Kopā ar Ungāriju uz Eiropas savienību un NATO

Piektdiena,

7.marts —

vizītes otrā diena

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ungārijas prezidenta Ārpāda Genca preses konferencē

Ungārijas Republikas prezidenta Ārpāda Genca valsts vizītes otrajā dienā Rīgas pilī notika augstā viesa un Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses konference, kurā abi politiķi izvērtēja vizītes nozīmi un pauda savu viedokli par Latvijas un Ungārijas divpusējo attiecību stāvokli un perspektīvām. Preses konferenci ievadīja abu prezidentu uzrunas.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Cienījamais prezidenta kungs, cienījamie klātesošie! Es vēlreiz sveicu mūsu šīsdienas viesi saulainajā un skaistajā Rīgā. Arī mūsu viesa atmiņas par Rīgu bagātina šīsdienas sarunu.

Es uzskatu, ka mūsu divu dienu tikšanās atver jaunu lappusi Ungārijas un Latvijas attiecībās. Sevišķi gribu pasvītrot, ka tas ir būtisks posms tieši Latvijas starptautisko attiecību sakārtošanā un Latvijas starptautiskā prestiža celšanā. Mūsu sarunas varētu dalīt divās daļās: pirmā ir mūsu divpusējās attiecības, kurās centrālā vieta ir ekonomiskajai sadarbībai. Vakar, tiekoties Latvijas un Ungārijas biznesmeņiem, ir panākta vienošanās vairāk nekā 40 jautājumos par Ungārijas un Latvijas ekonomisko attiecību aktivizēšanu. Otrs jautājumu bloks ir mūsu kopējais mērķis, mūsu sadarbība un mūsu rīcība attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO struktūrās.

Mēs risinām vienus un tos pašus jautājumus un esam secinājuši, ka mums ir viena izpratne par Eiropas nākotnes perspektīvām un struktūrām, kādām jāveidojas Eiropā. Protams, ir jāatzīst — šobrīd nav pazīmju, ka Baltijas valstis varētu tikt uzņemtas pirmajā kārtā, tāpēc jo vairāk ir jāaktivizē darbība visās Eiropas institūcijās, lai Baltijas valstis ātrāk tiktu uzņemtas Eiropas Savienībā. Tai pašā laikā Baltijas valstīm ir jāaktivizē sava rīcība arī drošības politikas veidošanā. Latvija ir gandarīta par Ungārijas sasniegumiem gan ekonomikā, gan ārpolitiskajā darbībā, un mēs esam panākuši vienošanos, lai kādi būs rezultāti mūsu tālākajā attīstībā, Ungārija turpinās sniegt vispusīgu atbalstu Baltijas valstīm, Latvijai nākotnes Eiropas modelēšanā. Mēs augstu vērtējam divu līgumu noslēgšanu, sevišķi līgumu par terorisma apkarošanu, drošības veidošanu ne tikai ārpolitiskajā jomā, bet arī katrā valstī atsevišķi. Mēs esam vienojušies, ka tuvākajā laikā jāparaksta nākamie līgumi, lai Ungārijas un Latvijas attiecības kļūtu ciešas, reālas, konstruktīvas un ar atdevi, ko izjustu abu valstu iedzīvotāji.

Ungārijas Republikas prezidents Ārpāds Gencs:

— Es pateicos, prezidenta kungs, par izklāstu pēc būtības. Tik tiešām, šis mūsu attiecībās ir lūzuma punkts. Uz priekšdienām tas nozīmē tālāku mūsu ciešas sadarbības attīstību. Pats par sevi saprotams, ka viena no galvenajām tēmām mūsu sarunās bija integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Ungārijas viedoklis bija un joprojām paliek tāds: katrai valstij ir jāpiedalās šajā organizācijā.

Nav pirmšķirīgu un otršķirīgu Eiropas valstu. Katrai valstij jāuzsāk pēc iespējas ciešāka sadarbība ar Eiropas organizācijām integrācijai tajās. Cieši jāstrādā šajās organizācijās. Pirmais paplašināšanas posms būs tikai pirmais solis. Loģiski, ka tam sekos pārējie soļi. Katrai valstij jāizveido savs integrācijas ceļš Eiropas organizācijās. Jāizveido kopējā Eiropas izjūta. Man ir pārliecība, ka tas interesē arī Krieviju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka stabilitāte ir miera priekšnoteikums. Integrācija Eiropas Savienībā pirmkārt nozīmē mieru Eiropas austrumu daļā, iekšēju mieru un attīstību.

