiem, kuri nepiedalās sapulcē, un nepiedalīšanās iemeslam,

6) darba kārtībai,

7) lēmumam par piedalīšanos aptiekas privatizācijā un darbinieku statūtsabiedrības dibināšanu,

8) katra darbinieka balsojumam,

9) sapulces vadītāja un protokolista parakstiem.

Vēlams, lai protokolu apstiprina arī sapulces izvirzīta uzticības persona, ja protokolu neparaksta visi aptiekas darbinieki, kuri piedalās sapulcē.

Ja Privatizācijas aģentūrai iesniegtajā darbinieku sapulces protokolā trūkst kādas no iepriekš norādītajām sastāvdaļām un papildus tiek iesniegti dokumenti, kas apliecina šīs ziņas, tad šādu protokolu Privatizācijas aģentūra var atzīt par pietiekamu.

2.5. Ja aptiekas darbinieki pirms 1996. gada 27. novembra ir reģistrējuši statūtsabiedrību, kurā nepiedalās visi aptiekā strādājošie farmaceiti, bet arī citi darbinieki vēlas piedalīties aptiekas privatizācijā, izmantojot pirmpirkuma tiesības, un šī statūtsabiedrība neiebilst, tad Privatizācijas aģentūrai jāiesniedz aptiekas darbinieku sapulces protokols un statūtsabiedrības institūcijas lēmums par jaunu dalībnieku uzņemšanu, kā arī citi norādītie dokumenti. Reģistrētās izmaiņas statūtsabiedrības statūtos jāiesniedz termiņā, kas norādīts šīs kārtības 2.6. punktā.

2.6. Ja aptiekas darbinieki privatizācijai ar pirmpirkuma tiesībām izsludinātajā pieteikšanās termiņā nav varējuši piereģistrēt statūtsabiedrību (individuālo uzņēmumu) Uzņēmumu reģistrā, tad pieteikumam uz pirmpirkuma tiesībām pievienojams apstiprinājums, ka attiecīgie dokumenti iesniegti Uzņēmumu reģistrā, bet statūtsabiedrībām iesniedzams arī dibināšanas līgums, kurš noformējams saskaņā ar likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 10. panta un likuma “Par akciju sabiedrībām” 13. panta prasībām.

Statūtsabiedrības reģistrācijas dokumentiem jābūt iesniegtiem Privatizācijas aģentūrā līdz dienai, kad Privatizācijas aģentūras aptieku privatizācijas pretendentu atlases komisija pieņem lēmumu par statūtsabiedrības vai individuālā uzņēmuma atzīšanu par pretendentu aptiekas privatizācijai ar pirmpirkuma tiesībām.

2.7. Ja aptiekas vienīgais darbinieks farmaceits vēlas pieteikties uz aptiekas privatizāciju ar pirmpirkuma tiesībām, tad viņam jādibina individuālais uzņēmums vai viena īpašnieka sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Viņam kā vienīgajam dibinātājam individuālā uzņēmuma vai SIA vārdā jāpieņem lēmums par pieteikšanos uz aptiekas pirmpirkuma tiesībām.

2.8. Ja aptiekas darbinieki pieteikušies uz aptiekas privatizāciju ar pirmpirkuma tiesībām pirms šīs kārtības apstiprināšanas, tad Privatizācijas aģentūras valde var noteikt termiņu, līdz kuram papildus jāiesniedz trūkstošie dokumenti, kuri norādīti šajā kārtībā.

3. Aptiekas privatizācijas ar pirmpirkuma tiesībām metode un paņēmiens

3.1. Aptieku ar pirmpirkuma tiesībām var privatizēt:

1) pārdodot aptieku uz nomaksu vai ar tūlītēju samaksu,

2) pārveidojot aptieku sabiedrībā ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrībā, ja aptiekas vadība iesniegusi pieteikumu uz vadības metodi.

3.2. Ja aptieku privatizē, pārveidojot statūtsabiedrībā, ar vadības metodi un pirmpirkuma tiesībām darbinieku dibinātai statūtsabiedrībai, tad:

3.2.1. aptiekas vadībai nosaka pamatkapitāla daļu līdz 25 procentiem,

3.2.2. pirmpirkuma tiesības uz daļas (akciju) kontrolpaketi nosaka aptiekas darbinieku dibinātai statūtsabiedrībai.

Šajā statūtsabiedrībā farmaceitiem jāpieder ne mazāk par 55 procentiem pamatkapitāla,

3.2.3. pensiju fondam piešķir pamatkapitāla daļu 5 procentu apmērā.

Ģenerāldirektors J. Naglis