Saeimas 27. februāra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 63/64.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” . Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamie kolēģi! Šeit nekas daudz mums nav jālemj un daudz jārunā, te ir lieta sekojoša. Reliģisko organizāciju likumā mēs lūdzam 2. punktā vārdus “līdz 1997. gadam 1. janvārim” aizstāt ar vārdiem “līdz 1997. gada 30. jūnijam”. Un tas ir pamatots tādēļ, ka vairāk nekā 500 draudzes nespēs vienkārši saskaņot savus statūtus atbilstoši Reliģisko organizāciju likuma prasībām. Un es lūgtu cienījamo Saeimu vispirms nobalsot par šā likuma grozījumu steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemjam, godātie kolēģi, jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Vidiņš. Un tagad es lūgtu cienījamo Saeimu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.

Lūdzu, Vidiņa kungs, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un skatīšanas termiņu!

J.Vidiņš. Nē, ja jau tas ir steidzams, tad jau otrajā lasījumā...

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, ja mēs esam to atzinuši par steidzamu, tātad mums ir jānosaka... jums jāierosina viens datums, kad iesniegt priekšlikumus, un otrs datums, kad skatīt projektu. Ja jūs uzskatat, ka to var darīt tūlīt, lūdzu.

J.Vidiņš. Jā, es uzskatu, ka to vajadzētu darīt tūlīt, un es arī gribēju lūgt cienījamo Saeimu nobalsot otrajā lasījumā uzreiz.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti iebilst šim priekšlikumam? Neiebilst. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

J.Vidiņš. Paldies cienījamajai Saeimai!

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par apžēlošanu” . Juridiskās komisijas vārdā — Ruta Marjaša, frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par apžēlošanu” un diemžēl nonāca pie slēdziena, ka šis likumprojekts nevar tikt pieņemts tādā veidā, kādā tas ir pašlaik.

Neskatoties uz to, ka šis likums ir ļoti aktuāls un ka Saeima, pieņemot pagājušajā gadā grozījumus pie Kriminālkodeksa, ir savos pārejas noteikumos uzlikusi par pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt šādu likumu, šis likumprojekts nesatur faktiski ārkārtīgi daudz tādu normu, kuras ir nepieciešamas, kas reglamentētu kā prezidenta tiesības apžēlot, tā arī apžēlošanas tiesisko kārtību. Starp citu, arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir nonākusi pie tāda paša slēdziena. Un proti, šajā likumprojektā faktiski tiek atkārtots tikai tas, kas ir izteikts Satversmes 45. pantā, un nav apzīmēts ne apžēlošanas iesniegumu iesniedzēju loks, tāda svarīga procedūra, kā ar nāvessodu notiesāto personu apžēlošanas īpatnības, nav apstākļi un nosacījumi, kuri ir jāņem vērā, izskatot apžēlošanas lūgumus, lūgumu iesniegšanas termiņi, atkārtotas apžēlošanas iespējas, spriedumu apturēšanas procedūra, tiesību aizsargājošo institūciju funkcijas apžēlošanas procedūras laikā un vēl vairāki citi svarīgi jautājumi. Likumprojekts piedāvā visus šos jautājumus reglamentēt ar Valsts prezidenta apstiprināto nolikumu, bet tam nekādā veidā piekrist nevar, jo tas nevar aizstāt likumu.

Un, ņemot vērā tādus apstākļus, Juridiskā komisija ir nonākusi pie slēdziena, ka šo likumprojektu nevajadzētu pieņemt pirmajā lasījumā, mēs lūdzam to noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds deputāts vēlas par šo jautājumu runāt? Deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas. Tātad jūs, godātie kolēģi, dzirdējāt komisijas slēdzienu, ka šis likumprojekts ir noraidāms. Taču, nu tā kā mums Kārtības rullis gan šādus gadījumus paredz, bet nu šis šoreiz ir neordinārs gadījums, tādi mums bieži nav gadījušies, Juridiskā komisija nolēma, ka šis likumprojekts pašlaik ir noraidāms, bet arī ir otrs Juridiskās komisijas slēdziena punkts, kur viņi ierosina likumprojektu “Par apžēlošanu” atdot Ministru kabinetam atpakaļ, nosakot trīs mēnešu termiņu, kādā pārstrādātais likumprojekts iesniedzams Saeimā. Saeimai ir jāizlemj, vai mēs speram šādu soli. Tāds ir Juridiskās komisijas slēdziens. Runāt neviens nevēlas. Jautājums jāizlemj balsojot. Tādēļ es aicinu zvanīt, ieslēgt balsošanas režīmu un deputātiem balsot par likumprojekta nodošanu atpakaļ Ministru kabinetam, nosakot trīs mēnešu termiņu, kādā pārstrādātais likumprojekts iesniedzams Saeimā. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret to. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” . Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentiem nr. 2068 un 1942.

Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta priekšlikuma ir strādājis ar jautājumiem, kas saistīti ar trim pielikumiem pie 1937. gada Civillikuma, un ir izveidota jau pagājušā gada nogalē darba grupa, kura nodarbojas ar šiem jautājumiem, un pielikums satur... šajos trijos pielikumos ir sekojoša rakstura informācija. Tātad tiek noteikti pirmajā pielikumā publiskie ezeri un publiskās upes, kuras ir izmantojamas plašākam subjektu lokam, pēc tam ir izveidots ezeru saraksts, kur ir izņēmuma tiesības piešķirtas valstij, un tāpat arī upes. Un šādu sarakstu kritērijs ir tas, kādas ir šo ūdens tilpņu funkcijas, kur tās ir izvietotas, piemēram, valsts robežas tuvums vai dabas lieguma teritorija, kāda ir nozīme zivsaimniecībā un tā tālāk. Līdz ar to valdība šajā likumprojektā ir izteikusi priekšlikumu sakārtot šos sarakstus, tas ir izdarīts, un šis saraksts ir iesniegts dokumentā nr. 1942. Ir pats saraksts, un ir arī anotācija pie minētā saraksta.

Juridiskā komisija, izskatot šos materiālus, nāca pie atziņas, ka ir pieļautas neprecizitātes, reizēm pat vērojamas kļūdas, jo, ieskaitot publiskos ezerus, ne vienmēr ir ņemts vērā tas, ka vai nu viss ezers, vai daļa ezera, vai daļa citas ūdens tilpnes var atrasties arī privātā īpašumā. Taču tajā pašā laikā pretēji tam kā iepriekšējā gadījumā par apžēlošanu Juridiskā komisija uzskata, ka, neskatoties uz šīm neprecizitātēm, tomēr būtu atbalstāms šis likumprojekts pirmajā lasījumā un šīs kļūdas novēršamas starp pirmo un otro, otro un trešo lasījumu.

Vēl būtiska lieta ir tāda, ka gadījumā, ja tomēr noskaidrosies, un tā tas noteikti būs, ka šī daļa ūdens tilpņu tomēr atrodas privātajā īpašumā, tad būs risināms jautājums un meklējami finansiālie līdzekļi, lai kompensētu tiem, kuriem šīs ūdenstilpnes pieder gadījumos, ja tās tomēr būtu jāieskaita vai nu publiskajās, kas ir pieejamas un izmantojamas lielākam iedzīvotāju skaitam, vai arī tādās, kuras izmanto tikai valsts.

Taču Juridiskā komisija uzskata, ka šie trūkumi nav tādi, kuri liedz likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, un tādēļ es komsijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem?

J.Kaksītis. Iesaku priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8. martu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu — 8. marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajonu padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība”” . Pirmais lasījums. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Jau vairāk nekā divus gadus darbojas 5. Saeimas pieņemtais likums, kas reglamentē pašvaldību deputātu atsaukšanas kārtību. Savulaik šis likums tika pieņemts pēc Tautas frontes iniciatīvas, un tas darbojas jau otro sasaukumu. Atbildīgā komisija, ņemot vērā to, ka šā likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka tas darbojas tikai līdz šā gada 9.martam, ierosina šā likuma darbību neierobežot laikā un izdarīt tādu grozījumu, kas noteiktu, ka šis likums darbojas bez termiņa ierobežojuma.

Vienlaikus es gribu informēt, ka atbildīgā komisija ir izstrādājusi grozījumus, kurus mēs ietversim šajā likumprojektā, sagatavojot to otrajam lasījumam, ņemot vērā tos grozījumus, kādi ir izdarīti Pašvaldību likumā, Pašvaldību vēlēšanu likumā, un tie tiks nodoti jūsu izvērtēšanai pēc nedēļas. Vienlaikus atbildīgās komisijas vārdā es aicinu, pirms mēs atklājam debates, nobalsot par šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 8, atturas — 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Paldies!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sāksim debates. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kā jau ziņotājs deputāts Lagzdiņš norādīja, minētais likums par deputātu atsaukšanas kārtību bija pieņemts uz pašreizējo vietējo pašvaldību pilnvaru laiku un bija izstrādāts atbilstoši tam Vēlēšanu likumam, pēc kura tika ievēlētas un darbojās attiecīgās pašvaldības. Tagad, kā zināms, ir jauns Vēlēšanu likums, kuram šī atsaukšanas kārtība galīgi nav piemērota. Tā ir tāda pati kā Saeimai, kura arī pie šīs proporcionālās vēlēšanu sistēmas nevar šādu atsaukšanas sistēmu piemērot. Piemēram, ja mēs ņemsim, ka kādā pašvaldībā ir vairāki saraksti. Viens saraksts “Zibens” un saraksts “Pērkons”. Saraksts “Zibens” pārstāv un liek priekšā atsaukt vienu deputātu no saraksta “Pērkons”, notiek balsošana, un izsakās tā visi piekritēji, izsakās par saraksta “Pērkons” deputāta atsaukšanu. Pietiek, kā redzams, no šā likuma teksta, pietiek, ka attiecīgo procentuālo skaitu, ka tikai ar “Zibens” piekritējiem pietiek, ka atsauc. Pēc tam no “Zibens” saraksta “Pērkons” nākamajā reizē izsaka priekšlikumu — atsaukt deputātu no “Zibens” saraksta. Šoreiz nobalso “Pērkons” piekritēji un atsauc deputātu no “Zibens” saraksta. Un tādā veidā līdz bezgalībai.

Es nezinu, kā šis likums darbojas, vismaz man nav gadījies dzirdēt, ka tas ir kaut reizi nostrādājis, bet laikam komisijai tas ir labāk zināms, vai ir bijuši šādi gadījumi, kad kaut reizi šis likums būtu bijis piemērots, bet es baidos, ja to sāks piemērot, tad lavīnas veidā nepārtraukti notiks balsošanas par deputātu atsaukšanu. Konkurējošās partijas atsauks savu konkurentu deputātus. Jo viņiem nav jāiegūst deputātu vairākums, un nevar jau zināt, vai balsos tie, kas jau ir balsojuši par šo partiju un ar kuru balsīm ir iegājuši, bet vai nobalso viņu konkurenti. Un atsauc tie, kas attiecīgo deputātu nemaz nav ievēlējuši. Tāpēc es uzskatu, ka šim likumam ir jābeidzas ar to pilnvaru termiņu, pēc kuras viņš bija pēc šā likuma ievēlēts, un, ja Valsts un pašvaldības komisija grib izstrādāt jaunu likumu, kas būtu piemērots pašreizējam Vēlēšanu likumam, tā to var darīt, tad mēs apspriedīsim šo jauno likumu, kas atbildīs jaunajam Pašvaldību vēlēšanu likumam. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu par šā likuma pieņemšanu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs steidzamību jau šim likumprojektam iedevām, tad pēc būtības jau gandrīz vai izteikt viedokli šeit ir bezjēdzīgi, bet es gribu atgādināt autoru, un iespējams, ka nopietni būs jāpadomā arī starplaikā, kurš tomēr būs diezgan garš no pirmā lasījuma uz otro, jo mēs nevaram aizmirst to, ka mums ir koalīciju vēlēšanu listes arī pašvaldībās. Un mani, teiksim, ļoti uzjautrinātu kaut vai kāda lielāka koalīcijas liste, vai demokrāti, ko atbalsta saraksts un Zemnieku savienības piejaukums. Un, nedod Dievs, ja viņi tur salamājas savā starpā, tad varētu būt, ka Latgales demokrāti nolemj atsaukt kristīgo demokrātu Vītolu no vienas listes. Un tad sāksies pēc tam, jo varbūt nākamajā sarakstā būs Latgales demokrāts. Tātad vai nu likumā jāaizliedz koalīcijas sarakstu sistēma, jo viena partija, tad tā patiešām ir partijas iekšējā lieta, jo citādi var sākties atriebība, un it sevišķi ja pazūd sadarbība šajā laika periodā koalīcijas partneriem, un līdz ar to var sākties kaut kādas šāda veida manipulācijas. Nerunājot par to, ko norādīja arī Bišera kungs, ka šeit var izveidoties daudz vienkāršāka situācija, ka tas pats LNNK nolemj atsaukt varbūt mani kā domnieku, jo es viņiem kā domnieks no cita saraksta ļoti nepatīku, bet attiecīgi beigās ar šo likumu, kā viņš pagaidām darbojas, var patiešām mani atsaukt. Un to izdarīs nevis mani vēlētāji, bet gan LNNK vēlētāji. Bet es ceru, ka pagaidām tāda darbība nebūs. Un otra lieta. Ja starplaikā, ja viņš būs garāks, tiks izdarīti labojumi.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija). Cienījamie deputāti! Es aicinu saglabāt līdzšinējo kārtību, ka pašvaldību deputāti ir atsaucami, jo tie paši deputāti, kuri uzstājās pret šo likumprojektu, kuru ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, paši ļoti bieži ir runājuši par to, ka deputātam ir jābūt atsaucamam. Un nu, kad tuvojas pašvaldību vēlēšanas, pēkšņi viņi sabaidījušies no tā, ka pašvaldību deputāti varētu būt atsaucami. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu nr.1997, un tā kā tas ir atzīts par steidzamu, acīmredzot tas savu darbību sāks tūlīt pēc vēlēšanām, un viss būs kārtībā. Jo, kā jau jūs redzējāt, arī praksē iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās neviens tā nemaz nesatraucās un bez pamata neatsauca deputātus. Šai kārtībai vajadzētu būt ilglaicīgai un saglabāties arī turpmāk. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairs debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Arī iepriekšējo reizi rajonu padomes, pilsētu domes un pagastu padomes tika ievēlētas pēc tā saucamā listu principa. Tikai vienīgā atšķirība šajās vēlēšanās ir tā, ka vēlētāji vairs nedrīkst pielikt krustiņus un īpaši atbalstīt dažādos vēlēšanu sarakstos ietvertos deputātu kandidātus. Tā ir vienīgā atšķirība. Šajās vēlēšanās vēlētāji var balsot tikai par vienu kandidātu sarakstu un tikai pielikt krustiņus vai svītrot no šī saraksta attiecīgos nevēlamos vai vēlamos deputātu kandidātus.

Godātie kolēģi, ja gadījumā tiek atsaukts deputāts, kurš ievēlēts no viena saraksta, tad, ja viņš zaudē mandātu, tad viņa vietā nāk nākamais deputāta kandidāts no attiecīgā saraksta. Un opozīcijai vai pretiniekiem nav iespējams ielikt savu cilvēku, savu deputātu šajā vietā. Nav jēgas šeit šādu kampaņu izvērst. Bišera kungs, tāda ir tā situācija.

Par šiem jautājumiem ārkārtīgi daudz tika debatēts arī 5. Saeimas laikā, kad šo likumu pieņēma. Un tolaik to atbalstīja gandrīz visas frakcijas Saeimā. Paldies par uzmanību! Es aicinu arī šoreiz atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izsakām attieksmi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes, un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 12, atturas — 8. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.Lagzdiņš . Es aicinu Saeimu noteikt otro lasījumu 6. martā. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 4.martu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka priekšlikumi tiek iesniegti 4.martā un skatīšanas termiņš ir 6.marts? Modris Lujāns iebilst. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es piedāvātu tomēr nesteigties. Es vienīgi tagad nevaru uzreiz datumu pateikt, es domāju, ka vajadzētu būt tā, ka izskatīšana varētu būt kaut kādā 1.aprīlī vismaz un jautājumu iesniegšana līdz kādam, teiksim, marta vidum. Tas varētu būt līdz kādam 20.martam.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Golubova kungam ir kādi citi priekšlikumi.

A.Golubovs (SPL). Es uzskatu, ka šajā likumā ir vajadzīgi daudzi labojumi, tad priekšlikumu iesniegšanas datums 14.marts un izskatīšanas datums — 20.marts.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Vairāk nav. Lagzdiņa kungs vēlas runāt. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es saprotu deputātu nolūku, jo faktiski visi priekšlikumi, kas tika izteikti alternatīvi komisijas priekšlikumam, izskatīt 6. un iesniegt priekšlikumus 4.martā, ir vērsti uz to, lai šis likumprojekts zaudētu spēku, pamatlikums zaudētu spēku, jo tas ir spēkā līdz 9. martam. Ja priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs nosakām garāku par 6.martu, tad pat teorētiski likumprojekts nevar stāties spēkā. Šie grozījumi un kopumā viss likums zaudē savu spēku. Godātie kolēģi, atbalstot šos alternatīvos priekšlikumus, mēs noraidām konceptuāli likumprojektu vispār.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ir izteikti trīs dažādi priekšlikumi. Lujāna kungs, jūs jau izteicāt savu. Jūs noņemat savu... Arī Golubova kungs noņem. Nenoņem. Paliek tātad Golubova kunga priekšlikums — 14.marts un 20.marts. Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņiem — 14.martu un izskatīšanas termiņu — 20.martu. Deputāta Golubova priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 34, atturas — 7. Nav pieņemts.

Tā kā Lujāna kungs savu priekšlikumu noņēma, ir palikuši Lagzdiņa kunga minētie termiņi — 4.marts — priekšlikumi, 6.marts — izskatīšana. Iebildumu deputātiem... Prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 7. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr. 2069. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja priekšlikumu par Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Mihails Belkins dzimis 1956.gadā Rīgā. 1976.gadā beidzis Rīgas 21.vidusskolu. Pēc tam ticis iesaukts obligātajā karadienestā, atgriežoties no tā 1978.gadā, iestājies dienestā milicijā. Vienlaicīgi 1978.gadā viņš iestājās Minskas Iekšlietu ministrijas augstākajā skolā, kuru beidzis 1982.gadā, un no 1982. līdz 1988.gadam dienējis Latvijas Iekšlietu ministrijas Kriminālmeklēšanas daļā. 1988.gadā iestājās Iekšlietu ministrijas akadēmijā. Beidza 1990.gadā. Pēc pakāpes ir pulkvežleitnants, un ieņemamais amats — Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks.

Deputāti, kas parakstījuši priekšlikumu, ir atzīmējuši, ka Mihailam Belkinam ir sekojoši nopelni: viņa vadītā nodaļa 1994.gadā atklāja 300 noziegumus, 1995.gadā — 235 noziegumus, 1996.gadā — 212 noziegumus. Izņemtas 19 pistoles, viens automāts, četras granātas un atklātas vairākas noziedzīgās grupas. Komisijā balsojot, rezultāts bija 10 — par un divi atturējās. Aicinu Saeimu balsot.

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmumprojektu — uzņemt Mihailu Belkinu Latvijas pilsonībā. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 11, atturas — 4. Mihails Belkins uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par privātajiem pensiju fondiem” . Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Pēteris Keišs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

P.Keišs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija piedāvā jūsu uzmanībai likumprojektu “Par privātajiem pensiju fondiem”. Pie šī likumprojekta ir strādājusi starpministriju darba grupa. Tas akceptēts Ministru kabineta 1996.gada 19.novembra sēdē. Privāto pensiju fonda darbības uzsākšana valstī ir nepieciešama no diviem aspektiem.

Pirmkārt, privātie uzkrājumi fondos nodrošina kopējo pensiju ienākumu tiešāko atbilstību darba dzīves laikā veiktajām iemaksām, iedibina paradumu veidot privātos uzkrājumus pensijas vecumam, paaugstināt personām dzīves līmeni.

Otrkārt, šādi fondi tirgus ekonomikas finansu sistēmā varētu būt nozīmīgs iekšējo investīciju avots. Projekts ir apspriests Sociālo un darba lietu komisijas sēdē un kopējā sēdē ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem. Ir priekšlikums pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta “Par privātajiem pensiju fondiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Keiša kungs, priekšlikumu par otro lasījumu.

P.Keišs. Tā kā acīmredzot šī lieta ir jauna un, kā liecina apspriešana komisijās, jautājumu autoriem ir daudz, lūdzu noteikt datumu priekšlikumiem 20.martu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu — 20.marts? Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Keišs. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu balsojumu turpmāk izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām”” . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vārdā — Atis Sausnītis, komisijas priekšsēdētājs.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1793. Ir priekšlikums izdarīt grozījumus likumā “Par akciju sabiedrībām”, par ko jau teica iepriekšējais kolēģis Keiša kungs, ka tajā paketē par Privāto pensiju fonda likumdošanas uzraudzību. Un šie nepieciešamie grozījumi jāizdara vairākos likumos un arī likumā “Par akciju sabiedrībām”. Tur neliels grozījums, kuru es arī aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem... Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, lūdzu atkārtosim zvanu! Atkārtosim balsošanas režīmu, un lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par tālāko darbu.

A.Sausnītis. Kolēģi, priekšlikumus iesniegt līdz 4.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu — 4.marts? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

Arī tālāk, kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām darba kārtības 46.jautājumu. Un tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju”” . Komisijas vārdā — Atis Sausnītis. Lūdzu!

A.Sausnītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Arī šis likums un grozījumi šajā likumā ir saistīti ar Privāto pensiju fonda likumdošanu uzraudzību, un arī šeit ir nelieli grozījumi saistībā ar šo visu likumdošanas likumu paketi. Un tādēļ lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā, lai varētu mēs kopīgi strādāt pie šī jaunā likuma.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu visus deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

A.Sausnītis. Arī šim likumprojektam iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu — 4.marts.

Sēdes vadītājs . Iebildumu pret nosaukto termiņu deputātiem nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņotāja par šo jautājumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1796 un nr.2095. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”. Pirmais lasījums.

