Preses konferences

Par narkotikām Baltijā

Vakar, 4. martā, Rīgā ANO Starptautiskās narkotiku kontroles programmas reģionālajā Baltijas valstu birojā preses konferencē masu saziņas līdzekļu pārstāvji tika iepazīstināti ar Starptautiskās narkotiku kontroles padomes (INCB) pārskatu par 1996. gadu. Ar žurnālistiem tikās Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Vilnis Ķipēns, Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta pārstāvis Viesturs Tērauds, ANO Starptautiskās narkotiku kontroles programmas reģionālā Baltijas valstu biroja direktora vietnieks Bo Matiasens ( Bo Mathiasen ), ANO koordinators narkotiku apkarošanā Latvijā Džons Hendra ( John Hendra ), EU PHARE narkotiku apkarošanas programmas Latvijā direktors Jānis Strazdiņš (attēlā).

ANO koordinators narkotiku apkarošanā Dž. Hendra sacīja, ka pašlaik masu informācijas līdzekļi varētu darīt ļoti daudz, lai palīdzētu apkarot narkotiku izplatīšanu, lietošanu un to izraisīto postu, veidotu cilvēku apziņā krasi negatīvu attieksmi pret narkotikām un to lietošanu. Viņš arī sniedza pārskatu par ANO organizāciju narkotiku apkarošanas jomā 1996. gadā.

Starptautiskā narkotiku kontroles padome (INCB) ir neatkarīga institūcija, kas novēro ANO starptautisko līgumu izpildi par narkotiku kontroli. Tās locekļus ievēlē ANO Ekonomisko un sociālo lietu padome (ECOSOC). Pašlaik spēkā esošās konvencijas ir 1961. gada vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, 1971. gada konvencija par psihotropajām vielām un 1988. gada ANO konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu tirdzniecību. Galvenais starptautisko narkotiku kontroles līguma mērķis ir samazināt narkotiku lietošanu, pieļaujot to izmantošanu tikai medicīniskos un zinātniskās pētniecības nolūkos. Ar gandarījumu var atzīmēt, ka Latvija ir ratificējusi visas trīs minētās konvencijas.

Pamatojoties uz šo darbību, INCB publicē ikgadēju ECOSOC pārskatu par narkotiku kontroles situāciju dažādās pasaules valstīs. Kā neatkarīga institūcija INCB mēģina atklāt un paredzēt bīstamās tendences un iesaka pasākumus to novēršanai.

1996. gada jūlijā Baltijas valstīs viesojās INCB misija, kas secināja, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Baltijā narkotiku lietošanas līmenis ir zemāks. INCB pārstāvji atzina, ka Baltijas valstis ir sasniegušas zināmu progresu narkotisko un psihotropo vielu kontroles institūciju un mehānismu izveidē. Tomēr 1996. gada INCB pārskatā ir norādīts, ka Baltijas valstīs jaunās sociāli ekonomiskās struktūras prasa daudz straujāku pārvaldes un juridisko institūciju attīstību, lai novērstu ar narkotikām saistītos noziegumus un nodrošinātu efektīvu robežapsardzību. Nacionālajām narkotiku kontroles koordinācijas institūcijām vajadzētu aktīvāk iesaistīties narkotiku kontroles politikas veidošanā. Piemēram, Latvijā pēc iespējas ātrāk ir jāizveido narkotiku kontroles ģenerālplāns, kas nodrošinātu saskaņotu narkotiku kontroles programmu.

Padome atzīmēja, ka Latvijas Republikas Kriminālkodekss pašlaik tiek pārstrādāts, lai tajā iekļautu noteikumus par ar narkotikām saistītiem noziegumiem, to vidū nelikumīgā ceļā iegūtās naudas legalizāciju. Ir pieņemts likums par prekursoru (narkotiku ražošanā izmantojamo izejvielu) kontroli Latvijā. Padome ir pārliecināta, ka, piemēram, stingra galveno efedrona izejvielu — efedrīna un pseidoefedrīna — uzskaite un kontrole būs visai iedarbīgs pasākums pret nelegālu narkotiku ražošanu.

