Frakciju viedokļi

Pēc 27. februāra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Bartaševičs (frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”): Diemžēl viss, kas pēdējā laikā notiek Saeimā, risinās tuvojošos pašvaldību vēlēšanu iespaidā. Daudz solījumu, maz reālas darbības. Šodien tika nolemts nevirzīt izskatīšanai komisijās likumprojektus par grozījumiem Pilsonības likumā. Es varu saprast nacionālā bloka nevēlēšanos mainīt Pilsonības likumu, tomēr pastāv arī starptautiskas vienošanās, kuras ratificējusi arī Latvija. Šajā gadījumā tā ir konvencija par apatrīda samazināšanos, kurā nepārprotami teikts: līgumslēdzēja valsts piešķir savu pilsonību personām, kas dzimušas tās teritorijā, jo tai citādi nebūtu pilsonības. Tātad pilsonība tiek piešķirta piedzimstot. Arī mēs savā likumprojektā piedāvājam piešķirt pilsonību visiem bērniem, kas dzimuši Latvijas teritorijā, ja vismaz viens no šī bērna vecākiem ir pilsonis. Taču J. Dobeļa kungs mūsu priekšlikumu saprot pavisam citādi, proti, ka tagad visas dzemdētājas, kas grib saviem bērniem Latvijas pilsonību, tūlīt pat dosies uz Latviju, lai dzemdētu šeit. Diez vai tas varētu atbilst patiesībai.

Kas attiecas uz mūsu likumprojekta otro daļu — atcelt dokumentu iesniegšanas ierobežojumus, kas saistīti ar naturalizācijas pretendentu klasificēšanu pēc vecuma, tā apspriešanā izcēlās Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Viņu pārstāvji pēc brauciena uz Maskavu it kā bija sapratuši, ka Latvijas un Krievijas starpvalstisko ekonomiska rakstura problēmu risinājums tomēr saistīts ar politiskajiem jautājumiem, piemēram, ar to pašu nepilsoņu skaita samazināšanu Latvijā. Tomēr tad, kad tika balsots par šī likumprojekta atdošanu komisijām, viņi neizdomāja neko gudrāku kā nepiedalīties balsošanā vai balsot pret. Nopietni politiķi nesola to, ko nākamajā dienā nevarēs un negribēs izdarīt. Es ceru, ka vēlētāji izdarīs secinājumus un pieņems pareizu lēmumu, kam šajās pašvaldību vēlēšanās atdot pilsētas atslēgas.

Nākamais, ko gribētos atzīmēt, ir tas, ka kārtējo reizi Saeima izrādīja necieņu pret Latvijas sievieti, atsakoties no 8. marta svētkiem. Mēs esam sarūgtināti, ka vairumam deputātu šie svētki asociējas ar piedzērušiem vīriešiem, saņurcītām tulpēm un darbā nomocītām sievietēm. Ceru, ka beigu beigās deputātu zemapziņa lēmumu pieņemšanā uzvarēs, jo arī lielākā daļa no tiem, kas balso pret šiem svētkiem, atklāti vai klusi tos atzīst un svin. Neskatoties ne uz ko, mēs šos svētkus svinam un gribam apsveikt visas Latvijas sievietes ar drīzajiem pavasara un mīlestības svētkiem.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija): Varbūt izteikšu diezgan pārdrošu lietu — domāju, ka Saeimā nav neviena tāda vīrieša, kurš nemīlētu vai necienītu sievieti, jo tas vienkārši ir pats par sevi saprotams, tā ir aksioma. Un viena svētku diena vairāk vai mazāk, šinī gadījumā — politizēta, neko nedos. Sievieti var apsveikt un mīlēt katru dienu.

Kas attiecas uz plenārsēdi, es akcentēšu četras lietas. Pirmkārt, beidzot mēs diezgan vienprātīgi esam nobalsojuši par jaunā finansu ministra un valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas apstiprināšanu. Bieži vien jābrīnās par šīs sievietes izturību — mēs ļoti bieži saucam viņu parlamenta priekšā un jau vairākas reizes, es nezinu, cik pēc skaita, izsakām viņai uzticību. Man liekas, ka tā jau ir sestā reize.

Kas attiecas uz finansu ministru, tad man viņš asociējas ar ļoti kulturālu, tolerantu un distancētu cilvēku ar labām zināšanām, kas, kāpjot tribīnē, emocijas atstāj malā. No viņa vienmēr nāk argumentēta un pārliecinoša runa. Es novēlu, lai viņam veicas šajā ļoti grūtajā, smagajā darbā, īpaši akcentējot to, lai beidzot tiktu sakārtotas finanses, kas saistītas ar pašvaldībām.

Nākamais jautājums — par pilsonību. Lieku reizi mēs pārliecinājāmies, ka visvairāk emociju izraisa tieši šī tēma. Izņēmuma diena, protams, nebija arī šodiena, un man vēl līdz šim brīdim nav skaidrs, ko tad īsti nozīmē “pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Diemžēl likumā tā ir ierakstīts un ar šo ierakstu tiek lobēti tādi vai citādi pilsonības piešķiršanas varianti. Bet tajā pašā laikā atcerēsimies, ka gandrīz 200 000 nepilsoņu ir iespēja naturalizēties vēl pie tā, ka likumprojektos tiek gatavota paātrināta naturalizācija. Es šeit nerunāju par tādiem cilvēkiem kā Vilens Tolpežņikovs vai citi, kuriem nepiešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā vienkārši nebūtu godīgi. Es arī aicinātu savus kolēģus neļaut tik daudz vaļas emocijām, kuru šeit ir vairāk nekā prātīgu risinājumu.

Treškārt, tā kā esmu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, akcentēšu dažas lietas, kas saistītas ar pašvaldībām. Proti, mūsu komisija saņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Par to atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet arī mūsu komisija dos savu vērtējumu par šo likumprojektu. Esam saņēmuši arī grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, un te atbildīgā ir mūsu komisija. Gribu paskaidrot to nedaudz sīkāk, jo šeit atkal ir viens liels emociju vilnis: namīpašnieki — bijušie, esošie, īrnieki un tā tālāk. Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija ir ļoti noslogota un J. Kaksīša kunga vadībā ļoti korekti un perfekti strādā pie šīm lietām, tā vienkārši fiziski nespēj visus darbus paveikt. Tādēļ mēs koleģiāli esam sadalījuši šīs lietas un, teikšu godīgi, varbūt būsim spiesti pieņemt ne pārāk populārus lēmumus, jo, kā zināms, katram iedzīvotājam, īrniekam vai namīpašniekam ir savs viedoklis. Mūsu uzdevums ir viņus saliedēt un izveidot visiem daudzmaz pieņemamu variantu. Gribu piebilst, ka šeit nav jāuztraucas, ka varētu būt zemas kvalitātes juridiskie kritēriji, jo mūsu komisijā ir spēcīgi juristi, piemēram, J. Lagzdiņa kungs. Turklāt ir arī Juridiskais birojs un plus mūsu kolēģi Juridiskajā komisijā, kas, protams, arī caurskatīs šo likumprojektu.

