informācija

Eiropas Komisijas reģionālās programmas — par sadarbību pāri robežām un nacionālās spriedzes mazināšanu

Eiropas Savienība (ES) cenšas apvienot eiropiešus ar mērķi veicināt mieru un ekonomisko labklājību. Reģionālā sadarbība ir tikai viens no veidiem, kā Eiropas Savienība veicina minēto mērķu sasniegšanu. Tā kā desmit Centrāleiropas un Baltijas valstis ir dedzīgi apliecinājušas savu vēlmi pievienoties ES, sadarbību veicinošo programmu sekmīga koordinācija būtiski paātrinātu integrācijas procesu.

Tādas programmas kā “Interreg” un ES PHARE programma “Sadarbība pāri robežām” (Cross-Border Cooperation) ir lielisks piemērs Eiropas Savienības būtības atspoguļošanai. Šīs divas programmas, kas tika izveidotas ar mērķi veicināt sadarbību starp blakus esošajiem pierobežu reģioniem, kuri gadsimtiem ilgi nesuši nacionālo nesaskaņu nastu, arī šodien dažkārt vēršas pret centralizēto valstu valdībām, kuras cenšas saglabāt kontroli pār savām nacionālajām teritorijām.

Taču neviena cita iniciatīva nespēj tik precīzi raksturot tās pūles, ar kādām Eiropas Savienība, likvidējot robežas, vēstures gaitā pacietīgi virzījusies uz kopienas izveidošanu, jo robežas gadsimtiem ilgi ir bijušas par cēloni savstarpējai atsvešinātībai, bruņotām cīņam, varas politikai un nacionālisma drudzim.

“Interreg” iniciatīvas vēsture sākās 1989.gadā, kad uzsāktas 14 izmēģinājuma shēmas sadarbībai pāri robežām, saņemot no Eiropas Parlamenta niecīgu finansējumu — 21 miljonu ekiju. 1990.gada jūlijā Eiropas Komisija nolēma izveidot “Interreg” programmu, kuras četras galvenās vadlīnijas definēja jaunās iniciatīvas mērķus:

• palīdzēt uz Kopienas ārējām un iekšējam robežām esošajiem reģioniem pārvarēt attīstības problēmas, jo šie reģioni atrodas nomaļus no nacionālās ekonomikas aktivitāšu centriem;

• veicināt sadarbībai pāri robežām nepieciešamo sakaru attīstību;

• palīdzēt Kopienas ārējās robežas tuvumā izvietotajiem reģioniem pierast pie pierobežas reģiona statusa vienotā tirgus sistēmā;

• sadarboties ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, kas atrodas pie ES ārējās robežas.

Jaunajai iniciatīvai, kuru vēlak nosauca par “Interreg I”, tika piešķirts finansējums 1,08 miljardu ekiju apmērā. Trīs ceturtdaļas no šīs naudas tika novirzītas mazattīstītajiem reģioniem, kuri atbilda ES strukturālo fondu augstākajai kategorijai (Mērķis Nr.1) izvirzītajiem kritērijiem. Reģioni pie arējās robežas Grieķijā un pierobežu reģioni starp Spāniju un Portugāli bija vislielākā finansiālā atbalsta saņēmēju vidū.

Iniciatīvas īpatnība pārējo Eiropas Savienības politikas ietvaros pieņemto iniciatīvu vidū nekavējoties izpaudās tās finansējuma mehānismā. “Interreg” ietvaros finansētās iekšējo robežu programmas kļuva par vienīgo iniciatīvu, kurai budžets vienas rīcības programmas ietvaros tika piešķirts, nevis novirzot naudu uz atsevišķām valstīm, bet gan uz atsevišķiem pierobežu rajoniem.

“Interreg I” paredzēja trīs veidu aktivitātes — īstenot kopīgu sadarbību pāri robežām, veikt pasākumus sadarbībai nepieciešamo kontaktu veidošanā, kā arī izveidot kopīgas institucionālas struktūras. Konkrētie pasākumi, kuri tika finansēti 31 izraudzītās programmas ietvaros, ietvēra palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un kooperatīviem, kā arī tūrisma attīstības veicināšanu. Tie paredzēja arī finansējumu ūdens un enerģijas apgādes, telekomunikāciju projektiem, pasākumus piesārņojuma novēršanai un lauku rajonu attīstībai, transpora infrastruktūras uzlabošanu, kā arī sadarbības veicināšanu starp profesionālās apmācības un augstākās izglītības institūcijām.

