Saeimas 6. marta sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deptuāti! Es lūdzu ieņemt savas vietas! Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 6. marta sēdi pasludinu par atklātu.

Turpinām izskatīt pagājušajā sēdē pārtraukto likumprojektu “Par Rēzeknes brīvo zonu”. Atbilstoši stenogrammai Kārlis Leiškalns, kurš pēdējais runāja debatēs, izmantoja četras minūtes pagājušajā sēdē, tātad, Leiškalna kungs, jūsu rīcībā 11 minūtes. Runā Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K. Leiškalns (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātie deputāti! Pagājušajā sēdē mēs konstatējām, ka Dobeļa kungs ir godavīrs, mēs konstatējām, ka Rēzekne jau sen ir pelnījusi brīvo ekonomisko zonu, mēs konstatējām, ka Rēzeknes brīvajai ekonomiskajai zonai ir visi priekšnoteikumi, lai tur to izveidotu. Mēs pat nosaucām šo likumu par labu esam.

Mēs konstatējām to, ka, kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra portfeli ieņem Anatolijs Gorbunova kungs, ir parādījušies vairāki likumi, kas tiešām veicina Rēzeknes, patiesībā reģiona, attīstību Latvijā.

Bet, ja mēs runājam par pašu likumu, tad man jāsaka, ka pirmajā lasījumā sagatavotajam tekstam ir ļoti daudz nepilnību, un, manuprāt, kā svarīgākās no tām ir Rēzeknes brīvās ekonomiskās zonas pārvalde tāda, kāda tā ir ielikta likuma pirmā lasījuma tekstā. Sevišķi es gribētu vērst uzmanību uz 5. pantu. Uz 5. panta 4. apakšpunktu, kurā, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemama norma, kas nosaka, ka Rēzeknes brīvās zonas zemi, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt par labu uzņēmējsabiedrībai. Tātad par labu šai pārvaldes sabiedrībai, un, manuprāt, kas ierobežo rīcību ar īpašumu. Labākajā gadījumā šeit varētu noteikt pirmpirkuma tiesības attiecīgajai sabiedrībai.

6. pantā runā par brīvās zonas pārvaldīšanu, kuru, kā nosaka šis pants, veic privātuzņēmējsabiedrība. Uzņēmējsabiedrība, kas pati ir tiesīga nodarboties ar uzņēmējdarbību brīvās zonas teritorijā, un, manuprāt, šajā pantā šobrīd jau ir ielikts nopietns interešu konflikts. Tāpat 6. panta 2. apakšpunktā runā par nesaprotamām lietām, manuprāt, pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība ir juridiska persona, tai ir tādi paši atvieglojumi kā licencētām uzņēmējsabiedrībām. Tās darbībai Rēzeknes brīvajā zonā dotas valsts garantijas. Man absolūti ir nesaprotams, ko nozīmē termins “dotas valsts garantijas”.

Tātad 7. pantā — pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības tiesības, pienākumi un atbildība. Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībai ir tiesības reģistrēt brīvajā zonā uzņēmējsabiedrības ar juridiskas personas tiesībām saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un šī likuma noteikumiem. Atkal, manuprāt, ir ielikts jau iepriekš interešu konflikts, manuprāt, diezgan nepamatoti uzņēmējsabiedrībai tiek nodota virkne valsts pārvaldes funkciju. Arī panti, kas runā par nodokļu atlaidēm, ir vismaz apšaubāmi un prasīs rūpīgu darbu pie 1. un 3. lasījuma sagatavošanas.

8. pantā noteikts, ka 1 procentu no licencētās uzņēmējsabiedrības strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaita šajā pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībā. Manuprāt, šis ir tiešs pašvaldību nodoklis, un mums nevajadzētu ar šo nodokli izrīkoties visai pārsteidzīgi.

Licencētai uzņēmējsabiedrībai atkal 11. pantā ir tiesības veikt uzņēmējdarbību tikai Rēzeknes brīvajā zonā. Es tāpat nesaprotu šāda veida ierobežojumus, kas ir ielikti šajā likumā.

Pie sīkumiem mēs nekavēsimies, bet 14. pants — pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībai izsniegta licence ir valsts vārdā licencētai uzņēmējsabiedrībai izsniegts dokuments, kurš garantē ar šo likumu noteikto nodokļu atvieglojumu, kuri ir spēkā visu apliecības darbības termiņu. Manuprāt, šos punktus vai šos atvieglojumus jau nosaka pats likums, un licencei nevajadzētu būt tam dokumentam, kas nosaka šos atvieglojumus.

Tad 4. nodaļā — nodokļi un nodevas Rēzeknes brīvajā zonā. Licencētās uzņēmējsabiedrības ieskaita 5 procentus no akcīzes un 5 procentus no pievienotās vērtības nodokļa maksājumu summām Rēzeknes brīvās zonas uzņēmēju atbalsta fondā. Manuprāt, atkal visai nepamatots ieskaitījums, kas nav samērots ar nodokļu likumdošanu Latvijā vispār. 21. pantu mēs liksim mierā.

Par muitas darbību Rēzeknes brīvajā zonā. Republikas... muitas iestādes Rēzeknes brīvajā zonā veic savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas Muitas kodeksam un citiem likumiem, ievērojot šī likuma speciālos notiekumus. Manuprāt, ja ir pateikts iepriekšējais, tad par šī likuma speciālajiem noteikumiem vairs nevajadzētu runāt.

Nu un, protams, šajā likumā vēl ir daudz nepilnību, ir daudz apstrīdamu lietu, bet, manuprāt, mums ir jāpieņem šis likums pirmajā lasījumā, un, trešajā lasījumā pieņemot, tam jābūt perfektam likumprojektam, kas veicinās kā Rēzeknes pilsētas, tā visas Latgales reģiona attīstību, motivējot cilvēkus veikt uzņēmējdarbību speciālajās zonās, tādā veidā iemaksājot vai stimulējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonākšanu Rēzeknes pilsētas budžetā un veicinātu pakalpojumu attīstību, pakalpojumu biznesa attīstību visā Latgales reģionā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tā kā šis ir pirmais, tātad konceptuālais lasījums, es šim jautājumam gribu pieskarties divos aspektos. Pirmkārt, vispārīgais aspekts tautsaimnieciskajā skatījumā, un otrs — konkrētais aspekts, kas attiecas tieši uz Rēzeknes likumprojektu.

Tātad vispirms par vispārīgo aspektu. Šis nav pirmais gadījums, kad mēs piešķiram atvieglinājumus tādai vai citai Latvijas teritorijas daļai. Bija Rīga, bija Ventspils, bija Liepāja, un tagad ir Rēzekne. Jebkuras teritorijas atvieglojumu piešķiršana nozīmē, ka šie atvieglojumi ir jākompensē uz visas valsts rēķina, uz tautsaimniecības rēķina. Tātad, ja šeit iegūst, tad kaut kur zaudē. Un šeit ir jāskatās no sabalansētības viedokļa. Cik tālu mēs varam iet, piešķirot atsevišķiem rajoniem, reģioniem, pilsētām, pilsētu daļām un tā tālāk šādus nodokļu un citus atvieglojumus? Cik mēs drīkstam noslogot pārējo valsti kompensācijas skatījumā? Lūk, šis jautājums ir ļoti nopietns un apsverams jautājums, jo kāpēc gan lai pēc šiem četriem iesniegtajiem likumprojektiem nesekotu vēl citu reģionu sagatavoti likumprojekti un tā tālāk?

Līdz ar to rodas pamatots jautājums — cik tālu mēs šajā jomā drīkstam iet, un kādi ir kopējie regulējošie principi šādu atvieglojumu piešķiršanā? Tas nozīmē, ka šodien ir kļuvis ļoti aktuāls virslikums par dažādu atvieglojumu piešķiršanu, vai to sauc par brīvostu, vai to sauc par brīvo ekonomisko zonu vai brīvo zonu, arī terminoloģija mums ir ļoti raiba un dažāda, kaut gan ir tikai četri gadījumi, bet jau katrā atsevišķā gadījumā ir savs nosaukums un tā tālāk. Savs termins. Tātad tāds virslikums, neapšaubāmi, ir nepieciešams. Un šeit es saskatu ļoti lielas iespējas tuvākajā laikā šādu virslikumu Saeimā izskatīt, jo mēs zinām, ka tagad valdībā, jaunajā valdībā mums ir viceprezidents Kaksīša kungs, kurš ir tieši atbildīgs, ja var ticēt presē rakstītajam, par likumdošanas sakārtošanu un attiecīgi konsensusa panākšanu starp Saeimu un valdību. Mums ir arī tā saucamā vara — tā ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kur ir veiktas nopietnas iestrādes šajā jomā, un galu galā mēs jau šeit parlamentā izskatām likumprojektu par depresīvajiem reģioniem. Lūk, tie ir trīs tādi nopietni punkti, kuri rada optimismu, ka šāds virslikums varētu tikt pieņemts. Bet, kamēr šāds virslikums vēl nav pieņemts, es ieteiktu atturēties no turpmāko šāda tipa likumprojektu pieņemšanas Saeimā.

Otrais. Konkrētais aspekts, kas attiecas tieši uz Rēzeknes likumprojektu. Es pilnībā vai gandrīz pilnībā piekrītu Leiškalna kunga dotajai analīzei par atsevišķiem punktiem nepilnību skatījumā. Bet tā kā šis ir konceptuālais lasījums, un vienīgi, negribēdams atkārtoties vai arī papildināt atsevišķu punktu trūkumus, es gribu sacīt, ka Rēzeknes likumprojekts neievēro Rēzeknes specifiku, kopumā ņemot. Tas ir daudzējādi kopēts no iepriekš pieņemtajiem likumprojektiem, un galvenais akcents te ir likts uz spīkeru izmantošanu, tātad noliktavu izmantošanu, ka tā ir ļoti laba vieta un iespējas preču pievešanai, preču fasēšanai un tālākai virzībai, un tā tālāk, un tā tālāk. Ka tas ir ļoti nopietni attiecībā uz ostām, tad attiecībā uz Rēzekni, kas ir gan ļoti nopietns dzelzceļa un šoseju krustpunkts, taču tomēr šeit galveno specifiku vajadzētu likt uz to, lai vienlaicīgi ar šīs nelielās teritorijas attīstību attīstītos arī viss Latgales reģions.

Un, lūk, šis te moments par kopējo saikni Rēzeknei un visam Latgales reģionam, kādā veidā šie atvieglojumi, kas dotu Rēzeknei paātrinātu attīstību, varētu arī veicināt visas Latgales reģiona attīstību, lūk, šādas iestrādes vai nu nav tajā likumprojektā, vai ir ļoti, ļoti kautrīgi pietonētas.

Es domāju, ka tas būtu ļoti, ļoti svarīgi, un par to es izteicos arī Tautsaimniecības komisijas sēdē, un šī likumprojekta autori arī piekrita, ka šis likumprojekts būtu virzāms šādā virzienā, uzlabojams šādā virzienā. Un, lūk, te varētu būt runa jau par lauksaimniecības un rūpniecības konsolidāciju un par tirdzniecības konsolidāciju. Tātad trīs šie tautsaimniecības nozīmīgie momenti šeit jau būtu sasaistīti kopā un dotu iespēju Latgales reģionam attīstīties. Tas, ka Latgales reģions šodien ir atpalicis, mēs visi esam atpalikuši, bet relatīvi, mūsu iekšējā skatījumā ņemot, Latgales reģions ir visvairāk atpalicis, un, neapšaubāmi, šī iemesla dēļ, ņemot vērā, ka Kurzemei un Rīgai jau ir šādi atvieglojuma objekti, es arī aicinātu, cienījamie kolēģi, šo te likumprojektu atbalstīt, bet nākošajā — otrajā — skatījumā mums visiem kopīgiem spēkiem raudzīties, lai tas patiešām atbilstu tai idejai, kas principā... kuru principā vajadzētu realizēt Latgales attīstības vārdā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pirms dodu vārdu nākošajam debatēs pieteikušamies, es lūdzu arī deputātus, kuri staigā pa zāli, konsultējas, tomēr tādā gadījumā izslēgt savus mobilos telefonus un netraucēt runātājam, jo lielā mērā tas arī traucē sēdes tālāku norisi.

Nākošais debatēs ir pieteicies Oļģerts Dunkers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Dunkera kungs nav zālē. Nākamais debatēs vēlas runāt Pēteris Keišs, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

P.Keišs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mans mērķis ir īsi kliedēt varbūt tās šaubas, to, kāda nozīme būtu Rēzeknes brīvajai zonai. Pagājušās nedēļas sēdē uzstājoties, deputāte Kušneres kundze minēja, vai kādu labumu šādas zonas izveidošana varētu dot novada lauku iedzīvotājiem. Domāju, ka vistiešāko. Pirmkārt, jau pati zonas teritorija, kurā ietilpst divu pagastu teritorijas, tie ir Verēni un Griškāni. Gribu atgādināt, ka šajā teritorijā, kā teikts projektā, var būt uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas zeme, akciju sabiedrības un citas rezerves teritorijas, tātad tur strādājošie iedzīvotāji. Tiekoties ar vēlētājiem aizvadītajā nedēļā Preiļu pusē, arī varēja sajust šaubas un jautājumus — kādēļ gan šāda zona nevarētu būt arī Līvānos? Nu, protams, arī varbūt Ludzā, kuras iedzīvotāji tāpat cieš no bezdarbības. Protams, līvānieši pie tā varētu strādāt, bet vai ir nepieciešamība? Darba grupa otrajam lasījumam paredz 4. pantā punktu, kas skan apmēram tā: Rēzeknes brīvajai zonai var būt subzonas, licencētās uzņēmējsabiedrības teritorijas citas pašvaldības un Latgales īpaši atbalstāmajā reģionā, par tādu taču šeit tiek runāts, un es domāju, ka tiks runāts arī nākotnē. Subzonas izveidošanu nosaka trīspusējs līgums starp akciju sabiedrību, tātad Rēzeknes zonu, licencētu uzņēmējsabiedrību un vietējo pašvaldību. Tādēļ arī uzskatu, ka brīvās ekonomiskās zonas izveidošana, šāda likuma pieņemšana varētu darīt vistiešāko pozitīvo iespaidu bezdarba samazināšanas lietā novadā, kas ir divas reizes augstāks nekā valstī kopumā un aizvadītajā gadā it īpaši augsts Rēzeknes rajonā. Joprojām aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Pirmajā lasījumā, godātie deputāti, var pieteikties tikai rakstveidā. Vairāk deputāti... tomēr vēl ir. Runāt vēlas Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Reiz, kad es uzstājos par šo jautājumu, es mēģināju izteikt domu, ka ne tikai Rēzeknē, bet visai Latvijai ir vajadzīgas nodokļu atlaides un iespēja, par ko mēs runājam, ko gribētu dot Rēzeknei. Es pacēlu jautājumu, kāpēc mēs negribam iztirzāt ekonomiskās attīstības principus priekš mūsu labi situētās zemes. Un es izteicu, ka laikam tas ir tāpēc, ka, kā Finks bija pareģojis, mūsu valstī tagad valda komunisti, kas rīkojas Krievijas labā un ne mūsu tautas labā. Un šito Finka pareģojumu attaisnošanu es ļoti labi redzu beidzamās valdības sastādīšanas, balsošanas rezultātā.

Mums it kā Nacionālajā blokā tika ievēlēti 48 deputāti, un es labi atminu, ka Straumes kungs vienu vakaru mēģināja kādas 5 stundas ar mani pārrunāt, ka, Valdmani, ko tu pie Kaula, tu taču Alfreda Valdmaņa — nacionālista dēls, tu trimdas latvietis, es kaut kur, nāc pie mums, bet 48 deputāti, un tikai viens balsoja par vienu no mūsu tautas nesenajamiem varoņiem, pret to, ka viņu tiesātājs varētu ieņemt vienu no valstī lielākajiem amatiem. Tikai viens! Un es, agrāk skatīdamies uz nacionālo bloku, domāju, ka vismaz viens no ceļiniekiem, vismaz viens no zemsaviešiem, vismaz viens no kristīgajiem demokrātiem, vismaz viens no Zaļās partijas, varbūt divi trīs no LNNK un vismaz pieci no “Tēvzemei un Brīvībai” būs tādi, kas būs lojāli savas cīņas brālim, un ne kaut kādam kukulim. Tagad es prasu, satiekos ar deputātiem, sak', kāpēc, kā tas varētu būt? Lielākā daļa skaidro — zini, Valdmani, mēs nebūtu valdībā, ja es tur nebūtu, tad būtu Latvijai vēl daudz grūtāk. Cik daudz grūtāk var būt? Par Saeimas namu staigā ministrs lepodamies, ka laukos zemnieki krīt viņa priekšā uz ceļiem un lūdzas, lai viņiem nāktu kaut kāda izdzīves spēja. Un viņš par to lepojas, vai sliktāki varētu būt... Nē, Tabūna kungs, sliktāki nevar būt, bet, ja mēs 48 nacionālie, Straumes kungs, nedotu šitam ļaunam garam mūsu balsis, tas ļaunais gars šeit nebūtu. Bet varbūt vistaisnīgāk man atbildēja kādi citi, grupā sēdēdami, teica, Valdmani, tev ir viegli runāt, tavi pēcteči nodrošināti Rietumos, bet mums ir trīs gadi, lai mēs un mūsējie kļūtu turīgi, un mums šī iespēja ir jāizmanto. Un es domāju, cik žēl tas, ka tā tas ir, jo tas cilvēks nesaprot, ka tas neko nemainīs. Starp Pirmo pasaules karu un Otro pasaules karu liela daļa latviešu... neliela daļa, bet ievērojama daļa latviešu sevi pārdeva Ļeņinam un tad Staļinam, iekļuva augstos amatos, drošos amatos, un 1937. gadā viņus visus lika pie sienas. 1991. gada augustā, kad it kā Krievijā bija revolūcija, kurš, ja ne latvietis, bija viens no visredzamākajiem upuriem.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es ļoti atvainojos jums, bet mēs izskatām likumprojektu par Rēzeknes brīvo zonu.

G.Valdmanis. Es ļoti labi to zinu. Lieta ir tāda, ka Dilbas kungs šodien lepojās, kad viņa kājas priekšā krīt zemnieki lūgdamies, bet saprotiet, Dilbas kungs, šodien, pie jūsu kājām, un parīt jūs būsiet uz ceļiem lūgdamies. Sāksim domāt par Latvijas ekonomisko attīstību kopumā, un sāksim, cik ātri mēs varam. Mana palīdze atkal izsniegs par ekonomisko attīstību koncepciju, ko mēs radījām, un nāks pie katra no jums un lūgs, lai mēs parakstāmies, tad mums būtu vismaz viena gara sēde pārrunāt, kas mums ir jādara, lai Latvijā ieviestu labklājību, ko mēs esma mūsu vēlētājiem solījuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlas runāt Ernests Jurkāns, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

E.Jurkāns (DPS). Cienījamo Prezidij! Godājamie deputāti! Liels paldies par objektīvo vērtējumu. Es domāju, ka iepriekšējās sēdes laikā un šīs sēdes laikā izskanēja pietiekoši argumentēti priekšlikumi. Mēs esam pateicīgi Liepas kungam, es domāju, ka viņš pastrādās arī uz otro lasījumu, un pārējiem kolēģiem. Tāpēc komisijas vārdā es lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam vismaz...

Sēdes vadītājs. Jurkāna kungs, mums vispirms jānobalso pirmajā lasījumā, un tad mēs uzklausīsim priekšlikumus otrajam...

E.Jurkāns. Es atvainojos... Un es lūdzu komisijas vārdā deputātus akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Rēzeknes brīvo zonu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

E.Jurkāns. Komisijas vārdā lūdzu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 8.aprīlis? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Jurkāns. Liels paldies!

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši pagājušajā sēdē pārtraukto likumprojektu “Par Rēzeknes brīvo zonu” pirmajā lasījumā, un, pirms pārejam pie Prezidija ziņojumiem, vārdu paziņojumam lūdz Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Cienījamie klātesošie šajā zālē! Maz bija tādu cilvēku pirms 78 gadiem, kas ticēja, ka Latvija varētu kļūt brīva un neatkarīga. Vēl mazāk bija tādu, kas ticēja, ka brīvību iegūt var tikai bruņotā cīņā, bet vēl mazāk bija tādu, kas praktiski pirmie ķērās pie ieročiem, lai uzsāktu Latvijas atbrīvošanas cīņas. Bet faktiski tikpat kā nebija neviena, kas uzņemtos šīs bruņotās cīņas organizēšanu un vadīšanu. Slavenie latviešu strēlnieki un viņu vadoņi cīnījās tālu no savas zemes par svešām idejām. Vēl ļaunāk, viņi apstulboti un apmuļķoti nāca atpakaļ, lai iznīcinātu Latvijas atbrīvošanas cīņas sākumposmu, sākuma asnu, bet, neskatoties uz tā laika drūmo posmu mūsu tautas vēsturē, neskatoties uz lielās... uz lielas mūsu tautas daļas neticību, nomāktību, bieži vien arī nicināšanu, neskatoties uz to, ka trūka apbruņojuma, neskatoties, ka trūka apģērbu, apavu, vairākkārtējo naidnieku pārspēku, tomēr atradās tāds cilvēks, kas ar neizmērojamu ticību un drosmi prata saliedēt dažus simtus vīru un jaunekļu un uzsāka Latvijas atbrīvošanas uzvaras gājienu. Tas bija Oskars Kalpaks. Visās 625 brīvības cīņu dienās no Ventas krastiem līdz Latvijas austrumu robežai radās daudzu kritušo brīvības cīnītāju kapu kopiņas. Daudziem nebija lemts piedzīvot to svēto mirkli, kad varēja sacīt — beidzot mūsu zeme ir iztīrīta no svešzemju iebrucējiem. Tas nebija lemts arī pirmajam Latvijas bruņoto formējumu komandierim pulkvedim Oskaram Kalpakam. 1919.gada 6. marta vēlā pēcpusdienā, uzbrukumā ejot, pie Skrundas “Airītēm” nodevīgu roku raidītas lodes izdzēsa dzīvību komandierim pulkvedim Oskaram Kalpakam un viņa bataljona trīs virsniekiem. Cienījamie klātesošie šajā zālē! Ar klusuma mirkli godināsim viņa gara stiprumu un varonību! (Klusuma brīdis.) Paldies!

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt darba kārtību. Otrā sadaļa, pirms Prezidija ziņojumiem mums ir jāizskata priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām. “Pamatojoties uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas šā gada 5.marta lēmumu, lūdzu izslēgt no Saeimas šā gada 6.marta sēdes darba kārtības 47.punkta — likumprojekts “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība””, reģistrācijas nr.594, izskatīšanu. Cieņā, komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš.” “Pret” vēlas runāt Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es nerunāšu kā atbildīgais referents, kāds es biju pirmajā lasījumā, bet gan kā ierindas deputāts, kurš nepilda šo augsto pienākumu.

Godātie kolēģi, tātad likums “Par pašvaldību deputātu atsaukšanu” zaudēs savu spēku pēc četrām dienām. Šā gada 9.martā. Šāda norma ir šā likuma pārejas noteikumos. Jūs atceraties, ka mēs pirmajā lasījumā pieņēmām likumprojektu, grozījumu šajā deputātu atsaukšanas likumā, kurš paredzēja, ka atsaukšanas kārtība nebūtu ierobežojama kāda termiņā un būtu piemērojama attiecībā arī uz turpmāk ievēlējamiem pašvaldību deputātiem. Šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina neizskatīt šo likumprojektu, izslēgt no darba kārtības. Es gribu informēt godātos kolēģus, ka, ja mēs atbalstīsim šādu lēmumu, tas nozīmē, ka likumprojekts ir zaudējis savu spēku. Un turpmāk parlaments to nevarēs izskatīt. Līdz šim, ja nāca komisijas ar šādu ierosinājumu, tad faktiski tie nenogremdēja pilnībā likumu, bet šis ir tāds unikāls gadījums, ka šāds komisijas ierosinājums faktiski nozīmē, ka likums zaudējis spēku. Paldies par uzmanību! Es aicinu noraidīt šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Šo komisijas iesniegumu ir parakstījis komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Papildus “par”. Vairāk neviens runāt nevēlas, tādā gadījumā, lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izslēgt no darba kārtības 47.punkta — likumprojekts “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība” — izskatīšanu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Lūdzu, deputātus izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu, rezultātu! Par — 49, pret — 11, atturas — 10. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. 47.punkts ir izslēgts no šodienas darba kārtības.

Nākamais iesniegums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimas 6.marta sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumu un iekļaut 36.punktu — likumprojektu “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās” otrajam lasījumam — aiz 18.punkta — lēmuma projekta “Par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu apstiprināšanu” — kā darba kārtības 19.punktu. Šo iesniegumu parakstījis komisijas priekšsēdētājs Atis Sausnītis. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu? Vēlas runāt. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Jūs runāsit “pret”? Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu nepieņemt šādu grozījumu, jo mēs redzam, ka šis dokuments, kuru tiek aicināts pārcelt, tas ir likumprojekts “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”, ka tas ir visai apjomīga izmēra dokuments, un ir virkne būtisku jautājumu, kuri tiks celti priekšā, un tāpēc es domāju, ka ar šādu pārcelšanu var izslēgt daudzu būtisku jautājumu izskatīšanu šodien. Tāpēc es aicinu šo grozījumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu deputāti papildus izteikties nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšlikumu Saeimas 6.marta sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumu un iekļaut 36.punktu — likumprojektu “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās” otrajam lasījumam — aiz 18.punkta — lēmumprojekta “Par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu apstiprināšanu”, kā darba kārtības 19.punktu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 5, atturas — 3. Komisijas priekšlikums ir pieņemts, un darba kārtība ir izmainīta.

Nākamais iesniegums ir saņemts no Aizsardzības un iekšlietu komisijas. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut šā gada 6.marta Saeimas sēdes darba kārtībā lēmumprojektā “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu saīsināšanu likumprojektiem “Grozījumi likumā par policiju” un “Grozījumi likumā par ugunsdrošību”” izskatīšanu. Šo priekšlikumu ir parakstījis Kārlis Druva — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs.

Godātie deputāti, bet saskaņā ar Kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu ir paredzēts, šeit ir rakstīts: “Pēc Saeimas komisijas vai ne mazāk kā 10 deputātu priekšlikuma Saeima lemj 54.panta kārtībā “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu”. Saeimas Kārtības rullis neparedz šo priekšlikumu termiņu saīsināt. Līdz ar to šis jautājums pēc Prezidija viedokļa nav izskatāms, jo tas neatbilst Kārtības ruļļa prasībām. Neviens iebildumus neceļ. Pieņemts.

Sākam izskatīt 6.marta sēdes darba kārtības otro sadaļu — “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Tabūna, Emša, Lamberga un Seiles iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jirgena, Straumes, Baloža, Vidiņa un Rudzīša iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kušneres, Mauliņa, Kazāka, Liepas un Kostandas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pret likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt nodošanu, jo, pirmkārt, es aicinu pārstāvjus, kas iesnieguši, ietaupīt laiku, jo likumprojekts ir atvērts. Ja viņi grib izdarīt labojumus, tad ir otrais lasījums. Var iesniegt uz otro vai trešo lasījumu. Tādēļ es aicinu. Bet šajā periodā, kad ir pārejas laika grūtības Pensiju likumā, šie priekšlikumi nav būtiski un arī nav vajadzīgi, jo tie aicina pagarināt pārejas periodu līdz 2000. gadam. Tā kā aicinu kolēģus balsot pret nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Par nodošanu komisijām vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pēdējā laikā ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir nācies izjust uz savas ādas tās kliedzošās netaisnības, ko izraisījusi jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība. Un daudziem, kas ir godprātīgi nostrādājuši visu savu mūžu, tagad līdz ar pensijas aprēķināšanu vecumdienās tiek nolemta bada maize valsts sociālā pabalsta apmērā vai vēl mazāk. Izņēmums ir tie, kam šā pēdējā gada laikā ir paveicies ar labi apmaksātu darbu, un šiem cilvēkiem pēc jaunās kārtības aprēķinātā pensija var sasniegt pat tīri fantastiskus apmērus. Laikrakstos tiek runāts par cilvēku, kuram mēneša pensija aprēķināta 1000 un 16 latu apmērā. Turpat blakus pieminot, ka mazākā izmaksājamā mēneša pensija ir tikai 1 lats un 10 santīmu. Cilvēki ļoti pamatoti uzdod jautājumus, kā tas var būt, ka pensijas apmērs diviem visu mūžu vienādu darbu strādājošiem un vienu darba algu saņēmušiem var atšķirties pieckārtīgi atkarībā no tā, kurā gadā šie cilvēki aiziet pensijā?

5.Saeimā pieņemtais likums “Par valsts pensijām” paredz, ka turpmāk ikviena cilvēka pensija būs atkarīga tieši no iemaksām par šo cilvēku Sociālās apdrošināšanas fondā. Tas nav slikti, bet ir jautājums par to, ko darīt šajā situācijā, kad par cilvēkiem, par viņu darba mūžu, līdzšinējo darba mūža līdzšinējo daļu šādas iemaksas nav izdarītas. Šis ir jautājums, uz kuru 5. Saeima ir sniegusi tādu atbildi, kas nav savienojama ar taisnīgumu un elementāriem morāles principiem. Un šis lēmums ir novedis izmisumā jau daudzus cilvēkus, kas pensijā dodas šobrīd. Šobrīd spēkā esošais Pensiju likums ir amorāls tāpēc, ka tas padara visa cilvēka līdzšinējā darba mūža vērtējumu atkarīgu tikai un vienīgi no tā, kāda ir bijusi šā cilvēka alga 1996. un vēlākajos gados un kādas ir bijušas attiecīgās sociālā nodokļa iemaksas.

Ja cilvēks, kas aiziet pensijā 1997.gadā, visu iepriekšējo gadu ir bijis bez kārtīga darba un ienākumiem, kā tas diemžēl ir bijis visai daudziem, tad arī viņa visas dzīves laikā padarītais darbs tiek novērtēts praktiski ar apaļu nulli. Un šā Pensiju likuma norma ir sevišķi smags pāridarījums visu mūžu nostrādājušo cilvēku cieņai. Un mūža gaitā veiktā darba novērtējuma vietā sirmgalvis saņem tikai pazemojumu un nolemtību tālākai nabadzībai. Bet, atņemot naudu vienam, to vairāk var iedot kādam citam. Un cilvēks, kurš 1996.gadu ir nostrādājis kādā “siltā robā” un guvis labus ienākumus, var šogad pensijā aiziet ar smaidu. Par viņu veiktie sociālie maksājumi iepriekšējā gadā būs bijuši ievērojami, un tādēļ viņa pensija var būt pat pieckārt lielāka nekā kolēģim, kurš visu mūžu strādājis viņam blakus tādos pašos apstākļos, bet pensijā aizgājis gadu iepriekš.

Un šāds sabiedriskais izkārtojums, kas vienu netaisni pazemo, bet otram nepelnīti iedod vairāk, pārkāpj sabiedrības pastāvēšanas pašus pamatprincipus. Taisnīgumu un respektu pret ikviena cilvēka cieņu. Vēl vairāk. Nopelnītās algas neizmaksāšana strādniekam par viņa padarīto darbu ir smags grēks pret Dieva iedibināto pasaules kārtību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Un šajā likumā “Par valsts pensijām” ietvertā pārejas formula no vienkārša cilvēciskuma viedokļa ir tik absurda un ciniska, ka negribas ticēt Latvijas likumdevēju spējai kaut ko tādu pieņemt. Šajā 5.Saeimā taču plaši bija pārstāvēti “Latvijas ceļa” tā saucamie intelektuāļi, kas noteica notikumu virzības gaitu. Un tāpat arī virkne to politisko spēku, kas sevi grib dēvēt par nacionāliem — gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan Zemnieku savienība un Kristīgie demokrāti un LNNK. Viņi gandrīz pilnīgā vienprātībā ir atbalstījuši šā likuma pieņemšanu Saeimā. Un labklājības ministrs Makarovs vēl joprojām šo likumu cenšas aizstāvēt jebkurā situācijā. Tāpat arī viņa partijas kolēģis Roberts Jurdžs, kas absolūti bez argumentiem cenšas panākt šā spēkā esošā likuma darbības turpināšanos. Bet vai tā ir nacionāla politika, kas piesmej lielāko tautas daļu un tajā starpā bez izšķirības vārdos it kā aizstāvētos latviešus pakļauj šādām nejēdzībām?

Frakcijas “Latvijai” deputāti ir iesnieguši Saeimā šo priekšlikumu — grozīt likumu “Par valsts pensijām”, un tas ir šis priekšlikums, lai radikāli mainītu pārejas laika formulu, kas ir radījusi visas šobrīd pensiju jomā samilzušās problēmas. Mūsu piedāvājuma pamatā ir stingra pozīcija, ka pensijas daļa katram cilvēkam par viņa līdzšinējo darba mūžu ir aprēķināma, nepiešķirot pārmērīgu nozīmi tam, vai cilvēkam ir laimējies atrast darbu ar labiem ienākumiem pēdējā gadā pirms pensijā iešanas vai ne.