Likumprojekts ir izskatīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē. Komisija to akceptēja un nolēma iesniegt Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Minētā likumprojekta mērķis ir izdarīt grozījumus likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju” sakarā ar to, ka Saeimā ir iesniegts un tikko arī Saeimā izskatīja likumprojektu “Par privātajiem pensiju fondiem”. Svarīgākais šajā likumprojektā ir tas, ka grozījumi likumā nosaka, ka uzraudzību pār privāto pensiju fondu darbību veiks Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, un šī darbība arī tiks finansēta no apdrošināšanas sabiedrību un privāto pensiju fondu ienākumiem. Likumprojekts paredz arī citus grozījumus likumā, bet tie būtu jāapspriež otrajā lasījumā, izskatot likumprojektu pa pantiem. Kā jau teicu, šie grozījumi likumā ir nepieciešami, lai sakārtotu likumdošanu. Aicinu Saeimu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu, par tālāko!

A.J.Lambergs. Komisija lūdza iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz šā gada 4.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto datumu — 4.marts? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.2081. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Oļegam Stepanovam.

Oļegs Stepanovs dzimis 1960.gadā Ukrainā. 1970.gadā beidzis Odesas jūrskolu. Pēc tam beidzis Jūras flotes inženierinstitūtu. Strādājis Ventspils tirdzniecības ostā visdažādākajos amatos, līdz beidzot 1991.gada septembrī sācis strādāt Ventspils tirdzniecības ostas direktora amatā. No 1987.gada līdz 1990.gadam bijis Komunistiskās partijas biedrs, no 1989. gada līdz 1994.gadam bija Ventspils Tautas deputātu padomes deputāts pēc Latvijas Tautas frontes Ventspils nodaļas rekomendācijas.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu un, balsojot sešiem par un pieciem atturoties, izvirza pozitīvu lēmumu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir ārkārtīgi smags jautājums. Un es gribētu, lai šis jautājums mums patiesībā šodien nemaz nebūtu jābalso. Un tāpēc es aicinu šobrīd visus šī priekšlikuma iesniedzējus, visus tos deputātus, kas ir izvirzījuši Stepanova kungu pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā, tas ir, deputātus Čeveru, Sausnīti, Seikstu, Ķezberu, Jāni Jurkānu, Kalnbērzu un Apini, atsaukt savus parakstus zem šī dokumenta. Jo es domāju, tas būs ārkārtīgs kauns Saeimai, ja Saeimā būs tādi deputāti, kas nobalsos par pilsonības piešķiršanu šim cilvēkam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tas šobrīd ir viennozīmīgi skaidrs, ka šis cilvēks šobrīd neievēro Latvijas Republikas likumus. Šis cilvēks ir likumu pārkāpējs. (Starpsauciens no zāles: “Kur pierādījumi?”) Viņš neievēro Korupcijas novēršanas likumu. Šajā likumā ir skaidri pateikts, ka valsts amatpersonām un tajā skaitā valsts un pašvaldību uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību direktoriem vai vadītājiem ir aizliegts ieņemt citus amatus. Bet Uzņēmumu reģistra dati norāda, ka Stepanova kungs atsevišķās uzņēmējsabiedrībās ir vadībā. Mēs varam runāt par akciju sabiedrību “Ventbunkers”, par bezpeļņas organizāciju, par sabiedrību ar ierobežotu atbildību basketbola klubu “Ventspils” un, iespējams, vēl kādām citām. Taču šis ir skaidrs Korupcijas novēršanas likuma pārkāpums un mēs nedrīkstam apbalvot ar Latvijas Republikas pilsonību personas, kas, dzīvodamas Latvijā, neievēro Latvijas Republikas likumus. Mēs esam saņēmuši arī dažādus slēdzienus no Eiropas Savienības ekspertiem, kas ir vērtējuši to, ka Latvijā pastāv korupcija, un, ja Saeima šobrīd atbalstīs šādu lēmumu, vai tas nebūs skaidrs un nepārprotams signāls tam, ka koruptīvās aprindas mūsu valstī šobrīd ir tik varenas, ka to kontrolē atrodas Saeimas vairākums, augstākā valsts likumdevēja un politiskā vara. Šādu pašu signālu mēs tiešā veidā dosim ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī visai savai tautai, tādējādi panākot vēl krasāku tautas uzticības zaudēšanu Saeimai.

Tāpēc es uzskatu, ka mēs nedrīkstētu par šo jautājumu vispār balsot. Un es absolūti negribu runāt šeit ne par kādām baumām, bet viena lieta ir skaidra, ka Stepanova kungs ir viena no ietekmīgākajām personām Ventspils biznesa aprindās. Un tajā pašā laikā laikrakstos ir parādījušies nepārprotami apgalvojumi par absolūtu korupciju Ventspilī, un tajā skaitā mīklainā vēsture ar tā arī neiznākušo grāmatu “Ēnas pār Ventspili”. Jūs varat skatīties kaut vai laikraksta “Diena” pagājušā gada 12.decembra publikāciju. Vai šie dati ne par ko neliecina? Vai šie signāli ne par ko neliecina? Un šeit patiesībā būtu pilnīgi lieki vēl runāt par tālāko. Bet vēl var minēt vismaz divus momentus.

Pirmais no tiem ir pagājušajā nedēļā televīzijas raidījumā “Panorāma” izskanējušais sižets par to, ka Ventspils tirdzniecības osta atbalsta ar līdzekļiem jūrlietu mācību iestādes Krievijā, tad Ventspils tirdzniecības osta ir tas uzņēmums, kuru vada Stepanova kungs. Tātad šis uzņēmums atbalsta ar līdzekļiem mācību iestādes Krievijā un Ukrainā. Tajā pašā laikā no Ventspils tirdzniecības ostas netiek sniegts atbalsts Latvijas Jūras akadēmijai. Vai šādam cilvēkam mēs gribam dot pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā, un kādi ir šie īpašie nopelni?

Otrs jautājums ir par Valsts valodas inspekcijas slēdzieniem Stepanova kunga vadītajā uzņēmumā. Šo slēdzienu ir vesela virkne, un tie parāda, ka lielākā daļa no šī uzņēmuma cilvēkiem neprot latviešu valodu. Jebkurā gadījumā šeit var minēt vēl daudzus dažādus citus argumentus, šeit ir nepieciešams veikt izmeklēšanu. Un šobrīd prokuratūrā atrodas vēstule, kurā ir lūgts pārbaudīt, vai par Stepanova kunga interešu konfliktiem, atrodoties reizē valsts uzņēmuma vadībā un privāto uzņēmēju sabiedrību vadībā, vai tur nav sastopams krimināli sodāms interešu konflikts. Šī vēstule nav iesniegta tur vakar, tā ir aizsūtīta vairāk nekā pirms mēneša, un mēneša laikā mēs varējām saņemt tikai tādu atbildi, ka pārbaude vēl turpinās. Vai mums nevajadzētu pagaidīt vismaz līdz šādas pārbaudes rezultātu saņemšanai, pirms mēs piešķiram šim cilvēkam Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Es tiešām aicinu visus šī priekšlikuma iesniedzējus atsaukt savus parakstus zem šī priekšlikuma, lai tas mums šodien nebūtu jābalso. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP).Cienījamie kolēģi! Mēs sākam dzīvot kaut kādā absurdā valstī. No tiesas, es to saku ar visu atbildību. Latviešu vīri, es gribētu teikt, kas ar jums ir noticis, ka jūs daudzus, es nedomāju šeit Saeimā sēdošos, bet vienu daļu, visādā ziņā tos, kuri parakstījuši gan, ka latviešu cilvēks nav spējīgs pārvaldīt savu valsti, savas ostas, uzņēmumus, ka mēs aizvien pēkšņi vai, pareizāk sakot, kopš padomju laikiem turpinām visu laiku atstāt amatos tos pašus, kuri atradās amatos. Bet vienkārši latviešu cilvēki lielāko tiesu netiek klāt pie šī darba. Mums jau Latvijā ir daudzas tā sauktās valstis valstī, tā ir Latvijas kuģniecība, kur strādājuši un turpina strādāt tikai krievi ar ļoti, ļoti maziem izņēmumiem, tur galvgalā noliek vīru, un tas ir viss. Lūk, Ventspilī dzelzceļš jau arī faktiski tāds pats, un nekas nenotiek. Tie ir tie vīri, kuriem tagad mēs dosim pilsonību par īpašiem nopelniem. Kas tas ir par tādu jaunu varoņu laiku? Kuriem tagad par īpašiem nopelniem dosim desmitiem un simtiem pilsonību. Tik ļoti neaizvietojami, vai pareizāk sakot vai precīzāk, tie, kuri grib vēl tikt pie citiem labumiem klāt, lai gan jau sen tikuši. Šis Stepanova kungs 12 gadus dzīvo Latvijā, es nešaubos, ir sarausis jau lielas bagātības, simtiem tūkstošos jau nu noteikti, ja ne miljonos, un vēl par maz, jūs dosit viņam vēl papildu iespējas.

Jā, varbūt Stepanova kungs bija lojāls Tautas frontes laikā, te tiek rakstīts, darbojies, bet paskatīsimies, ko viņš dara šodien, kā viņš izrīkojas ar valsts mantu — Ventspils tirdzniecības ostu. Vēl pirms gada šī osta bija milzīgā teritorijā desmitiem hektāru platībā, bet, sākot ar pērno gadu — jūniju, šī osta ir sadalīta, un valsts pārvaldē, tātad tur, kur pašlaik viņš ir direktors, ir palikuši tikai 3,5 hektāri teritorijas. Toties Stepanova vadībā ir sadalīta šī osta, tātad akciju sabiedrībā “Ventbunkers” — 22,2 hektāri, SIA “Ņūventa” — 33 hektāri, akciju sabiedrība “Kālija parks” — 10 hektāri un tā tālāk, bet, cienījamie kolēģi, šis uzņēmums ir spējīgs gadā dot 400 miljonus latu. Un mēs tik vieglu roku esam ļāvuši šim cilvēkam un arī otram — viņa vietniekam šajā ostā Ivanova kungam, kuram droši vien arī iesniegs cilvēki, lai dotu pilsonību, izrīkoties ar visu šeit. Tātad atgādināšu, ka šis Ventspils tirdzniecības ostas direktors, tātad valsts uzņēmuma direktors, ir vienlaikus “Kālija parka” prezidents, “Ventoil Ltd.” un “Uniparka” valdes priekšsēdis, “Ņūventas” valdes loceklis un droši vēl kādu citu SIA un tamlīdzīgu atbildīgs darbinieks. Vai tiešām te nav pārkāpts likums? Un vai... man šķiet, ka šeit vajadzētu nodarboties prokuratūrai ar visu nopietnību, nevis piešķirt pilsonību šiem cilvēkiem, kas tik veikli darbojas šajā tirdzniecības ostā, kas gadā spēj dot gandrīz pusi no valsts budžeta.

