preses konferences

Ekonomikas ministrija - padarītais un darāmais

Vakar, 3.martā, ekonomikas ministrs Guntars Krasts rīkoja preses konferenci, kurā iepazīstināja žurnālistus ar Ekonomikas ministrijas un tai pakļauto institūciju paveikto pagājušajā gadā un ar galvenajiem uzdevumiem šajā 1997.gadā.

Guntars Krasts, runājot par paveikto, galvenokārt pievērsās četrām jomām.

Privatizācijā sakārtota šī procesa likumdošana. Kopumā pabeigta lielo un vidējo valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību nodošana privatizācijai. Kā atzīmēja ministrs, šajā sektorā beidzot panākts radikāls lūzums. Pagājušajā gadā privatizācijai nodoti visi plānotie valsts īpašuma objekti. Kopš Privatizācijas aģentūras izveidošanas privatizēti 822 uzņēmumi, 31 nekustamais īpašums. Pārdošanai nodotas 140 valsts kapitāla daļas dažādos uzņēmumos, 73 procenti no šiem uzņēmumiem ir bijuši vidējie un mazie uzņēmumi, kuros strādājošo skaits nepārsniedz 500 cilvēku.

Enerģētikā īpaši jāmin starp Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Latvijas Republiku noslēgtais līgums par Daugavas HES kaskādes atjaunošanu: ERAB Latvijai piešķīrusi kredītu - 60 miljonus dolāru. Pērn izveidota un darbu uzsākusi Energoapgādes regulēšanas padome un tās izpildinstitūcija - Licenču birojs. Izstrādāti licencēšanas normatīvie dokumenti, uzsākta energoapgādes uzņēmumu licencēšana valstī. Ministrs uzsvēra, ka izstrādāti noteikti enerģijas tarifu politikas mērķi un sagatavots plāns pārejai uz ekonomisko izmaksu metodoloģiju energoapgādē.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā svarīgs bijis jaunais likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", kas izveidots, ņemot vērā Austrumeiropā uzkrāto pieredzi. Dažādas starptautiskās institūcijas Latvijā izstrādāto likumu vērtējot kā vienu no labākajiem starp šā reģiona valstu likumiem par uzņēmumu maksātnespēju. Ministrs izteica pārliecību, ka likums pavērs iespēju iesaldēto kapitālu atkal ieguldīt tautsaimniecībā. Guntars Krasts kā ļoti veiksmīgus grozījumus tiesību aktos, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, minēja grozījumus likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" un Ministru kabineta noteikumos "Par preču un citu priekšmetu ievešanu pārstrādei".

Kvalitātes nodrošināšanas politikā nozīmīgi bijuši likumi, kas pieņemti "Kvalitātes nodrošināšanas nacionālās programmas" ietvaros, īpaši tika atzīmēts likums "Par atbilstības novērtēšanu", kas tagad reglamentē kvalitātes izvērtēšanas pamatprincipus un atbilstības novērtēšanu valstī, un likums "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību", kas nosaka atbildību patērētāja priekšā par realizēto produktu vai pakalpojumu.

Runājot par Ekonomikas ministrijas iecerēm un uzdevumiem, Guntars Krasts sacīja: "Mums šajā gadā ir jāpanāk visu tautsaimniecības sektoru līdzsvarota attīstība. Daži sektori jau sāk labi attīstīties, taču citi sektori rada draudus nacionālajai ekonomikai. Tāpēc šāda nostādne - visu tautsaimniecības sektoru sabalansēta attīstība - ir vitāli svarīga, lai Latvijas tautsaimniecība sāktu pilnvērtīgi attīstīties."

Ekonomikas ministrijas izvirzītie mērķi 1997.gadam ir šādi:

• veicināt līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi;

• nostiprināt makroekonomisko līdzsvaru;

• aktivizēt strukturālās reformas.

Ministrs atgādināja, ka 1994.gadā ticis sasniegts neliels iekšzemes kopprodukta pieaugums (+0,4%), taču sekojošās banku krīzes rezultātā tas atkal samazinājies par 1,6 procentiem. Pērn iekšzemes kopprodukts atkal pieauga (+2,3%). Tas ir bijis pirmais nopietnais signāls, ka tautsaimniecība sāk atveseļoties. Taču vairāki tautsaimniecības sektori, kā, piemēram, darba tirgus, kapitāla un naudas tirgus, vēl atrodas savas attīstības sākumposmā. Galvenais tautsaimniecības attīstības faktors pašlaik ir investīcijas, tāpēc Latvijas investīciju piesaistes politika 1997.gadā būs vērsta uz visu veidu - valsts, ārvalstu un vietējā privātā sektora - ieguldījumu aktivizēšanu. Šajā gadā Ekonomikas ministrija sagatavos valsts investīciju programmu nākamajiem trim gadiem (1998-2000). Lai palielinātu privātā kapitāla pieplūdumu infrastruktūras attīstībai, šajā gadā Latvijas Attīstības aģentūrā tiks izstrādāts likumprojekts par koncesijām. Šāda likuma pieņemšana pavērs uzņēmējam tiesības noteiktu laiku gūt ienākumus no tā infrastruktūras objekta, kura izveidē viņš ieguldījis savus līdzekļus.

Šogad Latvija ārvalstu ieguldītājiem var piedāvāt jaunveidojamo brīvo ekonomisko zonu un brīvostu iespējas Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Tāpēc jau drīzumā Ekonomikas ministrija sagatavos vispārējo likumu par brīvajām ekonomiskajām zonām.