Protams, likuma darbības laikā katra strādājošā uzkrātais pensijas kapitāls palielināsies tieši par tām apdrošināšanas iemaksām, kas par viņu tiek izdarītas. Un šeit katram būs par sevi jārūpējas, un valsts politikai ir jāatbalsta ražošanas attīstība un investīciju piesaistīšana, lai katrs varētu strādāt un nopelnīt. Es aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija ierosinājumu — deputātu Čerāna, Kušneres, Mauliņa, Kazāka, Liepas un Kostandas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 11, atturas — 9. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kreituses, Kušneres, Bērziņa, Eniņa un Dozorceva iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Godātie deputāti, vispirms es gribu informēt, ka zem šī likumprojekta savu parakstu ar iesniegumu ir atsaucis Guntis Eniņš — pie frakcijām nepiederošs deputāts, bet šo grozījumu rakstveidā ir atbalstījuši un ar saviem parakstiem iesnieguši Saeimas Preizidijā vēl trīs deputāti — Aivars Kreituss, Olafs Brūveris un Leonards Stašs. Līdz ar to nepieciešamais deputātu skaits, kas varētu ierosināt šī likumprojekta izskatīšanu, ir pietiekams. Bet ir vēl viens iesniegums — “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu ierosinām atlikt likumprojekta “Grozījums Pilsonības likumā”, darba kārtības 5.jautājuma, izskatīšanu un papildu ziņu ievākšanu, lai noskaidrotu reāli iespējamo naturalizācijas pretendentu skaitu sakarā ar ierosinātām izmaiņām Pilsonības likuma 13.pantā, kā arī to, cik no bijušajiem Polijas Republikas pilsoņiem jau šobrīd ir tiesības naturalizēties saskaņā ar Pilsonības likuma 13. un 14.pantu.” Parakstījuši pieci deputāti — Straume, Grīnblats, Panteļējevs, Kalviņš un Putniņš.

Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantam — priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu apspriežamajā lietā un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis. Priekšlikums Prezidijam iesniedzams rakstveidā. Šāds priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības. Viens deputāts var runāt “par”, viens — “pret”. Ilga Kreituse. Es atvainojos, Kreituses kundze, šeit ir rakstveida iesniegumi. Par šo iesniegumu. Pret šo iesniegumu vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šobrīd šis iesniegums ir zināmā mērā absurds. Jo mēs šobrīd, tad, kad mums ir jāspriež par likumprojekta nodošanu komisijām, faktiski izvirzām jau tādas prasības un tādu ziņu nepieciešamību, kuras mums patiesībā ir jāizvērtē pirmajā lasījumā. Es pilnībā piekrītu tam, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar pilsonības došanu kādam personu lokam. Mums tiešām ir vajadzīgas visas šīs nepieciešamās ziņas, kas šeit tiek prasītas, — gan reāli iespējamais naturalizācijas pretendentu skaits, gan arī tas, cik no bijušajiem Polijas Republikas pilsoņiem jau šobrīd ir tiesības naturalizēties saskaņā ar Pilsonības likuma 13. un 14.pantu. Šīs ziņas tiešām mums ir vajadzīgas, lai šo likumu varētu pieņemt. Bet šobrīd ir jautājums par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Un tādēļ, lai Saeima varētu faktiski pie šī jautājuma strādāt, lai Saeima varētu šīs ziņas ievākt, šis jautājums ir jānodod komisijām. Un tāpēc es aicinātu šodien atbalstīt šo nodošanu komisijām, un es redzu, ka arī visiem kolēģiem ir vēlēšanās pie šī jautājuma strādāt, ir vēlēšanās noskaidrot šo problēmu un, teiksim, visas problēmas, kas ir palikušas. Tāpēc mums vajadzētu to nodot komisijām, un pēc tam komisijas, kurām tas tiks nodots arī uz pirmo lasījumu, šādas ziņas ievāks. Un deputāti, kas ir šeit iesnieguši, viņi var līdzdarboties šajās komisijās un šo jautājumu risināt. Tāpēc es aicinātu šo priekšlikumu noraidīt kā faktiski pēc būtības neatbilstošu šai likumprojekta izskatīšanas stadijai un pēc tam pirmajā lasījumā par šiem jautājumiem runāt — vai ir šīs ziņas, vai nav šo ziņu, un tad šis balsojums var būt arī pavisam citāds. Es aicinu šo priekšlikumu par atlikšanu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu vēlas runāt Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Man liekas, vai nav jau par daudz? Katrā plenārsēdē mēs sākam ar kārtējiem grozījumiem Pilsonības likumā. Un joprojām tas viss ir tikai tāda runāšana bez kaut kādiem konkrētiem faktiem. Redziet, tos datus jau var ievākt tāpat. Tāpēc jau nav jāsacer kaut kāds dokuments. Ja kādu ļoti interesē šī lieta un viņš tiešām ļoti nopietni vēlas kaut ko ierosināt, tad viņš to jau tagad var darīt. Un tam nevajag nekādu pirmā lasījuma variantu. Un vai tiešām jums neliekas, ka pārāk daudz mūs te sāk mācīt, kam atkal kārtējo reizi dot vai nedot pilsonību. Otra valsts iejaucas mūsu valsts iekšējās lietās, un tagad mēs paši ar savu iniciatīvu šo jūkli tikai papildinām. Man liekas, ka kārtējo reizi ir jāatgādina, ka no tiem, kuriem ir tiesības izmantot šo naturalizāciju ārpus kārtas, tikai niecīgs procents šodien to ir izmantojis. Kāpēc par to neviens nerunā? Kāpēc neviens nerunā par to, ka galvenais šķērslis ļoti bieži ir mūsu valodas neprašana. Lūk, kas ir galvenais šķērslis, mēģinot kļūt par Latvijas Republikas pilsoni.

Un tagad tomēr ieskatieties 13.panta tekstā — “Naturalizācija ārpus kārtas”. 3.apakšpunktiņš — personas, kuras ir legāli iebraukušas Latvijā un tur pastāvīgo dzīvo no 1940. gada 17.jūnija. Tātad nav nekādu šaubu, ka jebkurš, kurš bija šeit iebraucis, it īpaši no tuvējām valstīm, viņam nebija nekādas problēmas naturalizēties ārpus kārtas. Un šis piedāvājums, tas ir ļoti īpatnējs, jo te ir runa tikai par to, ka šie cilvēki gandrīz gadu iepriekš skaitījušies Polijas pilsoņi, bet tālākais ir pavisam jocīgi. Ja šīs personas vai to pēcnācēji ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā, tas ir, jārunā tātad par pēdējiem gadiem. Tas ir absolūts absurds, jo te ir skaidri un gaiši redzams, ka te nav runa par poļu tautības cilvēkiem. Te ir runa pavisam par citiem cilvēkiem, un te bez rūpīgas datu analīzes nemaz nav ko sākt ar tādām lietām ņemties. Un tāpēc man liekas, ka pilnīgi normāli ir šādu lietu ierosināt tikai tad, kad būs kaut kādi nopietni dati un kad būs kaut kāds nopietns pamatojums. Nav nekādas jēgas pieņemt vienu kārtējo papīrīti un radīt lielu jūkli tajā sistēmā, kurā jau šodien ir ārkārtīgi daudz neskaidrību. Tāpēc es vienkārši domāju, ka pilnīgi loģiski ir šādu priekšlikumu, šādu jautājumu šodien šeit neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Izskatīsim piecu deputātu iesniegumu, kurā viņi lūdz saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu likumprojekta “Grozījums Pilsonības likumā” izskatīšanas atlikšanu un papildu ziņu ievākšanu, lai noskaidrotu reāli iespējamo naturalizācijas pretendentu skaitu sakarā ar ierosinātām izmaiņām Pilsonības likuma 13.pantā. Kā arī to, cik no bijušajiem Polijas Republikas pilsoņiem jau šobrīd ir tiesības naturalizēties saskaņā ar Pilsonības likuma 13. un 14.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 24, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Lujāna, Bartaševiča un Deņisova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu... Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kurā Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Lujāna, Bartašēviča un Deņisova iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 38, atturas — 10. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts, un likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Bartaševiča, Lujāna un Deņisova iesniegto likumprojektu “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Dobeļa kungs, tas ir par šo jautājumu? Vēlas runāt “pret” — Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Redziet, kā sanāk! Oskara Kalpaka piemiņas dienā mums nākas sastapties ar, lūk, šādu īpatnēju dokumentu. Es uzskatu, ka šāds likumprojekts aizskar ārkārtīgi daudzu latviešu karavīru jūtas. Tas aizskar mūsu leģionāru jūtas. Kas tās par īpašām privilēģijām? Redziet, antihitleriskās koalīcijas cīnītāji. Es jums atgādināšu, ka gadu desmitiem šie tā saucamie cīnītāji sita sev pie krūtīm un bļāva, ka es esmu par jums lējis asinis. Vēl šodien viņi staigā riņķī un bļaustās par PSRS atjaunošanu un tamlīdzīgām lietām.

Tālāk. Parunāsim par to tā saucamo antihitlerisko koalīciju. Kurš tad bija tas, kas izraisīja Otro pasaules karu, ja ne Staļins? Kurš noslēdza noziedzīgu vienošanos? Atcerēsimies paktu, kura rezultātā mūsu valsts zaudēja neatkarību. Tātad tā ir kārtējā liekulība! Vienkārši pārrēķinājās Staļina tētiņš, un Ādolfam bija pārāk liela ēstgriba. Un tas arī bija viss. Un tagad kārtējo reizi mums te būs kādiem kaut kādas īpašas privilēģijas jādod. Es redzu, ka pēdējā laikā ir pieaugušas aktivitātes sakarā ar Krievijas ārkārtīgi īpatnējo iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās. Krievijas politiķiem pietiek bezkaunības šeit ierasties un mūs mācīt, kā mums jādzīvo. Es jums atgādināšu bēdīgi slavenu uzvārdu — Serovs. Tāds vīrs te kādreiz ap 40.gadiem rakstīja instrukcijas, ko darīt ar to valstu pilsoņiem, kuras tiks pievienotas PSRS. Uz šo instrukciju pamata cieta tūkstošiem mūsu Latvijas Republikas pilsoņu. Nu,tā, protams, ir sakritība, bet cits Serovs ierodas un māca, kam piešķirt pilsonību, kam nepiešķirt pilsonību, un daži mūsu nelatviski rakstošie žurnālisti aiz sajūsmas pilnīgi slienājas. Es personīgi mūsu valsts vadītāja vietā šo kungu būtu iztriecis ārā no kabineta, tikko viņš pavērtu muti, lai runātu par tādām lietām. Un Latvijas politiķim ir jāsaprot, ka Krievija agri vai vēlu gribēs aprīt Latviju. Jautājums, ka viņa to nedrīkst šodien darīt atklāti. Bet, ja viņa to darīs demokrātiski, pēdiņās, un diplomātiski, es domāju, lielākā daļa pasaules valstu mierīgi pievērs uz to acis. Un tāpēc tas Latvijas politiķis, kas nesaprot to vai negrib saprast, ir vienā gadījumā stulbenis, varbūt par izteiksimies precīzāk liels stulbenis, otrā gadījumā — pamatīgs nelietis. Un, lūk, jebkuri šādi mēģinājumi šeit kaut kādā veidā veicināt šo Krievijas ietekmi mums ir mierīgi un aukstasinīgi jānoraida, un mēs nejaucamies Krievijas iekšējās lietās un neprasām, kam tur piešķirt pilsonību un kam nepiešķirt. Un šie te tā saucamie antihitleriskās koalīcijas cīnītāji arī lielāko tiesu ir nepilsoņi un latviešu valodu neprot un nekad nepratīs, un ne jau velti šis Serovs arī teica — nu, kā jūs drīkstat mācīt latviešu valodu tādiem, kam ir pāri par sešdesmit gadu. Jā, es piekrītu, lai viņi nemācās latviešu valodu, lai viņi nav Latvijas Republikas pilsoņi un lai viņi tad brauc uz to zemi, kur viņiem ir labāk, un tur viņi varēs savās koalīcijās mierīgi darboties. Nav Latvijas valstij par tādiem jārūpējas! Tāpēc es aicinu šādu projektu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, jūs saņemat aizrādījumu par lamuvārdu lietošanu no Saeimas tribīnes. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kur bija lamu vārdi?”). “Par” vēlas runāt Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, pēc kolēģa Dobeļa runas jau ir gandrīz vai bail kāpt tribīnē, jo, ja tagad aizstāv šo likumprojektu, tad būtu gandrīz jāliek Saeimas stenogrammā — var būt liels... tālāk daudzpunkts un vēlreiz daudzpunkts — un diemžēl šinī gadījumā laikam tik liels es neesmu, tikai es sajūtu ir citu lietu, ka cienījamais Dobeļa kungs pat vēsturi labi nezina, jo savā laikā pie “Airītēm”, ja es nekļūdos, Kalpaka kungu nošāva vācieši netīšām, nevarēja saskatīt, viens otru apšaudīja, un Kalpaka kungs aizgāja bojā, un ļoti labs, vismaz veiksmīgs vēsturisks fakts, ka tanī laikā ne hitleriskā koalīcija, ne antihitleriskā nebija, tā ka nu vēsturē gadās dažādi.

Un, protams, var jau arī piekrist Dobeļa kungam, ka Serova kungs atbrauca uz Latviju un kā tur noslienājies vai vēl kādā veidā kaut ko māca, bet kāda tad, Dobeļa kungs, bija parlamenta delegācija, kas aizbrauca no Saeimas uz Maskavu un Saeimas priekšsēdētāja vadībā tur arī veda pārrunas, kāda bija šī delegācija? Tā arī bija noslienājusies vai nenoslienājusies... ja mēs tā runājam. Tātad, Dobeļa kungs, jūs šinī gadījumā metat apvainojumus arī saviem kolēģiem, gan koalīcijas kolēģiem, ar kuriem varbūt vienīgi jūsu pārstāvji nebija iekļauti delegācijas sastāvā, bet vismaz liela daļa “Tēvzemes” pārstāvju bija.

Un tādēļ es tomēr aicinātu, cienījamie kolēģi, nepakļauties tāda vienas dienas vēsturnieka ietekmei, kāds ir Dobeļa kungs, ir reālā prakse, un antihitleriskajā koalīcijā bija angļi, amerikāņi un, protams, iespējams, es arī esmu lasījis Suvorova darbu, tad varat spriest, vai kara iniciators bija Staļina tētiņš vai Hitlera tētiņš? Bet bija parastā tauta, un bija cilvēki, kas karoja, kas nostājās... un es nezinu, vai Dobeļa kungs šodien tik aktīvi spētu no tribīnes runāt un uzstāties, ja Ādolfa tētiņš būtu palicis pie varas, un tie cienījamie leģionāri, kas Dobeļa kungam tik tuvi sirdij, iespējams, būtu kādi pārvaldītāji vai vācu muižās kaut kur Latvijas teritorijā, varbūt pat arī ne Latvijas teritorijā. Vēsture ir dažāda, un nevajag vēsturi krāsot vienā vai citādā krāsā. Citādi Dobeļa kungs patiešām jau tuvākajā laikā ne ar ko neatšķirsies no kāda no padomju cenzoriem, kas arī krāsoja ar vienu krāsu.

Un tādēļ šinī gadījumā es vēlreiz aicinu pievērst cilvēku uzmanību, ka šeit runa ir par konkrētiem cilvēkiem, nevis par ideoloģiju, kā šinī gadījumā Dobelis piestāda. Šeit bija par cilvēkiem, kas lēja asinis, kā savā laikā cīnījāmies par to, lai leģionāriem arī būtu doti kādi atvieglojumi, tad šinī gadījumā mēs atkal laivu esam pārsvēruši uz otru pusi, uz to, ka šiem cilvēkiem, kas cīnījās antihitleriskajā koalīcijā, nepienākas nekas? Nu tas ir paradokss mūsu valstij. Mēs nespējam laikam dzīvo normālā laivā, kurā ir visa mūsu sabiedrība, bet vienkārši svārstam. Atsevišķi kolēģi skrien un ķer kaut kādus ģenerāļus un tāpēc priecājas, uzskatot, ka tas ir liels sasniegums Latvijas valstij. Es nezinu, cik ilgi mēs meklēsim ienaidniekus. Mums ienaidnieki ir Saeimā, mums ienaidnieki ir mūsu tautā... es iedomājos, ko vienu dienu darītu, ja nebūtu ienaidnieku, laikam vairs nespētu normāli dzīvot.