Un pēdējais. Tā kā šodien bija runa arī par grozījumiem likumā “Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu”, nedrīkst neakcentēt domu, ka pie Latvijas mežainuma, kas ir 45 procenti, mums joprojām nav pat valsts ministra šai sfērai. Diemžēl tā ir sanācis, ka valdībā, bīdot krēslus, šis ministrs ir piemirsies, un mūsu frakcija joprojām uztur spēkā prasību, ka tādam valsts ministram noteikti jābūt, jo šī ir valsts attīstības stratēģija. Negribu piekrist tiem cilvēkiem, kuri domā, ka, sadalot mežus sīkos pleķīšos pa 30–40 hektāriem, mēs saglabāsim vienotu mežu ar tā galvenajām bagātībām.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Šodienas Saeimas plenārsēdē pats skumjākais notikums bija pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem Latvijas labā Ventspils tirdzniecības ostas direktoram Oļegam Stepanovam. Tas ir ārkārtīgi nožēlojami, ka šajā balsojumā deputātu vairākums par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā ir uzskatījuši Latvijas likumu neievērošanu, tajā skaitā arī Korupcijas likuma, kas, piemēram, aizliedz valsts uzņēmuma vadītājam atrasties vēl citos amatos. Ir jājautā, vai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā uzskatāma O. Stepanova kunga vadībā notikusī valsts uzņēmuma “Ventspils tirdzniecības osta” mantas izvazāšana? Vai tiešām tie ir īpašie nopelni Latvijas labā un par tiem pienākas pilsonība? Līdz kam esam nonākuši? Mēs varam tikai minēt, kāda ir O. Stepanova kunga loma mīklainajā V. Selecka uzrakstītās grāmatas “Ēnas pār Ventspili” nozušanā vēl pirms tās iznākšanas. Eiropas Savienības eksperti ir devuši skaidras norādes par korupcijas ietekmi Latvijā visu amatpersonu līmeņos. Diemžēl tagad rodas bēdīgs secinājums, ka šī ietekme tiešā veidā varētu sniegties līdz pat Latvijas augstākajai likumdevēju politiskajai varai un ka tā varētu kontrolēt arī Saeimas vairākumu. Pēc šādiem lēmumiem ir jājautā — uz kādu gan cieņu tautas acīs var cerēt šī Saeima?

Šodienas darba kārtība arī liek padomāt par Saeimas darba organizāciju kopumā. Tautas kustība “Latvijai” uzskata — tā vietā, ka mēs pēc garām debatēm iedodam pilsonību veselai virknei dažādu cilvēku, Saeimā būtu jārisina citi, daudz būtiskāki jautājumi. Piemēram, šobrīd sabiedrībā ir ārkārtīgi sasāpējis jautājums par pensijām — šīs ārkārtīgi kliedzošās netaisnības, kas parādās. Tā vietā, lai risinātu šīs pilnīgi konkrētās problēmas, mēs nodarbojamies ar dažādām otršķirīgām lietām.

Es labprāt būtu pakavējies arī pie citiem šodienas jautājumiem, tomēr esmu spiests minēt to, ka jau kopš vairākām nedēļām masu saziņas līdzekļos tiek veikta metodiska opozīcijas viedokļa ignorēšana. Masu informācijas līdzekļi atsakās, acīmredzot vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām, publicēt Tautas kustības “Latvijai” valdes vai kustības “Latvijai” līdzpriekšsēdētāja paziņojumus. Vispirms jau tas izpaudās attiecībā uz valdes paziņojumu par A. Čepāņa kunga vizīti Maskavā. Otra lieta, kas vismaz līdz šim brīdim tikusi noklusēta, ir Joahima Zīgerista paziņojums sakarā ar priekšvēlēšanu cīņas metodēm. J. Zīgerista kungs uzskata, ka pēdējās dienas pirms pašvaldību vēlēšanām 9. martā acīmredzot būs visneglītākās šajā gadā. J. Zīgerists saka, ka viņa rīcībā ir droša informācija, ka ierēdņi tiks izmantoti, lai pēdējās dienās pirms vēlēšanām vecā VDK manierē izplatītu dezinformāciju, līdzīgi kā tas bijis pirms Saeimas vēlēšanām.

Tikšot apgalvots, ka frakcijas “Latvijai” priekšsēdētājs Odisejs Kostanda esot čekists vai ka kustības “Latvijai” līdzpriekšsēdētājs J. Zīgerists veikalos, kuru līdzīpašnieks viņš ir, pārdod humāno palīdzību. Kaut arī valsts ierēdņiem, tāpat kā cilvēkiem, sen zināms, ka gan viens, gan otrs apgalvojums ir rupji meli, tos vēlas no jauna izmeklēt un izplatīt līdz pašvaldību vēlēšanām. 10. vai 11. martā tiks secināts, ka izmeklēšanai trūkst pierādījumu, un tādējādi acīmredzot daži cer mazināt Tautas kustības “Latvijai” panākumus vēlēšanās.

Frakcijas “Latvijai” priekšsēdētājs O. Kostanda un deputāti jau šodien izvirzījuši Saeimā šos jautājumus, un prezidentam Andrim Šķēlem nāksies atbildēt uz jautājumu, vai viņš ir informēts par šo ieplānoto kampaņu. O. Kostanda vēlas zināt, vai taisnība, ka dažiem Iekšlietu ministrijas Drošības policijas darbiniekiem dots uzdevums izsekot dažus Tautas kustības “Latvijai” biedrus. Šajā piektdienā un sestdienā spēcīgai kritikai tiks pakļauti pašreiz valdošie politiskie spēki, un gandrīz katra latviešu ģimene, kas vēl šobrīd nav saņēmusi, saņems mūsu laikraksta speciālizdevumu, kura lappusēs tiks atmaskota pašreizējā valdība.

Atvainojos, ka man tas bija jāsaka šajā laikā, bet citas iespējas to pateikt mums nebija.

O.Brūvers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Neapšaubāmi, pats svarīgākais notikums šodien Saeimas plenārsēdē bija tas, ka mēs lielā vienprātībā un ar lielu tādu balsu pārsvaru varējām nobalsot par finansu ministra kandidatūru, kuru izvirzīja premjerministrs A. Šķēles kungs, un arī par valsts ieņēmumu valsts ministres A. Počas kundzes apstiprināšanu amatā. Tas, man šķiet, rāda saliedētību starp valdībā esošajām frakcijām par spīti dažādām grūtībām un domstarpībām, kas pavīdējušas pēdējā laikā, un jautājumiem, kas ir ļoti emocionāli, jo saistīti ar morāles kritērijiem valdībā un tajā esošo cilvēku atbilstību viņu posteņiem. Tomēr šis balsojums parādīja, ka mēs varam būt vienoti, un, man šķiet, pats svarīgākais, ka tas norāda uz valdības stabilitāti un virzīšanos pareizā virzienā, uz to, ka mēs gribam, lai būtu valdības stabilitāte, lai būtu reformas, lai mūsu darbs būtu veiksmīgs. Tas būtu tas svarīgākais.

Gribētu minēt arī likumprojektus, kas šodien tika skatīti Saeimā. Visus neuzskaitot un nenosaucot, gribu teikt, ka, par spīti dažādām neauglīgām diskusijām par pilsonības piešķiršanu vai nepiešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kurā mēs tērējam dārgo laiku un kurā mums katram bija zināms viedoklis, kādu pārstāvam. Neskatoties uz to, mēs tomēr raženi pastrādājām — gribētu minēt likumprojektu, kuru pieņēmām pirmajā lasījumā, par Rēzeknes brīvo zonu. Manuprāt, tas ir pareizs un ļoti nepieciešams solis šī Latgales reģiona ekonomiskās atdzimšanas virzienā.

Pēc manām domām, ļoti svarīgi bija tas, ka mēs varējām Saeimā spert vēl vienu svarīgu soli mūsu Satversmes otrās daļas izstrādei par cilvēktiesībām. Manuprāt, tas bija jau sen nepieciešams, un jāpriecājas, ka tas šodien ir noticis. Ceru, ka komisijas darbs, kurā tika ievēlēti pārstāvji no katras frakcijas, būs veiksmīgs un mēs varēsim ļoti raženi strādāt un izveidot patiešām ļoti labu Satversmes otro daļu.

Vēl gribētu pieminēt, ka mēs runājam par morāles kritērijiem, par morāles un ētikas principu ievērošanu kā no deputātu, tā no ministru puses, kā no visaugstākstāvošajiem cilvēkiem, tā arī no visas tautas pārstāvjiem. Es arī apsveicu šādu kritēriju izvērtēšanu, un Demokrātiskā partija “Saimnieks” ir par to, lai tas nākotnē notiktu. Mēs varēsim attīrīties, un, es domāju, mūsu sabiedrība šādu procesu gaida.

Un beidzot— gribētu izteikt kādu interesantu ideju. Ja mēs Saeimā pieņēmām deklarāciju par okupāciju, tad varbūt būtu arī lietderīgi, ja mēs padomātu par līdzīga veida deklarāciju vai kādu Saeimas pieņemtu dokumentu, es nezinu, kas parādītu, kā mēs vērtējam šo pagātni, lai varētu virzīties nākotnē bez šādām problēmām, kādas mums pavīd un vēl pavīdēs.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija): Arī es gribu pie-vienoties jau izteiktajam viedoklim un sirsnīgajam, apzinīgajam un ievērojamajam atbalstam, kas tika sniegts Robertam Zīlem un Aijai Počai. A. Poča atkārtoti stājusies savā amatā, bet R. Zīles kungs šobrīd uzņemas jaunu amatu. Man šķiet, viņš varētu būt visveiksmīgākais finansu ministrs, jo, balstoties uz viņa pieredzi, izglītību un darbu, ko esam jau redzējuši Saeimā, var secināt, ka viņš bija visspēcīgākā kandidatūra.

Šķiet, ka mūsu Saeimas plenārsēdē šodien, kā vairākkārt jau tika minēts, vislielākās diskusijas izraisīja pilsoņu tiesību piešķiršana. Arī es un mana frakcija pievienojas viedoklim, ka vajadzētu atrast citu instrumentu, kā sniegt pilsoņu tiesības tiem, kas tiešām to pelnījuši, un ne vienmēr saukt tos par zināmiem panākumiem, kā pašlaik tas ir paredzēts likumā. Ceru, ka ar laiku, kad būs pagājis tas posms, kad visi Latvijas pilsoņi varēs iegūt savas pilsoņu tiesības, mēs šo iespēju atcelsim. Jo šobrīd tas izraisa viskarstākās debates.

Tālāk gribu minēt, ka pievienojos tam, ka tika nodots komisijām un mēs mēģinājām šodien izskatīt virkni jautājumu — viens ir par Rēzeknes brīvo zonu, otrs, kas vēl netika minēts, ir par zemessargiem. Gribēju minēt zemessargus, jo vadu Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju, kas izskata šo likumu, ko mēs pieņēmām otrajā lasījumā. Tas dod iespēju Latvijas bruņoto spēku virsniekiem dienēt pēc tā laika, kas šobrīd ir noteikts likumā, un ir ļoti nepieciešams, ja mēs gribam turpināt attīstīt savus bruņotos spēkus.

Kas attiecas uz Rēzeknes brīvās zonas likumu, tas tik tiešām ir nepieciešams, lai mēs varētu palīdzēt šim reģionam, kura attīstība ir aizkavējusies, kur šobrīd vēl ir ļoti zems nodarbinātības līmenis. Domāju, ka šim likumprojektam būs plašs atbalsts arī trešajā lasījumā.

Vēl varētu minēt, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko O. Brūvera kungs minēja, ir, ka mēs izveidojām komisiju, kas sāk strādāt pie Satversmes otrās daļas izstrādāšanas par cilvēktiesībām. Domāju, ka šajā jautājumā mēs esam aizkavējušies.

J.G.Vidiņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Šodien, manuprāt, visvairāk laika aizņēma jautājums par pilsonības piešķiršanu atsevišķām personām par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Gribētu pievienoties iepriekšējiem runātājiem — arī es esmu gandarīts, ka Roberts Zīle ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts par finansu ministru, un jo vairāk tādēļ, ka viņš ir mūsu frakcijas un partijas biedrs, jo ir radīts priekšstats, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ir viena bļāvēju partija un nav spējīga darīt neko konstruktīvu. Uzskatu, ka valdības sastāvs liecina, ka tā nav un nekad nav bijis. Reizē es arī gribētu izteikt Robertam Zīlem līdzjūtību, jo domāju, ka viņš ir pārāk inteliģents un viņam būs ļoti smagi pildīt savu uzdevumu tādā veidā, kā to nosaka mūsu partijas programma un frakcijas disciplīna.

