informācija

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Turpinājums.

Sākums 5/6., 7/8., 9/11., 22.,

42/43., 44/45., 51.,

54/55., 60. numurā

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību". Par aizvadīto, 1996.gadu

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.1.1. Vispārējā situācija

1996. gadā rūpniecības nozarē (šīs nodaļas tekstā apstrādājošā rūpniecība tiek apzīmēta kā rūpniecība, ja netiek atzīmēts īpaši) bija vērojamas pirmās pozitīvās iezīmes pēc pastāvīgā ražošanas apjomu krituma iepriekšējos gados. Rūpniecības ražošanas apjoms 1996. gada 9 mēnešos par 2,6% pārsniedza attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Straujākais pieaugums bija vērojams maijā-augustā, kad ikmēneša rūpniecības ražošanas apjoms pārsniedza atbilstošo iepriekšējā gada rādītāju par 6-13 procentiem.

4.1. zīmējums

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi 1995. - 1996.gadā

(pa ceturkšņiem, 1995.g. 1. cet. = 100)

1996. gada 9 mēnešos Latvijas rūpniecībā turpinājās darba ražīguma pieauguma tendence, kas aizsākās jau 1994. gadā (skat. 4.1. tabulu).

4.1. tabula

Latvijas rūpniecības rādītāji

(salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)

	1992	1993	1994	1995	1996*
Produkcijas apjoms	64,6	65,1	89,0	91,9	102,6
Strādājošo skaits	89,1	74,0	82,5	84,9	94,6
Darba ražīgums	73,0	86,0	108,0	108,2	108,5

* 1996. gada 9 mēnešos.

Tomēr pašreizējie darba ražīguma tempi ir pārāk mazi, lai atgūtu šī rādītāja kumulatīvo samazinājumu iepriekšējos gados. Privatizācijas procesu aktivizācija, uzņēmumu likvidācija var paātrināt strādājošo skaita samazināšanos. Palielinoties ražošanas apjomu pieaugumam, darba ražīguma rādītājam tuvākajos gados būtu ievērojami jāpieaug.

Rūpniecības nozares attīstība ir noteicošais faktors Latvijas eksporta attīstībā. Rūpniecības produkcijas eksports 1996. gada 1. pusgadā sastādīja vairāk nekā 90% no Latvijas preču eksporta. Pēdējo gadu laikā šis rādītājs nav mainījies.

Tajā pašā laikā eksporta produkcijas ražošanas un realizācijas iespējas ir galvenais priekšnoteikums Latvijas rūpniecības attīstībai un eksistencei vispār. Kā redzams 4.2. tabulā, eksportēts tiek turpat vai 3/4 no rūpniecībā saražotā produkcijas apjoma.

4.2. tabula

Eksporta produkcijas īpatsvars Latvijas rūpniecības produkcijā

(milj. latu, faktiskās cenās)

	1994.g.	1995.g.	1996.g.
	1.pusg.	1.pusg.	1.pusg.
Rūpniecības produkcijas apjoms	367,9	379,0	468,3
Rūpniecības produkcijas eksports	231,4	278,5	338,3
Eksportētās rūpniecības produkcijas īpatsvars
rūpniecības produkcijas apjomā (%)	62,9	73,5	72,2

4.1.2. Rūpniecības nozaru attīstība

1995.gadā no lielajām rūpniecības nozarēm tikai koksnes ražošanā tika panākts ražošanas apjoma pieaugums, bet šī gada 9 mēnešos produkcijas pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, bija vērojams arī pārtikas rūpniecībā un tekstilrūpniecībā, būvmateriālu ražošanā (skat. 4.3.tab.)

4.3. tabula

Rūpniecības nozaru attīstība un struktūra 1995.-1996.gadā

	1995.g. 9 mēn.		1996.g. 9 mēn.		Ražošanas apjoma (salīdzināmajās cenās) izmaiņas 1996.g.
Nozare					9 mēn. salīdzinājumā
	Ražošanas apjoms (faktiskjās cenās, tūkst.latu)	Īpat-svars (%)	Ražošanas apjoms (faktiskjās cenās, tūkst.latu)	Īpat-svars (%)	ar 1995.g.
					9 mēn. (%)
Visa apstrādājošā rūpniecība	614,3	100,0	718,5	100,0	102,6
Pārtikas produktu un
dzērienu ražošana	246,2	40,1	317,0	44,1	107,7
Tekstilizstrādājumu ražošana	41,5	6,8	57,7	8,0	112,7
Apģērbu ražošana	13,6	2,2	17,1	2,4	96,4
Koksnes un koka izstrādājumu ražošana	51,3	8,4	58,7	8,2	118,9
Izdevniecību darbība
un poligrāfiskā rūpniecība	16,7	2,7	17,5	2,4	95,0
Ķīmiskā rūpniecība	50,0	8,1	56,5	7,9	94,9
Pārējo nemetālisko minerālo
produktu ražošana	16,9	2,8	18,6	2,6	134,6
Metālapstrāde	10,6	1,7	15,9	2,2	114,7
Mašīnu un iekārtu ražošana	28,7	4,7	30,7	4,3	86,2
Elektrisko mašīnu un iekārtu ražošana	15,5	2,5	13,8	1,9	72,1
Radio, televīzijas un sakaru
iekārtu ražošana	11,1	1,8	8,7	1,2	87,4
Automobiļu ražošana	13,6	2,2	7,5	1,0	33,4
Pārējo transporta iekārtu ražošana	37,2	6,1	35,2	4,9	87,4
Mēbeļu rūpniecība	15,5	2,5	11,5	1,6	61,7
Pārējās apstrādājošās rūpniecības nozares	45,7	7,4	51,9	7,2	...

Lai gan būvmateriālu rūpniecības (4.3. tabulā - pārējo nemetālisko minerālo produktu ražošana) straujais pieaugums vērtējams pozitīvi, jāņem vērā, ka šīs nozares ražošanas apjomi pēdējos gados bija ļoti būtiski samazinājušies. Pieaugums panākts, palielinot bitumena maisījumu, asfalta un asfaltbetona ražošanu. Aktīvā ceļu izbūve un remonts ir veicinājis šīs produkcijas izlaides pieckārtīgu pieaugumu š.g. 9 mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušogad.

Turpretim visās mašīnbūves sektora nozarēs bija vērojama ražošanas apjomu būtiska samazināšanās. Visievērojamākā tā bija automobiļu ražošanā, kur š.g. 9 mēnešos tika sasniegta tikai 1/3 no pagājušā gada attiecīgā perioda ražošanas apjoma.

Koksnes un koka izstrādājumu ražošana. Pēdējo gadu relatīvi straujā ražošanas attīstība ir ļāvusi šai nozarei apskatāmajā periodā par 11% palielināt nozarē strādājošo skaitu, nesamazinot ražošanas efektivitāti un darba ražīgumu. Nozares produkcijas sortimentā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Par 4% pieaudzis nozares produkcijas eksports. Eksporta struktūrā bija vērojama pozitīva tendence - pieauga pārstrādātās produkcijas eksports. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri-septembri, šī gada attiecīgajā periodā apaļkoku eksports samazinājies 2,7 reizes, turpretim zāģmateriālu eksports pieaudzis par 42 procentiem.

Atšķirībā no kokmateriālu ražošanas mēbeļu rūpniecībā ražošanas apjomi samazinājās par 38% š.g. janvārī-septembrī salīdzinājumā ar atbilstošo pērnā gada periodu. Par 9% samazinājies šī produkcijas veida eksports.

Pārtikas rūpniecība. Tā kā pārtikas rūpniecība ir lielākā Latvijas rūpniecības nozare, atsevišķas tās apakšnozares ierindojamas arī lielāko rūpniecības nozaru skaitā.

Piemēram, piena rūpniecība ir lielākā Latvijas rūpniecības nozare vispār. Tās īpatsvars kopējā rūpniecības nozaru struktūrā ir 8,7%, zivju rūpniecības īpatsvars - 7,2%, kas tikai nedaudz atpaliek no koksnes ražošanas, ķīmiskās un tekstilrūpniecības apjomiem.

Pēdējos gados pārtikas rūpniecībā bija vērojami visai atšķirīgi apakšnozaru attīstības tempi (skat. 4.4. tabulu).

4.4. tabula

Pārtikas rūpniecības nozaru attīstība un struktūra 1995.-1996. gadā

	1995.g. 9 mēn.		1996.g. 9 mēn.		Ražošanas apjoma (salīdzināmajās cenās) izmaiņas 1996.g.
Nozare					9 mēn. salīdzinājumā
	Ražošanas apjoms (faktiskjās cenās, tūkst.latu)	Īpat-svars (%)	Ražošanas apjoms (faktiskjās cenās, tūkst.latu)	Īpat-svars (%)	ar 1995.g.
					9 mēn. (%)
Pārtikas rūpniecība (kopā)	246,2	100,0	317,0	100,0	107,7
Gaļas pārstrāde un konservēšana	40,3	16,4	38,0	12,0	83,7
Zivju pārstrāde un konservēšana	28,3	11,5	51,6	16,3	151,8
Augļu un dārzeņu pārstrāde	7,1	2,9	14,2	4,5	130,1
Piena un tā produktu ražošana	50,0	20,3	62,2	19,6	112,0
Graudu malšanas produkcijas ražošana	18,1	7,4	27,1	8,5	110,5
Maizes ražošana	32,6	13,2	38,2	12,1	98,0
Cukura ražošana	3,1	1,3	6,0	1,9	122,9
Šokolādes un tās izstrādājumu ražošana	13,5	5,5	19,1	6,0	135,5

Šīs apakšnozaru attīstības atšķirības noteica vairāki faktori - ražošanas izejvielu bāzes attīstība, attiecīgā produkcijas veida eksporta iespējas, patērētāju pieprasījuma struktūras izmaiņa.

Pēdējos gados strauji samazinājušies gaļas rūpniecības ražošanas apjomi. Šī gada 9 mēnešos tika saražoti tikai 60% no attiecīgā perioda ražošanas apjoma pirms diviem gadiem. Vēl straujāk samazinājusies vietējā izejvielu bāze gaļas rūpniecībai. Piemēram, lopkopības produkcijas ražošana visu veidu saimniecībās laikā no 1993. līdz 1995.gadam samazinājusies par 42%. Gaļas pārdošana pieņemšanas un pārstrādes organizācijām divu gadu laikā samazinājusies 3 reizes. Tajā pašā laikā dzīvnieku un lopkopības produktu eksports ir pieaudzis 2,7 reizes, imports - 1,4 reizes.

Interesanti, ka pēdējo gadu laikā notikušas izmaiņas arī dažādu gaļas veidu ražošanā. Liellopu gaļas ražošana pēdējo divu gadu laikā samazinājusies 3,2 reizes, cūkgaļas ražošana - par 1/3, bet putnu gaļas ražošana palikusi iepriekšējā līmenī, pēdējā gadā pat pieaugot.

Pozitīva tendence vērojama zivjrūpniecības attīstībā pēdējos gados. Šīs apakšnozares ražošanas apjomi šī gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieauga 1,5 reizes, galvenokārt zivju konservu ražošanas pieauguma dēļ.

Gatavo zivju produktu un konservu eksports pašlaik sastāda vairāk nekā pusi no visu pārtikas produktu eksporta. Šī produkcijas veida straujais eksporta pieaugums š.g. 8 mēnešos par 73% būtiski ietekmēja pārtikas produktu eksporta pieaugumu.

Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēs patlaban notiek pārorientēšanās atbilstoši patēriņa tirgus prasībām, pakāpeniski palielinot to produktu ražošanu, kas ienāca Latvijas tirgū kā importa produkti. Tā, piemēram, 1994.gada 9 mēnešos Latvijā saražoja tikai 25t čipsu, bet divu gadu laikā ražošanas apjoms ir pieaudzis 23 reizes, jogurta ražošana - 3,5 reizes. Pēdējā gada laikā par 84% pieaugusi arī sulu ražošana.

Latvijas rūpniecības nozaru eksporta dinamika (skat. 4.5. tabulu) apskatāmajā periodā ir bijusi visai atšķirīga. Straujākais eksporta pieaugums noticis pārtikas rūpniecībā un tekstilrūpniecībā. Pārtikas eksporta pieaugumā galvenā loma bija eksportam uz NVS valstīm, tekstilizstrādājumu eksporta pieaugumu noteica to realizācijas pieaugums Rietumu tirgū.

Pārtikas produktu eksporta cenas šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, pieauga tikai par 5%, turpretim nozares ražotāju cenas par 19%. Tātad eksporta pieaugumu šajā nozarē noteica nevis cenu faktors, bet gan tirgus apjoms NVS valstīs.

4.5. tabula

Ražošanas un eksporta izmaiņas Latvijas rūpniecības nozarēs

1996.gada janvārī-septembrī

	Ražošanas	Eksporta	Īpatsvars nozares eksportā (%)
	apjomu	pieaugums
	pieaugums	(faktiskās	ES	Baltija	NVS	Pārējās
	(faktiskās	cenās, %)				valstis
	cenās, %)
Pārtikas rūpniecība	129	147	2,3	7,0	88,0	2,7
Ķīmiskā rūpniecība	113	114	15,1	31,1	43,9	9,9
Kokmateriālu ražošana	114	104	85,8	2,1	4,4	7,7
Tekstilrūpniecība	139	142	51,5	11,6	31,8	5,1

Tā kā koksnes un kokmateriālu rūpniecībā un tekstilrūpniecībā produkcijas apjoma lielākā daļa tiek eksportēta (pārtikas rūpniecībā - tikai 23%), šajās nozarēs ražotāju cenu un eksporta dinamika ir līdzīga. Tekstilprecēm eksporta cenas pieauga par 14%, koksnei un kokmateriāliem nemainījās.

Lai gan mašīnbūves nozarēs ražošanas apjomi samazinājās, šī gada 9 mēnešos ir pieaudzis mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu eksports, palielinoties eksportam uz ES (1,6 reizes) un Lietuvu (3,6 reizes). ES īpatsvars šī produkcijas veida eksportā pieauga no 20% līdz 24%, Lietuvas - no 6 līdz 16 procentiem.

4.1.3. Rūpniecības reģionālais izvietojums

Pārejas periodā mainījusies ne tikai rūpniecības vieta Latvijas nozaru struktūrā, bet arī šīs nozares vieta atsevišķu reģionu un pilsētu sociāli ekonomiskajā struktūrā. Rūpniecībā nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir viens no rādītājiem, kas šo procesu raksturo.

Kā redzams 4.2. zīmējumā, intensīvākais rūpniecībā nodarbināto īpatsvara samazinājums bija vērojams Rīgā un Rīgas rajonā. Interesanti, ka tieši šajās vietās patlaban ir viszemākais bezdarba līmenis Latvijā. Tas varētu liecināt, ka bezdarba problēmu saasina ne tik daudz rūpniecības ražošanas apjoma un strādājošo skaita samazināšanās, cik nespēja rosināt reģionā, pilsētā jaunas ekonomiskās aktivitātes citās nozarēs, piemēram, pakalpojumu sfērā.

1996.gada 9 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, rūpniecībā nodarbināto skaits Latvijā vidēji un arī Rīgā samazinājās par 7%. Latvijas lauku rajonos un Jūrmalā šis rādītājs pat pieauga, Daugavpilī - nemainījās. Taču Latvijas rietumdaļas pilsētās, tādās kā Liepāja, Ventspils, arī Jelgava, rūpniecībā nodarbināto skaits samazinājās pat par 13%-16%. Šeit īpaši aktuāla ir pilsētas ekonomiskās struktūras pārorientācija uz citu nozaru aktivitātēm, kā arī jaunu aktivitāšu veicināšana rūpniecībā.

Latvijas iedzīvotāju, darbaspēka un rūpnieciskās infrastruktūras izvietojuma struktūra nosaka arī rūpniecības lokalizāciju Rīgas ekonomiskajā areālā. Rīgas un Jūrmalas pilsētās, Ogres un Tukuma rajonos kopā tiek saražotas gandrīz 2/3 no Latvijas rūpniecības produkcijas, turpretim Latgales rajonos - aptuveni 13%, Kurzemē - 12%, 8 Vidzemes rajonos - tikai 8% no rūpnieciskās produkcijas kopapjoma.

4.2.zīmējums

Rūpniecībā nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā

1991.gadā un 1996.gadā (procentos)

Latvijas ekonomiskā un finansu struktūra tradicionāli ir centrēta uz darbību Rīgas areālā. Reģionālās rūpniecības attīstībai nepieciešams palielināt ekonomiskās politikas patstāvības līmeni reģionos.

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Sauszemes transports (sagatavojot šo nodaļu, izmantoti arī Satiksmes ministrijas izstrādātie materiāli)

Kravu pārvadājumi ar autotransportu šajā gadā ir nedaudz palielinājušies, kaut gan pārvadājumu apjoms joprojām ir samērā neliels. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms (kravu pārvadājumi, kurus veikuši autotransporta uzņēmumi ar pakalpojumu apjomu virs 20 tūkst. latu) 1996.gada 3 ceturkšņos ir sasniedzis 3,7 milj. tonnu, un pieaugums ir 3%, salīdzinot ar 1995.gada 3 ceturkšņiem. Kravu apgrozība ir 729,1 milj. tonnkilometru, un pieaugums - 4,3 procenti.

Autotransports ir nozare, kas apkalpo citas tautsaimniecības nozares. Iekšzemes pārvadājumi ir cieši saistīti ar vispārējo valsts ekonomisko situāciju. Nepieaugot ekonomiskajai aktivitātei, nav gaidāms iekšzemes autotransporta pārvadājumu pieaugums. Pārvadājumu apjomu negatīvi varētu ietekmēt arī degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšana, kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešana.

Starptautiskos pārvadājumus valsts ekonomiskais stāvoklis ietekmē mazāk. Liela nozīme ir automobiļu atbilstībai ekoloģiskajām un tehniskajām normām. Lai varētu tās ievērot, autopārvadātājiem ir jāatjauno autoparka ritošais sastāvs.

Aizvien mazāk pasažieru tiek pārvadāts ar autobusiem. Pasažieru pārvadājumi 1996.gada 3 ceturkšņos samazinājās par 17,8%, pasažieru apgrozība - par 12%, salīdzinot ar 1995.gada attiecīgo periodu.Viens no galvenajiem iemesliem ir braukšanas biļešu cenas paaugstināšana Rīgā. Automobilizācijas līmeņa paaugstināšanās dēļ arī samazinās iedzīvotāju skaits, kuri nokļūšanai līdz darba vietai izmanto sabiedrisko transportu.

Šogad uzsākta arī privāto pasažieru pārvadātāju ar autobusiem jeb tā saukto taksobusu darbības sakārtošana. Autotransporta uzņēmumiem pārvadājumiem ar taksobusiem jāsaņem atļauja noteiktam taksobusu kustības maršrutam un jāsaskaņo kustības saraksts.

Lai nodrošinātu autobusu satiksmi lauku apvidos, 1996.gada 2.pusgadā tika izveidota dotāciju sistēma regulāriem autobusu pasažieru pāvadājumiem lauku apvidos. Ar šīm dotācijām daļēji tiktu risināts vēl viens jautājums. Gandrīz visi autobusi, ar kuriem veic regulāros pasažieru pārvadājumus, ir pilnībā nolietojušies, un dotācijas palīdzētu pārvadātājiem atjaunot autoparku.

Kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu turpina palielināties: šī gada 3 ceturkšņos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, par 21,3%, kravu apgrozība - par 25,4 procentiem.

4.6.tabula

Kravu pārvadājumu struktūra dzelzceļa transportā

	1995.gada 3 ceturkšņi	1996.gada 3 ceturkšņi
	(tūkst.tonnu)	tūkst.tonnu	īpatsvars, %
Kopā	21047,3	25537,1	100,0
Iekšzemes satiksmē	2556,7	1811,2	7,1
Tranzīta pārvadājumi	15895,8	19984,3	78,2
t.sk.caur ostām	13281,3	16502,4	64,6
Eksporta pārvadājumi	624,4	1114,0	4,4
Importa pārvadājumi	1970,4	2627,6	10,3

Kā redzams 4.6.tabulā, vairāk nekā 3/4 no pārvadātajām kravām ir tranzītkravas. Tas liecina par tranzīta nozīmi dzelzceļa transporta darbības nodrošināšanā. Savukārt 82,6% tranzītkravu tiek pārvadātas caur valsts ostām. Dzelzceļa transportam ir liela nozīme ostu saimniecības sekmīgas darbības nodrošināšanā. Dzelzceļa transports apkalpo pusi no Latvijas ostu kravu apgrozības.

Šajā periodā ir samazinājušies tikai iekšzemes kravu pārvadājumi. Tas ir izskaidrojams ar zemo ekonomisko aktivitāti valstī, jo transporta nozare ir pakalpoumu sniedzēja citām tautsaimniecības nozarēm.

Pasažieru pārvadājumi 1996.gada 3 ceturkšņos samazinājās par 20,4%, pasažieru apgrozība - par 12,7%, salīdzinot ar 1995.gada attiecīgo periodu. Tas daļēji saistīts ar to, ka ir palielinājušās atsevišķu veidu braukšanas bilešu cenas un nepietiekami efektīvi ir bezbiļetnieku skaita ierobežošanas pasākumi. Pārvadāto pasažieru skaits ir samazinājies arī automobilizācijas līmeņa paaugstināšanās un atsevišķu dzelzceļa maršrutu slēgšanas dēļ.

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

1996.gada 3 ceturkšņos ir turpinājusies ostu saimniecības attīstība. Lai gan kravu apgrozība ostās palielinās jau vairākus gadus, tomēr to jaudas vēl nav izmantotas pilnībā.

Latvijas ostu kopējā kravu apgrozība šī gada 3 ceturkšņos sasniedza 33,2 milj. tonnu (skat.4.7.tabulu), un tā par 13,8% pārsniedz pagājušā gada 3 ceturkšņos sasniegto. Ostas turpina darboties galvenokārt kā kravu nosūtītājas. Nosūtīto kravu īpatsvars kopējā kravu apgrozībā ir 92,6%. Latvijas ostās galvenokārt tiek pārkrautas tranzītkravas, un šajā laika periodā to īpatsvars bija 88,6% no kravu apgrozības. Pārkrauto kravu plūsmu galvenais virziens ir no NVS valstīm uz Rietumiem.

Neapšaubāms līderis starp Latvijas ostām kravu apgrozības ziņā ir Ventspils osta. 1996.gadā arī turpinājās kravu apgrozības pieaugums, 3 ceturkšņos kravas tika pārkrautas par 20,2% vairāk nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā. Osta pārkrāva 80,1% no visām caur Latvijas ostām izejošām kravām. Ventspils osta ir specializējusies naftas un naftas produktu nosūtīšanā un tikpat kā nenodarbojas ar to saņemšanu. No ostas kravu apgrozības tie sastāda 75,4%. Ventspils nosūtīto naftas un naftas produktu apjoms ir nozīmīgs Latvijas mērogā, to īpatsvars Latvijas ostu kopējā kravu apgrozībā ir 60,4%. Ostas turpmākai attīstībai ir paredzēts veikt kuģu ceļu padziļināšanu, lai ostā varētu ienākt tankkuģi ar lielāku kravnesību. Tiek plānota arī jaunu terminālu celtniecība.

4.7.tabula

Kravu apgrozība Latvijas ostās

(tūkst.tonnu)

Osta	1995.gada 3 ceturkšņi			1996.gada 3 ceturkšņi
	nosūtīts	saņemts	kopā	nosūtīts	saņemts	kopā
Rīgas osta	4312,1	1367,3	5679,4	3657,5	1641,2	5298,7
Ventspils osta	21889,8	252,3	22142,1	26084,5	535,7	26620,2
Liepājas osta	993,3	100,9	1094,2	887,7	271,2	1158,9
Mazās ostas			277,6	131,1	25,7	156,8
Kopā visās ostās	27472,8	1720,5	29193,3	30760,8	2473,8	33234,6

Rīgas osta ir otrā nozīmīgākā Latvijas osta. Šī gada 1.ceturksnī biezā ledus dēļ bija traucēta pieeja ostai, tādēļ kravu apgrozība 1996.gada 3 ceturkšņos ir samazinājusies par 6,7%, salīdzinot ar 1995.gada 3 ceturkšņos sasniegto. Pašlaik osta turpina attīstīties, jo 3.ceturksnī pārkrauto kravu apjoms jau par 4,1% pārsniedza pagājušā gada attiecīgā perioda apjomu. No visām Latvijas ostām Rīgas ostai ir lielākais saņemto kravu apjoms.

Kravu apgrozība Liepāja ostā ir palielinājusies arī šogad. 1996.gada 3 ceturkšņos tā pārkrāva par 5,9% vairāk nekā 1995.gada 3 ceturkšņos. Lai pilnīgāk izmantotu ostas jaudas, ir nepieciešams uzlabot ostas infrastruktūru, kā arī veikt dzelzceļa pievedceļa pārbūvi.

Liepājā ir paredzēts izveidot speciālo ekonomisko zonu, kuras sastāvā ietilptu arī Liepājas osta. Pēc tās izveides Liepājas ostā aktivizētos saimnieciskā darbība, kas ļautu pilnīgāk izmantot tās jaudu. Ventspils ostas teritorijā arī ir plānots izveidot brīvostu.

Saeima 1996.gada 6.novembrī pieņēma "Rīgas tirdzniecības brīvostas likumu", kurš paredz daļā Rīgas ostas teritorijas izveidot brīvostu.

Latvijā līdz ar minētajām tranzītostām darbojas 7 mazās ostas. Šis gads tām ir bijis daudz neveiksmīgāks nekā iepriekšējais. Biezā ledus dēļ liela daļa mazo ostu 1.ceturksnī nebija pieejamas, līdz ar to 3 ceturkšņos kravu apgrozība samazinājās par 43,5%, salīdzinot ar 1995.gada attiecīgo periodu. Mazās ostas orientējas uz vietējo materiālu pārkraušanu. Galvenais darbības virziens ir kokmateriālu nosūtīšana un zivju un zivju produktu saņemšana.

Ar jūras transportu pārvadāto kravu apjoms šī gada 3 ceturkšņos bija 7,6 milj.tonnu, kravu apgrozība - 22,4 mljrd.tonnkilometru. Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kravu pārvadājumi ir samazinājušies par 4,8%, bet kravu apgrozība - par 10,7%. Tas liecina, ka ar jūras transportu kravas ir pārvadātas mazākā apjomā un vidēji mazākos attālumos. Jūras transporta kravu pārvadājumu un kravu apgrozības samazināšanās notiek jau vairākus gadus. Iemesls ir gan kuģu skaita samazināšanās, gan izmantojamo kuģu samērā lielais vecums.

Pārvadājumi starp ārvalstu ostām vēl aizvien dominē Latvijas jūrniecības kompāniju veiktajos kravu pārvadājumos, tie sastāda 2/3 no visiem kravu pārvadājumiem. Pārvadājumu no Latvijas uz ārvalstīm īpatsvars ir 29,4%. Šī gada 3 ceturkšņos, salīdzinot ar pagājušā gada 3 ceturkšņiem, palielinājušies ir vienīgi kravu pārvadājumi no ārvalstīm uz Latviju. Lai gan palielinājums ir 26,9%, tomēr šo pārvadājumu īpatsvars ir niecīgs - 4,6 procenti.

4.2.3. Sakari

Šogad turpinājās 1994.gadā "Lattelekom" uzsāktā Latvijas telefonsakaru tīkla modernizācija. Modernizācijas rezultātā valstī analogās telefonsakaru līnijas tiks nomainītas ar ciparu līnijām, kas nodrošinās daudz kvalitatīvākus telefonsakarus.

1996.gada 1.oktobrī kopējais abonentu līniju skaits bija 746,8 tūkstoši, par 3,2% vairāk nekā gada sākumā. No pamata telefona aparātu skaita 15,9% bija pieslēgti ciparu sistēmai. Ciparu līniju īpatsvara pieaugumu var redzēt 4.3.zīmējumā.

4.3.zīmējums

Ciparu līniju īpatsvars

(procentos no visām līnijām)

Patlaban ciparu centrāles ir uzstādītas Rīgā, Ventspilī un Cēsīs, turklāt līdz 1996.gada beigām ekspluatācijā nodos ciparu centrāli arī Liepājā. Gada beigās, kā tiek plānots, ciparu sistēmai būs pieslēgtas jau vairāk nekā 160 tūkst.abonentu līniju.

Līdztekus ciparu centrāļu uzstādīšanai tiek veikta analogās sistēmas taksofonu nomaiņa ar ciparu sistēmas telekaršu un monētu taksofoniem. Šī gada 1.pusgadā tika uzstādīti 627 jaunie taksofoni.

Tālruņu gaidītāju rinda 1996.gada 1.pusgadā ir samazinājusies no 109,6 tūkst. līdz 104,4 tūkst.iesniegumu.

Šī gada 3 ceturkšņos izejošo tālsarunu skaits publiskajā tīklā ir samazinājies par 2,7%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas noticis uz iekšzemes tālsarunu skaita samazināšanās rēķina. Iekšzemes tālsarunu skaits samazinājās samērā daudz - par 9,6%, tajā pašā laikā būtiski palielinoties straptautisko tālsarunu skaitam - par 22%. Tas ir izskaidrojams ar to, ka, pieaugot ciparu sistēmas abonentu skaitam, aizvien plašākam personu lokam ir iespējams daudz ātrāk un ērtāk nekā analogās sistēmas abonentiem piezvanīt uz ārzemēm. Analogās sistēmas abonenti uz ārzemēm, izņemot Baltijas un NVS valstis, var piezvanīt tikai ar operatora starpniecību.

Līdzās fiksētajam telefonsakaru tīklam valstī pastāv arī mobilo telefonsakaru tīkls, kas aptver lielāko daļu valsts teritorijas. 1996.gada 3 ceturkšņos mobilā telefona abonentu skaits ir palielinājies no 15 tūkstošiem līdz 23,1 tūkstotim. Pašlaik Latvijā pastāv viens mobilo telefonsakaru tīkls, kurā sakarus nodrošina "Latvijas mobilais telefons". Šogad licenci otrā tīkla izveidei saņēma "Baltel".

Valstī darbojas arī vairākas peidžeru sistēmas, un 3 galveno peidžeru sistēmas aptver visu Latvijas teritoriju, 1996.gada 1.septembrī visu peidžeru sistēmu kopējais abonentu skaits sasniedza 18,7 tūkstošus un kopš gada sākuma pieauga par 55,8 procentiem.

4.8.tabula

Pasta darbības rādītāji

(tūkst.)

Pasta pakalpojums	1995.gada	1996.gada	1996.gada 3 ceturkšņi
	3 ceturkšņi	3 ceturkšņi	salīdzinājumā ar
			1995.gada
			3 ceturkšņiem, %
Nosūtītas vēstules, pastkartes, bandroles	11445	16516	144,3
Nosūtītas pakas	51	51	100
Nosūtīti naudas pārvedumi	364	395	108,5
Piegādāti laikraksti un žurnāli	81698	65937	80,7
Izmaksāto pensiju skaits	3456	4668	135,1
Mātēm izmaksāto pabalstu skaits	2170	2398	110,5

Šī gada 3 ceturkšņos, salīdzinot ar 1995.gada 3 ceturkšņiem, ir uzlabojušies gandrīz visi nozīmīgākie pasta darbības rādītāji.

Rādītāji, kas tieši raksturo pasta darbību, ir nosūtīto vēstuļu, pastkaršu, bandroļu un paku skaits, kā arī naudas pārvedumu skaits. Pasta sūtījumu tarifu paaugstināšana pagājušā gada vidū neizraisīja sūtījumu skaita samazināšanos, jo to lielākā daļa ir uzņēmumu un organizāciju korespondence.

Pārējie 4.8.tabulā atspoguļotie rādītāji nav tieši atkarīgi no pasta darbības kvalitātes. Piegādāto preses izdevumu skaita samazināšanās notikusi galvenokārt tāpēc, ka, pieaugot cenai, iedzīvotāji pasūta tos mazāk. Ar laikrakstu un žurnālu piegādi nodarbojas ne tikai pasts, bet arī vairākas privātfirmas, kas arī samazina ar pasta starpniecību piegādāto preses izdevumu apjomu.

Izmaksāto pensiju un mātēm izmaksāto pabalstu skaits ar pasta starpniecibu pieaudzis sakarā ar to, ka kopējā šī pakalpojuma sniegšanas struktūrā ievērojami pieaugusi pasta nozīme. Šādu maksājumu nodrošināšanas funkcijas nodošana pastam ir vērtējama pozitīvi, jo nodrošina to savlaicīgu piegādi un kontroli.

Pasta darbības kvalitātes uzlabošanai tiek veikta pakalpojumu automatizācija. 1996.gada 2.pusgadā darbību uzsāka Pasta norēķinu centrs, kas darbojas pasta norēķinu sistēmas ietvaros.

4.3. Būvniecība

Būvniecības daļa iekšzemes kopproduktā pēdējos gados, salīdzinot ar šīs desmitgades sākumu, ir ievērojami samazinājusies. 1991.gadā tā bija 10,3%, 1995.gadā - 5,1%. Taču lielākais šīs daļas kritums bija 1993.gadā, kad būvniecības darbu īpatsvars sastādīja tikai 3,9%, kam sekoja pakāpeniska būvniecības īpatsvara paaugstināšanās iekšzemes kopproduktā (1994.gadā - 4,27%, 1995.gadā - 5,1%). Šī gada pirmajā pusē būvniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazinājās līdz 4,23%, taču, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tas tomēr ir nedaudz audzis (1995.gada pirmajā pusē - 4,18%).

4.4.zīmējums

Būvniecības darbu apjoma izmaiņas 1991.-1996.gadā

(procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Pakāpeniski tautsaimniecībā pieaug nefinansu investīciju (nefinansu investīcijās ir ietverti zeme, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvobjektu izmaksas, kā arī ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi) apjoms, kur ievērojama loma ir būvniecībai. Šī gada pirmajā pusē pieaugums sastādīja 52,2 milj.latu (1,9% pret kopējo nefinansu investīciju summu gada sākumā). Šajā periodā nefinansu investīcijas manāmi pieauga tādos darbības veidos kā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība - par 11 milj.latu, transportā un sakaros - par 6,1 milj.latu, būvniecībā - par 2,1 milj.latu, kā arī tādos darbības veidos kā finansu starpniecība, valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, izglītība u.c. Tajā pašā laikā samazinājums vērojams rūpniecībā (-12,7 milj. latu), lauksaimniecībā (-8,8 milj. latu) un citur.

Sākot ar 1994. gadu, valstī pieaug arī būvniecības darbu apjoms (skat. 4.4. zīmējumu). Šī gada 9 mēnešos tas sasniedzis 158,4 milj. latu (faktiskajās cenās) un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 1995. gadā pieaudzis tikai par 1,1% (salīdzināmās cenās).

Būvniecības darbus pašreiz Latvijā veic aptuveni 500 licencētas būvfirmas. Pašu spēkiem veikto būvmontāžas līgumdarbu apjoms 1996. gada 9 mēnešos sastādīja 93,6 milj. latu. Taču valstī strādā arī nelicencētas firmas, kā arī strādnieki no NVS un dažām citām valstīm, kuriem Latvijā nav darba un dzīvošanas atļaujas. Būvmontāžas darbu apjomā 1996. gada laikā ievērojami pieaudzis remontdarbu apjoms (no 8,1 milj. latu 1. ceturksnī un 12,3 milj. latu 2. ceturksnī līdz 16,7 milj. latu 3. ceturksnī) un kopumā sasniedza 37,1 milj. latu apjomu (t. sk. kapitālais remonts - 14,1 milj. latu).

No pašu spēkiem veiktā būvmontāžas darbu apjoma apmēram par 2 milj. latu jeb 2,2% darbi veikti ārpus Latvijas. Tajā pašā laikā ārvalstu uzņēmumi un to filiāles Latvijā, pēc Valsts statistikas komitejas datiem, veikušas būvmontāžas darbus 102 tūkst. latu apmērā (viss apjoms sasitīts ar remontdarbiem).

Būvmontāžas līgumdarbu apjoms teritoriālā griezumā sadalās ļoti nevienmērīgi. No visa veikto darbu apjoma valstī 54,9% izpildīti Rīgā (60 milj. latu), Ventspilī - 8,5% (9,3 milj. latu), Rīgas rajonā - 9,6% (10,5 milj. latu). Tajā pašā laikā atsevišķos rajonos, it sevišķi Latgalē, tie bija niecīgi, piemēram, Balvu rajonā - 0,04% (37,3 tūkst. latu), Krāslavas rajonā - 0,05% (56 tūkst. latu), Rēzeknes rajonā - 0,09% (103 tūkst. latu), Ludzas rajonā - 0,1% (131 tūkst. latu).

1996.gada 9 mēnešos Valsts investīciju programmas ietvaros apgūti līdzekļi no valsts budžeta vai valdības garantētiem kredītiem 7,8 milj. latu apjomā jeb 81,8% no asignētās summas un nodots ekspluatācijā Jelgavas apvedceļš (projekta kopējā izmaksa 5,2 milj. latu), Ludzas apvedceļš (0,5 milj. latu), 10 melioratīvās būves, 2 lauksaimniecības mācību iestāžu objekti u.c.

