Saeimas 27. februāra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 63/64., 65.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām jautājumu - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs. Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2094. "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" otrajam lasījumam.

Komisija nevienu iesniegumu nav saņēmusi uz otro lasījumu. Līdz ar to mēs lūdzam Saeimu nobalsot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakām savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, par trešā lasījuma priekšlikumu.

A.J.Lambergs. Priekšlikumus uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt komisijā līdz 4.martam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 4.marts? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" . Otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas ir likums, kas ir otrajam lasījumam steidzams. Tātad arī pēdējam lasījumam, pieņemts 81.panta kārtībā. Turpinot Aristida Jēkaba Lamberga kunga aizsākto tradīciju, es esmu priecīgs ziņot, ka nav saņemti nekādi priekšlikumi, un līdz ar to aicinātu balsot kopumā pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lū-dzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likuma "Grozījums likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

I.Liepa . Paldies par balsojumu!

Sēdes vadītājs . Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā". Otrais lasījums. Atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2140. Otrais, un tātad arī pēdējais lasījums, jo dokuments steidzams. Pirmais labojums iesniegts 1.panta 2.punktā. Juridiskais birojs precizē terminus. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Atbalsta. Pieņemts.

A. Seile. Nākamais labojums ir 4.lappusē. Arī Juridiskais birojs iesaka precizēt pirmā teikuma redakcija. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile . 3.priekšlikums 13.panta pirmajā daļā. Arī Juridiskā biroja precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile. Līdzīgi jau mūsu nobalsoto priekšlikumu Juridiskais birojs ierosinājis arī pārskatīt 13.panta otrajā un ceturtajā daļā. 4.priekšlikums tātad 5.lappusē. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

A.Seile. Arī 5.priekšlikumu ierosina Juridiskais birojs. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile. Nākamais labojums ir 6.priekšlikums 7. lappusē. Līdzīgs kā iepriekšējais precizējums no Juridiskā biroja. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Seile . 7. priekšlikums. Arī Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seile . Pēdējais - 8.priekšlikums. 8. un pēdējā lappusītē papildināt šo likumu ar jauniem pārejas noteikumiem, ar kuriem spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 9. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar pārejas noteikumiem jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seile. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā un steidzīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likuma "Grozījumi Būvniecības likumā" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par likuma "Likums par Latvijas Investīciju banku" atzīšanu par spēku zaudējušu". Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs (LNNK, LZP). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2116. Ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta līdzšinējā teksta daļu izteikt precīzākā redakcijā, kas jums ir.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Otrais iesniegums arī no Saeimas Juridiskā biroja. Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.J.Lambergs. Un trešais un pēdējais iesniegums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja. Papildināt likumprojektu ar noteikumu par tā spēkā stāšanos šādā redakcijā, kuru atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu, ko akceptējusi atbildīgā komisija, ka likums stājas spēkā ar šā gada 1.maiju, iebildumu nav? Pieņemts.

A.J.Lambergs . Lūdzu nobalsot likumprojektu "Par likuma "Par Latvijas Investīciju banku" atzīšanu par spēku zaudējušu" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. "Par likuma "Par Latvijas Investīciju banku atzīšanu par spēku zaudējušu". Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, priekšlikumus trešajam lasījumam.

A.J.Lambergs. Priekšlikumus uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt komisijā līdz šā gada 4.martam. Paldies!

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret minēto termiņu - 4.marts - iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Par Rēzeknes brīvo zonu". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1916. Jautājums par Rēzeknes brīvo ekonomisko zonu ir aizsācies no 1994.gada vasaras, kad pirmoreiz pilsētā pēc Latvijas attīstības aģentūras un pilsētas domes iniciatīvas ieradās pasaulē pirmās ekonomiskās zonas eksperti kopā ar Nīderlandes ekspertiem transporta koridora jautājumos. Pēc pusgada radās apjomīgs dokuments apmēram 100 lappušu apmērā ar secinājumiem par šo braucienu. Pārsvarā šie secinājumi bija raksturīgi ar to, ka Šenonas eksperti un Nīderlandes eksperti aicināja, es pasvītroju - aicināja, pilsētas domi, lai pilsētā veidotu šo brīvo ekonomisko zonu. Diemžēl tajā laikā, arī 1995.gada vasarā, politiski nebija iespējams šo jautājumu virzīt.

Pilsētas dome kopā ar Attīstības aģentūru strādāja ļoti cieši un ražīgi, un pusotra gada laikā radās dokuments, kurš, protams, nav vēl pilnvērtīgs un kurš ir iesniegts jums izskatīšanai. Apmēram pusotra vai divus mēnešus atpakaļ bija beidzamā šīs brīvās ekonomiskās zonas projekta prezentācija Rēzeknes pilsētā, kur piedalījās vairāki deputāti gandrīz no visām frakcijām un akceptēja šā likumprojekta virzīšanu Saeimā.

Kādas šeit ir priekšrocības? Es negribu šeit runāt par negācijām, par bezdarba līmeni, par trūcīgo iedzīvotāju skaitu un citiem komponentiem, kas raksturo ekonomiku vai reģionu sociālo situāciju. Es šeit runāšu par pozitīvām ievirzēm, kas pamato šā likumprojekta virzīšanu Saeimā, un es domāju, ka jūs akceptēsit šo likumprojektu otrajam lasījumam. Viens no interesantākajiem momentiem šīs brīvzonas likumprojektā ir tas, ka tas faktiski ir pirmais likumprojekts, kas virzīts uz eksportu. Pasvītroju: eksporta preču ražošanas attīstību un veicināšanu Latvijā.

Kā atzīmē tieši Šenonas un Nīderlandes eksperti, ka ģeogrāfiskais un strukturālais izvietojums pilsētā ir ļoti izdevīgs, lai šādu zonu veidotu. Ja runā vienkāršoti, pat nav nekādu problēmu uzlikt šo žogu visam rūpniecības mezglam, ieskaitot dzelzceļa komponentus.

Varu piebilst, ja, teiksim, Salaspils brīvās zonas projektam, par ko viņi runā, sakārtotu infrastruktūru, ir nepieciešami apmēram 200 miljoni, tad Ventspils infrastruktūras sakārtošanai - 300 miljoni. Kā mēs zinām, pēc Liepājas ekspertu atskaites, tad 40 miljoni katru gadu. Tad Rēzeknē šīs brīvās ekonomiskās infrastruktūras sakārtošanai varētu nākt iekšā uzņēmēji, ir nepieciešams apmēram tikai 1 miljons latu. Pasvītroju: tikai 1 miljons latu. Šeit ir visas iespējas, lai atsāktu rūpniecisko ražošanu. Attīrīšanas iekārtas atļauj apmēram pieckāršot ražošanas apjomu, kāds ir uz šodienu.

Nav problēmu ar energoapgādi. Tas ir viens no būtiskākajiem momentiem. Bez tam mēs zinām, ka padomju laikā Rēzeknes pilsēta bija otrā pilsēta Latvijā, kur uz vienu iedzīvotāju bija visvairāk saražots rūpnieciskās produkcijas. Arī šodien faktiski, kaut arī rūpnieciskās produkcijas apjoms ir samazinājies sešas reizes, šī pilsēta ir pirmajā trijniekā Latvijā. Tātad līdz ar to samazinoties apmēram 3000 - 4000 darbavietām, šis potenciāls - kvalificētais darbaspēks - ir saglabājies pilsētā, kas nav mazsvarīgi. Uz šīm rūpnīcām nāk apmēram pāri par 30 dzelzceļa pievadu, kas ir sakomponēti kopā ar visu lielo dzelzceļa mezglu. Kopā ar brīvzonu ir ļoti būtiska šā transporta koridora attīstība.

Vēl viens svarīgs jautājums. Mēs zinām, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par īpaši atbalstāmiem reģioniem, un šonedēļ mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām šo jautājumu. Un viens no īpaši atbalstāmajiem, reģionālo attīstību veicinošiem faktoriem šajos noteikumos, kas, es domāju, taps par likumprojektu, ir šīs brīvās zonas.

Bez tam, ņemot vērā brīvās teritorijas, kas varētu ietilpt šajā zonā pēc kartes apraksta, un tas jums, godātie deputāti. Šeit var vēl izvietot veselu virkni rūpniecības ražotņu neatkarīgi no kapitāla. Vai būs vietējais vai Rietumu, vai kāds cits. Kuri maksimāli sasaista ar resursu infrastruktūru. Šai brīvajai zonai pieguļas klāt trīs pagastu teritorijas.

Bez tam kas ir vēl svarīgi, un es tieši gribu uzsvērt, ka nevajadzētu mums runāt tikai par Rēzekni kā no ģeogrāfiskā viedokļa mazu teritoriju brīvai zonai, bet tas būs impulss visas Latgales reģiona attīstībai, kur varētu veidoties šīs palīgražotnes neatkarīgi no attāluma, jo tā ir izvietoti ģeogrāfiskie transporta ceļi, dzelzceļš, sauszemes ceļi, ka faktiski no visiem sešiem Latgales rajoniem ir ideāla infrastruktūra transporta kustībai uz Rēzekni.

Bez tam ir jāatzīmē, ka pilsēta atrodas dzelzceļa un sauszemes ceļu krustojumos Rīga-Maskava, Varšava-Pēterburga. Protams, šajā likumprojektā ir ļoti daudz nepilnību, un es varētu atzīmēt arī tehniskas kļūdas un arī juridiska rakstura kļūdas.

Ir saņemti atzinumi no Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kuri konceptuāli atbalsta šo likumprojektu ar iebildēm, kas ir pamatotas un daudzos gadījumos būtiskas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šā likumprojekta virzīšanu otrajā lasījumā, un arī bija daudzas iebildes un pamatotas iebildes no profesora deputāta Liepas kunga, kuras, cik es saprotu, ar Attīstības aģentūras ekspertu starpniecību daļēji ir ņemtas vērā. Mēs apzināmies, ka ir ļoti daudz jāstrādā pie šā likumprojekta, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es biju viens no tiem, kas parakstīja šo projektu tad, kad Rēzeknē tas tika, teiksim, prezentēts. Es parakstīju to nevis tādēļ, ka projekts būtu ideālā stāvoklī un ka tas šodien būtu gatavs gatavs akceptam pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā. Es to parakstīju tādēļ, ka es zinu patieso situāciju Rēzeknē. Padomju laikā tur sabūvēti monstri, kuru produkcija šodien nevienam nav vajadzīga. Tajā pašā laikā infrastruktūra tur ir radīta, kuru aizlaist bojā nebūtu prātīgi, un, ņemot vērā milzīgo bezdarbu, kas ir šajā pilsētā, ņemot vērā to, ka tur ir ekonomiski domājoši cilvēki, es paļaujos uz Tautsaimniecības komisijas kolēģu kompetenci, un esmu pārliecināts, ka kopā ar ieinteresētām ministrijām līdz otram, līdz trešam lasījumam mēs šo projektu varam novest līdz tādai kondīcijai, kas pavērtu ekonomiski domājošiem cilvēkiem, un tādi tur ir, ja ne nu tīri krasi uzlabot, tad vismaz kaut cik normalizēt stāvokli. Es ļoti labprāt balsoju par Liepājas zonu, tāpēc ka jebkurā vietā, kur mēs varam uzņēmīgiem cilvēkiem palīdzēt, mums tas ir jādara. Cita lieta, ka tur daudzi trūkumu, un es biju tas Rēzeknē, kurš teica, ka, rēzeknieši domā, ka šis dokuments ir darba beigas, tad viņi kļūdās, tas ir tikai darba sākums. Ir meklēti un tiek atrasti eventuāli investori, kas interesējas par šo infrastruktūru, un tāpēc es ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt pirmajā lasījumā. Tik, cik būs manā kompetencē, kā deputāts es palīdzēšu, bet es vēlreiz atkārtoju, ka es paļaujos uz kolēģiem atbildīgajā komisijā un uz ieinteresētajām ministrijām, kurās arī, kā dzirdēju no Jurkāna kunga, šo projektu atbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Keišs, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Keišs (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Rēzekne ir Latgales sirds, un no Rēzeknes attīstības zināmā mērā atkarīgs viss novads, tādēļ es ļoti lūdzu jūs balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un zinu, ka pie šī projekta daudz strādā pilsētas dome, strādā darba grupa un strādā arī pašreiz deputāti. Ja šeit ir nepilnības, tas projekts tiks papildināts, labots, un es domāju, ka jūs mani saprotiet. Es jūs ļoti lūdzu - balsosim to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai". Lūdzu deputātus drusciņ ievērot klusumu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamā Saeima! Šeit laikam šodien uzstājās partijas - mēs Rēzeknē - frakcijas pārstāvji, ja? Es, protams, esmu ļoti priecīgs par Jurkāna kunga rožainajām ilustrācijām, ko viņš jums šeit teica par Rēzeknes attīstības perspektīvām, ja tai iedos brīvzonas statusu. Daudz kas, Jurkāna kungs, tur ir apstrīdams, un daudz kas tur ir, nu, kā varētu teikt, varbūt saistīts ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, jo lieta ir daudz nopietnāka. Tā jūsu ideja par tranzīta noliktavu izveidošanu Rēzeknē. Jā, no tās jūs beigās esat, paldies Dievam, atteikušies, tagad esat pieķērušies par rūpniecības attīstību. Tanī prezentācijā, šeit mēs visi atsaucamies uz to, es uzdevu vienu vienīgu jautājumu šiem potenciālajiem šī likumprojekta stūmējiem, vai viņi ir apzinājuši kaut vienu potenciālu investatoru, kas nāktu ar savu naudu un kas attīstītu šīs tukši stāvošās rūpnīcas. Un man, protams, nevarēja neviens atbildēt, ka tādi ir. Bez tam es negribētu teikt tā, ka tur ir radīti vieni monstri Rēzeknē. Labs saimnieks tomēr strādā, un kā piemēru šeit es gribētu minēt rūpnīcu "Rebir", kas eksportē savu produkciju ne tikai uz Austrumiem, bet eksportē arī uz Rietumiem. Un tas norāda to, ka saimnieciskais vadītājs ir lietaskoks un ja viņš nemētājās ar solījumiem savas pilsētas iedzīvotājus apgādāt ar darbavietām, attīstot kokapstrādes kombinātu un tā tālāk, tad lieta var virzīties uz priekšu.

Mēs apbraukājām tanī dienā, kad bija šī prezentācija, visus Rēzeknes uzņēmumus, un es kā Rēzeknes iedzīvotājs jums varu teikt tā. Tur, kur šie projekta autori ir nolēmuši taisīt brīvās zonas saliņas Rēzeknes pilsētā - viena otra bieži vien atrodas vairāku kilometru attālumā. Tātad izolācija, šīs brīvās muitas jeb ekonomiskās zonas norobežošana, principā nav reāli iespējama, un tad, ja mums šodien ir jādzird, ka tas izmaksās tikai 1 miljonu latu, es pamatoti šo lietu apšaubu. Bet, neskatoties uz visu to, ko es pašreiz teicu, Rēzekne, Latgale ir atsevišķu to vadītāju dēļ novesta līdz bankrota robežai, tajā skaitā Rēzeknes pilsēta. Vislielākais bezdarbs ir Latgalē, un šiem cilvēkiem ir tiešām jādod iespēja kaut kādā veidā no šī purva tikt ārā, kurā viņus ir ieveduši agrākie vadītāji. Un tādēļ es tomēr aicinātu visus deputātus atbalstīt šo projektu un... bet, kad tas tiks nodots... kad mēs to tagad pieņemtu pirmā lasījumā, es ieteiktu to iesniegumu termiņu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu maksimāli pagarināt, ilgi un kārtīgi pie tā piestrādāt, lai otrā lasījumā būtu daudzmaz pieņemams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Jautājums ir nopietns, un jautājums ir sekojošs - vai Latgale turpinās nīkuļot, vai Latgalē turpināsies bezdarbs un cilvēku aizplūšana citur Latvijā, kā tas jau kādreiz ir noticis, un Latgale kļūs aizvien tukšāka un nedrošāka, arī no drošības viedokļa. Vai arī Latgalē beidzot būs labi, ja ātri, bet kaut pamazām sāksies rosība un attīstība. Lūk, pamatjautājums. Un ne tik daudz manā vērtējumā runa ir tieši par Rēzekni, cik par Latgali kopumā. Ja Latgalē, konkrēti šajā gadījumā Rēzeknē, sāksies šī rosība, šī attīstība, tad tā sāksies, un es ceru - diezgan strauji, arī visā Latgalē. Un tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Es īpaši neaizkavēšu laiku un nerunāšu par to, te varētu minēt daudz faktu un skaitļu, Jurkāna kungs jau nosauca dažus, jo patiešām potenciāls, ja skatāmies, neizmantotais potenciāls Rēzeknē, šajā rūpniecības uzņēmumu zonā, ir milzīgs. Padomju laikā, pašās beigās, kad notika šo rūpniecības uzņēmumu celtniecība, arī Latgalē dažādās vietās, jūs zināt, kā tā beidzās un kā šodien ir arī Līvānos, tad, lūk, tur pēdējos gados tika uzcelti vēl trīs jauni uzņēmumi - svaru rūpnīca, gaļas kombināts un būvapgādes rūpnīca. Faktiski, par laimi, rēzeknieši tos ir saglabājuši, nav izlaupīts, tie varētu sākt strādāt, nemaz nerunājot par tiem uzņēmumiem, kuri nīkuļo, kur šis ražošanas potenciāls netiek izmantots, un ražošanas telpas tur Rēzeknē ir 200 000 kvadrātmetru apjomā. 100 000 netiek izmantots... 100 tūkstoši kvadrātmetru ražošanas telpas. Administratīvās telpas 10 000 kvadrātmetru platībā. Daudz ir noliktavas - 70 000 kvadrātmetru platībā, un tā varētu saukt vēl un vēl.

Es saprotu, ka izskan no dažu cilvēku puses bažas par to, ka, lūk, atkal iedosim vienai pilsētai vai vienam rajonam nodokļu atvieglojumus, cietīs budžets, bet ziniet, es domāju, ka nedrīkst skatīties tik tuvredzīgi, bet jāskatās perspektīvā, ko tas dos, ja attiecīgi nodokļus samazinās, un kā skaitļi liecina, aprēķini liecina, šīs 1000 darbavietas, kas tiks radītas šeit Rēzeknē un vēl 1000 ap Rēzekni - rajonā, un, cik es saprotu, šādi atbalsta punkti, vai varētu nosaukt varbūt pat filiāles, var rasties arī citos Latgales rajonos, tas dotu lielus ienākumus, un es domāju, ka desmitkārt atmaksāsies šīs nodokļu atlaides. Bet es vēlreiz uzsveru, kolēģi, ka galvenais, manuprāt, ir rast, lūk, šo grūdienu, šo veidu, kādā beidzot Latgalē sāktos uzplaukums, sāktos attīstība, jo tur patiešām ir stagnācija. Man liekas, ka jūs daudz zināt, faktu ir atliku likām, un tāpēc, neskatoties uz to, ka pie šī likumprojekta vēl daudz jāstrādā, ļoti daudz jāstrādā, nevajadzētu to noraidīt, bet virzīt tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šai problēmai vispār, nevis runājot tieši par konkrēti vai, kā jūs atceraties, mēs par Liepāju, par Rīgu bija runa, un pēc tam sekoja likumprojektu pieņemšanrunājām a, tātad es gribētu vaicāt Šķēles kunga vadītajai valdībai, kur ir šī likumprojekta, pareizāk sakot, nepieciešamības pamatojums, kāda ir motivācija? Ko mēs valstī veidojam? Valsts un valdība ir atzinusi, ka mums ir depresīvie rajoni, tad kāds būs ceļš, kādi būs veidi, kādi būs paņēmieni, kā šos depresīvos rajonus pavērst uz ekonomiskās attīstības ceļa? Nav šīs koncepcijas, nav šī projekta, nav šīs programmas. Diemžēl ir tikai dažu pilsētu iniciatīva, kas ir tiešām apsveicama, ir deputāti, kas aizstāv šīs pilsētas Saeimā, un, paldies Dievam, tā tas ir bijis līdz šim brīdim visu laiku. Es nezinu, kā būtu, ja tiktu iesniegts Saeimā likumprojekts, teiksim, par Valkas brīvo zonu, Smiltenes brīvo zonu, par Krāslavas brīvo zonu, par Ludzas brīvo zonu, bet kāpēc ne? Nav jau mums šī pamatojuma, kas tad ir brīvā zona. Jūs paskatieties, kādi mums ir šo likumu nosaukumi? Viens tātad ir - brīvā zona, nākamais ir - brīvā ekonomiskā zona, nākamais ir - tirdzniecības brīvosta, un tā tālāk, un tā joprojām. Es uzskatu, ka tas viss ir saistībā ar to, ka mums nav šī reģionālās attīstības plāna.

Un mani interesē, ja mēs atceramies tagad skaistos, pēdiņās, sociālisma gadus, kad savulaik... mums bija rajoni, mums bija reģioni, kur tolaik mēs, pareizāk sakot, valsts ieguldīja mazāk līdzekļu nekā dažos citos rajonos. Tad uz ko mēs virzāmies pašreiz? Vai tas nav tas pats modelis? Vai mēs neveidojam atkal vienu vasaļu valsti, kas būs atkarīga no feodāļiem? Vai tas būs otrādi? Visvairāk šajā procesā mani interesē, ko no šiem likumprojektiem, no šīs valsts politikas iegūs lauku iedzīvotāji? Cienījamie kolēģi! Mēs nepārtraukti aizmirstam lauku iedzīvotājus. Ļoti labi, ka mēs atceramies pilsētas, ka mēs atceramies Rēzekni, Liepāju, Ventspili, Rīgu, un mēs varētu vēl nosaukt šīs pilsētas. Mēs taču labi zinām šo urbanizācijas procesu savulaik un kā no tā mūsu mazā Latvijas valsts ir cietusi. Vai šis atkal nav tas pats urbanizācijas procesa mēģinājums? Jo lauku cilvēkam taču nekas netiek paredzēts, ja netiek paredzēts reģionam kā tādam. Tas nozīmē tikai to, ka mēs tomēr, mums būtu jāapdomājas un jāapstājas, manuprāt, un jāizstrādā konkrēta valsts programma reģionālajai attīstībai.

Un mēs nevarētu mētāties tā, kā mēs to darām pašreiz, paķerot vienu vai otru rajonu, paķerot vienu vai otru pilsētu, bet jūs saprotiet to, ka faktiski taču mēs esam attaisījuši šim maisam galu vaļā, un pilsētās, kurām būs lielāki līdzekļi, viņas uzaicinās ekonomistus, speciālistus, uzrakstīs arī šīm pilsētām likumprojektus, un mēs tos Saeimā... mums būs jāpieņem, jo kāds mums būs pamatojums atteikt šīm pilsētām, ja mēs jau esam vienu rindu pieņēmuši. Tātad es uzskatu un atkārtoju vēlreiz, ka šinī gadījumā valdība diemžēl nav neko darījusi, lai parūpētos par šiem, tā pati ir definējusi, depresīvajiem rajoniem, un galīgi ir aizmirsts, ka laukos arī ir cilvēki, un laukos ir cilvēki, kuri ražo pārtiku, bez kuras diemžēl pilsēta iztikt nevarētu.

Tas tiešām ir ļoti bēdīgi, ka mēs esam atstājuši lauku cilvēkus savā pārziņā, savā zināšanā, lai viņš dara, kā viņam tīk, viņam tāpat tur neko daudz nevajag, gan jau izdzīvos, un tā tālāk, un tā joprojām. Tā nav valstiska pieeja. To mēs nedrīkstam darīt. Tāpēc es uzskatu, ka, strādājot tālāk pie likumprojekta par Rēzeknes brīvo zonu, mums ir jāparedz, kādi būs šie noteikumi un ko no šī likumprojekta iegūs arī viss reģions, arī rajons. Jo pretējā gadījumā mēs radām kārtējo nevienlīdzību, atvainojiet, kolēģi, tā kā tas bija sociālisma laikos. Tā rīkoties, es domāju, mēs nedrīkstam. Un Saeimai tas vienreiz ir jāapzinās, ja to nav paveikusi valdība. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es runāšu īsi. Es pilnībā atbalstu likumprojektu "Par Rēzeknes brīvo zonu", es uzskatu, ka tas ir progress, un tas dos uzplaukumu gan Rēzeknei, gan tam reģionam, jo samazināsies, protams, tur bezdarbs, būs lielāka aktivizācija gan rūpniecībā, gan biznesā, un tas dos ieguvumu visiem, visam tam rajonam, un es domāju pēc iespējas... mums vajag tagad pieņemt pirmajā lasījumā un noteikt pēc iespējas īsāku laiku otrajam lasījumam, jo koriģēt tos dokumentus, kas ir nepieciešams, to var ātri.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Arī es vēlos izteikt savus apsvērumus, atbalstot šī likumprojekta virzīšanu. Un, godīgi sakot, mani bezgala samulsināja Vidiņa kunga teiktais, jo, ja viņš beigās nebūtu aicinājis tomēr balsot par šo likumprojektu, tad man būtu iespēja uzrunāt Vidiņa kungu un vaicāt: kā tad tā - Rēzeknē stūmējs, bet Rīgā -gāzējs.

Bet nu acīmredzot ir jārunā par šo likumprojektu arī no politiskā viedokļa, jo nez kāpēc tomēr tad, kad gāja likumprojekts par Rīgas prioritātēm šādā formā, kad bija runa par Ventspili, arī tad, kad runājām par Liepāju, mēs to uzskatījām, ka tas ir ļoti patriotiski, valstiski un ļoti svarīgi, tiklīdz mēs nonākam līdz Rēzeknei, līdz sociāli un ekonomiski atpalikušam rajonam, šobrīd no objektīviem kritērijiem vērtējot, mēs nez kāpēc uzdodam šos dīvainos jautājumus: vai vajag, kādas garantijas, un jāteic, tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo un mēģina savu uzņēmējdarbību attīstīt, mēģina saskaņot ar tām iespējām, ar kurām viņi var nodrošināt šo uzņēmējdarbību, kura ir ārkārtīgi grūta, cilvēku izvēle šim darbam, ko viņi ir izvēlējušies kā uzņēmējdarbību, tad, protams, vēl aizvien rodas jautājums, kādēļ, kad Latgale ir nākusi kopā ar Latviju kopš 17. gada, vēl aizvien, tiklīdz runa ir par Latgali, tā ir jautājums - kāpēc un kādas ir garantijas?

Es gribētu darīt zināmu godātajiem Saeimas deputātiem izvēlei par labu, šī likumprojekta atbalstam dažus pēdējās dienās iegūtos datus un faktus, un aktivitātes, par kurām es varu liecināt tādēļ, ka es tajās bieži piedalos, un viena no pēdējām bija seminārs, kas bija veltīts patiešām šī reģiona ekonomiskajai attīstībai, balstoties uz to, kādi procesi šobrīd notiek valstī un kā valsts piedalās šī reģionālās attīstības procesa veicināšanā. Tas bija seminārs, kurā mēs varējām gan teorētiski, gan arī praktiski pēc to referentu ziņojumiem, kuri darbojas Latgales reģionos kā uzņēmēji, kā pašvaldību vadītāji, iepazīties ar šī procesa problēmām un arī ar šī procesa perspektīvām. Bija arī iespēja izsekot attieksmēm, kādas veidojas pret Rēzeknes brīvās zonas likumprojektu, kas nekādā gadījumā nav nedz šobrīd kāds izaicinājums citiem, kā te šobrīd viens otrs no deputātiem varbūt to ir traktējuši, tā tas nav, tādā veidā mēs to varētu traktēt tad, ja mēs neanalizētu attieksmi no to cilvēku vai to uzņēmēju puses, kuri vēlas līdzdarboties ar Rēzeknes brīvās zonas veicinātājiem un turpmākajiem strādātājiem tajā.

Un tādēļ es gribētu tomēr teikt, pirmkārt, ka šis likums nebūs nekāds brīnums un neizdarīs to, kas ir jāizdara pašiem uz vietas. Un tas fakts, ka šis likumprojekts, kā jau teica referents, kas ziņoja par šo likumprojektu, ir radies pašā Rēzeknē, tas nozīmē, ka cilvēkiem ir bijusi nepieciešamība, iekšēja nepieciešamība atrast izeju no tiem grūtajiem apstākļiem, kuros viņi pēdējo gadu laikā ir nokļuvuši un kas ir bāzēti uz iepriekšējo gadu, gadu desmitu hipertrofāciju.

Ja šāds process ir sācies, tad, ja mēs valstiski to pavāji vai nepie-tiekami atbalstām, tādā gadījumā ir jautājums, kāda ir valsts attieksme pret pašu reģionu, kurš vēlas attīstīties un meklē šo izeju attīstībai. Šis ir precedents, kurā paši ir izstrādājuši likumprojektu, un nevērtēsim to varbūt pārāk kritiski no tā viedokļa, ka tas ir pirmo reizi, ko viņi ir gatavojuši kā dokumentu Saeimai, un palīdzēsim sagatavot otrajam lasījumam tādā līmenī, par kādu runāja Liepājas zonas likuma aizstāvji un bīdītāji Saeimā.

Lūk, par dažiem faktiem, kurus es gribētu jums teikt, ka patiesībā arī likuma "Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" ierosinātāja, kas ir kā ietvaru likums arī šim konkrētajam Rēzeknes brīvās zonas likumam, kas tajā ietilpst kā viens no instrumentiem vai viens no veidiem, kā realizēt šo īpaši atbalstāmā reģiona ideju valstī, ir bijusi patiešām Latgale ar savu dramatisko bezdarba procentu valstī. Valstī, kurā vispārējā vidējā procenta norma ir... nē, piedodiet, nevis norma, bet tas līmenis ir 7%, bet Latgalē tas ir 40% un vietām pat vēl lielāks.

Kas attiecas uz tiem faktiem, kurus es gribētu darīt zināmus kolēģiem deputātiem par pēdējiem socioloģiskajiem pētījumiem, kas ir izdarīti Daugavpils Pedagoģiskās universitātes ekonomistu un citādu zinātāju iniciatīvas dēļ, ir četru-piecu gadu analīze, kas diemžēl šī brīža skaitļos parādās ārkārtīgi nepatīkamā izskatā. Proti, kāda ir iedzīvotāju struktūra pēc viņu turības līmeņa. 4% ir bagātu cilvēku šobrīd Latgalē, 18% ir vidēji turīgo, taču tie ir tie cilvēki, kuri pat nespēj sev nopirkt dzīvokli šobrīd, iekrāt vai arī paņemt aizdevumu, lai varētu aizdevuma procentus nosegt. 24% ir mazturīgie, tos mēs apmēram varam definēt pēc tā, kāds ir viņu ienākums, uzturot arī savus ģimenes locekļus, un nepieciešamība par pabalstiem vai kā citādi tad, kad viņiem šis nodrošinājums pašiem ir jāsarūpē. 14% ir nabadzīgie, 32% ir trūcīgie un 8% ir padibenes. Ja ar šādu demogrāfisko pārskaitījumu mēs šobrīd gribētu apstrīdēt šādu iniciatīvu, kāda ir parādījusies Rēzeknē, diez vai mēs būtu taisnīgi pret Rēzeknes brīvās zonas likumprojekta autoriem. Un reģionālās attīstības politika ir arī šī likuma viens no pamatojumiem.

Un tādēļ es gribētu arī aicināt jūs atbalstīt šo likumprojektu, it īpaši tādēļ, ka šobrīd arī citi dokumenti valstī tiek gatavoti, arī noteikumi par valsts atbalstu kā likumprojekts, kas arī ir saistībā ar īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Un attiecībā uz nodokļiem es arī varētu jums dot kādu piemēru, par kuru šobrīd ir bažas, kā tad tā - noņemsim nodokļus, pašvaldībām nebūs naudas, jā, protams, pašvaldībām ir jādomā par to, kā viņi iegūs nepieciešamo savu budžeta līdzekļu daudzumu, taču ne tikai par sociālajiem pabalstiem pašvaldībām ir jādomā. Pašvaldībām ir jādomā par uzņēmējdarbības atbalstu, tas ir pats galvenais, kas radīs budžeta bāzi. Un attiecībā uz atvieglojumiem, kas šobrīd parādītos šī likuma darbības rezultātā, ir aprēķins - apmēram 400 tūkstoši latu gadā būtu valsts budžetā neiekasētā summa. Taču tad, ja šī likuma darbības rezultātā, radot darba vietas, kuras ir paredzētas, un nodarbinot šos cilvēkus šajās darba vietās, kas šobrīd stāv tukšas, ienākums valsts kasē iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa summā būtu 700 tūkstoši latu. Tas ir, gandrīz divkārt pārsniedzot to nodokļu masu summu, kura tiktu aizkavēta, ja tiktu lietots nodokļa atvieglojuma instruments.

Un vēl es gribētu teikt kādu piemēru, ka Francijā ir 40 teritorijas, kurās ir šādas vai līdzīgas brīvās zonas. Un, kā zināms, Francija tomēr pieder pie to valstu kopuma Eiropā, kura ir ļoti konsekventi vadījusies pēc Eiropas Padomes likumdošanas pamatprincipiem un, izmantojot šādu valstiskas palīdzības veidu, atļaujot iniciatīvu un atbalstot darbībā vietējo iniciatīvu, tādā veidā uzskatot savu valsts līdzdalību šī reģionālā procesa veicināšanā kaā virzību uz labāku pusi.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un noteikt iespējami optimālu, ne garāku, ne īsāku, taču nevelkot šo laiku garumā, lai iespējami ātrāk tie, kuri gaida šo likumu, varētu darboties šī likuma ietvaros, varētu sākt strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs esam atkal atnākuši pie tāda interesanta gadījuma, ka mēs sākam tā, kā mēs darām ar budžeta naudu, mēs sākam tagad raustīt, kam tad būs un kam nebūs. Būs Rīgai, būs Liepājai, būs Ventspilij, būs Rēzeknei. Ja tā kāds teica, bet nebūs Babītei. Skat, tā problēma ir tik vienkārša un tik sāpīga. Mēs kopīgi esam maza tauta. Mūsu trīs miljoni iedzīvotāju nebūtu pat viena nopietna sastāvdaļa no kādas Ņujorkas vai Honkongas piepilsētas. Un mēs taisām vienu zonu pēc otras, un, kā Ādamsons pareizi te teica, lielāko daļu tie ir kontrabandistu perēkļi, jo varēs tagad ņemt to mantiņu un izvest uz tirgu no vairākām vietām. Mēs varbūt pieņemsim vēl kaut kādas firmas Anglijā, kas mums palīdzēs nolemt, kuri ir tie godīgie kontrabandisti un kuri tie neatļautie kontrabandisti.

Man bija noruna, man ir daudzas norunas ar draugu Panteļējeva kungu bijušas. Viņš man solīja iemācīt runāt latviešu valodā, un es viņam solīju, Šķēles kungam un viņam, druscītiņ iemācīt par ekonomisko attīstību. Bet nu viņi to vārdu netur.

Es gaidu tos valodas kursus un labprāt sniegtu tos ekonomikas attīstības kursus. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tu neesi iemācījies latviešu valodu!") Tā lieta ir, ka mēs šeit esam iemācījušies tikai no tautas ņemt, un atdot citiem - saviem draugiem. Mēs pat nebijām ar mieru to likumu aiztaisīt ciet, lai mēs to vairs nevarētu likumīgi darīt. Mums ir jāatdzīvina Latvijas ekonomika. To mēs visi redzam. Mēs to jūtam. Cik sāpīgi ir tam cilvēkam mēģināt izaudzināt vienu bērnu, ja viņam ir tikai 60 lati mēnesī. Un viņiem ir jāmaksā par īri! Mēs to jūtam, mēs to zinām. Bet ko mēs darām? Mēs pērkam jaunas automašīnas priekš prezidenta kunga, mēs braucam uz Turciju lielās grupās. Bet kāpēc mēs nespējam vienkārši pieķerties pie tā darba, kas mums ir jādara? Kāpēc mums nevarētu būt vairākas Saeimas plenārsēdes, kur mēs pārrunātu tikai ekonomiskās attīstības pamatprincipus? Kamēr tā pirktspēja paliek šai zemei, daļa no katras aprites, liela daļa ar mūsu nodokļu likmēm aiziet valsts kasē, un mēs varam dotēt un dot viens otram viskautkādas dāvanas. Tomēr vislabāk būtu, ja mēs tos nodokļus samazinātu ne tikai Rēzeknei, bet visai Latvijai.

Mums būtu jāskatās, ko mēs darām. Mēs pārdodam par sertifikātiem, kuri tagad ir nopērkami par latu gabalā, mūsu mežus kādiem, lai viņi ņem un ved prom. Mēs lielāko daļu darba vietu, kuras mums vajadzēja dotēt, esam iznīcinājuši tāpēc, ka viņas nespēja maksāt tos nodokļus, ko mūsu valdība liek virsū. Un tas viss ir it kā prātīgi darīts. Tā kā Eizers Finks teica, pareģoja - komunistu nomenklatūra taisās mūsu tautu iznīcināt, un ir jau ļoti, ļoti tālu to ceļu aizgājuši. Es nezinu ko, es sākšu vākt parakstus, es ceru, ka 35 deputāti parakstīsies, ka mums būs ārkārtas plenārsēdes, lai tieši pārrunātu vienkāršos ekonomiskos pamatprincipus. Es jums laikam katram iedevu kādu desmit, divpadsmit lapu sadzejojumu. Tur nekas grūts nav. Neviens godīgs cilvēks nenāks tādā investīcijas klimatā, kur viņam būs jāmaksā par to, ka viņš investē, kur viņam būs jāmaksā augsts nodoklis un muitā. Kur viņam būs jāmaksā vairāk nodokļi, nekā viņam būtu jāmaksā kaimiņvalstī. Ja viņš kaut ko darītu, un šeit atnāktu, tad viņam ir jārēķinās ar ļoti negodīgu birokrātiju un ļoti negodīgu valdību. Kāpēc lai viņš šeit nāktu, kāpēc lai viņš neietu kaut kur citur? Ko mums būtu jādara, lai pilnveidotu ekonomisko klimatu ne tikai Rēzeknē? Es ļoti gribu, lai Rēzeknē iet labi, bet "ir Latgale, ir Vidzeme, ir Kurzeme mūsu". Un mēs neesam tik daudz, ka mēs nevaram viņu visu pacelt. Normālā valstī, lielā valstī 3 miljonu cilvēku pilsētu var pacelt kājās ar diviem, trijiem pareiziem gājieniem. Pareizais gājiens ir Latvijas ekonomiskā brīvzona. Lai viss, kas šeit ienāk iekšā, nāk bez muitām. Tiem kontrabandistiem šeit nav vietas. Lai mums būtu viss kas lētāks. Arī darba vietas veidot. Un lai mēs varētu šeit mūsu tranzītu ceļos komplektēt to, kas nāk no vairākām vietām. Un šeit būtu tas pārsūtījuma punkts uz Iekškrieviju tāpat kā Honkongu, uz Ķīnu. Tas ir tik vienkārši, tik elementāri, bet mēs to nedarām. Un kāpēc? Vai mēs patiešām 100, kā te teica, gudrākās galvas Latvijā, vai mēs nevarētu atrisināt šo ļoti vienkāršo jautājumu? Kā mēs atdzīvinātu mūsu ekonomiku?

Iedomājieties - mēs esam Baltijas jūrā, un mums ir tas labākais krasts. Tur, kur ir vairāk saule nekā Skandināvijā. Mums ir tranzītceļi, kas skandināviem nav. Un mūsu dzīves līmenis ir tāds, ka cilvēki labāk dara pašnāvību, nekā dzīvo! Kāpēc? Un es jums teikšu, ka tā problēma sākās tieši šeit. Sākās ar trijām lielām partijām, kas to tīši dara. Viņi ir dziļi sazvērējušies. Vai pat Finks būtu pareģojis, spējis pareģot, ka šīs dienas Latvijas premjerministra biedrs būtu bijis čekas uzticības tiesnesis, kas tiesājis jaunus cilvēkus! Bet tagad skatat, ko mēs darām. Mēs tagad tiesājam veselu tautu. Mūsu svēto tautu! Uz iznīcību! Ar to, ka mēs nespējam padomāt par ekonomisko attīstību normālā veidā. Un negribam.

Panteļejēva kungs, kad mēs sāksim tos kursus? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Kad tu latviešu valodu mācīsies?..") Kad jūs paņemsiet jūsu premjerministru un ar viņu runāsiet, kas ir jādara, lai šeit varētu būt ekonomiskā attīstība?

Krasta kungs, ko mēs darīsim, lai tos apmācības kursus, ko mums ārzemju valdības sūta, mēs apgūtu, lai mēs saprastu, ka tā naudiņa nenozūd, ja mēs to izdodam, ka naudiņa paliek un aprit mūsu vidū, un mēs viens otram dodam darbu. Kad mēs sāksim saprast, ka lata konvertēšana, ir pilnīga muļķība. Tā nav vajadzīga. Pēc Otrā pasaules kara angļi nolēma, ka nebūs konvertējama viņu valūta. Un viens strādāja priekš otra tanī zemē. Tā nauda palika tanī zemē. Kāds blēņas šeit iet!

Kā mūsu valdība mūs pārstāv! Aiziet uz Maskavu un pasaka: jā, mēs esam līdzvainīgi komunismam un jūs arī cietāt. Tā mums nav nekādas prasības pret jums. Mēs tagad atdosim Abreni! Ko mēs vēl atdosim?