Visas mūsu grūtības ir līdzīgas, un pārvarēt tās mēs varam tikai kopīgi. Mums ir pilnīga savstarpēja sapratne par diviem noslēgtajiem līgumiem. Tas ir tikai pirmais solis abu valstu sadarbībā. Mums vajag sagatavot pilnīgi visus līgumus, kas sekmētu abu valstu ekonomiskās attiecības. Nepietiek tikai parakstīt līgumu par sadarbību kultūras jomā, ir jāizstrādā konkrēti darba projekti līguma iemiesošanai. Vajag izbūvēt mūsu sadarbības mehānismu, kā arī pieredzes apmaiņu. Nepieciešamas konsultācijas šajos jautājumos svarīgāko ministriju līmenī, tirdzniecības kameru līmenī, universitātes un kultūras iestāžu līmenī. Mēs esam pilnīgi vienisprātis par lietām, kas mums turpmāk darāmas. Turpmāk darāmā detalizācija ir mūsu tuvākās nākotnes darbs. Mūsu tuvākais uzdevums ir noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu. Es no sirds vēlos un ceru, ka Latvija kļūs par dalībvalsti Eiropas organizācijās. Latvijas un Ungārijas attiecībās ir ļoti lielas neizmantotas iespējas. Uzņēmēju grupas apspriede šajā reizē ir tikai pirmais solis. Gribu pasvītrot, ka pirmajai dienai tas ir ļoti liels panākums. Vai tik tiešām notiks lūzums, to mēs redzēsim tuvāko mēnešu laikā. Man ir iespaids, ka mēs ar mierīgu sirdi varēsim doties uz mājām. Un tikpat apmierināti var būt mūsu saimnieki. Viņi ir darījuši visu, lai mūsu sadarbība būtu veiksmīga. Gribu pasvītrot arī tādu sīkumu, ka mēs šeit ļoti labi jutāmies. Šīs vizītes rīkotāju nopelns acīmredzot ir arī tas, ka šodien ārā ir tik ārkārtīgi skaists, saulains laiks. Man nav ne mazāko šaubu, ka tas ir tieši organizatoriska darba rezultāts, jo šajā gadalaikā pie jums saule spīd reti. Es pateicos jums par uzmanību. Tas īsumā bija tas, ko es jums gribēju paziņot un kas pilnībā sakrīt ar to, ko jums jau teica prezidenta kungs.

Žurnālistu jautājumiem atvēlēto preses konferences daļu ievadīja “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors.

— Jautājums abiem prezidentiem: prezidentu kungi, kādā mērā un kādā veidā mūsu valstis var atbalstīt viena otru kopīgajā ceļā uz Eiropas Savienību un NATO? Un vai starp mūsu valstīm šajā ceļā tomēr nepastāv arī neliela konkurence?

Ārpāds Gencs: — Konkurences starp mums nav un nevar būt nekādā gadījumā, jo mūsu intereses attiecībā uz NATO saskan. Mēs esam partneri. Mēs ar atvērtu sirdi dalāmies savā pieredzē. Mums NATO nav noteicošās balss, tāpat kā nav Latvijai. Mēs vēl neesam NATO dalībvalstis. Bet savas domas šajā jautājumā arī līdz šim neesam slēpuši, runājot par dalību šajā organizācijā — gan mūsu valsts, gan Latvijas dalību NATO. Bet konkrētāk es ko varēšu pateikt tikai pēc Madrides konferences.

Guntis Ulmanis: — Es piekrītu teiktajam, bet gribētu akcentēt jūsu jautājuma pirmo daļu. Mani iespaido Ungārijas patiesi lielie panākumi ārpolitikas jomā. Ungārija jau ir dalībvalsts gandrīz visās iespējamajās Eiropas organizācijās, kas mums vēl ir ejams ceļš. Jautājums par NATO nav konkurences jautājums. Mēs atrodamies katrs savā reģionā. NATO dalībvalstu un NATO politika nekādā ziņā nesaistās ar valstu salīdzināšanu, bet ar Eiropas drošības garantēšanu. Šinī gadījumā ir ļoti svarīgi, kurš reģions, kura valsts, kādas intereses ietilps NATO struktūru apspriežamo jautājumu ietvarā un kuras no tām tiks izvirzītas par prioritārām. Ungārija un Latvija var tikai atbalstīt un stimulēt šo attiecību veidošanos un iestāšanās paātrināšanu.

Tas pats attiecas arī uz Eiropas Savienību. Es nedomāju, ka Eiropas Savienībā valstis tiks salīdzinātas savā starpā. Uz starta līnijas katru valsti vērtēs objektīvi pēc standartiem, ko būs izvirzījusi Eiropas Savienība. Manuprāt, šādas tikšanās tikai bagātina mūs un ļauj labāk sagatavoties integrācijas procesam.

Atbildot uz citu izdevumu pārstāvju jautājumiem, Ungārijas prezidents akcentēja brīvās tirdzniecības līguma nozīmi un izteica cerību, ka šis līgums tiks parakstīts iespējami drīz. Abi prezidenti, atbildot uz Ungārijas radio reportieres jautājumu, uzsvēra arī vizītes laikā parakstītā līguma par kultūras sadarbību nozīmi. Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis preses konferences beigu daļā teica:

— Mēs ļoti daudz runājām par drošības jautājumiem, par robežvalstu attiecībām, tai skaitā par Ukrainu un Krieviju. Runājām par to, kā tiek vestas sarunas par NATO un Eiropas Savienības paplašināšanu. Katrā ziņā mūs nevar atstāt vienaldzīgus jautājums par kompromisa meklēšanu starp Rietumiem un Krieviju par NATO paplašināšanu un jautājums, cik lielā mērā šajos kompromisos ir iesaistītas Baltijas valstis.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 7.martā, Ungārijas Republikas prezidents Ārpāds Gencs apmeklēja Latvijas Republikas Saeimu, kur viņu pieņēma Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sirsnīgā abpusējas sapratnes gaisotnē tika pārrunātas Latvijas un Ungārijas attiecību perspektīvas un kopīgās problēmas abu valstu virzībā uz Eiropas Savienību un NATO. Līdzīgais vēsturiskais mantojums un vienādie stratēģiskie mērķi ne tikai padara mūsu valstis par dabiskiem sabiedrotajiem, bet arī rada pamatu konkrētai sadarbībai visdažādākajās jomās — šī doma veidoja noteiktu tikšanās vadmotīvu.

— Mēs augstu vērtējam jūsu izsvērto, tālredzīgo politiku, — sacīja Ungārijas prezidents. — Tas ir labs piemērs arī mums, risinot iekšpolitiskās, reģionālās un paneiropeiskās problēmas.

Ekonomisko sakaru attīstība, attiecību tiesiskā pamata nostiprināšana, Latvijas puses viedokļa izzināšana eiroatlantiskās integrācijas ceļā — tā Ā.Gencs raksturoja savu Latvijas apmeklējuma mērķi, atzīmējot, ka ir visnotaļ apmierināts ar vizītes rezultātiem. Ā.Gencs uzsvēra, ka tagad ir svarīgi pārvērst šos rezultātus praktiskajā rīcībā, kurā liela loma būtu abu valstu parlamentiem. Atzinīgi novērtējot spīkeru neseno tikšanos Briselē, Ā.Gencs izteica vēlmi redzēt A.Čepāni Budapeštā.

A.Čepānis, runājot par abu valstu pāreju uz tirgus ekonomiku, privatizācijas procesiem, centieniem panākt ekonomisko augšupeju un nodibināt labas attiecības vispirms ar kaimiņvalstīm, atzīmēja tās pozitīvās pieredzes nozīmi, kas uzkrāta gan Ungārijā, gan Latvijā, kā arī iezīmēja Ungārijas un Latvijas likumdevēju politiskās sadarbības iespējas.

— Mani sajūsmina Ungārijas prezidenta spēja analizēt situāciju, apzināt problēmas un to risināšanas veidu, — pēc tikšanās sacīja A.Čepānis. — Ja viņa runātajā vārdu “Ungārija” mēs aizstātu ar vārdu “Latvija”, mēs iegūtu precīzu mūsu valstī notiekošā ainu, lai gan savas perspektīvas ungāri, protams, saskata skaidrāk. Nav šaubu, ka mūsu iespējami ciešāka sadarbība nestu labus augļus gan politikā, gan ekonomikā, gan kultūrā.

Saeimas preses dienests

Par Ministru prezidenta

Piektdien, 7.martā, notika Ministru prezidenta Andra Šķēles un Ungārijas Republikas prezidenta Ārpāda Genca darba brokastis, kurās tika pārrunātas abu valstu attiecības un uzsvērts, ka Ungārijas un Latvijas ekonomiskās attiecības uzlabotu līgumattiecību bāzes pilnveidošana, noslēdzot abu valstu brīvās tirdzniecības līgumu, līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību, kā arī nodokļu dubultās neuzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanas līgumus. To parakstīšana būtiski spētu veicināt savstarpējo tirdzniecību, kā arī uzlabotu uzņēmēju kontaktus starp abām valstīm.

Abi valstsvīri pārrunāja Latvijas iespējamo pievienošanos Viduseiropas brīvās tirdzniecības līgumam (CEFTA). Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija par prioritāti šogad uzskata pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (WTO), taču Latvija ir ieinteresēta attīstīt divpusējās attiecības ar CEFTA valstīm, tai skaitā ar Ungāriju.

Sarunas turpinājumā A.Šķēle un Ā.Gencs dalījās ekonomisko reformu norises pieredzē gan Latvijā, gan Ungārijā, uzsverot, ka katra postsociālistiska valsts ir unikāla, un tādēļ grūti atrast vienotu reformu realizācijas recepti visām valstīm, tomēr būtiski ir mācīties no citu valstu pieļautajām kļūdām, ejot reformu ceļu.

Noslēgumā Ungārijas prezidents pievērsa uzmanību abu valstu humānajām attiecībām, aicinot risināt jautājumu par Latvijā dzīvojošo etnisko ungāru iespējām iegūt Latvijas pilsonību. A.Šķēle informēja Ungārijas prezidentu par naturalizācijas procesu Latvijā un apsolīja risināt šo jautājumu.

Valdības preses departaments

Ungārijas prezidents Ārpāds Gencs tiekoties ar Latvijas inteliģenci Akadēmiskajā bibliotēkā. Kopā ar kultūras ministru Rihardu Pīku un bibliotēkas vadītāju Edvīnu Karnīti

Sasveicinoties ar savu grāmatu tulkotāju Elgu Saksi

Prezidenta ieraksts Akadēmiskās bibliotēkas viesu grāmatā

Kopā ar Edvīnu Karnīti aplūkojot grāmatu klāstu

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”