Tādēļ šinī gadījumā es aicinu atbalstīt mūsu projektu, nosūtīt to, pirmkārt, uz komisijām, kamēr tas izies komisijas, paies pietiekami ilgstošs laiks, kurā gan Dobeļa kungs, gan citi kungi varēs iedot savus labojumus, bet es uzskatu, ka nevajadzētu atbalstīt šinī gadījumā iniciatīvu, ka nevajadzētu sākt šo diskusiju. Vajag sākt diskusiju. Diskusijas laikā mēs redzēsim, kādos apjomos mēs varam dot kādu atbalstu vai nevaram dot, un tāpat arī otrā vai trešā lasījumā mēs varēsim to noraidīt, bet tā mūsu prakse, ka, tiklīdz kāds no opozīcijas iedod kādus likumprojektus, parādās vai nu Jirgena kunga, vai citu kolēģu pirksti un Panteļējeva kunga pirksts, kurš norāda, ka nav jābalso. Bieži vien pat lielākā daļa šo kolēģu nav lasījuši šos projektus. Un tāpat, kā man liekas, dažiem kolēģiem ir ļoti slikti ar vēstures zināšanām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu — deputātu Golubova, Bekasova, Bartaševiča, Lujāna, Deņisova iesniegto likumprojektu “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 39, atturas — 9. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Šis likums ir nesen pieņemts, un tagad, lai izdabātu 1798 nepilsoņiem, kuri strādā policijā, mēs mainām šo likumu. Jūs atceraties, apmēram divus, trīs mēnešus atpakaļ mēs grozījām likumu “Par policiju”, kur atkal ir šī pati piekāpšanās pārejas noteikumos, lai nepilsoņi varētu strādāt policijā. Ziniet, tas ir diezgan apvainojoši man personīgi, un es domāju, ka jums daudziem, ka mēs valsts likumdošanu pielāgojam vienas ministrijas interesēm tā vietā, lai beigās iekšlietu ministrs ievestu kārtību savā ministrijā un lai viņam nevajadzētu nākt ar priekšlikumiem grozīt viņam par labu, šiem nepilsoņiem par labu. Jūs saprotiet — šeit iets tas vieglākais ceļš. Jā, viņi — 1798 — strādā, no tiem 700 apmēram ir Rīgā, šie nepilsoņi, ko mēs daudz domāsim, kas mums tā valsts tāda ir, lai arī viņi tiek pie valsts noslēpumiem, un viss būs ļoti labi, un Rīgas ielās būs kārtība. Divas dienas atpakaļ es gāju gar Brīvības pieminekli, un tur divi tādi nošļurāti policisti bija, kas runāja krievu valodā un piesauca vairākkārt māti. Ziniet, tas man arī ir apvainojums. Es nezinu, kā pārējie Saeimas locekļi uzskata, vai tas ir normāli, ka valsts policijā, respektīvi, vienā no varas struktūrām, sarunvaloda starp policistiem nav valsts valoda, tā ir krievu valoda, un tagad mēs viņiem vēl ļausim tikt pie mūsu valsts noslēpumiem.

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs balsot pret šo grozījumu par valsts... likumā par valsts noslēpumu, un manī izraisa arī izbrīnu, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija varēja vispār šos grozījumus akceptēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti... “par” vēlas runāt Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es ļoti saprotu Vidiņa kunga teiktās domas. Bet mums jābūt arī reālistiem. Mums ir pieņemts likums, kas tik tiešām ir domāts, lai tas strādātu tādā veidā, lai mēs varētu saņemt visu nepieciešamo informāciju, kas ir saistīta ar aizsardzības pasākumiem mūsu valstī. Šobrīd jāatzīmē, ka, piemēram, kas attiecas uz Iekšlietu ministriju, ir bijušas izmaiņas piecos gados, es jums sniegšu statistiku. Piecus gadus atpakaļ 30% bija latvieši, pilsoņi, 70% bija nepilsoņi. Šodien tas cipars ir pilnā mērā apgriezts otrādi. Ir 70% pilsoņu un tikai 30% nepilsoņu. Šajā specifiskajā jautājumā mēs uzaicinājām uz mūsu komisiju visas attiecīgās amatpersonas, lai noskaidrotu lietas būtību.

Lietas būtība ir tāda, ka šie cilvēki, par kuriem mēs tagad runājam, tiem ir nepieciešams strādāt, jo bez viņiem tik tiešām tiek pārtrauktas konkrētas krimināllietas izmeklēšanas. Šeit nav runa par patvaļīgu, brīvu pieeju pie visiem valsts noslēpumiem. Šeit ir runa par operatīvās informācijas pieejamību, lai šie cilvēki varētu strādāt un atklāt kriminālpārkāpumus, un, ja mēs šīs izmaiņas neizdarām, tad būs mums pašiem jāatbild par to, kādēļ mēs nevaram noskaidrot, kad tiek veikti kriminālpārkāpumi, un kādēļ uzreiz sāk celties noziegumu skaits, par kuriem mēs nevaram iegūt informāciju un mēs nevaram atklāt. Līdz ar to, ja jūs iedziļinaties šinī likuma grozījumā, jūs varat redzēt, ka mēs iestrādājam nevis brīvu turpināšanu līdz bezgalībai, bet ir noteikts termiņš — tikai viens gads pēc tam, kad katra persona ir spējusi nokārtot pilsoņa tiesības, ja viņš vienā gada laikā no tā brīža nav nokārtojis savu naturalizāciju, viņam šī iespēja — piekļūt šai informācijai — izbeidzas, un līdz ar to viņš arī vairs nevarēs tur tālāk strādāt.

Tātad es lūdzu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi gan Augstākā tiesa, gan prokuratūra, gan Iekšlietu ministrija, gan visas attiecīgās iestādes, lai mēs varam turpināt strādāt krimināljomā, lai varētu atklāt noziedzīgos pārkāpumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kurā Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret— 10, atturas — 9. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs šo grozījumu, kas ir iesniegts no Ministru kabineta, tomēr nevaram nodot komisijām. Kāpēc? Tātad likumprojektā ir vairāki momenti, kuri ir pārāk izplūduši un vispārināti formulēti. Teiksim, ja mēs runājam par konkrētiem teikumiem, tātad par 15.panta 2.teikumu, jāsaka, ko nozīmē “smagas invaliditātes invalīdiem”. Manuprāt, mums pēc klasifikācijas ir I, II un III grupas invalīdi. Nevis “smagas invaliditātes invalīdi”. Tātad šeit ir jābūt konkrētāk, kādiem tad tieši invalīdiem pienāksies šīs bezmaksas braukšanas tiesības. Vai daļējas, kā ir paredzēts likumā.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka šajā gadījumā tas ir ne tikai nekorekts, bet sakarā ar šo vispārīgo formulējumu mēs taču ļoti labi zinām, kādā veidā šie vispārīgie formulējumi tiek interpretēti no tiem cilvēkiem, kas tos izpilda, tāpēc mēs nevaram šādu vispārīgu formulējumu ielikt likumprojektā. Bez tam šā likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka valsts netiek atbrīvota no palīdzības sniegšanas invalīdiem, ka tiek sakārtota tikai palīdzības un garantijas sistēma, lai nodrošinātu invalīdu tiesības.

Cienījamie kolēģi, paskatieties likumprojektā, un jūs uzreiz redzēsit, kādā veidā nodrošinās invalīdu tiesības. Es atkal citēju jums: “Invalīdu tiesības izmantot sabiedrisko transportu ar braukšanas maksas atvieglojumiem, nevis bezmaksas braukšanu.” Tātad ar braukšanas maksas atvieglojumiem. Un mēs jau no preses redzējām, ka Ministru kabinets principā ir jau vienojies par to, ka tiks sagatavots projekts, kas paredz, ka invalīdiem būs jāsedz no visiem kopējiem braukšanas maksas izdevumiem 25%. Tātad nebūs šīs bezmaksas braukšanas, bet būs ar daļēju apmaksu. Tādā veidā mēs redzam, ka šajā gadījumā likumprojekta anotācijā teiktais ir pilnīgā pretrunā ar pašu likumprojektu.

Nākamā frāze, kas ir anotācijā, tātad ir sekojoša: “Ņemot vērā pašreizējos sociāli ekonomiskos apstākļus un tendences ārzemēs.” Cienījamie kolēģi, mēs taču esam runājuši par to, ka pie pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem mēs tomēr nevaram vadīties no ārzemju prakses un pieredzes. Mums diemžēl šie ekonomiskie, sociāli ekonomiskie apstākļi ir daudz, daudz zemāki. Tautas labklājības līmenis ir daudz zemāks nekā daudzās Rietumu valstīs. Tāpēc es domāju, ka te nu ir galīgi nevietā pieminēt šo tendenci ārzemēs.

Bez tam es gribu jums, cienījamie kolēģi, atgādināt arī deklarācijas vienu punktu, kurā ir paredzēts “veicināt invalīdu aktīvāku integrāciju sabiedrībā”. Es nevaru saprast, kā tad notiks šī veicināšana? Ja invalīdiem tiek ierobežota braukšana. Par braukšanu ir jāmaksā 25%, tad kādā veidā tiks veicināta šī integrācija sabiedrībā? Es domāju, ka notiks taisni otrādi, pretējais — neveicināšana, jo tas liegs daudziem pārvietoties un aizbraukt uz tām vietām, kur viņiem būtu nepieciešams, šiem cilvēkiem.

Tādēļ frakcija “Latvijai” aicina noraidīt, aicina atgriezt Ministru kabinetam atpakaļ šos grozījumus, lai tos izstrādātu precīzāk, un vajadzētu tiešām invalīdiem īstas tiesības braukt bez maksas, nevis ar daļēju atvieglojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt par šo likumprojektu Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu! Es saprotu, Seiksta kungs, jūs nerunāsit ne “par”, ne “pret”, bet par procedūru? Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es tiešām nerunāšu ne “par”, ne “pret”, es tikai lūdzu pozitīva balsojuma gadījumā par nodošanu, nodot to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo mēs šo jautājumu analizējām jau vairākus gadus, un tiešais mērķis — novērst daudzos trūkumus, par kuriem pilnīgi pamatoti runāja Kušneres kundze. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Par” šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā Kušneres kundze! Jūsu piedāvājums — noraidīt — nozīmēs to, ka mēs šo jautājumu nerisināsim. (No zāles deputāte I.Kreituse: “Tā gan.”) Tur jau ir tā nelaime, jo es personīgi, un es domāju, ka arī vairums deputātu ir noskaņoti par to, lai tiešām beidzot šo jautājumu atrisinātu. Un es pateikšu uzreiz, ka smagiem invalīdiem, I un II grupas invalīdiem, es uzreiz saku — ir jādod brīva braukšana transporta līdzekļos. Skaidri un gaiši. Un atcerieties, kad invalīdi piketēja pie Saeimas, tad mēs, konkrēti mana kolēģe Seiles kundze, iesniedza Prezidijam priekšlikumu — aicināt invalīdu pārstāvjus šurp uz Saeimu un aprunāties par viņiem, un risināt šo jautājumu. Un šīs sanāksmes rezultātā, atcerieties, Kušneres kundze, jūs laikam arī piedalījāties tajā sanāksmē, deputāti nolēma lūgt un faktiski prasīt Ministru kabinetam atcelt šos noteikumus vismaz uz laiku, lai sakārtotu šo problēmu, lai to atrisinātu. Bija tā? Bija. Lūk, tāpēc šobrīd šie grozījumi... Patiešām, tas, kas šeit ir ierakstīts, mani arī neapmierina, jo šeit ir nekonkrēti, izplūdis šis teksts ir, un atkarībā no budžeta Ministru kabinets tika paredzējis šos atvieglojumus, bet kādi tie būs, tas nav pateikts. Lūk, tieši tāpēc šis likumprojekts ir jāvirza uz komisijām, un ar jūsu priekšlikumiem, ar visu mūsu priekšlikumiem ir jāuzlabo un jārada beidzot skaidrība šajā lietā. Tāpēc, kolēģi, es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām, un uzreiz es skaidri un gaiši pasaku, ka ir jāatrisina pozitīvi, un I un II grupas invalīdiem ir jānodrošina, lai viņi sabiedriskajā transportā varētu braukt bez maksas, jo atgādināšu, ka pavisam nedaudz ir to cilvēku, kuri vispār izmanto transportu un kuri vispār var iekļūt transportā, jo mūsu transporta līdzekļi nav piemēroti, lai viņos invalīds tiktu iekšā. Un tik daudz nu mēs spējam sabiedrību nodrošināt, lai mēs šos I un II grupas invalīdus varētu vest par brīvu sabiedriskajā transportā. Es aicinu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atbilstoši Kārtības ruļļa 82.panta otrajai daļai: “Pirms balsošanas par Prezidija atzinumā ietverto Saeimas lēmuma projektu Saeima lemj par priekšlikumu — izdarīt tajā šādus grozījumus: nodot likumprojektu arī atzinumā neminētai komisijai, nenodot likumprojektu atzinumā minētajai komisijai, noteikt citu atbildīgo komisiju.”

Tā kā Seiksta kungs ierosināja šo Saeimas Prezidija atzinumu papildināt vēl ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, vai deputātiem ir iebildumi pret šā atzinuma papildināšanu ar konkrēto komisiju?

Deputāti iebildumus neceļ. Tātad šis priekšlikums atzinumā ir iekļauts. Tālāk, lūdzu, zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu, kurā Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsošanas režīmu! Un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu, rezultātu! Par — 58, pret — 11, atturas — 3. Prezidija atzinums ir pieņemts, un likumprojekts komisijām ir nodots.

Nākamais punkts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Čerāna kungs, četras minūtes jums būs pietiekami?

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir ļoti smags jautājums, jo šeit saduras dažādas intereses, kuras mums ir jāievēro, un es gribu pateikt uzreiz, ka es pilnībā atbalstu to, ka mums kā valstij ir nepieciešams uzņemties tādas starptautiskās saistības, kuras katrai civilizētai valstij ir jāuzņemas attiecībā pret bēgļiem. Pret bēgļiem un patvēruma meklētājiem, jo diemžēl pasaulē šobrīd vēl daudzās valstīs notiek tādi procesi kā karadarbība vai arī, teiksim, dažādas politiskas vajāšanas, un cilvēki ir spiesti no šīm iespējamām represijām bēgt un meklēt sev patvērumu kādā citā valstī, un tās ir viņu cilvēktiesības — spēt atrast tādu uzturēšanās vietu, kur viņa dzīvībai nedraudētu tiešas briesmas. Mums — Latvijai — arī ir jāuzņemas šīs starptautiski pieprasītās tiesības, šīs tiesības, kas izriet arī no vienkārša cilvēciskuma. Tomēr man nevar būt pieņemams konkrēti šis likumprojekts, un paskaidrošu, kādi ir šie iemesli. Pirmkārt, mēs lasām šā likumprojekta 14.pantā, ka patvērumu meklētājiem tiek nodrošināti cilvēka cienīgai dzīvei un sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Acīmredzot ir kaut kādi standarti, saskaņā ar kuriem šos cilvēku cienīgus dzīves un sadzīves apstākļus vismaz būtu jānodrošina.

Bet man šeit ir jautājums: vai mēs tiešām varam viennozīmīgi pateikt, ka Latvijas Republikas Saeima, ka mēs apņemamies nodrošināt kaut kādus standartus bēgļiem vai patvēruma meklētājiem, ja mēs nevaram šos pašus standartus, es negribu runāt ne par augstākiem, ne par zemākiem standartiem, bet par šiem pašiem standartiem, ja mēs nevaram šos pašus standartus nodrošināt saviem pilsoņiem un pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Es negribu runāt par to, ka šeit mums būtu pret šiem bēgļiem jāizturas sliktāk nekā pret saviem iedzīvotājiem. Tas tā nav. Mēs varam šos bēgļus pieņemt, ja viņi pie mums nāk, bet dodot viņiem tādus pašus nosacījumus, kādus mēs dodam saviem pilsoņiem un iedzīvotājiem. Tīri sociālo apstākļu ziņā. Neapšaubāmi, šeit ir jārunā tikai par tiem bēgļiem, kuriem šis bēgļu statuss ir tiešām objektīvi pamatots, un tas ir arī ļoti rūpīgi jāizšķiro. Bet arī tad, ja šis bēgļa statuss ir pamatots, mēs nevaram šiem cilvēkiem piedāvāt labākus standartus, nekā mēs to piedāvājam paši saviem iedzīvotājiem.

Šeit tiek runāts par to, ka personai, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību par valsts līdzekļiem. Un šeit ir arī iestrādāts, ka Ministru kabinets maksā pabalstu, kuram ir jāsedz izmaksas, kuras nepieciešamas dzīvošanai un uzturam. Es vēlreiz atkārtoju: mēs nedrīkstam sajaukt pašus pamatprincipus un to, ka mums ir jārūpējas arī par savas valsts pilsoņiem, un mēs nedrīkstam šeit dot nepamatotas privilēģijas. Es esmu par godīga risinājuma atrašanu, un tāpēc es nevarēšu balsot par šā likumprojekta nodošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par šā likumprojekta nodošanu komisijām vēlas runāt Antons Seiksts. Bet, Seiksta kungs, jūsu viedokli mēs uzklausīsim pēc pārtraukuma, jo pulkstenis ir 10.30. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, godātie deputāti, es lūdzu uzmanību! Ir vairāki paziņojumi. Paziņojumam vārdu lūdz Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

L.Kuprijanova (DPS). Es lūdzu sanākt komisijas telpās Sociālo un darba lietu komisiju. Tūlīt pat.

