valdībā

Pēc Ministru kabineta 4.marta sēdes

Turpinājums no 1.lpp.

Vilis Krištopans:

— Tika akceptēti noteikumi par pasažieru izlidošanas nodevu. To būtība ir tāda, ka šī izlidošanas nodeva ir 7 lati, ar ko neapliek pasažierus līdz 2 gadu vecumam un tranzītpasažierus. Nodeva tiks iekasēta, pārdodot biļeti, un tā ierakstīta atsevišķā ailē, pasažieriem tās dēļ nekādas neērtības neradīsies. Norēķins notiks starp aviosabiedrībām un lidostu “Rīga”.

Likumā par aviāciju izdarot grozījumus, mēs skaidri definējam divus nodevu veidus. Viena ir nodeva par dažādiem lidostas pakalpojumiem aviokompānijām, piemēram, drošības pasākumi, lidmašīnu mazgāšana un tā tālāk. Otra ir izlidošanas nodeva, kas paredzēta vienam mērķim — lidostas attīstībai, tās jaunā termināla būvniecībai.

Šodien tika piešķirti papildu līdzekļi Izglītības un zinātnes ministrijai — saistībā ar sportu. Kā zināms, mūsu Hokeja federācijai par valsts komandas iekļūšanu pasaules čempionāta pirmajā grupā tika piešķirta prēmija. Un tagad, kamēr Nacionālā sporta padome nav izstrādājusi prēmēšanas kārtību, kāda pastāv gandrīz visās pasaules valstīs, mēs Ministru kabineta sēdē nolēmām par tiem panākumiem basketbolā un to darbu, kas 5 – 6 gados kopš neatkarības atgūšanas ir ieguldīts šajā sporta veidā, piešķirt par basketbolistu nacionālās izlases un Brocēnu komandas veiksmīgu startu Eiropas mēroga sacensībās 20 tūkstošus latu prēmēšanai, jaunatnes basketbola attīstībai – 60 tūkstošus latu, bet nacionālās izlases startam Eiropas čempionāta finālā Spānijā – 20 tūkstošus latu. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldei, Basketbola federācijai un Basketbola līgai ir jāizstrādā šo līdzekļu izlietojuma modelis, un tad tie tiks asignēti.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Krištopana kungs, sakiet, lūdzu, uz cik ilgu laiku jūsu minētā nodeva — septiņi lati — ir paredzēta? Pēc kāda laika to varētu atcelt?

Vilis Krištopans: — Ir grūti prognozēt, cik ilgi pastāvēs šī nodeva. Kad būs iespēja iepazīties ar lidostas termināla attīstības projektu un tā finansēšanas plānu, kad būs redzams, kā finansēs būvniecību, uz cik ilgu laiku tiks piešķirti kredīti, kādi būs pašu līdzekļi, tad varēs spriest par šīs nodevas pārtraukšanas laiku.

Jautājums: — Kad varētu kļūt zināms termināla būvniecības plāns?

Vilis Krištopans: — Tas kļūs zināms tuvāko pāris mēnešu laikā. Es esmu jau parakstījis rīkojumu par valsts akcijas izveidošanu, ir nozīmēti pilnvarnieki. Pilnvarnieki tuvākajā laikā sasauks pirmo pilnsapulci, izveidos valdi, uzdos tai izsludināt tenderus. Tas viss ies parastu, normālu gaitu. Es kā ministrs lūgšu no pilnvarniekiem ātru rīcību, precīzas atskaites.

Jautājums: — Vai ir zināms datums, kad šī nodeva — septiņi lati — stāsies spēkā? Vai gadījumā, ja šāds grozījums tiek izdarīts likumā, tas nav jāizskata Saeimā?

Vilis Krištopans: — Pamatojoties uz “Likuma par nodokļiem un nodevām” 11. pantu un “Pārejas noteikumu” 13. punktu, šī nodeva iegūst likuma spēku ar publicēšanas brīdi. Es vēl gribu atgādināt šī pasākuma “filozofisko” pamatojumu: tiem, kas lido bieži, naudas netrūkst, viņi septiņus latus varēs samaksāt vienmēr; tiem, kas lidos vienreiz, septiņi lati arī atradīsies. Lielas netaisnības te nav. Bet tā veidos pietiekami ietekmīgu summu, lai varētu sākt spriest par lidostas termināla būvniecību. Tā ir nodeva, kuru, iespējams, izmantos arī nākotnē termināla pakalpojumu segšanai.

Jautājums: — Vai ir pareizi, ka vispirms pieņem lēmumu par šo nodevu un tikai pēc tam izstrādā finansēšanas plānu?

Vilis Krištopans: — Nodeva jau nekur nepazudīs. Vienīgi pa šo laiku, kamēr taps projekti un plāni, mēs varēsim vākt nodevu un termināla būvniecībai jau uzkrāsies līdzekļi. Tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos, kur šī nodeva tiek ieskaitīta Satiksmes ministrijas speciālā budžeta kontā, un šie līdzekļi “..izmantojami jauna pasažieru termināla un tam pieguļošā perona būvniecības attīstības finansēšanai”.

Jautājums: —Kāpēc šī nodeva ir tieši septiņi lati? Kā tā aprēķināta?

Vilis Krištopans: — Šīs nodevas 7 lati ir izsvērti kā vidējais lielums starp līdzīgām nodevām pasaulē. Tādas nodevas ir gan Londonā, Hitrovā, gan citur. Šī nodeva ir tā aprēķināta, lai neatbaidītu pasažierus, lai tās īpatsvars biļetes cenā nebūtu īpaši jūtams. Piemēram, sabiedrības “AirBaltica” maršrutā Rīga — Frankfurte, lidojot prom un atpakaļ, biļetes cenā šī nodeva ir 1,4 procenti. Tas nav daudz, taču pietiekami, lai garantētu kredīta atdošanu.

Jautājums: — Dilbas kungs, vai firmām, iesniedzot licencēšanas komisijai atskaites, ir jānorāda, cik daudz tās realizējušas cukuru?

Roberts Dilba: — Uzņēmumi, kas saņēmuši speciālu atļauju, lai importētu cukuru, katru ceturksni iesniedz informāciju licencēšanas komisijai par speciālās atļaujas izmantošanu. Ja cukurs ievests pārstrādei, tad jāiesniedz arī muitas apstiprināta izziņa par kompensācijas preču izvešanu no Latvijas. Tas ir pats svarīgākais, lai negrautu iekšējo tirgu. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, tad licenci anulē.

Jautājums: — Cik ir tādu kompāniju, kurām ir licences cukura ievešanai, un cik ir tādu, kurām ir vairumtirdzniecības licence?

Roberts Dilba: — Licenču ir ļoti daudz. Taču no izsniegto licenču skaita reāli tās izmanto tikai kādi 40 procenti. Tāpēc darbs ar licencēm patlaban tiek sakārtots. Noteikumi paredz, ka turpmāk, ja licencēšanas komisijai firma neuzrādīs atskaiti, tās licence tiks anulēta. Tādu firmu, kas ir saņēmušas licenci cukura importam un vairumtirdzniecībai, ir apmēram četrdesmit piecdesmit.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 4.marta preses konferencē Valdības namā