Kas šeit notiek? Man viens draugs pienāca klāt un saka: "Zini, Gundar, te ir kaut kāds murgs, kaut kāds pilnīgs morāls sabrukums." Kas šeit notiek? Mēs, 100 cilvēki, it kā varētu to lietu kontrolēt. Nē! Mēs esam iejūgti katrs savā vergu amatā. Mums kāds pasaka, kā jābalso, un tad, ja mēs tā nedarām, tad mūs soda, un tos, kas dara, tiem maksā klāt, dod kaut kādus papildu amatus. Mums Antikorupcijas likums ir. Mēs drīkstam tikt korumpēti tikai ar Šķēles kunga roku. Lūk, kāda antikorupcija mums ir! Tikai Šķēle drīkst iesēdināt padomēs un iedot lielāku algu. Citādi mēs pašu nedrīkstam darīt. Kāds farss ir šāda demokrātija, par ko mēs šeit runājam!

Bet visvairāk, ko mēs darām mūsu tautai, ka cilvēki dara pašnāvības, ka tās vecās tantiņas, kas ir mūžu nostrādājušas, viņām nekā nav. Tas, ka mēs varam tagad izpirkt sev lielu pensiju, ja mēs pretendējam, ka mums ir kaut kādi lielāki ienākumi, bet to mēs pirksim uz mūžu, uz ubagu pensionāru mugurām. Un tas viss ir it kā prātīgi izdomāts. Tur nekas prātīgs nav. Neviens nevarētu ļaunāk domāt, kā mūsu valdība domā. Nevarētu!

Pie tāda ļaunuma jāpiestrādā un jāpulierē. Un es zinu, ka tā strādā un pulierē. Man Ojārs Blumbergs vienreiz teica: "Gundar, man ir 65 cilvēki, kas strādā. Uz to jautājumu, kā Latvijas ekonomiku graut." Un cik viņi spoži to ir izstrādājuši! Tad, kad mēs šeit kaut ko jūtam, tad viņi jau piecus, sešus, septiņus šaha gājienus uz priekšu. Apskatieties Šķēles programmu! Tur katrs otrais punkts ir vēl viens nāves sitiens mūsu tautai. Un ko mēs darām? Mums ir jāsāk runāt atklāti un skaļi. Visos forumos!

Uz Apvienotajām Nācijām mēs aizsūtījām informāciju par stāvokli, kāds ir mūsu bērniem Latvijā. Es saprotu, ka 60% tur ir meli un ka tur ir pateikti tikai 20% no tā, kas šeit notiek. Bet mēs, šitā melodami, atļaujam pasaulei piemiegt acis, kamēr mūsu tauta tiek iznīcināta. Kad mēs sāksim runāt? Kad mēs sāksim kaut ko darīt?

Panteļejēva kungs, kad mēs varētu vienoties, kad mēs uztaisīsim divas, trīs sēdes tikai par ekonomiskās attīstības jautājumiem. Trīs pamatprincipus katru sēdi, lai mēs tos saprastu. (Starpsauciens no zāles: "Iemācies latviski labāk!") Bija runa, ka mēs skolosim viens otru tajā pašā laikā.

Kad mēs atradīsim tādu godaprātu, kad mēs pateiksim: "Nē, es iztaisīju kļūdu! Es negāju par lauksaimmieku, es gāju par juristu. Es biju uzticīgs savam priekšniekam, darīju, ko man teica. Bet tagad aizeju prom. Es saprotu, mans gods ir tāds, ka es nevaru turpināt. Es riskēju uz vienu režīmu savu karjeru.

Iegāju partijā, kļuvu par lielu varoni. Laiki ir mainījušies, un tagad tas, kas nolēma neiet tajā Juridiskajā fakultātē, lai viņš nāk manā vietā, jo tagad ir viņa reize". Mums tāda godaprāta nav. Tas, kas nestājās partijā un dabūja zemāku amatu, viņš šodien ir muļķis, jo tie, kas ienāca kā okupanti, viņi vēl dzīvo tajos greznajos dzīvokļos. Mēs nevienu represēto neesam tajā vietā, no kurienes viņš tika izņemts tad, kad okupācija sākās. Bet tie, kas ienāca kā okupanti, tie, kas kalpoja okupantiem, tiem visiem ir tās priekšrocības, kuras viņi dabūja, un tās priekšrocības tiek vēl stiprinātas, jo mūsu parlaments šeit to atļauj.

Apskatīsimies tos, kas dabū tos lielos labumus Latvijā šodien. Vai tā ir kāda represētā kundze? Nē. Tie ir tie, kas kalpoja padomju varai. (Starpsauciens no zāles: "Gundar, ko mēs ar Rēzekni darīsim?")

Par Rēzekni? Atzīsim, ka Rēzekne ir Latvijā, un celsim Latviju. (Aplausi.) Un sāksim to darīt. Un gremdēsim tos, kas nesaprot paši, ka viņiem ir jāiet prom. Finks pareģoja, kādā momentā cilvēki to sāks saprast un ka viņi ies prom un atdos atpakaļ to, ko viņi ir saņēmuši negodīgi no mūsu tautas. Un ka viņi aizbrauks prom un atstās to, kas latviešiem pieder, un mūsu tauta atkal zels un celsies. Mēs būsim tie, kam mums ir jābūt. Bagāta tauta. Dievs mums iedeva labāko vietu pasaulē. Mums ir daudz labāks klimats nekā Skandināvijā. Mums ir tranzītceļš, un mums ir strādīga un kādreiz gudra tauta. Bet viņa ir pilna ar nodevējiem šodien. Atcerēsimies, ka Rēzekne ir daļa no Latvijas, un celsim Latviju!

Un, ja Panteļējeva kungs negrib iemācīties ekonomiskos attīstības principus tāpēc, ka es nemāku latviešu valodu, tas parāda viņa godaprātu. Tu kalpo tautai un sāc kalpot viņai! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Iemācies latviski...") Blēdis! To vārdu es māku.

Domāsim par Latviju! (Ovācijas un aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, debatēs vēl ir pieteikušies trīs. Līdz sēdes beigām ir palikušas četras minūtes. Leiškalna kungs, ja jūs varat šajā laikā iekļauties, tad varu dot jums vārdu. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Čepāņa kungs! Augsti godātie kolēģi! Kas, neskatoties uz visām pretrunām, tomēr cīnās par demokrātiju un aizstāv vismaz katrs savas tautas daļas gribu likumdošanā.

Ne likums, manuprāt, ne skaidrā atmiņa man neliedz sākt savu uzrunu šodien un nobeigt nākamo ceturtdien no rīta. Šodien es šo uzrunu gribu uzsākt aiz viena iemesla, jo pēc iepriekšējās manas uzstāšanās noskaidrojās, ka es esmu nepareizi sapratis Dobeļa kungu. Kaut gan likums neprasa atbildību par katru no šīs augstās tribīnes teikto vārdu, elementāra cilvēka ētika liek man Dobeļa kungam atvainoties par to, (No zāles deputāts J.Dobelis: "Par ko?") ka es nepareizi sapratu un izteicos par akmeņiem un barikāžu cīnītājiem.

Tagad mēs runāsim par brīvo ekonomisko zonu Rēzeknē. Likumprojekts, neapšaubāmi, ir izstrādāts labi. Pagājušovasar, visa pagājušā gada laikā es vismaz četras reizes biju Rēzeknē, un trijās no šīm reizēm es tikos ar tiem cilvēkiem, kas rūpīgi strādāja pie šā likumprojekta izstrādes. Protams, Latvijas Republikas ekonomisko attīstību nevar pacelt ne ar Finka pareģojumiem, ne ar Keinsa novecojušajām teorijām, ar kurām šeit bieži proponē Valdmaņa kungs. Kaut gan arī viņš pārstāv zināmas sabiedrības daļas intereses šeit Augstajā namā.

Ja mēs runājam par brīvo zonu Rēzeknē, tad man jāsaka, ka tam ir liels pamats, tieši ekonomisks pamats. Rēzekne ir bijusi viena no PSRS sastāvā ieejošām attīstītajām rūpnieciskajām pilsētām. Rēzeknē krustojas divas milzīgas dzelzceļa maģistrāles un divi autoceļi - Varšava-Pēterburga, Ventspils-Maskava. Rēzeknes ekonomiskā zona... Vai zvans jau, priekšsēža kungs?

Sēdes vadītājs. Jums vēl ir 55 sekundes...

K.Leiškalns. Tādā gadījumā es turpināšu nākamceturtdien pulksten 9.00. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis mūsu sēdes noslēgums, es lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Vārds paziņojumam Imantam Daudiša kungam. Lūdzu!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Nedaudz uzmanības! Šodien mēs izveidojām Saeimas komisiju Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta izstrādāšanai. Es gribu jūs informēt, ka šīs komisijas pirmā sēde notiks nākamotrdien, tas ir, 4.martā pulksten 14.00 Prezidija zālē. Otrdien, 4.martā pulksten 14.00. Paldies!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Ēriks Zunda un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi, sēdi paziņoju par slēgtu. Pulksten 17.30 valdības atbildes uz deputātu jautājumiem.

Saeimas 27. februāra sēde

Sākums - pl. 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas sēžu zālē. Reģistrēsimies kvorumam, lūdzu. Māri Rudzīša kungu, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Anta Rugāte, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Gundars Valdmanis, Māris Vītols, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, pirms sākam uzklausīt valdības atbildes uz deputātu jautājumiem, Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kurā lūdz ārlietu ministra Valda Birkava atbildi uz deputātu jautājumu nr.133 Saeimas sēdes darba kārtībā pārcelt uz 6.marta Saeimas sēdes darba kārtību sakarā ar tikšanos ar Krievijas Federācijas vicepremjeru Serovu, kas notiek pašlaik sēdes laikā. Par vai pret šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Vēlas runāt Golubova kungs. Lūdzu!

A.Golubovs (SPL) Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs nedēļu atpakaļ jau pieņēmām lēmumu pārcelt uz vienu nedēļu, mēs nevaram vairs atlikt šī jautājuma izskatīšanu, tā kā Ministru prezidents ir uz vietas, rakstiski ir atbilde, varbūt vajadzīga kaut kāda precizēšana, bet atbildi mēs gribam dzirdēt šodien.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Tā kā Krievijas premjerministra vietnieks kuru katru dienu vis uz Latviju nebrauc un nevar atbraukt un tā kā ir tik ļoti svarīgas Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecības vai attiecības starpvalstu līmenī, kā būtu pareizāk, es domāju, ka ir pilnīgi pamatota šī jautājuma atlikšana uz nākamo sēdi un aicinu jūs balsot par šī jautājuma atlikšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret jautājuma pārcelšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 6. Jautājums tiek pārcelts.

Sākam izskatīt otro jautājumu. Deputātu A.Golubova, O. Deņisova, L.Staša, I.Kreituses, M.Bekasova jautājums izglītības un zinātnes ministram par latviešu valodas apguves valsts programmas realizēšanu un tai piešķirto līdzekļu izlietojumu. Jautājuma motivācijai vārdu nelūdz. Atbild Juris Celmiņš - izglītības un zinātnes ministrs. Rakstiska atbilde ir. Divas minūtes, lūdzu.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Tātad atbilde uz jautājumu ir sagatavota rakstiski un iesniegta jums. Šī atbilde atspoguļo to situāciju, kas un kā ir paveikts šajā jomā attiecībā par valsts valodas apmācības programmas ieviešanu. Iepazīstoties tuvāk ar šo situāciju, acīmredzot nāksies vēl atsevišķas pozīcijas precizēt darba gaitā, bet pamatā varu teikt, ka darbs ir uzsākts un tas notiek.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Kreituses kundze, jūs uzdosiet vienu vai divus jautājumus?

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Vienu. Godātais ministra kungs! Paskaidrojiet, lūdzu, kā ir iesaistīta šajā visā apmācības darbā Naturalizācijas pārvalde, un tās problēmas, kas ir jārisina viņiem ar latviešu valodas mācīšanu, un tiem cilvēkiem, kas to vēlas darīt. Cik mums ir zināms Pilsonības komisijā, tad Naturalizācijas pārvaldei nauda mācību līdzekļiem tika atteikta, un līdz ar to mācību līdzekļi latviešu valodā izmaksā krietni dārgāk.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Juris Celmiņš, izglītības un zinātnes ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Tātad jums ir iespējas otrajā punktā apskatīties un iepazīties ar tām programmām, kādas šeit ir ietvertas un kur ir paredzēts izmantot šos līdzekļus. Iespējams, ka arī vajadzēs izdarīt korekcijas un papildus vēl piešķirt citiem mērķiem šos līdzekļus, un konkrēti par Naturalizācijas pārvaldi, tātad jūs redzat, ka šeit šī pozīcija nav atspoguļota, es noskaidrošu situāciju, un, ja tas būs nepieciešams, tātad domāju, ka sadarbība ar Naturalizācijas pārvaldi arī būs iespējama.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu iesniedzēji uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Izskatām nākamo jautājumu. Deputātu A.Rubina, J. Kušneres, V.Krisberga, G.Valdmaņa un L.Ozoliņa jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam par skolas vecuma bērnu, kas neapmeklē skolu, skaitu Latvijā un to uzskaites kārtību pašvaldību un skolu valdēs. Vārds motivācijai Andrim Rubinam, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Jautājumi, partiju biedri un kungi deputāti, jums zināmi tāpat kā Celmiņa un Grīnblata atbilde. Bet jautājumi nav par vispārējiem noteikumiem un veidlapu pildīšanu, par dokumentu glabāšanas noteikumiem ar visām instrukcijām pielikumā, ko jūs mums esat pametuši. Ar šo atbildi jūs esat uzrakstījuši sev baismīgu nabadzības apliecību. Man ir tikai trīs minūtes laika, un es nevaru apjūsmot Grīnblata iesniegtās tabuliņas un veidlapiņas, kas ir atbildē, sākot no 1977.gada, bet es gribu runāt par to, ka jaunais ministrs nekādi neatšķiras no iepriekšējā, un par to liecina viņa atbilde. Bērnu uzskaitītāji ir daudz - Latvijas Republikas statistiķi, PID, skolu valdes, domes, Izglītības un jaunatnes lietu dienests, bet cik tad īsti bērnu neapmeklē skolu, kāds ir viņu veselības stāvoklis, ieskaitot zobu veselību, vai viņi saņem racionālu uzturu, vai viņiem ir iespējas nodarboties ar sportu, mākslām, tādas ziņas iegūt neizdodas. Jūs, Celmiņ, nez kāpēc stāstiet, ka pēc Ministru kabineta noteikumiem par skolas vecuma bērnu uzskaiti atbild konkrētas pašvaldības, tajā pašā laikā Latvijas Republikā 1996./1997.mācību gadā jūs atbildē ir tikai 11 rajoni, kur palikuši pārējie 15? Piecas pilsētas, vienu esat pazaudējis, un Rīga ar trim rajoniem, atkal pazaudējuši trīs rajonus. No tā es secinu, ka ļoti daudz bērnu arī ir pazuduši. Par viņiem nav nekādu datu un nekādu ziņu.

Šī atbilde, Celmiņa, ir fikcija. Jūsu analīze ir precīza, analīzi jūs veicat paši un paši sev arī ziņojiet. Es to pārfrazēju un adresēju jums visiem, kas šeit skaisti parakstījušies: esošajam un bijušajam ministram Celmiņam un Grīnblatam un jums, Ministru prezidentam.

Šāds stāvoklis ir izveidojies, pateicoties iepriekšējās un esošās valdības bezatbildībai, kas jau nonākusi līdz degradācijai un ko laikam veicinājis jūsu iestādes sociāli psiholoģiskais klimats. Es jums ieteiktu pieiet vienam otram klāt un aptaustīt, vai jūs esat vai neesat, bet Latvijas nākotne var būt tikai izglītībā, kultūrā un veselībā.

Sēdes vadītājs . Atbildi sniedz Juris Celmiņš, lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiska, un tā atspoguļo to reālo situāciju, kāda šobrīd ir, tātad šajā uzskaitē un šeit ir parādīti tie dati, kādi ir ministrijas rīcībā.

Ja vērtējam situāciju kopumā, tad es uzskatu, ka jautājums ir izvirzīts pamatoti, un es uzskatu, ka nevar būt mācību gada vidū tāda situācija, kad no veselas virknes rajoniem nav nepieciešano datu par to, kāds bērnu skaits nemācās. Manuprāt, šie dati ir jāapkopo mācību gada sākumā un jāizanalizē jau septembra pirmajās dienās, lai varētu sākt darbu ar šiem skolēniem, tas ir viens. Un otrs, manuprāt, ir arī jāizstrādā un jāpilnveido metodika, kā tiek uzskaitīti skolēni, kuri nemācās. Tātad ir nepieciešamas ne tikai formālās ziņas par skolēniem, kuri nav reģistrēti nevienā skolā, bet arī par skolēniem, kuri tātad ir iestājušies skolās, bet apmeklē skolas varbūt 10% apjomā, 25 procentu apjomā, un šādi dati mūsu rīcībā ir nepieciešami, un es domāju, ka drīzumā ministrija šādus datus varēs piestādīt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumi. Viens papildjautājums - Rubina kungs, lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Celmiņa kungs tikai dažas dienas strādā kā ministrs, tāpēc jautājumu, kā jau mums bija rakstīts, es uzdodu Šķēles kungam. Un es uzdošu trīs jautājumus, lai jums būtu izvēle, un jūs varat censties atbildēt vismaz uz diviem, kā tas ir paredzēts. Pirmais. Cik reizes gada laikā valdības sēdē ir izskatīta šī problēma, ka bērni neapmeklē skolu, un kas reāli tika darīts? Cik reizes jūs, Šķēles kungs, šo jautājumu pārspriedāt ar bijušo izglītības ministru Grīnblatu? Otrais jautājums, Šķēles kungs. Cik reizes gada laikā jūs esat šo jautājumu pārrunājis ar prezidentu Ulmani, un, ja jā, tad ko ieteicis Ulmanis? Un trešais. Kāds ir šo bērnu veselības stāvoklis, ieskaitot arī zobu stāvokli, cik racionāls ir viņu uzturs, un kāpēc nav šo ziņu? Iepriekš jau pateicos par atbildēm!

Sēdes vadītājs . Atbild Juris Celmiņš, izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Kā jau es teicu, jautājums ir pamatots, un pie šīs tēmas mums nopietni ir jāstrādā, un tad mēs varēsim atbildēt arī uz virkni blakus jautājumu, kas šajā sakarā ir radušies, un tā kā es neesmu piedalījies tanīs Ministru kabineta sēdēs, kur šie jautājumi ir skatīti, personīgi es uz tiem atbildēt nevaru.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais jautājums - deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, I.Liepas, O.Kostandas jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem, tieslietu ministram Dz.Rasnačam un zemkopības ministram R. Dilbam par zemes gabalu uzmērīšanas un īpašuma tiesību reģistrāciju uz to zemesgrāmatā izcenojumiem. Vārds motivācijai Kārlim Čerānam, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti, godātie ministru kungi! Mēs lūdzam sniegt skaidrojumu, kādas ir izmaksas par zemes gabala uzmērīšanu un īpašuma tiesību reģistrāciju uz to zemesgrāmatā. Un vai tas ir iespējams, ka cilvēkam, lai veiktu 1300m2 zemes gabala uzmērīšanu un reģistrāciju, tad, ja šis gabals atrodas Latvijas Republikas mazpilsētā, var būt, ka kopā jāsamaksā vairāk nekā 100 lati. Un jautājums ir par to, vai valdība šos izcenojumus uzskata par sabalansētiem ar iedzīvotāju reālo maksātspēju? Un ko valdība darīs, lai panāktu ar īpašuma noformēšanu saistīto maksājumu atbilstību iedzīvotāju reālajai maksātspējai?

Tā ir Tautas kustības "Latvijai" deputātu ikdiena - tikties ar vēlētājiem, un, kad mēs tiekamies ar vēlētājiem, tad vēlētāji arī mums uzdod pilnīgi konkrētus jautājumus un runā tieši par to sāpi, kas viņiem tajā brīdī visvairāk sāp. Un šis ir jautājums, kas tieši nāk no cilvēkiem, un cilvēki bieži vien tīri objektīvu iemeslu dēļ nespēj samaksāt šīs lielās naudas, kuras viņiem tiek prasītas, un tādēļ būtiski iekavējās gan šo cilvēku īpašuma statusa nostiprināšana, gan arī tālākās iespējamās tirgus operācijas ar šiem zemes gabaliem. Un tāpēc mēs uzskatām, ka valdībai ir jādomā, kādā veidā šo problēmu risināt, un tāpēc mēs arī uzdodam visiem iespējamiem atbildīgiem ministriem šo attiecīgo jautājumu un gribam sagaidīt no viņiem atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Lūdzu! Rakstiska atbilde ir uz jautājumu.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Neskatoties uz to, ka atbilde ir sniegta rakstiski un acīmredzot tiks publicēta "Latvijas Vēstnesī", varu informēt tikai par to, ka valdība pie šī jautājuma ir strādājusi un turpina strādāt, un pie jautājuma gan par šo zemes uzmērījumu iespējamo kreditēšanu, gan arī par daudziem citiem jautājumiem, kas varētu paātrināt zemes īpašuma reģistrāciju, tiek strādāts, un paldies arī par atbalstu pagājušā gada budžeta apspriešanā, kad mēs balsojām par to, ka tiek palielināts zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu skaits, un, ja kādam ir nepieciešama tikšanās ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru Gunti Grūbi, tad mēs to lietu varam nokārtot, un jāinformē papildus vēl arī tas, ka publiskā informācija ir pieejama ļoti daudzos masu informāci-jas līdzekļos, sākot no preses izdevumiem un beidzot ar televīziju.

Sēdes vadītājs. Paldies, papildjautājumam vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godātais Rasnača kungs, paldies par šo atbildi, un tomēr man nepalika skaidrs, ko tad konkrēti valdība darīs, lai panāktu šo maksājumu atbilstību iedzīvotāju reālajai maksātspējai. Un varbūt galvenais ir... tas būtu kā papildjautājums, kādi varētu būt konkrēti termiņi, kad šie valdības pasākumi varētu dot kaut kādu efektu, un ar ko cilvēks varētu rēķināties un uz ko viņi varētu cerēt pašreiz? Būtu pateicīgs par atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild Dzintars Rasnačs, tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātie deputāti! Es minēšu tikai vienu no problēmas risinājuma variantiem, tas ir tas, par ko jau es runāju, tas ir jautājums par zemes īpašnieku kreditēšanu, un ir iecere šo kreditēšanu realizēt caur... izmantojot Privatizācijas fonda līdzekļus, un es domāju, ka precīzs datums šobrīd, protams, nav nosaucams, jo tas ir starp ministrijām saskaņojams process, un varu nosaukt summu, tā varētu būt apmēram 500 000 latu liela summa, un šī kreditēšana varētu būt uz termiņu - 2 līdz 3 gadi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais - deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, J.Kazāka, E.Grīnberga jautājums satiksmes ministram V.Krištopanam par SIA "Lattelekom" noteikto abonenta maksas paaugstinājumu. Motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, kolēģi deputāti, godātais ministra kungs! Mūsu jautājums ir tāds, ka mēs lūdzam iepazīstināt mūs ar aprēķiniem, kas ir pamatā "Lattelekom" noteiktajam abonentmaksas paaugstinājumam, un mēs arī jautājām par to, vai šis maksas palielinājums ir akceptēts Telekomunikāciju tarifu padomē, paldies par apstiprinošo atbildi, bet mūsu jautājums tomēr paliek tāds, vai valdība uzskata, ka šāds tarifu paaugstinājums un noteiktās maksas par tālsarunām Latvijas robežās ir pamatotas, jo tā situācija, kas veidojas daudzviet, ir tāda, ka arī Latgales reģionā, teiksim, viens tālruņa zvans uz blakus rajonu bieži vien iznāk dārgāks nekā aizbraukšana ciemos.

Un ir jāsaprot, ka tas ir būtiski... tas ir šis depresīvais reģions, un tur šiem cilvēkiem faktiski nav šo līdzekļu, lai viņi varētu maksāt par šīm telefona sarunām, un tas nozīmē, ka viņi praktiski nevar šos telefonu sakarus izmantot.

Un tāpēc es gribētu zināt šo valdības viedokli, vai valdība piekrīt tam, ka šī situācija ar tarifiem ir normāla vai tā nav normāla. Un vai valdība piekrīt tam, vai šeit ir tas balanss starp cilvēku maksātspēju, vai valdība uzskata, ka šeit nav šā balansa, un ko valdība ir darījusi un ko ir gatava darīt, lai šādu balansu tomēr noteiktu un dotu iespējas šiem cilvēkiem arī vismaz neatliekamākās lietas pa telefonu tomēr nokārtot. Es būtu ļoti pateicīgs par atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Rakstiska atbilde ir.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamie deputāti! Jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi. Es varu piebilst tikai to, ka šobrīd vislielāko smagumu iznes starptautiskās tālsarunas un tās sarunas, kuras veic uzņēmumi, un tiem, kuri ir spējīgi maksāt, tiem mums ir daudz augstāki tarifi nekā vidēji Eiropā un pasaulē, un uz to rēķina tiek veiktas visas investīcijas un visa attīstība. Tiek uzstādītas jaunas un jaunas ciparu centrāles, jo, kā jūs visi zināt, iekšējie tarifi un iekšējās sarunas tomēr ir daudz, daudz lētākas. Es vēlreiz pasvītroju, ka uz šo brīdi iekšējās sarunas un iekšējo abonentu absolūtā lēruma apkalpošana joprojām "Lattelekom" tiek dotēta no starptautiskajām sarunām. Tās ir, ja paskatās "Lattelekom" iekšējā grāmatvedībā un bilancē, kopumā nerentablas. Tāda ir reālā situācija. Paldies par uzmanību! (No zāles "Kur ir jūsu rīcība?")

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātais Krištopana kungs! Ir labi zināms, ka šie sarunu tarifi Latvijā, vismaz atsevišķos sarunu veidos, ir būtiski dārgāki nekā attiecīgie sarunu tarifi ārzemēs. Un bez tam vēl jūs rakstāt, ka ir paredzēts, ka katrs tarifs katram pakalpojumam tiks reizi ceturksnī pārskatīts. Acīmredzot ne jau samazināšanas virzienā. Jautājums ir par to, vai tiešām valdībai ir vienalga, ka var izveidoties tāda situācija, ka cilvēki kaut kādā brīdī vairs nevarēs piezvanīt pat ātrajai palīdzībai vai kādai ugunsdzēsēju... Būtiski liela daļa no cilvēkiem būs spiesti vispār atteikties no telefona pakalpojumiem. Vai valdība tiešām to uzskata par pieļaujamu situāciju un normālu situāciju? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Vilis Krištopans. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamie deputāti! Es kā valdības pārstāvis neuzskatu, ka Latvijā ir un izveidosies situācija, ka cilvēki nevarēs piezvanīt ātrajai palīdzībai vai ugunsdzēsējiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairs papildjautājumu nav. Nākamais jautājums. Deputātu O.Kostandas, K.Čerāna, J.Kušneres, J.Kazāka un E.Grīnberga jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un ekonomikas ministram G.Krastam par elektroenerģijas tarifiem uzņēmumiem un šo tarifu atkarību no diennakts stundām. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Rakstiska atbilde ir iesniegta. Man pie uzrakstītā nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi izvirzīti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kušneres, J.Kazāka un E.Grīnberga jautājums satiksmes ministram V.Krištopanam par SIA "Lattelekom" attīstības plānā paredzētā optiskā kabeļa ievilkšanu Latgales reģionā izpildi. Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Šis ir jautājums par to, kāpēc vēl līdz šim laikam nav nodrošināta SIA "Lattelekom" attīstības plānā paredzētā optiskā kabeļa ievilkšana Latgales reģionā. Un kad valdība panāks, lai šis kabelis tiktu ievilkts? Šis ir jautājums par infrastruktūras attīstību un konkrēti jautājums par infrastruktūras attīstību tieši reģionā, kurš pēc visiem kritērijiem uzskatāms par īpaši atbalstāmu, un tāpēc ir nepieciešama arī sevišķa valdības un valsts uzmanība kopumā, kas izpaužas pilnīgi konkrētās materiālās investīcijās šajā reģionā, lai nodrošinātu sabiedriskā labuma taisnīgu sadali, un arī starp visiem valsts iedzīvotājiem, kas tieši izpaužas tādā veidā, ka ir jānodrošina visiem valsts iedzīvotājiem samērīgas iespējas iesaistīties darba tirgū. Mēs zinām, ka Latgalē šīs darba vietas ir ārkārtīgi smaga problēma, un viens no veidiem, kā šo problēmu risināt, ir atbilstošas infrastruktūras izveidošana. Un šāds optiskais kabelis Latgales reģionam ir ārkārtīgi vajadzīgs, tieši lai varētu šeit attīstīties attiecīgā industrija. Tāpēc mūsu jautājums ir: kāpēc tas uz šobrīdi vēl nav izdarīts, un kad valdība panāks, lai tas tiktu izdarīts? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild satiksmes ministrs Vilis Krištopans. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamie deputāti! Es kā Latgales deputāts 5. un 6. Saeimā tieši tāpat kā jūs, Čerāna kungs, vienmēr esmu pārdzīvojis par Latgales reģionu. Un es pilnīgi jums piekrītu, ka Latgales reģions ir zināmā depresīvā stāvoklī, un par to ir jādomā. Bet par to nevar domāt no emociju un no saukļu un uzsaukuma viedokļa.

Ja runājam par optisko cilpu uz Latgali. Tās izmaksa ir apmēram 20 miljoni latu. Ja mēs runājam par jumta līgumu, tad Telekomunikāciju tarifu padome, nosakot tarifus, noteica atsevišķus tarifus zemākus, nekā bija jumta līgumā, līdz ar to "Lattelekom" ienākumi jeb ieņēmumi bija mazāki par ļoti lielām summām. Līdz ar to aizkavējās šīs investīcijas optiskajā cilpā.

No otras puses, "Lattelekom" kopējo optisko kabeļu garumu Latvijā ir izvilcis jeb izvietojis gandrīz tādu, kāds bija līgumā. Tikai mazliet ir mainījies šis investīciju plāns. Mēs zinām, ka ne no budžeta, ne no kādas citas, ne no kredītiem netiek investēts "Lattelekom", bet tikai no ienākumiem un no peļņas.

Un šeit, Čerāna kungs, iznāk tā. No vienas puses, jūs gribat zvanīt par velti. No otras puses, jūs gribat investēt lielas summas. Bet diemžēl mēs varam investēt tikai no tā, kas ienāk par zvaniem. Un citas atbildes man diemžēl nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājums Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godātais ministra kungs! Es neapšaubāmi saprotu, ka var investēt tikai tik daudz, cik ienāk, un es nebūt nevēlos runāt par brīvu, un es, neapšaubāmi, norēķinos par savām telefonsarunām. Bet jūs minējāt, ka "Lattelekom" ir ievilcis praktiski visu nepieciešamo kabeļu garumu, līgumā paredzēto. Un, ja nav ievilkts Latgales reģionā, tad acīmredzot ir ievilkts kaut kur citur. Un jautājums ir tāds: kā tad jūs to varat izskaidrot kā Latgales deputāts, kā ministrs, kas nāk no Latgales, ka līdzekļi kabeļa ievilkšanai tomēr ir bijuši, bet ir ievilkts kaut kur citur, nevis Latgalē, kā tas bija paredzēts plānā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Krištopana kungs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamie deputāti! Kā jūs zināt, Čerāna kungs droši vien zina, ka ir daži ciparu pagarinājumi, līniju pagarinājumi arī Latgales virzienā. Jūs zināt, ka līdz Ogrei ir optiskais kabelis, un tālāk ir radio pagarinājums uz Krāslavu, un "Lattelekom" plāno, un "Lattelekom" izdarīs šo investīciju. Tikai, kā tas notiks, pašlaik notiek sarunas ar "Lattelekom" gan par "jumta līgumu", gan par šo 20 gadu monopolu, kurš nav iespējams, jo, kā jūs zināt, no 1998. gada telekomunikācijās Eiropas Savienībā paredzams pilnīgi brīvs tirgus. Un varbūt, ka mums būs zināmas problēmas ar šo demonopolizāciju. Bet atcerieties vienu lietu. Es esmu pilnīgs monopolu ienaidnieks. Es vienmēr esmu bijis pret monopoliem, bet šeit diemžēl šī situācija ir ļoti primitīva un vienkārša. Ja mēs šodien iedomātos, ka mēs pilnīgi brīvu tirgu atdodam telekomunikācijās, tas nozīmē, ka Rīgā būtu apmēram 10 operatoru kompānijas un Latgalē vēl ilgus gadus nebūtu nevienas. Tāpēc es esmu par to, ka kādu laiku mums jāļauj "Lattelekom" pelnīt un investēt, kā tas arī ir noteikts "jumta līgumā". Kas attiecas uz "Latgales cilpu", tad es jums rakstiski iesniegšu precīzu plānu, kad tā tiks ievilkta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Otram papildjautājumam vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (TKL). Godātais Krištopana kungs! Var jau runāt visu ko par visu ko, var filozofēt šeit "par" vai "pret" monopoliem un vai viņi mums ir labi vai slikti, vai vajadzīgi, vai nav vajadzīgi. Bet uz šo jautājumu, kāpēc šis kabelis ir ievilkts kaut kur citur un nav ievilkts Latgalē, jūs atbildi nesniedzāt. Tas lai paliek uz jūsu sirdsapziņas.

Man tomēr interesētu jūsu atbilde uz otru papildjautājumu, tas ir, par konkrētiem termiņiem, kad varētu šīs problēmas risinājums notikt, un vismaz, ja jūs nevarat nosaukt šo termiņu precīzi, tad dot vismaz kaut kādu novērtējumu, lai cilvēki arī spētu zināt, uz ko viņi var cerēt, ar ko viņi var rēķināties, un varētu saprast, kāda ir perspektīva, kā plānot savu tālāko dzīvi. Es būtu pateicīgs par atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans, satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (Satiksmes ministrs). Visas šīs "Latgales cilpas" izveidošana, ievilkšana notiks tā, kā ir paredzēts līgumā un kā beigsies sarunas ar "Lattelekom" par to, ka, no vienas puses, mēs neesam pieturējušies pie līgumā noteiktajiem tarifiem, no otras puses, ir pārtērēti līdzekļi ļoti daudzās vietās, jo pašā sākumā, novērtējot stāvokli mūsu telekomunikācijās, izrādās, ka vērtējums ir bijis daudz optimistiskāks, nekā bija mūsu telekomunikācijas pirms četriem gadiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais jautājums. Deputātu E.Grīnberga, J.Mauliņa, O.Kostandas, K.Čerāna, J.Kušneres jautājums izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pretlikumīgi iekasētajām studiju maksām no budžeta grupas studentiem. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz.

Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš. Rakstiska atbilde deputātiem ir.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie kolēģi! Rakstiska atbilde ir iesniegta, un pie tās es varu piebilst, ka jautājumā minētie pārkāpumi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas darbībā ministrijā ir konstatēti jau pirms šī jautājuma rakstīšanas, un ir veikts nopietns darbs, lai šos trūkumus novērstu. Pašreiz materiāli ir iesniegti Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūrai izskatīšanai, kā arī tiesā. Nav šaubu par to, ka nav pieļaujama stipendiju neizmaksa vai izmaksa nepilnā apjomā studentiem. Taču strīdīgs jautājums ir par papildu mācību maksas iekasēšanu, ja, mācību studijas uzsākot, jau ir noslēgts līgums, kurš paredz šādus nosacījumus. Bet prokuratūra un tiesa to izvērtēs. Tāpēc es domāju, ka pēc prokuratūras un tiesas atbildes mēs varēsim arī spriest, cik tas ir likumīgi vai nelikumīgi.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Odisejs Kostanda.

O.Kostanda (TKL). Godātie kolēģi! Ministra kungs! Pateicamies par atbildi, ka arī jūs esat novērtējuši šo situāciju, tā saukto Stabiņa augstskolu, un atzinuši, ka tur ir notikuši rupji pārkāpumi. Taču tomēr paliek šis jautājums. Studenti iestājas valsts augstskolā. Neviens viņus pirms iestāšanās eksāmenu kārtošanas nebrīdināja par to, ka pēkšņi, kad esi iestājies valsts augsskolā, dienas nodaļā, pēc tam, kad būsi nokārtojis eksāmenus, būsi spiests tagad maksāt kaut kādu naudu. Vienreiz man prasīs 50 latus par to, pie tam nekādu lēmumu iepriekš nepieņemot. Nebija nekāda senāta lēmuma uz to brīdi. Tas tika vēlāk pieņemts. Tikai pāris mēnešus vēlāk, bet jau pēkšņi no viņa sāk iekasēt naudu. Vai to jūs varat vērtēt par divdomīgu, šo situāciju, vai tā ir vienkārši vēl pētāma prokuratūrā, vai tomēr ir skaidri jāpasaka, ka tā ir nelikumība.

Sēdes vadītājs. Atbildi dod Juris Celmiņš - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Skaidri un gaiši, vai tā ir nelikumība, mēs varēsim pateikt tad, kad būs saņemta atbilde no prokuratūras un tiesas. Taču es varu deputātus informēt, ka šodien Augstākās izglītības padomē tika apspriests jautājums par daļējas mācību maksas ieviešanu augstskolās, nākotnē valsts finansētajās augstskolās.

Tātad šis jautājums, ko šodien mēs faktiski varam apspriest kā jautājumu, kas ir saistīts ar likuma pārkāpumu, nākotnē varētu arī kļūt par normu. Tāpēc es gribu teikt, ka jautājums ir diezgan tāds kutelīgs, bet vērtējums būs atbilstoši tam, kādu dos prokuratūra un tiesa. Ja to atzīs par likumpārkāpumu, tad ministrija arī attiecīgi administratīvi rīkosies.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais jautājums. Deputātu M.Lujāna, A.Rubina, J. Ādamsona, J.Kazāka un G.Valdmaņa jautājums ministru prezidentam A.Šķēlem par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju. Motivācijai vārds Modrim Lujānam, frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Patiešām, man ir šovakar ļoti dziļi jāizsaka līdzjūtība Krasta kungam, kuram jāatskaitās Šķēles kunga vietā. Bet es piedāvāju, varbūt daļa deputātu nav iepazinušies ar šo atbildi, ko, es nezinu, Krasta kungs ir parakstījis. Jūs ieklausieties domā - privatizējamās akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizācija izdevīga Latvijas tautsaimniecībai. Man rodas jautājums - vai tā ir izdevīga Latvijas tautai? Vai tā ir kārtējā "Lattelekom" variācija? Un vēl, palasiet tālāk, kur iet motivācija, kādēļ tas ir izdarīts. Izrādās, iegūt papildu ienākumus valsts budžetā. Tātad jautājums - kā šeit saprotams - papildu līdzekļu iegūšana valsts budžetā. Laikam, cik es saprotu, atslēgs kādas pāris mājas ar tantiņām, viņām siltumu vai elektrību, un attiecīgi būs jautājuma risinājums. Jo citādi viņas rada ekonomiskos zaudējumus.

Tāpat, kā jau "Lattelekom" šodien atsūta kaut kādas mistiskas izziņas, pieprasot papildu summu iekasējumu. Tātad mēs veidojam vēl vienu monopolu, kas varēs diktēt, vai kā pareizi jāsaka, ņemt pie dziesmas Latvijas tautu, un tas būs mūsu augstākais sasniegums. Un vispār man rada izbrīnu, ka vēl viens no lielākajiem monopoliem - tiek risināts par viņa privatizāciju, un mums Ministru kabinets var atsūtīt tādu mazu, piedodiet, lapeli un uzskatīt, ka tā ir atbilde. Iespējams, es neņemos spriest, varbūt arī savā laikā Krištopana kungs vai cits arī rakstīja kaut ko līdzīgu. Privatizējamās akciju sabiedrības "Lattelekom" privatizācija ir izdevīga Latvijas tautsaimniecībai. Šo izdevīgumu mēs visi redzam. Tā ka nu, ja mums gatavo vēl vienu objektu, kas būs ļoti izdevīgs tautai, varbūt cienījamais Krasta kungs atradīs iespēju vairāk kaut ko pateikt, nekā ir šinī lapiņā, ja to var saukt par atbildi Saeimai.

Sēdes vadītājs. Atbild ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Tātad par "Latvenergo" privatizāciju. Es pirmkārt gribu uzsvērt, ka "Latvenergo" vēl nav privatizēta. Jautājums, vai tas, kas izdevīgs Latvijas tautsaimniecībai, ir izdevīgs Latvijas tautai? Man šķiet, ka tur pat nav jābūt ekonomistam, lai saprastu, ka šie divi jēdzieni - Latvijas tautsaimniecība un izdevīgums Latvijas tautai - ir cieši saistīti. Tātad privatizācijas mērķis ir privatizēt šo uzņēmumu tā, lai tas būtu izdevīgs Latvijas tautsaimniecībai un sekojoši būtu izdevīgs arī latviešu tautai. Es ceru, ka es uz jautājumu esmu atbildējis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi netiek iesniegti.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, O. Kostandas, J.Mauliņa un E.Grīnberga jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem, ekonomikas ministram G.Krastam par bijušā valsts uzņēmuma "Līvānu māja" privatizāciju. Vārds motivācijai Kārlim Čerānam, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātie valdības pārstāvji! Šis atkal ir jautājums par reģionālo politiku un par to, kādā veidā radīt darba vietas Latvijas reģionos, konkrēti Līvānos. Mēs zinām, ka Līvāni ir viena no tām vietām Latvijā, kur ir vislielākais šis bezdarba īpatsvars, un tādēļ ir jāveic neatliekami pasākumi, lai kaut ko darītu, lai būtu iespēja cilvēkiem arī iekļauties darba tirgū. Ir nepieciešams radīt šīs darba vietas. Mēs zinām, ka Līvānos ir vairāki lieli uzņēmumi, kuri šobrīd stāv, praktiski nedarbojas, un valsts līmenī praktiski nekas netiek darīts, lai šeit kaut ko iedzīvinātu. Protams, ļoti labi mēs varam runāt par noteikumiem par īpaši atbalstāmiem reģioniem, bet kad šiem noteikumiem būs kāds reāls darbības efekts, un, runājot ar Līvānu puses cilvēkiem, mēs arī nonākam pie secinājuma, ka būtisks šķērslis šo darba vietu radīšanai un iespējai cilvēkiem iekļauties darba tirgū un faktiski investīciju piesaistei ir tas, ka ir nepareizi izdarīta šo ražošanas objektu privatizācija.