Mani pārsteidza jautājumu cilāšana par 8. martu, un to dara M. Lujāns, A. Bartaševičs, R. Leitena, J. Urbanovičs un tā tālāk. Es, atklāti runājot, to uzskatu par kaut kādu nostalģijas izpausmi pret bijušo Padomju Savienību, pret tā saucamo sociālisma iekārtu. Viņiem kaut kas ir vajadzīgs, lai tos vecos un labos laikus kaut kas atgādinātu. J. Kalviņa kungs jau pareizi teica, ka mēs sievietes cienām katru dienu, un es domāju, ka mums, deputātiem, vajadzētu vairāk to izrādīt, bet nevajadzētu ieviest nekādas svinamās dienas.

Jā, šeit runāja, un es pilnīgi piekrītu Olafam Brūveram, ka mēs par daudz laiku veltījām šiem pilsonības piešķiršanas jautājumiem par īpašiem nopelniem. Bet tanī pašā reizē gribētu pieminēt priekšlikumu par Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, ko iniciēja DPS frakcija ar Z. Čevera kungu priekšgalā. Mēs taču ļoti labi zinām, kas šis ir par cilvēku, un es domāju, ka šajās diskusijās tas ļoti labi parādījās — visvairāk diskutēja tieši “Saimnieka” pārstāvji. Domāju, būtu bijis daudz labāk, ja šādus jautājumus neizvirzītu atsevišķi cilvēki — tad arī šādas diskusijas nebūtu un mēs varētu strādāt daudz lietderīgāk.

Turklāt šodien es saņēmu vēstuli no pilsoņa Vitolda Baumaņa, kas atbalsta mūsu frakcijas nostāju attiecībā uz policistu V. Bugaju, bet tanī pašā reizē viņš arī atbalsta P. Tabūna priekšlikumu par to, ka uz laiku vispār vajadzētu apturēt šī Pilsonības likuma panta darbību, kas paredz pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Es ar savas frakcijas vadību jau runāju un domāju, ka nākamajā nedēļā mēs to izskatīsim un ierosināsim apturēt šī panta darbību.

Otrkārt, manī izraisa sašutumu un, atklāti runājot, man bija kauns klausīties, kad deputāti iestājās par pilsonības piešķiršanu O. Stepanovam. Pilnīgi piekrītu K. Čerāna kungam — arī man bija neērti klausīties, kā viens deputāts stāsta pārējiem deputātiem, cik daudz O. Stepanovs ziedojis un sponsorējis kultūras un sporta pasākumus. Ne jau no savas kabatas viņš ziedoja — tas ir uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina, tā ir nauda, ko viņš ziedojis noteiktiem politiskiem mērķiem.

Ja mēs runājam par šīsdienas sēdi kopumā, tā bija samērā konstruktīva, ja nerunājam par tiem pilsonības jautājumiem, kad tika pieņemti atsevišķi likumi. Man kā bijušajam rēzeknietim ir prieks, ka likums par Rēzeknes brīvo ekonomisko zonu tiks pieņemts.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”): Domāju, ka lielāko daļu mani kolēģi jau raksturoja un pastāstīja par to, kas šodien notika Saeimā. Gribētu īpaši akcentēt vienu jautājumu, jo tas tika skarts A. Bartaševiča kunga komentārā, otrkārt, tas saistās ar pašreiz Latvijā sākušos Krievijas delegācijas vadītāja Serova vizīti.

Gribētu uzsvērt, ka nevienās sarunās Maskavā un Latvijā mūsu puse vispār pat neplānoja risināt jautājumu par kaut kādu Pilsonības likuma maiņu. Tā ka apgalvojumi par to, ka kāds Krievijas pusei būtu solījis mainīt Pilsonības likumu, ir klaji meli. Gluži otrādi, mūsu Pilsonības likums starptautiski ir pietiekami pamatots gan no Eiropas Padomes ekspertu, gan no EDSO pārstāvju puses, un jautājums par to, ka šis likums varētu tikt mainīts kaut kādas konjunktūras apsvērumu dēļ, lai uzlabotu sarunas ar Krieviju, ir pilnīgi izslēgts. Mēs esam gatavi ar Krieviju runāt par citiem kompromisiem, mēs esam gatavi runāt ar Krieviju par tehniskā robežlīguma noslēgšanu tehniskā, nevis politiskā līmenī, kas atrisinātu pašreizējo situāciju Abrenes jautājumā, bet katrā ziņā absolūti nepieņemami ir jebkādā veidā saistīt šīs sarunas ar izmaiņām Pilsonības likumā. Acīmredzot iesniedzēji bija cerējuši, ka Serova kunga vizīte varētu palīdzēt viņiem šīs izmaiņas dabūt cauri Saeimai vai vismaz nodot komisijām. Šādām cerībām, kas attiecas uz Pilsonības likumu, nav nekāda pamata.

Otrkārt, es gribētu minēt, ka Rēzeknes brīvās zonas pieņemšana ir būtisks solis reģionālās politikas virzienā Latvijā. “Latvijas ceļš” savā laikā deleģēja A. Gorbunova kungu strādāt Vides un reģionālās attīstības ministrijā tieši ar šādu lozungu “Naudu ārā no Rīgas”, jo mēs uzskatām, ka gan bezdarba, gan visas citas problēmas ārpus Rīgas kļūst pārāk kritiskas. Domāju, ka šis Rēzeknes brīvās zonas likums ir viens solis šīs reģionalizācijas politikas īstenošanā, proti, lai panāktu, ka sociālā situācija Latvijā izlīdzinās.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr. 101

Iesniegumi

Dok.nr.

2292

Par likumprojektu

par grozījumiem

Latvijas Republikas Satversmē

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

“10. Saeimu ievēlē uz četriem gadiem.”

2. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

“11. Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā svētdienā.”

3. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

“13. Ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumos notiek citā gada laikā, tad šāda Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākošā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.”

4. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

“30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.”

5. Izteikt 35. pantu šādā redakcijā:

“Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.”

6. Izteikt 37. pantu šādā redakcijā:

“37. Par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu.”

7. Izteikt 39. pantu šādā redakcijā:

“39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā asto-ņus gadus no vietas.”

8. Izteikt 45. pantu šādā redakcijā:

“45. Valsts prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Amnestiju dod Saeima.”

9. Izteikt 81. pantu šādā redakcijā:

“81. Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākošās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.”

10. Izteikt 84. pantu šādā redakcijā:

“84. Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.”

11. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“1. Šā likuma 1. pants nav attiecināms uz 6. Saeimu.

2. Šā likuma 5., 6. un 7. pants stājas spēkā ar nākamā Valsts prezidenta vēlēšanu brīdi.”