Lai uzlabotu vidi normālai uzņēmējdarbībai, 1997.gada laikā Privatizācijas aģentūra ir paredzējusi privatizēt 260 īpašuma objektus, ieskaitot Privatizācijas fondā 32 miljonus latu. Līdz 1998.gada beigām paredzēts dzēst sertifikātus 700 miljonu latu nominālvērtībā. Līdz 1998.gada 1.jūlijam jāpabeidz privatizācija galvenajās līnijās. Enerģētikas sektorā plānots pabeigt "Latvijas gāzes" privatizācijas pirmo posmu, uzsākt "Latvenergo" pārstrukturēšanu un privatizāciju.

Runājot par rūpniecības politiku valstī, Guntars Krasts uzsvēra, ka Ekonomikas ministrija to īstenos vairāku programmu ietvaros. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmas, eksporta veicināšanas un kvalitātes programmas realizācija, kā arī lielo un vidējo uzņēmumu privatizācijas process vistiešākā veidā ietekmēšot rūpniecības nozaru attīstību.

Ministrs iepazīstināja arī ar Latvijas iesaistīšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā jau šogad. Pilnveidojot monopoldarbības uzraudzības un konkurences aizsardzības likumdošanas bāzi, tiks pieņemti likumi "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" un "Par konkurences aizsardzības valsts komiteju".

Ministrs atzīmēja, ka valsts politikai ir jāveicina jaunu uzņēmumu veidošanās un to ieiešana tirgū. Šajā nolūkā tiks uzsākta mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programma. Kopā ar PHARE programmu paredzēts izveidot Kredītu garantiju aģentūru, kas apkalpos mazos un vidējos uzņēmumus. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju uzsākusi sagatavot Komerclikuma projektu, kurš jāsagatavo līdz 1998.gada septembrim. Tajā būs ietverti komercdarbības koncernu izveidi un darbību, kā arī komercdarījumus regulējošie noteikumi.

Vairis Ozols,

"LV" iekšpolitikas redaktors

Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departaments

1997.gada janvārī

Pārskats par īpašuma kompensācijas sertifikātiem

Līdz 1997.gada 31.janvārim 53 tūkst. iedzīvotājiem ir piešķirti 3,9 milj. kompensācijas sertifikātu ar kopējo nominālvērtību Ls 110,6 milj. (3,6% no kopējā piešķirto sertifikātu skaita), no tiem fizisko personu kontos ieskaitīti 3,2 milj. kompensācijas sertifikātu.

Kompensācijas sertifikātu saņēmēju skaitā ir 5,6 tūkst. politiski represēto personu, kurām ir piešķirti 625 tūkst. kompensācijas sertifikātu ar kopējo nominālvērtību Ls 17 milj. (16% no kopējā piešķirto kompensācijas sertifikātu skaita).

Piešķirto kompensācijas sertifikātu skaita sadalījums pa īpašuma veidiem attēlots tabulā.

Atbilstīgi likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12. un 14.pantam un Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.220 "Noteikumi par kompensācijas sertifikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, dzēšanas kārtību, kompensācijas izmaksas termiņiem un apmēriem" (ar 1996.g. 2.aprīļa grozījumiem) kompensāciju naudā ir tiesīgi saņemt bijušie zemes īpašnieki un politiski represēto bijušo zemes īpašnieku politiski represētie pirmās šķiras mantinieki, kuri pieprasījuši kompensāciju līdz 1993.gadam, kā arī bijušo zemes īpašnieku 1. šķiras mantinieki - neapmierinātie zemes pieprasītāji, kuri pieprasījuši zemi ne vēlāk kā 1991.gada 20.jūnijā. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi šo noteikumu grozījumu projektu par kārtību, kādā kompensāciju saņems bijušo zemes īpašumu politiski represētie 1.šķiras mantinieki un pārdzīvojušie laulātie. Līdz 1997.gada 31.janvārim par 3826 personām Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centrs no pašvaldībām saņēmis lēmumus par zemes kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā no pašvaldībām par kopējo summu Ls 9,04 milj., no tiem ir akceptēti 2756 lēmumi. Pārējos gadījumos pašvaldības ir pieļāvušas dažādas kļūdas un neprecizitātes lēmuma pieņemšanā.

Īpašuma kompensācijas sertifikātu priekšrocības privatizācijā reglamentē sekojoši Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti:

1. Likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos";

2. Likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās";

3. Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 31.pants un likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 23.pants nosaka, ka bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kuri nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pārējie pretendenti pēc 1995.gada 31.decembra - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar naudu un īpašuma kompensācijas sertifikātiem.

Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 15., 16., 18., 21., 22. un 24. pants paredz priekšrocības īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanā valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā.

Privatizējot atklātā izsolē neizīrētu daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz valsts vai pašvaldību īpašumā esošās zemes, kompensācijas sertifikātu īpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības, bet privatizējot atklātā izsolē neizīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokli, kā arī iznomātu neapdzīvojamo telpu, kas atrodas uz valsts vai pašvaldību īpašumā esošās zemes, kompensācijas sertifikātu īpašniekiem ir priekšrocības attiecībā pret pārējo privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.

Privatizējot atklātā izsolē neizīrētu dzīvokli, neizīrētu viendzīvokļa vai daudzdzīvokļa māju, kā arī neapdzīvojamo telpu, kas atrodas uz fizisko vai juridisko personu īpašumā esošās zemes, kompensācijas sertifikātu īpašniekiem ir priekšrocība attiecībā pret pārējo privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.