Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti simpatizē tas, ko teica Čerāna kungs, un es abām rokām to atbalstītu. Tiešām tas tā ir, tad būtu ārkārtīgi jauki, ja pašvaldības nodrošinātu ārstu praksi ar dzīvojamām telpām. Taču komisijā mēs par šo jautājumu debatējām diezgan gari, un proti, mēs tā nospriedām, ka diemžēl šī nav šī likuma norma. Ja gadījumā tas tiek iekļauts citos likumos un noteikts, tādā gadījumā jā, bet pašvaldībām ir zināma autonomija, un, šajā likumā iekļaujot šādu normu, vienkārši man bail, ka tā nedarbosies. Un tādēļ komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka tam nebūs seguma. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, deputāts Apinis ir ierosinājis papildināt 13.nodaļu ar četriem jauniem pantiem. Deputāts Čerāns ierosināja par pirmo no šiem četriem jauniem pantiem balsot atsevišķi. Deputāti negribēja un neierosināja balsot atsevišķi par pārējiem trim pantiem. Pareizi, Čerāna kungs, es sapratu jūs? Tātad, godātie kolēģi, vai ir iebildumi, ka mēs šo deputāta Apiņa priekšlikumu sadalām divās daļās un izsakām savu attieksmi, balsojot par pirmo jauno pantu, kur deputāts Apinis ierosina papildināt 13.nodaļu? Vai ir kāds deputāts, kurš iebilst pret tādu priekšlikumu? Nav. Tādā gadījumā esam vienojušies. Tad, pirmkārt, mēs balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu — papildināt 13.nodaļu ar jaunu pantu — pašvaldības nodrošina ārsta praksi ar telpām — gan ar dzīvojamā, gan ar nedzīvojamā fonda, un tā tālāk. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par šo pantu. Lūdzu, rezultātu! Par — 8, pret — 23, atturas — 26. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputātiem ir iebildumi pret pārējo trīs jauno pantu, kurus ierosina deputāts Apinis, noraidīšanu? Deputātiem iebildumu nav, tātad tiek pieņemts komisijas viedoklis. Lūdzu, turpinām!

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 84.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 85.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgā komisija ir precizējusi 86.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Pārejas noteikumi. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Es aicinātu Saeimu nobalsot par likuma “Par prakses ārstiem” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par prakses ārstiem” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu, balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu, rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, termiņus trešajam lasījumam!

A.Požarnovs. Lūdzu, priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 13.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 13. martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Deputātiem iebildumu nav, tiek pieņemts šis priekšlikums.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2276 — “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Priekšlikumi, kurus ir apkopojusi un izskatījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Izskatām pa pantiem.

Pirmais ir priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Zīle un Balodis, kurš paredz atteikties no vairāk gadu uz priekšu likmes noteikšanas alum ar etilspirta saturu no 5,5 līdz 7 tilpuma procentiem un noteikt tikai vienu likmi — 4 latus, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi ir. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Runa ir par pirmo priekšlikumu, kuru ir iesnieguši deputāti Zīle un Balodis, un, neskatoties uz to, ka Baloža kungam šodien ir goda diena, ar ko es viņu no visas sirds apsveicu no šīs tribīnes, taču esmu vienlaicīgi spiests atzīt, ka es iestājos pret viņu priekšlikumu. Viņu priekšlikuma saturs ir sekojošs. Stiprajiem aliem maksu 12 latu par hektolitru samazināt uz 4 latiem. Tātad 12 dalīts uz 4, katram skaidrs, ka veselas trīs reizes samazinām. Nemaz nešauboties par godājamo kolēģu domu, ka alus ražošana visnotaļ Latvijā būtu atbalstāma, jo tam ir saikne ar miežu audzēšanu un lauksaimniecības attīstību, un tā tālāk. Taču es gribu akcentēt domu un pievērst kolēģu uzmanību, uz kāda fona ir šāds te priekšlikums.

Pirmkārt, mēs zinām, ka ir stiprie un ir vājie alus veidi. Un stiprais alus šodien, pēc jaunākajiem datiem, sastāda 15% no kopējā alus ražotā daudzuma Latvijā. Pārējie — tātad 85%. Un, ja mēs veicinātu gaišā alus, tas ir, vājā alus ražošanas īpatsvara palielināšanos, tad tas ne mazākā mērā neatstātu iespaidu uz miežu audzēšanu, tātad uz lauksaimniecības attīstību. Vēl jo vairāk. Ja mēs paskatāmies kādu šo fonu, kuru es minēju. Tikai oficiāli reģistrētie alkoholiķi vien Latvijā šodien ir vairāk nekā 37 000. Un tikai Dievs zina, cik staigā slīpi zēni pa mūsu mazās valstiņas ielām un ceļiem, kuri nav reģistrēti kā oficiālie alkoholiķi, bet kuri ir nodzērušies līdz “kliņķim”, tik tālu, ka vairs neiet ārstēties, un reģistrā neiekļūst.

Tālāk. Minot atkal un vienīgi tikai oficiālās valsts statistikas datus, var sacīt sekojošo. Izdarītie noziegumi — 48% izdarīti alkolhola reibumā, tanī skaitā tā saucamie smagie noziegumi 80%, ceļu negadījumi — 34% izdarīti alkohola reibumā. Korelācijas koeficients starp izlietoto alkohola daudzumu gadā un bojā gājušajiem no dažādiem negadījumiem, traumām, saindēšanās un tā tālāk — ir 0,95 un vairāk. Slepkavības, pašnāvības, ja 1990.gadā to bija 695, tad pēc pieciem neatkarības gadiem, man par 1996.gadu diemžēl datu nav, tas ir 1995.gada 31. decembris — jau 1024.

Dabiskais pieaugums, kuru regulē, lūk, arī alkohola lietošana, kur ir augsts korelācijas koeficients, nemaz nerunājot par nepilnvērtīgu pēcnācēju radīšanu alkoholiķu ģimenēs, 1990.gadā uz 100 iedzīvotājiem — 1,2 (dabiskais pieaugums), bet 1995.gadā mīnus 0,9. Saka, ka vairāk mirst nekā piedzimst. Mīnus 0,9. Un tanī pat laikā dažkārt cenšas to attaisnot ar to, ka mūsu Latvijas valsts cilvēku populācija pieder pie tā saucamajām regresīvajām populācijām, tas ir tādām, kur ir ļoti liels veco cilvēku īpatsvars, un mums, večiem, atliek šis vienīgais ceļš — un tas ir dabisks process, un tam iebilst nevar. Bet diemžēl šoreiz tas tā nav, jo atkal tā pati oficiālā statistika liecina, ka mirstība sevišķi strauji palielinās, nevis pensijas vecuma cilvēku vidū, bet darba spējīgo cilvēku vidū, un it īpaši vīriešu vidū. Tie ir oficiāli statistikas dati. Tā ka, lūk, šī mirstības struktūra nekādā gadījumā neattaisno šo negatīvo dabisko pieaugumu. Un, lai arī kā tas būtu, cienījamie kolēģi, alus, kura procents ir 5,5 un 7,0, jau vairāk vai mazāk ir orientēts uz piedzeršanos, nevis uz padzeršanos. Bet mēs zinām, ka alus kā dzēriens ir domāts, lai cilvēks padzertos, nevis lai piedzertos un, nedod Dievs, nodzertos. Tādēļ, lūk, es nekādā gadījumā nevaru atbalstīt trīsreizēju šīs te akcīzes samazināšanu uz šo stipro alu, un ierosinu, cienījamie kolēģi, ieklausīties, izvērtēt to, ko es sacīju, un balsot “pret” šo divu cienījamo, patiesi cienījamo deputātu priekšlikumu. Iespējams, ka tas ir radies, vienkārši neiepazīstoties ar situāciju, ar to fonu, kura dažus skaitļus raksturošanai es šeit minēju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu! Es atvainojos... Ābiķa kungam. Ābiķa kungs bija pierakstījies debatēs. Jā, es ļoti atvainojos. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Ir rakstveida iesniegums par debatēm.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Tas, ko šeit stāstīja Liepas kungs par lielo mirstību un nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, paaudžu nomaiņu un tā tālāk, tas viss ir simtprocentīgi patiesība. Bet, cienījamie kolēģi! Ar ko diemžēl mūsu valsts, tāpat arī vairākas citas Austrumeiropas valstis, it īpaši tās, kas atrodas no mums uz austrumiem, atšķiras no valstīm, kurās dzeršanas kultūra, ja tā varētu teikt, kaut gan, protams, dzeršana pati par sevi vispār ir nosodāma parādība, bet tomēr dzeršanas kultūra atšķiras. Un arī šajās valstīs, kur ir dzeršanas kultūra lielāka, protams, arī esot citiem blakusfaktoriem, arī dzimstība ir augstāka, un nav tik nelabvēlīga vecuma struktūra kā Latvijā, un mūža ilgums ir par gadiem desmit ilgāks. Attiecībā uz alkoholu, ar ko tad mēs atšķiramies no šīm valstīm?

Mēs atšķiramies, pirmkārt, ar to, ka mums ir pilnīgi cita alkohola patēriņa struktūra. Ja mēs zinām, ka tādās valstīs, kur arī principā dzer daudz, kā Vācijā, Čehijā, kur dzer daudz alu, kā Dienvideiropas valstīs — Itālijā, Spānijā, Francijā, Grieķijā, kur vairāk dzer vīnu, tajās valstīs ir pavisam citāda alkohola patēriņa struktūra. Tur pārsvarā dzer vieglos alkoholiskos dzērienus. Dzer alu un dzer vīnu, jeb, precīzāk sakot, sausos vīnus, jeb, vēl precīzāk sakot, vīnus ar zemu alkohola un cukura saturu. Un es domāju, ka Zīles un Baloža priekšlikums, neapšaubāmi, ir loģisks, jo, protams, labāk ir dzert vēl vieglāku alu nekā šos, ar etilspirta saturu no 5,5 līdz 7,0 tilpuma procentiem. Bet tomēr labāk ir dzert šo alu nekā dzert tā saucamo “žogu krāsu” vai kā citādāk, vai stiprinātos vīnus, par kuriem mēs, paldies Dievam, ļoti veiksmīgi šeit nobalsojām pretēji valdības viedoklim. Un arī labāk nekā dzert degvīnu.

Tā ka es uzskatu, ka Zīles un Baloža piedāvātā šī punkta redakcija no konceptuālā viedokļa, no visaptverošāka viedokļa ir labvēlīgāka šī brīža situācijai, jo tā vairāk stimulēs mainīt mūsu alkohola patēriņa struktūru labvēlīgākā virzienā un vairāk atteikties no stipriem alkoholiskiem dzērieniem. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

V.Balodis (TB). Godātie deputāti! Paldies Dzintaram Ābiķim. Viņš pateica jau daļu, ko es būtu teicis. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu priekšlikumā šis ir alus ar etilspirta saturu, no 5,5 līdz 7 grādiem ieskaitot. Tas ir tāds alus, ko pārsvarā ražo mūsu uzņēmumi. Jūs redzēsiet, nākošais punkts ir par alu, kas ir virs 7 grādiem, kurš tiešām ir stiprais alus, kas nav dabiskā ceļā raudzēts, kas ir gatavots ar spirta piedevām. Tādu alu mūsu uzņēmumi ražo ārkārtīgi maz. Un tas pārsvarā ir ievestais alkohols. Tādas alus šķirnes kā “Baltais lācis” un “Monarhs”, kas vispār būtu uzskatāmi par surogātiem un vispār nebūtu šeit iekšā vedami. Redziet, ka šeit ir piemērojama augstā likme — tāda pati kā visam alkoholam. Tāpēc es lūdzu jūs — tiešām atstāsim mūsu pašu ražotajam alum šo likmi — 4 lati par hektolitru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Akcīzes nodoklis, tāpat kā jebkurš nodoklis, nekad nevarētu būt līdzeklis, lai cilvēkus piespiestu dzert vai nedzert. Un jūs zināt, ka dzērāji un narkomāni neskatās uz cenu un ir gatavi, teiksim, augstākas cenas dēļ iet pat uz noziegumu, lai iegūtu sev apreibināšanās līdzekli. Alus akcīzes nodoklis šajā gadījumā, tā pirmā funkcija patiesībā ir, pat sekundārā funkcija ir — papildināt valsts kasi. Un otrā funkcija varētu būt motivēt pircēju izvēli, patērētāju izvēli tirgū. Vienam produktam nosakot nedaudz lielāku cenu. Tā ir valsts iejaukšanās tirgus procesos, valsts mēģinājums ar fiskālo politiku regulēt cenas tirgū. Un tas, ka mēs pazeminām alum ar mazo alkohola saturu cenu, tas patiesībā motivē šajā tirgū nopietnu vietu iekarot pašmāju produkcijai, kuru jau šobrīd cilvēki izvēlas daudz labprātāk nekā ievesto alu skārda bundžās vai stingri pasterizēto alu, kur pasterizācijai pielieto kobaltu, lai tas vēlāk uzputotu, un zināmā mērā akcīzes nodokļa samazināšana veicina šajā gadījumā darba vietu rašanos Latvijas Republikā, izmantojot vietējās izejvielas. Tajā skaitā motivē arī lauksaimniekus audzēt, manuprāt, pirmšķirīgo alus kviešu šķirni, tādu kā Abava, kurai Latvijas klimatiskie apstākļi ir ļoti piemēroti.

Es arī aicinu ar šo akcīzes nodokļa pazeminājumu atbalstīt Latvijas nacionālo ekonomiku. Ar alkoholismu vai cilvēka tieksmi lietot reibinošus dzērienus mums ir jācīnās ar kaut kādām citādām metodēm. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka cena nekad nav motivējusi izvēli apreibināties. Nekad! Drīzāk dzīves apstākļi, neticība mums un nākotnei. Bet ne jau nu cena. Paaugstinot cenu, kāds grasis tiek atrauts no ģimenes locekļiem, tajā skaitā bērnu mutēm, bet nekad neatturēs dzērāju no šo alkoholisko dzērienu lietošanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs... Vēlas. Imants Liepa vēlas runāt — otro reizi. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu vērst uzmanību uz dažām neskaidrībām, kas te radās oponentu izteikšanās laikā. Es neesmu iestājies pret nacionālo alus rūpniecību un ražošanu, un tā tālāk. Taisni otrādi! Es vēlreiz nosaukšu skaitļus, kuri ir pavisam svaigi. Un proti, stiprā alus īpatsvars ir 15 procenti, un pārējie ir 85 procenti. Un, ja notiek pārorientācija uz dzērienu, kas ir domāts, lai cilvēks padzertos, nevis piedzertos, tad tādā gadījumā tā ir vistiešākā vietējās rūpniecības, vietējās lauksaimniecības veicināšana. Es šeit nepaguvu arī pateikt tos statistikas grāmatas datus par traumatismu, kurš rodas, iedzerot šādu vienu vai divas stiprā alus pudeles. Tajā statistikas atskaitē tas ir redzams. Un arī šeit korelācija starp bojā gājušajiem cilvēkiem nelaimes gadījumos, iegūstot nāvējošas traumas, arī ir 0,95. Un sākas ar pāris alus pudelēm.

Tālāk. Ja runā, ka tas, ka akcīzes nodokļa pacelšana vai samazināšana ir sekundārs budžeta jautājums... cienījamie kolēģi, tam nevar piekrist. Jo atcerēsimies, ka mēs esam pieņēmuši likumu par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai — produktam, kas ir pilnīgi visiem ikdienā nepieciešams, ražošanā, transportā un tā tālāk. Ar kuru ir saistīta tiešā veidā pārējo ražojumu cenu palielināšanās un ikdienas iztikas, pārtikas groziņa cenu palielināšanās, un tā tālāk. Un tanī pat laikā mēs domājam alkoholam samazināt akcīzes nodokli. Saprotiet, kur te ir loģika, cienījamie kolēģi? Degvielai palielinām akcīzes nodokli, ļoti pārliecinoši to motivējot. Un alkoholam samazinām — un atkal motivējot. Pirmajā gadījumā akcīzes nodoklis bija primārs budžeta instruments, tagad izrādās, tas ir tikai sekundārs. Tā ir tāda loģiska streipuļošana, cienījamie kolēģi, kura nebūtu šeit pieļaujama.

Un vēlreiz noliedzu domu par to, ka es aicinātu uz ierobežojumiem nacionālai rūpniecībai. Pārorientācija uz vieglajiem aliem nav rūpniecības noliegšana, bet tikai struktūras izmaiņa. Struktūras izmaiņa par labu mūsu populācijai, raugoties no veselības un visiem pārējiem citiem viedokļiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš” — otro reizi. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Liepas kungs, neapšaubāmi, šajā gadījumā šis budžeta finansējums no akcīzes nodokļa ir, manuprāt, sekundārs, un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem mēs arī nemēģinām samazināt. Mēs samazinām konkrētai ražošanas grupai vai konkrētai produkcijas grupai, kuras ražošanu mēs šai valstī gribētu veicināt. Un alus ar labām tradīcijām, ar labu produkciju ir viena no tām konkurētspējīgajām precēm, kura ražošana Latvijā ir jāattīsta. Tāpat es negribētu, lai akcīzes nodoklis kalpotu kā sods dzērājiem, jo dzērāji pa lielākai daļai tiešām alu neizvēlas.