Un, lūk, “Dienā” ar virsrakstu... ne visai sen “Dienā” ar virsrakstu “Stepanova darbība ir kriminālpārkāpums” rakstīts, ka valsts uzņēmuma “Ventspils tirdzniecības osta” direktora Oļega Stepanova un viņa vietnieka Valerija Ivanova atrašanās vairāku privātfirmu vadībā ir pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu, kas stājās spēkā pērnā gada 1.augustā. Taču arī iepriekš viņiem atrašanos privātfirmu vadošos amatos aizliedza likums “Par valsts uzņēmumu”. Bet arī pirms Korupcijas likuma stāšanās spēkā jau vairākus gadus darbojās likums “Par valsts uzņēmumu”. Lūk, vai ir likumpārkāpums vai nav? Man liekas, ar to vajadzētu nodarboties, ar to, kas tur notiek Ventspils tirdzniecības ostā, nevis piešķirt šim cilvēkam pilsonību. Cienījamie kolēģi, kur mēs ejam, ko mēs darām? Iedomājieties, es aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem šim cilvēkam un attiecīgajām institūcijām, kurām tas ir pienākums — nodarboties un saukt pie atbildības par to, kas tur notiek. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, LZS, KDS un LDP frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man te pavisam iznāk otrādi, es vados tikai pēc tiem dokumentiem, kas ir mūsu mapītēs, un arī no tā, ko stāstījuši ir Ventspils cilvēki, kuriem es uzticos. Un, redziet, ierodas astoņdesmitajos gados no Krievijas dienvidiem ukrainis, jauns ukrainis, kas ieguvis attiecīgu izglītību, un sāk strādāt Ventspilī savā profesijā. Un, lūk, tad, kad notiek pārmaiņas un jāattīra Ventspils osta no interfrontiešiem, tad, lūk, Ventspils Tautas fronte izvirza un ieliek, un lūdz strādāt Stepanovu šai amatā, tātad Ventspils tirdzniecības ostas direktora amatā. Acīmredzot šis jaunais ukrainis nav samaitāts ar šovinistiskajām idejām, jo ieguvis ļoti lielu cieņu Ventspilī, un, lūk, jau pēc dažiem gadiem atkal Ventspils Tautas fronte viņu virza uz Ventspils Domi, tur viņš strādā vairākus gadus un atkal gūst tālāku cieņu visā Ventspils sabiedrībā, tajā skaitā domē. Un tagad es domāju tā, šeit manis teiktais, ja katra latvieša pienākums būtu tā rīkoties, tad sveštautietis, kas atbraucis šeit un spēj saprast šīs tautas, lūk, pārorientēšanos uz neatkarības ceļa, novērtē to un aktīvi piedalās šajā procesā. Un tad es, šos papīrus lasīdams, domāju, vai tie ir īpaši nopelni vai nav? Un, lūk, tālāk darbodamies Ventspils ostas direktora postenī, lūk, tieši Stepanovs ir tas, kas Latvijas Kultūras fondam piešķir, ar viņa atbalstu, laba, bagāta organizācija, šie milzīgie tūkstoši, tas ir 340 tūkstoši, ja es nemaldos, tas ir ieguldījums, tieši ieguldījums latviešu nācijas pastāvēšanā, ja reiz tas ir dots Kultūras fondam. Nu, redzat, un atkal ļoti interesanti iznāk, ka daudz mums apkārt ir bagātu cilvēku, un šis dāsnums pret kultūru nav. Un, lūk, tas atkal man liekas pavisam neparasti šajā gadījumā.

Es nezinu par to, ko dusmīgais Čerāna kungs šeit runāja un līdzsvarotais Tabūna kungs ko teica. Bet no tā, tiem materiāliem, kas ir manā rīcībā, man liekas, ka šeit tiešām ir nopelni, vismaz tajā posmā, par kuru es runāju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Man šajā gadījumā ir diezgan sarežģīta situācija, jo es arī gribu gan žurnālistiem, gan sabiedrībai darīt zināmu to, ka šis kungs, kuram nav nekādu saistību ne ar Ventspili, ne “Ventspils naftu”, ne “Kālija parku”, ne “Ventbunkeru”. Man personīgi, un, cik es zinu, ne arī maniem kolēģiem, nav. Bet nu šajā gadījumā es arī pilnīgi ceru, no vienas puses, es arī domāju, varbūt atbalstīt, varbūt ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, varbūt parādītos arī kāds jauns sponsors. Man liekas, ka nevienam no deputātiem un arī žurnālistiem nav noslēpums, ka Ventspils “Kālija parks” bija viens no lielākajiem “Latvijas ceļa” sponsoriem, gan arī “Saimnieka” sponsoriem.

Tāpat “Ventbunkers”, ja es nekļūdos, arī bija, kā bija oficiāli norādīts, bija “Latvijas ceļa” sponsors un “Saimnieka” sponsors. Bet šajā gadījumā varbūt ka tas pat nav galvenais. Jo, redzat, es atkal, klausoties Tabūna kungā, atcerējos vēl citu problēmu, ka savā laikā daudzās rūpnīcās, kurās pastāvīgos iedzīvotājus direktors nomainīja ar īsteniem pilsoņiem, kuriem bieži vien bija LNNK plakātiņi piekarināti kabinetos, liela daļa no viņiem diemžēl ir bankrotējuši, visi šie uzņēmumi.

Tagad es domāju, ja Tabūna kungs pareizi norādīja, kāpēc tas pastāvīgais iedzīvotājs ir direktors. Bet es atkal domāju, no otras puses, bet, varbūt, ja viņš saglabā tās pašas darbavietas, man liekas, ka Makarova kungs vienmēr vaid un raud par bezdarbnieku skaitu, tad varbūt tā patiešām ir ļoti laba lieta. Jo var jau ielikt, protams, kādu, kas labi zina tautasdziesmas un staigā pastaliņās pa to uzņēmumu, bet diez vai tas dos darbavietu palielinājumu.

Un šeit ir tāda ļoti īpatnēja situācija. Protams, šoreiz es nevarēšu balsot, es negribu iejaukties sponsoru lietās un arī vēl šādos jautājumos. Bet, redziet, tādēļ es tomēr uzskatu, ka patiešām, ja šis cilvēks ir spējīgs Latvijai dot 100, 200, 300 darba vietas, tad patiešām ir ieguldījums Latvijā. Tie cilvēki nenāks un neprasīs no Makarova kunga pabalstus.

Vienīgi, Tabūna kungs, varētu jautāt, kas strādā tajā uzņēmumā? Nu tas būtu jūsu jautājums, un tas būtu dabiski, ja jūs pierādītu, ka tur strādā tikai vieni pastāvīgie iedzīvotāji, tad tā būtu drausmīga diskriminācija. Bet, ja tur strādā pilsoņi, tad patiešām, es domāju, tas ir Latvijai ieguvums. Un es vienkārši nezinu, ja daļu vai lielu daļu no Nacionālā bloka pārstāvjiem saliktu rūpnīcās, vai tiešām pēc brīža tās rūpnīcas visas nebankrotētu? Bet kā lauksaimniecība jau ir bankrotējusi un rūpnīcas arī varētu bankrotēt, tad vispār var palikt vienīgi tikai dziesmas un prieki. Tādēļ es šajā gadījumā atstāju lielo frakciju rokās šo jautājumu un attiecīgi, no vienas puses, aicinu deputātus arī iedomāties, vai darba vietas ir vērtība, vai tas ir ieguldījums vai nav.

Sēdes vadītājs. Ernests Jurkāns, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti interesanti ir paklausīties, ka runā par cilvēku, par viņa valodu un nekad noteikti ar viņu pašu nav runājuši. Man ar Stepanova kungu bija tāda laime trīs vizītēs būt trīs bijušajās padomju republikās, tagad — valstīs. Un es klausījos Stepanova kungu, kad viņš runāja ar vienu Satiksmes ministrijas pārstāvi latviski, es viņu nepazinu vairāk. Tas bija 1995.gads. Viņš runāja tīri latviski, Čerāna kungs, es domāju, ka viņam ir skaistāks akcents nekā jums krievu akcents. Tas ir viens jautājums.

Man bija ļoti patīkami, ka šis kungs, pārstāvot Latviju, uzsveru vēlreiz, pārstāvot Latviju, runāja par tirdzniecības līgumiem, maksimāli centās noslēgt šos līgumus, runājot par Baltkrieviju, runājot par Ukrainu, maksimāli noslēgt šos līgumus par labu Latvijai. Man bija patīkami, ka šo cilvēku pazina visi, sākot no Baltkrievijas premjera, Ukrainas premjera, līdz ministram un līdz tehniskajiem darbiniekiem konkrētajās ministrijās.

Es šoreiz nerunāju par Ventspils pilsētu, kur viņš tiešām kopā ar kolēģiem, ar visu pilsētu ir devis lielu ieguldījumu pilsētas attīstībā un nozares attīstībā. Es domāju, ka mums, deputātiem, nevajadzētu šeit runāt par prokuratūru utt., kādas citas tiesību iestādes piesaukt. Kur ir informācija? Ja ir informācija, tad pasakiet šeit oficiāli, vai ir ģenerālprokurora atzinums vai kā citādi. Es aicinu balsot par pilsonības piešķiršanu Oļegam Stepanovam.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcija.

A.J.Lambergs (LNNK, LZP). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ar interesi es lasu mūsu latviešu mīļā drauga Oļega Stepanova autobiogrāfiju. Un tur ir teikts, ka 1987. gadā, kad ir jau Tautas fronte nodibināta, ja es nemaldos, un ir jau šīs brīvības tieksmes, viņš iestājās PSRS komunistu partijā. 1987.gadā. Iestājās partijā. Man pārsteidzoši, protams, 1989.gadā Ventspils Tautas fronte viņu izvirza un ievēl Ventspils Domē. Izstājās no partijas viņš 1990.gadā. Tā kā mani šis jautājums nepārliecina, jo sevišķi šie gadi ir ļoti sakritīgi tieši ar tiem laikiem, kad jau Latvijā valdīja šīs brīvības tieksmes.

Otrām kārtām, ja jūs aizbraucat uz Ventspils ostu, nenoliedzu, ka Stepanova kungs varbūt ir labs saimnieks. Bet absolūti nevaru piekrist, ka viņš mīl latviešu tautu. Jo Ventspils ostā jūs nedzirdēsit latviešu valodu. Tā ir krievu sādža. Un tikai tā. Un tāda tā arī paliks, kamēr Stepanovs būs ostas priekšnieks. Es lūdzu jūs nepiešķirt šim cilvēkam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! 44 piedalījušies balsošanā. Godātie deputāti, lūdzu piedalīties balsošanā, lai mēs varētu pieņemt Saeimas lēmumu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret pilsonības piešķiršanu Stepanovam. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. (Zālē kņada.) Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemt vietas plenārsēžu zālē! Lūdzu, godātie kolēģi, ieņemt vietas! Godātie deputāti! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 72 deputāti.

Lūdzu, godātie kolēģi, atgriežamies pie jautājuma, kuru mēs apspriedām pirms pārtraukuma, — par Oļega Stepanova uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 12, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie nākamā dienas kārtības jautājuma, ir saņemts iesniegums no deputātu grupas, kura lūdz — sakarā ar to, ka ziņotājs nebija zālē, lūdzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts civildienestu”” atkārtoti iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā kā 8. sadaļas 1. punktu.

Vai deputātiem ir iebildumi par šo iesniegumu? Kāds vēlas runāt par vai pret? Ilmārs Bišers vēlas runāt. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienītie deputāti! Es domāju, ka mums ir šodien priekšā ļoti daudzi svarīgi jautājumi, un tāpēc jautājumu, ko pati komisija neuzskatīja par īpaši svarīgu, ka nesūtīja pat savu pārstāvi, mēs varam gan iekļaut, bet kā pēdējo dienas kārtības jautājumu.

Sēdes vadītājs . Par vēlas runāt Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (LNNK, LZP). Godātie deputāti! Uz šo likumprojektu nav iesniegts neviens priekšlikums. Tas ir viena minūte. Es lūdzu iekļaut to šīsdienas darba kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izsakām attieksmi pret deputātu ierosinājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts civildienestu”” izskatīt kā 8. sadaļas pirmo punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 3, atturas — 12. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — “Par Allas Kozačenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. 2086. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu Allai Kozačenko.

