Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna dinejā par godu Viņa ekselencei Ungārijas Republikas prezidentam Rīgas pilī, 6.marta vakarā

Jūsu ekselence, augsti godātais Prezidenta kungs!

Dāmas un kungi!

Šajā Latvijai godpilnajā dienā vēlos jūs sveikt vēsturiskajā Rīgas pilī. Jūsu valsts vizīte ir spilgts apliecinājums Latvijas un Ungārijas attiecību jaunai pakāpei un jaunam briedumam. Tā ir jauna lapaspuse tradicionāli draudzīgajās, savstarpējās izpratnes un atbalsta garā veidotajās divpusējās attiecībās.

Neviļus nāk prātā domas par vēsturi. Senatnīgās Rīgas pils mūri un Baltijas metropole Rīga atrodas Daugavas krastos, kur izsenis blakus latviešiem dzīvojusi ungāriem radniecīgā tauta lībieši. Līvi, kas kopā ar latviešiem veido modernās latviešu nācijas pamatu atjaunotajā Latvijā. Latvijas un Ungārijas radniecīgās saites nāk no pašas senatnes dzīlēm.

Apbrīnojami, bet cik gan Latvijas un Ungārijas likteņi ir bijuši līdzīgi. Abas tautas ir bijušas pakļautas gan tuvāko, gan tālāko kaimiņu tīkojumiem. Abas puses ir kā salas, kas pārdzīvojušas un izdzīvojušas dažādos vētrainās vēstures brīžos. Tiešām, Ungārijas tauta ir likteņa plosīta. Savukārt Latvijas tauta kļuva nesalaužama vienotajā lūgšanā “Dievs, svētī Latviju!” Tieši dramatiskā vēsturiskā pieredze veido nācijas garu. Lieliska ir tā organiskā sasaiste tūkstošgadīgajā Ungārijā starp veco un jauno, starp vēsturi un tagadni, starp savu tradīciju, kultūras, mākslas uzmanīgu saglabāšanu un atvērtību jaunajam.

Vēsturiskā, simboliskā Latvijas un Ungārijas tautu sasaiste kļuvusi nesaraujama kopējā cīņā pret totalitārismu un komunismu, kas bija pakļāvis lielu daļu Eiropas. Brīvības un demokrātijas gars bija dzīvs un nesalauzts. Latvija ar godpilnu cieņu izturas pret tiem upuriem, kas nežēloja savas dzīvības traģiskajā 1956.gadā. Ungāru tautas un jūsu, Prezidenta kungs, uzsāktā cīņa pret nedabisko, vardarbīgi uzspiesto režīmu un naidīgo ideoloģiju deva cerību pasaulei. 1956.gada notikumi aizskāra sirdis Latvijā, vienoja tautas augstākajam mērķim — brīvībai un neatkarībai. Tikai tagad, gadsimtu un gadu tūkstošu mijā, šie cēlie mērķi sāk īstenoties un iegūt konkrētākas aprises — veidojas jauna, demokrātiska un vienota Eiropa.

Latviju un Ungāriju vieno atmodas laika solidaritāte un izpratne par jauno Eiropu, tās nākotnes redzējums. Abu valstu kopējie mērķi — pilnasinīga iekļaušanās demokrātiskajā Eiropā un tās struktūrās — padara mūsu sadarbību stipru gan politiski, gan ekonomiski. Pašreizējie procesi, dramatiskās pārmaiņas Eiropā un pasaulē kopumā aktualizē saskaņotu, izkoptu un ciešu sadarbību, kas veicinātu visa brīvību atguvušā reģiona integrāciju kvalitatīvi jaunā Eiropā. Tas ir vienīgais ceļš uz tautu sadarbībai labvēlīgu vidi. Tas ir ceļš uz nāciju un tautu savdabīguma saglabāšanu nākotnei. Tas ir ceļš uz mūsu daudzcietušo tautu labklājību. Integrācija ir veids un priekšnoteikums, kā vairot drošību Eiropā un pasaulē. Jaunā Eiropa jābūvē, lai izskaustu naidu un neiecietību. Demokrātijai un tautu labklājībai jākļūst par jaunās Eiropas mājas stūrakmeni.