Atpalikušākajos reģionos trīs ceturtdaļas no finansējuma tika novirzītas sakaru un infrastruktūras uzlabošanai. Savukārt citos reģionos programmas centās veicināt jaunu darbavietu radīšanu, ekonomisko un sociālo grupu sadarbību, kā arī pieredzes apmaiņu.

Būtiska atšķirība drīz vien parādījās starp reģioniem, kuros sadarbībai pāri robežām jau bija izveidojušās zināmas tradīcijas un struktūra, un reģioniem, kuriem trūka šādas pieredzes. It īpaši Kopienas dienvidos un perifērijā tikai retā no sadarbības ietvaros paredzētajām struktūrām tika iedzīvināta, un vietējo un reģionālo amatpersonu līdzdalība tā arī bija un palika ierobežota.

Neņemot vēra praktiskās un bieži vien arī administratīvās grūtības, kuras radās, mēģinot iesaistīt kopīgos projektos dažādas nacionālās valdības — tāpēc ka centralizētāko valstu valdības bieži vien izvairījās no vietējo varas pārstāvju pilnvarošanas plaša mēroga sadarbībai ar viņpus robežai esošajiem partneriem —, 1994.gada jūnijā Eiropas Komisija nolēma turpināt plašo iniciatīvu līdz 1999.gadam.

“Interreg” iniciatīvas pieaugošā politiskā nozīme pieauga arī līdz ar straujo finansējuma pieaugumu. 1995.gada nogalē tas krietni vien pārsniedza 2,5 miljardus ekiju. Trīsdesmit pieci procenti no šīs naudas tika piešķirti ES ārējo robežu reģioniem. Portugāles un Spānijas pierobežu reģionu attīstības finansēšana joprojām ir viena no galvenajām ES iekšējo pierobežu reģionu prioritātēm.

Zviedrijas, Somijas un Austrijas pievienošanās 1995.gadā būtiski pagarināja ES robežu, ka arī pievienoja jau esošajām 45 programmām 14 jaunas programmas. Tādējādi kopējais rīcību programmu skaits pieauga līdz 59 un aptuveni pusi no tām pašreiz ir apstiprinājusi Eiropas Komisija.

“Salīdzinot ar programmu “Interreg I”, shēmas sadarbībai pāri robežām ir kļuvušas daudz nozīmīgākas,” paziņoja Eiropas Komisija sadarbības politikas prezentācijā. Tas daļēji izskaidrojams ar Komisijas stingro nostāju kopēju lēmumu pieņemšanas procedūru izveidošanā, centieniem vairāk iesaistīt sadarbībā reģionālās un vietējās pašvaldības, kā arī vietējos ekonomikas un sociālās sfēras partnerus. Taču sadarbības programmas, kuru budžetus pārvalda tikai viena institūcija, ir palikušas kā izņēmums.

Tajā pašā gadā, kas “Interreg II” pagarināja līdz desmitgades beigām, Komisija ķērās pie atbilstošas programmas izveides PHARE projekta ietvaros, kura mērķis ir veidot sadarbību ar Centrāleiropas un Baltijas valstīm.

Ar Eiropas Parlamenta atbalstu atsevišķas budžeta līnijas radīšanā, kas tiktu izmantota pārrobežu sadarbībai PHARE projekta ietvaros, PHARE programma, kas ieguva nosaukumu “Sadarbība pāri robežām”, 1994.gadā saņēma 150 miljonus ekiju, 1995.gadā — 169 miljonus ekiju un 1996.gadā — 180 miljonus ekiju. Kopējā paredzētā summa laika posmā no 1994.gada līdz 1999.gadam ir 900 miljonu ekiju. Papildus tam aptuveni 700 miljoni ekiju “Interreg II” ietvaros ir piešķirti sadarbības shēmām starp pierobežu reģioniem ar Centrāleiropas un Baltijas valstīm, 30 miljoni ekiju — sadarbības shēmām ar Krieviju. Arī šoreiz ar Eiropas Parlamenta atbalstu budžeta līnijas radīšanā Eiropas Komisija ir sagatavojusi īpašu programmu sadarbībai pāri robežām ar bijušajām padomju republikām, tajā skaitā Krieviju, bet neiekļaujot Igauniju, Latviju un Lietuvu, kuras ietilpst ES PHARE programmā.

