Valdības veidotāju Sadarbības padome — pret jaukto vēlēšanu sistēmu

Vakarrīt, 5.martā, valdību veidojošo frakciju Sadarbības padomes sēdē tika apspriests LZS, KDS un LDP frakcijas ierosinājums grozīt Satversmes 6.pantu, kas nosaka, ka “Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās”.

Preses konferencē pēc Sadarbības padomes sēdes LZS, KDS un LDP frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Māris Vītols paskaidroja, ka ir piedāvāts mūsu valstī ieviest jaukto parlamenta vēlēšanu sistēmu, pusi deputātu ievēlot atbilstoši partiju sarakstiem — kā līdz šim —, bet otru pusi — vienmandāta vēlēšanu apgabalos, pilsoņiem balsojot par atsevišķiem politisko partiju izvirzītiem kandidātiem. Līdz ar to ierosināts nākamruden vienlaikus ar 7. Saeimas vēlēšanām sarīkot tautas nobalsošanu, pilsoņiem atbalstot vai noraidot šādu vēlēšanu sistēmas maiņu. Tomēr pārējās valdību veidojošās frakcijas un arī Ministru prezidents Andris Šķēle šo priekšlikumu neatbalstīja.

Runājot par “zemnieku” un kristīgo demokrātu ierosinājuma iemesliem, Māris Vītols uzsvēra, ka pēdējā laikā sabiedrībā ir stipri mazinājusies vēlētāju uzticība ievēlētajiem deputātiem un līdz ar to valsts varas institūcijām, ka būtiski ir kritusies politiķu autoritāte tautā. Tieši tas nosakot vajadzību pārskatīt mūsu politiskās sistēmas pamatus. Ieviešot jaukto vēlēšanu sistēmu, izdotos paaugstināt deputātu politisko atbildību savu vēlētāju priekšā un stiprināt deputātu saikni ar vēlētājiem. Turklāt tautas nobalsošana būtu vajadzīga arī tādēļ, lai pilsoņi paši akceptētu to veidu, kā viņi vēlētos izraudzīties valsts augstākās varas institūcijas.

Priekšlikuma iesniedzēji uzskata, ka lielākā daļa Latvijas pilsoņu piekristu jauktā tipa vēlēšanu sistēmas konstitucionalizēšanai. Šī sistēma, pēc Māra Vītola domām, ļautu vēlēšanu rezultātos precīzāk atspoguļot vēlētāju gribu, viedokļus un noskaņojumu.

Ministru prezidents Andris Šķēle diskusijā par LZS, KDS un LDP frakcijas ierosinājumu izteicies, ka pēc kāda laika, iespējams, viņš izvirzīšot savus, atšķirīgus priekšlikumus attiecībā uz vēlēšanu sistēmas grozīšanu.

Kā izteicās Māris Vītols, pēc šīs diskusijas Sadarbības padomē politiskās iespējas Saeimā risināt jautājumu par jauktās vēlēšanu sistēmas ieviešanu ir izsmeltas, jo ierosinājuma iniciatorus ierobežo parakstītais valdību veidojošo frakciju sadarbības līgums, kas prasa vienprātību tik nopietnos jautājumos. Tādēļ šis likumprojekts tālāk tiks virzīts kā pilsoņu iniciatīva, mēģinot savākt tautas nobalsošanai nepieciešamo parakstu skaitu.

Sadarbības padomes sēdē pagaidām netika pieņemts lēmums par Cilvēktiesību biroja vadītāju. Šis jautājums ir atlikts. DPS un LC atbalsta Olafa Brūvera kandidatūru, bet pārējās trīs frakcijas — Elmāru Vēberu. Acīmredzot lēmums tiks pieņemts tikai pēc pašvaldību vēlēšanām, kad būs skaidrība par dažu šī amata kandidātu turpmāko darbību.

Sadarbības padomē sprieda arī par grozījumiem Pilsonības likumā, kas skar bijušos Polijas pavalstniekus. Atbalstīja TB priekšlikumu atlikt šī jautājuma izskatīšanu uz laiku, kas vajadzīgs, lai iegūtu informāciju par to, kādas patlaban šai iedzīvotāju grupai ir iespējas naturalizēties saskaņā ar jau spēkā esošajiem likuma pantiem un kāds varētu būt šo pilsonības pretendentu aptuvenais skaits.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors