informācija

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Turpinājums. Sākums 5/6., 7/8., 9/11., 22., 42/43., 44/45., 51., 54/55., 60., 66/67. numurā

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību". Par aizvadīto, 1996.gadu

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.4. Enerģētika

4.4.2. Energoapgāde

Apgāde ar naftas produktiem. Kopējā 1996.gada energoresursu bilancē naftas produkti sastāda aptuveni 46 procentus.

Naftas produktu apgādes sistēmu Latvijas teritorijā veido galvenokārt privāto uzņēmumu apgādes sistēmas, izņemot privatizējamo valsts uzņēmumu "Latvijas nafta", sākot no piegādes (importa) līdz šo produktu realizācijai (uzglabāšana bāzēs un degvielu uzpildes stacijās).

Latvija piedalās naftas un naftas produktu tranzītā, izmantojot cauruļvadu sistēmu, dzelzceļa transportu un Ventspils ostas pārkraušanas jaudas. 1995.gadā nosūtīts aptuveni 20700 tūkst. tonnu naftas un naftas produktu.

Apgāde ar cieto kurināmo. Latvijā iegūst kurināmo malku un kūdru, bet akmeņogles tiek importētas no NVS valstīm un Polijas. Kopējā 1996.gada energoresursu bilancē akmeņogles sastāda aptuveni 4,5%, bet vietējais kurināmais (malka, kūdra) aptuveni - 18%. Cietā kurināmā apgādi Latvijā veic privāto struktūru un pašvaldības uzņēmumi.

Latvija piedalās ogļu tranzītā, izmantojot Rīgas ostas pārkraušanas jaudas. 1995.gadā nosūtīts 414,5 tūkst. tonnu ogļu. Pēdējā laikā līdz ar modernu tehnoloģiju ieviešanu Latvijā siltumenerģijas ražošanā arvien vairāk izmanto vietējo kurināmo - koksni, šķeldu, kokskaidu briketes. Nelielos apjomos Latvijā ir apgūta kokogļu un koksnes granulu ražošana. 1995.gadā kurināmās koksnes šķeldas un skaidu eksporta apjomi sasniedza 49 tūkst. m3, uz Dāniju nelielā daudzumā tika eksportētas kokskaidu briketes.

Pašreiz gadā vidēji tiek ražots 400 - 500 tūkst. t kūdras. Galvenā produkcija ir kurināmā frēzkūdra (295 tūkst. t) un sūnu kūdra (120 - 150 tūkst. t). Lai paplašinātu kūdras izmantošanu enerģētikā, notiek jaunu katlu māju un TEC celtniecība un ekspluatācijā esošo katlu rekonstrukcija, kā arī novecojušu kūdras ieguves un pārstrādes tehnoloģisko iekārtu un mašīnu parka atjaunināšana (skat. 4.10. tabulu).

4.10. tabula

Energoresursu patēriņš Latvijā*

(tūkst. tonnu nosacītā kurināmā - 1 ktce**)

* Avots: akciju sabiedrības "Latvenergo", "Latvijas gāze" un Ekonomikas ministrija.

** 1 ktce = 0,02931 PJ.

Elektroapgāde. Deviņdesmito gadu sākumā, samazinoties iekšzemes kopprodukta apjomiem, saruka arī pieprasījums pēc elektroenerģijas. Pēdējo divu gadu laikā tas ir stabilizējies 6,2-6,4 milj. kWh līmenī.

4.11. tabula

Elektroenerģijas piegāde Latvijā*

(miljrd. kWh)

* Avots: PVAS "Latvenergo" un Ekonomikas ministrija.

Latvijā ražotā elektroenerģija 1995. gadā nodrošināja 64% no pieprasījuma, bet 1996. gadā tiks segti aptuveni 50% no pieprasījuma, pārējā daļa tiek iepirkta Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.

Valstī elektroenerģiju ražo PVAS "Latvenergo" elektrostacijas - HES un TEC (96,5 -97,9%), kā arī rūpniecības uzņēmumu siltumelektrostacijas (2-3,3%) un mazās HES (0,1-0,2%). Lai palielinātu Latvijā ražotās elektroenerģijas īpatsvaru, tiek plānota Daugavas kaskādes HES rekonstrukcija, rajonu katlu māju pārvēršana par koģenerācijas stacijām, kā arī mazo HES atjaunošana (skat. 4.11. tab.).