Un tādēļ mēs lūdzam informāciju, ar kādiem nosacījumiem ir privatizēts bijušais valsts uzņēmums "Līvānu māja", kuras valsts institūcijas un amatpersonas ir atbildīgas par šīs privatizācijas realizāciju. Kādi ir tie cēloņi, kur ir radies šis pārkāpums, kāpēc valsts nav privatizācijas procesā nodrošinājusi savu funkciju izpildi - nodrošināt darba vietu saglabāšanu šajā uzņēmumā, un tāpēc mēs jautājam, kas Latvijas valstī šobrīd ir atbildīgs par to, ka šis uzņēmums nav spējis piesaistīt šīs investīcijas pēc privatizācijas un nodrošināt strādājošiem darba vietas? Kā arī to, ko valdība konkrēti ir iecerējusi darīt, lai nodrošinātu investīciju piesaistes uz bijušā valsts uzņēmuma "Līvānu māja" un citu radniecīgu uzņēmumu bāzes? Kas ir bijis atbildīgs par privatizācijas rezultātā pieļauto sabiedrības interešu pārkāpumu, vai šī lieta tiks izmeklēta, kas tiks sodīts, un kā šie jautājumi tiks risināti pēc būtības, lai nodrošinātu sabiedrības un valsts interešu ievērošanu? Tieši no darba vietu radīšanas, es gribētu teikt, pat saglabāšanas iepriekšējā līmenī, viedokļa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Rakstiska atbilde deputātiem iesniegta.

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un deputāta Čerāna kunga papildu jautājumos es nesaklausīju neko tādu, kas nebūtu atbildēts konkrētajā, deputātiem sniegtajā rakstiskajā atbildē. Nu, es vienīgi varu piebilst to, ka valsts daļa... Informēt varbūt tos deputātus, kas nav lasījuši šo atbildi... valsts daļa minētajā akciju sabiedrībā "Līvānu māja" ir 3,81%. Pēc Akciju sabiedrību likuma, tas ir apstiprināts Saeimā, šādu akciju paketes turētājs nevar ietekmēt kopējās akciju sabiedrības valdes un attiecīgo lēmēju institūciju lēmumu pieņemšanu par investīciju piesaisti, par jaunu darba vietu vai, teiksim, esošo darba vietu saglabāšanu un citiem jautājumiem. 3,81% ir nepietiekami. Šobrīd šis 3,81% ir Latvijas privatizācijas aģentūras valdījumā. Attiecīgā akciju sabiedrība "Līvānu māja" nav griezusies investīciju jomā darbojošā Attīstības aģentūrā pēc palīdzības ārvalstu investīciju piesaistei šim uzņēmumam, kur Attīstības aģentūra neatsaka nevienam pretendentam, kurš izrāda reālu interesi, kuram ir pretī projekts uzņēmuma attīstībai. Akciju sabiedrība to nav darījusi. Ja mēs uzskatām, ka valstij vajadzētu iejaukties privāto uzņēmēju sabiedrību darbībā, diktēt noteikumus, teiksim, pret šo uzņēmēju vēlmi vai iespējām ieguldīt tajā līdzekļus, es baidos, ka mēs nonāktu absolūtā strupceļā un tiktu zaudētas pat tās darba vietas, kas vēl šobrīd ir saglabājušās tajās akciju sabiedrībās vai uzņēmumos, kas darbojas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātais Krasta kungs, jautājums, protams, nav par šiem 3,81%, es saprotu, ka Privatizācijas aģentūrai šeit šobrīd ir visai maza teikšana, un būtu neprātīgi prasīt no tās visu atbildību šobrīd, bet jautājums ir par to, kā ir notikusi šī privatizācija. Un jautājums arī nav par to, lai iejauktos šīs privātās uzņēmējsabiedrības darbā, jautājums ir par to, vai šai uzņēmējsabiedrībai privatizācijas noteikumos vai kādā analoģiskā dokumentā nosacījumos ir bijusi prasība saglabāt šo darba vietu skaitu, un šī prasība vienkārši netiek ievērota, vai arī šādu prasību attiecīgās amatpersonas vienkārši aizmirsušas ierakstīt, un līdz ar to tās šobrīd ir atbildīgas par šo darba vietu faktisko neesamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Es jūtu, ka acīmredzot man jānolasa vismaz ievaddaļa no deputātiem sniegtās rakstiskās atbildes. Tātad jautājums attiecas uz Zemkopības ministriju, minētais jautājums, jo statūtsabiedrības privatizācija notiek saskaņā ar īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos. Atbilstoši no Zemkopības ministrijas saņemtajā informācijā es sniedzu tālāk sekojošo informāciju. Man līdz šim nav bijuši pieejami materiāli par to, kādi privatizācijas noteikumi bija iestrādāti šī uzņēmuma privatizācijā. Es varētu sagatavot atbildi uz nākamo deputātu jautājumu vakaru. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Otru papildjautājumu arī uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL) . Godātais Krasta kungs, paldies par skaidrojumu. Neapšaubāmi, šeit ir zināms daudzums informācijas, no kuras var izdarīt tālākus secinājumus, bet es tomēr gribētu dzirdēt arī jūsu apstiprinājumu vai noliegumu tam faktam, ka valdība neko konkrēti nav iecerējusi darīt, lai nodrošinātu investīciju piesaisti uz bijušā valsts uzņēmuma "Līvānu māja" bāzes. Vai ir iecerējusi kaut ko konkrēti darīt vai nav iecerējusi neko konkrēti darīt šajā gadījumā? Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Guntars Krasts.

G.Krasts (ekonomikas ministrs) . Godātie deputāti! Es negribētu sākt pārskaitīt tos projektus un tos pasākumus, ko valdība ir iecerējusi darba vietu radīšanai dažādos Latvijas reģionos. Jūs jau minējāt, Čerāna kungs, savā jautājumā par valdības izveidoto programmu īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai. Arī šīs programmas ietvaros akciju sabiedrība "Līvānu māja" varētu pretendēt uz īpašu palīdzību no valsts. Tāpat es gribētu minēt šeit Pasaules bankas iespējamo kredītlīniju, par kuru tiks lemts vistuvākajā laikā 25 miljonu dolāru apjomā, kas varētu būt virzīti tieši uz lauku rajoniem, lai nodrošinātu darba vietas ne lauksaimnieciskajā ražošanā. Tā kā tie ir tikai divi pasākumi, ko es minēju, kuru ietvaros akciju sabiedrība "Līvānu māja" varētu piesaistīt sev nepieciešamās investīcijas, kā arī intelektuālo kapitālu, kas dotu šai sabiedrībai iespēju attīstīties un atkal radīt darba vietas uzņēmumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais jautājums. Deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, O. Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un labklājības ministram V.Makarovam par vecuma pensiju aprēķināšanas principiem. Vārds jautājuma motivācijai Janīnai Kušnerei.

J.Kušnere (TKL). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Runājot par pensijām un vispār runājot arī par pārējiem jautājumiem, ko deputāti uzdod valdībai, man gribas šeit minēt vienu ļoti negatīvu iezīmi. Un šī iezīme ir tā, ka valdības locekļi, ministri, Šķēles vadītie ministri nevēlas atbildēt uz deputātu konkrētajiem uzdotajiem jautājumiem. Šajā gadījumā arī par šo jauno pensiju aprēķināšanas kārtību arī ir vairāki konkrēti jautājumi, uz kuriem nav praktiski rakstiski atbildēts. Es nezinu, varbūt Makarova kungs saņemsies un atbildēs mutiski uz šiem jautājumiem. Kaut gan šī kopējā tendence ir redzama, ka praktiski valdība negrib atbildēt uz jautājumiem un negrib paskaidrot cilvēkiem, kāpēc viņi rīkojas tā un ne citādi. Un es gribu, Makarova kungs, jums atgādināt, ka šajā sakarā jūs neesat atbildējis principā uz otro jautājumu, tātad Eiropas Savienības prasība ir garantēt jebkuram cilvēkam pensiju 40% apmērā no iepriekšējās darba samaksas. Kāpēc Latvija nepilda Eiropas Savienības saistības? Mazākā aprēķinātā pensija ir 1,10 lati. Šīs pensijas apmērs neatbilst pat valsts noteiktajam sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, kas uz šo brīdi ir 25 lati mēnesī. Nav atbildes uz šo jautājumu. Makarova kungs, es ceru, ka mēs saņemsim to mutiski.

Nākamais. Nav atbildes, kā tiks izmantoti starptautisko programmu piešķirtie līdzekļi pensiju pārejas periodam. Mēs lūdzām jūs iepazīstināt deputātus ar šīm programmām. Jūs rakstāt kaut kādus vispārīgus vārdus. Un nemaz principā neiepazīstināt un nevēlaties to darīt, konkrēti, ar šo programmu izklāstu.

Nākamais jautājums, kur arī nav atbildes. Cik ilgam laika posmam pensiju fondam pietiks naudas lielām pensijām? Kādi ir aprēķini un nākotnes prognozes? Nav atbildes šodien uz šo jautājumu. Un mēs ceram šeit, ka jūs nāksiet, Makarova kungs, atbildēt, ka jūs to izklāstīsiet mums mutiski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbild labklājības ministrs Vladimirs Makarovs. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

V.Makarovs (labklājības ministrs) . Cienījamā Saeima! Godājamais Prezidij! Ir iesniegta raktiska atbilde uz šo steidzamo jautājumu. Aprēķinus par šīs pensiju likumdošanas dzīvotspēju Labklājības ministrija veica kopā ar Zviedrijas speciālistiem, izmantojot viņu pakalpojumus. Līdz ar to, ņemot vērā spēkā esošo likumdošanu, Sociālās apdrošināšanas fonds ir spējīgs nodrošināt atbilstošu likuma izpildi.

Nākamais. Tieši pensiju izmaksām starptautiskās programmas finansējumu nedod. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Janīna Kušnere. Lūdzu!

J.Kušnere (TKL). Es vēlreiz, Makarova kungs, jums prasu: kāpēc jūs neatbildat uz konkrētiem jautājumiem? Tas ir viens. Nākamais. Jūsu izteikumi presē, radio un televīzijā ir īsti cilvēknīdēja parauga cienīgi.

Nākamais. Jautājums ir šāds. Ir šīs starptautiskās programmas, kurās Latvija piedalās. Diemžēl šajā gadījumā šīs programmas naudas, ko apkalpot, ārzemes mums iedos, tajā skaitā arī Pasaules banka, tiks izmantotas dažādām citādām vajdzībām, nevis cilvēku pensiju aprēķināšanas kārtības mīkstināšanai. Bet gan, kā jūs šeit rakstāt, dažādu organizāciju un informētību, un sabiedrības apmācību un utt. jautājumiem. Kāpēc tā?

Sēdes vadītājs. Atbild labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Rudenī Labklājības ministrija sadarbībā ar Pensionāru federāciju un laikrakstu "Neatkarīgā Rīta Avīze", rīkoja diskusiju "Sociālā situācija valstī un risinājuma veidi". Ieradās arī frakcijas "Latvijai" pārstāvis. Un tad, kad mēs aicinājām viņu publiski pastāstīt, ko tad reāli piedāvā. Nē, mēs šeit ieradāmies kā novērotāji. Manu vārdu pareizību varat pārbaudīt "Neatkarīgās Rīta Avīzes" redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod deputāte Janīna Kušnere. Lūdzu!

J.Kušnere (TKL). Te mēs redzam valdības darbu, ka bez ārzemju ekspertiem mūsu valdība neko nav spējīga darīt. Tajā pašā laikā ir jāatņem pensionāriem pēdējais grasis.

Un es vēl gribu uzdot vienu jautājumu jums attiecībā uz šo jauno pensiju likumu. Tā ir praktiska sieviešu diskriminācija, jo ir labi zināms, ka it īpaši smagi darbu dabūt pirmspensijas vecumā ir tieši sievietēm. Un jūs piedāvājat kaut kādu aprēķinu - 9 latus saņemt pēc tam līdz mūža beigām. Kāpēc tas tā?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Kušneres kundze, visu cieņu, bet, pat jums runājot, kādreiz ir jādomā par izvēlētajiem vārdiem. Es gan biju domājis, ka arī Prezidijs kādreiz aizstāvēs ne tikai deputātus, bet arī ministru kā cilvēku. (No zāles: "Pareizi!").

Otrkārt. Latvijā saskaņā ar Likumu par pensijām ir pieņemts lēmums par pensijas vecuma paaugstināšanu. Līdz 1997.gada 1.jūlijam sievietēm pensionēšanās vecums ir 56 gadi. Un, ja sieviete šo pensiju pieprasa ātrāk, viņai tiešām tiek aprēķināta un izmaksāta tā pensija, kas iznāk pēc viņas apdrošināšanas iemaksām. Ja sieviete pieprasa pensiju 56 gadu vecumā, viņas izmaksātā pensija ir ne mazāka kā 25 lati. (Starpsauciens: "Un ne tikai!") Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam, finansu ministram par inflācijas līmeni Latvijā un tās noteikšanas veidiem. Motivācijai neviens vārdu nelūdz. Atbildi sniedz valsts ministre Aija Poča. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta.

A.Poča (valsts ministre). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbildi jūs esat saņēmuši rakstiski, ja jums, lūdzu, ir kādi jautājumi, esmu gatava jums atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 90 deputāti. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Juris Sinka, Leonards Teniss, Māris Vītols, Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. 27.februāra sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 6.martā pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut. nr.136 - dok. nr.2212

J.Celmiņš Par latviešu valodas apguves valsts programmas

realizēšanu un tai piešķirto līdzekļu izlietojumu

1. 1996.gada 6.decembrī Latvijas valdība un Apvienoto Nāciju Attīstības programma parakstīja projektu Valsts valodas apmācības programmas pirmo divu gadu ieviešanai. Projekta 1.fāzes kopējā finansējuma summa ir 3 210 000 USD (Ls 1 728 110). Latvijas puses ieguldījums ir tikai Ls 800, kas nepieciešams projekta darbības uzsākšanai - valsts bezpeļņas uzņēmuma "Projekta vadības vienība" reģistrācijai. Izglītības un zinātnes ministrija ir nodrošinājusi telpas projekta birojam un piešķīrusi datora komplektu. Projekta gada tāmi 1997.gadam tuvākajā laikā apstiprinās Ministru kabineta izveidotā Valsts valodas apmācības programmas koordinācijas padome. Finansu ministrijas Tehniskās palīdzības padome ir apstiprinājusi projekta tāmi.

2. Līdzekļi 1997.gadā tiks izmantoti:

- skolu LAT 2 skolotāju - multiplikatoru kursiem;

- pieaugušo LAT 2 skolotāju - multiplikatoru kursiem;

- skolu LAT 2 skolotāju pārkvalifikācijas kursiem;

- pieaugušo LAT 2 skolotāju pārkvalifikācijas kursiem;

- metodiķu grupai Daugavpilī;

- metodiķu grupai Rīgā;

- 8. un 9.klases LAT 2 mācību līdzekļu izstrādei;

- televīzijas mācību programmai pieaugušajiem;

- ar televīzijas mācību programmu saskaņotiem mācību līdzekļiem pieaugušajiem;

- minoritāšu skolu priekšmetu skolotāju kursiem;

- latviešu valodas popularizēšanai.

Visos programmas punktos tiek ievērota minoritāšu pārstāvju koncentrācija atsevišķos rajonos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Daugavpils un Latgales specifikai.

3. Programmas koncepcija ir pakāpeniska un koncentrējas pirmajos gados uz LAT 2 ieviešanu un kvalitātes celšanu visās jomās. Programmas ietvaros netiek apmācīti pieaugušie, tiek apmācītas īpašas mērķu grupas. Piemēram: 8. un 9.klases mācību līdzekļu grupā piedalās 15 skolotāji no visas Latvijas. Semināros tiek pieaicināti vietējā reģiona skolotāji, piemēram, Ventspilī - 30, Krāslavā - 45.

Priekšmetu skolotāju kursos piedalījušies apmēram 400 minoritāšu skolotāji.

4. Valsts valodas apmācības programmas ietvaros ir sagatavotas latviešu valodas mācību grāmatas 8. un 9.klasei. Latviešu valodas un literatūras mācību grāmatu gatavošana pamatā notiek Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centrā. Pielikumā sniedzam pārskatu par pašlaik izdotajām grāmatām, grāmatām, kas atrodas izdevniecībās, un manuskriptiem, kas tiek gatavoti latviešu valodas apguvei cittautu mācībvalodas skolās.

Valsts valodas apmācības programmas ietvaros tiek gatavota arī mācību programma TV.

5. 1997.gada maijā beigsies multiplikatoru kursi, kurus beigs 30 skolu LAT 2 skolotāju multiplikatori un 10 pieaugušo LAT 2 skolotāju multiplikatori. 1997.gada septembrī sāksies kursi visā Latvijā, kuros multiplikatori pārkvalificēs esošos LAT 2 skolu un pieaugušo skolotājus. Process turpināsies, kamēr visi būs piedalījušies.

Valsts un skolotāji no savas kabatas nav maksājuši ne santīma par pārkvalificēšanās kursiem. Tie ir segti ar ārvalsts līdzekļiem.

Ar cieņu, -

1997.gada 19.februārī izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Nodrošinājums ar mācību grāmatām (pa klasēm, grupām)

	Pamatskola	Vidusskola
4.1. Mācību	1. Cimdiņa R. u.c. Riti raiti, valodiņa!	1. Šalme A., Ūdris P.
komplekti	Latviešu valodas mācību grāmata	Dialogs. (1994)
	Latvijas minoritāšu klasēm,
	1.,2.,3.,4. mācību gads. (1993-1996)
	2. Cimdiņa R. u.c. Riti raiti, valodiņa!
	Latviešu valodas mācību grāmata Latvijas
	minoritāšu klasēm: Darba burtnīcas
	1.,2.,3.,4. mācību gads. (1995-1996)
	3. Ikauniece K. u.c. Latviešu valoda 4.kl.
	(1991,1992,1996)
	4. Geikina B. Lasi, domā un raksti!
	Darba burtnīca latviešu valodā 4.kl.
	5. Šalme A., Ūdris P. Dialogs. (1994)
4.2. Mācību	1. Milliņa D. Runā! Klausies!	1. Gružāne V. u.c.
grāmatas	Darbojies! (1994)	Latviešu valoda
	2. Milliņa D. Runā! Klausies!	10.kl. (1991)
	Darbojies! Darba kartes (1994)	2. Gružāne V. u.c.
	3. Šalme A. Dialogs bērniem, 1.-6.d.	Latviešu valoda
	(1994-1996)	11.kl. (1993, 1994)
	4. Šalme A. Dialogs bērniem.	3. Kubuliņa B.
	Dzejoļi bērniem. (1996)	Latviešu valoda 12.kl.
	5. Mānuš L. Ābeca Romani čhib. (1996)	(1993,1994,1996)
	6. Ječa A. u.c. Latviešu valoda 2.kl.
	(1991,1992)
	7. Kūtre A., Milliņa D. Skaņu un
	burtu grāmata (1994)
	8. Grigule L. Latviešu valoda 3.kl. (1993)
	9. Ječa A. u.c. Latviešu valoda 5.kl.
	(1992,1994,1996)
	10. Grigule L. u.c. Latviešu valoda
	6.kl. (1992,1994,1996)
	11. Vizule R. Latviešu valoda 7.kl.
	(1994,1996)

Ministrs Uz jaut.nr.137-dok.nr.2187a

J.Celmiņš Par skolas vecuma bērnu, kas neapmeklē skolu, skaitu

Latvijā un to uzskaites kārtību pašvaldību un skolu valdēs

Atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem par skolas vecuma bērnu uzskaiti, sniedzam šādas ziņas.

1.Kopējais skolas vecumu (6-7g.) sasniegušo bērnu skaits pēc LR Statistikas komitejas dzimuma un vecuma struktūras datiem uz 1997.gada 1.janvāri: sešgadīgie bērni ir 34,8 tūkstoši, septiņgadīgie -36 tūkstoši.

Pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem ir 35172 sešgadīgie bērni un 36001 septiņgadīgais bērns.

Pēc rajonu skolu valžu ziņām skolu 1996./97. m.g. apmeklē 1483 sešgadīgie un 30481 septiņgadīgais bērns.

Veidot MK noteikumus "Skolas vecuma bērnu uzskaites noteikumi" Izglītības un zinātnes ministriju motivēja nepieciešamība iegūt pēc iespējas precīzāku informāciju par skolas vecuma bērniem.

2.Atbilstoši MK noteikumiem Nr.124 "Skolas vecuma bērnu uzskaites noteikumi" atbildīgas par skolas vecuma bērnu uzskaiti ir konkrētās pašvaldības. Mācību gada sākumā notika metodiski organizatorisks process, kuru organizēja Izglītības un zinātnes ministrija, tomēr noteikumu izpildes sākotnējās grūtības pašvaldībās noteica Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu turpināt ievākt informāciju no rajonu vai republikas pilsētu pašvaldībām par bērniem, kuri neapmeklē skolu, līdz 1997.gada 1.martam. Pašreiz mūsu rīcībā ir šāda informācija:

Rajons	Atbildīgais par uzskaiti	Skolu neapmeklē
Liepāja	Skolu valde	220(aptuveni)
Liepājas raj.	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	16
Kuldīgas raj.	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	43
Dobele	Domes Izglītības un jaunatnes lietu dienests	3
Daugavpils raj.	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	10
Preiļu raj.	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	18
Ludzas raj.	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	12
Jelgava	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	36
Aizkraukles raj.	Pašvaldības	29
Bauskas raj.	Pašpārvaldes un bērnu tiesību inspektors	52
Valmieras raj.	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	10
Ventspils raj.	Skolu valde-galvenais speciālists bērnu tiesībās	5
Valkas raj.	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	5
Madonas raj.	Skolu valde	8
Rēzekne	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	11
Ziemeļu raj.	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	62
Latgales priekšpilsēta	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	138
Vidzemes priekšpilsēta	Skolu valde-bērnu tiesību inspektors	53
Jūrmala	Skolu valde-bērnu tiesību aizsardzības inspektors	54

Saņemot ziņas, tiek analizēti arī skolas neapmeklējuma iemesli. Galvenokārt tie ir šādi:

1) ģimeņu sociālā situācija, vecāku bezatbildība un degradācija,

2) bērni nav reģistrēti un pierakstīti,

3) izglītības iestādes sociāli psiholoģiskais klimats.

3. 1996.gada 4.jūnijā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.194 "Skolas vecuma bērnu uzskaites noteikumi". To pielikumā ir norādīts, kāda veida informācija tiek vākta. Balstoties uz šiem noteikumiem, ir apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas "Instrukcija par kārtību, kādā tiek veikta visu skolas vecuma bērnu uzskaite un uzskaitē iegūtās informācijas saskaņošana". Vēlreiz akcentējam, ka Izglītības un zinātnes ministrija veic metodisko darbu ar atbildīgajiem par uzskaiti pašvaldībās, savukārt pašvaldības veic skolas vecuma bērnu uzskaiti savā teritorijā, bet pēc tam ministrijas uzdevums ir analizēt rezultātus atbilstoši Latvijas Republikas Izglītības likuma izpildei.

4. Bērnu uzskaites datu bāze šobrīd vēl tikai tiek veidota, tāpēc pāragri runāt par analfabētisma attīstības pētījumiem, kas veikti uz šīs datu bāzes pamata. Katrā ziņā šādi pētījumi tiks veikti, jo pētījumu rezultāti interesē arī Izglītības un zinātnes ministriju.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai nav speciāli izstrādātas rīcības programmas analfabētisma likvidēšanai, taču pasākumi tiek veikti.

Šajā mācību gadā Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskolā ir atvērtas arī sākumskolas klases, kurās var mācīties ne tikai šīm klasēm atbilstoša vecuma skolēni.

Mācību pāraudzināšanas iestādē "Strautiņi" tiek uzņemti zēni no 11 līdz 15 gadu vecumam, kuri ir nosūtīti ar tiesas vai tiesneša lēmumu.

Sākotnēji bija paredzēts atvērt no 5. līdz 9. klasei. Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka šajā iestādē ir arī zēni, kuriem mācības jāsāk no 1.klases.

Skolas vecuma bērnu uzskaiti un bērnu iesaistīšanas procesu izglītības iestādēs kontrolē Izglītības valsts inspekcija.

1997.gada 19.februārī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Latvijas dienas vispārizglītojošo skolu skolēnu sadalījums pēc dzimšanas gada 1996./97.m.g.

Nr.	Rajons, pilsēta	Kopā	1990.g.	1989.g.	1988.g.	1987.g.	1986.g.	1985.g.	1984.g.	1983.g.	1982.g.	1981.g.	1980.g.	1979.g.	1978.g.	1977.g.
1	Aizkraukles rajons	6923	37	624	725	755	763	782	751	755	692	443	306	237	50	3
2	Alūksnes rajons	4255	13	393	458	482	519	459	475	441	386	300	184	108	37
3	Balvu rajons	4802	25	438	503	533	540	497	509	482	474	324	246	192	35	4
4	Bauskas rajons	8569	22	677	915	960	954	956	957	921	899	641	367	241	55	4
5	Cēsu rajons	10148	48	956	1117	1127	1147	1076	1105	1042	941	719	445	341	78	6
6	Daugavpils rajons	5417	41	492	610	615	587	572	577	558	561	358	225	180	36	5
7	Dobeles rajons	6309	19	631	708	706	697	674	658	690	569	420	289	204	41	3
8	Gulbenes rajons	4263	18	414	461	485	481	478	429	442	400	317	177	133	25	3
9	Jelgavas rajons	5352	31	497	639	612	659	602	587	608	503	310	156	101	39	8
10	Jēkabpils rajons	8413	18	777	985	936	892	928	864	945	825	550	362	283	45	3
11	Krāslavas rajons	5178	29	504	567	565	610	567	496	526	488	338	252	194	37	5
12	Kuldīgas rajons	6485	35	561	707	686	718	666	706	686	662	480	331	197	47	3
13	Liepājas rajons	7207	25	677	771	820	822	786	772	795	758	498	277	164	37	5
14	Limbažu rajons	6161	21	590	691	707	703	623	674	654	644	391	220	184	57	2
15	Ludzas rajons	5129	41	510	569	584	545	478	523	538	518	372	206	213	31	1
16	Madonas rajons	7200	33	747	830	813	825	753	786	759	646	438	292	228	50
17	Ogres rajons	9139	53	798	960	1032	1033	1022	1012	1017	957	560	386	249	51	9
18	Preiļu rajons	6432	57	602	689	699	682	669	675	669	617	449	324	249	45	6
19	Rēzeknes rajons	5775	58	545	628	682	635	550	617	583	582	396	256	185	50	8
20	Rīgas rajons	18570	95	1609	2015	2099	2181	2053	2009	2046	1829	1214	781	511	118	10
21	Saldus rajons	6613	45	590	670	750	708	713	694	636	663	458	356	249	58	23
22	Talsu rajons	7888	26	740	844	921	937	838	827	790	771	513	348	271	57	5
23	Tukuma rajons	8873	41	896	921	1021	987	915	915	875	893	692	359	303	54	1
24	Valkas rajons	5185	14	511	561	614	607	566	546	549	540	325	190	140	22
25	Valmieras rajons	9864	44	962	1007	1046	1064	1019	992	1051	983	723	496	380	92	5
26	Ventspils rajons	2267	15	219	227	263	274	248	253	257	251	139	68	35	16	2
27	Daugavpils	16006	55	1482	1827	1848	1814	1724	1738	1663	1493	892	726	651	88	5
28	Jelgava	9453	12	783	1020	954	925	1015	1072	1060	913	718	527	373	72	9
29	Jūrmala	7077	44	633	768	755	759	757	786	773	730	436	301	290	41	4
30	Liepāja	12439	55	1186	1281	1341	1302	1336	1343	1364	1202	855	589	477	96	12
31	Rēzekne	6424	44	529	668	631	671	640	690	703	654	455	338	334	67
32	Ventspils	5934	16	471	597	622	668	680	696	645	633	388	292	184	41	1
33	Rīga	103051	353	8437	10351	10894	11125	10890	10953	11309	10166	7253	5689	4716	782	133
34	Centra rajons	10713	22	789	1035	1085	1087	1096	1136	1072	1033	861	761	622	104	10
35	Kurzemes rajons	15656	74	1376	1625	1695	1766	1672	1722	1680	1523	1048	764	594	95	22
36	Latgales priekšpilsēta	26073	93	2037	2543	2743	2746	2700	2736	3049	2702	1855	1436	1218	176	39
37	Vidzemes priekšpilsēta	23130	85	1979	2333	2417	2415	2355	2302	2392	2257	1717	1413	1240	192	33
38	Zemgales priekšpilsēta	15626	40	1265	1689	1765	1820	1745	1765	1815	1466	946	656	519	114	21
39	Ziemeļu rajons	11853	39	991	1126	1189	1291	1322	1292	1301	1185	826	659	523	101	8
	Valstī kopā	342801	1483	30481	36290	37558	37834	36532	36687	36832	33843	23365	16361	12797	2450	288

Latvijā dzīvojošo bērnu skaits (Pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem)

	Pilsēta, rajons	1996.	1995.	1994.	1993.	1992.	1991.	1990.	1989.	1988.	1987.	1986.	1985.	1984.	1983.	1982.	1981.	1980.	1979.	1978.	1977.	Kopā 1996.
		1.pusg.	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	gads	-1977.g.
1	Aizkraukles raj.	204	418	451	510	669	633	719	708	713	749	777	760	741	761	707	624	591	639	584	582	12540
2	Alūksnes raj.	158	296	308	338	433	453	475	449	454	473	517	480	472	415	384	408	385	309	347	315	7869
3	Balvu raj.	158	266	331	384	460	462	472	487	506	531	520	480	485	487	467	429	388	390	378	353	8434
4	Bauskas raj.	236	580	628	754	853	875	931	926	946	978	985	1005	967	967	938	918	869	820	784	739	16699
5	Cēsu raj.	331	550	706	767	982	983	1101	1053	1107	1115	1114	1057	1088	1051	1002	941	904	854	884	834	18424
6	Daugavpils raj.	165	352	411	426	523	622	633	631	689	715	672	688	634	662	668	580	605	573	563	520	11332
7	Dobeles raj.	236	445	512	536	689	725	725	748	737	745	730	689	705	710	623	620	614	631	570	523	12513
8	Gulbenes raj.	208	311	393	408	469	463	521	505	472	498	501	464	446	465	427	412	392	404	394	347	8500
9	Jelgavas raj.	131	328	395	441	537	519	647	632	743	647	694	667	636	662	584	591	550	575	520	532	11031
10	Jēkabpils raj.	257	560	624	709	841	906	976	990	1054	944	956	967	909	990	872	819	853	791	758	782	16558
11	Krāslavas raj.	206	325	342	428	495	509	524	559	577	578	590	551	533	511	513	466	519	498	478	462	9664
12	Kuldīgas raj.	145	409	427	561	597	647	642	620	672	651	675	647	681	662	671	620	627	526	526	541	11547
13	Liepājas raj.	271	514	609	711	802	804	847	783	795	835	842	805	800	808	795	742	672	668	621	680	14404
14	Limbažu raj.	236	424	469	542	640	696	717	693	735	738	761	667	736	719	723	638	608	609	612	533	12496
15	Ludzas raj.	156	314	334	395	475	496	510	530	558	587	557	506	517	559	532	530	470	499	486	490	9501
16	Madonas raj.	256	544	606	684	784	755	888	843	841	836	830	760	809	764	680	695	654	650	631	618	14128
17	Ogres raj.	293	578	721	736	901	951	975	966	1019	1051	1047	1071	1035	1075	1021	949	974	901	881	903	18048
18	Preiļu raj.	243	423	467	551	633	598	636	676	724	705	701	653	699	711	636	634	606	575	572	519	11962
19	Rēzeknes raj.	225	401	450	516	540	576	642	616	660	697	640	609	620	606	590	592	560	579	574	552	11245
20	Rīgas raj.	631	1221	1395	1506	1850	1999	2052	2084	2250	2371	2431	2321	2365	2387	2200	2173	2253	2050	2050	1995	39584
21	Saldus raj.	112	468	483	604	639	722	696	680	707	780	742	725	724	663	695	655	665	612	574	585	12531
22	Talsu raj.	262	547	633	747	792	858	847	855	888	942	992	875	869	834	862	789	781	694	704	690	15461
23	Tukuma raj.	377	578	691	767	843	916	973	936	940	1002	973	911	904	910	878	917	805	830	779	746	16676
24	Valkas raj.	153	342	388	421	538	541	568	601	578	616	644	576	558	558	562	493	501	468	506	497	10109
25	Valmieras raj.	296	541	654	793	883	939	1017	1102	1033	1058	1079	1007	1022	1086	993	924	876	862	891	809	17865
26	Ventspils raj.	71	152	172	205	269	222	258	257	271	280	308	249	279	271	278	255	250	227	242	220	4736
27	Daugavpils	375	854	886	1062	1338	1433	1652	1766	1882	1859	1812	1739	1797	1744	1599	1656	1519	1605	1609	1732	29919
28	Jelgava	187	578	619	657	807	863	942	986	1013	988	942	995	1042	1004	883	954	898	859	927	881	17025
29	Jūrmala	223	412	467	518	647	705	728	754	812	815	801	812	790	840	765	726	694	776	733	677	13695
30	Liepāja	393	796	929	867	1127	1200	1316	1358	1478	1505	1447	1454	1451	1486	1301	1250	1227	1231	1267	1268	24351
31	Rēzekne	171	288	314	341	432	455	543	530	646	597	616	600	642	668	635	575	550	614	599	548	10364
32	Ventspils	153	391	379	442	462	497	561	591	582	646	653	694	706	675	670	605	612	580	606	600	11105
33	Rīga	2874	5614	5780	5729	7824	8648	9438	10086	10718	11267	11381	11257	11339	11646	10605	10300	10336	10205	9949	10459	185455
	Kopā	10393	20820	22974	25056	30774	32671	35172	36001	37800	38799	38930	37741	38001	38357	35759	34480	33808	33104	32599	32532	645771

Ministrs Uz jaut. nr.138 - dok. nr.2241

Dz.Rasnačs Par zemes apgabala uzmērīšanas

un īpašuma tiesību reģistrāciju

uz to zemesgrāmatā izcenojumiem

Saskaņā ar Jūsu (Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, I.Liepas, O.Kostandas) 1997.gada 18.februāra jautājumu informēju par zemes gabala iemērīšanas un tā ierakstīšanu zemesgrāmatā izmaksām.

Valsts zemes dienesta pašreiz pielietojamais "Latvijas Republikas ze-mes reformas un privatizācijas darbu izpildes laika normu un izcenojumu krājums" sastādīts 1995.gadā un 1995.gada 2.martā saskaņots ar Finansu ministriju.

Izcenojumos iekļautās izmaksas sastāda: darba samaksa, instrumentu amortizācija, materiālu izmaksas, atskaitījumi speciālā budžeta veidošanai, kredītu dzēšanai un pārējie izdevumi. Kopš 1995.gada mērniecības darbu izcenojumi nav paaugstināti.

Darba izmaksu analīze rāda, ka viena zemes īpašuma atjaunošanai vai īpašuma tiesību iegūšanai nepieciešamo robežu ierādīšanas darbu un dokumentu sagatavošanas izmaksa 1996.gadā lauku apvidos ir bijusi 54,02 lati par īpašumu (ieskaitot PVN). Vienkāršiem, nelieliem zemes īpašumiem lauku apvidos atbilstoši pielietojamajiem izcenojumiem šie darbi izmaksā vidēji 20-23 latus par īpašumu.

Pilsētās un biezi apdzīvotās vietās, kur nepieciešama augsta robežu precizitāte un robežpunktu iesaistīšana Latvijas 1992.gada koordinātu sistēmā kadastra kartes izveidošanai, pielietojot precīzas uzmērīšanas metodes, šīs izmaksas ir augstākas un 1996.gadā vidēji bija 90,48 lati par īpašumu pie minimālajām to izmaksām 51,2 lati.

Jāatzīmē, ka minētās izmaksas nav attiecināmas uz darbiem, kurus izpilda zvērināti mērnieki vai licencētās līgumorganizācijas, kuras pielieto līgumcenas, kas var atšķirties no Valsts zemes dienesta pielietotajiem izcenojumiem.

Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas par nekustamā īpašuma ierakstīšanu un ar to saistīto tiesību nostiprināšanu ņem kancelejas nodevas saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu.

Ierakstot zemesgrāmatā īpašumu (to dara tikai vienu reizi) un saņemot pretī zemesgrāmatu aktu, jāmaksā 14,57 lati, turpmāk par jaunu tiesību nostiprinājumiem (piemēram, īpašnieka maiņa) - 3,80 lati. Liela daļa nostiprinājuma lūdzēju no 1995.gada 25.maija ir atbrīvoti no kancelejas nodevu maksāšanas, un tie ir: fiziskās personas - bijušie zemes īpašnieki, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums, viņu laulātie un pirmās šķiras mantinieki, politiski represētie un 1.grupas invalīdi, kuriem zemes reformas gaitā tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības. Minētās nodevas tiek ieskaitītas budžetā zemesgrāmatu nodaļu materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai.

1997.gada 24.februārī Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Ministrs Uz jaut.nr.139 - dok.nr.2203a

V.Krištopans Par SIA "Lattelekom" noteikto

abonenta maksas paaugstinājumu

Paskaidroju, ka jebkuras tarifu izmaiņas telekomunikāciju pamatpakalpojumiem nosaka Telekomunikāciju tarifu padome, nevis SIA "Lattelekom". Arī konkrēto aprēķinu izskatīšanu un analīzi veic šī minētā padome, tāpēc jebkurā Jums pieņemamā laikā Telekomunikāciju tarifu padomes priekšsēdētājs J.Lelis var Jūs iepazīstināt ar visiem materiāliem.

Kalkulācijas metodoloģija, kas lietojama telekomunikāciju tarifu noteikšanai, izklāstīta jumta līgumā starp Latvijas Republiku un SIA "Lattelekom" un "Tilts Communications" N pielikumā. Paredzēts, ka katrs tarifs katram pakalpojumam tiks reizi ceturksnī pārskatīts.

Ņemot vērā inflācijas esamību un jumta līguma saistības, arī turpmāk iespējama tarifu paaugstināšana.

Ar cieņu, -

1997.gada 24.februārī satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.140 - dok.nr. 2204a

G.Krasts Par elektroenerģijas tarifiem uzņēmumiem

un šo tarifu atkarību no diennakts stundām

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 10. oktobra noteikumiem nr. 299 ar 1996. gada 1. jūliju valstī ir spēkā elektroenerģijas pārdošanas diferencētās cenas dažādām lietotāju grupām, kas nosacīti sagrupētas 10 tarifu grupās (skat. pielikumu). Elektroenerģijas lietotājam ir tiesības izvēlēties attiecīgu tarifu sistēmu atkarībā no savas slodzes rakstura un iespējām šo slodzi regulēt laikā, ņemot vērā ekonomisko izdevīgumu, ko dod pazeminātie tarifi naktī un brīvdienās.

2. Gadījumos, kad lietotājs izvēlējies tarifu sistēmas T-7 vai T-10, energosistēmas maksimuma laiks (maksimumstundas) līdz 5 stundām diennaktī tiek saskaņots speciālā pielikumā pie elektroenerģijas piegādes līguma. Maksa par patērētās elektroenerģijas kilovatstundu maksimumstundā ir augstāka par to, kas jāmaksā par kilovatstundu pārējā dienas laikā, kas savukārt ir vairāk par kilovatstundas cenu nakts stundās.

3. Atšķirīgu elektroenerģijas cenu noteikšana dažādās diennakts stundās ir pamatota ar mērķi izlīdzināt energosistēmas elementu (ģeneratoru, pārvades līniju, transformatoru) noslogojumu, tādā veidā panākot energoresursu ekonomiju.

Pielikumā: Ministru kabineta 1995. gada 10. oktobra noteikumu nr. 299 pielikums "Elektroenerģijas pārdošanas diferencētās cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa) lietotāju grupām ar 1996. gada 1. jūliju".

