MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par lielāko Igaunijas valsts delegāciju Ukrainā

Ukrainu apmeklējusi līdz šim lielākā Igaunijas valsts delegācija — simt personu, to skaitā pieci ministri, valsts ierēdņi un 60 uzņēmēji, lielāko laikrakstu pārstāvji un Igaunijas kino darbinieki.

Ukrainas baņķieri vēlas arī turpmāk sadarboties ar Igaunijas finansistiem, jo līdzšinējā Ukrainas naudas reforma (pāreja uz grivnas sistēmu) ir veikta pēc Igaunijas parauga un bijusi veiksmīga. Ukraiņi cer, ka papildus līdzšinējai palīdzībai fiskālajā un sociālpolitikā igauņi Kijevā uzcels modernu viesnīcu un tirdzniecības centru. Kijevas pilsētas mērs apsolījis igauņiem viesnīcas būvei ierādīt gruntsgabalu bez kādiem birokrātiskiem ierobežojumiem.

Igaunijas premjeram un viņa pavadoņiem tika izrādīta Antonova lidmašīnu būves rūpnīca un jaunās AN – 70 transporta lidmašīnas. Ukraina ir ieinteresēta pārdot lidmašīnas arī Igaunijai.

Tika risināts arī lidojumu konflikts starp Igauniju un Ukrainu. Turpmāk “Estonian Air” lidmašīnas dosies uz Kijevu trīs reizes nedēļā.

Vizītes laikā aizsākās Igaunijas filmu nedēļa, atklātas Igaunijas vēstniecības jaunās telpas. Vizīti atspoguļoja visi deviņi Ukrainas televīzijas kanāli. Ukrainas premjerministrs Pavlo Lazarenko uzskata, ka 1997.gads Ukrainai būs lūzuma gads, tam ir radīts ekonomisks un likumdošanas pamats. Ukraina cer arī turpmāk saņemt Igaunijas palīdzību privatizācijas jomā. P.Lazarenko atzinīgi novērtēja iepriekšējā gadā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu, tagad Igaunija no Ukrainas saņem metālus un lauksaimniecības produktus, bet Ukraina no Igaunijas — kokmateriālus un pārtikas preces.

Igaunija un Ukraina parakstīja standarta un sertifikācijas līgumu, arī līgumu par sociālajām garantijām. Tika lemts arī par ukraiņu skolas atklāšanu Igaunijā drīzākajā laikā, kā arī par ukraiņu tiesībām.

Par Kārļa Roberta Pusta arhīva atgriešanos Igaunijā

Igaunijas valstij nodots bijušā brīvvalsts laika ārlietu ministra un diplomāta Kārļa Roberta Pusta (1883 —1964) arhīvs.

Pēc vācu karaspēka ieiešanas Parīzē 1940.gadā K.R.Pusts pārceļas uz ASV, lai tur turpinātu cīņu par Igaunijas un visu triju Baltijas valstu tiesībām, meklējot ceļus un iespējas, kā atspēkot un apgāzt krievu melīgo propagandu. Jauniegūtie materiāli ir labs papildinājums jau Igaunijas Valsts arhīvā esošajam K.R.Pusta fondam. Īpaši vērtīga ir sarakste ar pazīstamiem valstsvīriem, diplomātiem, rakstniekiem, dienasgrāmatas. Tā sniedz vērtīgu informāciju par Otrā pasaules kara notikumiem, par K.R. Pusta uzstāšanos starptautiskos forumos. Saglabājami arī viņa rakstu un brošūru rokraksti.

Arhīva nodošana notika svinīgos apstākļos Igaunijas Valsts arhīva Domakalna pils krātuvē, piedaloties Martam Lāram, Kārlim Pehmem, kurš bija Pusta arhīva glabātājs ASV, Kārelam Pustam junioram u.c.

Par dzīves aicinājumu — būt igaunim

Ernsts Jāksons, pēc ASV Valsts departamenta datiem, ir diplomāts ar vislielāko sava amata stāžu pasaulē.

Dzimis 1905.gada 11.augustā Rīgā vēlākā Igaunijas valsts darbinieka Jiri Jāksona ģimenē, mācījies Rīgas Vācu ģimnāzijā, Latvijas Universitātē studējis lauksaimniecības zinības, Tartu universitātē — jurisprudenci, vēlāk arī Sanfrancisko Linkolna un Ņujorkas Kolumbijas universitātēs. Savu diplomāta karjeru uzsācis kā Igaunijas sūtniecības ierēdnis Rīgā 1918.gadā.

No 1926. līdz 1928.gadam dienējis Skautu bataljonā. 1928. un 1929.gadā bijis Igaunijas Ārlietu ministrijas ierēdnis. No 1929. līdz 1932. gadam — goda konsula sekretārs Sanfrancisko; no 1932. līdz 1965.gadam — Ņujorkā galvenā konsulāta sekretārs, konsula vietas izpildītājs, konsuls; no 1965. līdz 1991. gadam — Igaunijas galvenais konsuls ar vēstnieka pienākumiem; no 1991. līdz 1993.gadam — Igaunijas vēstnieks ASV; no 1991. līdz 1994. gadam —vēstnieks ANO; kopš 1994. gada — Igaunijas misijas ANO konsultants; kopš 1995.gada — konsulārā korpusa vecākais Ņujorkā.

Igaunijas svētdienas avīzes “Pühapäevaleht” 23. februāra numurā ir ievietota plaša intervija ar Rīgā dzimušo Igaunijas diplomātu un arī Igaunijā pazīstamu politiķi un kultūras darbinieku domas par šo interesanto personību.

Pēters Olesks, bibliotēkas direktors: “Ja runā par stabilitāti Igaunijā, tad ir jārunā par Jāksona stabilitāti, kad tauta bija apspiesta un klusējoša, tad viņš cīnījās, vēstīdams pasaulei, ka Igaunijas valsts turpina pastāvēt.”

Mārks Sosārs , kinovīrs: “Manas domas par Jāksonu ir izteiktas 1995.gadā uzņemtajā filmā, kas veltīta viņa 90 gadu un ANO 50 gadu jubilejai. Jāksons ir saglabājis vienas valsts brīvu un neatkarīgu teritoriju Ņujorkā un pildījis diplomāta pienākumus, toties ANO nav pildījusi savus. Varbūt tiešām tā ir atvairījusi trešā pasaules kara briesmas.”

Liktenis ir iekārtojis tā, ka Jāksona misija bijusi nest Igaunijas vārdu pasaulē un tātad arī dzīvot ārpus tās. Pēc paša Jāksona vārdiem, Igaunijā viņš ir bijis armijā un kādu laiku strādājis Ārlietu ministrijā, kopā rēķinot, varbūt pāris gadu. 91 gada vecumā arī nav nodoma atgriezties Igaunijā, jo saknes ir Amerikā, bet Igaunijā nav ne radinieku, ne tuvu draugu. Pārcelšanās būtu pāri spēkiem. Visu mūžu nodzīvojis ar 1929.gadā Igaunijas valsts izdoto diplomātisko pasi, ar kuru viņš togad ieradās ASV. Un, kā atceras diplomāts, ar šo pasi neesot saņēmis vienīgi vīzu uz Austriju.

Intervijas nobeigumā cienījamais diplomāts atzīmē, ka Igaunija ir atbrīvota īstajā laikā, nepastāv iekšzemes briesmas. “Mēs varam runāt muļķības, laikraksti arī publicē šo un to, bet tas viss ir pa tukšo. Mums jāieliek pareizie stūrakmeņi, lai nekad nevienam neienāktu prātā apšaubīt mūsu tautas tiesības būt brīviem. Svarīgākais tādēļ ir ārpolitikas darbs, kaut arī tas valstij dārgi maksā. Pēc viņa vārdiem, igauņu tautai ir daudz priekšnosacījumu, kas ļauj apzināties: tā vēl ilgi pastāvēs, ja būs brīva.

Runājot par kārtējo valdības krīzi, E.Jāksona kungs atzīst: žēl, ka problēmas ir atšķirīgas, bet, ja tādas ir, tās jārisina. Tā, protams, nav labākā reklāma Igaunijai ārzemēs. Igaunijā ir arī pārāk daudz politisko partiju. Sīkpartijas balstās uz populistiskiem saukļiem, bet igauņu tautas interesēs ir priekšplānā redzēt valsti, kurai vajadzīga kopēja aizsardzība un kopīgas intereses.

No pašreizējiem Igaunijas politiķiem E.Jāksons augsti vērtē prezidentu Lennartu Meri un to, kā viņš pārstāv Igaunijas valsti.

P.S. 1995. gadā Ernsts Jāksons viesojās Latvijā, apmeklējot Igaunijas vēstniecību un Rīgas Igauņu biedrību.

Lietuvas Republikā

Par ģenerālprokurora kandidatūru

Lietuvas Seims atbrīvojis no ģenerālprokurora amata Vladu Ņikitinu un atļāvis viņam būt par prokurora vietas izpildītāju līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai.

Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska piedāvāto ģenerālprokurora amata kandidātu – līdzšinējo ģenerālprokurora vietnieku Artūru Paulausku — Seims neapstiprināja. Bez tam izdarīti grozījumi likumā par ģenerālprokurora iecelšanu — tagad kandidatūru var piedāvāt Tieslietu komisija (līdz šim to darīja Valsts prezidents), bet iecelt uz septiņiem gadiem un atlaist ģenerālprokuroru var tikai Seims.

Savā preses konferencē Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks Seima rīcību un labojumus likumā par prokuratūru novērtēja negatīvi.

Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis oficiāli paziņojis, ka iepriekšējā premjera Ādolfa Šļežēviča valdība un prokuratūra bijusi vienota sistēma, kas darbojusies pēc atlases un izdevīguma principa. Ģenerālās prokuratūras vadība no 1992. līdz 1996.gadam pieļāvusi valsts mantas izsaimniekošanu daudzu miljardu apmērā, nav apturējusi ne bijušo kolhozu, ne banku īpašumu izlaupīšanu. Tādēļ neviens no līdzšinējiem ģenerālās prokuratūras vadītājiem nevar turpināt to vadīt.