Sēdes vadītājs. Paziņojumu vēlas sniegt Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Es aicinu Ārlietu komisiju, kā mēs vakar vienojāmies, tikties šeit blakus Prezidija zālē uz neilgu Ārlietu komisijas sēdi, kur mēs apspriedīsim likumprojektu par himnu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es arī gribu jūs informēt, ka pulksten 15 Saeimas Prezidija sēžu zālē notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā es aicinu piedalīties arī frakciju pārstāvjus, jo mums ir jāizskata 10.martā Saeimas ārkārtas sēdē, tas ir, nākamajā pirmdienā, “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. Līdz ar to es aicinu pulksten 15 frakciju pārstāvjus arī uz Prezidija sēdi par šā jautājuma izlemšanu. Vārds Rudzīša kungam, lai nolasītu reģistrācijas rezultātus. Lūdzu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Gunta Gannusa, Viktors Kalnbērzs, Rudīte Leitena, Anta Rugāte un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis jau ir viena minūte pāri 11. Mums būtu jāturpina mūsu sēde, bet, skatoties uz zālē esošo deputātu skaitu, man rodas lielas šaubas par to, vai mums ir kvorums. Līdz ar to es esmu spiests pārbaudīt to arī praktiski un lūdzu zvanu. Godātie deputāti, lūdzu reģistrācijas režīmu kvorumam! Rubuļa kungs varbūt vēl paspēs reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 42 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums līdz pulksten 11.07.

Sēdes vadītājs. Cienītie kolēģi! Piecas minūtes ir pagājušas, mēs turpinām mūsu sēdi. Būsim konsekventi, tātad vēlreiz zvanu un reģistrāciju kvorumam. Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 60 deputāti. Mēs varam turpināt sēdi. Es atgādinu deputātiem, ka mēs turpinām izskatīt Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”. Pret jau runāja deputāti. Vēlas runāt par Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ne redakcionāli, bet konceptuāli jau šo problēmu ir skatījusi. Likumprojekts nerunā par migrāciju kā tādu — legālo vai nelegālo. Likumprojekts runā tikai par šauru kontingentu no migrantu vidus. Proti, tie ir bēgļi, kuru definēšana nerada grūtības ne nacionālajā likumdošanā, ne starptautiskajā arēnā. Latvija nevar visu laiku nemitīgi atkārtot, ka tā tiecas uz Eiropas Savienību, un tajā pašā laikā atteikties risināt šo problēmu. Šo internacionālo problēmu, kura pastāv diemžēl visā pasaulē. Latvija nevar nemitīgi mēģināt šo problēmu risināt ar citu rokām. Atgādināšu, ka no kopējā migrantu, ja tā drīkst teikt, šo vārdu mēs atmodas laikā citā nozīmē lietojām, no kopējā migrantu skaita tikai 5—7% ir bēgļi, kuri patiesi attiecas uz šo kategoriju. Mēs neesam ne tikai līderi, mēs esam atpalikuši. Igaunija un Lietuva jau ir izstrādājusi nacionālo likumdošanu un nupat nesen ir ratificējusi 1951.gada konvenciju un 1967.gada protokolu. Un tādā gadījumā, ja mēs gribam izkrist no ratiem šajā procesā, tad mēs to ļoti veiksmīgi varam darīt ar argumentiem, kuri izklausās tiešām, nu, varbūt simpātiski.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura būs viena no komisijām, kura skatīs šo jautājumu, nav noskaņota šeit radīt paradīzi laimes meklētājiem. Gluži otrādi, nacionālā likumdošana var piegriezt skrūves, padarot Latviju par nepievilcīgu zemi, un jums minēšu vienu piemēru, kolēģi. Vēl bijušajā Olaines kontingentā, kā referēja viens no faktiskajiem projekta autoriem — Brūvera kungs, bijušajā Olaines kontingentā, līdzko parādījās projekts, kurš regulē diezgan nesimpātiskā veidā, momentā viņi sāka reaģēt un zvanīties caur Maskavu uz savām zemēm, ka, piedodiet, šeit būs grūti. Un ir jau pirmie simptomi, ka Latvija vairs nebūs galvenā artērija šajā procesā. Sāk meklēt jau ceļus caur Pēterburgu. Lūk, kāpēc Latvijas valsts interesēs ir šo problēmu risināt delikāti, atbilstoši starptautiskām normām, tajā pašā laikā ievērojot Latvijas valsts nacionālās intereses. Es ļoti lūdzu atbalstīt Prezidija atzinumu un nodot projektu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” nodošanu komisijām saskaņā ar Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 8. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Bibliotēku likums”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Bibliotēku likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Šis likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Godātie deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 125. pantu Saeimas Prezidijam ir jāziņo par ienākušajiem pieprasījumiem. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu Kuprijanovas, Leitenas, Stikuta, Nagobada, Stroda, Saulīša, Čevera, Ernesta Jurkāna, Bāna un Ķezbera pieprasījumu par Latvijas Depozītu banku un Centra banku. Pieprasījums ir adresēts Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem un Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Iesniedzēji vārdu motivācijai nelūdz. Nelūdz arī šī pieprasījuma steidzamību, līdz ar to, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Un ir otrs pieprasījums. Arī 10 deputāti Čerāns, Kostanda, Kušnere, Kazāks, Mauliņš, Zelgalvis, Grīnbergs, Deņisovs, Lujāns, Bekasovs, Liepa ir iesnieguši pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai. Iesniedzēji ir atzinuši šo pieprasījumu par steidzamu. Lūdz vardu motivācijai. Vārds motivācijai Kārlim Čerānam, frakcija “Latvijai”. Piecas minūtes.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir atkal tas brīdis, kad mums, deputātiem, kā valsts amatpersonām ir jāizpilda valsts amatpersonu deklarācijas, šoreiz ikgadējās, un šādas pašas deklarācijas ir jāizpilda arī pilnīgi visām citām valsts amatpersonām. Korupcijas novēršanas likuma 23.panta otrās daļas 9.punktā ir norma, kas nosaka, ka šajās deklarācijās valsts amatpersonām ir jānorāda to skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Un šī norma attiecas gan uz tām deklarācijām, kuras amatpersonas iesniedz, stājoties amatā, gan arī uz tām deklarācijām, kas ir ikgadējās. Tur ir pilnīgi skaidra prasība, ka valsts amatpersonām ir jādeklarē viņas skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi. Un ir skaidrs tas, ka šādu amatpersonu naudas uzkrājumu atklāšana sabiedrībai var būt pietiekoši ievērojams mehānisms, ievērojama svira, kā bremzēt korupcijas attīstību, jo šādu naudas uzkrājumu atklāšana mazina iespēju šim cilvēkam gūt nelikumīgus ienākumus. Padara šo nelikumīgo ienākumu gūšanu un tālāku izmantošanu apgrūtinātu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Korupcijas novēršanas likumā ir šāda skaidra prasība, Ministru kabinets izdotos Ministru kabineta noteikumos par deklarācijas formu to nav ievērojis, un Ministru kabinets faktiski atbrīvo amatpersonas no šīs nepieciešamības — uzrādīt bezskaidras naudas uzkrājumus. Tad nauda katrai amatpersonai var būt, cik viņa grib, ir jānorāda tikai šīs naudas uzkrāšanas vieta nezin kāpēc, kas arī ir pretlikumīgi faktiski, bet netiek... Ministru kabinets atļauj ar saviem noteikumiem neizpildīt Korupcijas novēršanas likumu. Faktiski Ministru kabinets šādā veidā leģitimizē masveida Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumus. Un tāpēc mēs prasām, kāda ir motivācija, ka Ministru kabinets šajās deklarāciju formās pretēji likuma prasībām nav paredzējis nepieciešamību un iespēju amatpersonām uzrādīt tos bezskaidras naudas uzkrājumus, un vai Ministru kabinets tiešām uzskata, ka šāda izvairīšanās no amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumu atklāšanas sabiedrībai veicina korupcijas iespēju novēršanu Latvijā. Un ar ko izskaidrot to, ka Ministru kabinets labāk izraisa masveida likuma neievērošanu, nekā veic elementārus un ar likumu noteiktus un papildu līdzekļus neprasošus pasākumus korupcijas ierobežošanai. Un šeit tiešām rodas jautājums, vai šāda Ministru kabineta rīcība neliecina par to, ka pats Ministru kabinets jau ir dziļi šo koruptīvo attiecību varā? Nu, drausmīga šī bezskaidras naudas uzkrājumu deklarēšana, tā neprasa papildu līdzekļus, tas ir efektīgs ierocis cīņā pret korupciju. Bet, nē, Ministru kabinets kaut kādu iemeslu dēļ grib atļaut valsts amatpersonām šos ienākumus nedeklarēt. Un šīs valsts amatpersonas ir ne tikai ministri vai deputāti, bet ie ir visu valsts uzņēmumu vadītāji, uzņēmējsabiedrību vadītāji, pašvaldību amatpersonas, un šie ir visi cilvēki, kuriem saskaņā ar likumu ir jādeklarē bezskaidras naudas uzkrājumi. Un šeit tiek veikta kaut kāda absolūti nesaprotama pretlikumīga rīcība no Ministru kabineta puses, tātad no cilvēciskā viedokļa nesaprotama, bet tā, protams, var tikt saprasta no dažādu ekonomisko mafiozu grupējumu puses, ka viņi negrib... teiksim, kas varētu tikt kādā veidā uzpirkti, lai šī uzpirkšana tiktu apgrūtināta. Un tad mēs brīnamies par to, ka Eiropas Savienības komisija sniedz paziņojumu par to, ka korupcija Latvijā pastāv visos līmeņos. Es domāju, ka pēc šādas Ministru kabineta rīcības par to var nebrīnīties. Tas ir pilnīgi skaidrs signāls, ka šīs koruptīvās attiecības ir aizsniegušas Ministru kabinetu, un Ministru kabinets arī ir šo koruptīvo aprindu varā. Tas ir pilnīgi skaidrs, un tāpēc atliek vienīgi jautāt, kad Ministru kabinets no šīs varas atbrīvosies un kad beidzot nodrošinās Korupcijas novēršanas likuma konsekventu izpildi. Un tā kā šeit ir likuma pārkāpums, es aicinu to virzīt kā deputātu pieprasījumu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mums ir jālemj par to, vai šis pieprasījums atzīstams par steidzamu. Viens var runāt par, viens — pret. Deputāti runāt par vai pret vēlas? Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! It sevišķi pēc vakardienas tikšanās, kad mūsu augsti godātais prezidenta kungs sāka runāt par morāles tēmu, tad es aicinu arī Saeimu atbalstīt prezidenta kungu un sākt šos morāles jautājumus daudz aktīvāk risināt. Un tādēļ šinī gadījumā es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt steidzamību, lai ātrāk mēs palīdzētu Šķēles kungam un Ministru kabinetam gan morāli, gan iekšēji, gan pret sabiedrību attīrīties. Un tādēļ es uzskatu, ka šim deputātu pieprasījumam noteikti ir nepieciešama steidzamība. Jo citādi — kas tā būs par valsti, kurā tikai prezidents sāk “attīrīties”, bet, piedodiet, reāli gan Saeima, gan Ministru kabinets paliek gan iespējami korumpēti, negodīgi, radot vēl visādas citādas melnas aizdomas. Tādēļ es aicinātu šo iniciatīvu atbalstīt un maksimāli ātri pacensties palīdzēt Ministru kabinetam palikt godīgam un kārtīgam.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu, Mauliņa kungs, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es jūtu, ka jūs visi esat noskaņoti palīdzēt Ministru kabinetam. Un, ja mēs tagad uzliksim šim pieprasījumam steidzamību, tad Ministru kabinets tiešām būs spiests līdz marta beigām, kad deklarācijas jāiesniedz, šīs deklarācijas arī labot un pareizi iesniegt. Bet tā jau nebūs palīdzība Ministru kabinetam, kurš vēlas acīmredzot šo negodīgumu. Tā kā jūs esat noskaņoti palīdzēt Ministru kabinetam, tad balsojiet pret steidzamību, lai šī blēdība paliek uz ilgāku laiku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par to, lai deputātu pieprasījums būtu atzīstams par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 27, atturas — 13. Pieprasījums par steidzamu atzīts netiek un saskaņā ar Kārtības rulli tiek nodots pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu ierosinājumu — izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un darba kārtības 40.punktu — likumprojektu “Par epidēmisko drošību”, kā arī 38.punktu — likumprojektu “Par prakses ārstiem” izskatīt pēc trešās sadaļas — amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana, un tā tālāk. Tātad pēc šīs sadaļas mēs jau esam iekļāvuši vienu jautājumu, tas ir 36.darba kārtības jautājums, un mēs varētu lemt par to, vai iekļaut pēc šī jautājuma šos divus. Vēlas runāt Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija” — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Tiklīdz es dzirdēju šo divu likumprojektu nosaukumus, sapratu — mūsu ārstu klans darbojas. Un es uzskatu, ka viņu ietekmē ir mainīt dienas kārtību nebūtu, nekāda loģika, ja dienas kārtība ir pietiekami saspringta un mēs normāli strādāsim, tad mēs arī šos likumprojektus pagūsim izskatīt. Šodien izdarīt kaut kādu pretimnākšanu ārstu grupai, kur mēs dzirdējam, tas ir, par epidemioloģiju un prakses ārstiem, es neuzskatu, ka šodien tie ir tik kardināli svarīgi likumprojekti, kuri tā degtu un kuri būtu jāpārvieto, un līdz ar to jāizjauc Prezidija sastādītā dienas kārtība. Tādēļ es šinī gadījumā aicinātu ārstu grupas iniciatīvu neatbalstīt, jo citādi es domāju, ka tuvākajā laikā varētu parādīties gan armijnieku grupas, gan vēl kādas darba grupas, un, ja mēs ar tādām motivācijām sāksim mainīt dienas kārtību, tad te, man liekas, dienas beigās būs diezgan nenopietna darbošanās.

Sēdes vadītājs. Par šo iesniegumu vēlas runāt Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribētu atzīmēt, ka šis nav ārstu grupas priekšlikums, bet šis ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Vakar mēs izskatījām šo priekšlikumu komisijā un nolēmām, ka mēs nāksim ar šādu ierosinājumu komisijas vārdā. Un, protams, to parakstījuši pieci deputāti.

Bet ir otrs jautājums. Jautājums par prakses ārstiem ir samilzis sekojošu apstākļu dēļ. Tādēļ, ka no decembra mēneša ar Ministru kabineta noteikumiem ir atcelta licencēšana prakses ārstiem. Un šis likums paredz jauna veida reģistrācijas kārtību. Bet par cik ir šis te posms, kad nav ne licencēšanas, ne reģistrācijas tiem, kam beidzas licences darbības termiņš, viņi pašreiz ir nenoteiktā stāvoklī, un viņiem ir grūtības strādāt. Tādēļ šis jautājums būtu tomēr jāatrisina šīs dienas laikā. Ja gadījumā mēs strādājam ļoti intensīvi un mēs tiekam līdz šiem te punktiem, tad, protams, nebūtu problēmu, bet tomēr sakarā ar to, ka mēs uztraucamies, ka varētu būt garas debates par citiem jautājumiem, es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par piecu deputātu ierosinājumu — darba kārtības 40. un 38.punktu izskatīt pēc trešās sadaļas. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 10, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts.

Turpinām izskatīt mūsu darba kārtību. Nākamais jautājums ir lēmumprojekts “Par J.Rumkovska apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.2270. Valsts kontrole, pamatojoties uz likumu “Par Valsts kontroli”, ir griezusies Saeimas Juridiskajā komisijā ar lūgumu izskatīt jautājumu par Rumkovska apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Juridiskā komisija, izskatot šo jautājumu, savā kārtējā sēdē atzina, ka Valsts kontroles iesniegums ir pamatots. Atbalsta Jāņa Rumkovska apstiprināšanu šajā amatā, un tādēļ es komisijas vārdā lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu un apstiprināt Jāni Rumkovski par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Balsošana aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par Saeimas lēmumprojektu — apstiprināt Jāni Rumkovski par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Jānis Rumkovskis apstiprināts par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmumprojekts “Par Ligitas Ceimeres apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Dokuments nr.2271. Iepriekšminētajā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīts arī šis jautājums līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā. Valsts kontrole griežas pie Saeimas ar priekšlikumu — apstiprināt Ligitu Ceimeri par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, un es komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Ligitu Ceimeri par Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Ligitas Ceimeres apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Ligita Ceimere apstiprināta par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli.