1997. gada 26. februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Elektroenerģijas pārdošanas diferencētās cenas (bez pievienotās vērtības nodokļa) lietotāju grupām ar 1996. gada 1. jūliju

Nr.	Tarifa veids	Mēr-	0,4kV	6,10,20kV	110kV un
p.k.		vienība	pieslēgu-	pieslēgu-	vairāk pie-
			ma sprie-	ma sprie-	slēguma
			guma	guma	sprieguma
			tarifs	tarifs	tarifs
A. Iedzīvotāji
1.	Tarifs T-1:
	maksa par elektroenerģiju	Ls/kW×h	0,0285
2.	Tarifs T-2:
2.1.	maksa par elektroenerģiju pēc
	diennakts zonu tarifa:
2.1.1.	naktī	Ls/kW×h	0,019
2.1.2.	dienā	Ls/kW×h	0,031
2.2.	skaitītāja noma	Ls/ gadā	6,80
B. Pārējie elektroenerģijas lietotāji
3.	Tarifs T-3 (ja atļautā slodze
	nepārsniedz 60 kW):
3.1.	abonēšanas maksa	Ls/gadā	10,65	10,65
3.2.	maksa par elektroenerģiju	Ls/kW×h	0,028	0,023
4.	Tarifs T-4 (ja atļautā slodze
	nepārsniedz 60 kW):
4.1.	abonēšanas maksa	Ls/gadā	10,65	10,65
4.2.	maksa par elektroenerģiju pēc
	diennakts un nedēļas zonu tarifa:
4.2.1.	naktī	Ls/kW×h	0,019	0,015
4.2.2.	dienā	Ls/kW×h	0,0336	0,029
4.3.	skaitītāja noma	Ls/gadā	6,80	6,80
5.	Tarifs T-5 (ja atļautā slodze
	60,1 kW - 399 kW):
5.1.	abonēšanas maksa	Ls/gadā	61,0	61,0
5.2.	maksa par elektroenerģiju	Ls/kW×h	0,025	0,022
5.3.	maksa par atļauto slodzi pēc strāv-	Ls/kW	3,63	2,74
	maiņa primārās strāvas lieluma
5.4.	maksa par reaktīvo enerģiju, ja tgj	Ls/kVArh	0,003	0,003
	ir lielāks par 0,4(cosj - 0,929) un
	atļautā slodze 100 kW un lielāka
6.	Tarifs T-6 (ja atļautā slodze
	60,1 kW - 399 kW):
6.1.	abonēšanas maksa	Ls/gadā	61,0	61,0
6.2.	maksa par elektroenerģiju pēc
	diennakts un nedēļas zonu tarifa:
6.2.1.	naktī	Ls/kW×h	0,019	0,015
6.2.2.	dienā	Ls/kW×h	0,029	0,025
6.3.	maksa par atļauto slodzi pēc strāv-	Ls/kW	3,63	2,74
	maiņa primārās strāvas lieluma
6.4.	maksa par reaktīvo enerģiju, ja tgj	Ls/kVArh	0,003	0,003
	ir lielāks par 0,4(cosj - 0,929) un
	atļautā slodze 100 kW un lielāka
6.5.	skaitītāja noma	Ls/gadā	40,80	40,80
7.	Tarifs T-7 (ja atļautā slodze
	60,1 kW - 399 kW):
7.1.	abonēšanas maksa	Ls/gadā	61,0	61,0
7.2.	maksa par elektroenerģiju pēc trīs
	zonu diennakts un nedēļas zonu tarifa:
7.2.1.	naktī	Ls/kW×h	0,016	0,015
7.2.2.	maksimumstundās	Ls/kW×h	0,044	0,038
7.2.3.	dienā	Ls/kW×h	0,028	0,024
7.4.	maksa par reaktīvo enerģiju, ja tgj	Ls/kVArh	0,003	0,003
	ir lielāks par 0,4 (cosj- 0,929) un
	atļautā slodze 100 kW un lielāka
7.5.	skaitītāja noma	Ls/gadā	40,80	40,80
8.	Tarifs T-8 (ja atļautā slodze
	400 kW un lielāka):
8.1.	abonēšanas maksa	Ls/gadā	152,0	152,0	152,0
8.2.	maksa par elektroenerģiju	Ls/kW×h	0,020	0,0185	0,016
8.3.	maksa par pieprasīto slodzi	Ls/kW
	maksimumstundās	gadā	25,87	21,30	18,26
8.4.	maksa par reaktīvo enerģiju, ja tgj	Ls/kVArh	0,003	0,003	0,003
	ir lielāks par 0,4(cosj - 0,929)
9.	Tarifs T-9 (ja atļautā slodze
	400 kW un lielāka):
9.1.	abonēšanas maksa	Ls/gadā	152,0	152,0	152,0
9.2.	maksa par elektroenerģiju pēc
	diennakts un nedēļas zonu tarifa:
9.2.1.	naktī	Ls/kW×h	0,015	0,0146	0,014
9.2.2.	dienā	Ls/kW×h	0,024	0,022	0,0195
9.3.	maksa par pieprasīto slodzi	Ls/kW
	maksimumstundās	gadā	25,87	21,30	18,26
9.4.	maksa par reaktīvo enerģiju, ja tgj	Ls/kVArh	0,003	0,003	0,003
	ir lielāks par 0,4(cosj - 0,929)
9.5.	skaitītāja noma	Ls/gadā	40,80	40,80	40,80
10.	Tarifs T-10 (ja atļautā slodze
	400 kW un lielāka):
10.1.	abonēšanas maksa	Ls/gadā	152,0	152,0	152,0
10.2.	maksa par elektroenerģiju pēc trīs
	zonu diennakts un nedēļas zonu tarifa:
10.2.1.	naktī	Ls/kW×h	0,015	0,014	0,0127
10.2.2.	maksimumstundās	Ls/kW×h	0,041	0,038	0,030
10.2.3.	dienā	Ls/kW×h	0,029	0,025	0,019
10.3.	maksa par reaktīvo enerģiju, ja tgj	Ls/kVArh	0,003	0,003	0,003
	ir lielāks par 0,4(cosj - 0,929)
10.4.	skaitītāja noma	Ls/gadā	40,80	40,80	40,80

Ministrs Uz jaut.nr. 141 - dok.nr.2205a

V.Krištopans Par SIA "Lattelekom" attīstības plānā paredzētā

optiskā kabeļa ievilkšanu Latgales reģionā izpildi

Sakarā ar Latvijas iedzīvotāju zemo reālo maksātspēju Telekomunikāciju tarifu padome visus šos trīs darbības gadus ir noteikusi zemākus tarifus, nekā bija paredzēts jumta līguma N pielikumā, līdz ar to "Lattelekom" ienākumi bija zemāki par plānotajiem un nav iespējams veikt modernizācijas plānu pilnā apjomā paredzētajos termiņos.

1997. gada 24. februārī Ar cieņu, - satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministru Uz jaut.nr.142 - dok.nr.2206a

prezidenta Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības

biedrs vadības augstskolas pretlikumīgi iekasētajām

J.Kaksītis studiju maksām no budžeta grupas studentiem

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola (RPIVA) darbojas kopš 1994.gada, tā tika izveidota, nepiešķirot no budžeta līdzekļiem bāzes finansējumu. Šo 2,5 gadu darbības laikā augstskola ir izveidojusi samērā labu mācību bāzi: iegādāti 130 datori - izveidota datoru klase, kura tiks pieslēgta INTERNET tīklam, izveidota datoru klase intensīvai valodu apmācībai, augstskolā tiek realizētas modernas apmācību programmas ar atbilstošiem mācību līdzekļiem. Augstākās izglītības un zinātnes departaments kontrolē augstskolas darbu, kā arī regulāri saņem atskaites par augstskolas darbu.

Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (RPIVA), tika nozīmēta ministrijas revīzija šajā augstskolā - lai veiktu pārbaudi un atklātu šos pārkāpumus, kā arī lai tos fiksētu dokumentāri, kam jau būtu juridisks spēks. Revīzijas darba gaitā tika atklāts, ka ir noteikta studiju maksa budžeta grupas studentiem 50 lati gadā, kā arī 1.kursa studentiem izmaksāta samazināta stipendija - 4,50 lati mēnesī. Bez tam tika konstatēti arī daži grāmatvedības instrukciju un kases operāciju kārtības pārkāpumi - uzrādīti IZM 19.12.96.g. rīkojumā nr.178. Šajā rīkojumā tika uzdots rektoram J.Stabiņam novērst visus konstatētos pārkāpumus un par veiktajiem pasākumiem ziņot IZM līdz 01.02.97.g. Materiāli par nelikumīgu studiju maksas iekasēšanu no studentiem tika nosūtīti Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūrai izskatīšanai un prasības par naudas atmaksu studentiem iesniegšanu tiesā. Tomēr jāatzīmē, ka 1.kursa budžeta grupas studenti, iestājoties augstskolā, ir noslēguši līgumus par studijām šajā augstskolā, un saskaņā ar šiem līgumiem viņi apņemas maksāt studiju maksu 50 latus gadā. Par faktu, vai šis līgums atbilst likumdošanā noteiktajām prasībām, ir tiesīga lemt tiesa. Arī Kurzemes rajona prokuratūra to norāda savā atbildē un iesaka studentiem griezties tiesā, lai atzītu noslēgtos līgumus par spēkā neesošiem. Š.g. 04.02. no rektora J.Stabiņa ir saņemta atbilde par pasākumiem, kas veikti revīzijā atklāto pārkāpumu novēršanā.

Veikto pasākumu rezultātā:

1. 1.kursa studentiem par 1996.gada mēnešiem ir izmaksāta stipendija pilnā apmērā (Ls 7,50 mēnesī).

2. Rektors ir iesniedzis priekšlikumu atcelt RPIVA senāta lēmumu par mācību maksas iekasēšanu no budžeta grupas studentiem, atcelšanas jautājums tiks skatīts senāta sēdē 28.02.1997.g.

3. Ir sakārtota grāmatvedības uzskaites kārtība atbilstoši spēkā esošo instrukciju prasībām.

Pagaidām neatrisināts paliek jautājums par agrāk iekasētās studiju naudas atmaksu studentiem. Šis jautājums risināms kompleksi ar jautājumu par līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un tātad atkarīgs no tiesas lēmuma.

Par (daļējas) maksas studijām valsts augstskolās ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu. Šis noteikumu projekts par (daļējas) maksas studijām ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta komitejā. Pirmo reizi projekts tika skatīts 27.01.97.g. Pēc izteikto priekšlikumu iestrādes un redakcijas precizēšanas šo jautājumu vajadzēja skatīt atkārtoti 17.02.97.g. Tomēr tika saņemta negatīva atsauksme no Valsts kancelejas juristiem, kurā viņi noliedz nepieciešamību izdot šādus noteikumus, pamatojot to ar atbilstošajiem Izglītības likuma un Augstskolu likuma pantiem. Līdz ar to pagaidām tika apturēta šī projekta izskatīšana. Plānojam sagatavot grozījumus šajos likumos un ceram uz Jūsu atbalstu šo grozījumu virzīšanā Saeimā. Tāpat IZM Augstākās izglītības un zinātnes departaments labprāt saņemtu no Jums priekšlikumus par šo noteikumu projekta papildināšanu vai precizēšanu.

Izglītības un zinātnes ministra vietā -

1997.gada 21(24). februārī Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

Ministrs Uz jaut.nr.143 - dok.nr.2213a

G.Krasts Par VAS "Latvenergo" privatizāciju

1. Privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizācija ir izdevīga Latvijas tautsaimniecībai. Lai paaugstinātu tās efektivitāti, uzsākot privatizāciju, šim procesam tika izvirzīti šādi mērķi:

• paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti;

• iegūt līdzekļus elektrostaciju un elektrotīklu tehniskajai modernizācijai un elektroapgādes drošības paaugstināšanai;

• ietaupīt sabiedrības līdzekļus elektroenerģētikas sektora sakārtošanai un attīstībai, izmantojot piesaistīto kapitālu;

• iegūt papildu ienākumus valsts budžetā.

2. Privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizācija nodrošinās iedzīvotājiem stabilas un garantētas elektroenerģijas piegādes par iespējami zemākām cenām, cenu pieauguma dinamikas izlīdzināšanu ilgākā laika periodā.

3. Privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju ir paredzēts veikt, piesaistot vietējo un ārvalstu kapitālu, taču par šo jautājumu vēl notiek diskusijas.

1997. gada 25. februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr.144 - dok.nr.2217a

G.Krasts Par bijušā valsts uzņēmuma "Līvānu māja" privatizāciju

Atbildot uz Jūsu jautājumiem par akciju sabiedrību "Līvānu māja", paskaidroju, ka jautājumi būtībā attiecas uz Zemkopības ministriju, jo statūtsabiedrības privatizācija notiek saskaņā ar likumu "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos". Atbilstoši no Zemkopības ministrijas saņemtajai informācijai sniedzu šādu atbildi.

Līvānu eksperimentālais māju būves kombināts tika uzcelts pirms 25 gadiem. Kombināta celtniecības pasūtītājs un īpašnieks bija Starpkolhozu celtniecības organizāciju republikāniskā apvienība (pēc reorganizācijas r/a "Laukceltnieks"). Uz Līvānu eksperimentālā māju būves kombināta bāzes vēlāk tika izveidots Republikāniskais projektēšanas un māju būves trests. Minētais trests 1993. gadā tika pārveidots par a/s "Līvānu māja" saskaņā ar likumiem "Par uzņēmējdarbību" un "Par akciju sabiedrībām".

Zemkopības ministrijas organizatoriskā vadībā notika uzņēmējsabiedrības kapitāla precizēšana un apstiprināšana starpsaimniecību celtniecības organizāciju (SCO) dibinātāju pārstāvju sapulcē atbilstoši likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" normu prasībām.

Lielākais a/s "Līvānu māja"akcionārs ir SCO dibinātāju pilnvaroto pārstāvju sapulces izveidotā a/s "Starpsaimniecību būvindustrijas fonds", kurai pieder 68,68% akciju. Bez SCO dibinātājiem, ko pārstāv šo dibinātāju izveidotā a/s "Starpsaimniecību būvindustrijas fonds", akcijas vēl pieder sabiedrības darbiniekiem. Valsts kapitāla daļa statūtsabiedrībā sastāda 3,81%.

Valsts kapitāla daļa saskaņā ar Ministru kabineta 14.08.1996. rīkojumu Nr.341 nodota valsts a/s "Privatizācijas aģentūra". Tagad tiek veikta kapitāla daļas sagatavošana privatizācijai.

Sakarā ar to, ka valsts kapitāla daļa a/s "Līvānu māja" sastāda tikai 3,81%, valsts a/s "Privatizācijas aģentūra" nevar iespaidot a/s "Līvānu māja" akcionāru un vadības lēmumus par investīciju piesaisti uzņēmumam.

Papildus informēju, ka Latvijas Attīstības aģentūra nav saņēmusi no a/s "Līvānu māja" konkrētus sadarbības priekšlikumus par partneru vai investoru meklēšanu.

1997. gada 26. februārī Ekonomikas ministrs G.Krasts

Ministrs Uz jaut.nr. 145 - dok.nr. 2232a

V.Makarovs Par vecuma pensiju aprēķināšanas principiem

Labklājības ministrija, iepazinusies ar deputātu jautājumu nr. 145, kas saistīts ar valsts vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", informē par sekojošo:

1. Jaunā valsts pensiju aprēķina metode ir aktuariāli izvērtēta un veidota, pamatojoties uz dziļu ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas analīzi. Pensiju reforma tiek veidota saskaņā ar Pensiju reformas koncepciju, kuru 1995. gadā akceptējusi Saeima, kā arī ņemot vērā ārzemju ekspertu ieteikumus.

Tā kā jaunā pensiju sistēma darbojas kā no ienākumiem atkarīga shēma, jau tās darbības pirmajos gados paredzēts pensijas aprēķinam ņemt vērā konkrētās apdrošinātās personas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Izņēmums bija 1996. gads, kad tika ņemts vērā tas, ka individualizētā sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaite tika ieviesta tikai ar 1996. gada 1. janvāri, tādēļ nebija iespējams noteikt apdrošinātās personas vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu par iepriekšējo periodu, līdz ar to vecuma pensija 1996. gadā tika aprēķināta nevis no personīgās, bet 1995. gadam noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ar 1997. gada 1. janvāri pilnībā notikusi pāreja uz jauno pensijas aprēķina metodi, kas vērsta uz to, lai veicinātu precīzāku darba ienākumu deklarēšanu un iesaistīšanos pirmā līmeņa pensiju shēmā. Lai šīs sviras darbotos no pirmajiem pensiju reformas gadiem, pensiju likumā iekļautas tādas tiesību normas, kas liek jebkurai apdrošinātajai personai, neatkarīgi no vecuma, domāt par pensijas kapitāla veidošanu jau šodien. Pārejas periodā pensijas aprēķināšanā svarīga loma ir tās sākuma kapitāla noteikšanai, ar kuru tiek kreditēts apdrošināšanas periods līdz 1996. gada 1. janvārim. Visām apdrošinātajām personām, neatkarīgi no vecuma, sākuma kapitāla noteikšanai būtiska nozīme ir izdarītajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kuras veiktas, sākot no 1996. gada līdz 2000. gadam. Tā, pensiju pieprasot 1997. gadā, tās sākuma kapitāla noteikšanai tiek ņemta vērā apdrošinātās personas 1996. gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga.

Pensijas sākuma kapitāla aprēķinam pielietojot jebkādu citu metodi, piemēram, 1997. gadā ņemot vērā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kāda valstī bija 1996. gadā, valsts pensiju shēma būtu pakļauta lielākam riskam, nekā ņemot vērā tikai indivīda viena gada izpeļņu. Pielietojot pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai valstī vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu, tiktu ieslēgts pārdales mehānisms, kas daļai cilvēku, kuri strādā labi atalgotā darbā un ir devuši lielāku ieguldījumu sociālās apdrošināšanas sistēmā, samazinātu viņu iespējamo pensijas sākuma kapitālu, līdz ar to arī pensiju, kamēr citiem pārdales rezultātā tiktu piešķirtas lielākas pensijas nekā ieguldītas pensiju shēmā. Šāda metode neveicinātu pensijas vecuma paaugstināšanos un atgrieztu pensijas reformu tās sākuma stadijā, t.i., pakļaujot riskam sociālās apdrošināšanas budžetu.

Attiecībā uz postulātu "Valsts cilvēkam, nevis cilvēks valstij" jaunā pensiju shēma tieši apliecina šā postulāta pirmo daļu pretēji pensiju sistēmai, kāda tā bija līdz 1996. gada 1. janvārim, kad no labāk apmaksātā darba darītājiem tika ņemts un dots mazāk apmaksātiem darba darītājiem. Postulāta otrā daļa "nevis cilvēks valstij" vispār nav attiecināma uz sociālās apdrošināšanas sistēmas darbību, jo visi ieņēmumi no sociālā nodokļa tiek izlietoti pensiju un pabalstu izmaksām. Valsts no tā negūst neko.

2. Latvijā 1996. gada beigās pensijas vidējais apmērs sastāda 40,3% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Sociālās drošības sistēmām izvirzītās pamatprasības reglamentētas Eiropas sociālās drošības kodeksā un Eiropas sociālajā hartā.

Šo pamatprasību līmeni nevar viennozīmīgi saistīt ar jebkuras personas iepriekšējās izpeļņas procentiem. Analizējot nacionālo likumdošanu un praksi, atbilstības noteikšanai izmanto nosacītu standartsaņēmēju. Standartsaņēmējs ir persona, kura atbilstoši nacionālajā likumdošanā noteiktajām normām ir vai nu ekonomiski aktīva, vai teritorijā dzīvojoša. Noteiktais līmenis jāsasniedz tikai pēc 30 gadu iemaksu veikšanas, un tas atbilst 40% no standartsaņēmēja ienākumiem (nacionālā līmenī noteiktā kodeksa pielikumā minētajai klasifikācijai atbilstošā profesijā strādājošas vīriešu kārtas personas).

3. Valsts joprojām nes galīgo atbildību par sociālās aizsardzības sistēmas izveidošanu, organizāciju un finansēšanu. Iespējamā palīdzība tiek sniegta sociālās drošības sistēmas tālākai attīstībai Latvijas Republikā un ietver ekspertu palīdzību un apmācības sociālās sistēmas reformu atbalstam.

Projekta "Labklājības reforma" ietvaros, kurš sastāv no 5 komponentiem:

- sociālās apdrošināšanas attīstība;

- privāto pensiju fondu attīstība;

- sociālās palīdzības administrēšanas attīstība;

- politika un monitorings;

- projekta koordinācija,

Labklājības ministrija ir lūgusi Pasaules bankas aizdevumu, kā arī palīdzību no citiem donoriem un starptautiskām programmām sociālās drošības sistēmas reformai (kopā aizdevums - USD 13 miljoni). Sociālās apdrošināšanas sistēmas darba uzlabošanai ir paredzēts veikt sekojošus pasākumus:

- nodrošināt tehnisku palīdzību likumdošanas pilnveidošanai, sistēmas administrēšanai un organizācijas attīstībai;

- attīstīt informācijas tehnoloģijas;

- izveidot uz klientu orientētu organizāciju;

- veikt sabiedrības informēšanu un sabiedrības apmācību.