Kamēr eksperti no Komisijas Ģenerāldirektorāta XVI reģionālajai attīstībai un Ģenerāldirektorāta IA ārējām attiecībām ar Eiropu un NVS valstīm uzskata, ka piešķirto līdzekļu samērs starp PHARE programmu “Sadarbība pāri robežām” un “Interreg” programmu ir samērā apmierinošs, daudzi izsaka nožēlu par saskaņotības trūkumu programmu īstenošanā, kuru rada atšķirības budžeta sastādīšanas, plānošanas un lēmumu pieņemšanas procedūrās.

“Interreg II” balstās uz piecu gadu programmām, finansējums tiek piešķirts individuāliem projektiem tūlīt pēc to prezentācijas, turpretim PHARE programma “Sadarbība pāri robežām” līdzekļus saņem par katru atsevišķu gadu. “Interreg” finansējumu piešķir uzraudzības komitejas, ieskaitot nacionālos un reģionālos pārstāvjus no konkrētā reģiona vai teritorijas. Savukārt lēmumus par PHARE programmas “Sadarbība pāri robežām” finansēšanu drīkst pieņemt tikai Eiropas Komisija, iepriekš konsultējoties ar attiecīgo valdības komiteju.

Eiropas Komisijas personāls, kurš nodarbojas ar šīm divām programmām, ir darījis visu iespējamo, lai pārvarētu stukturālās grūtības.

ES — PHARE iniciatīvas “Sadarbība pāri robežām” galvenais koordinācijas mehānisms ir kopēja plānošana un uzraudzības komiteja (pazīstama kā JPMC — Joint Programming and Monitoring Committee ), kuru veido gan Eiropas Savienības, gan Centrāleiropas un Baltijas valstu valdību, attiecīgo nozaru ministriju un attiecīgo reģionu pārstāvji. Konkrētos priekšlikumus programmām formulē Eiropas Komisija, balstoties uz komiteju ieteikumiem, kuras savukārt saņem ieteikumus no reģionu pārvaldēm.

Šīs komitejas apvieno ES dalībvalstu, PHARE valstu un Eiropas Komisijas ekspertus. Atbalstu komitejām sniedz arī speciālistu darba grupas, kurās iekļauti speciālisti no pierobežu reģioniem, kā arī nozaru eksperti, piemēram, transpora vai vides speciālisti.

Katram ES dalībvalstu un Centrāleiropas vai Baltijas valstu blakus esošo reģionu pārim ir noslēgts savstarpējs līgums, kas iezīmē sadarbības prioritātes un kopējus plānošanas un uzraudzības mehānismus. Lai kompensētu ES PHARE programmas “Sadarbība pāri robežām” īslaicīgo mehānismu, kura ietvaros finansējums tiek piešķirts tikai uz vienu gadu, Eiropas Komisija ir sagatavojusi indikatīvas daudzgadīgās programmas, kuras paredzētas PHARE programmā “Sadarbība pāri robežām” iekļautajiem sektoriem. Šo indikatīvo programmu mērķis ir uzlabot katras programmas ietvaros esošo iniciatīvu savstarpējo saskaņotību. Viens no PHARE programmas “Sadarbība pāri robežām” galvenajiem mērķiem un ieguvumiem ir iespēja kandidātvalstīm iegūt zināšanas par darbošanos ES strukturālo fondu finansēto iekšējās kohēzijas programmu ietvaros. Fondu piešķirtā kopējā summa ES dalībvalstīm laika periodā no 1994. līdz 1999.gadam ir 145,5 miljardi ekiju, un tie ir nozīmīgi jebkurai nākamajai ES dalībvalstij.