Ja mēs runājam par dzeršanu kā tādu vispār, tad jāteic, ka no visām iespējamajām civilizācijām, kādas ir radījusi šī pasaule un tas kungs debesīs, visas agri vai vēlu ir radījušas alkoholiskos dzērienus. Līdz šim gan zinātnieki domāja, ka tas nav noticis ar inkiem. Bet nupat ir pierādījums, ka kaut kas līdzīgs alum ir radies arī šajā civilizācijā. Tā ka mēs nevaram, mēģinot sodīt dzērājus, sodīt arī cilvēkus, kas vienkārši lieto alu, kas lieto alu, kurš satur veselu virkni, es gribētu piebilst — vitamīnus, kas ir nepieciešami cilvēka organismam. Un pat nelietojot alkoholiskos dzērienus, es tieši šo vitamīnu dēļ izvēlos tā saukto bezalkoholisko alu. Un patīk tā garšas vērtība savienojumā ar desām. Tā ka es vēlreiz, Liepas kungs, aicinu atbalstīt nacionālo rūpniecību, atbalstīt Latvijas lauksaimniecību, radīt noieta tirgu alus kviešiem, kurus Kurzemes zemnieki jau nu varētu ražot, var ražot un ir spējīgi ražot ar lielām ražām, un Latvijas alus rūpniecība ir spējīga ieiet pasaules tirgū. Latvijas alus šodien tiek tirgots jau Ņujorkā. Un, ja mēs atrisināsim dažas uzglabāšanas problēmas, tad tā ir viena no tām, kā bieži saka, nišām, kuru mēs pasaulē varam ieņemt, kuru mēs varam pārstāvēt un kura būs ekonomiski izdevīga. Nu, nav vērts sodīt pusdienu ēdājus par to, ka kāds ir nodzēries līdz kliņķim. Paldies! (Starpsauciens: “Miežus vajag, nevis kviešus!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka šeit ir radies tāds neveiksmīgs pārpratums, debatējot šo likumprojektu. Jo faktiski Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis attiecībā uz šo likumprojektu ir sekojošs, un to Saeimas deputātiem der zināt. Pašreiz šeit nav runa par nodokļa samazināšanu stiprajam alum. Tāpēc, ka šīs kategorijas alus pašreiz ar nodokli vispār nav aplikts. Šeit ir runa par nodokļa palielināšanu un tā palielināšanu, ieviešot nodokli uz stipro alu, nosakot 4 latu likmi par vienu hektolitru.

Otrkārt, es lūdzu jūs visus apskatīties pārejas noteikumus. Kāpēc Roberts Zīle un Vents Balodis šo priekšlikumu ir uzrakstījuši? Ne jau tāpēc, ka viņi gribētu samazināt šo nodokli, bet tāpēc, ka pārejas noteikumos Saeima bija praktizējusi tādu, likumdevējs bija praktizējis tādu gājienu, tādu principu, ka šo likmi nosaka pieaugošu katram nākamajam gadam līdz pat 2001.gadam. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma, ka šai Saeimai nebūtu jānosaka, jāpasaka priekšā nākamajām Saeimām, kādam jābūt šim nodoklim, un jānosaka nodoklis tikai uz šīs Saeimas darbības laiku. Un lai nākamie likumdevēji nosaka par nākamajiem gadiem, kāda būs šī likme. Tāpēc viņu priekšlikums bija noteikt uzreiz šo 4 latu likmi, nevis pakāpeniski šo 12 latu likmi līdz 2001.gadam. Līdz ar to no pārejas noteikumiem tiek svītrots šis pārejas noteikumu punkts, un līdz ar to ir objektīva nepieciešamība šeit noteikt šo 4 latu likmi, kāda tā bija paredzēta attiecībā pret pirmo lasījumu. Es domāju, šeit vienkārši ir radies pārpratums pietiekamas neiepazīšanās dēļ ar šo dokumentu. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputātu Zīles un Baloža priekšlikumu — izteikt 2.1. pantu “Alum ar etilspirta saturu, no 5,5 tilpuma procentiem ieskaitot līdz 7,5 tilpumprocentiem ieskaitot, par vienu hektolitru — 4 lati”. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātiem izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 18, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir zvejniecības valsts ministra Amoliņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts viņa iesniegtajā redakcijā, bet ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

M.Vītols . Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nosaka akcīzes nodokļa atmaksu zvejniecības uzņēmumiem, zvejnieku saimniecībām vai personām, kas nodarbojas ar individuālo zveju. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt šim priekšlikumam? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums — redakcionāli precizēt 6.panta sestās daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums 6.1 pantam, kurā ir redakcionāli precizējumi, lietojot latviešu valodā attiecīgos terminus. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols . Ir analoģisks priekšlikums par 6.1 panta otro daļu, kur arī ir redakcionāli precizējumi, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir šis deputātu Zīles un Baloža priekšlikums, kurš paredz atteikties no šīs pārejas uz 12 latu likmi līdz 2001.gadam un noteikt, ka šis likuma 6.1.pants stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri. Kas attiecas uz eksporta marķējumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklim. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūgums ir Saeimai balsot par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 11. martam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. marts nav? Pieņemts šis priekšlikums.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Izskatām dokumentu nr. 2130 otrajā lasījumā. Šajā likumprojektā pavisam ir 4 panti, un 4 panti ir arī palikuši, un priekšlikumus ir iesniedzis tikai Juridiskais birojs un ir piestrādājusi pati Juridiskā komisija, lai šo likumprojektu padarītu skaidrāku, loģiskāku un tādu, kur netiktu izlaisti kādi nosacījumi, kas būtu svarīgi šim likumam, kas būtībā ir tiesisks akts, jo izlemj par vienu konkrētu īpašumu. Proti, Latvijas Agronomu biedrībai piederošo pirmskara zemes īpašumu.

1.pants ir izteikts pēc Juridiskā biroja priekšlikuma un pēc attiecīgās redakcijas, ko izdarījusi Juridiskā komisija, kā redzat, 1.pantā ir iestrādāts arī 2.pants, jo tur ir kopēji noteikumi, kas būtībā neatšķiras pantu līmenī, bet tikai pantu daļu līmenī. Lūdzu deputātus atbalstīt šo pantu šādā Juridiskās komisijas redakcijā, ja nevienam nav nekas iebilstams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu, izskatot Juridiskā biroja priekšlikumu par 1.pantu un izveidojot tātad 1.pantu redakcijā, kādu 4.sadaļā piedāvā Juridiskā komisija, nav, deputāti neiebilst pret šo redakciju? Pieņemts.

J.Mauliņš . 2.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums mainīt vārdkopas. Šeit arī tika ņemts vērā, ka šis pants tiek izslēgts sakarā ar to, ka tika iestrādāts 1.pantā. Lūdzu atbalstīt šādu Juridiskās komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, es saprotu, ka atbildīgā komisija, izskatot 2.pantu, ir devusi arī savu priekšlikumu — izslēgt visu 2.pantu, kas ir iekļauts 3.sadaļā kā atbildīgās komisijas priekšlikums.

J.Mauliņš. Tieši tā. Par to jau bija runāts 1.pantā, kur 2. pants tiek iestrādāts 1.pantā. Līdz ar to mainot pantu redakciju, protams. Numerāciju.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izslēgt 2.pantu, nav? Pieņemts.

J.Mauliņš. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu ar precizējumu, ko izteicis Juridiskais birojs, jo visos pantos ir tikai Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīt šo priekšlikumu ar precizējumu — izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto 3.panta 2.teikumu, izteikt to kā jaunu otrajam lasījumam sagatavoto 3.pantu. Līdz ar to mainot arī pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu, izskatot Juridiskā biroja priekšlikumu 3.pantam, tātad iestrādājot atbildīgās komisijas redakciju, kas ir redzama 4.sadaļā, nav? Pieņemts.

J.Mauliņš. Juridiskā komisija ir papildinājusi likumprojektu ar jaunu 3.pantu, iestrādājot tajā pirmajā lasījumā pieņemtā 3.panta 2.teikumu. Lūdzu šo redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Deputāti iebilst tomēr. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šajā pantā komisijas izveidotajā redakcijā ir viena kļūda, kas neatbilst pārējai likumdošanai. Te ir rakstīts, ka pagasta padome triju mēnešu laikā pēc šā likuma pieņem lēmumu par īpašumu vai lietošanu. Tagad likumā par zemes komisijām ir izmaiņas, un piešķiršanas kārtība tiek noteikta tā, ka to dara pagastu zemes komisija. Tāpēc es vienkārši pievēršu Juridiskās komisijas uzmanību, tas būtu labojums trešajā lasījumā. Tātad nevis padome, bet zemes komisija.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, jūs neprasāt balsojumu par šo pantu? Paldies! Vai deputātiem vēl ir iebildumi? Šādu iebildumu nav. Tātad tiek akceptēts atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.pantu.

