PRESES KONFERENCES

Pa izglītības ceļu — pa reformu ceļu

Aizvadītās nedēļas nogalē Juris Celmiņš jau kā izglītības un zinātnes ministrs pirmo reizi tikās ar žurnālistiem. Ministrs novērtēja situāciju visā izglītības sistēmā Latvijā un pauda savas turpmākās darbības galvenās vadlīnijas:

— Vispirms par galveno, ko es saskatu mūsu valsts izglītības sistēmā un kādas ir mūsu problēmas kopumā. Runājot par problēmām, ir jāanalizē vairāki to bloki.

Stājoties šajā amatā, es sapratu, ka viens no aktuālākajiem uzdevumiem pašlaik ir — sakārtot izglītības sistēmas likumdošanu. Jūs zināt, ka Saeimā ir iestrēdzis Izglītības likums. Es gribētu teikt, ka tas ir pat bezcerīgi iestrēdzis. Šis likums ir izstrādāts pirms vairākiem gadiem, tika iesniegts 6. Saeimas deputātiem, kaut gan to izstrādāja jau Māra Gaiļa valdības laikā. Šī iemesla dēļ — ir pagājis tik ilgs laiks kopš likumprojekta sagatavošanas — daudz kas ir mainījies, daudzas koncepcijas mēs risinām citādi, it īpaši tagad, pēc jaunās valdības izveidošanas.

Nule ir apstiprināta arī jaunā valdības deklarācija. Tajā izvirzītie uzdevumi rada mums zināmas problēmas sakarā ar šo likumprojektu. Tāpēc es uzskatu, ka to vajadzētu atsaukt un pārstrādāt. Tas būtu daudz vienkāršāk, to varētu saskaņot ar tām reformām, kas notiek mūsu valstī.

Mums konceptuāli jāatrisina jautājums, vai Izglītības likums top kopā ar Vispārējās izglītības likumu un tajā tiek ietvertas normas, kas regulē vispārējo izglītību, vai arī šo likumu mēs pieņemam tikai kā jumta likumu, kurš ietver arī Augstskolu likumu, kas jau ir pieņemts. Šobrīd top arī profesionālās izglītības likums un pieaugušo izglītības likums. Šādā situācijā, manuprāt, problēmu būtu vieglāk risināt, ja mēs veidotu Izglītības likumu kā jumta likumu, bet pārējos likumdošanas aktus izstrādātu atsevišķi. Taču lēmums vēl nav pieņemts, un mans viedoklis ir tikai konceptuāls ieteikums. Domāju, ka nākamajā nedēļā mums jāizveido jauna darba grupa un tai tūlīt jāsāk strādāt pie izglītības likumdošanas. Tas ir viens no ministrijas darba aktuālākajiem virzieniem.

Tālāk par vispārējo izglītību. Viena no tās šībrīža svarīgākajām problēmām ir skolu tīkla optimizācija Latvijā. Par to esmu izteicies jau agrāk: esmu bijis pret mazo skolu likvidēšanu administratīvā kārtā. Taču tagad, ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā, jāsecina, ka valstī ir pagasti, kuros aizvadītajā gadā piedzimuši divi trīs bērni vai pat nav piedzimis neviens. Šādos pagastos skolu pastāvēšana kļūst problemātiska. Šis jautājums ir jārisina arī tāpēc, ka pašvaldību reforma paredz pagastu apvienošanos. Tas nozīmē, ka pašvaldību teritorijas kļūs lielākas un jaunajai pašvaldībai būs jāizlemj, cik un kādas skolas būs viņu pārvaldītajā teritorijā.

Par skolotāju un citu izglītības darbinieku algām vispārizglītojošā skolā. Ja, apspriežot izglītības budžetu šim gadam, mums izdevās panākt, ka pedagogiem saglabājās līdzšinējās darba algas, tad tālāk, plānojot izglītības stratēģiju, ir jāpanāk, lai šīs darba algas kļūtu lielākas. Pirmā kategorija, kas varētu gaidīt algas palielinājumu, būtu skolu direktori. Tātad, uzsākot skolu direktoru atestāciju, vajadzētu šos jautājumus risināt tā, lai atestētie direktori, kas ieguvuši vidējo vai augstāko novērtējumu, saņemtu darba algas pielikumu. Šīs ieceres īstenošanai ir jāatrod līdzekļi. Tā kā šajā gadā atestācija tikai sākas un atestējamo direktoru skaits nebūs sevišķi liels, tad varēsim atestētos direktorus nodrošināt ar algas pielikumu. Pēc tam, jau nākamajā gadā, būs jāuzsāk skolotāju atestācija. Šo procesu vajadzētu turpināt tā, lai atestēto skolotāju algas atbilstu tai kategorijai, kādu atestācijas gaitā katrs saņem. Salīdzinot ar direktoru atestāciju, šajā gadījumā būs vajadzīgas daudz lielākas summas skolotāju algu palielināšanai.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš