ATGĀDNE

Latvija sveic Ungārijas valsts galvu

“Vienkāršība un sirds siltums viņam noteikti labi piestāv arī kā Valsts prezidentam!”

Tas bija 1989. gada janvāris, kad Latvijas Nacionālais teātris ungāru dramaturģijas festivālā piedalījās ar Ārpāda Genca drāmu “Mūsdienu Mēdeja” un uz ģenerālmēģinājumu ieradās autors ar dzīvesbiedri. Mēdejas Deākas – Jasones lomā viņš redzēja Eleonoru Dūdu.

— Tā bija sagadīšanās, ka spēlēt iznāca tieši man. Režisors Alfrēds Jaunušans lomu bija uzticējis arī Elzai Radziņai, Antrai Liedskalniņai un Mārai Zemdegai. Uztraucos ļoti. Kā jau ģenerālmēģinājumā, darbs vēl nebija gluži pabeigts. Arī Aktieru zāle, kur to uzvedām, man bija pasveša. Un pēkšņi — skatīsies pats autors! Toreiz gan ne valsts galva, bet pazīstams dramaturgs un tulkotājs. Mēdeja ir grūta un reizē skaista loma. Antīkās traģēdijas kaislības pretmeti un mūsdienu sievietes jūtu pasaule. Ar plašu jūtu, noskaņu diapazonu.

Vijīga valoda, kas Elgas Sakses tulkojumā pati raisījās. Liekas, iznāca labi. Autors pieņēma manu Mēdeju. Ļoti sirsnīgi pateicās, uzdāvināja man grāmatu par Ungāriju, pasniedza ziedus. Viņš bija apmeklējis slimnīcā mūsu tulkotāju Elgu Saksi, kas toreiz ārstējās Budapeštā.

Viesis pie kafijas tases aprunājies ar teātra ļaudīm, kopā ar dzīvesbiedri izstaigāja Vecrīgu.

— Visvairāk atceros viņa labsirdīgās acis, laipnību. Es domāju, ka šīs īpašības viņš nebūs zaudējis ir augstajā amatā. Vienkāršība un sirds siltums viņam noteikti labi piestāv arī kā valsts prezidentam!

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Par Ungāriju

Ungārijas Republika ir viena no Centrāleiropas valstīm. Tās teritorija ir nedaudz lielāka par Latviju (93033 kvadrātkilometri), iedzīvotāju skaita ziņā (10, 278 miljoni cilvēku ) Ungārija mūsu valsti pārsniedz pieckārt.

Ungārijas kaimiņvalstis ir Austrija, Slovākija, Ukraina, Rumānija, Dienvidslāvija, Horvātija un Slovēnija.

Ungārijas vēsture ir sena un sarežģīta.

Tagadējo ungāru priekšteči ieradās lielās tautu migrācijas laikā. 13. gadsimtā Ungārijā iebruka mongoļu karapulki, no 15. gadsimta šo zemi apdraudēja Osmaņu iekarotāji. 1526. gadā Ungārijas valsts zaudēja neatkarību, 1541. gadā krita Ungārijas karaļu tronis Budā. Valsts tika sašķelta trīs daļās. No 1703. līdz 1711. gadam ungāri cīnījās Ferenca Rākoši vadībā, cenšoties atjaunot savu valstisko neatkarību. Īpaši nozīmīga bija ungāru sacelšanās 1848. gada 15. martā — tā kļuva par visu Eiropas revolūciju stūrakmeni. Tā paša gada septembrī Austrijas armija neveiksmīgi centās sakaut ungāru armiju, un tikai pēc Krievijas impērijas armijas pievienošanās austriešiem ungāru revolucionāri tika apspiesti. 1867. gadā tika panākts politisks kompromiss. Pirmā pasaules kara laikā sabruka Austroungārijas monarhija, Ungārijā nodibinājās demokrātiska republika, pēc tam varu pārņēma komunistiskā padome, kas arī drīz vien krita.

Otrā pasaules kara sākumā Mikloša Horti vadītā Ungārija bija Vācijas pusē, tomēr 1944. gadā Ungāriju okupēja vācu armija. Ungārijā sākās aktīva pretošanās kustība, kurā piedalījās arī pašreizējais Ungārijas prezidents Ārpāds Gencs. 1944. gadā Debrecenā tika izveidota neatkarīga Ungārijas valdība, un 1946. gada februārī tika pasludināta Ungārijas Republika. Taču 1947. gadā varu valstī savās rokās pārņēma Maskavas aktīvi atbalstītā komunistu partija.

1949. gadā pie varas nāca ortodoksālais un Maskavai bezgala uzticīgais ungāru komunists Matiašs Rākoši, kura valdīšanas laikā valstī tika ieviesta PSRS parauga konstitūcija, tika pilnībā ignorētas Ungārijas valsts nacionālās tradīcijas un intereses. 1956. gada 23. oktobrī Budapeštā sākās ungāru tautas sacelšanās pret komunistisko režīmu. Taču jau nedaudz vairāk nekā pēc nedēļas Ungāriju pārpludināja padomju okupantu tanki, kas ārkārtīgi nežēlīgi apspieda ungāru tautas pretošanos. 1958. gadā Ungārijas revolucionārās valdības vadītājs Imre Nadjs un vairāki citi 1956. gada revolūcijas vadītāji tika sodīti ar nāvi.

No 1956. līdz 1988. gadam Ungārijā augstākais valsts vadītājs bija komunistiskās partijas līderis Janošs Kadars, kuram ar atsevišķiem liberalizācijas pasākumiem izdevās panākt relatīvu politisko stabilitāti. Pārējo Padomju Savienības sabiedroto vidū Ungārija izcēlās ar relatīvi augstāku dzīves standartu. Tomēr 1989. gadā ungāru tautas prasība pēc demokrātijas atkal kļuva masveidīga. Īpašs tautas pacēlums valdīja 1956. gada revolūcijas upuru pārbedīšanas ceremonijā 1989. gada 16. jūnijā. Tā paša gada 23. oktobrī Ungārija atkal tika pasludināta par republiku.

Augstākā varas institūcija Ungārijas Republikā ir parlaments, kurā ir 386 deputāti, parlamentu ievēlē uz četriem gadiem.

Tagad — Ungārijas Republikas prezidents, toreiz, 1989.gada 10.aprīlī,— dramaturgs Ārpāds Gencs. Doma laukumā, Vecrīgā.

No labās: Ārpāds Gencs, tulkotāja un publiciste Laima Žihare, Genca kundze, tulks no ciemiņa puses.

“LV” informācija