Alla Kozačenko dzimusi 1939. gadā Krievijā, pēc tautības — krieviete. 1948.gadā atbrauca uz Latviju. 1956.gadā beidza Rīgas 10. vidusskolu, 1960. gadā beidza Rīgas 1. medicīnas skolu. No 1962. līdz 1969. gadam studēja Medicīnas institūtā. Pēc beigšanas strādāja Rīgas 1. klīniskajā slimnīcā, Rīgas rajona poliklīnikā, 7.slimnīcā, no 1984.gada strādā par Ginekoloģijas nodaļas vadītāju Iekšlietu ministrijas poliklīnikā.

Biogrāfijā nav tā īpaši daudz viņa izteikusies par savu darbību, taču es gribētu citēt vienu rindkopu no rekomendācijas, ko ir parakstījuši 17 cilvēki. Labi, es nelasīšu... Principā Alla Kozačenko bija Tautas frontes aktīviste, viņa uzstājās gan pa radio, gan manifestācijā 1991. gadā, un viņa ir diezgan plaši pazīstama sabiedrībā. Komisijā balsojot ar 10 par un 1 atturoties, komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimai plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmumprojektu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Kārtējo reizi mums atkal nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 6, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Andrejs Požarnovs — komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Dokumenta numurs 2087. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja priekšlikumu par Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Vladimirs Čirjatjevs dzimis 1948.gadā Sibīrijā. 1966. gadā beidzis skolu, 1972. gadā iestājies aspirantūrā zinātniskajā institūtā, 1979. gadā atbrauca dzīvot uz Latviju, 1982. gadā sācis strādāt par inženieri kolhozā “Ezerciems”, 1991. gadā bija aktīvists neatkarības cīņās par brīvu Latviju, un no 1995. gada strādā SIA “Hoetica” par krāsotāju.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un, balsojot 8 par, 2 — pret un 1 — atturoties, ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Bija debatēs pieteicies Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Jo dziļāk mēs iegrimstam šinī tā saucamajā piešķiršanā par īpašiem nopelniem, jo amizantāk tas viss sāk izskatīties. Un es domāju, vai nav pēdējais laiks padomāt. Nu izņemsim šiten to jocīgo piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Mēs taču redzam, par ko tas pārvēršas dažos gadījumos.

Vai to nosaukt par komēdiju vai traģēdiju, vai vēl kādā citā pieņemamā vārdā vai nepieņemamā vārdā, tā ir cita lieta. Nu ļoti savdabīgs piemērs ir šitas te kungs, par kuru, nākot šeit uz tribīni, mani bijušie kolēģi no Tautas frontes teica: tu taču viņu nepazīsti, ko tu par viņu iesi runāt. Pilnīgi pareizi. Es viņu nepazīstu. Un es biju Tautas frontes vadībā vairākus gadus. Un es šādu kungu neatceros, ka viņam būtu kaut kādi ļoti īpaši nopelni, ka viņš Tautas frontē būtu ļoti vareni darbojies.

Tagad paskataties, lūdzu, viņa dzīves gājumu. Jums visiem ir šie dokumenti. Nu viens īpašais nopelns ir, ka viņš ir labākais Rīgas rajona racionalizators bijis 1982. gadā. Nu tiesa, viņš ir iestājies Tautas frontē, bet Tautas frontē bija vairāki simti tūkstošu cilvēku. Tālāk. Dokumenti, kuri ir apliecinājuši šo cīņu par Latvijas neatkarību. Nu Romualda Ražuka parakstīts dokuments, kurā viņš izsaka pateicību, rakstīts krievu valodā Vladimiram Grigorjevičam, ka viņam ir izteikta pateicība par kopīgo cīņu par taisnīgumu. Nu, ja to uzskata par kaut kādu lielu, īpašu nopelnu, nu var jau būt, ka kādam tas tā izliekas. Pēc tam viņš ir divus gadus bijis slims automobiļa katastrofas rezultātā. Visu līdzjūtību, bet te es arī neredzu nekādus īpašos nopelnus, un no 1995. gada strādā SIA “Hoetica” par krāsotāju. Nu vēl viņš uzrakstījis, ka ir ļoti ticīgs cilvēks. Nu Latvijā ir ļoti daudz ticīgi un neticīgi cilvēki, bet kāds tur sakars ar īpašiem nopelniem pret Latvijas valsti?

Tālāk ir ļoti interesanta arī šī cilvēka apskaužamā varbūt, protams, enerģija, ar kādu viņš ir cīnījies par savu pilsonības iegūšanu. Te ir vizītes bijušas gan Augstākās padomes laikā Juridiskajā pārvaldē, gan ir bijušas vizītes pie Valsts prezidenta, nezin kādā formā viņš tur ir lūdzis sev šo pilsonību. Piedodiet, lūdzu, bet tas man jau sāk liecināt par to, ka šim cilvēkam ir kaut kādi īpatnēji paņēmieni, lai dabūtu šo pilsonību. Bet vai tos nosaukt par īpašiem nopelniem, ka tā būtu kaut kāda palīdzība Latvijas valstij, es stingri gribētu atturēties.

Nu tālāk ir... jūs te pirmīt ļoti skaisti runājāt jautājumā par Bugaja kungu, tad es vēl kā vienu papildu dokumentu varbūt... visiem jums viņš ir... Čirjatjeva kungs, taisni otrādi, domā, ka Bugaja kungs ir ļoti labs cilvēks, un runā, ka ir bijusi kāda izmeklētāja, kura ir vēlējusies no viņa iegūt kaut kādu viltus liecību pret Bugaja kungu, un viņš, protams, saka, ka kategoriski ir atteicies šādu liecību dot. Nu jebkurā gadījumā es redzu, ka šim cilvēkam galvā ir diezgan raiba domāšana, lai neteiktu vairāk, un ka viņš ir savā ziņā kaut kāda īpatnēja parādība tajā plejādē, kas ir pretendējuši uz pilsonību par īpašiem nopelniem.

Bet, cienījamie kolēģi, nu padomājiet paši, par ko mēs esam šādā veidā savu to te enerģiju patērējuši. Nu nupat piešķīrāt Stepanova kungam ar minimālu pārsvaru — 50 cilvēki piedalījās balsošanā. Nu vai tad tādā veidā mēs cīnīsimies tālāk par savu pilsoņu loka paplašināšanu. Es nezinu, vai tiešām mums pašiem nav neērti no visa šitā, kas šeit notiek? Nu izlasiet, kaut vai izstudējiet tos dokumentus, kas jums visiem ir iedoti. Jūs taču redzēsit, ka tas ir absolūti nenopietni. Šādā veidā mēs papildinām savas pilsoņu rindas. Tad mēs iebāzīsim attiecīgos labojumus Pilsonības likumā, un tad mēs brīnīsimies par savu raibo sabiedrību, no kuras iznāks vēl raibāka Saeima. Un par likumu raibumu tad pēc tam vairs nerunāsim. Kolēģi, es nezinu, tiešām, kādiem vārdiem šeit izteikties, bet es vienkārši aicinātu daudz nopietnāk skatīties uz šo lietu... Es tiešām nopietni domāju, padomāsim par to, ka izbeigsim šīs te ākstības ap tā saukto īpašo nopelnu meklēšanu. Acīmredzot tikpat kā vairs nav tādu cilvēku Latvijā, kam vispār tādi īpašie nopelni būtu. Un nu tagad par katru cenu mēs velkam klāt vienu pēc otra, kur tiešām attiecīgajos laika periodos neviens viņus neatceras. Pa Rīgas teritoriju barikāžu laikā skraidīja kādi 80 000 cilvēku. Vecrīgā te desmitiem tūkstošu cilvēku bija. Tur bija pilsoņi, tur bija nepilsoņi, tur tiešām bija dažādu tautību cilvēki. Tagad sāksim meklēt, kurš tanī laikā te ir tupējis uz akmeņiem un uzskatīsim to par kaut kādu sevišķu nopelnu. Paldies visiem cilvēkiem, kas bija barikāžu laikā. Bet tā ir pavisam cita lieta. Es to argumentu galīgi nevarētu ņemt kā nopietnu argumentu. Jebkurā gadījumā, ja vienu savādnieku vairāk vajag mūsu pilsoņu rindās, tad, protams, jūs varat arī atbalstīt šo. Bet es uzskatu, ka tas tomēr jau kļūst zem smieklīguma robežas.

Tāpēc katrā ziņā aicinātu neatbalstīt šādu cilvēku iekļaušanu mūsu pilsoņu rindās.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Kolēģi! Ja paskatās šo te dokumentu mapīti trešajā lapas pusē no beigām, kur Čirjatjeva kungs ir rakstījis vēstuli Gorbunova kungam. Un šeit ir pasvītrots pirmajā rindkopā — visi galvenie nopelni. Proti, 1991.gada 15.martā, kad notika Padomju Savienības referendums, skolā, kurā atradās Latvijas PSR karogs, tur izveidojās kaut kāda veida konflikts, incidents. Un atsevišķas skolotājas par Čirjatjeva kungu bija uzrakstījušas sūdzību. Un ar to viss sākās. Un tad pret viņu tika izvirzīta lieta par huligānisku rīcību. Kas tur īsti bija ar to karogu? Kas tur nebija? Viens uzskata, ka viņš bija ņēmis, pārvietojis cita vietā, cits uzskata, ka tur nekas nebija. Un par huligānisko lietu tad viņš ar prokuratūru ir tiesājies kādus divus gadus, kamēr beigu beigās tika atzīts, ka viņš nekādu huligānisku rīcību nav izdarījis. Un tas ir arī viss.