Latvijas ārpolitiskie mērķi ir iekļaušanās valstij un tautai dabiskajā, eiropeiskajā vidē. Latvijas bažas un rūpes par Eiropas drošību un demokrātijas ideāli diktē nepieciešamību ātri iekļauties padziļinātajā Eiropas integrācijā. Integrācijas centieni mobilizē un veicina demokratizācijas izplatību gan Latvijā, gan arī starp kaimiņiem. Latvija vēlas būt droša un stabila tās kaimiņiem, pakāpeniski paplašināt uzticības zonu. No vienotās jaunās Eiropas izveides procesiem nevar izslēgt nevienu — nedz lielu, nedz mazu valsti. Tas ir komplekss jautājumu loks, kas saskaņojams ar brīvu demokrātisku tautu izvēli. NATO pārveide par jauno NATO — tā klasiskā aizsardzības rakstura maiņa uz Eiropas drošības būves pamatbalstu ir ceļš, kā novērst aizsardzības politiku nacionalizāciju, traģisko vēsturisko kļūdu — naidīgu savienību un to strīdu konsekvencēm — atkārtošanos. Būvējot jauno Eiropas māju, jāuzklausa katra balss, jāievēro katras valsts patiesās intereses. Latvijas identitātes saglabāšana un tālākā attīstība ir cieši saistīta ar Eiropas identitāti — Eiropas Savienību un NATO.

Latvijas un Ungārijas divpusējās attiecības sekmīgi attīstās, kopējā Eiropas integrācijas kontekstā. Abu valstu attiecības savstarpēji bagātinās ar to pieredzi, ko gūstam, risinot pārejas posma uzdevumus, pārstrukturējot valstu ekonomiku atbilstoši brīvā tirgus principiem. Šis ir atbildīgs laiks, kas prasa politisku gribu drosmīgi veikt nepieciešamās pārmaiņas. Tā ir arī mūsu tautu starptautiskā atbildība par iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem lēmumiem. Latvija vēlas tālāk padziļināt divpusējās attiecības ar Ungāriju kā esošo un nākamo partneri vienotajā Eiropā. Latvija ar prieku un apbrīnu raugās uz to progresu un panākumiem, ko guvusi Ungārija sekmīgā integrācijā demokrātiskajās Eiropas institūcijās. Latvija ir pārliecināta, ka Ungārija turpinās sniegt atbalstu vienotas Eiropas modelēšanā visām tautām un valstīm, kas iestājas par tiem pašiem kopīgajiem demokrātiskajiem ideāliem un cilvēciskajām vērtībām.

Latvija un Ungārija ir izveidojusi savstarpējos līgumtiesiskos pamatus, ko jāturpina pilnveidot tālāk. Šīs vizītes laikā noslēgtie līgumi būtiski tuvina un aktivizē sadarbību vēl vairākos virzienos. Tā sapratne un draudzība, kas veidojas, kļūst par drošu ķīlu tālākai auglīgai sadarbībai.

Pasaules kultūra nav iedomājama bez tam garīgajām vērtībam, kas nākušas no skaistās Ungārijas zemes. Belas Bartoka, Ferenca Lista mūzika ir sirdīs katram. Ungārijas rakstnieku, dzejnieku, arhitektu, mākslinieku devums jau sen ir kļuvis par visas cilvēces kopējo bagātību. Pasaule tiecas apbrīnot brīnišķīgo Donavas pērli — Budapeštu, veldzēties Balatonā, baudīt karalisko tokajieti un mesties ugunīgajā čardašā.

Jūsu ekselence!

Dāmas un kungi!

Vēlos izteikt pārliecību, ka Ungārijas prezidenta vizīte Latvijā dos impulsu un aizsāks jaunu posmu mūsu valstu un tautu sadarbībā. Esmu pārliecināts, ka abu valstu draudzība un labklājība turpinās attīstīties un nostiprināties. Vēlos pacelt šo glāzi par Ungārijas un Latvijas, par jūsu, Genca kungs, veselību un tālākajiem panākumiem!