Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Diplomātija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.1997., Nr. 66/67 (781/782) https://vestnesis.lv/ta/id/42511

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas Apvienotās Latvijas – EBTA komitejas lēmums Nr.1

Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu Brīvās tirdzniecības līguma B protokola izmaiņām

Vēl šajā numurā

06.03.1997., Nr. 66/67 (781/782)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

diplomātija

Par Latvijas un Igaunijas ārlietu ministru tikšanos

Vakar, 5. martā, Pērnavā LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Igaunijas Republikas ārlietu ministru Tomasu Henriku Ilvesu.

V.Birkavs un T.H.Ilvess vienojās, ka abu valstu ārlietu ministri turpmāk tiksies regulāri.

Sarunas dalībnieki pārrunāja Latvijas un Igaunijas attiecību attīstību. Ministri bija vienisprātis, ka tās attīstās dinamiski un konstruktīvi.

Šajā sarunā abi ministri apsprieda jautājumus, kas prasa abu valstu saskaņotu un enerģisku rīcību. Abas puses apņēmās saskaņot un parakstīt Līgumu par netarifu barjeru atcelšanu, kā arī turpināt Baltijas muitas ūnijas projekta izpildi, piesaistot Eiropas Savienības ekspertus. Baltijas muitas ūnijai jāatbilst ES kritērijiem un jāveicina Baltijas valstu iekļaušanās Eiropas Savienībā.

V.Birkavs un T.H.Ilvess pārrunāja abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī pievērsa uzmanību aktuāliem jautājumiem, kas ietekmē šo procesu. V.Birkavs darīja zināmu Latvijas valdības plānu, kā nostiprināt Latvijas austrumu robežu. Sarunas dalībnieki apsprieda sadarbību Baltijas Jūras valstu padomē.

V.Birkavs un T.H.Ilvess apmainījās viedokļiem par sadarbību ar Krievijas Federāciju. V.Birkavs uzsvēra, ka Latvija un Igaunija joprojām konsekventi īsteno savas ārpolitikas stratēģiskos mērķus, ieskaitot sadarbību ar Krievijas Federāciju, un norādīja, ka šajā sadarbībā skaidri iezīmējušās pozitīvas tendences.

ĀM preses centrs


Par tūrisma attīstību Baltijas jūras novadā

Vakar, 5.martā, Rīgā, viesnīcā “Hotel de Rome”, notika Baltijas jūras tūrisma programmas dalībnieku sanāksme. Sanāksmi atklāja Baltijas Jūras valstu padomes priekšsēdētājs, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Sanāksmē piedalījās augstas amatpersonas, kuru darbība saistīta ar tūrismu, no Eiropas Padomes, Dānijas, Anglijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas un Zviedrijas.

Sanāksmes dalībnieki sprieda par Baltijas jūras reģionu kā tūrisma objektu, par Baltiju XXI gadsimtā, kā arī iepazīstināja ar Baltijas jūras reģiona tūrisma attīstības un sadarbības programmu BALDER.

ĀM preses centrs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”


Par Latvijas un Baltijas vietu Eiropā

Diskusija Rīgas Diplomātiskajā salonā

“Eiropas Savienības un Ziemeļeiropas jaunā dimensija” — tāds bija nule Rīgas Diplomātiskajā salonā, Žurnālistu namā, notikušās apaļā galda diskusijas temats. Diskusiju vadīja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, piedalījās Izraēlas, Nīderlandes, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, ASV un vairāku citu valstu vēstnieki. Diskusijas ievadā ārlietu ministrs Valdis Birkavs izklāstīja savu viedokli par Baltijas jūras valstu reģiona ģeopolitisko lomu plašākā vēsturiskā skatījumā. Šis reģions bijis Eiropas valstu uzmanības centrā jau XIII gadsimtā. Tālāk ministrs atgādināja, ka vēl nesen, aukstā kara laikā, Baltijas reģions nepastāvēja pat kā jēdziens.

