VALDĪBĀ

Ministru kabineta 4. marta sēdē

Vakar Ministru kabineta sēdē akceptēti grozījumi MK 1994. gada 7. jūnija lēmumā nr. 61 “Par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) cukura vairumtirdzniecībai un importam”. Grozījumi atceļ kvantitatīvos ierobežojumus atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām, maina un papildina atsevišķus noteikumu punktus, precizējot tajos izvirzītās prasības un pastiprinot kontroli pār izsniegto speciālo atļauju (licenču) izmantošanu. Licencēšanai paredzēta papildu statistiskās uzskaites nozīme, lai iespējami precīzi noteiktu starptautiskās tirdzniecības plūsmu cukuram.

Akceptēts rīkojums “Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11. protokolu”. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1., 2., 4. un 7. protokolu uzdots parakstīt LR ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Eiropas Padomē Andrim Teikmanim.

Valdība akceptēja rīkojumu “Par valsts labības ražošanas un patēriņa 1997. gada bilanci”. Rīkojums paredz atļaut Valsts labības birojam pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju atbilstoši labības ražošanas un patēriņa bilancei līdz 1997. gada 1. jūnijam rīkot konkursu pārtikas rudzu ievešanai 20 000 tonnu apjomā un lopbarības graudu ievešanai 50 000 tonnu apjomā.

Akceptēti “Noteikumi par muitas tarifu kvotām graudaugu kultūrām”. Noteikta līdz 1997. gada 1. jūnijam muitas tarifu kvotas ietvaros ievedmuitas tarifu likme 0,5 procentu apmērā kviešiem, kviešu un rudzu maisījumam, rudziem, miežiem un auzām. Noteiktā tarifu likme piemērojama ievedamo graudaugu kultūru apjomam — 20 000 tonnu pārtikas rudzu un 50 000 tonnu lopbarības graudu — atbilstoši valsts labības ražošanas un aptēriņa 1997. gada bilancei. Konkursu ievedamo graudaugu kultūru ievešanai organizē Valsts labības birojs, tā rezultātus izvērtē Valsts labības biroja padome, un licences attiecīgo graudaugu kultūru ievešanai izsniedz Zemkopības ministrija.

Akceptēts rīkojums “Par valsts kapitāla daļu privatizāciju”. Tas paredz nodot privatizācijai valsts kapitāla daļas akciju sabiedrībā “Ventamonjaks”, kuru turētāja ir Privatizācijas aģentūra un valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds”. Līdzekļi, kas iegūti, privatizējot valsts kapitāla daļas a/s “Ventamonjaks”, un ieskaitīti valsts īpašuma privatizācijas fondā, nodoti valsts a/s “Lauku attīstības fonds” lauksaimniecības un lauku vides kredītu garantiju fonda veidošanai.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par valsts investīciju projektiem, kas 1997. gadā finansējami no valsts pamatbudžeta”. Ministrijām un valsts institūcijām uzdots mēneša laikā iesniegt Finansu ministrijā investīciju projektu finansēšanas tāmes un laika grafikus, kas izstrādāti, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas ieteikumus investīciju projektu iesniegšanai atbilstoši Valsts investīciju programmai 1998.–2000. gadam.

Akceptēts rīkojums “Par valsts akciju sabiedrības “VEF” reorganizāciju”, kas paredz atdalīt no tās VAS “VEF” uzņēmumu “VEF Kultūras un tehnikas pils”. Nodot Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā VAS “VEF” uzņēmumu “VEF Kultūras un tehnikas pils”, paredzot tā darbības profila saglabāšanu.

Valdība akceptēja “Noteikumus par maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts un pašvaldību zemi LR pilsētās”. Noteikumi nosaka maksāšanas līdzekļu attiecību un maksāšanas kārtību, privatizējot vai atsavinot valsts pašvaldību zemi LR pilsētās saskaņā ar Satversmes 81. panta kārtībā izdotajiem MK 1997. gada 13. janvāra noteikumiem nr. 26 “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu LR pilsētās”.

Akceptēti “Noteikumi par obligāto veselības pārbaudi un apmācību pirmās palīdzības sniegšanā”. Noteikumi nosaka veselībai kaitīgos darba vides faktorus, kā arī darbus, kuros nodarbinātajiem ir obligāta veselības pārbaude un apmācība pirmās palīdzības sniegšanā.

Ministru kabinets akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā Civilprocesa likuma projektu.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas interešu pārstāvniecību ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Zvejniecības komisijā”. Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš pilnvarots pārstāvēt Latvijas intereses minētajā komisijā.

Akceptēti “Noteikumi par lidostu nodevu”, kas nosaka lidostu nodevas likmi un tās iekasēšanas kārtību. Noteikts, ka lidostu nodevu maksā katrs pasažieris, kurš no lidostas “Rīga” izlido uz ārvalstīm. Lidostu nodevas likmes apmērs ir 7 lati. No minētās nodevas atbrīvoti pasažieri, kas nav sasnieguši divu gadu vecumu un tranzītpasažieri. Nodevas iekasēšanu veic aviokompānijas vai aviobiļešu izplatītāji — aģenti, pārdodot aviobiļetes. Ienākumi, kas saņemti no lidostu nodevas iekasēšanas, izmantojami jauna pasažieru termināla un tam pieguļošā perona būvniecības un attīstības finansēšanai lidostā “Rīga”. Akceptēts un nosūtīts izskatīšanai Saeimā grozījumu projekts likumā “Par aviāciju”.

Valdība akceptēja Latvijas Enerģētikas aģentūras reorganizāciju. Ekonomikas ministrijas komisijai uzdots likumā noteiktajā kārtībā to reorganizēt un iekļaut bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Attīstības aģentūras” sastāvā kā struktūrvienību. Akceptēti grozījumi bezpeļņas organizācijas VAS “Latvijas Attīstības aģentūra” statūtos.

Izdarīti grozījumi MK 1996. gada 27. augusta rīkojumā nr. 361 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība” vadību”. Pirmajā punktā vārdi “A. G. Kreituss” aizstāti ar vārdiem “R. Zīle”.

Finansu ministrijai 1997. gadā uzdots piešķirt no ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldei 100 tūkst. latu, to skaitā: 10 000 latu Latvijas nacionālās basketbola izlases prēmēšanai par iekļūšanu 30. Eiropas basketbola čempionāta finālā; 10 000 latu komandas “ASK/Brocēni/LMT” prēmēšanai par panākumiem Eiropas čempionu kausa izcīņā basketbolā; 20 000 latu Latvijas nacionālajai basketbola izlasei startam 30. Eiropas basketbola čempionāta finālā; 60 000 latu Latvijas basketbola līgai — jaunatnes basketbola attīstībai un līgas programmu realizācijai.

MK akceptēja likumprojektu “Grozījumi likumā “Ventspils brīvostas likums””. Grozījumi izstrādāti tādēļ, ka pašreiz spēkā esošā likuma 19. pants ir pretrunā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”, “Par muitas nodokli (tarifiem)” un citiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to nevar tikt reāli piemērots. Finansu ministram uzdots sagatavot rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu, lai izstrādātu priekšlikumus Ventspils brīvostas likuma grozīšanai.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 4.marta sēdes

Zemkopības ministra Roberta Dilbas un satiksmes ministra Viļa Krištopana skaidrojumi, komentāri un atbildes

Vispirms par valdības sēdē lemto runāja Roberts Dilba:

— Šodien tika izdarīti daži grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 7.jūnija lēmumā nr.61 — par kārtību, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas jeb licences cukura vairumtirdzniecībai un importam. Tika precizēts, kā un uz kādu laiku šīs licences izsniedzamas. Importam — uz vienu gadu, bet vairumtirdzniecībai — uz trīs gadiem. Noteikts arī, ka licenču saņēmējiem katru ceturksni jāsniedz atskaites par tās izmantošanu — vai cukurs ir vai nav iepirkts. Tas tāpēc, lai varētu sekot līdzi šo procesu norisei, lai varētu noskaidrot, cik lielā daudzumā cukurs reāli ienāk un cik daudz to iegādājas. Lai mēs varētu šo bilanci redzēt saistībā ar mūsu pašražoto cukurbiešu cukuru un šeit uz vietas pārstrādāto. Jo arī tām precēm, kas tiek eksportētas, šis pārstrādātais cukurs ir bez tarifa.

Saskaņā ar likumu par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi mums ir katru gadu jāapstiprina labības ražošanas un patēriņa bilance. Šodien to apstiprināja 1997.gadam. Pamatvilcienos prognoze ir tāda, ka arī šogad mums kopējā bilancē paredzams 298 tūkstošu tonnu graudu iztrūkums. Tur lielākais īpatsvars ir lopbarībai — 248 tūkstoši tonnu. 33 tūkstoši — dzērienu ražošanai. Tā kā pietrūkst graudu, izdarījām arī grozījumus noteikumos par muitas tarifu kvotām graudaugu kultūrām. Paredzot, tāpat kā iepriekšējā gadā, iespēju iegādāties ar 0,5 procentu tarifu 20 tūkstošus tonnu pārtikas graudu un 50 tūkstošus tonnu graudu lopbarības ražošanai. Pēc 1.jūnija tarifs būs paaugstināts, jo ir domāts, lai mēs varētu iepirkt pašu ražotos graudus.

Pēc tam runāja Vilis Krištopans: