Apvienotās Karalistes valsts ministrs Rīgā

Vizītes otrajā dienā

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 4.martā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministru seru Nikolasu Bonsoru (Sir Nicholas Bonsor) . Sarunā piedalījās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš un Latvijas un Lielbritānijas parlamentārās atbalsta grupas priekšsēdētājs Aristids Lambergs.

Draudzīgā savstarpējas sapratnes gaisotnē tika pārrunāta Latvijas virzība uz Eiropas Savienību un NATO, kā arī divpusējo attiecību jautājumi. N.Bonsors uzsvēra, ka Lielbritānija atbalsta iespējami straujāku Latvijas integrāciju ES, perspektīvā saskatot arī Latvijas dalību NATO struktūrās.

A.Čepānis iepazīstināja sarunas biedru ar ekonomisko reformu attīstību un Saeimas darbu, tuvinot Latvijas likumdošanu ES standartiem, kā arī ar pašreizējo politisko situāciju valstī. N.Bonsors visnotaļ atzinīgi vērtēja Latvijas panākumus inflācijas apkarošanā, bezdeficīta budžeta pieņemšanā un ekonomikas pārstrukturēšanā, atzīmējot, ka ir vērojama tautsaimniecības augšupeja. Britu diplomāts apliecināja savas valsts vēlmi padziļināt attiecības ar Latviju visās iespējamajās jomās, tostarp sniedzot praktisku palīdzību, kā arī veicinot britu privātā biznesa interesi.

Tika atzīmēts, ka tā ir visai liela, piemēram, attiecībā uz tranzīta iespējām, kā arī kuģniecības un enerģētikas sektora privatizāciju. Taču sīkā un vidējā biznesa ienākšanu kavē kriminogēnās situācijas draudi, kuru cēlonis ir nesakārtotās austrumu robežas.

Lielu uzmanību N.Bonsors veltīja Latvijas attiecībām ar Krieviju, akcentējot domu, ka Lielbritānijai rūp Baltijas drošības problēmas. Šajā sakarā tika uzdots jautājums par A.Čepāņa vizītes Maskavā rezultātiem un pašreizējām abu valstu attiecībām.

Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja sarunu biedram par Krievijas reakciju uz Latvijas konsekvento virzību uz ES un NATO, atzīmējot, ka Austrumu kaimiņš šo procesu uztver visnotaļ negatīvi. Tomēr Krievija, lai arī nemitīgi turpina izvirzīt nepamatotas pretenzijas par krievvalodīgo nepilsoņu stāvokli, ir gatava risināt konkrētas problēmas saistībā ar robežu, muitu utt.

Sarunas nobeigumā sers Nikolass vēlreiz uzsvēra Lielbritānijas nostāju: – Mēs dedzīgi vēlamies, lai Latvija iestātos Eiropas Savienībā, cik vien ātri iespējams.

Saeimas preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 4.martā, Valsts prezidents tikās ar Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministru seru Nikolasu Bonsoru.

Sarunā tika minēta pagājušā gada novembrī notikusī Valsts prezidenta oficiālā vizīte Apvienotajā Karalistē, kuru N.Bonsors un Valsts prezidents vērtēja kā ļoti sekmīgu. G.Ulmanis atzina, ka daudzās jomās Latvijā vērojams vizītes laikā aizsāktā turpinājums. N.Bonsors atzīmēja, ka augstu vērtē attiecības starp Apvienoto Karalisti un Latviju, piebilstot, ka īpaši pēdējos astoņpadsmit mēnešos Latvijā ir vērojams nozīmīgs progress. Viņš arī uzsvēra bezdeficīta budžeta pieņemšanas lielo nozīmi. Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs vēlreiz apliecināja jau vairākkārt izteikto vēlmi redzēt Latviju Eiropas Savienības sastāvā.

Valsts prezidents akcentēja Latvijas valdības veiksmīgo darbību, lai nodrošinātu sekmīgu reformu gaitu valstī, kā arī sakārtotu finansu sistēmu, nosakot skaidrus un noteiktus mērķus nākotnē. G.Ulmanis runāja par veiksmīgo sadarbību starp Apvienoto Karalisti un Latviju militārajā jomā. N.Bonsors atzīmēja, ka britu virsnieki, kas piedalās apmācību programmā, augstu vērtē Latvijas karavīru spējas. Viņš vēlreiz uzsvēra arī Baltbata nozīmīgo devumu miera uzturēšanas procesā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka palīdzība virsnieku un karavīru apmācības jomā ir ļoti būtiska un varētu runāt par tās apjoma paplašināšanos.

Prezidents aicināja apmainīties viedokļiem par NATO paplašināšanos, uzsverot, ka Latvija neredz citu alternatīvu valsts drošības politikā kā NATO. N.Bonsors izteica cerību, ka NATO paplašināšanās notikšot bez īpašas spriedzes, piebilstot, ka šis process jāvērtē reālistiski.

Valsts prezidents minēja Krievijas vicepremjera V.Serova vizīti Rīgā, kuras laikā notikušās sarunas vērtēja kā produktīvas un Latvijas un Krievijas savstarpējo sadarbību veicinošas. G.Ulmanis runāja par plānoto vizīti uz Krieviju, vēršot uzmanību uz to, ka intensīvs un regulārs dialogs starp Latviju un Krieviju sniegs objektīvu skatījumu uz daudzām lietām, veicinot atklātību un patiesu izpratni abu valstu attiecībās.

Valsts prezidents nodeva vēstījumu un sveicienus princim Čārlzam, ar prieku atceroties tikšanos pagājušā gada novembrī. G.Ulmanis minēja problēmas, kuru risinājumā viņš un princis Čārlzs ir ieinteresēti, proti, dabas aizsardzību un ekoloģiju, kā arī prinča Čārlza fonda iespējamo palīdzību un citus jautājumus, kas veicinātu savstarpējo sadarbību un saraksti.

Valsts prezidenta preses dienests