Izskatām nākamo jautājumu. Lēmuma projekts “Par Aivara Keiša apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi” . Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Dokuments nr.2272. Tieslietu ministrija, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 61.pantu, ir griezusies Saeimā ar lūgumu — apstiprināt Aivaru Keišu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata. Izskatot šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu, Juridiskā komisija to atbalsta, un komisijas vārdā es lūdzu Saeimu apstiprināt Aivaru Keišu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmumprojektu — apstiprināt Aivaru Keišu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Zālē ir kvorums. Es aicinu visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu vēlreiz balsot par Saeimas lēmumprojektu — apstiprināt Aivaru Keišu par Zemgales apgabaltiesas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Kārļa Venckava apstiprināšanu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Dokuments nr.2273. Saskaņā ar tieslietu ministra priekšlikumu Juridiskā komisija, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu” 60.panta 1.punktu, izskatīja dokumentus attiecībā par Kārli Venckavu. Komisija atzina šo priekšlikumu par pamatotu, tādēļ komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Kārli Venckavu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par Saeimas lēmumprojektu — apstiprināt Kārli Venckavu par Ventspils rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 5. Lēmums pieņemts. Kārlis Venckavs apstiprināts par Vantspils rajona tiesas tiesnesi.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu apstiprināšanu” . Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Dokuments nr.2274. Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļā ir vakantas zemesgrāmatu nodaļu tiesneša vietas. Pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 42. panta 1. un 2. punktu, tieslietu ministrs ir griezies Saeimā ar priekšlikumu — apstiprināt minēto zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, vispirms par Olitu Blūmfeldi.

Komisija, izskatot šos dokumentus, atzina tieslietu ministra priekšlikumu par pamatotu, atbalsta lēmuma projektu, un tādēļ es komisijas vārdā lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Olitas Blūmfeldes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Olitas Blūmfeldes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Juridiskā komisija tāpat atbalsta tieslietu ministra priekšlikumu attiecībā par Sarmītes Stūrmanes... apstiprināt Sarmīti Stūrmani par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Tādēļ komisijas vārdā es lūdzu pieņemt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Sarmītes Stūrmanes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts. Līdz ar to šis darba kārtības jautājums izskatīts.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā nākamais jautājums ir likumprojekts “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”, Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Rāzna, Demokrātiskas partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Rāzna (DPS). Cienījamo sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Tātad dokumenta numurs ir 2226. Tātad mēs izskatām likumprojektu “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās” otrajā lasījumā, kas izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā kā Ministru kabineta noteikumi ar numuru 2006.

Tātad pirmajā lappusē. Pirmais ir Juridiskās komisijas priekšlikums — visā likuma tekstā aizstāt vārdu “noteikumi” ar vārdu “likums”. Komisija atbalstīja, kā arī pārveidoja punktus par pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Otrais ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikums, tāpat arī trešais un ceturtais priekšlikums — Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumi — visi attiecas uz likuma nosaukumu. Komisija pamatā atbalstīja, daļēji tātad atbalstīja gan Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres, gan Juridiskās komisijas priekšlikumus un atbalstīja arī Juridiskā biroja priekšlikumu, un izteica nosaukumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvātā likuma nosaukuma jauno redakciju nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 5.priekšlikums ir deputāta Sausnīša priekšlikums — izteikt 1. panta 1. daļu šādā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts 1. punkts.

J.Rāzna. 6. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikums — papildināt likumprojektu ar 1.5. pantu dotajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 7. priekšlikums — Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojekta 1. pantu ar 2. daļu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 8. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikums — izteikt likumprojekta 4. punktu šādā redakcijā. Komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 4. panta redakciju nav? Pants pieņemts.

J.Rāzna. 9. priekšlikums ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — papildināt 1. nodaļu ar jaunu punktu šādā redakcijā. Komisija atbalstīja, izsakot kā 5. punktu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 5. panta redakciju nav? Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 10. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — attiecīgajos pantos vārdu “privatizē” aizstāt ar vārdiem “privatizāciju veic” . Pēc savas būtības tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. 11. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikums — papildināt likumprojekta 6. punktu, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 7. panta piedāvāto redakciju nav? Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 12. priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Vaideres kundzes priekšlikums — papildināt likumprojekta 7. punktu, tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 8. panta redakciju nav? Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 13. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš nosaka, ka būtībā... ka šī zemes privatizācija veicama tikai tādos gadījumos, ja šo zemi nav saņēmuši īpašnieki vai to mantinieki. Komisija atbalstīja un izteica precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto 10. panta redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 14. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš praktiski ir līdzvērtīgs 13. priekšlikumam. Komisija atbalstīja, vienkārši redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret piedāvāto 11. panta redakciju nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 15. priekšlikums ir Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 14. pantu. Komisija atbalstīja, jo tas ir iestrādāts 1. punktā.

Sēdes vadītājs. Pirmajā lasījumā pieņemto 14. punktu, ja?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Izslēgts.

J.Rāzna. 16. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 15. un 16. pantu. Komisija atbalstīja, jo tas ir likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un tāpēc šeit atkārtojas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret minēto pantu izslēgšanu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 17. un 18. priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, jo šeit runa ir par kompensāciju. Būtībā tātad kompensācija... par kompensāciju, ka pašvaldības kompensē valstij un valsts kompensē pašvaldībai. Komisija šādus priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs par šiem priekšlikumiem? Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Cienījamie deputāti un Prezidij! Es saprotu, ka būtībā, ja mēs esam atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt no likuma 15., 16. pantu, tad jau Tautsaimniecības komisija neatbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu tāpēc, ka būtu iebildumi pret šo redakciju, bet laikam tāpēc, ka likumā vairs nebūs šis 15., 16. pants, jo ar to būtībā mūsu priekšlikumiem vienkārši vairs nav vietas, bet, ja es kaut ko pārprotu, tādā gadījumā es gribētu aģitēt balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, jo šeit par šo kompensāciju ir pietiekoši nopietnas problēmas, un it īpaši tās ir lielajās pilsētās, tā ka es nevarētu piekrist nupat kā teiktajam, ko teica atbildīgais referents, ka Tautsaimniecības komisija noraidījusi šos priekšlikumus tāpēc, ka nu viņi būtu... nu neatbilstu šai te kompensācijas domai, bet es saprotu, ka tas ir laikam, ka būs šie labojumi jāskatās grozījumos likumā “Par valsts un pašvaldību zemes nostiprināšanu zemesgrāmatā”. Un tādā gadījumā tad es atgriezīšos vēlreiz un runāšu, un lūgšu tomēr Saeimu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas domu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jā, patiešām, saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu 17., 18. un arī 19. priekšlikums nav izskatāmi pēc būtības, jo šie panti ir izslēgti no likumprojekta teksta. Tālāk, lūdzu, godātais referent!

J.Rāzna. 20. priekšlikums — Juridiskā biroja... tātad papildināt 17. un 18. pantu pirms vārda “zemi” ar vārdiem “valsts un pašvaldību”, pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums. Komisija atbalstīja, kā arī nolēma izteikt 4. nodaļu kā 3. daļu un 17. punktu kā 15. pantu, attiecīgi mainot turpmāko nodaļu un pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par šiem atbildīgās komisijas priekšlikumiem nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums — praktiski arī ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Tāpat arī 9. lapaspusē... tur ir vienkārši tātad redakcionāls precizējums, jo mainās pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 22. priekšlikums — deputāta Sausnīša priekšlikums — izteikt 28. pantu šādā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja un būtībā izstrādāja savu redakciju, kas ir ietverta 23. atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto pēc jaunās numerācijas 26. pantu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 24. priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — izslēgt 29. pantu. Atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Tātad tas ir par šo pašu problēmu, ko es minēju jau tad, kad runāju pirms tam, tas ir saistīts ar to 16. un 17. pantu, kas bija šajā likumā, kad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskata šo problēmu, kā notiek tajos gadījumos, kad valsts uz sava vārda reģistrē pašvaldību zemi, kur virsū bija valsts objekts, un kā ir tādos gadījumos, kad pašvaldība reģistrē uz sava vārda valsts zemi, kur savukārt ir virsū pašvaldības objekts, un kā šinī gadījumā notiek privatizācija ar šiem valsts vai pašvaldības objektiem.

Un mūsu priekšlikums bija jāskata kopā ar 16. un 17. pantu par to, ka, ja notiek šāda pārmaiņa, kad valsts uz sava vārda reģistrē pašvaldību zemi un atkal otrādi, ja pašvaldība reģistrē valsts zemi uz sava vārda, tad norēķinu mēs piedāvājam veikt, pirms tiek vispār runāts par privatizāciju tālāk, jo būtībā ne pašvaldībai ir jābūt ieinteresētai vai neieinteresētai, ko dara valsts ar tagad uz tās reģistrēto zemi, viņa var paturēt arī savā īpašumā vai var arī privatizēt, un tāpat arī būtībā valstij nebūtu nekādas daļas, ko dara pašvaldība ar bijušo it kā valsts zemi, kura tagad ir reģistrēta uz pašvaldības vārda, vai viņa šo zemi privatizē vai neprivatizē, jo mēs piedāvājam šo norēķinu veikt uzreiz, kad notiek šī maiņa, un tādā gadījumā šis 29. pants būtu lieks, jo norēķins ir noticis, pašvaldība ir saņēmusi par savu zemi kompensāciju vai nu latos, vai arī ar citu zemes gabalu, un tāpat arī valsts būtu saņēmusi savu kompensāciju vai nu ar citu zemi, vai arī ar norēķinu latos, un šis norēķins pie privatizācijas būtu noticis jau krietni ātrāk. Tātad, ja mēs šo problēmu, it kā 5. un 6.pantu, izņēmām laukā, un mēs pārliekam uz citu likumu, uz likumu “Par valsts un pašvaldības zemes reģistrēšanu zemesgrāmatā”. Tādā gadījumā, vienalga, mēs uzskatām, ka šis 29.pants būtu liegts, jo es ceru, ka tomēr Saeima atbalstīs norēķinu uzreiz, nevis pēc tam kaut kad, un līdz ar to būtībā šis 29.pants būtu lieks.

Protams, šobrīd situācija var iznākt pavisam slikta, ja Saeima tagad nobalso par 29.panta izslēgšanu, bet pēc tam nepieņem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu nākamajā likumā, tādā gadījumā iznāk, ka valsts un pašvaldība savā starpā šo norēķinu var vispār neveikt. Tāpēc es uzskatu tomēr, lai paliek 29.pants otrajā lasījumā šādā redakcijā, kādā tas ir, un, izejot no tā, kā būs uz trešo lasījumu likumā par grozījumu, ko mēs skatām it kā šodien “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemju reģistrēšanu zemesgrāmatā””, trešajā lasījumā, ja tur mainīsies šī principiālā nostāja, tādā gadījumā noteikti uz trešo lasījumu varētu arī veikt labojumus 29.pantā.

Bet, izmantojot izdevību, es gribu tomēr deputātiem teikt, ka šī problēma starp valsti un pašvaldību tomēr pastāv, un tā pastāv par sliktu pašvaldībai, labākie zemes gabali var nonākt valstij, kas bija uz 1940.gadu pašvaldības zemes īpašumā, it īpaši tas ir Rīgas pilsētā, un tāda situācija pēc man esošās informācijas ir — ap 300 hektāriem zemes gabali tik lielā platībā var tikt reģistrēti uz valsts vārda, un, protams, Rīgas pilsētai par šo pretī nekas netiek dots, vienīgi tas, ka Rīgas pilsēta, piemēram, var reģistrēt uz sava vārda valsts zemi. Šie objekti, kuri ir pašvaldības objekti uz valsts zemes, ir krietni, krietni mazāki.

Līdz ar to būtībā zaudē pašvaldības, zaudē pašvaldības gan to kā savu īpašumu, gan arī to, ka, šo privatizāciju veicot, pašvaldības saņem tikai daļu naudā. Bet valsts, privatizējot šo zemi, var noteikt arī citu procentu sadali par labu sertifikātiem, kaut vai, piemēram, pat līdz 100% norēķiniem sertifikātos, un tādā gadījumā pašvaldība par šo zemi nesaņem nekādu kompensāciju. Tātad šī problēma pastāv, tā ir nopietna, jo nevajadzētu mums aizmirst, ka tas bija īpašums, ko pašvaldība iegādājās līdz 1940.gadam, un to nevar tā vienkārši pateikt, ka tagad tas ir visas tautas un visas valsts īpašums un valsts ar to rīkosies pēc saviem ieskatiem. Bet es piekrītu, ka šo problēmu laikam mēs būsim spiesti risināt trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Paldies Pēterkopa kungam, kurš it kā noņēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, bet es gribu šoreiz izmantot izdevību un paskaidrot situāciju, ka šī koncepcija, kuru izvirza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, manā izpratnē ir ļoti kļūdaina. Mums ir divas lielas institūcijas — valsts un pašvaldības, un tām abām bija līdz 1940.gadam īpašumi. Bet tagad situācija ir citāda. Pašvaldību robežas bieži vien ir mainījušās, un, vai šī zeme piederēs valstij vai pašvaldībai, no tā sabiedrībai varbūt būs vienāds labums.

Ja mēs īpašniekam neesam atmaksājuši par zemi latos, kādēļ valsts maksās konkrētai pašvaldībai par zemi latos? Un otrādi — pašvaldība valstij. Šīs abas ir vienādi ieinteresētas institūcijas mūsu valsts iedzīvotāju labā. Un tādēļ es aicinu atbalstīt tieši to redakciju, kādu ir izveidojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ka šie jautājumi par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām ir risināmi tādā kārtībā, kāda mums pašlaik ir spēkā. Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā. Šajā likumā nevajadzētu grozīt tās normas, kuras jau divos iepriekšējos priekšlikumos Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina grozīt, ka šīs institūcijas norēķinās naudā savstarpēji. Kāpēc tas nav vajadzīgs? Šajā likumā ir tāda norma iestrādāta, kam pieder ēka, tam ir tiesības saņemt šo zemi zem ēkas apakšā. Un nekādas naudas no vienas kases otrā nav jāpārskaita. Tātad aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu šajā punktā. Un arī turpmāk, kad būs runa par iespējamiem grozījumiem šajā likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām”, nedrīkst izdarīt šādus grozījumus, jo tie zemes reformas beigu posmā ienesīs lielu sajukumu. Tik draudzīgas institūcijas kā valsts un pašvaldība var izšķirt šo strīdu, ir paredzēta strīdu pārskatīšanas kārtība, bet princips ir tāds: kam ēka, tam zeme.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Rāzna.

J.Rāzna (DPS) . Es nezinu, šeit neviens no deputātiem neizteicās, ka ir nepieciešams balsojums. Manuprāt, Seiles kundze paskaidroja, un man nav ko piebilst. Es vienīgi varu pateikt tikai to, ka tālāk 25.priekšlikumā Juridiskā biroja priekšlikumu komisija atbalstīja, būtībā izmainot tikai to, ka neatsaucas vairs uz šā likuma 15.pantu, bet gan uz likumu “Par valsts un pašvaldības zemes īpašnieku tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem pieprasa balsojumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izslēgt 29.punktu? Tāda pieprasījuma nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts. Vai deputātiem ir iebildumi pret 27.panta piedāvāto redakciju? Tas ir pēc jaunās numerācijas 27. Nav. Līdz ar to šis pants ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Tātad 26.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — izslēgt 30.pantu. Būtībā tas ir tas pats, tikai šobrīd tas attiecas, ja zeme ir ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldību vārda. Komisija to neatbalstīja, bet atbalstīja 27. Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš būtībā neatsaucas uz šā likuma 16.pantu, bet gan uz likumu “Par valsts un pašvaldības zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu — neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izslēgt 30.punktu. Iebildumu nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts.

J.Rāzna. 28.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mirklīti! Mēs par pantu kopumā neizlēmām. Vai deputātiem nav iebildumu pret piedāvāto 28.panta redakciju? Nav. Līdz ar to 28.pants ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Tātad 28.priekšlikums. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” — papildināt 7.nodaļu ar jaunu pantu. Būtībā runa ir par to, ka frakcija iesaka, ka Latvijas Republikas pilsoņi var izvēlēties maksāšanas līdzekļus. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 7.nodaļu ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 7.nodaļu ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 13, atturas — 12. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Tādā gadījumā mums vairs nav izskatāms 29. priekšlikums, kas arī ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegts, kas nosaka, ka būtībā, ja cilvēks ir saņēmis kompensācijas sertifikātus, tad viņš varēja norēķināties pilnībā ar visiem kompensācijas sertifikātiem, kas viņam bija piešķirti. Bet, ja mēs pieņēmām 28.priekšlikumu, tad šobrīd praktiski tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim atbildīgās komisijas viedoklim? Anna Seile, LNNK ...

J.Rāzna. Es atvainojos, būtībā ir jābalso, jo šeit var būt kompensācijas sertifikāti arī nepilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt 29.priekšlikumu, kuru ierosinājusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, ko atbalstījusi arī atbildīgā komisija, jo šis priekšlikums paredz, ka tām personām, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti, ir tiesības izmantot gan šos īpašuma kompensācijas sertifikātus, gan citus sertifikātus, ko viņas ir saņēmuši par neatgūto zemi. Ļoti saprātīgs priekšlikums. Aicinu to atbalstīt. Manā izpratnē ir jābalso par šo priekšlikumu. Protams, jābalso tikai tādā gadījumā, ja kāds iebilst. Ja neviens neiebilst, bet nedrīkst to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par 29. priekšlikumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Rāzna.

