Sarunā pie Valsts prezidenta — partiju un frakciju vadītāji

Trešdien, 5.martā, Rīgas pilī pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas ar viņu tikās visu Saeimā pārstāvēto frakciju un partiju vadītāji. Valsts prezidents rosināja politiķus analizēt pēdējo gadu procesus valsts politikā un izteikt prognozes, ņemot vērā to, ka sabiedrībā vērojama politiķu autoritātes krišanās un uzticības zudums politiskajām partijām. “Kā Valsts prezidents un cilvēks, kurš nav nevienā partijā, esmu ieinteresēts, lai partijas attīstītos virzienā, kas ļautu prognozēt valsts nākotni. Pēdējā laikā jūtams pesimisms un neticība tautā pret visām valsts atbildīgajām institūcijām. Esmu ieinteresēts, lai šī situācija mainītos,” uzsākot sarunu, teica G.Ulmanis.

Pirms politiķi izteica savus viedokļus, Valsts prezidents pauda pārliecību, ka “zem pagātnes neviens nav tiesīgs pavilkt svītru”. “Viena lieta ir likumi, kas definē ierobežojumus, bet, manuprāt, vairāk jādomā par morāles principiem, kas ir mūžīgi un daudzkārt stabilāk nosaka attiecības sabiedrībā,” piebilda G.Ulmanis.

Divas stundas ilgajā sarunā politiķi izteica savas pārdomas par pagātnes mantojumu un prognozēja valsts attīstības modeli. KDS partijas priekšsēdētājs Paulis Kļaviņš aicināja būt iecietīgiem pret sevi un savu tautu, jo okupācijas sekas visvairāk ietekmējušas iedzīvotāju morāli.

LZS frakcijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva, tāpat kā P.Kļaviņš, atzina, ka šis morālās krīzes process ir dabisks, kam jādzīvo cauri, piebilstot, ka visbūtiskākais jautājums šobrīd ir — atgūt tautas uzticību, kas lielā mērā zaudēta.

DPS pārstāvis Ints Cālītis teica, ka Latvijai kopumā nav veicies ar demokrātijas tradīciju veidošanu, jo, viņaprāt, arī Kārļa Ulmaņa rīcība 1934.gadā un seši gadi pēc tam esot jāsummē klāt okupācijas gadiem. Atsevišķi politiķi šādam viedoklim oponēja.

Zaļās partijas priekšsēdētājs Oļegs Batarevskis atzina, ka Latvijas sabiedrība vēl nav gatava darboties partijās: “Par nožēlu vairākums mūsu partiju ir tikai politikāņu grupējumi, kas cīnās par varu un tiem labumiem, ko vara var dot. Patiesas partiju demokrātijas Latvijā pašlaik nav, jo tauta nesaredz politisko instrumentu partiju darbībā.”

LC pārstāvis Jānis Lagzdiņš izteica nožēlu, ka Latvijā nav atklāti izvērtēta pagātne uzreiz pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. J.Lagzdiņš arī atzina, ka būtu jāpublicē ne tikai represēto, bet arī represētāju vārdi. Deputāts iestājās par maksimālu atklātību, izvērtējot pagātnes mantojumu. “Ar likumu palīdzību labot var maz. Mūsu tauta pārāk ilgi ir dzīvojusi situācijā, kad mūs vadījuši spēki no malas.”

LNNK frakcijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins atzina, ka normāla partiju darbība iespējama tikai tajās valstīs, kurās izveidojusies vidusšķira, un prognozēja, ka vismaz divu tuvāko Saeimu laikā būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Tomēr A.Kiršteins pauda pārliecību, ka vidusšķira Latvijā veidojas un tas viešot cerības.

TB priekšsēdētājs Māris Grīnblats izteicās, ka Latvijas politiskajā sistēmā ir trūkumi, tomēr noliedza, ka tos varētu novērst ar izmaiņām Satversmes pamatprincipos. M.Grīnblats uzskata, ka Latvijā butu pakāpeniski jāsamazinās partiju skaitam. TB vadītājs izteicās par visstingrāko vēršanos pret tiem deputātiem, kas vienas Saeimas sasaukuma laikā maina savu partijas piederību, tomēr atzina, ka šādu sankciju ieviešana būtu jāsāk līdz ar nākamo Saeimu.

Sarunas beigās G.Ulmanis izteica gandarījumu par domu apmaiņu un apliecināja, ka šāda tikšanās nebūs vienreizējs notikums, bet diskusija par pagātnes mantojumu, morāli un pilitiskās sistēmas veidošanos Latvijā turpināsies. G.Ulmanis nolēmis drīzumā par šo pašu jautājumu diskutēt ar Latvijas iedzīvotājiem, apmeklējot lauku rajonus un pilsētas.

Valsts prezidenta preses dienests