Čirjatjeva kungs ir ļoti neordināra personība. Šī ir pirmā lieta 6.Saeimas laikā, kad izvirza pilsonībai nevis kāda noteikta frakcija, kādi deputāti, bet kad cilvēks pats ar ļoti intensīvu darbību paņem, varētu teikt, pie rīkles katru deputātu un tik ilgi viņu tur, kamēr beigās viņš paraksta rekomendāciju. Un tā viņš savācis 12 parakstus. Godīgi sakot, man ieteica viens otrs, lai noskaidro, vai viņš nav psihoneiroloģiskā dispansera uzskaitē, bet tas, protams, nav Saeimas darīšana — meklēt šādus dokumentus, bet jebkurā gadījumā man ir kauns par to, ka tiešām komisija nobalsoja šādā veidā un atbalstīja šo cilvēku. Parasti ziņojot es ieturu pēc iespējas neitrālāku pozīciju, bet es domāju, ka, ja mēs šim cilvēkam piešķirsim pilsonību, tad būs tiešām kauna lieta. Bez tam man zvanīja no Tieslietu ministrijas, kur viņš tādā pašā veidā bija terorizējis ierēdņus, un šis cilvēks neiet nekādos rāmjos. Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi, tikko es dzirdēju Požarnova kunga runu, tad laikam Čirjatjeva kungs būs pirmo paņēmis mani pie rīkles. Bet tā kā, iespējams, kāds viņu redzējis, tad tas ir diezgan aizdomīgi, kā viņš mani varēja paņemt pie rīkles. Patiešām, pat man kā deputātam reizēm daļu ierēdņu gribētos paņemt pie rīkles, un es pat domāju, ja nenopietni runā, ka tāds pilsonis varbūt būtu vajadzīgs, kas nedaudz dažiem ierēdņiem radītu aktivitāti aktīvāk strādāt. Bet, cienījamie kolēģi, šinī gadījumā es gribu nopietni runāt. Patiešām, man liekas paradoksāla situācija, ko mēs tagad dzirdam, — divus iepriekšējos kolēģus. Ja cilvēks grib Latvijas pilsonību, tad tas, izrādās, ir drausmīgs noziegums. Un ja viņš patiešām ir ieguldījis. Požarnova kungs nepateica, kādu karogu 1991.gada referendumā Čirjatjeva kungs bija atnesis. Viņš bija atnesis Latvijas karogu. Un viņu dzenāja ne jau Latvijas Republikas prokuratūra, lai nerastos viltīgs viedoklis, bet Latvijas PSR prokuratūra. Un patiešām, varbūt saskarsme ar Bugaja kungu tur bija vienkārši tāda, ka Latvijas PSR prokuratūra pieprasīja, lai Čirjatjeva kungs tiktu aizturēts, Bugaja kungs atteicās šādu rīcību veikt. Iespējams, saprotiet, tā ir reālā dzīve, kas ir bijusi kādreiz. Tādēļ es nezinu, vai tas ir liels noziegums, ka Čirjatjeva kungs varbūt dvēselē pateicīgs Bugaja kungam, ka viņš neatradās kādā atpūtas mājā vai vēl kaut kur. Tā ir dzīve. Un es uzskatu to, ka ir bijis ieguldījums. Un šinī gadījumā viņš nav ne bankas priekšsēdētājs, ne “Vent Amonjaka”, varbūt tādēļ jau tagad atsevišķi kolēģi satraukušies. Viņš ir vienkāršs, parasts krāsotājs, un patiešām varam jau aizrunāties tik tālu, ka tie, kas sēdēja, kā izteicās, uz barikādēm, tie bija kaut kādi nenopietni, slimi, kā izteicās Dobeļa kungs. Labi, ka viņš varbūt arī sēdēja kaut kur, vai uz barikādēm, vai zem barikādēm. Bet bija tie cilvēki. Bija tie krievi, kas balsoja referendumā par Latviju kā neatkarīgu valsti. Un kad pirmo reizi šāds cilvēks parādās šeit, tad izrādās, viņš ir muļķis, viņš ir psihoneiroloģiskās klīnikas klients. Tad, piedodiet, žēl, ka to nepateica Dobeļa kungs 1991.gadā. Un, iespējams, daudzi tad domātu, nu ko tad tā? Izrādās, ka tur sēdēja tikai šādi cilvēki. Paldies, Dobeļa kungs, tas varbūt būs jaunā vēstures grāmatā, ko varēs ierakstīt ar lieliem burtiem.

Bet šinī gadījumā es tomēr aicinu šo cilvēku atbalstīt, jo viņam ir ieguldījumi. Un, protams, es neņemos spriest, ka Dobeļa kungs saka — nebūs. Es zinu, ka tuvākajā laikā viena no milicijas darbinieku atraitnēm arī griezīsies Saeimā ar lūgumu par pilsonību. Protams, var jau pateikt, kādi viņai ir nopelni. Vai tad viņu nošāva? Viņas vīru nošāva. Protams, ja mēs tā izskatām, tad tāda ir mūsu morāle. Mūsu morāle un mūsu atbildība pret cilvēkiem. Šinī gadījumā es nerunāju frakcijas vārdā, es runāju kā cilvēks, kurš bija saistīts. Un tāpat kā Dobeļa kungs saka, ka viņš nezin, kur šis kungs bija. Protams, žēl, ka toreiz visi nezināja, ka vajadzēja pieteikties tieši Dobeļa kungam. Bet tikpat labi es varu pateikt, ka es nezinu, kur bija Dobeļa kungs 1986.gadā un Helsinku grupas laikā. Es viņu arī tad neredzēju. Tā ka, ja Dobeļa kungs man lūgtu, es arī varētu izvirzīt tādu pašu argumentāciju par viņa pilsonību, ja viņam būtu nepieciešama. Tādēļ nevajadzētu šādā veidā novirzīt visu šo domu. Un ja cilvēkam ir, tad balsosim. Es vēlreiz saku — nevajag pieiet tā, kā pieiet pie kaut kāda baņķiera. Būsim un domāsim. Ja cilvēks patiešām... Es arī brīnos, jā, pirmo reizi ir cilvēks, kas grib, kas ir ieguldījis, strādājis Latvijas labā. Es neredzu šeit noziegumu. Tādēļ es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij, godātie deputāti! Šī nu laikam būs tā retā reize, kad es gribēšu piekrist Modrim Lujāna kungam. Jo šeit ir jautājums par cilvēku, nevis par cilvēku labākās daļas dienu. Dienas ieviešanu Latvijas Republikā. Šī nu ir tā retā reize, kad es negri-bēšu Dobeļa kungam piekrist, kas tos, kas cīnījās uz barikādēm, un visus pārējos cilvēkus, kas tur aizgāja, nosauca par “sēdētājiem uz akmeņiem”. Tā nu mēs nevaram attiekties pret šīm lietām.

Es piederu pie tiem 5.Saeimas deputātiem, kas balsoja pret attiecīgā panta ieviešanu Pilsonības likumā. Negribot... Patiesībā paredzot vai zinot, kas notiks ar to. Es piederu pie tiem cilvēkiem, kas balso Pilsonības likuma piešķiršanā par īpašiem nopelniem partiju sponsoriem.

Es piederu pie cilvēkiem, kas neuzskata par sevišķu ieguldījumu Latvijas kultūrā to devumu, kad tiek nopirkta grāmata, pirms vēl tā ir nonākusi pie lasītājiem. Bet šajā gadījumā es gribu atbalstīt piešķiršanu cilvēkam, kuru sabiedrība pēc tam, vai kā Gumeļovs to sauc “pasionāriem”, kuri sabiedrībai ir vajadzīgi mirklī, kad notiek pārmaiņas, un no kuriem sabiedrība cenšas nicinoši novērsties situācijās, kad process ir stabilizējies.

Es jūs ļoti aicinu šoreiz, šodien, kad mēs esam vairākas reizes skatījuši šos jautājumus, balsot par cilvēku, varbūt par cilvēku, kas pats uzskata, ka viņš ir piedalījies šeit cīņā, par cilvēku, kas ir nesis tam laikam pareizo karogu, kas vairs nebija liels noziegums, uz balsošanas punktu referendumā, kur es pats nepiedalījos. Cilvēks, kas ir sadūries laikā, kad tā nebija liela problēma, bet bija problēma priekš cilvēka uzdrīkstēšanās, priekš cilvēka vispār iestāties par šo brīvo Latviju. Es aicinu balsot par pilsonības piešķiršanu šajā gadījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairs debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Debatēs, kungi, ir jāpiesakās rakstiski. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmumprojektu par pilsonības piešķiršanu Vladimiram Čirtjajevam. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 9, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs. Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2094. “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” otrajam lasījumam.

Komisija nevienu iesniegumu nav saņēmusi uz otro lasījumu. Līdz ar to mēs lūdzam Saeimu nobalsot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakām savu attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, par trešā lasījuma priekšlikumu.

A.J.Lambergs. Priekšlikumus uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt komisijā līdz 4.martam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu — 4.marts? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” . Otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir likums, kas ir otrajam lasījumam steidzams. Tātad arī pēdējam lasījumam, pieņemts 81.panta kārtībā. Turpinot Aristida Jēkaba Lamberga kunga aizsākto tradīciju, es esmu priecīgs ziņot, ka nav saņemti nekādi priekšlikumi, un līdz ar to aicinātu balsot kopumā pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likuma “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

I.Liepa . Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītājs . Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Otrais lasījums. Atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2140. Otrais, un tātad arī pēdējais lasījums, jo dokuments steidzams. Pirmais labojums iesniegts 1.panta 2.punktā. Juridiskais birojs precizē terminus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Atbalsta. Pieņemts.

A. Seile. Nākamais labojums ir 4.lappusē. Arī Juridiskais birojs iesaka precizēt pirmā teikuma redakcija. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile . 3.priekšlikums 13.panta pirmajā daļā. Arī Juridiskā biroja precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Līdzīgi jau mūsu nobalsoto priekšlikumu Juridiskais birojs ierosinājis arī pārskatīt 13.panta otrajā un ceturtajā daļā. 4.priekšlikums tātad 5.lappusē. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Arī 5.priekšlikumu ierosina Juridiskais birojs. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Nākamais labojums ir 6.priekšlikums 7. lappusē. Līdzīgs kā iepriekšējais precizējums no Juridiskā biroja. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile . 7. priekšlikums. Arī Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile . Pēdējais — 8.priekšlikums. 8. un pēdējā lappusītē papildināt šo likumu ar jauniem pārejas noteikumiem, ar kuriem spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 9. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seile. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā un steidzīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likuma “Grozījumi Būvniecības likumā” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par likuma “Likums par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (LNNK, LZP). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2116. Ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta līdzšinējā teksta daļu izteikt precīzākā redakcijā, kas jums ir.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Otrais iesniegums arī no Saeimas Juridiskā biroja. Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Un trešais un pēdējais iesniegums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja. Papildināt likumprojektu ar noteikumu par tā spēkā stāšanos šādā redakcijā, kuru atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu, ko akceptējusi atbildīgā komisija, ka likums stājas spēkā ar šā gada 1.maiju, iebildumu nav? Pieņemts.

A.J.Lambergs . Lūdzu nobalsot likumprojektu “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku atzīšanu par spēku zaudējušu”. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, priekšlikumus trešajam lasījumam.

A.J.Lambergs. Priekšlikumus uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt komisijā līdz šā gada 4.martam. Paldies!

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret minēto termiņu — 4.marts — iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Rēzeknes brīvo zonu”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1916. Jautājums par Rēzeknes brīvo ekonomisko zonu ir aizsācies no 1994.gada vasaras, kad pirmoreiz pilsētā pēc Latvijas attīstības aģentūras un pilsētas domes iniciatīvas ieradās pasaulē pirmās ekonomiskās zonas eksperti kopā ar Nīderlandes ekspertiem transporta koridora jautājumos. Pēc pusgada radās apjomīgs dokuments apmēram 100 lappušu apmērā ar secinājumiem par šo braucienu. Pārsvarā šie secinājumi bija raksturīgi ar to, ka Šenonas eksperti un Nīderlandes eksperti aicināja, es pasvītroju — aicināja, pilsētas domi, lai pilsētā veidotu šo brīvo ekonomisko zonu. Diemžēl tajā laikā, arī 1995.gada vasarā, politiski nebija iespējams šo jautājumu virzīt.

Pilsētas dome kopā ar Attīstības aģentūru strādāja ļoti cieši un ražīgi, un pusotra gada laikā radās dokuments, kurš, protams, nav vēl pilnvērtīgs un kurš ir iesniegts jums izskatīšanai. Apmēram pusotra vai divus mēnešus atpakaļ bija beidzamā šīs brīvās ekonomiskās zonas projekta prezentācija Rēzeknes pilsētā, kur piedalījās vairāki deputāti gandrīz no visām frakcijām un akceptēja šā likumprojekta virzīšanu Saeimā.