Katru gadu pirmajā INCB pārskata nodaļā tiek pamatīgāk aplūkots kāds noteikts starptautiskās un nacionālās narkotiku kontroles aspekts. Tā, piemēram, 1996. gada pārskatā padome analizēja krimināltiesību sistēmas un to ieguldījumu cīņā pret narkotikām. Nacionālo krimināltiesību mērķiem vajadzētu būt ne vien ar narkotikām saistītu kriminālnoziedznieku arestēšana un notiesāšana, bet arī narkotiku tirdzniecības organizāciju darbības pārtraukšana. Diemžēl pašlaik ir ļoti maz valstu (Baltijas valstis ieskaitot), kuru krimināltiesiskās sistēmas spēj sasniegt šo mērķi. Pat tad, ja narkotiku karaļi tiek noķerti, viņi nereti nesaņem pietiekami stingru sodu par saviem noziegumiem. Tomēr pagājušajā gadā ir sasniegti labi rezultāti narkotiku kontrolē. Daudzu valstu valdības ir pastiprinājušas tā saucamo prekursoru kontroli.

Padomes pārskats analizē arī situāciju pasaulē narkotisko vielu lietošanā un tirdzniecībā. Kaut arī, piemēram, Rietumeiropā ir nedaudz samazinājusies kokaīna un heroīna lietošana, visā pasaulē, ieskaitot Baltijas valstis, palielinās dažādu stimulantu, amfetamīnu preparātu ražošana un lietošana — īpaši jauniešu un pat nepilngadīgo bērnu vidū. Viens no visplašāk lietotajiem stimulantiem ir MDMA. Plašos iedzīvotāju slāņos tas ir pazīstams ar nosaukumu “Ekstāze”. Šī narkotika galvenokārt tiek ražota slepenās laboratorijās Eiropā. Diemžēl pēdējā laikā ir vērojama ļoti negatīva tendence. Agrāk stimulanti nelegāli tika ražoti un eksportēti no Vācijas un Zviedrijas. Tagad šīs narkotikas visvairāk nelegāli ražo Polijā. Diemžēl tās nelegāli ražo arī trīs Baltijas valstīs. Kaut arī šīs narkotikas pagaidām biežāk sastopamas Eiropā, tās tiek izplatītas arī citu kontinentu narkotiku “melnajos tirgos”.

Preses konferences turpinājumā EU PHARE biroja cīņā pret narkotikām Latvijā direktors J. Strazdiņš piebilda, ka Latvija salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm pagaidām vēl atrodas labākā situācijā. Tomēr arī Latvijā pieaug narkotisko vielu lietošana — īpaši jauniešu vidū. Pieaug arī narkomānu mirstība. Pašlaik Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 1300 narkomānu. Tomēr šis skaitlis nebūt neatspoguļo patieso narkomānu skaitu Latvijā.

Viesturs Avots,

“LV” korespondents

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Par Rīgas rītdienas sakaru 18 kilometriem

Aizvadītās nedēļas nogalē Iekšlietu ministrijas rīkotajā preses konferencē visvairāk uzmanības veltīja informācijas un sakaru tīkla izveidei, tam jāsavieno Iekšlietu ministrijas galvenās struktūrvienības Rīgā, bet pēc tam — arī to nodaļas rajonos. Ar paveikto, iecerēto un risināmo šajā jomā žurnālistus iepazīstināja ministrijas Informātikas un sakaru departamenta priekšnieks Gints Ernstsons.

Nav noslēpums, ka noziedzīgo struktūru rīcībā ir daudz labāka tehnika un sakaru līdzekļi nekā Iekšlietu ministrijai. Pagaidām daudzviet Iekšlietu ministrijas iestādēs informācija tiek glabāta kartotēkās bez datorsistēmas palīdzības, arī pašu datoru izmantošana galvenokārt ir bāzēta uz novecojušu lieldatoru, kas darbojas ierobežotā režīmā ar sašaurinātām izmantošanas iespējām — reizēm paiet pat trīs un vairāk dienas, lai sagatavotu kādu vajadzīgo izziņu. Ir uzsākts darbs, lai radītu vienotu informācijas un sakaru sistēmu, kas dos iespējas Iekšlietu ministrijas dienestiem efektīvāk apkarot organizēto noziedzību, atvieglot cīņu ar nelegālo imigrāciju, kontrabandu un risināt citus svarīgus uzdevumus. Šogad Rīgā jāiekārto slēgta tipa optisko kabeļu cilpa 18 kilometru garumā, kas būs pamats Iekšlietu ministrijas datu pārraides un iekšējo telefonu sakaru attīstībai turpmākajos 10—15 gados. Pamatojoties uz šo optisko kabeļu cilpu, kurai būs divkārša rezervēšana, tiks uzstādītas pirmās piecas modernās ciparu telefonu centrāles — Valsts policijai, Rīgas Galvenajai policijas pārvaldei, Informācijas un sakaru centram, Robežsardzei un centrālajām pārvaldes struktūrām. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs saņems ļoti jaudīgu centrālo datoru, kas aizstās novecojušo.