Dzīvokļu celtniecība. Lai gan Latvijā ar katru gadu pieaug dzīvokļu skaits galēji nolietotās un avārijas stāvoklī esošās mājās (pēc Valsts statistikas komitejas datiem, 1996. gada 1. janvārī no visu māju skaita 4295 jeb 11,5% bija galēji nolietotas un avārijas mājas, neieskaitot fizisko personu īpašumā esošās), dzīvokļu celtniecība valstī ar katru gadu samazinājās. Ekspluatācijā nodotā kopējā dzīvojamā platība saruka no 808 tūkst. kvadrātmetru 1990.gadā līdz 219 tūkst. kvadrātmetru 1995. gadā. Taču šī gada pirmajā pusē pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā ekspluatācijā nodots vairāk kopējās dzīvojamās platības nekā attiecīgā periodā iepriekšējā gadā - 99 tūkst. kvadrātmetru jeb 113,8% pret 1995. gada pirmajā pusgadā ekspluatācijā nodoto platību. Gandrīz 90% no ekspluatācijā nodotajām dzīvojamām ēkām uzceltas par iedzīvotāju līdzekļiem un tikai 2% par valsts un pašvaldību uzņēmumu un organizāciju līdzekļiem. Uzcelto dzīvokļu skaits šajā laikā palielinājies no 464 līdz 598 jeb 1,3 reizes. Taču uzcelto dzīvokļu kopējā platība samazinājusies vidēji no 158 kvadrātmetriem līdz 149 kvadrātmetriem. Pilsētās uzcelto dzīvokļu vidējā platība samazinājusies no 178 kvadrātmetriem līdz 163 kvadrātmetriem. Lielākais dzīvokļu skaits šogad uzcelts Rīgas rajonā (108), Tukuma rajonā (56), Jelgavas rajonā (67).

Paredzams, ka tuvākajos gados varēs uzsākt plašā mērogā dzīvojamo ēku celtniecību, slēdzot hipotekāros kredītlīgumus, kuru termiņš varētu būt 15-25 gadi. To atbalsta ne tikai Latvijas bankas, bet arī Pasaules banka.

Konjunktūras analīze. Situāciju būvniecībā raksturo Valsts statistikas komitejas ik ceturksni veiktie konjunktūras apsekojumi. Aprēķinātais būvniecības konjunktūras kopvērtējuma (konfidences) rādītājs (aprēķina kā atbilžu saldo vidējo lielumu, noskaidrojot kopējo pasūtījuma līmeni un gaidāmo nodarbinātību turpmākajos 3-4 mēnešos) liecina, ka no gada sākuma situācijas novērtējums nozarē lēnām uzlabojas, taču, ņemot vērā šī rādītāja zemo līmeni, jūtama aktivizācija būvniecībā nenotiek (skat. 4.5. zīmējumu).

Šī gada 3. ceturkšņa rādītāja stipri negatīvo vērtību nosaka zemais pasūtījumu līmenis (69% respondentu, tai skaitā 83% valsts un 65% privāto uzņēmumu atzīmē, ka pasūtījumu apjoms samazinājies), vairāk nekā iepriekš respondentu gatavojas samazināt nodarbināto skaitu.

Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī konfidences rādītājs ir augstāks mazos uzņēmumos (ar strādājošo skaitu līdz 50) un zemāks lielos uzņēmumos (ar strādājošo skaitu virs 200).

4.5. zīmējums

Būvniecības konjunktūras (konfidences) rādītājs

Uzņēmumu finansiālais stāvoklis 3. ceturkšņa aptaujā kopumā uzlabojies, salīdzinot ar šī gada iepriekšējiem ceturkšņiem (-16 pret -45 1. ceturksnī un -55 2. ceturksnī).

4.9. tabula

Būvniecības uzņēmumu vadītāju aptaujā uzrādītie galvenie

būvniecību ierobežojošie faktori

Būvniecību	Procentos no apsekoto uzņēmumu skaita
ierobežojošie	1993	1994	1995	1996.g.	1996.g.	1996.g.	1996.g.
faktori	vidēji*	vidēji	vidēji	1. cet.	2. cet.	3. cet.	9 mēn.
							vidēji
Nepietiekams pieprasījums	84	71	68	81	78	67	75
Konkurence būvniecībā	18	27	30	23	28	33	28
Finansiālas grūtības (ieskaitot
augstas procentu likmes)	39	28	31	22	22	30	25
Slikti laika apstākļi	2	4	5	19	13	4	12
Ekonomiskās vides nenoteiktība	35	23	15	12	7	4	8
Augstas materiālu izmaksas	38	18	10	10	11	14	12
Bankas kredītu nepietiekamība	12	8	6	6	13	5	8
Augstas darbaspēka izmaksas	11	5	5	6	7	2	5
Kvalificēta darbaspēka trūkums	19	11	6	1	2	9	4

*1993.gada 2.pusgads

Būvniecību ierobežojošo faktoru vērtējumā turpina samazināties ekonomiskās vides nenoteiktība, pieaug konkurences loma (īpaši inženierbūvju grupā), kā arī finansiālo grūtību ietekme. Nedaudz jūtamāks kļūst kvalificēta darbaspēka trūkums (sevišķi inženierbūvēs) (skat. 4.9. tabulu).

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

Enerģētikas sektora attīstības aktualitātes ir:

- enerģētikas uzņēmumu privatizācija un pārstrukturēšana;

- enerģētikas sektora likumdošanas sakārtošana.

Enerģētikas sektora uzņēmumu privatizācija ir sarežģīts un ilgstošs process, un pārejas valstu pieredze rāda, ka virzība uz priekšu ir iespējama, pārdodot enerģētikas monopoluzņēmumus - dažreiz kā vienu uzņēmumu, citreiz sadalot daļās. Privatizācijas mērķis - nodrošināt uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanu, konkurences attīstību, valsts līdzekļu ekonomiju, to vietā piesaistot privāto kapitālu. Privatizācija enerģētikas sektorā notiek saskaņā ar likumiem un citiem tiesību aktiem, ievērojot atklātību, vienādas tiesības un sabiedrības intereses, uz kā pamata tiek izstrādāti privatizācijas noteikumi.

Privatizējamā valsts akciju sabiedrībā (PVAS) "Latvijas gāze" norit privatizācijas pirmais posms, un šobrīd izvēlēti potenciālie stratēģiskie investori: "Ruhrgas" un "Gazprom". Tiek palielināts PVAS "Latvijas gāze" pamatkapitāls, emitējot akcijas slēgtas emisijas veidā.

Ekonomikas ministra vadībā strādā konsultatīvā darba grupa PVAS "Latvenergo" privatizācijas konceptuālo nosacījumu izstrādei, kura ir pieņēmusi lēmumu - pirms privatizācijas noteikumu izstrādāšanas uzņēmums ir jāpārstrukturē, atdalot finansiāli un administratīvi trīs galvenās aktivitātes: ražošanu, pārvaldi un sadali.