“Pēdējā laika ekonomiskā attīstība ir cerīga visam Baltijas reģionam, “uzsvēra V. Birkavs, izsakot prognozi, ka jau drīzā nākotnē Baltijas reģions sava izdevīgā ģeopolitiskā stāvokļa dēļ varētu kļūt par sava veida ekonomiskās attīstības “tīģeri”, salīdzinot ar vairākam dinamiskām Dienvidaustrumāzijas valstīm. Ļoti svarīga Eiropas kontekstā ir Ziemeļvalstu līdzdalība Baltijas jūras reģionā. Arī Baltijas jūras un Vidusjūras reģiona valstu sadarbība nodrošina zināmu līdzsvaru Eiropas kopīgajā politikā. Ārlietu ministrs arī izteica savu viedokli par valstīm, kuras ietilpst Baltijas jūras reģionā, ņemot vērā ne tikai tiešo ģeogrāfisko klātbūtni. V. Birkavs pozitīvi novērtēja faktu, ka Baltijas jūras reģionam pievienojusies Norvēģija un nesen arī Islande, kā arī interesi par šo reģionu izrādījusi Ukraina un Baltkrievija.

Ārlietu ministrs augstu novērtēja formulas “3 + 5” faktoru Baltijas valstu un visa Baltijas jūras reģiona attīstībā, uzsverot, ka šis princips radies organiski tūdaļ pēc auksta kara beigām un nepārprotami akceptēts starptautiskajā politikā. V. Birkavs uzsvēra, ka Baltijas jūras reģiona attīstībā ļoti būtiska bijusi Zviedrijas un Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā. “Es gribētu, lai arī Krievija ļoti nopietni vērtētu Baltijas Jūras valstu padomi,” teica Valdis Birkavs un uzsvēra, ka 1996. bijis lūzuma gads, Baltijas jūras reģionam veidojoties par makroekonomisku vienību. Un Latvijas ārlietu ministrs savā pērnā gada vizīšu sērijā pa Dienvidaustrumāzijas valstīm sarunās allaž uzsvēris, ka piedāvā iespējamajiem sadarbības partneriem ne tikai 2, 5 miljonus cilvēku lielo Latvijas tirgu un pat ne tikai 8 miljonus lielo Baltijas valstu tirgu. “Es viņiem piedāvāju 115 miljonus cilvēku lielo Baltijas jūras reģiona tirgu,” uzsvēra Valdis Birkavs. Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas Jūras valstu padome, kurā Latvija šobrīd ir prezidējošā valsts, ir laba politiskās izglītošanās skola, gūtā pieredze dos rezultātus jau tuvākajos gados. Par simbolisku “augstu atzīmi” šajā “skolā” V. Birkavs nosauca iecerēto vienpadsmit valstu ministru prezidentu tikšanos Rīgā šī gada 26. un 27. septembrī.

Diskusijā pēc Latvijas ārlietu ministra uzstāšanās Izraēlas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Odeds Bens Hurs izteica viedokli, ka šodienas pasaulē zūd robežšķirtnes, tādēļ būtu jāpalūkojas uz starptautiskām organizācijām jaunā redzesleņķī. Savukārt Valdis Birkavs uzsvēra, ka pašreiz pasaulē starpvalstu attiecībās vērojama tendence no ģeopolitiskiem principiem pāriet uz ģeoekonomiskiem un ka pasaules globalizācijas procesi noris caur reģionālo attīstību. Latvijas ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka Krievija savā ilgtermiņa stratēģiskajā attiecību koncepcijā piedāvājusi Baltijas valstīm neitralitāti kā tradicionālu mūsu valstu pozīciju. Taču Baltijas valstis reiz jau deklarēja savu neitralitāti, un pasaulei labi zināms, kādu cenu mēs par to samaksājām.

Dānijas vēstnieks Latvijā Maikls Mecs Merks uzsvēra, ka reģionālā sadarbība, kas aizvien sekmīgāk attīstās, Latvijai varētu būt arī labs mācību laiks. Savukārt V. Birkavs atzīmēja, ka arī Krievija pašlaik meklē savu ģeopolitisko identitāti.

Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons un Nīderlandes vēstnieks Ludvikas van Uldens ieteica lietot pozitīvas metaforas, runājot par Latvijas ieguldījumu Baltijas Jūras valstu padomē.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!