preses konferences

Par latviešu mākslinieku izstādi Maskavā

Piektdien, 28.februārī, Maskavā, Valsts Tretjakova galerijā, notika preses konference par godu ievērojamā Latvijas mākslinieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedra un Britu Karaliskās mākslas biedrības biedra Induļa Zariņa darbu izstādes atklāšanai. Šajos pasākumos piedalījās pats mākslinieks, kā arī Latvijas pagaidu pilnvarotā lietvede Ingrīda Levrence, Tretjakova galerijas vadības pārstāvji, Latvijas un Krievijas kultūras darbinieki. Ekspozīcija Tertjakova galerijā būs skatāma līdz 18.martam, tajā būs izstādītas arī pārējo Zariņu dzimtas mākslinieku gleznas un gobelēni. Šis nozīmīgais kultūras dzīves notikums sniegs iespēju Maskavas iedzīvotājiem un viesiem dziļāk iepazīt Latvijas mākslinieku daiļrades daudzveidību.

Latvijas vēstniecības

Krievijā preses dienests

Paplašinās Latvijas kultūras sadarbības loki

Kultūras ministrijas 25.un 26.februāra preses konferencē žurnālisti saņēma jaunāko informāciju par Latvijas divpusējo un daudzpusējo kultūras sakaru paplašināšanos.

Aizvien sparīgāk attīstās Baltijas Valstu kontakti ar Ziemeļvalstīm. Tikko parakstītajā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras sadarbības programmā paredzēta līdzdalība 2.Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkos Visbijā, bet Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis savukārt ziņoja par Baltijas valstu iekļaušanos Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas koka mantojuma saglabāšanas projektā. Pagājušā gada nogalē viņš Helsinkos piedalījies sanāksmē par kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmu un pašreizējo situāciju koka pilsētbūvniecības objektu saglabāšanā Ziemeļeiropas reģionā.

Cenšoties saglabāt koka ēkas kā raksturīgu savu pilsētu iezīmi un tautas celtniecības mantojumu, Somija, Norvēģija un Zviedrija 1972.gadā uzsāka projektu “Ziemeļvalstu koka pilsētas”. Tika organizēti vairāki semināri un sagatavotas daudzas publikācijas par koka pilsētbūvniecības ansambļu arhitektonisko un kultūrvēsturisko nozīmi. Radās daudzi aizsardzības plāni, uz kuru pamata tika pieņemti likumi par atsevišķu koka ēku, kā arī ielu un veselu kvartālu aizsardzību, izvērsās koka ēku konservācijas un restaurācijas darbi. Novērtējot aizvadītā gadsimta ceturkšņa veikumu, Ziemeļvalstis izlēmušas projektu paplašināt, aicinot tajā piedalīties arī Igauniju, Latviju, Lietuvu un Krieviju. Šī kopīgā “Ziemeļeiropas koka pilsētu” mērķis būtu vēl pilnīgāk novērtēt un vēl rūpīgāk sargāt koka pilsētbūvniecību kā arhitektūras mantojumu un cilvēka ikdienas vidi. Projektu paredzēts uzsākt šā gada nogalē Tronheimā, kas šogad atzīmē 100.dzimšanas dienu un tieši ar savu koka apbūvi ir Norvēģijas un visas Eiropas lepnums. Pērn Helsinkos tika sperts pirmais solis uz šo konferenci Tronheimā, bet nākamā konferences sagatavošanas sanāksme notiks Rīgā no 6.līdz 9.martam. Savu līzdalību tajā pieteikuši Somijas Muzeju valdes, Helsinku Arhitektūras muzeja, Norvēģijas Arhitektūras vēstures institūta, Zviedrijas Muzeju valdes, Krievijas Vēsturisko pilsētu rekonstrukcijas institūta un visu triju Baltijas valstu muzeju un pieminekļu aizsardzības inspekciju speciālisti.

Īpašs notikums mūsu valsts kultūras dzīvē bija Latvijas un Ķīnas kultūras un izglītības sadarbības līguma noslēgšana. Šis dokuments tika parakstīts Rīgā 1996.gada 2.septembrī, kad Latvijā viesojās ĶTR delegācija ar kultūras ministra vietnieku Aiju Ciņ–čuņu priekšgalā (līguma teksts “Latvijas Vēstnesī” publicēts 3.septembra numurā). Nule no Pekinas atgriezies Latvijas kultūras ministrs Rihards Pīks un viņa vadītā delegācija — KM Kultūrpolitikas departamenta vadītāja Vija Virtmane, Emīļa Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks un Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Viņi preses konferencē stāstīja par abu valstu kultūras un izglītības sadarbības programmas parakstīšanu un senajā kultūras pilsētā gūtajiem iespaidiem.

Pekinā parakstītā kultūras un izglītības programma konkretizē septembrī Rīgā noslēgto sadarbības līgumu, ir it kā šī līguma darba dokuments. Ministrs īpaši uzsvēra, ka ķīniešu puse strikti ievēro paritāti: ja kāds Ķīnas pasākums tiek plānots Latvijā, tas noteikti saistāms ar kādu Latvijas kultūras aktivitāti Ķīnā. Jau vasarā paredzama divu ķīniešu mākslinieku viesošanās Rīgā “Turandotas” izrādē. Novembrī Latvijā viesosies Pekinas opera. Atšķirībā no Ķīnas Nacionālās operas, kam ir eiropeiski mūsdienīga ievirze, Pekinas opera jāsaprot kā žanra apzīmējums. Tā ir ķīniešu tradicionālā opera, kuras elementi — maskas, atribūtika, plastika — veidojušies pirms vairāk nekā 3000 gadiem. Latvijas operas un baleta mākslinieku viesošanās Ķīnā paredzēta nākamgad.

Iespējams, ka ķīniešu dejotāji un dziedātāji kuplinās mūsu tradicionālo festivālu “Sudmaliņas” un nākamgad — Dziesmu svētkus. Šai sakarā varbūt vajadzētu tikko parakstītajā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras sadarbības programmā iekļaut palīgpunktu, kas paredzētu, ka šādu tālu ciemiņu viesošanās reizēs būtu jāieplāno viņu uzņemšana arī kaimiņvalstīs. Tas abām pusēm būtu gan interesanti, gan ekonomiski izdevīgi.

Lai apmaiņa būtu pilnskanīgāka, arī latviešu kolektīviem tiktu plānota viesošanās vairākās provincēs. Programma paredz apmaiņu ar glezniecības un daiļamatniecības izstādēm, kā arī ar studentiem un vieslektoriem. Ķīnā šis ir tūrisma gads, tāpēc iznākusi runa arī par tūristu ieinteresēšanu ar dažādām kultūras akcijām.

Kaut gan mūsu kultūras dzīves vadītāju vizīte Ķīnā iekritusi tieši sēru laikā sakarā ar Dena Sjaopina nāvi un tāpēc izpalikusi gan tikšanās ar dažām augstām amatpersonām, gan iespēja iepazīties ar ķīniešu opermākslu un sarkano lukturīšu svētkiem, viņi pilnībā izjutuši ķīniešu tautas viesmīlību un gatavību sadarboties.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore