Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.1997., Nr. 65 (780) https://vestnesis.lv/ta/id/42473

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Igaunijas kopīgajām militārajām mācībām

Vēl šajā numurā

05.03.1997., Nr. 65 (780)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Par reģistrēto bezdarbu

Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1997.gada 1.februārim valstī reģistrēti 97,1 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1.janvārī - 95,4 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 91,5 tūkst. cilvēku jeb 7,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.janvārī - attiecīgi 90,8 tūkst. un 7,2%). 1996.gada 1.februārī valstī bija reģistrēti 91,7 tūkst. aktīvi darba meklētāji, bet par bezdarbniekiem atzīti 83,8 tūkst. cilvēku.

1997.gada 1.februārī vairāk nekā puse no bezdarbniekiem (55%) bija sievietes. Ilgāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 51,6 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 29,0 tūkst. cilvēku.

Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7,9 tūkst. cilvēku.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1997.gada janvārī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 31,4 tūkst. cilvēku jeb 34,4% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada janvārī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā 896,7 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 28,60.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1997.gada 1.februārī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā - 28,1%, Krāslavas - 25,3%, Preiļu - 22,0%, Balvu - 22,0%, Jēkabpils - 16,6%, Daugavpils - 14,5%, Ludzas - 14,0%.

Valstī pastāv arī "slēptais bezdarbs", kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.

Valsts statistikas komiteja apkopojusi datus par sabiedriskā sektora uzņēmumos (valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu) strādājošo darba laika izmantošanu 1996.gadā. Minētā informācija liecina, ka 1996.gadā piespiedu darba laika zudumi šo uzņēmumu grupā sastādīja 1710,8 tūkst. cilvēkdienas. Vislielākie zudumi šī iemesla dēļ bija rūpniecības uzņēmumos - 1400,3 tūkst., būvniecībā - attiecīgi 95,9 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos - 81,5 tūkst., kas kopumā sastādīja 1577,7 tūkst. cilvēkdienas jeb 92% no kopējiem piespiedu darba laika zudumiem.

Tas nozīmē, ka vidēji 1996.gadā minētajos uzņēmumos nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši "slēptie bezdarbnieki", 6,7 tūkst. cilvēku, no kuriem rūpniecībā - 5,5 tūkst., būvniecībā - 0,4 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos - 0,3 tūkst. cilvēku. 1995.gadā sabiedriskā sektora uzņēmumos bija zaudētas 1837,7 tūkst. cilvēkdienas un "slēpto bezdarbnieku" skaits sastādīja vidēji 7,2 tūkst. cilvēku. 1996.gadā "slēptie bezdarbnieki" sabiedriskā sektora uzņēmumos sastādīja 1,7% (1995.gadā - attiecīgi tāpat 1,7%) no sabiedriskajā sektorā strādājošo skaita, no tiem rūpniecībā - 6,7% (5,4%), būvniecībā - 10,4% (6,5%), transporta un sakaru uzņēmumos - 0,5% (0,6%).

Paredzams, ka, pasliktinoties uzņēmumu ekonomiskajam stāvoklim, daļa no "slēptajiem bezdarbniekiem" papildinās reģistrēto bezdarbnieku skaitu.

Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa

Reģistrētā bezdarba līmenis pilsētās un rajonos 1997.gadā

(procentos)

1.jan- 1.feb
vārī* ruārī
Pavisam valstī: 7,2 7,3
Pilsētās:
Rīga 3,6 3,5
Daugavpils 8,4 8,4
Jelgava 8,7 8,7
Jūrmala 5,6 5,8
Liepāja 7,7 7,7
Rēzekne 13,2 13,2
Ventspils 2,9 3,0
Rajonos:
Aizkraukles 10,3 10,4
Alūksnes 12,4 12,4
Balvu 21,9 22,0
Bauskas 6,6 6,8
Cēsu 6,6 6,8
Daugavpils 14,6 14,5
Dobeles 10,1 10,5
Gulbenes 9,6 9,8
Jelgavas 8,9 9,3
Jēkabpils 16,7 16,6
Krāslavas 25,1 25,3
Kuldīgas 5,6 5,7
Liepājas 11,2 11,3
Limbažu 5,0 5,1
Ludzas 13,8 14,0
Madonas 13,4 13,7
Ogres 4,5 4,6
Preiļu 22,1 22,0
Rēzeknes 27,8 28,1
Rīgas 5,2 5,2
Saldus 3,6 4,1
Talsu 5,1 5,1
Tukuma 5,0 5,1
Valkas 5,0 5,7
Valmieras 9,0 9,2
Vetspils 6,4 7,1

* Dati precizēti

Bezdarba līmenis aprēķināts kā bezdarbnieku skaita attiecība pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem.

Tautsaimniecībā nodarbināto skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts iestādēs un uzņēmumos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās un to uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu) un privātajā sektorā (visu veidu uzņēmējsabiedrībās bez valsts kapitāla daļas, individuālajos uzņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu.

Nestrādājošie - darbspējas vecuma personas, kas pārskata periodā bija bez darba, aktīvi meklēja darbu un bija gatavas nekavējoties sākt strādāt, bija reģistrējušās Nodarbinātības valsts dienestā.

Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa


Par ārējo tirdzniecību

1996.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar 1995.gadu ir pieaudzis. Preču eksports sasniedza 795,2 milj.latu un tas ir par 15,5%lielāks nekā 1995.gadā. Importa kopapjoms ir pieaudzis straujāk - par 33,2%, un 1996.gadā tā vērtība bija 1278,2 milj.latu. Palielinājusies starpība starp eksporta un importa kopvērtību. 1995.gadā imports pārsniedza eksportu par 39,4%, bet 1996.gadā šī starpība bija jau 60,7%. 1996.gadā Latvija no ES valstīm importēja 49,3% preču (1995.gadā - 49,9%), bet no NVS - 25,5% (28,2%). Savukārt eksporta īpatsvars uz ES valstīm 1996.gadā veidoja 44,7% (44,1%) no visa Latvijas eksporta, bet īpatsvars uz NVS bija 35,8% (38,3%).

Nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnere 1996.gadā bija Krievija. Preču eksports uz Krieviju 1996.gadā bija 22,8% no kopējā preču eksporta (1995.gadā - 25,3%). Otro vietu ieņem Vācija - 13,8% no kopējā preču eksporta attiecas uz šo valsti (1995.gadā - 13,6%). Tai seko eksports uz Lielbritāniju - 11,1% (1995.gadā - 9,1%). Svarīga vieta Latvijas eksportā ir arī Lietuvai, Zviedrijai un Ukrainai. Lietuvas īpatsvars eksportā ir 7,4% (5,5%), Zviedrijas - 6,6% (9,3%), Ukrainas - 6,2% (5,5%). Importā tāpat kā eksportā svarīgākās tirdzniecības partneres ir Krievija un Vācija.

1996.gadā no Krievijas uz Latviju importēja 20,2% no kopējā preču daudzuma (1995.gadā - 21,7%), bet no Vācijas - 13,8% (1995.gadā - 15,4%). Tām sekoja Somija - 9,2% (10,4%), Zviedrija - 7,9% (8,0%) un Lietuva - 6,3% (5,5%). 1996.gadā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi - tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 24,4%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 16,9%, pārtikas rūpniecības produkcija - 11,8%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - 9,7%, metāli un to izstrādājumi - 7,0%.

1996.gadā strauji pieauga koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksports. Salīdzinot ar 1995.gadu, tas palielinājās 2,1 reizi jeb par 9,1, milj.latu. Nozīmīgā apjomā palielinājās arī tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports. Salīdzinot ar 1995.gadu, tas palielinājās par 39,4% jeb par 38,0 milj.latu. Par 27,9% jeb par 16,7 milj.latu pieauga mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksports. 1996.gadā samazinājās šādu preču eksports: tauku un eļļas izvedums samazinājās par 32,9% (0,3 milj.latu), transporta līdzekļu - par 25,2% (11,1 milj.latu), augu valsts produktu - par 16,4% (0,6 milj.latu), optisko ierīču un aparātu, pulksteņu, mūzikas instrumentu - par 8,4% (0,3 milj.latu).

Importā nozīmīgāko vietu 1996.gadā ieņēma minerālie produkti - to īpatsvars importa kopvērtībā veidoja 22,2%, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas - 16,8%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija - 11,0%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 8,0%, metāli un to izstrādājumi - 6,4%, pārtikas rūpniecības produkcija - 6,1%. 1996.gadā salīdzinājumā ar 1995.gada attiecīgo periodu visstraujāk pieauga augu valsts produktu importa - par 91,1% jeb par 26,8 milj.latu, tauku un eļļas imports - par 70,7%, jeb par 5,0 milj.latu, dzīvnieku un lopkopības produkcijas imports - par 53,1% jeb par 8,8 milj.latu, kā arī pārtikas rūpniecības produktu imports - par 50,5% jeb par 26,0 milj.latu.

Eksporta un importa struktūra pa preču grupām atspoguļota tabulā:

(tūkst.Ls, faktiskajās cenās)

Eksports Imports
1995.gads 1996.gads 1995.gads 1996.gads
Kopā 688413 795172 959636 1278169
tai skaitā pa preču grupām:
Dzīvnieki un lopkopības produkcija 31629 36603 16566 25357
Augu valsts produkti 3852 3222 29447 56281
Tauki un eļļa 765 513 7112 12140
Pārtikas rūpniecības produkti
(ieskaitot alkoholiskos un bezalkoho-
liskos dzērienus un tabaku) 76688 93724 51530 77566
Minerālie produkti 1) 14912 20740 208228 283279
Ķīmiskās rūpniecības un tās
saskarnozaru produkcija 43965 53228 108046 140567
Plastmasas un izstrādājumi no tām;
kaučuks un gumijas izstrādājumi 7114 7120 36361 49562
Jēlādas, ādas, kažokādas un
izstrādājumi no tām 11419 11489 3340 4827
Koksne un tās izstrādājumi 181933 194120 7904 6907
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons 8023 17147 422691 57535
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 96424 134421 75271 102468
Apavi, cepures, lietussargi
un citi priekšmeti 4731 5097 6999 8774
Akmens, ģipša, cementa, stikla,
keramikas izstrādājumi 13701 15359 17202 23685
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi,
dārgmetāli, metāli, kas plakēti ar
dārgmetālu, un to izstrādājumi 1259 2212 1088 1343
Metāli un to izstrādājumi 54411 55653 61511 81797
Mašīnas un mehānismi, elektriskās
iekārtas 60038 76772 165748 214099
Transporta līdzekļi 43849 32782 77152 75529
Optiskās ierīces un aparāti
(iesk.medicīniskos); pulksteņi,
mūzikas instrumenti 3045 2790 19344 28750
Dažādas rūpniecības preces 30471 31444 22833 25824
Mākslas un antikvārie priekšmeti 2 15 10 55
Pārējās preces 182 721 1253 1824

