Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par mērījumu vienotību

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atsauces materiāls — materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai;

2) fasētas preces — noteikts preču daudzums, kas atbilstoši tehnisko noteikumu vai standartu prasībām ir pārbaudīts, izmērīts vai nosvērts, iesaiņots slēgtā marķētā iesaiņojumā (tarā) un sagatavots izplatīšanai;

3) kalibrēšana — operāciju kopums, kas nosacītos apstākļos konstatē sakarību starp mērīšanas līdzekļu vai mērīšanas sistēmas uzrādīto lielumu vērtībām, materiālā mēra vai atsauces materiāla esošajām vērtībām un vērtībām, kas reproducētas no atbilstošā mērvienības etalona;

4) materiāls mērs — mērs, ar kura palīdzību reproducē vai aizvieto viena vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas ir pastāvīga mēra lietošanas laikā;

5) mērījumu izsekojamība — mērījumu rezultāta vai mērvienības etalona vērtības saistība ar nacionālo vai starptautisko mērvienības etalonu;

6) mērījumu vienotība — mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienības etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību;

7) mērīšanas līdzeklis — ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm;

8) mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšana — Nacionālā reglamentētās metroloģijas dienesta oficiāls lēmums, kas atzīst mērīšanas līdzekļa tipa atbilstību noteiktām prasībām;

9) mērīšanas metode — vispusīgi aprakstīts secīgu darbību kopums mērīšanas veikšanai;

10) mērvienības etalons — materiāls mērs, mērīšanas līdzeklis, atsauces materiāls vai mērīšanas sistēma, kura paredzēta mērvienības, viena vai vairāku lielumu vērtības noteikšanai, realizēšanai, saglabāšanai vai reproducēšanai;

11) nacionālais mērvienības etalons — ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, kas kalpo par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī;

12) reglamentētā metroloģija — metroloģijas nozare, kas ietver tās prasības un normas, kuras nosaka un kontrolē valsts;

13) starptautiskais mērvienības etalons — ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, kas kalpo par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem;

14) valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs — apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajās jomās;

15) valsts metroloģiskā uzraudzība — valsts institūcijas konkrēta darbība, kuras mērķis ir pārbaudīt likumu un noteikumu ievērošanu reglamentētās metroloģijas jomā;

16) verificēšana — darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt mērījumu vienotību Latvijas Republikā, lai aizsargātu cilvēka dzīvību un veselību, vidi un patērētāju no neprecīzu un nepareizu mērījumu negatīvajām sekām un veicinātu valsts ekonomikas un starptautiskās sadarbības attīstību.

(2) Mērījumu vienotību valstī nodrošina ar mērījumu izsekojamību līdz nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem.

(3) Likums nosaka metroloģiskās prasības mērīšanas līdzekļiem un realizācijai paredzētām fasētām precēm.

II nodaļa. Mērvienības

3.pants. Mērvienību sistēma

(1) Latvijas Republikā lieto Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemto Starptautisko mērvienību sistēmu.

(2) Mērvienību nosaukumus un to rakstību apstiprina Ministru kabinets.

4.pants. Ārpussistēmas mērvienības

Mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, kā arī bezdimensiju raksturlielumus un koeficientus, kuri tiek uzskatīti par būtiskiem atsevišķos mērījumu veidos, var lietot, ievērojot Ministru kabineta noteikumus. Šīm mērvienībām jābūt tieši saistītām ar Starptautisko mērvienību sistēmu.

III nodaļa. Mērvienību fizikālā reproducēšana

5.pants. Mērvienību etaloni

(1) Fizikālo lielumu mērvienības reproducējamas ar nacionālo mērvienību etalonu palīdzību.

(2) Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra (turpmāk — Metroloģijas centrs) izstrādāto nacionālo mērvienību etalonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Nacionālajiem mērvienību etaloniem jānodrošina mērījumu izsekojamība līdz starptautiskajiem mērvienību etaloniem un mērvienību reproducēšana.

IV nodaļa. Mērīšanas līdzekļi

6.pants. Mērīšanas līdzekļu atbilstība

Mērīšanas līdzekļiem, kas pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, jāatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām.

V nodaļa. Valsts metroloģiskā kontrole un uzraudzība

7.pants. Mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles jomas

(1) Valsts metroloģiskajai kontrolei ir pakļauti mērīšanas līdzekļi, kurus lieto:

1) cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībā;

2) medikamentu, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu un pārtikas produktu izgatavošanā un kontrolē;

3) vides aizsardzībā un kontrolē;

4) darba drošības, tehniskās drošības un kustības drošības kontrolē;

5) tirdzniecības, banku, nodokļu, muitas un pasta operācijās;

6) energoresursu un citu resursu uzskaitē;

7) ģeodēzijas un hidrometeoroloģijas darbos;

8) veicot izmeklēšanu un ekspertīzi.

(2) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, norādot to verificēšanas periodiskumu, apstiprina Ministru kabinets, ņemot vērā Metroloģijas centra un citu valsts institūciju priekšlikumus.

8.pants. Mērīšanas līdzekļu valsts metroloģiskās kontroles veidi

Mērīšanas līdzekļiem tiek noteikti šādi valsts metroloģiskās kontroles veidi:

1) mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšana;

2) verificēšana;

3) valsts metroloģiskā uzraudzība.

9.pants. Mērīšanas līdzekļu kontroles un uzraudzības organizācija

(1) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļu tipiem jābūt apstiprinātiem un iekļautiem Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā. Mērīšanas līdzekļu tipu reģistrēšanu veic Metroloģijas centrs.

(2) Mērīšanas līdzekļu tipu apstiprināšana un verificēšana tiek veikta saskaņā ar Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas un Eiropas savienības prasībām šajā jomā.

(3) Valsts metroloģiskajai kontrolei un uzraudzībai pakļauto mērīšanas līdzekļu verificēšanu veic Metroloģijas centrs.

(4) Valsts metroloģiskajai kontrolei un uzraudzībai pakļauto mērīšanas līdzekļu verificēšanu var veikt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā akreditētas laboratorijas, ņemot vērā Metroloģijas centra ieteikumu.

(5) Mērīšanas līdzekļu verificēšanas pozitīvu rezultātu apstiprina ar speciālu atzīmi uz mērīšanas līdzekļa vai ar verificēšanas dokumentu.

(6) Mērīšanas līdzekļu verificēšanas atzīmes formu un verificēšanas dokumenta veidlapu, to lietošanas kārtību izstrādā Metroloģijas centrs un apstiprina Ministru kabinets.

(7) Ārvalstīs veiktā mērīšanas līdzekļu verificēšana tiek atzīta Latvijas Republikā saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem.

(8) Valsts metroloģisko kontroli un uzraudzību veic Metroloģijas centrs, kas var pilnvarot Valsts metroloģisko inspekciju veikt pārbaudes mērīšanas līdzekļu lietošanas vietās.

(9) Metroloģijas centrs uzrauga:

1) mērvienību un to apzīmējumu pareizu lietošanu;

2) mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskumu un ekspluatācijas noteikumu ievērošanu;

3) mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšanas, realizācijas un remonta noteikumu ievērošanu;

4) mērīšanas metožu pareizu izpildi;

5) mērījumu rezultātu pareizu noformēšanu;

6) realizēšanai paredzēto fasēto preču daudzuma un tā apzīmējuma atbilstību.

10.pants. Uzrādītā fasētu preču daudzuma atbilstības kontrole

(1) Veicot tirdzniecības operācijas ar fasētām precēm, uz iesaiņojuma (taras) uzrādītais daudzums un tā apzīmējuma atbilstība ir pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei.

(2) Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto fasēto preču sarakstu apstiprina Ministru kabinets.

11.pants. Fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumi

(1) Fiziskā vai juridiskā persona šā likuma izpratnē ir persona, kas lieto valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautos mērīšanas līdzekļus šā likuma 7.pantā norādītajās jomās.

(2) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības saņemt no Metroloģijas centra visu veidu informāciju, kas saistīta ar mērījumu vienotības nodrošināšanu valstī.

(3) Ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības, fiziskajām un juridiskajām personām ir pienākums pastāvīgi nodrošināt:

1) mērījumu pareizību;

2) mērvienību un to apzīmējumu pareizu lietošanu;

3) mērīšanas līdzekļu tipa apstiprināšanu;

4) mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskuma ievērošanu;

5) mērīšanas procesu pareizu izpildi;

6) mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas noteikumu ievērošanu;

7) realizēšanai paredzēto fasēto preču uzrādītā daudzuma un tā apzīmējuma atbilstību;

8) iespēju kontroles un uzraudzības institūcijām veikt savas funkcijas.

(4) Fiziskajām un juridiskajām personām, kuras veic Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā ietverto mērīšanas līdzekļu izgatavošanu, realizāciju vai remontu, jāsaņem speciāla atļauja (licence) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

VI nodaļa. Mērījumu vienotības nodrošināšanas organizatoriskā struktūra

12.pants. Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija izstrādā valsts politiku mērījumu vienotības nodrošināšanā.

13.pants. Nacionālā metroloģijas padome

(1) Nacionālā metroloģijas padome piedalās valsts politikas veidošanā ar mērījumu vienotību saistītajos jautājumos.

(2) Nacionālā metroloģijas padome ir konsultatīva institūcija, kurā ietilpst tautsaimniecības nozaru pilnvaroti pārstāvji, tās nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

14.pants. Metroloģijas centrs

(1) Metroloģijas centrs ir atbildīgs par šā likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu.

(2) Metroloģijas centrs atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(3) Metroloģijas centra galvenie uzdevumi ir:

1) organizēt reglamentētās metroloģijas normatīvo dokumentu izstrādāšanu;

2) nodrošināt fizikālo lielumu mērvienību etalonu bāzi un mērvienību reproducēšanu;

3) apstiprināt mērīšanas līdzekļu tipus un iekļaut tos Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā;

4) veikt valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu verificēšanu;

5) veikt valsts metroloģisko kontroli un uzraudzību;

6) sadarboties ar citu valstu metroloģijas organizācijām;

7) pārstāvēt valsts intereses metroloģijas jomā starptautiskajās metroloģijas organizācijās.

15.pants. Valsts metroloģiskā inspekcija

(1) Valsts metroloģiskā inspekcija ir Metroloģijas centra struktūrvienība, kura darbojas saskaņā ar Metroloģijas centra nolikumu.

(2) Valsts metroloģiskā inspekcija ir pilnvarota veikt pārbaudes mērīšanas līdzekļu lietošanas vietās.

VII nodaļa. Finansēšana

16.pants. Metroloģiskās darbības finansēšana

(1) No valsts budžeta līdzekļiem finansē:

1) mērvienību etalonu iegādi, izstrādi, uzturēšanu un pilnveidošanu;

2) dalības maksu starptautiskajās metroloģijas organizācijās;

3) valsts programmas reglamentētās metroloģijas jomā.

(2) Valsts metroloģiskās inspekcijas darbības attīstībai un veicināšanai Metroloģijas centra rīcībā atstājami 20 procenti no iekasētajiem naudas sodiem, kurus par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu uzlikusi Valsts metroloģiskā inspekcija. Līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka Ekonomikas ministrijas apstiprināts nolikums.

(3) Metroloģijas centrs ir tiesīgs iegūt papildu finansējumu, noteiktā kārtībā noslēdzot līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām.

VIII nodaļa. Līgumi

17.pants. Starptautiskie līgumi

Ja Saeimas apstiprinātajā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

IX nodaļa. Atbildība par likuma pārkāpumiem

18.pants. Fizisko un juridisko personu atbildība

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuras nav ievērojušas šā likuma prasības, saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(2) Saimnieciskā un cita veida darbība, kuras rezultātā tiek pārkāptas šā likuma prasības un noteikumi, jāaptur, jāierobežo vai jāpārtrauc Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets:

1) sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto fasēto preču sarakstu;

2) triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina Latvijas Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra nolikumu;

3) triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina Nacionālās metroloģijas padomes nolikumu;

4) triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskumu;

5) triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod noteikumus par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību.

2. Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 27.februārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 11.martā