1996. gadā acīmredzot samazināsies elektroenerģijas izstrādes apjoms un palielināsies imports. Tā iemesls - mazā ūdens caurtece Daugavā ziemas - pavasara periodā.

Siltumapgāde. Lielāko daļu (65%) no siltumenerģijas patēriņa nodrošina centralizētās siltumapgādes sistēmas. Tās ir attīstītas visās Latvijas pilsētās, kā arī lielā daļā lauku apdzīvoto vietu.

Centralizēto siltumapgādi Latvijas pilsētās un pagastos nodrošina pašvaldību uzņēmumi, akciju sabiedrības un valsts uzņēmumi.

Rīgā lielākā siltumenerģijas ražotāja ir PVAS "Latvenergo" (saražo apmēram pusi no kopējā daudzuma Rīgā), pārējās - a/s "Rīgas siltums", kā arī rūpniecības uzņēmumu katlu mājas un privātfirmas. Savukārt lielākā siltumenerģija piegādātāja ir a/s "Rīgas siltums", kura piegādā patērētājiem gan PVAS "Latvenergo", gan uzņēmumu, gan pašas saražoto siltumenerģiju.

Sakarā ar pieprasījuma stabilizāciju 1996./97. gada apkures sezonā siltumenerģijas patēriņš tiek prognozēts pagājušās sezonas līmenī.

4.4.3. Cenas un tarifi

Saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ar Ministru kabineta 1996. gada 7. maija noteikumiem nr. 163 ir izveidota Energoapgādes regulēšanas padome, kuras kompetencē ietilpst elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes tarifu izskatīšana un apstiprināšana.

Atbilstoši valdības politikai enerģijas sektorā energoresursu tarifi un cenas tiek noteiktas ekonomiski pamatotas, tās atspoguļo visas ekonomiskās izmaksas. Netiek sekmēta enerģijas ražotāju un piegādātāju subsidēšana, bet maznodrošināto patērētāju aizsardzībai kalpos sociālās palīdzības programmas.

Elektroenerģijas cenas no 1996. gada 1. jūlija tiek diferencētas pa lietotāju grupām - atkarībā no izmantotā sprieguma un diennakts laika zonas, lai nodrošinātu elektroenerģijas realizāciju visām patērētāju grupām atbilstoši reālajām ražošanas un piegādes izmaksām.

Ar 1996. gada 1. jūliju vidējais elektroenerģijas tarifs ir 0,026 Ls/kWh (bez PVN), tomēr tas vēl pilnībā nesedz visas ar ražošanu saistītās izmaksas, jo pieaug elektroenerģijas iepirkuma cenas (vidēji no 0,0116 Ls/kWh 1995. gadā līdz 0,035 Ls/kWh 1996. gadā), kā arī palielinājušies ar ražošanas attīstību saistītie izdevumi.

Salīdzinājumam skatīt 4.12. tabulu par elektroenerģijas cenām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

4.12. tabula

Elektroenerģijas tarifi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 1996. gadā*

(s/kWh, bez PVN)

* Avots: Ekonomikas ministrija, "Latvenergo".

** No 1996. gada 1. jūlija.

Dabas gāzes cena nav manījusies kopš 1995. gada: bez PVN iedzīvotājiem tā ir 85 Ls/tūkst. m3, autotransportam 110,17 Ls/tūkst.m3, pārējiem patērētājiem - 58,80 Ls/tūkst.m3.

Sakarā ar gaidāmo gāzes realizācijas apjoma samazināšanos 1996. gadā, salīdzinot ar 1995. gadu, un pastāvīgo izmaksu pieaugumu (PVAS "Latvijas gāze" informācija) tiek prognozēta to pārskatīšana un cenu atlaides lielajiem patērētājiem, lai veicinātu rūpniecisko patērētāju ieinteresētību palielināt dabas gāzes iepirkšanu. Tas ļaus palielināt dabas gāzes patēriņu un samazināt tās pašizmaksu.

Sašķidrinātās gāzes cena ir palikusi 1995. gada līmenī: bez PVN iedzīvotājiem no pazemes grupu iekārtām - 277,28 Ls/t (ar citu organizāciju starpniecību), 281,29 Ls/t (bez citu organizāciju starpniecības), 1 balona cena Ls 5,55; autotransportam - 193, 52 Ls/t.