J.Mauliņš. Paldies Seiles kundzei par padomu. 4.pants ir būtībā tāds, kāds tas arī bija, bez kādiem labojumiem. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts, un lūdzu balsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus trešajam lasījumam.

J.Mauliņš . Trešajam lasījumam varētu iesniegt priekšlikumus līdz 8.martam. Līdz 13.martam.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek piedāvāts priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam — 13.marts? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Mauliņš . Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Saeimas deputāta statusu”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskajai komisijai tika nodots deputātu Vidiņa, Jurdža, Ozoliņa, Mauliņa, Apalupa, Saulīša, Stroda, Seiksta, Rubina un Nagļa izstrādātais likumprojekts “Par Saeimas deputāta statusu”. Juridiskā komisija izskatīja šo projektu un konstatēja, ka tā nevar šo projektu konceptuāli atbalstīt sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmkārt jau mums šaubas izsauca tas, ka pirmās piecas Saeimas sekmīgi nostrādāja bez šāda īpaša likuma. Un parādījies pirmo reizi tas ir 6.Saeimā, šāds likums. Pirmās piecas Saeimas iztika ar Saeimas Kārtības rulli, kura pieņemšanu paredz Satversmes 21.pants. Bet kurš neparedz šādu likuma pieņemšanu. Satversme neparedz to. Šis likums ir aizgūts no padomju laikiem, kad tieši padomju laikā tika izstrādāts šāds likums par padomju deputāta statusu, kurā plaši aprakstīja, ko uzskatīja par lielo demokrātijas sasniegumu. Ar ko tad šeit tas ir raksturīgs? Ir raksturīgs ar to, ka šajā likumā praktiski gandrīz nekas netiek runāts par deputāta likumdošanas darbību, par deputāta darbību Saeimā, ja mēs runājam par deputāta statusu, tad tomēr, kā mēs zinām, mēs esam likumdevēji un mēs darbojamies Saeimā, bet šeit visa uzmanība ir veltīta darbībai ārpus Saeimas, ko es uzskatu arī par pareizu, jo es uzskatu, ka deputātam ir jādarbojas Saeimā un ārpus Saeimas viņam nevajadzētu būt nekādām īpašām tiesībām, kas viņu atšķirtu no pārējiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Lūk, Saeimā pie likumdošanas viņam ir lielas tiesības. Un realizējot tās tiesības, kas ir Saeimai.

Kāpēc tas padomju laikā bija savādāk? Tas arī ir ļoti vienkārši izskaidrojams, tāpēc ka padomju laikā, piemēram, Latvijas Republikas Augstākā padome sanāca uz sesijām divas līdz trīs dienas gadā. Un tad deputātiem tomēr maksāja tīri pieklājīgu atalgojumu, un, lai šis atalgojums nebūtu gluži par velti viņiem samaksāts, tad nolēma izveidot vēl vienu kontrolējošu institūciju, kas staigāja pa dažādām iestādēm, kontrolēja, pārbaudīja un tātad sekoja padomju likumu ievērošanai. Šobrīd mums tā situācija ir izveidojusies pavisam citāda. Mēs pamatā darbojamies ar likumdošanas darbību, un tajos gadījumos, ja mēs izveidojam kādu izmeklēšanas komisiju, revīzijas komisiju, mums likums tad piešķir nevis atsevišķam deputātam kādas īpašas tiesības, bet piešķir šīs tiesības attiecīgajai komisijai. Un te šis likums paredz veselu rindu tādu funkciju, kas neatbilst likumdevēju darbībai, un es pat šaubos, vai tas ir iespējams. Piemēram, deputātam uzlikts par pienākumu apzināt sabiedrisko domu un ziņot par to Saeimai, informēt valsts pilsoņus par Saeimas darbu. Slikti tas nav — informēt, bet es domāju, kādā veidā Saeimas deputātam ir iespējas to izdarīt. Un kā var uzlikt to viņam par pienākumu.

Tālāk ir piešķirtas tādas tiesības, kas ir pretrunā ar rindu citu likumu. Kā piedalīties visās valsts institūciju sēdēs. Tātad Valsts drošības padomes sēdēs, Ministru kabineta sēdēs ... (Kāds kaut ko sauc no zāles.) Lūdzu jautājumus neuzdodiet, šeit nav jautājumu pusstunda. Tas būs vēlāk. Ozoliņa kungs, kad jūs būsit beidzis bļaustīties, tad, lūdzu, pasakiet, lai es varu turpināt.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Es lūdzu uzmanību! Diskusiju ar zāli Kārtības rullis neparedz. Starpsaucieni ir atļauti, tāpēc lūdzu turpinām!

I.Bišers. Es nediskutēju. Es lūdzu ļaut man runāt, Vidiņa kungs un Ozoliņa kungs! (Zālē troksnis. Smiekli.) Nē, es tikai gaidu, kad viņi beigs. Tālāk deputāts, tam likumprojekts piešķir tādas tiesības, kas šobrīd ir vairākiem deputātiem kopā vai vispār nav. Piemēram, ir ierakstītas tiesības uzaicināt pie sevis visa veida valsts un pašvaldību amatpersonas.

Tātad, respektīvi, visas amatpersonas, sākot ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ģenerālprokuroru, Ministru padomes priekšsēdētāju un tā tālāk. Visas izsaukt pie sevis. Dot visādus norādījumus un tā tālāk. Līdz ar to komisija uzskata, ka šādā redakcijā šis likumprojekts nav atbalstāms, un tāpēc aicina Saeimu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pierakstījies Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi, es varu atklāti pateikt. Savā laikā Juridiskajā komisijā es šo komisijas lēmumu atbalstīju. Diemžēl tālāk strādājot gan izmeklēšanas komisijā, gan arī saskaroties vairākkārt praksē ar atsevišķiem mūsu ierēdņu specifiskiem likumu traktējumiem, es diemžēl šodien esmu spiests mainīt savu viedokli, jo viens no klasiskākajiem momentiem — man patika, kā Bišera kungs stāstīja par izmeklēšanas komisijām ar it kā lielām tiesībām. Es atceros, kā viens valsts ierēdnis ieradās izmeklēšanas komisijā un mierīgi pateica, ko tad jūs mani te aicināt un raustāt, ja jau man jānāk pie jums, tas bija viens no valsts ierēdņiem, augstākajā stāvoklī, ešelona darbiniekiem, viņš ieradās kā karalis uz izmeklēšanas komisiju un tad jautāja, kā jau es teicu, ko tad mēs atļaujamies viņu traucēt. Un tas ir pret izmeklēšanas komisiju. Nerunājot par to, ka reizēm izmeklēšanas komisijā, kas patiešām būtu daudz nopietnāk jārisina vai kādā veidā, lai mēs panāktu to cieņu no ierēdņu puses, gandrīz vai lūgšus jālūdzas no ierēdņiem atskaites vai atbildes. Runājot par to, ka tiek pārkāpti gan termiņi, kurus savā veidā parasti slēpj arī prokuratūra, kas atsūta priekšlikumus nevis par kaut kādu reālu darbību, lai realizētu likumu ievērošanas panākšanu, bet gan atsūta kaut kādu atrakstīšanos kārtējo reizi.

