Ungārijas Republikas prezidenta Ārpāda Genca uzruna dinejā Rīgas pilī, 6.marta vakarā

Cienījamais Prezidenta kungs un Ainas kundze! Kundzes un kungi, mīļie draugi!

Savā un Ungārijas delegācijas vārdā sirsnīgi pateicos par draudzīgo uzņemšanu. Domāju, ka Latvijas Republikā pavadītais laiks paliks manā atmiņā kā viens no visskaistākajiem iespaidiem. Man sagādā lielu prieku, ka šī vizīte ir notikusi, un esmu pārliecināts, ka mūsu sarunas Rīgā tuvinās mūsu valstis un dos jaunu impulsu mūsu attiecību attīstībā.

Pirms 75 gadiem Ungārija atzina neatkarīgo Latvijas Republiku, taču tās daudzsološo attīstību apturēja svešas valsts okupācija. Ungārija sirdī nekad nav atzinusi gandrīz piecdesmit gadus ilgstošo Latvijas okupāciju, tādēļ apsveicam no visas sirds mūsu draugus latviešus, kuri pirms sešiem gadiem atjaunoja nacionālo suverenitāti.

Pastāvīgās latviešu valsts pirmais posms ilga mazāk nekā divus gadu desmitus, tomēr tā tradīcijas un vērtības nav zudušas, tās atjaunojušās un joprojām ir dzīvas. Šodien Latvijā ir demokrātija un tirgus ekonomika, jo no jauna sasniegtā neatkarība vienlaikus atvēra ceļu uz pilnīgu politiskās sistēmas nomaiņu. Latvijas Republika atkal varēja aizņemt tai piederošo vietu demokrātisku un brīvu tautu vidū.

Ar prieku varu pateikt, ka ungāru un latviešu attiecības kā pagātnē, tā arī tagadnē bijušas bez konfliktiem un mūsu tautas izrādījušas viena otrai lielas simpātijas. Vēstures viesuļi ilgu laiku nepieļāva paplašināt abu valstu attiecības, bet mūsdienās ir labvēlīgi apstākļi sadarbībai visās jomās. Kopš diplomātisko kontaktu atjaunošanas ir pagājuši gandrīz seši gadi, tomēr es nevaru apgalvot, ka Ungārijas un Latvijas attiecības atbilst oficiālo sakaru sniegtajām iespējām. Es esmu pārliecināts, ka lēno gaitu uz progresu nevar izskaidrot ar vienaldzību. Droši vien grūtības ceļu meklēšanā ir lielākas, nekā mēs agrāk bijām domājuši.

Izšķirošajos deviņdesmito gadu notikumos Latvija un Ungārija nežēloja spēkus, un arī tagad mums darāmā nav mazāk. Tomēr pagājušo gadu sasniegumi rada pamatotu optimismu. Personiskie kontakti starp mūsu politiķiem kļuvuši aktīvāki, sācis pieaugt tirdzniecības apjoms, esam sākuši sagatavot divpusējos līgumus, ar kuriem ir jārada juridiskais pamats mūsu attiecību attīstīšanai visās jomās.

Es domāju, ka līdz šim ir izveidoti apstākļi, lai mūsu sadarbība sāktu savu dabisko gaitu. Tas nozīmē, ka pēc politiķu satikšanās praktiskie uzdevumi būs jārisina ekonomikas, finansu, ražošanas un kultūras jomu pārstāvjiem. Ceru, ka uzņēmēji, kas mani pavada vizītē, piekrīt šai domai un pēc mūsu atgriešanās Ungārijā būs apmierināti ar Latvijā gūto pieredzi. Vēlu, lai mūsu partneriem Latvijā būtu līdzīgi iespaidi Ungārijā.

Pērn Rīgā tika atklāts mūsu tirdzniecības birojs, ar to tika atzīts, ka starp mūsu valstīm ir abpusēja interese. Joprojām aktuāls ir jautājums par Ungārijas goda konsula Latvijā iecelšanu, jo arī starp 1921. un 1940. gadu tiešie kontakti starp mūsu valstīm izrādījās ļoti veiksmīgi. Runājot par sakaru attīstības iespējām, nedrīkst aizmirst, cik svarīgi ir kontakti starp abu valstu pilsoņiem, iepazīšanās ar otras tautas kultūras vērtībām, jo šodien mūsu zināšanas par to nav pietiekamas.

Šodien sarunās ar Prezidenta kungu mēs konstatējam, ka Ungārijas un Latvijas vispārējās politisko vērtību sistēmas sakritība lielā mērā veicina mūsu sadarbību. Mūsu mērķi ir vienādi arī tādēļ, ka abas valstis grib piederēt pie atjaunotās Eiropas augsta līmeņa integrācijā. Viens no Ungārijas ārpolitikas pamatprincipiem ir vēlēšanās iestāties attīstītas Eiropas organizācijās. Pamatojoties uz mūsu darbu integrācijas sagatavošanā un tai noteikto kritēriju pildīšanā, mums ir tiesības cerēt, ka Ungārija būs viena no jaunām loceklēm NATO un Eiropas Savienībā. Mēs esam ieinteresēti, lai valstis, kuras atbilst dalībvalsts kritērijiem, tiktu pēc iespējas ātrāk uzņemta šajās organizācijās. Es varu paziņot, ka iespēju robežās atbalstīsim Latvijas Republikas centienus iestāties eiroatlantiskajās organizācijās.

Baltijai ir ārkārtēja nozīme Eiropas drošības saglabāšanā, un to pilnībā apzinās visi starptautiskās politikas dalībnieki. Efektīvu un uzticamu kopeiropeisku drošības sistēmu var izveidot tikai tad, ja ņem vērā katra dalībnieka intereses un ja pats dalībnieks arī ir gatavs kompromisiem. Ir politiķi, kuri Eiropas drošības būtību interpretē citādi nekā mēs, un mēs labi zinām pagātni, kuras nepatīkamie refleksi reizēm ir visai jūtami. Mēs joprojām esam pārliecināti, ka Eiropas valstu sadarbība un drošība ir viena un nedalāma, un tam ir nepieciešama visu atbildīgo politiķu piekrišana sadarboties. Ungārija un Latvija jau tagad ir gatavas sadarbībai. Esmu pārliecināts, ka esam izveidojuši tos sadarbības mehānismus, kurus varēsim izmantot arī vēlāk, jau kā eiroatlantisko organizāciju dalībniekus.

Cienījamais prezidenta kungs! Šīs dienas sarunas ar jums stiprināja manu optimismu, ka mēs varam dot impulsu Ungārijas un Latvijas attiecību plašākai attīstībai. Es varēju pārliecināties, ka mums abiem ir politiska griba un abi esam ieinteresēti paplašināt mūsu sadarbību. Sirsnīgi ceru, ka nākamajā mūsu tikšanās reizē mēs jau varēsim vērtēt rezultātus.

Es gribētu uzsaukt tostu uz Prezidenta kunga, Ainas kundzes, visu mīļo viesu veselību, uz Latvijas Republikas pilsoņiem, uz Latvijas panākumiem pagātnē un nākotnē, uz Latvijas diplomātijas tālāku stiprināšanos, uz mūsu valstu attiecībām, uz mūsu kopīgo nākotni Eiropā!