1) Šajā preču grupā ietilpst derīgie izrakteņi, nafta un tās pārstrādes produkti, dabasgāze, elektroenerģija.

Valsts statistikas komitejas Ārējās tirdzniecības statistikas daļa


Par namīpašumu atgūšanu

No denacionalizācijas sākuma līdz 1997.gada 1.janvārim no likumīgiem namīpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemti 22 348 iesniegumi īpašumu atgūšanai, no tiem izskatīti 16 216 jeb 73%.

Pieteikumu izskatīšanas procesu valstī raksturo šādi rādītāji:

Pavisam no denacionalizācijas Tai skaitā
sākuma līdz 1997.g. 1.janvārim 1996.g.
Izskatīti pieteikumi 16216 4273
par tiem pieņemti lēmumi:
atdot namīpašumu 11457 1215
kompensēt tā vērtību 1360 528
atteikt denacionalizēt 3399 2530
Tas pats procentos
Izskatīti pieteikumi 100 100
par tiem pieņemti lēmumi:
atdot namīpašumu 71 29
kompensēt tā vērtību 8 12
atteikt denacionalizēt 21 59

Kopš denacionalizācijas sākuma likumīgiem īpašniekiem atdota 10351 māja ar kopējo platību 5155 tūkst. m2, no tām 9171 dzīvojamā māja (68 tūkst. dzīvokļu ar kopējo platību 3230 tūkst. m2). Piecu gadu laikā likumīgiem īpašniekiem atdoti 9% no valsts sabiedriskā dzīvojamā fonda (neieskaitot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības). Namīpašnieki 1996.gadā atguva 1161 māju, no tām 972 (84%) bija valsts dzīvojamā fondā, 39 (3%) - sabiedriskajā dzīvojamā fondā un 150 (13%) - nedzīvojamā fondā. Denacionalizētās dzīvojamās mājas sadalījās šādi: 31% bija no 1 līdz 3 dzīvokļu mājas, 43% - 4 līdz 9 dzīvokļu, 26% - 10 un vairāk dzīvokļu. Gada laikā denacionalizēti 8,5 tūkst. dzīvokļu, kuru kopējā platība bija 350,3 tūkst. m2.

1996.gadā mājas un dzīvokļus atguvušie īpašnieki pēc to pastāvīgās dzīvesvietas sadalās šādi:

Namīpaš- Procentos
nieku no visiem
skaits īpašniekiem
Pavisam 1552 100
tai skaitā
Latvija 1104 71
ASV 155 10
Austrālija 73 5
Izraēla 70 4
Vācija 42 3
Kanāda 42 3
Zviedrija 19 1
Lielbritānija 14 1
Citas valstis 33 2

No 1996.gadā Rīgā denacionalizēto māju īpašniekiem Latvijā dzīvoja 66 procenti.

Valsts statistikas komitejas Investīciju un nekustamā īpašuma daļa


Par ražošanas apjomiem

1997. gada janvārī, rēķinot faktiskajās cenās, Latvijā saražota rūpniecības produkcija 116,5 miljonu latu apjomā. Rēķinot produkcijas pieaugumu salīdzināmajās cenās (ņemot vērā inflāciju), rūpniecības produkcijas izlaide 1997. gada janvārī, salīdzinot ar 1996. gada janvāri, samazinājusies par 2 procentiem.

Visstraujāk ražošanas apjomi kritušies šādās nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 89 procentiem, radio, televīzijas un sakaru iekārtu ražošanā - par 64,5 procentiem, ādas un ādas izstrādājumu ražošanā - par 50 procentiem.

Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē saražotās produkcijas pieaugums sasniedzis 15,6 procentus. Arī atsevišķās apstrādājošās rūpniecības nozarēs ir bijis ražošanas apjomu kāpums. Tā 1997. gada janvārī, salīdzinot ar 1996. gada janvāri, visvairāk izlaides apjomi pieauguši celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 103,7 procentiem, elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā - par 64,6 procentiem, apģērbu ražošanā - par 43,1 procentu, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 37,4 procentiem, tekstilizstrādājumu ražošanā - par 20,1 procentu.

Valsts statistikas komitejas Rūpniecības un zvejniecības statistikas daļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!