Un pēdējo klasiskāko piemēru es saņēmu šajās dienās, kad es... mans palīgs griezās, izmantojot Kārtības rulli, kur ir ierakstīts 197.pantā 6.punkts — publicēties avīzēs vai citos izdevumos masu informācijas līdzekļos, tad, atvainojiet, Kārtības rullī šis punkts ir jāizņem ārā, jo Kolāta kungs viņam paziņoja to, ka attiecīgi, kaut gan viņš ir griezies kā deputāta palīgs, tad attiecīgi bez tam apmaksātas reklāmas, tajā skaitā sludinājumu, izvietošana Latvijas radio ēterā notiek saskaņā ar Latvijas Radio un TV likumu. Un izrādās — tikai kam ir tiesības griezties ar kādu informāciju — ārkārtas paziņojumu sniegšanai tikai Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam. Tātad, atvainojiet, man kā deputātam ir, pirmkārt, jau liegts, es nezinu, neņemos spriest — varbūt Kārtības rullī parādīsies kāda forma, bet Kārtības rullis ir iekšēja rakstura, un tas pats Kolāta kungs, viņa Juridiskā daļa pateica — tas dokuments mūs neinteresē. Līdz ar to šī norma, kas vismaz pagaidām eksistē Kārtības rullī, neatbilst Latvijas Radio un televīzijas likumam, un Kolāta kungs var jebkuru deputātu pasūtīt, piedodiet, trīs mājas tālāk. Neviens deputāts nevarēs arī griezties caur Latvijas radio, ja Kolāta kungs vai Pulka kungs televīzijā nevēlēsies to, jo viņš atzīst to kā komercreklāmu un pateica, ka sakarā ar komercreklāmu ir viņa iekšējie izstrādātie noteikumi. Tātad jautājums, ja deputāts griezīsies ar lūgumu, ka viņš grib tikties ar vēlētājiem Latvijas televīzijā, lai tāds sludinājums parādītos pat apmaksāts, tātad tā ir komercreklāma, un attiecīgi, piedodiet, tas ir pilnīgi reāli, ka Pulka kungam vai Kolāta kungam var parādīties par nevajadzīgu.

Tādēļ es uzdodu jautājumu — vai ir vajadzīgs tomēr likums, kas ir vērsts arī uz ārpusi, uz valsts ierēdņiem, uz ierēdniecības attiecībām ar deputātu korpusu? Ir vajadzīgs. Es nāku pie secinājuma, ir vajadzīgs. Jā, es varu piekrist, ka šis likums varbūt ir nepietiekami izstrādāts, bet ir jāstrādā, un vienreiz ir arī jārisina to, lai deputātu arī kaut kādā veidā ievērotu no ārpuses. Jo pēc tam veidojas nākošā paradoksālā situācija, ja griezies prokuratūrā ar lūgumu risināt šo jautājumu, lai panāktu ierēdņu likumu atbilstību, tad prokuratūra tevi pārsūta uz nākošo prokuratūru, nākošo mēnesi aizsūta uz vēl kaut kādu apakšinstanci, un beigās, iespējams, atsūta atbildi, ka iespējams, viss ir kārtībā. Tikai jautājums, kas šajā gadījumā cieš? Šajā gadījumā cieš Latvijas tauta, kuras tiesības mēs šeit pārstāvam. Un, ja jau var iespļaut sejā kaut kāds valsts ierēdnis šādā veidā, gan Kolāta kungs vai Pulka kungs, Saeimas izmeklēšanas komisijai, gan deputātiem, tad tas ir spļāviens Latvijas tautai, jo mēs nespējam realizēt savas pilnvaras, ko mums ir devusi tauta. Un tātad šajā gadījumā mums jārunā par to, ka jebkurš ierēdnis ir spējīgāks par Saeimas deputātu. Un tādēļ ir jārisina vai nu šajā Kārtības rullī, bet, ja Kārtības rullis ir iekšējs dokuments, tātad attiecīgi ir jārunā par dokumentu, kas ir vērsts uz ārpusi, caur ko varētu panākt arī reālo savu deputātu tiesību, pilnvaru veikšanu. Ja tas nav, tad tas ir diezgan nenopietni, mēs pārvēršamies cilvēku grupā, kas šeit sēž bez jebkādām tiesībām ietekmēt valsts ierēdņus. Paldies! (No zāles: “Vienkārši par lobijiem pārvēršamies!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pierakstījies Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Vidiņa kungs, jūs izmantosit 11 minūtes?

J.G.Vidiņš ( TB). Jā, es desmit minūtēs tikšu cauri. Cienījamais Prezidij un cienījamie Saeimas deputāti! Es gribētu nolasīt Satversmes 21.pantu. Un tas skan sekojoši — Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādā sev Kārtības rulli. Tātad Kārtības rullis attiecas tikai uz to, ko mēs šeit darām, un ko Bišera kungs teica, ka viens no trūkumiem mūsu izstrādātajam likumprojektam ir tas, ka tas nereglamentē likumu izstrādi, tas ir noteikts šeit Kārtības rullī. Ziniet, man, protams, konceptuāli pret šo likumu nekādu iebildumu nav, jo uzskati ir dažādi. Es esmu pret to, ja kāds mēģina dezinformēt Saeimu. Piemēram, to, ka 5.Saeima ir strādājusi bez jebkādiem deputātu likumiem, kas reglamentētu deputātu statusu. Bišera kungs to ļoti labi zina, ka tā bija līdz 1996.gada jūnijam, kad pretēji Satversmei, kā pusdarītu... izdarītas izmaiņas Kārtības rullī, kas noteica mūsu darbību arī ārpus Saeimas sienām, uz ārpusi mūsu darbību, un tikai tad spēku zaudēja, atvainojiet man, nevis padomju jeb komunistu laikos pieņemtais likums, bet Latvijas Republikas likums par Augstākās padomes deputāta statusu. Es uzskatu, ka uz āru mums savu darbību kaut kādā veidā ar likumdošanu ir jānodrošina un arī... jā, jānodrošina.

Tas, ka Bišera kungs baidās, ka deputāts varētu izsaukt uz pārrunām kādu ministru pie sevīs, es domāju, ka no tā nevajadzētu, Bišera kungs, jums tā baidīties, jo jūs ieceļat šo ministru, un jūs tautas priekšā esat atbildīgs par šī ministra darbību, ja jūs baidāties šim ministram par daudz viņam nervus bojāt, tad tā ir jūsu personīgā darīšana. Un es domāju, ka Ministru kabinets... Ministru prezidents arī nav tā neaizskaramā persona, lai mēs varētu pie viņa tikt klāt. Jūs apskatiet, kā Saeimas Kārtības rullis nosaka šīs Olimpā ieceltās personas, ka mēs viņiem praktiski nevaram piekļūt, mēs viņus varam izsaukt tikai ar attiecīgās Saeimas komisijas lēmumu, citādāk mēs netiekam klāt. Tas, ka Dobeļa kungs kādreiz tur pārbaudīja policijas iecirkņa darbu šeit, Rīgā, tā ir viņa personīgā iniciatīva, un, Bišera kungs, paldies Dievam, padomju cilvēka domāšanas atliekas, kuriem vēl ir kaut kāds respekts pret Saeimas deputātu, jo viņi pilnīgi likumīgi varēja pateikt, Dobeļa kungs, jums nav nekādu tiesību nākt mani šeit un pārbaudīt. Un es domāju, ka mūs tomēr Latvijas iedzīvotāji ir izvēlējuši par saviem priekšstāvjiem, ka mums ir savas tiesības jāpaplašina. Šeit neiet runa par tiesībām uz atalgojumu un visu pārējo, šeit iet runa tieši par tiesībām uz kontroles funkcijām plus tanī Juridiskā komisijā, Bišera kungs, tas man vispār izraisīja ļoti lielu izbrīnu, kad viņš šo likumprojektu salīdzināja ar gandrīz vai tipisku padomisku atribūtu, jā, ka tas ir... Bišera kungs, droši vien es no tās padomiskās pagātnes tik krasi neatsakos, es gan varbūt neesmu bijis jurists, es esmu bijis tikai ārsts, bet es nevaru visu noliegt — to, ka ir uzceltas slimnīcas, ka ir izglītoti ārsti un visu to noliegt tikai tādēļ, ka tas ir noticis padomju laikā. Es uzskatu, ka citās specialitātēs, tieši jurisprudencē, jums gan varbūt, ir šī pieeja pareizāka, jā, bet tā jau ir jūsu lieta un jūsu sirdsapziņa. Paldies. Es lūgtu deputātus tomēr šo likumprojektu atbalstīt, lai kā viņš varbūt mums šķistu, ka viņš ir par daudz zaļš, ka tur ir daudz labojumus jātaisa, bet to mēs varētu visi komisijās izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies runāt Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Leiškalna kungs, 6 minūtes, jūs dalīsiet savu laiku divās daļās vai pietiks ar 6 minūtēm? Tad jums sešas minūtes būs pietiekamas?(No zāles, deputāts K.Leiškalns: “Laiks ir dārgs Latvijas Republikā.”)

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Vidiņa kungs! Tas jums tomēr jāatzīst, ka administratīvajās tiesībās Bišera kungs ir viens no lielākajiem speciālistiem šajā valstī.

Otrs. Attiecībā uz Kārtības rulli. Kārtības rullis nav iekšējās kārtības noteikumi, bet Latvijas Republikas likums, kur tēvi dibinātāji, mans jau bieži dzirdētais Kārlis Dišlers, ir nosaukts par vienīgo pēc būtības konstitucionālo likumu Latvijas Republikā. Un šīs normas ir spēkā visā Latvijas Republikas jurisdikcijā, tās nekādi nav attiecināmas tikai uz šo zāli. Nu, paņemiet kaut vai pantu par braukšanu autobusos, tramvajos, kas ir par velti, nu, šeit zālē nav ne autobusu, ne tramvaju.

