Preses konferences

Konkurences pieaugums: iespējas un priekšrocības

Vakar, 6.martā, Zemkopības ministrijas preses konferencē runāja par pašreizējo situāciju Latvijas un Baltijas pārtikas produktu tirgū.

Valsts labības biroja direktors Arnis Bērziņš teica, ka labības tirgū līdz jaunajai ražai paredzams 298 000 tonnu graudu iztrūkums. Lielāko īpatsvaru gaidāmajā deficītā radīs lopbarības graudi — 248 000 tonnu. Varētu pietrūkt arī pārtikas kviešu, bet tas būs nenozīmīgs daudzums, ko, visticamāk, varēs iepirkt tepat Baltijas valstīs. Domājams, ka jāimportē būs pārtikas rudzi — aptuveni 20 000 tonnu, tādēļ šiem graudiem tiks samazināta ievedmuita. Dzērienu ražošanai vajadzēs importēt ap 33 000 tonnu graudu. Tradicionāli stabila situācija ir ar miežiem un auzām, un patīkami, ka “Rīgas dzirnavnieks” spēj nodrošināt auzu pārslu ražošanu ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas tirgum.

Pretēji satraucošajām prognozēm Baltijas valstu brīvais lauksaimniecības preču tirgus, kas sāka darboties 1.janvārī, nav sagrāvis Latvijas graudu tirgu. Igaunija vienmēr ir brīvi atļāvusi eksportēt un importēt pārtikas preces, un vadošā loma Igaunijas labības tirgū pašlaik ir Vācijas un Somijas uzņēmējiem. Viņi pārņēmuši Igaunijas maizes ražošanas uzņēmumus, līdz ar to nepieciešamie graudi tiek importēti no Somijas un Vācijas. Tātad no Igaunijas puses mūsu labības tirgus ietekmēts netiek.

Arī Lietuva pašreiz nelaužas mūsu labības tirgū, jo viņi ir izdarījuši līdzīgu kļūdu kā mūsu valsts 1992.gadā. Proti, banka ir kreditējusi liela graudu daudzuma iepirkšanu ārzemēs un tagad valsts noliktavas ir pilnas ar graudiem par 170 ASV dolāriem tonnā. Noieta šiem graudiem, protams, nav, un arī bankas kredīts dzēsts netiek. No dienvidu kaimiņiem (pārsvarā kontrabandas ceļā) Latvijā ieplūst Lietuvas milti. To cena ir nedaudz zemāka, bet kvalitāte krietni vien atpaliek no mūsu dzirnavnieku maluma. Diemžēl, iepakoti līdzīgi kā mūsu uzņēmumos, šie milti piepilda Lavijas tirgu. Domājams, ka diezgan ievērojams nelegāli ievesto miltu daudzums tiek fasēts Ventspilī.

Tomēr kontrabanda nav pieņēmusi milzīgus apmērus, un mūsu graudu pārstrādes uzņēmumi strādā tāpat kā pirms pāris gadiem.

Domājot par nākamā gada graudu ražu, pēc 1.jūnija tiks paaugstināti ievedmuitas tarifi, lai visi iespējamie līdzekļi būtu novirzīti mūsu zemnieku izaudzēto graudu iepirkšanai.

“Rīgas dzirnavnieks” un “Jelgavas dzirnavnieks” jau uzsākuši slēgt līgumus ar zemniekiem par pavasara sējas kreditēšanu (un graudu iepirkšanu rudenī). Martā un aprīlī līgumus sāks slēgt arī “Rēzeknes dzirnavnieks” un “Daugavpils dzirnavnieks”, kas paredz kredītos izsniegt zemniekiem 800 000 latu.