ES — PHARE programmas “Sadarbība pāri robežām” ietvaros radītajiem un finansētajiem projektiem pat vairāk nekā “Interreg” programmām ir uzticēta arī būtiska politiska loma. To mērķis ir iesaistīt sadarbībā reģionus, kuru starpā gadu desmitiem ir valdījušas nesaskaņas un kuriem ir bijis maz iespēju sevi izteikt “sociālistiskās brālības” laikmetā. Neuzticība un aizvainojumi tagad ir jāaizstāj ar ciešu sadarbību, ja šīs valstis vēlas kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Programmas “Sadarbība pāri robežām” ietvaros Albānija, Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija (Rumānija šajā sarakstā netika iekļauta, jo šai valstij nav robežas ar kādu no Eiropas Savienības valstīm) var cerēt uz atbalstu, kas mazinātu administratīvos šķēršļus sadarbībai pāri robežām, palīdzētu infrastruktūras uzlabošanā, radītu kopīgus atkritumu iznīcināšanas projektus, veicinātu pasākumus tūrisma un lauku reģionu attīstībai, veidotu sadarbību veselības aizsardzības jomā un veicināt starpreģionu informācijas izplatīšanas mēdiju attīstību.

1996.gada plānošanas prioritātes noteica PHARE un “Interreg” programmu savstarpējās saskaņotības uzlabošanu, ko plānoja panākt ar savstarpēju novērotāju apmaiņu starp uzraudzības komitejām abpus robežai, programmu realizēšanas struktūru uzlabošanu un procedūru atvieglošanu Centrāleiropā un Baltijas valstīs, kā arī LACE programmas tīkla attīstīšanu. LACE (saišu nostiprināšana un sadarbība starp Eiropas pierobežu reģioniem) projekts, kuru 1990.gadā izveidoja Eiropas pierobežu rajonu asociācija “Interreg” iniciatīvas atbalstam, izmanto konsultantus un vietējos un reģionālos ekspertus pierobežu rajonu praktisko problēmu risināšanai. Šī programma ir aptvērusi attiecīgās valstis ES — PHARE programmas “Sadarbība pāri robežām” ietvaros.

Nākotnē Eiropas Savienība paredz PHARE programmas “Sadarbība pāri robežām” aktivitāšu pieaugošu nozīmi pieredzes apmaiņā un kopējos vietējās ekonomikas attīstības projektos, kā arī apmācībā un vadīšanā, kaut gan galveno budžeta atbalstu turpinās saņemt infrastruktūras projekti. “PHARE programmas “Sadarbība pāri robežām” nozīme turpinās pieaugt, un ar laiku šī programma kļūs par pirmiestāšanās stratēģijas neatņemamu sastāvdaļu,” teikts nesen publicētajā Eiropas Komisijas ziņojumā . “Tas liecina par kopēju vēlēšanos veidot lielāku nāciju savienību, kuras mērķis ir lielāka drošība un labklājība mums visiem.”

Tomass Klaus (Thomas Klau) ,

Brisele

Pēc žurnāla “Eiropas Dialogs ”,

1997., Nr.1

Eiropas Komisijas sastāvs (457K JPG)

Par Eiropas Komisiju

Eiropas Savienības Komisija Briselē izdod žurnālu “Eiropas Dialogs”, tas tiek iespiests bulgāru, čehu, ungāru, poļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, kā arī latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Izdevums Eiropas integrācijai domāts viedokļu apmaiņai, informācijas bagātināšanai un adresēts plašam lasītāju lokam.

“Latvijas Vēstneša” rīcībā ir šī žurnāla 1997. gada pirmais numurs. Ar Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecības laipnu atļauju pārpublicējam Eiropas Komisijas vadības shēmu un fotoportretus, kā arī rakstu par Eiropas Komisijas reģionālo programmu ietekmi uz starpvalstu sadarbību un nacionālās spriedzes mazināšanu.

Šodien, 6. martā, Latvijā oficiālā darba vizītē ierodas Eiropas Savienības Komisijas komisārs Erki Līkanens ( Erkki Antero Liikanen ). Viņš tiksies ar Ministru prezidentu Andris Šķēli, ārlietu ministru Valdi Birkavu, labklājības ministru Vladimiru Makarovu, īpašu uzdevumu ministru ES lietās Aleksandru Kiršteinu, finansu ministru, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Robertu Zīli, ES valstu vēstniekiem un citām oficiālām personām. “LV” informācija