Lai veicinātu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sakaru un informācijas tīkla modernizāciju, Vācijas valdība tehniskajai palīdzībai piešķīrusi trīs miljonus vācu marku, kas nav jāatmaksā. Vācijas puse par šo summu piegādās optiskos kabeļus, datu pārraides aparatūru, telefonu centrāles un datorus, arī apmācīs Iekšlietu ministrijas speciālistus iekārtu uzstādīšanā un ekspluatācijā. Komplekso modernizāciju saskaņā ar vienošanos ar Vācijas valdību veiks firma “Siemens”. Vācu speciālisti ieradīsies Rīgā jau marta sākumā.

Tomēr, kā uzsvēra Gints Ernstsons, ir kāda lieta, kas traucē īstenot šo valstiski svarīgo projektu: “Par optisko kabeļu ieguldīšanu novecojušo kabeļu vietā “Lattelekom” pieprasa 200 tūkstošus latu, pēc tam šie kabeļi jānodod “Lattelekom” un par tiem jāmaksā īres maksa — vēl 200 tūkstoši latu gadā. Protams, Iekšlietu ministrijas budžetā šādas naudas nav. Esam nonākuši situācijā, ka, šai tehnikai sākot pienākt, tā tiks sakrauta kaudzē kādā telpā... Ko par to domās Vācijas valdība, arī citi, kas palīdz dažādu projektu risināšanā, tas lai paliek katram pārdomām. Mūsu problēmas ar “Lattelekom” ir ieilgušas un acīmredzami prasa kardinālu rīcību, kur atbildība jāuzņemas Satiksmes ministrijas Sakaru departamentam. Mēs uzskatām, ka Sakaru departaments patlaban nepilda savas regulatora funkcijas. Jo ir skaidrs, ka šis kabelis, ko mēs ieliksim vecā vietā, netiks izmantots komerciāliem mērķiem, kas varētu apdraudēt “Lattelekom” monopolu. Diemžēl “Lattelekom” nostāja ir ļoti cieta, jo tā vadība ir pilnībā pārliecināta, ka Sakaru departaments aizstāvēs viņu intereses, nevis mūsu konkrētās vajadzības, kas būtībā ir valsts intereses.”

Kā no šīs problēmu cilpas izkļūt? Var jau gadīties, ka valdība atrod vajadzīgos līdzekļus un tos iekļauj Iekšlietu ministrijas budžetā, tādā gadījumā šī summa tiktu segta no visu nodokļu maksātāju kabatām. Gints Ernstsons gan neslēpa izbrīnu — kāpēc vispār būtu jāmaksā par kabeļa lietošanu? Jo šī kabeļu kanalizācija savulaik radīta arī ar Iekšlietu ministrijas līdzdalību, bet vēlāk nonākusi “Lattelekom” bilancē uz Sakaru departamenta lēmuma pamata. Turklāt tagad šajā kanalizācijā atrodas arī citu valstisku institūciju kabeļi, kas tāpat ir slēgta tipa un paredzēti konkrētu uzdevumu risināšanai.

“Mums liekas ļoti jocīgi, ka Iekšlietu ministrijai tiek pieprasīti 200 tūkstoši latu gadā tikai par atļauju turēt šo kabeļu sistēmu kanalizācijā, kur lielākoties vietas ir pārpārēm,” preses konferences nobeigumā teica Gints Ernstsons.

Sarunā ar “Latvijas Vēstneša” korespondentu Iekšlietu ministrijas Informātikas un sakaru departamenta priekšnieks minēja vēl kādu faktu — par līdzekļiem, ko “Lattelekom” pieprasa kā īres naudu, ministrija pati saviem spēkiem trīs gados varētu izbūvēt savu kabeļu kanalizācijas sistēmu visā vajadzīgajā garumā līdztekus jau esošajai.

Andris Sproģis,

“Latvijas Vēstneša”

nozaru virsredaktors