Par Būtiņģes termināla akcijām

Ažiotāža šobrīd Lietuvā ir arī ap Būtiņģes naftas terminālu un tā akciju paketi. Lietuvas premjerministrs Ģedimins Vāgnoris uzskata, ka šī ažiotāža ir saistīta ar tuvojošamies pašvaldību vēlēšanām.

Jautājumā par Būtiņģes naftas termināla akcijām Lietuvas prezidents un premjers ir vienisprātis. Saskaņā ar pērn decembrī pieņemto lēmumu valstij jāpārvalda ne mazāk kā 34 procenti termināla akciju, bet citiem investētājiem — ne vairāk kā 33 procenti akciju. Šāds akciju sadalījums nodrošina valstij nepieciešamo kontroli.

Svarīga ir arī Krievijas pozīcija Būtiņģes jautājumā. Tai būtu jākļūst skaidrai marta vidū, kad Lietuvas saimniecības ministrs Vincs Babiļus tiksies ar Krievijas naftas koncernu “Lukoil” un “Juka” prezidentiem. V.Babiļus uzskata, ka nopietni jāpiedāvā krieviem pirkt Būtiņģes akcijas, jo bez tā arī Rietumu uzņēmumi neinvestēs naudu šajā uzņēmumā. Rietumiem ir vajadzīgas garantijas, ka Krievijas nafta plūdīs caur Būtiņģes terminālu. Lietuvas valdība uzskata, ka Būtiņģes terminālam ir perspektīva tikai tad, ja caur to plūdīs daļa no tās naftas, kas tagad tiek eksportēta caur Latviju. Tādējādi Būtiņģe būtu vairāk eksporta nekā importa termināls.

Par Lietuvas oficiālajām aktivitātēm

“Latvijas Vēstneša” rīcībā ir Lietuvas Republikas oficiālais izdevums “Valstybes žinios” (Valsts ziņas). Šim izdevumam ir vairākas nodaļas: Lietuvas Republikas likumi; Starptautiskie līgumi; Lietuvas Republikas prezidenta dekrēti; Lietuvas valdības lēmumi; Lietuvas bankas, ministriju, departamentu, valdības un citu iestāžu pieņemtie juridiskie dokumenti, kā arī informatīvi ziņojumi.

Šī izdevuma 11.numurā publicēti vairāki Lietuvas līgumi ar ārvalstīm (Ukrainu, Vāciju) par sadarbību finansu un ekonomikas jomā, vispusīgas sadarbības līgums ar Flandrijas valdību, šos līgumus ratificējošie dokumenti, kā arī Lietuvas Republikas Saimniecības ministrijas svarīgāko funkciju apstiprinājums.

Publicēti dažādi Lietuvas valdības lēmumi: par importa atvieglojumiem; par Lietuvas rajonu pārvaldnieku maiņu; par daļējiem grozījumiem lēmumā par kases aparātu izmantošanu (kases aparāti nav nepieciešami vietās, kurās vairāk nekā 60 procentu preču apgrozījuma veido periodiskā prese, lauka (ielas) tirdzniecības vietās, teātros, advokātu un notāru birojos, kā arī sīkuzņēmumos, kuru pēdējo triju mēnešu ieņēmumi skaidrā naudā nepārsniedz astoņus tūkstošus litu. (Atgādinām, ka viens lits ir 13 santīmu) medījamo zvēru un putnu uzskaites noteikumi; ar naftas produktu importu, eksportu un pārdošanu saistīto licencēto uzņēmumu saraksts; nekustamu kultūras vērtību (arheoloģisko, kultūras, memoriālo vietu un arhitektūras pieminekļu) saraksts, kā arī citi lēmumi.

12.numurā publicēti Lietuvas Republikas likumi par bēgļu statusu (ANO 1951.g. Konvencijas ratifikācija), par Lietuvas Republikas pretošanās (1940—1990) kustības dalībnieku tiesisko statusu (par brīvības cīņu dalībnieku — brīvprātīgo karavīru, partizānu un to atbalstītāju noteikšanu, apbalvošanu ar ordeņiem, medaļām, naudas prēmijām, kā arī par pabalstu piešķiršanu šiem cilvēkiem vai viņu piederīgajiem un karavīru dienesta pakāpju atzīšanu).

Publicēts Lietuvas un Itālijas līgums par sadarbību kultūras, izglītības un zinātnes jomā un šī līguma ratifikācijas dokuments.

Publicēti valdības lēmumi par zinātnieku un pedagogu darba apmaksu, resp., algas palielināšanu un dažādām piemaksām; par nodokļu policijas izveidošanu utt., kā arī 1997.gada budžets zinātnes un izglītības iestādēm.

Tālāk lasāms Satiksmes ministrijas nolikums par civilo lidmašīnu avāriju vai incidentu pētīšanu, Vides aizsardzības ministrijas lēmums par zvejas atļaujām Baltijas jūrā, Veselības aizsardzības ministrijas pavēle par insulīna lietošanu un citi dokumenti.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim” —

par Igauniju — Katrīna Ducmane,

par Lietuvu — Evija Liparte