6. Saeimas deputāti: M.Grīnblats, J.Straume, J.Kaksītis, Z.Čevers,

1997. gada 5. martā A.Panteļējevs, P.Putniņš, A.Kiršteins, J.Kalviņš

Dok.nr.

2252

Par grozījumu likumā

“Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”

Saeimas Prezidijam

Frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” iesniedz izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Lūdzam iekļaut piedāvāto likumprojektu nākošās Saeimas plenārsēdes darba kārtībā.

Saeimā griezušies vairāki simti Latvijas iedzīvotāju, no vācu nacistiskā režīma cietušie, kuri vēlas vērst Saeimas uzmanību uz LR 5. Saeimā pieņemtā likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” politiski represētās personas statusa vienpusējo un netaisno būtību. Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji — nepilsoņi, kuri Otrā pasaulas kara laikā bija no ģimenēm atšķirti, no savām dzimtajām vietām izdzīti, vardarbīgi uz Latviju un citām valstīm atvesti un fašistiskās nebrīves šausmu elli izgājuši, ir pelnījuši valsts atbalstu, kas viņiem tiek liegts ar spēkā esošo likumu. Šie cilvēki ar saviem parakstiem aicina LR 6. Saeimu pieņemt attiecīgus labojumus minētajā likumā, kas dotu tiesības piešķirt politiski represētās personas statusu ne tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, bet arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Līdz ar to ierosinām izdarīt likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10) šādu grozījumu:

Izslēgt 4. panta 1. daļā vārdus “un līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušie”.

Saeimas deputāti: A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns,

1997. gada 25. februārī A.Bartaševičs, O.Deņisovs

Dok.nr.

2276

Par likumprojektu

“Grozījumi likumā

“Par akcīzes nodokli””

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

iesniegts (27.02.1997.) izskatīšanai 2. lasījumā

Komisijas atbalstītā redakcija:

Izdarīt likumā “Par akcīzes nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.; 1992, 4./5., 13./14., 29./31., 46./47./48.nr.; 1993, 14./15.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.; 1994, 17.nr.; 1995, 8.nr.; 1996, 12., 15.nr.) šādus grozījumus:

1. 3. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“2.1) Alum ar etilspirta saturu no 5,5 tilpumprocentiem (ieskaitot) līdz 7,0 tilpumprocentiem (ieskaitot) par vienu hektolitru Ls 4”;

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

“3) Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum ar etilspirta saturu virs 7,0 tilpumprocentiem akcīzes nodokli aprēķina pēc absolūtā alkohola (100 procenti spirta) koncentrācijas un tilpuma (daudzuma). Absolūtā alkohola likme par vienu litru Ls 3,5”;

papildināt likuma 3. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Zvejniecības uzņēmumam, zvejnieka saimniecībai vai personai, kas nodarbojas ar individuālo zveju (individuālo darbu), akcīzes nodoklis atmaksājams par attiecīgā gadā nozvejoto zivju daudzumu, rēķinot ne vairāk kā 500 litri dīzeļdegvielas par vienu tonnu nozvejoto zivju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

2. Papildināt 4. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Alu ar etilspirta saturu līdz 5,5 tilpumprocentiem ar akcīzes nodokli neapliek. Alu, kas ražots mājas apstākļos savām vajadzībām, ar akcīzes nodokli neapliek.”

3. 5. pantā:

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Akcīzes nodoklis par precēm, kuras marķējamas ar akcīzes nodokļa marku vai citu speciālu marķējumu, izņemot Latvijā ražotos alkoholiskos dzērienus, tiek maksāts, iegādājoties akcīzes nodokļa markas vai speciālās marķēšanas laikā.”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“Alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem akcīzes nodokļa nomaksas termiņš par katras pagājušās dekādes faktisko apgrozījumu ir kārtējā mēneša 13. un 23. datums un nākamā mēneša 3. datums. Uzņēmums nomaksā akcīzes nodokli valsts budžetā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai iesniegtajai deklarācijai, kuras formu apstiprina Ministru kabinets.

Alus ražotājiem akcīzes nodoklis par iepriekšējo mēnesi jānomaksā līdz nākamā mēneša 15. datumam atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai iesniegtajai deklarācijai, kuras formu apstiprina Ministru kabinets.”

4. Papildināt 6. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“Uz alus pudeļu (vai cita iesaiņojuma) etiķetēm jābūt informācijai par etilspirta saturu tilpumprocentos. Alum faktiskā etilspirta tilpumprocenta pieļaujamā novirze no etilspirta tilpumprocenta, kas norādīts uz pudeles etiķetes (vai cita iesaiņojuma), ir 0,3 tilpumprocenti uz vienu vai otru pusi.”

5. Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

“6.1 pants. To uzņēmumu pienākumi un atbildība, kuri ražo cigaretes, tabakas izstrādājumus un alkoholiskos dzērienus (izņemot alu) eksportam vai realizācijai beznodokļu veikalos

Uzņēmumiem, kas ražo cigaretes un citus tabakas izstrādājumus eksportam vai realizācijai beznodokļu veikalos, jāizpilda viena no šādām prasībām:

1) uz katra cigarešu iesaiņojuma (kārbiņas) jābūt labi saskatāmam uzrakstam “EKSPORTS” un tā tulkojumam angļu valodā “EXPORT” vai uzrakstam “BEZ NODOKĻIEM” un tā tulkojumam angļu valodā “DUTY FREE”;

2) uz katra cigarešu iesaiņojuma (kārbiņas) jābūt citas valsts akcīzes nodokļa markai vai citam speciālam marķējumam.

Uzņēmumiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus (izņemot alu) eksportam vai realizācijai beznodokļu veikalos, jānodrošina, lai uz katras alkoholisko dzērienu pudeles (vai cita iesaiņojuma) etiķetes būtu labi saskatāms uzraksts “EKSPORTS” un tā tulkojums angļu valodā “EXPORT” vai uzraksts “BEZ NODOKĻIEM” un tā tulkojums angļu valodā “DUTY FREE”. Šī prasība neattiecas uz nefasēto dzērienu eksportu.

Ja uzņēmums eksportē produkciju, nenodrošinot minēto prasību izpildi, tam uzliek soda naudu 100 procentu apmērā no eksportējamo preču vērtības un šīs preces konfiscē.”

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Likuma 6.1 pants stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.”

Informācija

Prezidijā Par Prezidija

1997. gada 4. marta sēdi

1. Sēdē izskatīja divpadsmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 6. marta sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 6. marta sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai informācijuu par to, ka Saeimā ir izveidota nacionāli noskaņotu deputātu grupa “Tikai Tēvzemei”.

Minētajā grupā ir apvienojušies pie frakcijām nepiederošie deputāti A. Rubins, L.Ozoliņš un G.Valdmanis.

5. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka deputāts J. Rubulis iestājies LZS, KDS, LDP frakcijā.

6. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības apakškomisijas vietā ir izveidota Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija.

7. Izskatīja Ārlietu komisijas iesniegumu par viena Saeimas deputāta iekļaušanu EDSO Parlamentu asamblejas veidotajā starptautisko novērotāju delegācijā, lai piedalītos Bulgārijas parlamenta vēlēšanu norises novērošanā.

Prezidijs uzdeva Starpparlamentu attiecību birojam sagatavot vēstuli EDSO Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam J. Kaksītim un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājam A. Seikstam, kurā būtu lūgts izvirzīt kandidatūru iekļaušanai starptautisko novērotāju delegācijas sastāvā.

8. Izskatīja Latvijas Republikas Augstākās tiesas izvirzītās kandidatūras Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu amatam.

Prezidijs nolēma iesniegt minētās kandidatūras Juridiskajai komisijai Saeimas lēmuma projekta sagatavošanai.

9. Pieņēma lēmumu par izdevumu tāmi Francijas parlamenta delegācijas vizītei Latvijā 1997. gada 5.–8. martā.

10. Izskatīja Baltija asamblejas sekretāres iesniegumu par Baltijas asamblejas Ārlietu un drošības komitejas sēdi Rīgā šā gada 18. martā.

Prezidijs apstiprināja minētā pasākuma izdevumu tāmi.

11. Izskatīja Baltija asamblejas sekretāres iesniegumu par Baltijas asamblejas Izglītības, kultūras un zinātnes komitejas sēdi Rīgā šā gada 21. martā.

Prezidijs apstiprināja minētā pasākuma izdevumu tāmi.

12. Izskatīja Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja K. J. Druvas iesniegumu par ASV kongresmeņa Deiva Habsona un divu viņa asistentu oficiālo vizīti Latvijā 1997. gada 25.–28. maijā.

Prezidijs konceptuāli atbalstīja minēto vizīti, taču nolēma precizēt tās finansiālo nodrošinājumu.

13. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: V. Dozorcevam (Saeimas 20. februāra (pulksten 17.30) sēdē), E. Inkēnam (Saeimas 17. februāra ārkārtas sēdē, 20. februāra sēdē un 20. februāra (pulksten 17.30) sēdē); J. Jurkānam (Saeimas 20. februāra (pulksten 17.30) sēdē); A. Kiršteinam (Saeimas 17. februāra ārkārtas sēdē, 20. februāra sēdē un 20. februāra (pulksten 17.30) sēdē); A. Krastiņam (Saeimas 20. februāra sēdē, 20. februāra (pulksten 17.30) sēdē, 27. februāra sēdē un 27. februāra (pulksten 17.30) sēdē); Ģ. Kristovskim (Saeimas 17. februāra ārkārtas sēdē, 20. februāra sēdē un 20. februāra (pulksten 17.30) sēdē); V. Stikutam (Saeimas 27. februāra sēdes daļā un 27. februāra (pulksten 17.30) sēdē); Ē. Zundam (Saeimas 27. februāra sēdes daļā un 27. februāra (pulksten 17.30) sēdē).

Prezidijs nolēma atgādināt deputātiem, ka turpmāk Saeimas kārtējās sēdes kavējumi tiks uzskatīti par neattaisnotiem, ja deputāts kā kavējuma iemeslu norādīs tikšanos ar vēlētājiem.

14. Piešķīra komandējumus:

1) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem A. Lambergam, J. Strodam, delegācijas sekretārei A. Jankevicai un šoferim J. Birkānam 1997. gada 7. martā uz Baltijas asamblejas Ekoloģijas un enerģētikas komitejas sēdi Tallinā (Igaunija);

2) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas loceklei J. Kušnerei laikā no 1997. gada 10. marta līdz 12. martam uz Eiropas Padomes semināru Helsinkos (Somija) par sieviešu un vīriešu vienlīdzību politisko lēmumu pieņemšanas procesā;

3) Informācijas nodaļas vadītājas vietniecei L. Pētersonei laikā no 1997. gada 12. marta līdz 16. martam uz semināru Hāgā (Nīderlande) par INTERNET izmantošanas iespējām;

4) Saeimas priekšsēdētājam A. Čepānim, Saeimas sekretāram I. Daudišam, deputātam V. Kalnbērzam, Latvijas — ĶTR parlamentu sadarbības grupas vadītājam O. Dunkeram, Saeimas Kancelejas direktoram M. Steinam un Saeimas priekšsēdētāja palīgam R. Plēsumam laikā no 1997. gada 16. marta līdz 23. martam oficiālā vizītē uz Pekinu (Ķīna) pēc Visķīnas tautas nacionālā kongresa uzaicinājuma.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Dok.nr.

2284

Par neattaisnojamiem

plenārsēžu kavējumiem

LR 6. Saeimas deputātiem

Saskaņā ar 1996.gada 13.decembra Saeimas Prezidija sēdē izskatīto jautājumu par deputātu Saeimas sēžu kavējumiem atgādinām, ka turpmāk Saeimas kārtējās sēdes kavējumi tiks uzskatīti par neattaisnotiem, ja deputāts kā kavējumu iemeslu norādīs tikšanos ar vēlētājiem.

1997.gada 4.martā Saeimas sekretāra biedrs Māris Rudzītis

Prezidijā1997.gada 6.marta sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums pl. 17.30

1. Jautājums nr.133

Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, K.Čerāns —

Ārlietu ministram V.Birkavam:

Par Latvijas speciālistu, kuri ir profesionāli sagatavoti starptautisko finansu jomā, un

par speciālistu, kuri ir ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību, atgriešanos Latvijā

1. Cik Latvijā ir profesionāli sagatavotu ekonomistu starptautisko finansu jomā, kas brīvi pārvalda latviešu, angļu, krievu un ķīniešu valodu?

2. Vai Ārlietu ministrija ir ieinteresēta, lai Latvijā atgrieztos tie jaunieši, kas ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību?

3. Ja patiesībai atbilst informācija, kas publicēta 1997.gada 6.februāra laikrakstā “SM Segodņa”, kādi mēri tiks pieņemti pret ierēdņiem, kas radījuši kaitējumu valsts prestižam? Kā Jūs gatavojaties labot šo situāciju?

Jautājuma steidzamības motivācija:

1997.gada 6.februāra laikrakstā “SM Segodņa” publicētajā rakstā lasāms, ka LR Ārlietu ministrija nosūtīja LR pilsoni Olgu Zubarevu mācīties Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā. Kā lasāms rakstā, Latvija līdz ar to uzskatīja savu pienākumu par izpildītu un aizmirsa par savu pilsoni. Latvija atšķirībā no citām civilizētām valstīm nepiešķīra topošajai starptautiska līmeņa speciālistei stipendiju un praktiski ir atteikusies no tās. Uzskatām, ka šāda attieksme pret savas valsts pilsoņiem nav pieņemama.

2. Jautājums nr.147

Deputāti I.Kreituse, L.Stašs, J.Kušnere, J.Mauliņš, M.Lujāns —

Finansu ministram A.Šķēlem:

Par 1997.gada budžetā paredzētās

naudas par dalībmaksu ANO izmantošanu

Kā tiek izmantota 1997.gada budžetā paredzētā nauda par dalībmaksu ANO? Kāpēc nauda nav izmantota atbilstoši Saeimas lēmumam? Kā Jūs vērtējat Latvijas starptautiskā prestiža izmaiņas pēc balsstiesību atņemšanas ANO?

3. Jautājums nr.148

Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, K.Čerāns, I.Liepa,

J.Kušnere, J.Kazāks —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par valdībai pakļauto struktūru

iesaistīšanos priekšvēlēšanu kampaņā

1. Vai Jums ir zināms, ka FM VID darbinieki gatavojas iesaistīties pašvaldību vēlēšanu kampaņā, lai darbotos pret Tautas kustību “Latvijai” un tās vadību, piemēram, uzdodot veikt “pārbaudes” veikalā, kura līdzīpašnieks ir arī J.Zīgerists, un J.Zīgerista vadītajā “Rūpju birojā”? Vai Jūs to uzskatāt par nevainīgu nejaušību?

2. Vai Jūs esat saņēmis informāciju, ka IeM Drošības policijas darbinieki ir iesaistīti Tautas kustības “Latvijai” vadības un Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu izsekošanā, telefona sarunu noklausīšanā? Vai šādas darbības ir tikušas veiktas vai tiek veiktas arī pret citām politiskajām partijām? Kas tās ir pasūtījis?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Demokrātiskā valstī, par kādu sevi uzskata arī Latvija, nav pieļaujama kāda cilvēka vajāšana vai vēršanās pret viņu politiskās pārliecības dēļ. Visām partijām ir vienādas tiesības darboties saskaņā ar Satversmē noteiktajām likumdošanas normām. Tāpēc nav pieļaujams, ka valdībai pakļautas struktūras iesaistās priekšvēlēšanu kampaņā kāda cita politiska un ekonomiska spēka interesēs.

4. Jautājums nr.149

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, A.Bartaševičs, O.Deņisovs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par likuma

“Par nacionālās pretošanās kustības

dalībnieka statusu” izpildi

LR Saeima 1996.gada 25.aprīlī pieņēmusi un Valsts prezidents 10.maijā izsludinājis likumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”. Likums paredz, ka MK līdz 1.augustam izstrādās un apstiprinās nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes paraugu, kā arī nodrošinās apliecību un krūšu nozīmju izgatavošanu, bet rajonos un pilsētās speciālas komisijas sāks izskatīt iesniegtos dokumentus un noteikt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Cik tālu pavirzījusies šī likuma izpilde? Ko šai jomā paspējis izdarīt Ministru kabinets, rajonu un pilsētu komisijas? Cik cilvēkiem jau piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss?

5. Jautājums nr.150

Deputāti A.Rubins, L.Ozoliņš, J.Jurkāns, A.Golubovs, G.Valdmanis,

O.Deņisovs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par Latvijas valsts dalības maksu ANO

Lūdzam atbildēt:

1. Kāpēc netika savlaicīgi samaksāta Latvijas valsts dalības maksa ANO?

2. Kas pieņēma lēmumu — atlikt maksājumu?

3. Kur un kā tika izmantota šī nauda?

4. Cik liels ekonomiskais efekts (summa) ir iegūts vai tiks iegūts no šī maksājuma atlikšanas?

5. Vai ekonomiskais efekts atsver morālos zaudējumus?

6. Jautājums nr.151

Deputāti A.Rubins, L.Ozoliņš, G.Valdmanis, M.Lujāns, O.Deņisovs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Vai Latvijas valdībā būs

morāles ministrs?

Lūdzam atbildēt:

Vai Latvijas valdībā būs morāles ministrs?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Pēc pārējām intervijām TV un laikrakstos, raugoties G.Ulmaņa gaišajā tēlā un klausoties viņa un Jūsu, A.Šķēle, runās, kurās Jūs abi atkārtoti strikti norobežojaties no J.Kaksīša, mums ir ierosinājums radīt Latvijas valdības morāles ministru.

7. Jautājums nr.152

Deputāti O.Kostanda, E.Zelgalvis, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Grīnbergs,

J.Kazāks, J.Kušnere, I.Liepa —

Labklājības ministram V.Makarovam:

Par slimokases darbību

Godātais V.Makarova kungs!

Preiļu rajonā, Līvānos, slimokase no sava rajona iedzīvotājiem, lai saņemtu apdrošināšanas karti, pieprasa arī par iepriekšējo gadu tādu pašu naudas summu. Valsts slimokase informēja, ka ar šo slimokasi nav slēgts līgums, un izskaidrot šo pieprasīto maksājumu pamatotību arī nevarēja. Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir pieļaujams, vadoties pēc Veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem un Valsts slimokases nolikuma, ka kādā Latvijas Republikas teritorijā darbojas slimokase, kura nav slēgusi līgumu ar Valsts slimokasi un pieprasa nepamatotus maksājumus no iedzīvotājiem?

2. Kas kontrolē Preiļu rajonā slimokasu darbību un to līdzekļu izlietojumu?

3. Kad ir paredzēts izstrādāt noteikumus par slimokasu veidošanās kārtību un slimokases dalībnieku reģistra veidošanas kārtību?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Atsevišķā Latvijas Republikas rajonā iedzīvotāji, it īpaši pensionāri, nevar iegādāties veselības apdrošināšanas polises, jo tiek pieprasīta nepamatoti augsta samaksa.

8. Jautājums nr.153

Deputāti A.Bartaševičs, M.Lujāns, O.Deņisovs, M.Bekasovs, J.Jurkāns,

G.Valdmanis —

Tieslietu ministram Dz.Rasnačam,

Ārlietu ministram V.Birkavam:

Par LR Ministru kabineta

1995.gada 17.janvāra

rīkojuma nr.13 izpildi

Lūdzam sniegt likumā noteiktajā kārtībā un laikā informāciju par to, kā tiek izpildīts LR Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra rīkojums nr.13, saskaņā ar kuru Tieslietu ministrijai kopā ar Ārlietu ministriju ir uzdots:

— izveidot darba grupu LR likumdošanas aktu saskaņošanai ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās 11.papildprotokolu;

— sagatavot likumprojektus par minēto aktu ratifikāciju.

1. Kas konkrēti ir izdarīts no tiem pasākumiem, kas minēti god. Dz.Rasnača 1996.gada 15.janvāra atbildē uz deputātu jautājumu par rīkojuma nr.13 izpildes gaitu?

2. Ko LR Ārlietu ministrija plāno darīt, lai Eiropas Cilvēktiesību konvencija un tās 11.papildprotokols, kurus Latvijas delegācija parakstīja Strasbūrā 1995.g. 10.februārī, tiktu realizēti pilnā apjomā? Lūgums uzrādīt konkrētu darba grafiku.

3. Vai jau ir izstrādātas Latvijas deklarācijas, ka tā atzīst Komisijas pilnvaras saņemt Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētās petīcijas, kas ir minētas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 25. un 46.pantos? Kāds ir šo deklarāciju veids?

9. Jautājums nr.154

Deputāti D.Ābiķis, Ģ.Kristovskis, A.Panteļējevs, J.Ābele, E.Inkēns —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par nepieciešamību steidzami Ministru kabinetam noteikt kārtību, kā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi

Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā izdevis noteikumus nr.23 un apturējis likumā “Par uzņēmējdarbību enerģētikā” noteikto kārtību, kas noteica, ka mazas jaudas koģenerācijas staciju (ar jaudu no 1 līdz 12 megavatiem) saražoto elektroenerģijas pārpalikumu uzpērk valsts elektropārvaldes tīklā par divkārša tarifa iepirkuma cenu pirmajos astoņos koģenerācijas staciju ekspluatācijas gados.

Ministru kabineta noteikumi nr.23 nosaka, ka turpmāk koģenerācijas staciju elektroenerģijas pārpalikumus elektrotīklā iepirks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Diemžēl jākonstatē, ka šādu kārtību Ministru kabinets joprojām nav noteicis!!!, neskatoties uz to, ka pirms likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” noteiktās kārtības apturēšanas šāda kārtība bija ne tikai jānosaka, bet arī jāizstrādā politika, kā atrisināt to uzņēmēju problēmas, kas līdz šim saskaņā ar veco kārtību bija uzsākuši koģenerācijas staciju projektus un saņēmuši investīcijas to realizācijai!

Ņemot vērā to, ka frakcijas “Latvijas ceļš” rīcībā ir dati par vairākiem valstiski nozīmīgiem koģenerācijas projektiem (kopapjomā par aptuveni 6 miljoniem USD), kuru realizācija ir apdraudēta, jo Ministru kabineta rīcības rezultātā tiek apšaubīta investīciju stabilitāte Latvijā, prasām steidzami noteikt Ministru kabineta kārtību, kā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi.

10. Jautājums nr.155

Deputāti A.Golubovs, L.Stašs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, A.Bartaševičs —

Izglītības un zinātnes ministram J.Celmiņam:

Par ANO piešķirto līdzekļu izlietojumu

un samaksu par pedagogu pārkvalificēšanu un to valodas eksāmenu kārtošanu

Kā ir zināms, tagad pedagogu valsts valodas prasmes līmenim ir jāatbilst trešajai, augstākajai kategorijai. Mazākumtautību skolās līdz ar to daļai pedagogu ir jāpārliek eksāmeni, jo līdz šim bija prasība, lai viņiem būtu valodas zināšanas un tās apliecinoši dokumenti atbilstoši vidējai, otrajai pakāpei.

Pedagogu algas, kā tika solīts, nebūt vēl nav pielīdzinātas ierēdņu algām, un skolotāji dzīvo joprojām iztikas minimālajā līmenī un pat zem tā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai nav ļoti neētiski likt šādā situācijā pedagogiem pašiem maksāt no savas kabatas par valsts valodas eksāmeniem?

2. Kāds šai sakarā ir Jūsu viedoklis?

3. Varbūt ministrija šai sakarā jau ir kaut ko darījusi? Ja tā, cik līdzekļu tam ir izlietots?

4. Vai ministrija ir plānojusi izlietot vai jau izlietojusi ANO piešķirtos līdzekļus no summas, kas programmā bija paredzēta pieaugušo cilvēku apmācībai? Vai no šīs summas netiks finansēta pedagogu pārkvalificēšana un to valodas eksāmenu kārtošana? Kāda ir šī summa un konkrēti kādās pilsētās un reģionos paredzēta vai tiks izlietota?

Darītais Trešdien, 5. martā

Ārlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”;

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.–1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem”;

— atlika likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu” izskatīšanu līdz papildu informācijas saņemšanai no Ārlietu ministrijas.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”;

— akceptēja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— noklausījās Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirektora V.Štāla un Latvijas Valsts vēstures arhīva direktora N.Rižova informāciju par valsts arhīvu darbu un nolēma lūgt Tieslietu ministriju iesniegt labojumus likumdošanas aktos, lai sakārtotu arhīvu darbu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— noklausījās pašvaldību lietu valsts ministra Ē.Zundas informāciju par Ministru kabineta sēdē izskatītajiem jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses;

— pieņēma konceptuālu lēmumu par grozījumu Satversmē, kas noteiktu, ka Latvijā ir vēlētas pašvaldības;

— nolēma lūgt Saeimas Prezidiju izslēgt no Saeimas 6.marta sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījumi likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība”” izskatīšanu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— iepazīstināja ar komisijas izdoto grāmatu “Cilvēka tiesības”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— uzklausīja sporta nama “Daugava” direktoru J.Misu par sporta nama apsaimniekošanas problēmām un nolēma lūgt ar Ministru prezidenta 1997.gada 24.janvāra rīkojumu nr.17 izveidoto darba grupu “Atsevišķu Latvijas sporta biedrības “Daugava” nekustamā īpašuma objektu novērtēšanai” sniegt informāciju par sava darba rezultātiem; lūgt Sporta pārvaldi informēt par sporta nama “Daugava” tālāku apsaimniekošanas perspektīvu; lūgt Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par situāciju skolās bērnu peldētapmācībā.

Sociālo un darba lietu komisija:

— neatbalstīja likumprojekta “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi” izskatīšanu Saeimā, uzskatot, ka tas atdodams pārstrādāšanai.

Juridiskā komisija:

— neatbalstīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts””;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”.

LZS, KDS, LDP frakcijas deputāts M.Vītols preses konferencē:

— informēja, ka pārējās valdību veidojošās frakcijas un Ministru prezidents A.Šķēle neatbalsta LZS, KDS, LDP frakcijas priekšlikumu mainīt Saeimas vēlēšanu sistēmu, nosakot, ka puse no deputātiem tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos.

Saeimas preses dienests