J.Rāzna. Acīmredzot, ja nepieprasa balsojumu, tad komisija tiešām ir atbalstījusi šo priekšlikumu, tad...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 29.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Tātad 30.priekšlikums. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — izteikt 31.pantu šādā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — izteikt 31.punktu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 10, atturas — 20. Šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 31.priekšlikums. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Uzsākt 32.pantu ar vārdiem, un tālāk kā tekstā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu, kas tabulā iekļauts ar nr.31. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” 31.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 16, atturas — 22. Šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 32.priekšlikums. Arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Papildināt 32.pantu ar apakšpunktu. Tātad zem kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības zonas. Komisija to neatbalstīja. Būtībā šis priekšlikums tātad palielina ierobežojumus nepilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 32. frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 32.punktu ar apakšpunktu “Zeme kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības zonās”. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 14, atturas — 16. Izdarām pārbalsošanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsis ir dalījušās uz pusēm. Izdarāma pārbalsošana.

J.Rāzna. 60 bija...

Sēdes vadītājs. Nu ja, 30 ir puse no 60. Lūdzu vēlreiz balsot par 32.frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 32.punktu ar apakšpunktu “Zeme kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības zonās”. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 21, atturas — 20. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. 33.priekšlikums. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums. Papildināt 32.pantu ar apakšpunktu “dārzniecības aizņemtajās zemēs”. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti, es atnācu runāt tikai tāpēc, ka man bija bail, ka atkal “Tēvzemei un Brīvībai” pateiks, ka viņi pieprasa balsojumu, un šeit nebūs neviena paskaidrojuma. Tāpēc es gribu pateikt, ka šis termins, ka neatdot īpašumā dārzniecībā aizņemtās zemes, tas termins “dārzniecībā aizņemtās zemes” nav precīzs. Ne jau pēc būtības tas ir noraidīts, bet vienkārši tāpēc, ka šīs dārzniecību aizņemtās zemes jau ietilpst 32.panta 3.apakšpunktā, kur teikts — lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tāpēc šāds termins vienkārši nav vajadzīgs, un tas nebūtu jāatbalsta. Jāatturas balsojot.

Sēdes vadītājs. Frakcija noņem šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Tātad, cienījamie kolēģi, mēs esam izskatījuši šo likumprojektu otrajā lasījumā, un es aicinu balsot kopumā par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts, lūdzu par termiņiem, kādā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam tātad varētu būt 11.marts.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Es lūgtu noteikt, nu, vismaz 25.martu. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neesam izskatījuši grozījumus likumā par valsts un pašvaldību zemes īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā trešajā lasījumā, kur ir šie pārnestie likuma panti, kas bija šajā likumā, tas ir, nr.16 un 17. Un, kā es minēju, šī problēma par pašvaldību un valsts attiecībām ir, un mums vajadzētu to izdiskutēt, un, kamēr mēs neesam to izdiskutējuši šajā likumā, nu, kā var ienest labojumus trešajā lasījumā jau 10.martā, ja mēs vēl nebūsim varbūt šo likumprojektu šodien paspējuši izskatīt, un nākamo ceturtdien ir jau 13.datums. Tātad es lūgtu tomēr priekšlikumu iesniegšanu noteikt uz 25.martu.

Sēdes vadītājs. Tātad ir nosaukti divi termiņi. Vai ir vēl kāds priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam šim likumprojektam? Vairāk priekšlikumu nav. Līdz ar to mums ir jābalso, tālākie datumi ir jābalso pirmie, tāpēc lūdzu balsot par 25.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz izteikt savu attieksmi pret 25.martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 7, atturas 11. Šis priekšlikums ir pieņemts, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 25.marts. Līdz ar to šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Saskaņā ar mūsu veiktajām izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Par epidēmisko drošību” , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB). Cienījamā Saeima!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Jurdža kungs, es mazliet kļūdījos. Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu. Tātad lūdzam Saeimas 6.marta sēdes darba kārtības jautājumu nr.57 — likumprojektu ”Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīt kā pirmo jautājumu ceturtajā sadaļā. Parakstījuši 9 deputāti. Tātad tas būtu pēc jau iekļautā 40. un 38. jautājuma, ja es pareizi saprotu šo iesniegumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Šis priekšlikums pieņemts, tātad pēc 40. un 38. darba kārtības jautājuma tiks izskatīts 57.darba kārtības jautājums. Varam sākt izskatīt likumprojektu “Par epidēmisko drošību”. Lūdzu, Roberts Jurdžs — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

R.Jurdžs. Lūdzu strādāsim ar dokumentu nr.2089. Tātad likumprojekts “Par epidēmisko drošību”. Sociālo un darba lietu komisija pilnībā atbalstīja šo likumprojektu un ieteic arī Saeimai to atbalstīt, jo šis likumprojekts ir nepieciešams veselības aizsardzības likumdošanas blokā. Epidēmija — infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros, kas pārsniedz konkrētajai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni. Vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta. Tātad šis likumprojekts runās par cilvēku infekciju slimību profilaksi, apkarošanu un ārstniecību, aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par epidēmisko drošību” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

R.Jurdžs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu tas ir likumprojekts “Par prakses ārstiem” , otrais lasījums, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokumenta nr.2186. Iesākumā es gribētu divos vārdos pastāstīt par šī likuma tapšanas gaitu. Sākot no 1993.gada, tika pārtulkoti vairāki dokumenti no vācu valodas, no vācu likumiem sakarā ar to, ka mums šeit nekas nebija. Vienīgais likums, kas medicīnā bija līdz šim pieņemts, tas ir likums “Par nedzīva cilvēka ķermeņa aizsardzību”, principā transplantācijas likums. Un tādēļ tajā brīdī, kad tika strādāts pie šī likumprojekta, autoru viedoklis bija iestrādāt šeit visas tās labās un skaistās normas, kas medicīnā vien ir. Taču tad, kad mēs sākām strādāt pie šī likumprojekta, mēs konstatējām, ka ir nepieciešams pārcelt uz ārstniecības likumu daudzas ārstu ētikas kodeksa normas. Un tādēļ lielākā daļā no šiem priekšlikumiem ir piedāvājums izslēgt tādu un tādu pantu vai pārcelt uz citu likumu, un tagad lūdzu pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Požarnovs. 1.panta 1.punktā komisija precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 1.panta 1.punkta redakciju nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. 1.panta 2.punktā komisija precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Arī 2.punkts pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 1.panta 4.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 4.punkta izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 1.panta 5.punktu, šeit ir drukas kļūda, tas attiecas uz 5.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 5.punkta izslēgšanu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 1.panta 6.punktā izslēgt vārdu “diplomēts” un vārdus “prakses tiesīgs”, aizstāt ar vārdu “sertificēts”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 1.panta 7.punktā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 2. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 2.pantu ar jaunu daļu. Redakcija izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šī 2.panta otrā daļa ir... Saeimas Juridiskais birojs piedāvā šādu tekstu, ka prakses ārsta darbību nosaka šis likums un citi normatīvie akti. Es uzskatu, ka šādu teikumu vispār nav vajadzīgs rakstīt, jo tas ir skaidrs, ka likumi darbojas Latvijas Republikā un arī citi normatīvie akti darbojas Latvijas Republikā, un, ja mēs kaut ko gribam attiecināt tieši uz prakses ārstiem, tad vajag norādīt precīzi, kādi šie likumi un kādi šie normatīvie akti šajā vietā ir. Es aicinu neatbalstīt šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un uz trešo lasījumu komisijai izvērtēt konkrēti, kādi ir šie akti, un lai atkal šiem prakses ārstiem, kas tiešām reāli strādā un kas ir vērsuši šo mūsu uzmanību uz šo problēmu, lai tiešām viņiem šī darbība nebūtu ārkārtīgi apgrūtināta. Es aicinu balsot pret šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB). Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, un Čerāna kungs uz trešo lasījumu varētu iedot priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt 2.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā, ko ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 4, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — 2.pantu papildināt ar šādu teikumu... un redakcija izklāstīta. Komisija šo priekšlikumu noraidījusi, uzskatot, ka tā ir ētikas kodeksa norma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu? Nav, līdz ar to šis priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — apvienot 3.un 4.pantu un izteikt to jaunā redakcijā, un redakcija ir izklāstīta labajā stabiņā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Manuprāt, pēc Kārtības ruļļa kā pirmais būtu izskatāms deputāta Apiņa priekšlikums, jo komisijas priekšlikumu mēs balsojam pēdējo.

A.Požarnovs. Tādā gadījumā šajā pašā 3.pantā ir deputāta Apiņa priekšlikums — izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu nav. Deputāta Apiņa priekšlikums noraidīts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 3.panta redakciju kopumā? Iebildumu nav. Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 4.pantā deputāta Apiņa priekšlikums — izteikt 2.punktu jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu nav. Priekšlikums noraidīts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — 4.panta 4. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu 4.panta 4.apakšpunktam nav. Arī šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — izslēgt 4.panta 6.apakšpunktu. Šis priekšlikums daļēji atbalstīts, par cik 3.un 4.pants ir apvienots un izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums pie 4.panta — papildināt likumu ar jaunu pantu, un redakcija izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo deputāta Apiņa priekšlikumu? Iebildumu nav. Deputāta Apiņa priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 5.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Požarnova kungs, jūs izmantosit 10 minūtes?

A.Požarnovs (TB). Jā. Godātie kolēģi! Juridiskā biroja priekšlikums atšķiras no tā priekšlikuma, kas bija pieņemts pirmajā lasījumā, praktiski tikai ar vienu lietu, ka šeit ir pazudis 1.apakšpunkts. Proti, ka par prakses ārstu nedrīkst strādāt personas, kas ir vai ir bijušas notiesātas par tīšu nozieguma izdarīšanu. Šāda norma ir gan Advokatūras likumā, gan ārstu prakses likumos Austrijā, Vācijā un daudzās citās valstīs. Proti, ja reiz ārsts ir izdarījis kaut kādu kriminālnoziegumu vai jebkādu citu noziegumu, tad lai viņš strādā citu ārstu pakļautībā, bet lai viņš nevar atvērt savu privāto praksi un nodarboties ar finansiālo darbību. Par cik Juridiskā biroja priekšlikumā šī te rindiņa ir izpalikusi, es tomēr aicinātu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates slēdzam. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsošanas režīmu, lūdzu, balsot par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt 5.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu, rezultātu! Par — 37, pret — 11, atturas — 5. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — papildināt 5.pantu ar jaunu 5.punktu, un redakcija izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu — papildināt 5.pantu ar jaunu punktu — nav. Šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 6.pantā vārdu “praktizēt” aizstāt ar vārdu “darbojas” un vēl aizstāt atsevišķus citus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 6.pantā deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 6.panta papildināt ar diviem pantiem. Redakcija ir izklāstīta. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, uzskatot, ka tās ir ētikas kodeksa normas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo deputāta Apiņa priekšlikumu nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija precizējusi 7.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Tas ir pēc jaunās numerācijas 6.pants, ja?

A.Požarnovs. Pēc jaunās numerācijas — 6.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 8.pantā deputāta Apiņa priekšlikums — aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un 1.panta redakcijā pieņemto pantu ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 7.pantu jaunajā redakcijā nav. Pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 9.pantu un mainīt numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 9.panta izslēgšanu nav? Pants izslēgts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — 9.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav izskatāms pēc būtības, jo pants izslēgts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 10.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par precizēto redakciju nav? Pants pieņemts.

A.Požarnovs. 11.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Pants pieņemts.

A.Požarnovs. 12.pantā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt otro teikumu. Komisija ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu nav? Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — 12.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 13.pantā vārdus “Labklājības ministrija” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabinets”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — apvienot 14.,15. un 16.pantu un izteikt jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi un mainījusi turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — papildināt 14.pantu ar tekstu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 15.pantu, mainot turpmāko numerāciju, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 15.panta izslēgšanu nav. Pants izslēgts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 16.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pants ir izslēgts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 17.pantu. Komisija ir atbalstījusi un mainījusi turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pants izslēgts. Tālāk!

A.Požarnovs. 18.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Požarnovs. 19.pantā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt atsauci uz likuma publikācijām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu? Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — papildināt 20.pantu ar tekstu jaunā redakcijā, un teksts ir izklāstīts. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Apiņa priekšlikumu nav. Priekšlikums noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija izslēgusi no pirmā lasījumā pieņemtā panta redakcijas vārdu “rezidents” un ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 21. pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija ir atbalstījusi, un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 22. pantā izslēgt pirmo un pēdējo teikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 22. panta papildināt likumu ar jaunu pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 23.pantu, mainot turpmāko numerāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 23.panta izslēgšanu nav? Pants izslēgts. Tālāk!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 24.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — 24.pantā pirmo teikumu izteikt ar tekstu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 24. panta likumu papildināt ar trim jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 25.pantu, mainot turpmāko numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pants izslēgts. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — izteikt 25.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav izskatāms pēc būtības, jo pants izslēgts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — izteikt 26.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs . Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 26. panta likumu papildināt ar jauniem diviem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav? Priekšlikums noraidīts. Tālāk!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 27.pantu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 27.panta izslēgšanu nav? Pants izslēgts. Tālāk!

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — papildināt likumu pēc 27.panta ar diviem jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Bet tādā gadījumā acīmredzot pēc pārtraukuma.

Godātie deputāti! Pirms pārtraukuma vārds diviem paziņojumiem. Vispirms Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS,KDS,LDP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus tikties tepat, Sarkanajā zālē, tūliņ, ar pārtraukuma sākumu uz ļoti, ļoti īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs . Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Visus tos, kas ir pierakstījušies Latvijas — Vācijas parlamentāriešu sadarbības grupā, es arī lūdzu un faktiski biju tā kā rezervējis šo zāli. Bet kur mēs tagad? Varbūt Dzeltenajā zālē varam sanākt. Īsi kopā. Mums ir ielūgums uz Vāciju. Tas neies ilgi. Divās, trijās minūtēs mēs varam iet tālāk.

Sēdes vadītājs. Prezidija zāle arī ir brīva, Kļaviņa kungs. Tā ka jūs varat Prezidija zālē.

P.Kļaviņš. Labi. Tad Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputātus, lūdzu, reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti, lūdzu, nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Gunta Gannusa, Ernests Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Rudīte Leitena, Anta Rugāte, Leonards Teniss, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs . Godājamie deputāti! Pulkstenis ir 13.30. Mums ir jāturpina mūsu plenārsēde. Man nav pārliecības, ka zālē ir kvorums. Lūdzu, zvanu un reģistrācijas režīmu! Deputātus, lūdzu, reģistrēties kvorumam! Lūdzu, rezultātu! Zālē ir 49 deputāti. Lūdzu, atkārtot zvanu! Lūdzu, atkārtot reģistrācijas režīmu kvorumam! Lūdzu, deputātus reģistrēties! Lūdzu, rezultātu! Zālē ir 56 deputāti.

Mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu “Par prakses ārstiem”. Otrais lasījums. Mēs esam tātad pie deputāta Apiņa priekšlikuma, kurš izteikts 16. lappusē, komisija viedoklis ir — neatbalstīt. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu atbalstīt šo pirmo no Apiņa kunga priekšlikumiem, kas ir šeit izteikti 16. lappusē, — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, ka, veidojot savu praksi vai doktorātu, prakses ārstam ir tiesības iegādāties tieši no medikamentu vairumtirdzniecības bāzes vai aptiekas zāļu līdzekļus, kas nepieciešami pirmās palīdzības sniegšanai prakses vietā vai doktorātā, ieskaitot psihotropos vai narkotiskos zāļu līdzekļus, un par šo zāļu līdzekļu uzglabāšanu un lietošanu prakses ārsts ir atbildīgs likumā paredzētajā kārtībā. Tad es aicinātu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, un motivācija ir tā, ka pastāv šie dažādie ārstu prakses vietas sertifikācijas noteikumi, kur tiek uzskaitīti dažādi medikamenti, kuriem ir obligāti jābūt šajā ārstu prakses vietā, un, lai šo prasību varētu reāli izpildīt, būtu svarīgi mums nākt arī pretī šiem prakses ārstiem un dot viņiem šādas tiesības. Un šī atkal ir prasība, ko ir izteikuši paši reāli praktizējoši prakses ārsti, un es tiešām lūgtu deputātus rast iespēju šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Požarnova kungs, jūs kā deputāts vēlaties runāt? Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas zāļu tirgū gadā apgrozās apmēram 100 miljonu dolāru, un Farmācijas likumā ir iestrādāta tāda norma, ka aptiekas drīkst atvērt vai nu farmaceits, vai nu uzņēmējsabiedrība, kurā 51% statūtu kapitāla pieder farmaceitiem, vai pašvaldība ar īpašu Labklājības ministrijas atļauju, bet jebkurā gadījumā jūs zināt, ka Labklājības ministrijā, ja šos dokumentus kārtos, tad atļauju... tos visus dokumentus formēs un to atļauju izdos Farmācijas departaments, kuru vada arī farmaceits. Vai arī ārstniecības iestādes slēgta tipa aptieka, arī ar īpašu atļauju, protams... principā. Izveidojas tāda veida situācija, ka aptiekas var atvērt tikai farmaceiti, tas ir, tāda neliela cilvēku grupa, kura šos 100 miljonus gadā apgrozīs caur aptiekām. Ja gadījumā ārsts zina, kādi medikamenti viņam ir nepieciešami pirmās neatliekamās palīdzības sniegšanai, viņš var tos gan izrakstīt saviem pacientiem un viņš var iegādāties, viņš ir speciālists, viņš zina, ko viņam vajag, kādēļ viņam neļaut iepirkties pa taisno šajā te lieltirgotavā, kādēļ viņam jāizlaiž visa šī te nauda, šis iepirkums cauri aptiekai? Lai viena nelielu iedzīvotāju kategorija varētu uz to nopelnīt un būtu noslēgts šis te tirgus.

