Aizvien vairāk savu, privāto dzīvokļu

Dzīvokļiem saimnieki

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija 26.februārī apstiprinājusi kārtējo Valsts dzīvojamo māju privatizācijas sektora sagatavoto lēmuma projektu par 168 dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

1997.gada divos mēnešos dzīvokļi un nedzīvojamais fonds valstī kopā privatizēts par 23 miljoniem latu, tajā skaitā valsts mājās par aptuveni 0,34 miljoniem latu. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesā kopš tā sākuma privatizēti objekti par 82,9 miljoniem latu. Lielākā daļa maksājumu par privatizētajiem objektiem veikti sertifikātos.

Sakarā ar daudzajām sūdzībām par atsevišķu pašvaldību namu pārvalžu patvaļīgu maksas noteikšanu dzīvokļu īpašniekiem, slēdzot no jauna ar tiem namu apsaimniekošanas līgumus, ir sagatavots un izsūtīts ministrijām saskaņošanai noteikumu projekts “Par dzīvokļu īpašnieku piedalīšanos daudzdzīvokļu mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”.

Noteikumu projekts paredz, ka dzīvokļa īpašniekam ne vēlāk kā mēneša laikā no brīža, kad izsniegta apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, jānoslēdz līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvokļa īpašnieka piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.

Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu nosaka tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas dzīvojamā māja, un tā nedrīkst pārsniegt attiecīgās pašvaldības noteiktos dzīvokļa īres maksas griestus.

Ziedonis Ziediņš,

Centrālās dzīvojamo māju

privatizācijas komisijas priekšsēdētājs

Vai vērts privatizēt

Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija atbild uz 18.februārī iesniegtajiem iedzīvotāju jautājumiem.

1. Ja es dzīvoju graustā, vai arī tad man ir jāprivatizē šis dzīvoklis?

Likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 3.p. 4.d. paredz, ka dzīvokļu privatizācija notiek brīvprātīgi, tātad jums, ja jūs to nevēlaties, savs dzīvoklis obligāti nav jāprivatizē.

2. Vai obligāti ir jāraksta atteikums, ja pašreiz es vēl neesmu izdomājusi — privatizēt dzīvokli vai ne?

Ja jūs esat saņēmusi privatizācijas paziņojumu ar piedāvājumu privatizēt savu īrēto dzīvokli, tad saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 34.pantu atteikums privatizēt dzīvokli ir jāiesniedz komisijā rakstveidā ne vēlāk kā mēnesi pēc paziņojuma saņemšanas dienas. Par atteikumu tiek uzskatīta arī atbildes nesniegšana uz paziņojumu iepriekš minētajā termiņā. Tomēr atteikums neliedz tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu vēlākā periodā, bet ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.jūlijam.

3. Vai “ātrajā” privatizācijā var privatizēt dzīvokli ne tikai īrnieks, bet arī citi ģimenes locekļi?

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 73.1 pantu dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai var privatizēt tikai dzīvokļa īrnieks.

4. Ja uz mana vārda ir dzīvokļa orderis, bet nav sertifikātu, vai dzīvokli var privatizēt ar sievas un bērna sertifikātiem?

Ja jūs gribat privatizēt dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tad tas nav iespējams, jo šajā gadījumā dzīvokli var privatizēt tikai īrnieks, pārskaitot sertifikātus par dzīvokļa privatizāciju no sava sertifikātu konta. Ja ir uzsākta visas mājas privatizācija un jūs esat saņēmis privatizācijas paziņojumu, tad gadījumā, ja jums nav sertifikātu, jūsu īrēto dzīvokli var privatizēt sieva vai bērns atsevišķi vai kā kopīpašumu.

5. Kā būs ar to dzīvokļu privatizāciju, kurus iedeva mājas vietā kā kompensāciju?

Ja īpašumā bijusī māja ir nojaukta sakarā ar zemes gabala atņemšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām un kā kompensācija par to ir piešķirts dzīvoklis, tad šo dzīvokli personai vai tās ģimenes locekļiem, kuri pārņēmuši noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma saistības, nodod īpašumā bez atlīdzības (jums nav jāmaksā ar sertifikātiem).

6. Kādā veidā tiks privatizēti dienesta dzīvokļi?

Dienesta dzīvokli drīkst privatizēt tikai tad, ja iepriekš atcelts dienesta dzīvokļa statuss.

7. Ja privatizējamā māja atrodas uz saimnieka zemes, kā tas iespaidos turpmāko samaksu zemes īpašniekam?

Zemes īpašniekam ir jāslēdz ar privatizētā objekta īpašnieku zemes nomas līgums. Privatizēto dzīvokļu un mākslinieku darbnīcu īpašniekiem nomas maksu nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikto maksimālo zemes nomas maksas līmeni, kas nedrīkst pārsniegt 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Pārējos gadījumos par nomas maksu privatizētā objekta īpašnieks vienojas ar zemes īpašnieku.

8. Vai mans dzīvoklis kā īpašums tiks aplikts ar nodokli?

Pašreizējā likumdošana neparedz dzīvokļa īpašuma aplikšanu ar īpašuma nodokli.

9. Ja privatizētā dzīvokļa saimnieks nomirst, vai šis dzīvoklis paliek dēlam, kas nav pierakstīts šinī dzīvoklī?

Šajā gadījumā pierakstam nav nozīmes, jāvadās no mantojuma tiesību noteikumiem, kurus regulē LR Civillikums.

10. Mūsu dzīvokli privatizēs dēls. Vai mēs ar vīru varam viņam nodot savus sertifikātus?

Jūs varat to izdarīt gadījumā, ja jūsu dēlam ir privatizācijas sertifikātu konts. Jums ir jāgriežas bankā, kur jums tika atvērts sertifikātu konts.

11. Ja man ir tikai puse no dzīvokļa privatizācijai nepieciešamajiem sertifikātiem, vai es varu privatizēt tikai pusi no dzīvokļa?

Nē. Likums “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” neparedz šādu iespēju.

12. Vai es varu novēlēt privatizēto dzīvokli meitai, kura dzīvo Krievijā?

Jā. To jūs varat izdarīt LR Civillikuma noteiktajā kārtībā.

13. Kāpēc par “paātrināto” privatizāciju jāmaksā Ls 20, bet mums par tehniskiem pakalpojumiem ir jāmaksā 6,2 sertifikāti?

Likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 66.pants paredz, ka par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko izpildi, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, ir jānorēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (to nosaka 1996.gada 12.marta noteikumi Nr.55 “Kārtība, kādā veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem”). Fiziskajām personām minētā maksa ir noteikta 0,1 sertifikāts par 1 kopējās platības kvadrātmetru, bet ne mazāk kā 4 sertifikāti. Personas, kas ir ieguvušas dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, no šīs maksas tiek atbrīvotas. Tās maksā Rīgas Domes noteikto maksu par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, kas ir Ls 20.

14. Ja par dzīvokli ir parādi, vai to var privatizēt?

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 32.pants paredz, ka īrniekam un viņa ģimenes locekļiem ir jānomaksā parāds par dzīvojamās telpas īri un par komunālajiem pakalpojumiem, pretējā gadījumā privatizācijas pieteikums netiek pieņemts.

15. Ja cilvēks ir pārdevis sertifikātus, kā atjaunot kontu?

Ja cilvēks ir pārdevis sertifikātus un tagad vēlas privatizēt savu dzīvokli, tad viņam ir jāatjauno savs sertifikātu konts. To jūs varat izdarīt bankā, kur jums šis konts ir bijis.

16. Lai sāktu mājas privatizāciju, vai obligāti jābūt pieciem cilvēkiem, kas šajā mājā dzīvo?

Likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” to nenosaka. Likums paredz gan valstij un pašvaldībai piederošo daudzdzīvokļu māju privatizāciju, gan arī viendzīvokļa māju privatizāciju, neizvirzot prasību par konkrētu mājā dzīvojošu cilvēku skaitu. Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 31.pants paredz, ka dzīvokļu īpašnieku sabiedrību var dibināt ne mazāk kā piecas personas.

17. Ja dzīvoklis ir privatizēts “paātrināti”, vai ir jāmaksā telpu īre?

Ja dzīvoklis ir privatizēts līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, tad īres maksa vairs nav jāmaksā. Bet ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad ir saņemta īpašuma apliecība, ir jāslēdz līgums ar attiecīgo valsts institūciju vai pašvaldību par dzīvokļa īpašnieka piedalīšanos dzīvojamās mājas uzturēšanā un apsaimniekošanā.

18. Kas būs jādara dzīvokļu īpašniekiem pēc mājas privatizācijas, lai māju uzturētu?

Dzīvokļu īpašniekiem pēc mājas privatizācijas ir jāpiedalās kopīgā mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā proporcionāli to īpašumā esošajai platībai. Likums paredz divas iespējas tā īstenošanā:

1) īpašniekiem apvienojoties kopsaimniekošanas sabiedrībā;

2) īpašniekiem slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Elīna Epalte,

Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo namu privatizācijas komisijas

speciāliste juridiskajos jautājumos