Tagad runāsim par jūsu likumprojektu, kas ir iesniegts pirmajā lasījumā. Pirmais, ko es gribu pateikt, šeit nav neviena norma, kas nebūtu... teiksim, pirmā sadaļa — deputātu pienākums. Šeit ir uzskaitīti visi tie pienākumi, kas pēc būtības ir deputātam, un es domāju, ka retais vai pat neviens šajā zālē neapšaubīs šo pienākumu klātbūtni. Piedalītos likumu, Saeimas un tā tālāk... personiski ne vairāk kā vienu reizi gadā sniegt vēlētājiem pārskatu par savu darbu. Pirmkārt šeit ir... hipotēze ir pateikta, bet es neredzu, ja ir likums, kur ir sankcija par to, ja deputāts ne retāk kā reizi gadā nesniegs šo pārskatu. Es domāju, ka visi deputāti Latvijas Republikā tiekas ar saviem vēlētājiem, kas, protams, ir abstrakcija, jo vēlēšanas mums ir aizklātas, tā ka ar vēlētājiem vispār... ar tautu vispār... Sniedz pārskatu, atbalsta tās ierosinājumus. Ja mēs runājam par deputātu tiesībām, tad patiesībā visas jūsu nosauktās tiesības šajā pantā piemīt, tās jau reglamentē Latvijas Republikas Satversme, kas diezgan lielā apjomā runā par deputātu tiesībām un pienākumiem, nesaucot tos tieši varbūt tādā vārdā, par to runā arī Kārtības rullis. Lagzdiņa kungs, par to arī runā citi likumi, teiksim, par iesniegumiem, sūdzību un tamlīdzīgu iesniegšanas kārtību. Vēl mēs varētu šeit pieminēt ministru izsaukšanu. Latvijas Republikas Satversme diezgan precīzi nosaka deputātu tiesības šajā jomā un, manuprāt, diezgan precīzi aizsargā tādas valsts amatpersonas kā ministrus no tribulierēšanas no izsaukšanas.

Mums ir tiesības iesniegt kā jautājumus, tā pieprasījumus. Pašreizējā Saeima ir noteikusi kārtību, kur ir obligātas sēdes, kur šie jautājumi, pieprasījumi tiek izskatīti, un šo pieprasījumu rezultātā... šis pieprasījums var izraisīt arī deputātu atkāpšanos no amata.

Katrā gadījumā, Vidiņa kungs, vienīgais, ko es gribētu teikt, nu, te jau vesela virkne lietu, kas ir pašas par sevi saprotamas, un es nedomāju, ka tās tiks likumā ierakstītas... pie tam likumā, kas neparedz nekādas sankcijas, tajā skaitā atsaukšanu un tamlīdzīgi, ka tās tādā veidā tiks iemiesotas vairāk reālajā dzīvē, nekā tās piemīt jau šobrīd. Vēl viena lieta, protams, ir tā, ka deputāta statusu un deputāta tiesības varētu paaugstināt, bet tiešām šos jautājums ir iespējams atrisināt, labojot Saeimas Kārtības rulli, tā kā es, nu, īpaši nedomāju, ka šis likums šobrīd būtu jāievieš, jo, ja jūs pareizi atceraties, tad LPSR Augstākajai padomei tiešām nebija Kārtības rullis, šīs lietas bija galīgi nereglamentētas, un tad Latvijas Republikas Augstākā padome, lai varētu reglamentēt kaut kā, īslaicīgi, pārejas periodā, pieņemot līdzīgu likumu. Es nedomāju, ka mums šobrīd vajadzētu šķiest laiku un spēkus šī likuma izskatīšanai trijos lasījumos, jo galarezultātā tur iznāks ne vairāk kā “čiks”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts, bet līdz pārtraukumam ir viena minūte. Krisberga kungs, pēc pārtraukuma.

Godātie kolēģi, tātad turpināsim debates par šo likumprojektu pēc pārtraukuma, vēl pieteikušies ir Valdis Krisbergs, Leopolds Ozoliņš, Modris Lujāns — otro reizi. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Pārtraukumā Saeimas Prezidija sēde, Prezidija sēžu zālē. Es aicinu frakciju pārstāvjus arī piedalīties, lai lemtu par ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Informācija

Prezidijā

Lēmums

par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu

Saeimas Prezidijs nolemj:

Sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 10.martā pulksten 11 un izsludināt šādu sēdes darba kārtību:

1. Likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” (Reģ.nr.397) (Otrreizēja caurlūkošana) (dok.nr.2283) Juridiskā komisija

2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” (Reģ.nr. 625) (1.lasījums) (dok.nr.2103, 2103a, 2220) Juridiskā komisija

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Reģ.nr.145) (3.lasījums) (dok.nr.465, 465a, 931, 1670, 2223) Juridiskā komisija

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Ameriks

Saeimas sekretāra vietā

Rīgā 1997.gada 6.martā Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Iesniegumi

Dok.nr.

2313

Par grozījumu

Saeimas Kārtības rullī

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta pirmo daļu lūdzam iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”.

Izdarīt Saeimas Kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, Nr.17, 1994, Nr.24, 1995, Nr.10, 1995, Nr.24, 1996, Nr.13, 1996, Nr.22) šādu grozījumu:

“Papildināt likuma 149.panta pirmo daļu ar 17.punktu šādā redakcijā:

“17) Sabiedrisko līdzekļu komisija.””

Saeimas deputāti: M.Grīnblats, A.Jirgens, J.Straume,

1997.gada 4(6).martā J.Sinka, N.Pēterkops

Par

iesniegumu

Ņemot vērā to, ka:

pēc deputātu pieprasījuma nereti tiek izveidotas parlamentārās izmeklēšanas komisijas valsts līdzekļu racionālas izlietošanas izvērtēšanai un šīm komisijām katru reizi darbība jāsāk no jauna, bez iepriekšējām iestrādēm;

Ministru prezidentam un ministriem regulāri tiek uzdoti jautājumi par augšminēto tematu, bet pēc pastāvošās kārtības tie bieži netiek pienācīgi izdiskutēti;

dažādos kontekstos rodas šaubas par pašvaldību līdzekļu racionālu izlietošanu;

Valsts kontroles revīziju materiāli vairumā gadījumu netiek izvērtēti Saeimā;

kā arī balstoties uz rietumvalstu parlamentu darbības pieredzi, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” iesniedz likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”, lai izveidotu jaunu Saeimas pastāvīgo komisiju — Sabiedrisko līdzekļu komisiju sabiedrisko līdzekļu izlietošanas kontrolei un izvērtēšanai.

Dok.nr.

2320

Par likumprojektu

“Grozījumi Latvijas

Darba likumu kodeksā”

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi,

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”.

Komisija aicina Saeimu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā.

“Izdarīt Latvijas Darba likumu kodeksā šādus grozījumus:

Aizstāt 68.panta pirmajā daļā

vārdus “pirmajās Lieldienās” ar vārdiem “pirmajās un otrajās Lieldienās”

un vārdu “Vasarsvētkos” — ar vārdiem “Vasarsvētkos (svētdienā)”.”

Ar cieņu,—

1997.gada 7.martā L.Kuprijanova , komisijas priekšsēdētāja

Dok.nr.

2295, 2295a

Par likumprojekta

noraidīšanu

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts”” (dok. nr.2168; reģ.nr.638) un konstatēja, ka:

1) tā ir kooperatīva sabiedrība, kas ir uzņēmējdarbības forma, un attiecīgi tās mantisko attiecību risinājums atšķiras no sabiedrisko organizāciju mantisko attiecību risinājuma formas;

2) šī nav vienīgā atjaunotā kooperatīvā sabiedrība valstī, tāpēc nebūtu vēlams ieviest šo organizāciju īpašuma tiesību atjaunošanas praksi, ko likumdošana arī neparedz;

3) īpašumu, uz kuru pretendē atjaunotā kooperatīvā sabiedrība, pašreizējais vadītājs ir ieguvis par samaksu saskaņā ar pirkuma līgumu;

4) komisija nav saņēmusi nekādus dokumentus, kas apliecinātu šīs sabiedrības tiesību pārmantošanu.

Ņemot vērā konstatēto, komisija nolēma, ka likumprojekts ir noraidāms.

1997.gada 5.martā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs J.Kaksītis

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi desmit Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts”” (lik.reģ.nr.638, dok. nr.2168), konstatēja, ka minētais normatīvais akts pēc savas būtības nav likumprojekts, bet gan individuāla rakstura normatīvs akts, kas attiecas uz vienu konkrētu privāto tiesību subjektu. Šāda rakstura normatīvos aktus ir tiesīgas pieņemt tikai valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas (zemes komisijas, denacionalizācijas komisijas, pašvaldību domes (padomes)), kā arī tiesas.

Demokrātiskā valstī jebkuru individuāla rakstura normatīvo aktu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā vai augstākstāvošā institūcijā. Ja individuāla rakstura normatīvos aktus izdod Saeima likuma formā, tad gadījumā, ja pēc būtības ir aizskartas noteiktu personu tiesības, to nav iespējams pārsūdzēt tiesā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka, pieņemot šādu likumu, tiktu radīts precedents, kā rezultātā Saeimā grieztos arī pārējās peļņas organizācijas, kurām īpašums tika nacionalizēts pēc 1940.gada 17.jūnija. Informējam, ka uz 1940.gada 17.jūniju šādu peļņas organizāciju skaits pārsniedza desmit tūkstošus.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka minētais likumprojekts ir noraidāms.

Ar cieņu,—

Valsts pārvaldes un pašvaldības

1997.gada 5.martā komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Dok.nr.

2253

Par likumprojektu

“Par Latvijā dzīvojošo

Otrā pasaules kara dalībnieku —

antihitleriskās koalīcijas

cīnītāju statusu”

Saeimas frakcijas “Sociālistiskā partija–Līdztiesība” — deputātu A.Golubova, M.Bekasova, A.Bartaševiča, M.Lujāna, O.Deņisova

— iesniegts (25.02.1997.) izskatīšanai Saeimā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

Šis likums nosaka juridisko statusu Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu, sociālās garantijas, tiesības, darbības organizēšanas principus.

2.pants. Otrā pasaules kara dalībnieka jēdziens

Otrā pasaules kara dalībnieks (turpmāk — dalībnieks) ir Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, kas laika posmā no 1939.gada 1.septembra līdz 1945. gada 2.septembrim atradusies antihitleriskās koalīcijas valstu bruņotajos spēkos, neatkarīgi no amata un dienesta pakāpes, un piedalījusies cīņās frontē, partizānu vienībās un brigādēs, karojošo armiju izlūkvienībās vai citās specializētās vienībās vai piedalījusies pretestības kustībā pret nacistisko Vāciju, Japānu un to sabiedrotajiem.

Dalībnieka statuss netiek piešķirts personām, kuras izdarījušas noziegumus pret cilvēci, piedalījušās soda (iznīcinātāju) vienībās, realizējot genocīdu pret savu un citām tautām, vai arī piedalījušās mierīgo iedzīvotāju masveida iznīcināšanā kara un pēckara gados.

3.pants. Valsts politika dalībnieku juridiskā statusa un sociālo garantiju noteikšanā

Valsts nodrošina šajā un citos likumos noteikto dalībnieku juridisko statusu, viņu sociālās garantijas, kā arī rada apstākļus dalībnieku organizāciju darbībai. Šis darbs tiek koordinēts valdības noteiktajā kārtībā.

II nodaļa. Dalībnieku tiesības un sociālās garantijas

4.pants. Pensiju un citu atvieglojumu piešķiršana

Kara dalībniekiem piešķir un izmaksā likumdošanā paredzētās cietušo personu pensijas, kā arī piešķir citas likumdošanā paredzētās garantijas un atvieglojumus.

5.pants. Dalībnieku sociālās aizsardzības pasākumu plānošana un finansēšana

Visu dalībniekiem paredzēto sociālās aizsardzības programmu finansēšana norisinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta, pašvaldību vai citu fondu līdzekļiem.

6.pants. Dalībnieku tiesību realizēšana

Šajā likumā paredzētās tiesības var izmantot vienīgi persona, kurai ir noteiktas formas kara dalībnieka apliecība.

Apliecību izsniegšanas kārtību nosaka valdība. Apliecība ir vienīgais dokuments, kas nosaka dalībnieka personību. Apliecība ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā.

III nodaļa. Organizāciju darbība

7.pants. Dalībnieku organizācijas

Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku organizācijas — Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācija, 130. latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība — ir pārstāvētas Vispasaules kara veterānu federācijā, tām ir juridiskās personas tiesības, un tās darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

8.pants. Dalībnieku un to organizāciju darbības garantijas

Valsts vara un pašvaldību institūcijas savas kompetences ietvaros var no budžeta līdzekļiem sniegt finansiālu palīdzību Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju veterānu organizācijām, lai tās varētu realizēt savas darbības programmas, kā arī ar atvieglotiem noteikumiem piešķirt šo organizāciju darbībai nepieciešamās telpas, iekārtu, sakaru un transporta līdzekļus.

IV nodaļa. Noslēguma jautājumi

9.pants. Šis likums stājas spēkā ar publicēšanas brīdi.

Dok.nr.

2279

Par likumprojektu

par grozījumiem

Repatriācijas likumā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

iesniegts (28.02.1997.) Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Repatriācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1995, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 7.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) mērķa ziedojumi, kuri tiek izmantoti saskaņā ar ziedotāja norādījumiem.”

2. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personas, kuras vēlas repatriēties un kuras iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsoņi, saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” iesniedz minētajā likumā noteiktos dokumentus Repatriācijas centrā vai Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās attiecīgajā valstī, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas centram Latvijā.”;

izslēgt trešo daļu;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par trešo daļu.

3. 13.pantā:

izteikt otro punktu šādā redakcijā:

“2) reģistrē Iedzīvotāju reģistrā un likumā paredzētajā kārtībā izsniedz bez maksas uzturēšanās atļaujas repatriantiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, un viņu bērniem;”;

papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Repatrianta laulātais saņem uzturēšanās atļauju saskaņā ar likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.”.

4. 20.pantā:

izteikt pirmās daļas otro punktu šādā redakcijā:

“2) sešu mēnešu pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants viena gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir griezies Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.”;

izslēgt pirmās daļas trešo punktu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Materiālo palīdzību repatriantam īpašos gadījumos piešķir Repatriācijas centrs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

5. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departaments” ar vārdiem “Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde” attiecīgajā locījumā.

Dok.nr.

2263

Par likumprojektu

“Par patvēruma meklētājiem

un bēgļiem Latvijas Republikā”

Darba grupas izstrādāts, Ministru kabineta

1997.gada 25.februāra sēdē akceptēts (prot.nr.11, 23.¤)

un 27.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

(1) Šis likums saskaņā ar vispāratzītiem starptautiskiem cilvēktiesību principiem nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek īstenotas personu tiesības saņemt patvērumu un iegūt bēgļa statusu.

(2) Šis likums nosaka patvēruma meklētāja un bēgļa tiesības un pienākumus.

2. pants. Personas, kuras kā patvēruma meklētājas var pretendēt uz bēgļa statusu

(1) Kā patvēruma meklētājas uz bēgļa statusu var pretendēt personas, kuras nav Latvijas pilsoņi vai likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekti un kuras ierodas vai atrodas Latvijas Republikas teritorijā sakarā ar labi pamatotām bailēm no vajāšanas to rases, reliģijas, tautības, piederības noteiktai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai — bezvalstniekiem — savas parastās uzturēšanās valstī, un kuras šādu baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot šīs valsts tiesisko aizsardzību.

(2) Ja personai ir vairāk nekā viena pilsonība, ar jēdzienu “pilsonības valsts” jāsaprot katra no valstīm, kurā tā ir pilsonis, un persona nav uzskatāma par tādu, kura nevar izmantot savas pilsonības valsts tiesisko aizsardzību, ja tā bez iemesla, kas balstās uz šī panta pirmajā daļā minētajām bailēm, neizmanto kādu no savas pilsonības valstu tiesisko aizsardzību.

(3) Persona atzīstama par patvēruma meklētāju ar brīdi, kad tā iesniegusi rakstisku pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

3. pants. Bēgļu lietu centrs

(1) Pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu izskata un lēmumus par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt pieņem Bēgļu lietu centrs (turpmāk — Centrs). Centra lēmumi, kas pieņemti tā kompetences ietvaros un saskaņā ar šo likumu, ir saistoši fiziskām un juridiskām personām Latvijas Republikā. Centra lēmumi var tikt pārsūdzēti vienīgi šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

(2) Centru kā Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk — Pārvalde) struktūrvienību ar atsevišķu finansējumu no valsts budžeta izveido, tā nolikumu apstiprina, kā arī tā vadītāju pēc Pārvaldes priekšnieka priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata iekšlietu ministrs.