Zemkopības ministrs Roberts Dilba teica, ka rudenī visi graudi tiks nopirkti un zemniekiem nevajag lauzīt galvu: sēt vai nesēt. Lielas cenu izmaiņas nav gaidāmas, un galvenokārt ir jānodrošina laba graudu kvalitāte. Sēnalas un nezāļu sēklas vairs netiks iepirktas kā lopbarības graudi. Ja zemnieks grib kārtīgi saimniekot, lai sēj, nevis taisa politiku uz savas neizdarības rēķina.

ZM valts sekretāra vietniece Irina Pilvere pastāstīja, ka ir nedaudz mainīta likumdošana attiecībā uz cukura tirgu. Otrdienas MK sēdē tika nolemts neierobežot baltā cukura importu. Firma, kas vēlas to ievest, var brīvi saņemt licenci, ievest balto cukuru, samaksājot ievedmuitu 12 santīmi par kilogramu. Šī ievedmuitas maksa pilnībā nodrošina mūsu tirgus aizsardzību.

Nelielas bažas rada olu tirgus. Šā gada janvārī valstī saražoja 37 miljonus olu. No Lietuvas ieveda 1 miljonu olu. Tajā paša laikā pārdoti 40 miljoni olu. No kurienes radušies šie “liekie” divi miljoni olu?

Olu ražotāji gan sakās zinām, no kurienes šīs olas ieplūst tirgū. Arī piena un gaļas ražotāji zinot nelegālo preču ceļus. Diemžēl neviens precīzi nesaka, kur, kad un kādā veidā valstī ienāk kontrabanda. Cilvēki klusē, līdz ar to zāģējot zaru, uz kura paši sēž, jo bez konkrētiem faktiem nevar aktivizēties arī VID un muitas darbinieki.

ZM valsts sekretārs Jānis Lapše informēja, ka notikusi ministrijas reorganizācija par labu gados jauniem un spējīgiem speciālistiem. Vienīgais “termometrs”, kas noteiks turpmāko ministrijas darbību un kas arī būs šīs darbības atskaites punkts, — lauksaimniecības kopprodukta rādītāji.

Zemkopības ministrs Roberts Dilba pastāstīja, ka starp visām trim Baltijas valstīm notiek aktīva informācijas apmaiņa lauksaimniecības nozarē. Te liela loma ir ne tikai mūsu lauksaimniecības atašejiem, bet arī izveidotajai sistēmai: par katru būtisku jaunumu tirgū vai likumdošanā tiek nosūtīta steidzama informācija pa faksu.

Vēl Roberts Dilba piebilda, ka tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm aktīvāki ir Lietuvas un Igaunijas ražotāji un eksportētāji. Acīmredzot Latvijā cilvēki vēl nav gatavi aktīvai tirdzniecībai Baltijas ekonomiskajā zonā. Visādā ziņā ir skumji, ka mēs neizmantojam tās iespējas un priekšrocības, ko Latvijai var dot Brīvās tirdzniecības līgums.

Vaicāts par Valsts meža dienesta (VMD) un meža valsts ministra likteni, Roberts Dilba atbildēja, ka VMD ir, būs un savu darbību ne uz brīdi nav pārtraucis. Būt vai nebūt meža valsts ministra amatam — tas ir politisks jautājums, kas tiek risināts. Visādā ziņā viņam kā zemkopības ministram vieglāk būtu strādāt, ja šis amats tiktu atjaunots.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Ceļš uz NATO ejams kopā

Igaunijas bruņoto spēku štāba priekšnieks pulkvedis Ants Lāneots, Latvijas NBS štāba priekšnieks pulkvedis Juris Arness, Lietuvas bruņoto spēku štāba priekšnieks pulkvedis Antans Jurgaitis. Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 6.martā, Rīgā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štābā notika preses konference, kas bija veltīta kārtējai Baltijas valstu bruņoto spēku pārstāvju darba sanāksmei. No Latvijas puses piedalījās NBS štāba priekšnieks pulkvedis Juris Arness, no Igaunijas puses — bruņoto spēku štāba priekšnieks pulkvedis Ants Lāneots, no Lietuvas — bruņoto spēku štāba priekšnieks pulkvedis Antans Jurgaitis.