Kādas šeit ir priekšrocības? Es negribu šeit runāt par negācijām, par bezdarba līmeni, par trūcīgo iedzīvotāju skaitu un citiem komponentiem, kas raksturo ekonomiku vai reģionu sociālo situāciju. Es šeit runāšu par pozitīvām ievirzēm, kas pamato šā likumprojekta virzīšanu Saeimā, un es domāju, ka jūs akceptēsit šo likumprojektu otrajam lasījumam. Viens no interesantākajiem momentiem šīs brīvzonas likumprojektā ir tas, ka tas faktiski ir pirmais likumprojekts, kas virzīts uz eksportu. Pasvītroju: eksporta preču ražošanas attīstību un veicināšanu Latvijā.

Kā atzīmē tieši Šenonas un Nīderlandes eksperti, ka ģeogrāfiskais un strukturālais izvietojums pilsētā ir ļoti izdevīgs, lai šādu zonu veidotu. Ja runā vienkāršoti, pat nav nekādu problēmu uzlikt šo žogu visam rūpniecības mezglam, ieskaitot dzelzceļa komponentus.

Varu piebilst, ja, teiksim, Salaspils brīvās zonas projektam, par ko viņi runā, sakārtotu infrastruktūru, ir nepieciešami apmēram 200 miljoni, tad Ventspils infrastruktūras sakārtošanai — 300 miljoni. Kā mēs zinām, pēc Liepājas ekspertu atskaites, tad 40 miljoni katru gadu. Tad Rēzeknē šīs brīvās ekonomiskās infrastruktūras sakārtošanai varētu nākt iekšā uzņēmēji, ir nepieciešams apmēram tikai 1 miljons latu. Pasvītroju: tikai 1 miljons latu. Šeit ir visas iespējas, lai atsāktu rūpniecisko ražošanu. Attīrīšanas iekārtas atļauj apmēram pieckāršot ražošanas apjomu, kāds ir uz šodienu.

Nav problēmu ar energoapgādi. Tas ir viens no būtiskākajiem momentiem. Bez tam mēs zinām, ka padomju laikā Rēzeknes pilsēta bija otrā pilsēta Latvijā, kur uz vienu iedzīvotāju bija visvairāk saražots rūpnieciskās produkcijas. Arī šodien faktiski, kaut arī rūpnieciskās produkcijas apjoms ir samazinājies sešas reizes, šī pilsēta ir pirmajā trijniekā Latvijā. Tātad līdz ar to samazinoties apmēram 3000 — 4000 darbavietām, šis potenciāls — kvalificētais darbaspēks — ir saglabājies pilsētā, kas nav mazsvarīgi. Uz šīm rūpnīcām nāk apmēram pāri par 30 dzelzceļa pievadu, kas ir sakomponēti kopā ar visu lielo dzelzceļa mezglu. Kopā ar brīvzonu ir ļoti būtiska šā transporta koridora attīstība.

Vēl viens svarīgs jautājums. Mēs zinām, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par īpaši atbalstāmiem reģioniem, un šonedēļ mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām šo jautājumu. Un viens no īpaši atbalstāmajiem, reģionālo attīstību veicinošiem faktoriem šajos noteikumos, kas, es domāju, taps par likumprojektu, ir šīs brīvās zonas.

Bez tam, ņemot vērā brīvās teritorijas, kas varētu ietilpt šajā zonā pēc kartes apraksta, un tas jums, godātie deputāti. Šeit var vēl izvietot veselu virkni rūpniecības ražotņu neatkarīgi no kapitāla. Vai būs vietējais vai Rietumu, vai kāds cits. Kuri maksimāli sasaista ar resursu infrastruktūru. Šai brīvajai zonai pieguļas klāt trīs pagastu teritorijas.

Bez tam kas ir vēl svarīgi, un es tieši gribu uzsvērt, ka nevajadzētu mums runāt tikai par Rēzekni kā no ģeogrāfiskā viedokļa mazu teritoriju brīvai zonai, bet tas būs impulss visas Latgales reģiona attīstībai, kur varētu veidoties šīs palīgražotnes neatkarīgi no attāluma, jo tā ir izvietoti ģeogrāfiskie transporta ceļi, dzelzceļš, sauszemes ceļi, ka faktiski no visiem sešiem Latgales rajoniem ir ideāla infrastruktūra transporta kustībai uz Rēzekni.

Bez tam ir jāatzīmē, ka pilsēta atrodas dzelzceļa un sauszemes ceļu krustojumos Rīga—Maskava, Varšava—Pēterbuga. Protams, šajā likumprojektā ir ļoti daudz nepilnību, un es varētu atzīmēt arī tehniskas kļūdas un arī juridiska rakstura kļūdas.

Ir saņemti atzinumi no Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kuri konceptuāli atbalsta šo likumprojektu ar iebildēm, kas ir pamatotas un daudzos gadījumos būtiskas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šā likumprojekta virzīšanu otrajā lasījumā, un arī bija daudzas iebildes un pamatotas iebildes no profesora deputāta Liepas kunga, kuras, cik es saprotu, ar Attīstības aģentūras ekspertu starpniecību daļēji ir ņemtas vērā. Mēs apzināmies, ka ir ļoti daudz jāstrādā pie šā likumprojekta, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es biju viens no tiem, kas parakstīja šo projektu tad, kad Rēzeknē tas tika, teiksim, prezentēts. Es parakstīju to nevis tādēļ, ka projekts būtu ideālā stāvoklī un ka tas šodien būtu gatavs gatavs akceptam pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā. Es to parakstīju tādēļ, ka es zinu patieso situāciju Rēzeknē. Padomju laikā tur sabūvēti monstri, kuru produkcija šodien nevienam nav vajadzīga. Tajā pašā laikā infrastruktūra tur ir radīta, kuru aizlaist bojā nebūtu prātīgi, un, ņemot vērā milzīgo bezdarbu, kas ir šajā pilsētā, ņemot vērā to, ka tur ir ekonomiski domājoši cilvēki, es paļaujos uz Tautsaimniecības komisijas kolēģu kompetenci, un esmu pārliecināts, ka kopā ar ieinteresētām ministrijām līdz otram, līdz trešam lasījumam mēs šo projektu varam novest līdz tādai kondīcijai, kas pavērtu ekonomiski domājošiem cilvēkiem, un tādi tur ir, ja ne nu tīri krasi uzlabot, tad vismaz kaut cik normalizēt stāvokli. Es ļoti labprāt balsoju par Liepājas zonu, tāpēc ka jebkurā vietā, kur mēs varam uzņēmīgiem cilvēkiem palīdzēt, mums tas ir jādara. Cita lieta, ka tur daudzi trūkumu, un es biju tas Rēzeknē, kurš teica, ka, rēzeknieši domā, ka šis dokuments ir darba beigas, tad viņi kļūdās, tas ir tikai darba sākums. Ir meklēti un tiek atrasti eventuāli investori, kas interesējas par šo infrastruktūru, un tāpēc es ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt pirmajā lasījumā. Tik, cik būs manā kompetencē, kā deputāts es palīdzēšu, bet es vēlreiz atkārtoju, ka es paļaujos uz kolēģiem atbildīgajā komisijā un uz ieinteresētajām ministrijām, kurās arī, kā dzirdēju no Jurkāna kunga, šo projektu atbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Keišs, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Keišs (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Rēzekne ir Latgales sirds, un no Rēzeknes attīstības zināmā mērā atkarīgs viss novads, tādēļ es ļoti lūdzu jūs balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un zinu, ka pie šī projekta daudz strādā pilsētas dome, strādā darba grupa un strādā arī pašreiz deputāti. Ja šeit ir nepilnības, tas projekts tiks papildināts, labots, un es domāju, ka jūs mani saprotiet. Es jūs ļoti lūdzu — balsosim to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu deputātus drusciņ ievērot klusumu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamā Saeima! Šeit laikam šodien uzstājās partijas — mēs Rēzeknē — frakcijas pārstāvji, ja? Es, protams, esmu ļoti priecīgs par Jurkāna kunga rožainajām ilustrācijām, ko viņš jums šeit teica par Rēzeknes attīstības perspektīvām, ja tai iedos brīvzonas statusu. Daudz kas, Jurkāna kungs, tur ir apstrīdams, un daudz kas tur ir, nu, kā varētu teikt, varbūt saistīts ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, jo lieta ir daudz nopietnāka. Tā jūsu ideja par tranzīta noliktavu izveidošanu Rēzeknē. Jā, no tās jūs beigās esat, paldies Dievam, atteikušies, tagad esat pieķērušies par rūpniecības attīstību. Tanī prezentācijā, šeit mēs visi atsaucamies uz to, es uzdevu vienu vienīgu jautājumu šiem potenciālajiem šī likumprojekta stūmējiem, vai viņi ir apzinājuši kaut vienu potenciālu investatoru, kas nāktu ar savu naudu un kas attīstītu šīs tukši stāvošās rūpnīcas. Un man, protams, nevarēja neviens atbildēt, ka tādi ir. Bez tam es negribētu teikt tā, ka tur ir radīti vieni monstri Rēzeknē. Labs saimnieks tomēr strādā, un kā piemēru šeit es gribētu minēt rūpnīcu “Rebir”, kas eksportē savu produkciju ne tikai uz Austrumiem, bet eksportē arī uz Rietumiem. Un tas norāda to, ka saimnieciskais vadītājs ir lietaskoks un ja viņš nemētājās ar solījumiem savas pilsētas iedzīvotājus apgādāt ar darbavietām, attīstot kokapstrādes kombinātu un tā tālāk, tad lieta var virzīties uz priekšu.

Mēs apbraukājām tanī dienā, kad bija šī prezentācija, visus Rēzeknes uzņēmumus, un es kā Rēzeknes iedzīvotājs jums varu teikt tā. Tur, kur šie projekta autori ir nolēmuši taisīt brīvās zonas saliņas Rēzeknes pilsētā — viena otra bieži vien atrodas vairāku kilometru attālumā. Tātad izolācija, šīs brīvās muitas jeb ekonomiskās zonas norobežošana, principā nav reāli iespējama, un tad, ja mums šodien ir jādzird, ka tas izmaksās tikai 1 miljonu latu, es pamatoti šo lietu apšaubu. Bet, neskatoties uz visu to, ko es pašreiz teicu, Rēzekne, Latgale ir atsevišķu to vadītāju dēļ novesta līdz bankrota

Informācija

Plenārsēdē

1997. gada 6. marta sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pl. 9.00

I. Likumprojektu izskatīšana

1. Likumprojekts “Par Rēzeknes brīvo zonu”. (Reģ.nr.577)(1.lasījums) (dok. nr.1916; nr.2123) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

II. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ. nr.654) (dok.nr.2238; nr.2238a) Deputāti J.Dobelis, P.Tabūns, I.Emsis, A.Lambergs, A.Seile

3. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. (Reģ. nr. 655) (dok. nr. 2243; nr. 2243a) Deputāti A. Jirgens, J. Straume, V. Balodis, J. Vidiņš, M. Rudzītis

4. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ. nr. 656) (dok. nr. 2245; nr. 2245a) Deputāti K. Čerāns, J. Kušnere, J. Mauliņš, J. Kazāks, I. Liepa, O. Kostanda

5. 4. Likumprojekts “Grozījums Pilsonības likumā”. (Reģ. nr. 657) (dok. nr.2246;nr.2246a) Deputāti I.Kreituse, J.Kušnere, I.Bērziņš, G.Eniņš, V.Dozorcevs

6. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa notiekšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (Reģ. nr. 658) (dok. nr. 2252; nr. 2252a) Deputāti A. Golubovs, M. Bekasovs, M. Lujāns, A. Bartaševičs, O. Deņisovs

