INFORMĀCIJA

Par reģistrēto bezdarbu

Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1997.gada 1.februārim valstī reģistrēti 97,1 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1.janvārī - 95,4 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 91,5 tūkst. cilvēku jeb 7,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.janvārī - attiecīgi 90,8 tūkst. un 7,2%). 1996.gada 1.februārī valstī bija reģistrēti 91,7 tūkst. aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 83,8 tūkst. cilvēku.

1997.gada 1.februārī vairāk nekā puse no bezdarbniekiem (55%) bija sievietes. Ilgāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 51,6 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 29,0 tūkst. cilvēku.

Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7,9 tūkst. cilvēku.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1997.gada janvārī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 31,4 tūkst. cilvēku jeb 34,4% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada janvārī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā 896,7 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 28,60.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1997.gada 1.februārī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 28,1%, Krāslavas - 25,3%, Preiļu - 22,0%, Balvu - 22,0%, Jēkabpils - 16,6%, Daugavpils - 14,5%, Ludzas - 14,0%.

Valstī pastāv arī "slēptais bezdarbs", kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.

Valsts statistikas komiteja apkopojusi datus par sabiedriskā sektora uzņēmumos (valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu) strādājošo darba laika izmantošanu 1996.gadā. Minētā informācija liecina, ka 1996.gadā piespiedu darba laika zudumi šo uzņēmumu grupā sastādīja 1710,8 tūkst. cilvēkdienas. Vislielākie zudumi šī iemesla dēļ bija rūpniecības uzņēmumos - 1400,3 tūkst., būvniecībā - attiecīgi 95,9 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos - 81,5 tūkst., kas kopumā sastādīja 1577,7 tūkst. cilvēkdienas jeb 92% no kopējiem piespiedu darba laika zudumiem.

Tas nozīmē, ka vidēji 1996.gadā minētajos uzņēmumos nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši "slēptie bezdarbnieki", 6,7 tūkst. cilvēku, no kuriem rūpniecībā - 5,5 tūkst., būvniecībā - 0,4 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos - 0,3 tūkst. cilvēku. 1995.gadā sabiedriskā sektora uzņēmumos bija zaudētas 1837,7 tūkst. cilvēkdienas un "slēpto bezdarbnieku" skaits sastādīja vidēji 7,2 tūkst. cilvēku. 1996.gadā "slēptie bezdarbnieki" sabiedriskā sektora uzņēmumos sastādīja 1,7% (1995.gadā - attiecīgi tāpat 1,7%) no sabiedriskajā sektorā strādājošo skaita, no tiem rūpniecībā - 6,7% (5,4%), būvniecībā - 10,4% (6,5%), transporta un sakaru uzņēmumos - 0,5% (0,6%).

Paredzams, ka, pasliktinoties uzņēmumu ekonomiskajam stāvoklim, daļa no "slēptajiem bezdarbniekiem" papildinās reģistrēto bezdarbnieku skaitu.

Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa

Reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1997.gadā

(procentos)

* Dati precizēti

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa

Par ārējo tirdzniecību

1996.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar 1995.gadu ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 795,2 milj.latu un tas ir par 15,5%lielāks nekā 1995.gadā. Importa kopapjoms ir pieaudzis straujāk - par 33,2%, un 1996.gadā tā vērtība bija 1278,2 milj.latu. Palielinājusies starpība starp eksporta un importa kopvērtību. 1995.gadā imports pārsniedza eksportu par 39,4%, bet 1996.gadā šī starpība bija jau 60,7%. 1996.gadā Latvija no ES valstīm importēja 49,3% preču (1995.gadā - 49,9%), bet no NVS - 25,5% (28,2%). Savukārt eksporta īpatsvars uz ES valstīm 1996.gadā veidoja 44,7% (44,1%) no visa Latvijas eksporta, bet īpatsvars uz NVS bija 35,8% (38,3%).

Nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnere 1996.gadā bija Krievija. Preču eksports uz Krieviju 1996.gadā bija 22,8% no kopējā preču eksporta (1995.gadā - 25,3%). Otro vietu ieņem Vācija - 13,8% no kopējā preču eksporta attiecas uz šo valsti (1995.gadā - 13,6%). Tai seko eksports uz Lielbritāniju - 11,1% (1995.gadā - 9,1%). Svarīga vieta Latvijas eksportā ir arī Lietuvai, Zviedrijai un Ukrainai. Lietuvas īpatsvars eksportā ir 7,4% (5,5%), Zviedrijas - 6,6% (9,3%), Ukrainas - 6,2% (5,5%). Importā tāpat kā eksportā svarīgākās tirdzniecības partneres ir Krievija un Vācija.

1996.gadā no Krievijas uz Latviju importēja 20,2% no kopējā preču daudzuma (1995.gadā - 21,7%), bet no Vācijas - 13,8% (1995.gadā - 15,4%). Tām sekoja Somija - 9,2% (10,4%), Zviedrija - 7,9% (8,0%) un Lietuva - 6,3% (5,5%). 1996.gadā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 24,4%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 16,9%, pārtikas rūpniecības produkcija - 11,8%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - 9,7%, metāli un to izstrādājumi - 7,0%.

1996.gadā strauji pieauga koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksports. Salīdzinot ar 1995.gadu, tas palielinājās 2,1 reizi jeb par 9,1, milj.latu. Nozīmīgā apjomā palielinājās arī tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports. Salīdzinot ar 1995.gadu, tas palielinājās par 39,4% jeb par 38,0 milj.latu. Par 27,9% jeb par 16,7 milj.latu pieauga mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksports. 1996.gadā samazinājās šādu preču eksports: tauku un eļļas izvedums samazinājās par 32,9% (0,3 milj.latu), transporta līdzekļu - par 25,2% (11,1 milj.latu), augu valsts produktu - par 16,4% (0,6 milj.latu), optisko ierīču un aparātu, pulksteņu, mūzikas instrumentu - par 8,4% (0,3 milj.latu).

Importā nozīmīgāko vietu 1996.gadā ieņēma minerālie produkti - to īpatsvars importa kopvērtībā veidoja 22,2%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - 16,8%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 11,0%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 8,0%, metāli un to izstrādājumi - 6,4%, pārtikas rūpniecības produkcija - 6,1%. 1996.gadā salīdzinājumā ar 1995.gada attiecīgo periodu visstraujāk pieauga augu valsts produktu importa - par 91,1% jeb par 26,8 milj.latu, tauku un eļļas imports - par 70,7%, jeb par 5,0 milj.latu, dzīvnieku un lopkopības produkcijas imports - par 53,1% jeb par 8,8 milj.latu, kā arī pārtikas rūpniecības produktu imports - par 50,5% jeb par 26,0 milj.latu.

Eksporta un importa struktūra pa preču grupām atspoguļota tabulā:

(tūkst.Ls, faktiskajās cenās)

1) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās pārstrādes produkti, dabasgāze, elektroenerģija.

Valsts statistikas komitejas Ārējās tirdzniecības statistikas daļa

Par namīpašumu atgūšanu

No denacionalizācijas sākuma līdz 1997.gada 1.janvārim no likumīgiem namīpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemti 22 348 iesniegumi īpašumu atgūšanai, no tiem izskatīti 16 216 jeb 73%.

Pieteikumu izskatīšanas procesu valstī raksturo šādi rādītāji:

Kopš denacionalizācijas sākuma likumīgiem īpašniekiem atdota 10351 māja ar kopējo platību 5155 tūkst. m2, no tām 9171 dzīvojamā māja (68 tūkst. dzīvokļu ar kopējo platību 3230 tūkst. m2). Piecu gadu laikā likumīgiem īpašniekiem atdoti 9% no valsts sabiedriskā dzīvojamā fonda (neieskaitot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības). Namīpašnieki 1996.gadā atguva 1161 māju, no tām 972 (84%) bija valsts dzīvojamā fondā, 39 (3%) - sabiedriskajā dzīvojamā fondā un 150 (13%) - nedzīvojamā fondā. Denacionalizētās dzīvojamās mājas sadalījās šādi: 31% bija no 1 līdz 3 dzīvokļu mājas, 43% - 4 līdz 9 dzīvokļu, 26% - 10 un vairāk dzīvokļu. Gada laikā denacionalizēti 8,5 tūkst. dzīvokļu, kuru kopējā platība bija 350,3 tūkst. m2.

1996.gadā mājas un dzīvokļus atguvušie īpašnieki pēc to pastāvīgās dzīvesvietas sadalās šādi:

No 1996.gadā Rīgā denacionalizēto māju īpašniekiem Latvijā dzīvoja 66 procenti.

Valsts statistikas komitejas Investīciju un nekustamā īpašuma daļa

Par ražošanas apjomiem

1997. gada janvārī, rēķinot faktiskajās cenās, Latvijā saražota rūpniecības produkcija 116,5 miljonu latu apjomā. Rēķinot produkcijas pieaugumu salīdzināmajās cenās (ņemot vērā inflāciju), rūpniecības produkcijas izlaide 1997. gada janvārī, salīdzinot ar 1996. gada janvāri, samazinājusies par 2 procentiem.

Visstraujāk ražošanas apjomi kritušies šādās nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 89 procentiem, radio, televīzijas un sakaru iekārtu ražošanā - par 64,5 procentiem, ādas un ādas izstrādājumu ražošanā - par 50 procentiem.

Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē saražotās produkcijas pieaugums sasniedzis 15,6 procentus. Arī atsevišķās apstrādājošās rūpniecības nozarēs ir bijis ražošanas apjomu kāpums. Tā 1997. gada janvārī, salīdzinot ar 1996. gada janvāri, visvairāk izlaides apjomi pieauguši celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 103,7 procentiem, elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā - par 64,6 procentiem, apģērbu ražošanā - par 43,1 procentu, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 37,4 procentiem, tekstilizstrādājumu ražošanā - par 20,1 procentu.

Valsts statistikas komitejas Rūpniecības un zvejniecības statistikas daļa