Preses konferences ievadā uzstājās pulkvedis Juris Arness , kurš informēja, ka ir notikusi kārtējā darba sanāksme ar mērķi joprojām pilnveidot visu triju valstu bruņoto spēku sadarbību.

Pēc tam vārds tika dots pulkvedim Antam Lāneotam :

— Sākumā gribu uzsvērt, ka mēs pilnībā apzināmies, kādā situācijā atrodas Baltijas valstis — tuvākajos piecos vai septiņos gados mūsu valstīm nacionālās aizsardzības jautājumi būs jārisina patstāvīgi. Un šajā gadījumā būtu jāattīsta sadarbība ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem drošības jomā: Igaunijai — ar Somiju un Zviedriju, Latvijai un Lietuvai — ar Poliju, Zviedriju un Dāniju. Taču tas nekādā gadījumā nenoņem no mums atbildību un vēlmi nākotnē integrēt mūsu bruņotos spēkus Eiropas kopīgajās drošības struktūrās — virzībai uz NATO ir jābūt pakāpeniskai.

Mēs apzināmies, ka mums ir jāizveido tādi nacionālie bruņotie spēki, kurus uztvertu kā reālus arī starptautiskajā arēnā. Bruņotajiem spēkiem Baltijas valstīs ir jābūt veidotiem tā, lai tie ne tikai būtu gatavi cīņai ar iespējamo agresoru, bet lai novērstu šādas agresijas iespējamību vispār.

Tuvākajā laikā ir nepieciešams pilnībā pabeigt aizsardzības struktūras izveidi, kura kalpotu par skeletu, uz kā nākotnē uzaudzēt muskuļus. Tas tiks darīts, tālāk pilnveidojot mūsu aizsardzības struktūras un ņemot vērā visa Baltijas reģiona drošības intereses kopumā, jo Rietumos mēs tiekam uztverti kā viens drošības reģions.

Noslēgumā gribu atzīmēt: ja mēs tiešām gribam sasniegt pašu izvirzītos mērķus nacionālās drošības jomā, tas mums ir jādara kopā.

Kolēģu teikto papildināja pulkvedis Antans Jurgaitis :

— Tikšanās laikā esam nonākuši pie vienotas mūsu bruņoto spēku tālākas attīstības plāna un ir radušies atsevišķi projekti, kurus mēs varētu īstenot kopā.

Visas mūsu valstis ir jaunas, un savus bruņotos spēkus mēs veidojam gandrīz no nulles. Normālai šo spēku attīstībai ir nepieciešamas lielas investīcijas. Kā ļoti labu piemēru šeit varu minēt BALTBATA projektu, kura realizācijā lielu ieguldījumu deva Rietumu valstis un kurš pilnībā sevi ir attaisnojis. Nākotnē ir paredzēts vēl viens līdzīgs kopīgs projekts, kas saistīts ar vienotas gaisa telpas kontroles sistēmas izveidošanu.

Svarīgs, vērā ņemams aspekts, ir mūsu bruņoto spēku spēja integrēties Rietumu aizsardzības sistēmā. Nākamā gada laikā Lietuvā tiks izveidots viens šāds bataljons, kurš būs gatavs darboties Rietumu bruņoto spēku struktūrās bez atsevišķas sagatavošanās. Taču arī šī projekta realizēšanai ir vajadzīgas lielas investīcijas. Šajā sakarā ar prieku varu atzīmēt, ka šogad Lietuvā aizsardzības spēkiem iedalīts lielāks budžets nekā pagājušajā gadā.

Šo tikšanos vērtēju ļoti pozitīvi, ir apspriesti vairāki interesanti jautājumi, iezīmēti tie jautājumi, kurus apspriedīs mūsu bruņoto spēku komandieri tikšanās laikā Rīgā.

Ojārs Āboliņš,

“LV” korespondents