7. 6. Likumprojekts “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. (Reģ. nr. 659) (dok. nr. 2253; nr. 2253a) Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, A.Bartaševičs, M.Lujāns, O.Deņisovs

8. 7. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. (Reģ. nr. 660) (dok. nr. 2256; nr. 2256a) Aizsardzības un iekšlietu komisija

9. 8. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr. 661) (dok. nr. 2261; nr. 2261a) Ministru kabinets

10. 9. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””. (Reģ. nr. 662) (dok. nr. 2262; nr. 2262a) Ministru kabinets

11. 10. Likumprojekts “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”. (Reģ. nr. 663) (dok. nr. 2263; nr. 2263a) Ministru kabinets

12. 11. Likumprojekts “Bibliotēku likums”. (Reģ. nr. 664) (dok. nr. 2264; nr. 2264a) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

13. 12. Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. (Reģ. nr. 665) (dok. nr. 2279; nr. 2279a) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

14. 1. Lēmuma projekts “Par J. Rumkovska apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. (dok. nr. 2270) Juridiskā komisija

15. 2. Lēmuma projekts “Par L. Ceimeres apstiprināšanu par Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. (dok. nr. 2271) Juridiskā komisija

16. 3. Lēmuma projekts “Par A. Keiša apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”. (dok. nr. 2272) Juridiskā komisija

17. 4. Lēmuma projekts “Par K. Venckava apstiprināšanu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr. 2273) Juridiskā komisija

18. 5. Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. nr. 2274) Juridiskā komisija

IV. Saeimas 1997. gada 13. februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

19. 1. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”. (Reģ.nr. 518) (2.lasījums) (dok.nr. 1663; nr. 2130) Juridiskā komisija

20. 2. Likumprojekts “Par Saeimas deputāta statusu”. (Reģ. nr. 561) (1. lasījums) (dok. nr. 1820; nr. 2132; nr. 2132a) Juridiskā komisija

21. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. nr. 529) (2. lasījums) (dok. nr. 1708; nr. 2139) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

22. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ. nr. 511) (2. lasījums) (dok. nr. 1638; nr. 2142) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. 5. Likumprojekts “Grozījums diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr. 548) (2. lasījums) (dok. nr. 1770; nr. 2148) Ārlietu komisija

V. Saeimas 1997. gada 20. februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

24. 1. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 123) (Reģ. nr. 232) (3. lasījums) (dok. nr. 2169) Juridiskā komisija

25. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 18) (Reģ. nr. 604) (2. lasījums) (dok. nr. 2026; nr. 2170) Juridiskā komisija

26. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 19) (Reģ. nr. 605) (2. lasījums) (dok. nr. 2027; nr. 2178) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

27. 4. Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 27) (Reģ. nr. 613) (2. lasījums) (dok. nr. 2035; nr. 2179) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

28. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 13) (Reģ. nr.600) (2. lasījums) (dok. nr. 2022; nr. 2180) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

29. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 15) (Reģ. nr. 601) (2. lasījums) (dok. nr. 2023; nr. 2181) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

30. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 12) (Reģ. nr. 599) (2. lasījums) (dok. nr. 2021; nr. 2182) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

31. 8. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. (Reģ.nr.508)(2.lasījums)(dok.nr.1584;nr.2184) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

32. Lēmuma projekts “Par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2157) Pilsonības likuma izpildes komisija

VI. Saeimas 1997.gada 27.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

33. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 23) (Reģ. nr. 609) (2. lasījums) (dok. nr. 2031; nr. 2197) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

34. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.20)(Reģ.nr.606)(2.lasījums)(dok.nr.2028;nr.2222) Juridiskā komisija

35. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 24) (Reģ. nr. 610) (2. lasījums) (dok. nr. 2032; nr. 2227) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

36. 4. Likumprojekts “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 26) (Reģ.nr. 612) (2. lasījums) (dok. nr. 2034; nr. 2226) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

37. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ.nr.145) (3. lasījums) (dok. nr. 2223) (iekļauti likumprojekti ar Reģ. nr. 384 dok. nr. 1144; Reģ. nr. 614 dok. nr. 2036) Juridiskā komisija

38. 6. Likumprojekts “Par prakses āstiem”. (Reģ. nr. 317) (2. lasījums) (dok. nr. 938; nr. 2186) Sociālo un darba lietu komisija

39. 7. Likumprojekts “Par Ķemeru nacionālo parku”. (Reģ.nr.589)(1.lasījums) (dok.nr.1976;nr.2194)Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

40. 8. Likumprojekts “Par epidēmisko drošību”. (Reģ. nr. 622) (1. lasījums) (dok. nr. 2089; nr. 2198) Sociālo un darba lietu komisija

41. 9. Likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”. (Reģ. nr. 643) (1. lasījums) (dok. nr. 2200) (kā alternatīva likumprojektam ar Reģ. nr. 347 dok. nr. 1075) Juridiskā komisija

42. 10. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. (Reģ. nr. 625) (1. lasījums) (dok. nr. 2103; nr. 2220) Juridiskā komisija

43. 11. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ. nr. 466) (2. lasījums) (dok. nr. 1508; nr. 2221) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

44. Lēmuma projekts “Par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.2216) Pilsonības likuma izpildes komisija

VII. Lēmuma projektu izskatīšana

45. 1. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu saņemto G–24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atgriešanas iespējas un noskaidrotu personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem”. (dok. nr. 2260) Deputāti Z.Čevers, V.Stikuts, R.Leitena, V.Nagobads, O.Brūvers, I.Bišers, A.Saulītis, J.Kaksītis, E.Bāns, L.Teniss, Ē.Zunda, G.Gannusa, J.Strods, V.Krisbergs, J.Kalviņš, J.Dobelis, A.Sausnītis, O.Grinbergs, P.Tabūns, A.Lambergs, J.Rāzna, G.Valdmanis, Ā.Ločmelis, J.Rubulis, R.Apalups, A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, G.Grīnblats, I.Liepa, J.Kušnere, K.Čerāns, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, P.Putniņš, E.Grinovskis, A.Rugāte, K.Druva, P.Kļaviņš, A.Prēdele, A.Naglis, Dz. Ābiķis, R.Marjaša

46. 2. Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm”. (dok. nr. 2267) Deputāti J.Ādamsons, J.Jurkāns, L.Stašs, G.Valdmanis, J.Urbanovičs, V.Dozorcevs, V.Stikuts, J.Kazāks, O.Kostanda, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, J.Kušnere, A.Rubins, R.Leitena, I.Bišers, V.Nagobads, J.Rāzna, O.Brūvers, V.Krisbergs, E.Bāns, G.Gannusa, A.Saulītis, J.Strods, M.Bekasovs, A.Golubovs, E.Jurkāns, A.Bartaševičs, O.Dunkers, A.Prēdele, P.Kļaviņš, E.Grinovskis, Z.Čevers, A.Ameriks, L.Kuprijanova, L.Teniss, M.Lujāns, V.Kalnbērzs, I.Liepa, E.Grīnbergs, O.Deņisovs

VIII. Likumprojektu izskatīšana

47. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība””. (Reģ. nr. 594) (2. lasījums) (Steidzams) (dok. nr. 1997; nr. 2070) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

48. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””.(Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.25)(Reģ.nr.611)(2.lasījums) (dok. nr. 2033; nr. 2250) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

49. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. nr.514)(3.lasījums) (dok.nr.2160; nr.2268) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

50. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ. nr.513) (3.lasījums) (dok. nr.2159; nr.2269) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

51. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.535) (3.lasījums) (dok.nr.2247; nr.2275) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

52. 6. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr.177) (2. lasījums) (dok. nr.579; nr.2235) Aizsardzības un iekšlietu komisija

53. 7. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.178) (2. lasījums) (dok. nr.580; nr.2236) Aizsardzības un iekšlietu komisija

54. 8. Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. (Reģ. nr.179) (2. lasījums) (dok. nr.581; nr.2237) Aizsardzības un iekšlietu komisija

55. 9. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””. (Reģ. nr.626) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2112; nr.2248) Ārlietu komisija

56. 10. Likumprojekts “Amnestijas likums”. (Reģ. nr.631) (1. lasījums) (dok. nr.2150; nr.2266) Aizsardzības un iekšlietu komisija

57. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ. nr.623) (2.lasījums) (dok.nr.2096;nr.2276) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

58. 12. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”. (Reģ. nr.471) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1516; nr.2277) Ārlietu komisija

59. 13. Likumprojekts “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”. (Reģ. nr.472) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1517; nr.2277) Ārlietu komisija

60. 14. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”. (Reģ. nr.470) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1515; nr.2277) Ārlietu komisija

IX. Patstāvīgie priekšlikumi

61. 1.Lēmuma projekts “Par Svetlanas Bless–Puķes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2258) Pilsonības likuma izpildes komisija

62. 2.Lēmuma projekts “Par Gaļinas Platonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2259) Pilsonības likuma izpildes komisija

Darītais

Otrdien, 4. martā

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

— tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministru seru Nikolasu Bonsoru.

Juridiskā komisija:

— izstrādāja priekšlikumus 2.lasījumam likumprojektiem “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās”” un “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās”” un tās papildu protokolu”;

— strādāja ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas ģerboni”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja likumprojektu “Par Latvijas valsts himnu”;

— noklausījās informāciju par Tukuma lidlauka apsardzes nodrošināšanu, īpašuma saglabāšanu un turpmākās apsaimniekošanas plānu, nolēma lūgt no Aizsardzības ministrijas papildu informāciju un izskatīt jautājumu komisijas sēdē atkārtoti.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— izbraukuma sēdē iepazinās ar Latvijas Banku akadēmijas darbu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””;

— nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— akceptēja K.Leiškalna iesniegumu un nolēma pieprasīt Rīgas Domei iesniegt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai dokumentus, kas saistīti ar noslēgto vienošanos starp Rīgas Domi, a/s “Rīgas centrāltirgus” un Latvijas kopdarbības centrālo savienību “Turība”. Komisija nolēma lūgt LR ģenerālprokuroram J.Skrastiņam izvērtēt šīs vienošanās likumību.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma lūgt Saeimu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas laiku likumprojektam “Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums”;

— atlika likumprojekta “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” izskatīšanu.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— atbalstīja pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Ioanam Šenrokam;

— neatbalstīja pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vladimiram Stoļarovam.

Komisija Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta — par cilvēktiesībām — izstrādāšanai:

— ievēlēja par komisijas priekšsēdētāju Ilmāru Bišeru.

Plānotais

Trešdien, 5. martā

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku

atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo

māju privatizāciju””.

3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

Par valsts arhīvu sistēmas darbu.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

Grāmatas “Cilvēka tiesības. Likumdošanas aktu un normatīvo

materiālu krājums” prezentācija.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Pašvaldību lietu valsts ministra Ē.Zundas informācija.

2. Par priekšlikumu grozījumiem Satversmē.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Pilsētas domes, rajona padomes

un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība””.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes

noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes

noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

3. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas

vienošanos par 1922.–1938. gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem”.

4. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās

migrācijas organizācijas sadarbības līgumu”.

5. Likumprojekts “Par Latvijas valsts himnu”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Tikšanās ar sporta nama “Daugava” direktoru J.Misu par sporta nama

apsaimniekošanas problēmām.

11.00 LZS, KDS un LDP frakcijas pārstāvju Frakciju sadarbības padomē

preses konference.

12.30 Nacionālās drošības komisijas sēde.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

13.00 Frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

Saeimas preses dienests