Tuvāko gadu laikā nepieciešams pilnveidot esošo un izstrādāt jaunu likumdošanu (skat. 4.1. ielikumu), strādājot divos virzienos:

- likumu un normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām;

- jaunu likumprojektu un normatīvo aktu sagatavošana atbilstoši valdības politikai, iekšējā un ārējā tirgus prasībām un energoapgādes pakalpojumu attīstībai valstī.

4.1. ielikums

Enerģētikas tiesiskā nodrošinājuma pilnveidošana 1996.gadā.

Ir izstrādāts "Gāzes piegādes un lietošanas noteikumu" projekts.

Turpinās darbs pie likumprojekta "Enerģētikas likums".

1996.gada 22.oktobrī MK pieņēma "Eelektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumus".

1996.gada 24.oktobrī Saeima ratificēja likumu par licences līgumu starp LR

un AMOCO/OPAB par naftas iegulu izpēti un ieguvi Baltijas jūras šelfā LR ekonomiskajā zonā.

Integrācija Eiropas Savienības iekšējā tirgū nosaka galvenās jomas, kurās nepieciešama likumdošanas sakārtošana (skat. 4.2. ielikumu).

Enerģētikas politikas un attīstības programmu sagatavošanā 1996.gadā ir uzsākts darbs, kurš tiks turpināts arī 1997.gadā, šādos virzienos:

- Latvijas enerģētikas attīstības nacionālās programmas precizētā varianta izstrāde;

- energoapgādes uzņēmumu parādu sakārtošanas un maksājumu disciplīnas uzlabošanas programmas izstrāde;

- enerģētikas sektora kvalitātes un atbilstības novērtēšanas sistēmas sakārtošana;

- enerģētiskās kūdras izmantošanas programmas izstrāde.

1996.gada 7.maijā Ministru kabinets akceptēja "Valdības politiku enerģētikas sektorā".

1996.gadā uzsāka darbu Energoapgādes regulēšanas padome, kuras galvenie uzdevumi ir: veikt energoapgādes uzņēmumu licencēšanu, izstrādāt tarifu aprēķināšanas metodiku, regulēt pakalpojumu cenas un tarifus siltuma, elektrības un gāzes apgādei.

Apzinoties, ka enerģētikā kā tehnoloģiskā sistēmā tās tālākais progress nav sasniedzams vienīgi ar organizatoriskiem un ekonomiskiem pasākumiem, tiks atbalstīta tehniski un ekonomiski pamatota uzņēmumu atjaunošana un modernizācija.

Pļaviņu hidroelektrostacijā turpinās esošo hidroagregātu modernizācija. Augstsprieguma tīklā apjomīgākais darbs bija Salaspils apakšstacijas modernizācija, tā ir sevišķi nozīmīga, domājot par perspektīvo Latvijas un visas Baltijas integrēšanos vienotā Eiropas energosistēmā.

1995.gadā ar Vācijas federālās valdības finansiālu atbalstu uzcelta un nodota ekspluatācijā vēja elektrostacija Ainažos, kuras ieguldījumu elektroenerģijas bilancē varēs vērtēt 1996.gada beigās.

Pēdējo gadu laikā palielinājies energoresursu tranzīts caur Latvijas teritoriju. Latvija izdevīgā ģeopolitiskā stāvokļa dēļ ir izveidojusies par transporta tranzīta koridoru. To veicinās plāni izveidot brīvās ekonomiskās zonas, iekļaujot tajās arī ostu teritorijas.

4.2. ielikums

Likumu un likumdošanas aktu saskaņošana ar ES prasībām.

Piegāžu drošība/krājumi. 1996.gadā Ekonomikas ministrijas Enerģētikas

departaments, izmantojot ES/ERAB tehnisko palīdzību, izstrādāja krīzes situācijas novēršanas un vadības koncepciju.

Atsevišķa nodaļa paredzēta likumprojektā "Enerģētikas likums", tā noteiks

vadlīnijas krīzes situācijas vadības mehānismam, bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi regulēs augstākminēto uzdevumu realizāciju.

Elektroenerģijas un gāzes cenu atklātums. Šajā jomā ir direktīva 90/377/EEC par elektroenerģijas un gāzes cenu atklātumu. Nepieciešamos pasākumus veic

jaunizveidotā Energoapgādes regulēšanas padome.

Elektroenerģijas un gāzes tranzīts pa tīkliem. Latvijas Republika ir

parakstījusi un ratificējusi Enerģētikas hartas nolīgumu, tādējādi uzņemoties saistības izpildīt hartas nosacījumus, ieskaitot enerģētikas materiālu un produktu tranzītu.

Direktīvas 90/547/EEC un 91/296/EEC par elektroenerģijas un gāzes tranzītu izvirza prasību izveidot piemērotu juridisku bāzi tranzīta nodrošināšanai.

Ņemot vērā pašreiz notiekošo PVAS "Latvenergo" un "Latvijas gāze"

pārstrukturizāciju un privatizāciju, lēmums par minēto direktīvu iestrādi nacionālajā likumdošanā varētu tikt pieņemts laika posmā līdz 1999.gadam.

4.4.2. Energoapgāde

Apgāde ar gāzi. Kopējā 1996.gada energoresursu bilancē dabas un sašķidrinātā gāze sastāda aptuveni 20 procentus.

Latvijā ar dabas un sašķidrinātās gāzes apgādi nodarbojas PVAS "Latvijas gāze".

Dabas gāze tiek importēta no Krievijas. Piegādes notiek vasaras mēnešos - no aprīļa līdz septembrim, kad gāze tiek iesūknēta pazemes krātuvē. Ziemas laikā - no oktobra līdz martam - Latvijas apgādi ar gāzi pilnībā nodrošina Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

1995.gada ziemas mēnešos valsts a/s "Latvijas gāze" dabas gāzi piegādāja arī Igaunijas un Lietuvas patērētājiem.

Rīgas sašķidrinātās gāzes eksporta bāze nodrošina sašķidrinātās gāzes piegādi, uzglabāšanu, sadali un nosūtīšanu. 1995.gadā nosūtītās sašķidrinātās gāzes apjoms sasniedza 13,5 tūkst. tonnu caur ostu un 19,4 tūkst. tonnu tika nosūtīti uz Lietuvu pa dzelzceļu.