Minētais projekts šobrīd ir sagatavošanas stadijā. Tiek izmantota konsultantu palīdzība (finansējums - zviedru grants). Ieviešana ir uzsākta bez būtiskiem kapitālieguldījumiem. Realizējot šo projektu (11 miljoni USD) administrācijai jākļūst efektīvākai, elastīgākai un uz klientu orientētai, kā arī jānodrošina finansu līdzekļu izmantošanas pilnīga kontrole (soc. progr. - 13% no iekšzemes kopprodukta).

4. Saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ja persona pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz pensijas pieprasīšanai nav strādājusi, vecuma pensijas aprēķināšanai tiek ņemta vērā valstī noteiktā minimālā darba alga. Ja šāda persona pensionējas 60 gadu vecumā (ņemot vērā pakāpenisko pāreju uz šo vecumu), pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmeni. Sievietēm, kuras vecuma pensiju pieprasa priekšlaicīgi, netiek nodrošināta tās izmaksa valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī. Nodrošinot vecuma pensijas minimālo apmēru arī sievietēm 55 gadu vecumā, lielā mērā nozīmi zaudētu pensiju reforma, kuras viens no priekšnosacījumiem bija pensionēšanās vecuma paaugstināšana.

Neiekļaujot pensiju likumā stimulus, kas veicinātu pensijas vecuma paaugstināšanos, jau tuvākajā laikā sociālās apdrošināšanas budžets nonāks deficītā. Personas, kuras iet pensijā saskaņā ar pensijas likumu, kas stājies spēkā ar 1996. gada 1. janvāri, protams, ir strādājušas pat 30-40 gadus, un līdz ar to tiek veidots attiecīgs pensijas aprēķinam nepieciešamais sākuma kapitāls.

5. Pirmā līmeņa pensiju shēma, kurai atbilst likums "Par valsts pensijām", nav veidota, lai ar tās palīdzību atrisinātu visas sociālās problēmas. Nestrādājošās sievietes, kurām līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši vairāki gadi, var griezties savas dzīvesvietas Nodarbinātības valsts dienestā, kur viņām tiks sniegta informācija par vakancēm. Bez tam, pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas viņām ir tiesības uz algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, kuri tiek piedāvāti sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, t. sk. arī pirmspensijas vecuma personām.

6. Jaunā pensiju shēma darbojas pēc "pašatmaksāšanās" principa, t.i. - jo mazākā apmērā un īsākā laikā tiek izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo mazāks ir pensijas apmērs, jo lielākas ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas izdarītas ilgākā darba periodā, jo lielāka būs arī pensija. Līdz ar to šī shēma ir finansiāli stabila neatkarīgi no ekonomiskās augšupejas tempa un iedzīvotāju dzimstības un mirstības rādītājiem. Zināmas problēmas rodas pirmajos pensiju shēmas darbības gados sakarā ar pensijas izmaksu pensionāriem, kuriem tā piešķirta saskaņā ar tiesību aktiem, kuri pensiju nodrošināšanas jomā bija spēkā līdz 1996. gada 1. janvārim (95% no visiem vecuma pensijas saņēmējiem 1996. gadā), jo iepriekšējā shēma bija finansiāli dārgāka. Papildu naudas līdzekļi nepieciešami arī sakarā ar dažādiem grozījumiem likumdošanā, kas izdarīti pēc Saeimas deputātu iniciatīvas, kas kopumā palielina izdevumus vecuma pensijām. Ar budžeta modelēšanas metodi veiktie aprēķini liecina, ka tuvākajos gados sagaidāms naudas līdzekļu pārpalikums pensiju fondā, ko būs iespējams novirzīt valsts fondētās pensiju shēmas ieviešanai.

Saskaņā ar jauno pensijas aprēķina metodi pensijas apmērs ir atkarīgs no tādiem daudzveidīgiem faktoriem kā apdrošināšanas stāža, kurš var būt ievērojami liels politiski represētajām personām un neliels, piemēram, izdienas pensijas saņēmējiem; brīvi izvēlētā pensijas vecuma, kas nav mazāks par pensiju likumā noteikto; vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteiktā laika periodā, kas tiek ņemta vērā sākuma kapitāla aprēķināšanai, sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma, kas tiek ņemts vērā pensijas kapitāla noteikšanai; paredzamā mūža ilguma pēc pensijas piešķiršanas, kas ir ievērojami lielāks personām, kas pensionējas agrā vecumā (pensijas, kas piešķirtas pēc atvieglotiem noteikumiem par agrāk nostrādāto darbu sevišķi smagos, sevišķi kaitīgos, smagos un kaitīgos darba apstākļos). Šo faktoru ietekmes rezultātā jaunajā pensiju shēmā pieļaujama plaša pensijas apmēra amplitūda. Vairākumā gadījumu 1997. gada janvārī piešķirtās lielās pensijas, kuras pārsniedz 100 latus, attiecināmas uz politiski represētajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas sasniedz pat 83 gadu robežu. Arī lielākā janvārī piešķirtā pensija Ls 1016,74 tika piešķirta politiski represētajai personai. Turpretim pensijas, kuras nesasniedz pat 10 latu robežu, piešķirtas sievietēm 55 gadu vecumā, t.i., sievietēm, kuras pensionējušās priekšlaicīgi un kurām līdz ar to, kā tas jau tika atzīmēts iepriekš, nav tiesības uz garantēto pensijas apmēru.

1997. gada 26. februārī Labklājības ministrs V.Makarovs

Valsts Uz jaut.nr.146 - dok.nr.2233a

ministre Par inflācijas līmeni Latvijā

A.Poča un tās noteikšanas veidiem

Sakarā ar Jūsu pieprasījumu nosūtām Jums atbildes uz jautājumiem par patēriņa cenu izmaiņām valstī un par "Lattelekom" tarifu paaugstināšanas likumību.

1. Kas un kādā veidā nosaka, ka inflācijas līmenis Latvijā samazinās? Vai MK var apstiprināt šo informāciju?

Valsts statistikas komiteja katru mēnesi aprēķina patēriņa cenu izmaiņas saskaņā ar starptautiski atzītu metodiku.

Finansu ministrija, prognozējot inflāciju, izmanto Valsts statistikas komitejas datus, ņem vērā gaidāmās izmaiņas likumdošanā, valdības deklarācijā un citos valdības programmdokumentos nospraustos mērķus, uzdevumus un realizējamos pasākumus, kā arī citus ārējos un iekšējos faktorus, kuri varētu ietekmēt inflāciju.

Prognozējot inflāciju, tiek pieņemts, ka arī nākošajos gados tiks ievērota stingra monetārā politika, stabils valūtas kurss un kontrolējams naudas piedāvājums, kā arī stingra fiskālā un ienākumu politika.

Tiek prognozēts, ka patēriņa cenu izmaiņas ietekmēs:

• valsts institūciju regulējamo cenu un tarifu sagaidāmais pieaugums, tai skaitā cenu liberalizācija (piem., īres maksa);

• izmaksu inflācijas ietekmē veidosies inflācijas spirāles efekts;

• inflācijas imports;

• akcīzes nodokļa likmju izmaiņas benzīnam un dīzeļdegvielai, to aizstājējproduktiem un komponentiem;

• muitas tarifu samazināšanās brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros.

Datu analīze liecina, ka inflācijas pieauguma tempu samazināšanās turpināsies un inflācijas līmenis 1997.gadā nepārsniegs 11,6% (gads pret gadu), bet 1998.gadā būs 9% līmenī. Sakarā ar pirktspējas paritātes izlīdzināšanos cenas pieaugs līdz attīstīto valstu līmenim pakāpeniski, jo pie zemā iedzīvotāju pirktspējas līmeņa straujš tarifu un cenu pieaugums nav iespējams.

Inflācijas prognozes nākošajiem pieciem gadiem ir iekļautas Finansu ministrijas sagatavotajā materiālā "Latvijas tautsaimniecības un finansu attīstība līdz 2002.gadam". Šis materiāls tika izskatīts Ministru kabineta sēdē š.g. 18.februārī, kurā arī nolēma šo materiālu ņemt par pamatu turpmākās ekonomikas, nodokļu un budžeta politikas izstrādei.

2. Vai pakalpojumu un cenu pieaugums valstī liecina par inflācijas līmeņa samazināšanos?

Realizējot Latvijā stingru monetāro un fiskālo politiku, inflācija samazinājās no 951% 1992.gadā līdz 17,6% 1996.gadā (gads pret gadu).

1996.gada laikā patēriņa preču cenas palielinājušās par 13,1% (t.i., 1996.gada decembra cenas pret 1995.gada decembra cenām).

Ir vērojama inflācijas līmeņa samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - 1995.gadā patēriņa cenas (pieauga decembris pret iepriekšējā gada decembri) par 32,1%, 1994.gadā - 26,3%.

1996.gadā inflācija samazinājās straujāk. Tā, 1995.gada cenu pieauguma tempi (decembris pret iepriekšējā gada decembri) samazinājās par 12,2%, bet 1996.gada cenu pieauguma tempi - attiecīgi par 43,3%.

Patēriņa preču cenu indeksa izmaiņas pa ceturkšņiem, %

I.95	II.95	III.95	IV.95	I.96	II.96	III.96	IV.96
9,6	4,9	1,8	5,4	6,9	2,6	0,5	2,5

1996.g. patēriņa preču cenu indeksa izmaiņu svārstībās ir vērojamas iepriekšējā gada tendences - augstais inflācijas līmenis I ceturksnī un zemākais III ceturksnī. Augstais inflācijas līmenis I ceturksnī izskaidrojams ar valsts un pašvaldību regulējamo cenu paaugstināšanos (elektroenerģija, siltumenerģijas piegādes tarifu pārrēķins par 1995./1996.gada apkures sezonu, telekomunikāciju pakalpojumi, komunālie pakalpojumi un transports) un uztura produktu cenu, medicīnas pakalpojumu tarifu kāpumu. III ceturksnī zemo cenu pieaugumu noteica cenu sezonālās svārstības, it īpaši uztura produktu cenu izmaiņas.

Kopumā lielākajām patēriņa preču grupām un maksas pakalpojumiem 1996. gadā pieauguma tempi strauji samazinājušies. Tā, piemēram, maksas pakalpojumu cenu pieaugums - 18,6% (1996.gada decembris pret iepriekšējā gada decembri) ir lielāks par visu preču grupu cenu pieaugumu - 11,0%. Salīdzinājumam 1995.gadā maksas pakalpojumu cenas pieaug attiecīgi par 30,3% un visu preču cenas - 20,0%. No preču grupām zemākais cenu pieaugums ir uztura produktiem - 7,7% (1995.gadā - 18,0%) un lielākais nepārtikas precēm - 17,4% (1995.gadā - 27,8%).

Š.g. janvārī patēriņa cenas pieauga par 1,9%. Salīdzinot ar pēdējā laika inflācijas rādītājiem, tas ir vērtējams kā augsts līmenis, taču, no otras puses, tas ir viszemākais līmenis, kāds līdz šim reģistrēts tieši janvāra mēnesī pēdējo gadu laikā. Parasti gada sākumā sakarā ar sezonālām svārstībām pieaug tieši uztura produktu cenas. Š.g. janvārī tās cēlās par 2,1%. Lielu iespaidu uz kopējo inflācijas līmeni atstājis transporta izmaksu pieaugums par 6,6% sakarā ar degvielas cenu pieaugumu par 12%. Degvielas cenas pieauga sakarā ar akcīzes nodokļa likmju izmaiņām, sākot ar š.g. 1.janvāri.

Rūpīga datu analīze liecina, ka inflācijas pieauguma tempi turpinās pazemināties salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un 1997.gada vidējais cenu līmenis nepārsniegs 11,6%.

3. Vai valdība ir ierosinājusi prokuratūrā jautājumu, lai sodītu "Lattelekom" par melu izplatīšanu, tai paziņojot, ka savu pakalpojumu tarifu kārtējā paaugstināšana ir saistīta ar inflācijas celšanos valstī?

Uz šo jautājumu Satiksmes ministrija atbildēja, ka Latvijā saskaņā ar likumu par telekomunikācijām sakaru pamatpakalpojumu tarifus nosaka telekomunikācijas padome, nevis SIA "Lattelekom".

1997.gada 26.februārī Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Kopsavilkums

27.februāra sēdē

3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par mērījumu vienotību". (Reģ.nr.265) (dok.nr.2042) Balsojums: 61 par, 1 pret, 0 atturas.

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

- "Grozījums Reliģisko organizāciju likumā". (Reģ. nr. 585) (dok.nr.1972; nr.2065) Balsojums par steidzamību: 53 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 49 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 52 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". (Reģ. nr. 595)(dok.nr.2017;nr.2017b) Balsojums: 53 par, 1 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi Būvniecības likumā. (Reģ.nr.596) (dok. nr.2018; nr.2140) Balsojums: 57 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.447) (dok.nr.1391; nr.1999) Balsojums: 57 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". (Reģ.nr.592) (dok.nr.1982; nr.2097) Balsojums: 60 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.446) (dok.nr.1390; nr.2011) Balsojums: 54 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". (Reģ.nr.462) (dok.nr.1504; nr.2038) Balsojums: 47 par, 3 pret, 2 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". (Reģ. nr.506)(dok.nr.1577;nr.2094) Balsojums: 54 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Par likuma "Par Latvijas Investīciju banku" atzīšanu par spēku zaudējušu". (Reģ.nr.591) (dok.nr.1981; nr.2116) Balsojums: 57 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par policiju"". (Reģ.nr.547) (dok. nr.1769; nr.1995) Balsojums par steidzamību: 54 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 67 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību"". (Reģ.nr.615) (dok.nr.2041) Balsojums par steidzamību: 54 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 57 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums likumā "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība"". (Reģ.nr.594) (dok.nr.1997; nr.2070) Balsojums par steidzamību: 43 par, 8 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 33 par, 12 pret, 8 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Par Eiropas konvenciju "Par tiesvedības nodošanu krimināllietās"". (Reģ.nr.578) (dok.nr.1932; nr.2174) Balsojums: 52 par, 0 pret, 2 atturas.

- "Par Eiropas konvenciju "Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai"". (Reģ.nr.579) (dok.nr.1933; nr.2174) Balsojums: 50 par, 0 pret, 4 atturas.

- "Par Eiropas konvenciju "Par izdošanu" un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu". (Reģ.nr.580) (dok. nr.1934; nr.2174) Balsojums: 51 par, 0 pret, 2 atturas.

- "Par Eiropas konvenciju "Par savstarpējo palīdzību krimināllietās" un tās papildu protokolu". (Reģ.nr.581) (dok. nr.1935; nr.2174) Balsojums: 54 par, 0 pret, 2 atturas.

- "Grozījumi Civillikumā". (Reģ.nr.582) (dok.nr.1942; nr.2068) Balsojums: 50 par, 1 pret, 0 atturas.

- "Par privātajiem pensiju fondiem". (Reģ.nr.552) (dok.nr.1792; nr.2092) Balsojums: 55 par, 1 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju"". (Reģ.nr.556) (dok.nr.1796; nr.2095) Balsojums: 50 par, 1 pret, 3 atturas.

- "Grozījums likumā "Par akciju sabiedrībām"". (Reģ. nr. 553) (dok.nr.1793; nr.2124) Balsojums: 62 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju"". (Reģ. nr.554)(dok.nr.1794;nr.2125) Balsojums: 54 par, 0 pret, 2 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

- "Grozījums Latvijas darba likumu kodeksā". (Reģ. nr. 639) (dok.nr.2188; nr.2188a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

- "Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi". (Reģ.nr.641) (dok.nr.2195; nr.2195a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

- "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi". (Reģ. nr.642) (dok.nr.2196; nr.2196a) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.644) (dok.nr.2201; nr.2201a) Nodeva budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

- "Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām". (Reģ. nr.645) (dok.nr.2207; nr.2207a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai.

- "Par apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā". (Reģ.nr.646) (dok.nr.2208; nr.2208a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

- "Grozījumi Latvijas kriminālkodeksā". (Reģ.nr.647) (dok.nr.2209; nr.2209a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Ārlietu komisijai.

- "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"". (Reģ.nr.649) (dok.nr.2218; nr.2218a) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā).

- "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". (Reģ. nr.650) (dok.nr.2219; nr.2219a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai.

- "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". (Reģ.nr.651) (dok.nr.2224; nr.2224a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai.

- "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.-1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem". (Reģ.nr..652) (dok.nr.2225; nr.2225a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā).

Pieņēma lēmumus:

- "Izteikt uzticību finansu ministram Robertam Zīlem un Valsts ieņēmumu valsts ministrei Finansu ministrijā A.Počai". (dok.nr.2249) Balsojums: 68 par, 4 pret, 0 atturas.

- "Par T.Laizāna iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru". (dok.nr.2199) Balsojums: 51 par, 5 pret, 5 atturas.

- "Par S.Bakmanes apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi".(dok.nr.2228) Balsojums: 52 par, 1 pret, 2 atturas.

- "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu". (dok.nr.2229)

Apstiprināt:

Ingu Akmeņlauku par Jelgavas pilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 49 par, 1 pret, 3 atturas.

Doloresu Bamberi par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 53 par, 1 pret, 3 atturas.

Sandru Briķi par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 50 par, 1 pret, 3 atturas.

Ilanu Goreļiku par Rīgas pilsētas Ziemeļu priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojums: 58 par, 0 pret, 3 atturas.

- "Par A.Nagļa iecelšanu par Valkas rajona tiesas administratīvo tiesnesi". (dok.nr.2230) Balsojums: 57 par, 0 pret, 3 atturas.

- "Par komisijas ievēlēšanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta - par cilvēktiesībām - izstrādei". (dok.nr.2234) Balsojums: 64 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Par deputāta Māra Grīnblata ievēlēšanu Juridiskajā komisijā". (dok.nr.2244) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Par Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (dok.nr.1950) Balsojums: 41 par, 7 pret, 11 atturas.

- "Par Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (dok.nr.2069) Balsojums: 36 par, 11 pret, 4 atturas.

- "Par Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (dok.nr.2081; nr.2081a) Balsojums: 30 par, 12 pret, 8 atturas.

- "Par Allas Kozačenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (dok.nr.2086) Balsojums: 40 par, 6 pret, 4 atturas.

- "Par Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (dok.nr.2087) Balsojums: 40 par, 9 pret, 8 atturas.

Jautājumi un atbildes:

- Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra J.Celmiņa atbildi uz deputātu A.Golubova, O.Deņisova, L.Staša, I.Kreituses, M.Bekasova jautājumu par latviešu valodas apguves valsts programmas realizēšanu un tai piešķirto līdzekļu izlietojumu. (dok.nr.2212)

- Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra J.Celmiņa atbildi uz deputātu A.Rubina, J.Kušneres, V.Krisberga, G.Valdmaņa, L.Ozoliņa jautājumu par skolas vecuma bērnu, kas neapmeklē skolu, skaitu Latvijā un uzskaites kārtību pašvaldību un skolu valdēs. (dok.nr.2187a)

- Saeima saņēma tieslietu ministra Dz.Rasnača atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, I.Liepas, O.Kostandas jautājumu par zemes gabala uzmērīšanas un īpašuma tiesību reģistrāciju uz to zemesgrāmatā izcenojumiem. (dok.nr.2241)

- Saeima saņēma satiksmes ministra G.Krištopana atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, J.Kazāka, E.Grīnberga jautājumu par SIA "Lattelekom" noteikto abonenta maksas paaugstinājumu. (dok.nr.2203a, 2203b)

- Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu O.Kostandas, K.Čerāna, J.Kušneres, J.Kazāka, E.Grīnberga jautājumu par elektroenerģijas tarifiem uzņēmumiem un šo tarifu atkarību no diennakts stundām. (dok. nr.2204a)

- Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kušneres, J.Kazāka, E.Grīnberga jautājumu par SIA "Lattelekom" attīstības plānā paredzētā optiskā kabeļa ievilkšanu Latgales reģionā izpildi. (dok.nr.2205a)

- Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra J.Celmiņa atbildi uz deputātu E.Grīnberga, J.Mauliņa, O.Kostandas, K.Čerāna, J.Kušneres jautājumu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pretlikumīgi iekasētajām studiju maksām no budžeta grupas studentiem. (dok.nr.2206a)

- Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu M.Lujāna, A.Rubina, J.Ādamsona, J.Kazāka, G.Valdmaņa jautājumu par valsts a/s "Latvenergo" privatizāciju. (dok.nr.2213a)

- Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Grīnberga jautājumu par bijušā valsts uzņēmuma "Līvānu māja" privatizāciju. (dok.nr.2217a)

- Saeima saņēma labklājības ministra V.Makarova atbildi uz deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja jautājumu par vecuma pensiju apēķināšanas principiem. (dok.nr.2232a)

- Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja jautājumu par inflācijas līmeni Latvijā un tās noteikšanas veidiem. (dok.nr.2233a)

Saeimas preses dienests