Sarunā pie Valsts prezidenta — partiju un frakciju vadītāji

Turpinājums no 1.lpp.

Zaļās partijas priekšsēdētājs Oļegs Batarevskis atzina, ka Latvijas sabiedrība vēl nav gatava darboties partijās: “Par nožēlu vairākums mūsu partiju ir tikai politikāņu grupējumi, kas cīnās par varu un tiem labumiem, ko vara var dot. Patiesas partiju demokrātijas Latvijā pašlaik nav, jo tauta nesaredz politisko instrumentu partiju darbībā.”

LC pārstāvis Jānis Lagzdiņš izteica nožēlu, ka Latvijā nav atklāti izvērtēta pagātne uzreiz pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. J.Lagzdiņš arī atzina, ka būtu jāpublicē ne tikai represēto, bet arī represētāju vārdi. Deputāts iestājās par maksimālu atklātību, izvērtējot pagātnes mantojumu. “Ar likumu palīdzību labot var maz. Mūsu tauta pārāk ilgi ir dzīvojusi situācijā, kad mūs vadījuši spēki no malas.”

LNNK frakcijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins atzina, ka normāla partiju darbība iespējama tikai tajās valstīs, kurās izveidojusies vidusšķira, un prognozēja, ka vismaz divu tuvāko Saeimu laikā būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Tomēr A.Kiršteins pauda pārliecību, ka vidusšķira Latvijā veidojas un tas viešot cerības.

TB priekšsēdētājs Māris Grīnblats izteicās, ka Latvijas politiskajā sistēmā ir trūkumi, tomēr noliedza, ka tos varētu novērst ar izmaiņām Satversmes pamatprincipos. M.Grīnblats uzskata, ka Latvijā butu pakāpeniski jāsamazinās partiju skaitam. TB vadītājs izteicās par visstingrāko vēršanos pret tiem deputātiem, kas vienas Saeimas sasaukuma laikā maina savu partijas piederību, tomēr atzina, ka šādu sankciju ieviešana būtu jāsāk līdz ar nākamo Saeimu.

Sarunas beigās G.Ulmanis izteica gandarījumu par domu apmaiņu un apliecināja, ka šāda tikšanās nebūs vienreizējs notikums, bet diskusija par pagātnes mantojumu, morāli un pilitiskās sistēmas veidošanos Latvijā turpināsies. G.Ulmanis nolēmis drīzumā par šo pašu jautājumu diskutēt ar Latvijas iedzīvotājiem, apmeklējot lauku rajonus un pilsētas.

Valsts prezidenta preses dienests