Un tādēļ es gribētu atbalstīt Čerāna kungu un aicināt šo te Apiņa pirmo priekšlikumu atbalstīt un otro Apiņa priekšlikumu neatbalstīt, kā nolēmusi komisija.

Sēdes vadītājs . Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas? Debates slēgtas. Komisijas vārdā Požarnova kungs otrreiz runāt arī nevēlas.

Godātie kolēģi! Tātad komisija, sastādot tabulu, ir iekļāvusi un ar vienu vārdu, teiksim, apzīmējusi — neatbalstīt divus deputāta Apiņa priekšlikumus, kurus deputāts Apinis ierosina papildināt ar jauniem pantiem, tātad ar vienu pantu un ar otru pantu. Un no deputātiem izskanēja priekšlikums — balsot atsevišķi par katru pantu, kurus deputāts Apinis ir piedāvājis. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti iebildumus neceļ. Tādā gadījumā, lūdzu, zvanu! Un, godātie deputāti! Izteiksim savu attieksmi, balsojot par deputāta Apiņa priekšlikumu — pēc 27. panta likumu papildināt ar jaunu pantu: veidojot savu praksi vai doktorātu, prakses ārstam ir tiesības iegādāties tieši no medikamentu vairumtirdzniecības bāzes.... un tālāk kā tekstā, un šis jaunais pants beidzas tātad ar... par šo zāļu līdzekļu uzglabāšanu, lietošanas praksi ārsts ir atbildīgs likumā paredzētajā kārtībā. Lūdzu, balsošanas režīmu, un izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu, rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 5. Šis pants deputāta Apiņa priekšlikumā ir pieņemts.

Tagad mums ir jāizsaka sava attieksme, balsojot arī par otru jauno pantu, ko deputāts Apinis ierosina. Vai par šo deputātiem ir iebildumi... par komisijas viedokli — neatbalstīt šo deputāta Apiņa priekšlikumu, kur mēs runājam par šo otro jauno pantu, ko deputāts Apinis ierosina, kurš sākas: prakses ārstiem jāpilda normatīvajos aktos noteiktās prasības... un tālāk. Deputāti iebildumus neceļ. Tātad tiek akceptēts komisijas viedoklis — neatbalstīt šo priekšlikumu. Lūdzu, turpinām!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir izslēgt 28. pantu un mainīt turpmāko numerāciju. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — papildināt 28. pantu ar tekstu. Es saprotu, ka tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, tas nav balsojams, jo mēs esam pantu izslēguši.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 28. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 29. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 30. pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — arī šajā pantā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — 30. panta 1. daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 30. panta likumu papildināt ar jauniem diviem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — 31. pantā vārdus “lipīgās un sociāli bīstamās slimības” aizstāt ar vārdiem “infekcijas slimības”, kā arī vārdus “Ministru kabinets” aizstāt ar vārdiem “normatīvajos aktos”. Un izslēgt pēdējo teikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — 31. pantā otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 32. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Apiņa priekšlikums — 32. pantu un 33. pantu apvienot un izteikt jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 33. pantu. Pants izslēgts, un mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 33. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem. Komisija tos nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 34. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija precizējusi 35. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 36. pantu ar teikumu... un tālāk ir izklāstīta redakcija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 37. pantu. Komisija ir atbalstījusi, un mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . 38. pantā priekšlikumu nav. 39. pantā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt šo pantu. Komisija to ir atbalstījusi, un mainīta turpmākā pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs . Deputāta Apiņa priekšlikums — sadalīt 39. pantu trijos pantos.

Sēdes vadītājs . Deputāta Apiņa priekšlikums nav balsojams, jo mēs esam pantu izslēguši.

A.Požarnovs . Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 40. pantu. Pants izslēgts, un mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 40. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem, un izklāstīta redakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 41. pantu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 42. pantu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. Komisija precizējusi 43. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 44. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 45. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Apiņa priekšlikums automātiski nav balsojams.

Sēdes vadītājs . Deputāta Apiņa priekšlikums nav balsojams, jo pants ir izslēgts. Lūdzu turpinām!

A.Požarnovs . Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 45. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Požarnovs . Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 46. pantu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 46. panta likumu papildināt ar jaunu pantu šādā redakcijā, un redakcija izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 47. pantu pēc vārda “ārsts” ar “normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — iekļaut 47. pantā 49. panta normas un izteikt sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, un precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — apvienot 47. un 48. pantu un izteikt jaunā redakcijā... daļēji šis priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts komisijas izklāstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti par komisijas viedokli neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 47. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 49. pantu, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 49. panta likumu papildināt ar jauniem pantiem, un redakcija izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 50 pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 51. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums ir — izslēgt 52.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums ir — izslēgt 53.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Precizēta 54. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija precizējusi 55. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret precizētu 55. panta redakciju? Pieņemts.

A.Požarnovs. Pēc 55. panta deputāta Apiņa priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu pantu, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim?

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 56. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums nav skatāms, par cik pants ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Turpinām lūdzu!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 57. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 57. panta likumu papildināt ar jaunu pantu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir mainīt 9.nodaļas nosaukumu — “Nosaukto prakses ārstu darbības apturēšana un izbeigšana”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 58.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — papildināt pēc 58.panta ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 59.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — izslēgt 60.pantu. Komisija to nav atbalstījusi, bet panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 61.pantā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt 62.pantā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 63.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 64.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija precizējusi 10.nodaļas nosaukumu. Nevis “Prakses sertificēšana”, bet “Ārsta prakses sertificēšana”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas precizētu 10.nodaļas virsrakstu? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — nomainīt visu sadaļu. “Prakses sertificēšana” pret sadaļu “Sertifikācija”, un ir izklāstīta redakcija. Šeit ir daudzi panti, un atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir principiāls jautājums, par ko atkal ir uztraukušies paši ārsti. Par to, ka šajā atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā tiek piedāvāts radīt jaunu birokrātisku struktūru, kas nodarbotos ar šo ārstu prakses sertificēšanu, un tie dažādie noteikumi, kas šeit šobrīd jau parādās, tas ir, rīkojums par ārsta prakses vietas sertifikācijas noteikumiem.

Tie satur dažādas prasības, kas praktiski izslēdz ārstam iespēju reāli savu praksi atvērt. Tātad šādu praksi, ja gribētu apmierināt visus šos normatīvus, varētu atvērt tikai šobrīd darbojošajās poliklīnikās vai citās veselības aizsardzības iestādēs. Un konkrēti šo sertifcēšanas mehānismu, šajā Apiņa kunga priekšlikumā ir iespēja šo sertifikāciju veikt pašai ārstu biedrībai, un tāpēc tā arī ir vairāku pašu mediķu prasība, ka tomēr pieņemt šo redakciju, nevis to redakciju, kas ir komisijā atbalstīta un kas paredz jaunas birokrātiskas struktūras veidošanos. Es aicinu balsot par šo deputāta Apiņa priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Situācija ir šāda. Atbilstoši likumam par atbilstības novērtēšanu Ministru kabinets pilnvaro to institūciju, kas veic atbilstības novērtēšanu. Un atbilstības novērtēšana tiek apzīmēta ar vārdu “sertifikācija”. Ir Ministru kabineta noteikumi par ārstu sertifikāciju un māsu sertifikāciju. Šie Ministru kabineta noteikumi pašreiz tiek pārstrādāti, lai viņi būtu atbilstoši Eiropas 13.standartam, un tiek ieviestas atsevišķas normas. Šis Apiņa priekšlikums, kurš ir par ārstu sertifikāciju, tas ir paņemts no paša pirmā ārstu sertifikācijas nolikuma, kurš šodien ir jau novecojis un pie kura pašreiz strādā Ministru kabineta juristi, lai to pārtaisītu un izmainītu pilnīgi citādi. Bet jebkurā gadījumā nav likumā vajadzīga vesela sadaļa par ārsta sertifikācijas kārtību, ja likums nosaka, ka šī sertifikācijas kārtība tiek deleģēta ar Ministru kabineta noteikumiem, un ir jau Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, kādā veidā tas viss notiek.

Nākamais jautājums. “Par prakses sertifikāciju”. Šodien ir birokrātiska institūcija pie visām pašvaldībām, kas izsniedz prakses ārstiem licences. Licences maksā 50 latu uz vienu gadu, un tā tiešām ir zināma problēma šiem ārstiem, lai atvērtu savu praksi. Atbilstoši gan Labklājības ministrijas nostājai, gan arī visiem šiem Eiropas standartiem, ārstam, ja reiz tā nav uzņēmējdarbība, tad viņam vajag savu praksi reģistrēt, bet jebkurā gadījumā viņa praksei ir jāatbilst noteiktiem standartiem. Un šie standarti attiecas uz prakses telpām un aparatūru. Tam ir jābūt atbilstošam, un tādēļ šis likums ir vērsts uz to, lai licencēšanu nomainītu ar prakses reģistrāciju, lai ārstam nebūtu jāmaksā 50 lati gadā, lai viņš varētu atnākt uz ārstu prakses reģistru un piereģistrēt. Atnākot uz šo ārstu prakses reģistru, viņam jāparāda, ka viņš ir profesionāli sertificēts, ka viņam prakses telpas ir sertificētas un ka viņš ir stājies uzskaitē Finansu inspekcijā, un ka viņš darbojas legāli. Un tas ir arī viss. Tā ka šī visa procedūra tiek vienkār-šota, un proti, licencēšana tiek aizstāta ar prakses sertifikāciju. Un tādēļ, ņemot vērā to, ko es izteicu jau iepriekš par ārstu sertifikāciju, kas ir Apiņa priekšlikums — jau novecojis, es aicinu noraidīt Apiņa priekšlikumu un pieņemt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu, kurš izteikts 36., 37., 38. un beidzas 39.lappusē, kurā tātad viņš ierosina šo pantu izteikt tādā veidā, kādā šeit jums ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Nav kvoruma. Par — 13, pret — 18, atturas — 11. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Izteikt deputātiem attieksmi pret deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 27, atturas — 27. Deputāta Apiņa priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu turpinām!

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija mainījusi 10.nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt nodaļu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 65.pantā izslēgt 7.punktu. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 66.pantu un panta normu iekļaut jaunā pantā pēc 74.panta. Komisija to ir atbalstījusi, un ir mainīta turpmākā pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 67.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 68.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 69.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 70.pantu un panta normu iekļaut jaunā pantā pie 74.panta. Komisija to ir atbalstījusi un lūdz mainīt numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 71.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 72.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 73. pantā izslēgt vārdus “augstākā institūcija”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 74.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — pēc 74. panta likumu papildināt ar jaunu panta. Panta redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi. Un mainīta pantu turpmākā numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu nodaļu ar nosaukumu “Licencēšana”, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to nav atbalstījusi, un es gribu pateikt vēl to, ka ārstu prakses reģistrācija, atbalstot šo visu koncepciju, ir atcelta ar Ministru kabineta decembra noteikumiem. Tādēļ es aicinu neatbalstīt deputāta Apiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli — neatbalstīt deputāta Apiņa priekšlikumu.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 75.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — izteikt 75.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Požarnova kungs, mēs esam izmainījuši arī nodaļas nosaukumu — “Prakses reģistrācija”. To mēs arī pieņēmām. 11.nodaļā tātad precizēt nodaļas nosaukumu.

A.Požarnovs. Es atvainojos, es to nenolasīju. Atbildīgā komisija ir precizējusi 11.nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret precizētu 11.nodaļas nosaukumu. Deputātiem nav iebildumu. Tātad tas arī ir pieņemts. Turpināsim!

A.Požarnovs. 75.pants. Tātad atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 75. panta papildināt likumu ar jauniem pantiem. Mainot numerāciju. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 76.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Precizēta 77.panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 78.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — pēc 78.panta papildināt likumu ar jauniem pantiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 79.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 80.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums — izslēgt 81.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums — izslēgt 82.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums — izslēgt 83.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — pārveidot 12.nodaļu “Prakses ārstu profesionālā pašpārvalde” šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli — noraidīt deputāta Apiņa priekšlikumu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir mainījusi 13.nodaļas nosaukumu “Noslēguma jautājumi” ar “Nobeiguma noteikumi”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu — mainīt 13.nodaļas nosaukumu? Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Apiņa priekšlikums — 13. nodaļu “Noslēguma jautājumi” sākt ar papildu pantiem, kurus iekļaut likumā, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam... Nepiekrīt. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi, deputāti! Šeit atkal ir vairāki panti, vairāki šie priekšlikumi, un par tiem... neskatoties uz to, ka komisija salikusi tabulā tos visus kopā, viņi būtu izlemjami atsevišķi, jo tur ir pavisam dažādas normas, un tie ir atsevišķi likumprojektā piedāvāti panti. Un pēc kārtas es gribētu lūgt balsojumu, vispirms par pirmo no šiem priekšlikumiem, ka pašvaldības nodrošina ārsta praksi ar telpām gan no dzīvojamā, gan nedzīvojamā fonda. Un, neapšaubāmi, tas nevar palikt galīgajā variantā tādā veidā, kā tas tur ir, tur ir jārisina arī precīzāk jautājums, no kurienes pašvaldībām šīs telpas, kur viņi var ņemt šobrīd, vai no privatizācijas vai, teiksim, kaut kā citādi pašvaldībām tiek dotas šīs iespējas, bet šobrīd skaidrs, ka ārstam ir ļoti grūti pašam šīs telpas iekārtot tādā veidā, kā tiek izvirzīts ārsta prakses sertifikācijas noteikumos. Un tāpēc es aicinātu atbalstīt šo pirmo Apiņa kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti simpatizē tas, ko teica Čerāna kungs, un es abām rokām to atbalstītu. Tiešām tas tā ir, tad būtu ārkārtīgi jauki, ja pašvaldības nodrošinātu ārstu praksi ar dzīvojamām telpām. Taču komisijā mēs par šo jautājumu debatējām diezgan gari, un proti, mēs tā nospriedām, ka diemžēl šī nav šī likuma norma. Ja gadījumā tas tiek iekļauts citos likumos un noteikts, tādā gadījumā jā, bet pašvaldībām ir zināma autonomija, un, šajā likumā iekļaujot šādu normu, vienkārši man bail, ka tā nedarbosies. Un tādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka tam nebūs seguma. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāts Apinis ir ierosinājis papildināt 13.nodaļu ar četriem jauniem pantiem. Deputāts Čerāns ierosināja par pirmo no šiem četriem jauniem pantiem balsot atsevišķi. Deputāti negribēja un neierosināja balsot atsevišķi par pārējiem trim pantiem. Pareizi, Čerāna kungs, es sapratu jūs? Tātad, godātie kolēģi, vai ir iebildumi, ka mēs šo deputāta Apiņa priekšlikumu sadalām divās daļās un izsakām savu attieksmi, balsojot par pirmo jauno pantu, kur deputāts Apinis ierosina papildināt 13.nodaļu? Vai ir kāds deputāts, kurš iebilst pret tādu priekšlikumu? Nav. Tādā gadījumā esam vienojušies. Tad, pirmkārt, mēs balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu — papildināt 13.nodaļu ar jaunu pantu — pašvaldības nodrošina ārsta praksi ar telpām — gan ar dzīvojamā, gan ar nedzīvojamā fonda, un tā tālāk. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par šo pantu. Lūdzu, rezultātu! Par — 8, pret — 23, atturas — 26. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret pārējo trīs jauno pantu, kurus ierosina deputāts Apinis, noraidīšanu? Deputātiem iebildumu nav, tātad tiek pieņemts komisijas viedoklis. Lūdzu, turpinām!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 84.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 85.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 86.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.