4. pants. Bēgļu lietu apelācijas padome

(1) Sūdzības par Centra lēmumiem izskata Bēgļu lietu apelācijas padome (turpmāk — Padome). Padomes lēmumi, kas pieņemti tās kompetences ietvaros un saskaņā ar šo likumu, ir saistoši fiziskām un juridiskām personām Latvijas Republikā. Padomes lēmumus var pārsūdzēt vienīgi šajā likumā tieši paredzētos gadījumos.

(2) Padome sastāv no priekšsēdētāja un četriem Padomes locekļiem. Padomes priekšsēdētāju Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata pēc iekšlietu ministra priekšlikuma, bet Padomes locekļus Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata pēc Padomes priekšsēdētāja priekšlikuma.

(3) Padome ir juridiska persona, tā darbojas uz Ministru kabineta apstiprināta nolikuma pamata un atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Padomes priekšsēdētājs un tās locekļi savas kompetences ietvaros darbojas un lēmumus pieņem neatkarīgi.

5. pants. Apvienoto Nāciju Augstais komisārs bēgļu lietās

(1) Personām, kuras ir iesniegušas pieteikumu par bēgļa statusa iegūšanu, ir tiesības griezties pie Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu lietās vai viņa pilnvarotām personām vai institūcijām (turpmāk — Komisārs). Šādu iesniegumu saturs ir konfidenciāls.

(2) Centrs pēc attiecīga pieprasījuma Komisāram iesniedz savus lēmumus un to pamatojumu.

6. pants. Ziņu konfidencialitāte

(1) Ziņas par personām, kuras ir iesniegušas pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, ir konfidenciālas.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētās ziņas var nodot citām personām vai iestādēm tikai ar tās personas, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, piekrišanu. Šis nosacījums neattiecas uz tiesību aizsargājošām iestādēm saskaņā ar speciāliem likumiem.

(3) Personas un iestādes, kuras saskaņā ar šī panta otrās daļas noteikumiem saņēmušas šī panta pirmajā daļā minētās ziņas, tās izmanto un glabā, ievērojot noteikumus par konfidenciālām ziņām.

7. pants. Personas pārbaude

Valsts policija veic personas, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, identifikāciju iekšlietu ministra noteiktā kārtībā.

8. pants. Sazināšanās valoda

Personai, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu un nepārvalda latviešu valodu, tiek nodrošinātas tiesības ar tulka palīdzību sazināties, iepazīties ar pieteikuma izskatīšanas materiāliem, kā arī uzstāties tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.

9. pants. Nepilngadīgu personu un personas, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, ģimenes locekļu tiesības

(1) Nepilngadīgu personu tiesības un likumīgās intereses pārstāv to vecāki. Ja nepilngadīga persona ir bez pavadības vai vēlas pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegt patstāvīgi, tad tās tiesības un likumīgās intereses pieteikuma iesniegšanai un izskatīšanai aizstāv Padomes iecelts neatkarīgs pilnvarots pārstāvis, kura pienākums ir darboties objektīvi nepilngadīgās personas labākajās interesēs.

(2) Pilngadīgas personas pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu tiek izskatīts, to attiecinot arī uz ar viņu kopā dzīvojošajiem un apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem (laulāto un bērniem), ja viņi paši to vēlas.

10. pants. Personas, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, tiesības un pienākumi

(1) Personai, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, ir tiesības satikties un sazināties ar zvērinātu advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Personai, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību par valsts līdzekļiem.

(3) Personai, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, ir pienākums personīgi sadarboties ar visām šajā likumā noteiktajām institūcijām, sniedzot informāciju, kas var ietekmēt bēgļa statusa piešķiršanu, kā arī nekavējoties informēt Centru par jebkurām izmaiņām, kas var ietekmēt bēgļa statusa piešķiršanu.

(4) Šī panta trešās daļas noteikumi piemērojami arī gadījumos, kad personas, kura iesniegusi pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, intereses pārstāv pilnvarnieks.

II nodaļa. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana

11. pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana, personai no ārvalstīm ierodoties sauszemes robežkontroles punktā

(1) Persona, kura ierodas Latvijas Republikā, šķērsojot valsts sauszemes robežu robežkontroles punktā, lai saņemtu patvērumu un iegūtu bēgļa statusu, nekavējoties nogādājama tuvākajā valsts policijas iecirknī, kurā iesniedzams pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu.

(2) Patvēruma meklētāja intervēšanu valsts policijas iecirknī veic šim uzdevumam īpaši apmācītas valsts policijas amatpersonas. Jebkurš patvēruma meklētājs intervijas un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā tiek izmitināts šim nolūkam paredzētās telpās valsts policijas iecirknī atsevišķi no personām, kuras tiek turētas aizdomās par nozieguma izdarīšanu.

(3) Ja intervijas rezultātā pieteikums tiek atzīts par pamatotu, patvēruma meklētājs nekavējoties tiek nogādāts tuvākajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

12. pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšana, personai no ārvalstīm ierodoties robežkontroles punktā lidostā vai jūras ostā

(1) Persona, kura ierodas valsts robežkontroles punktā lidostā vai jūras ostā, pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu iesniedz pirms ieceļošanas Latvijas Republikā. Pieteikumu pieņem valsts policijas amatpersona robežkontroles punktā.

(2) Patvēruma meklētāja intervēšanu robežkontroles punktā veic šim uzdevumam īpaši apmācītas valsts policijas amatpersonas pirms ieceļošanas Latvijas Republikā. Jebkurš patvēruma meklētājs intervijas un pieteikuma sākotnējās izskatīšanas laikā tiek izmitināts šim nolūkam paredzētās telpās lidostas vai jūras ostas teritorijā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā.

(3) Ja intervijas rezultātā pieteikums tiek atzīts par pamatotu, patvēruma meklētājs nekavējoties tiek nogādāts tuvākajā patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā.

13. pants. Pieprasījuma par patvēruma piešķiršanu iesniegšana, personai atrodoties Latvijas Republikas teritorijā

Persona, kura atrodas Latvijas Republikas teritorijā, pieteikumu par patvēruma piešķiršanu iesniedz valsts policijas iecirknī vai Centrā.

III nodaļa. Pieteikuma izskatīšana un bēgļa statusa piešķiršana

14. pants. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri

(1) Patvēruma meklētāji laikā, kamēr tiek izskatīts pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu, tiek izmitināti patvēruma meklētāju izmitināšanas centros, kuros tiek nodrošināti cilvēka cienīgai dzīvei un sadzīvei nepieciešamie apstākļi. Patvēruma meklētājs var tikt pārvietots no viena patvēruma meklētāju izmitināšanas centra uz citu.

(2) Patvēruma meklētājs, kurš pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu iesniegšanas brīdī Latvijas Republikā uzturējies legāli, netiek ievietots patvēruma meklētāju centrā, ja nav beidzies viņa legālās uzturēšanās Latvijas Republikā pamats.

(3) Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru paraugnolikumu apstiprina un tos izveido Ministru kabinets. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

15. pants. Patvēruma meklētāju personas dokumenti un uzturēšanās kārtība Latvijas Republikas teritorijā

Patvēruma meklētājiem tiek izsniegti īpaši personas dokumenti, kuru formu un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Minētie personas dokumenti dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un — ar ikreizēju patvēruma meklētāju centra administrācijas atļauju, kura tiek atzīmēta dokumentā, — apdzīvotās vietas, kurās atrodas centrs, administratīvajā teritorijā.

16. pants. Patvēruma meklētāja intervēšana

(1) Jebkuru patvēruma meklētāju intervē šim nolūkam atbilstoši sagatavotas valsts policijas amatpersonas.

(2) Patvēruma meklētājam ir pienākums šī panta pirmajā daļā minētās intervijas laikā ziņot par faktiem, kas ir saistīti ar bailēm no vajāšanas, kuras minētas šī likuma 2. pantā, kā arī sniegt jebkuru citu informāciju, kas var ietekmēt bēgļa statusa piešķiršanu.

17. pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšanas termiņi

Ja intervijas rezultātā tiek konstatēts, ka pieteikums piešķirt bēgļa statusu atbilst šī likuma 2. panta nosacījumiem, tad tas tiek izskatīts ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, kopš reģistrēts pieteikums. Sevišķi sarežģītos gadījumos šis termiņš pēc saskaņošanas ar Pārvaldes priekšnieku var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem.

18. pants. Pamati, kas izslēdz bēgļa statusa piešķiršanu

(1) Bēgļa statuss personai netiek piešķirts, ja:

1) personai ir tādas valsts pilsonība, kurā nepastāv šī likuma 2. pantā minēto vajāšanu draudi;

2) persona ir bezvalstnieks un viņas parastās uzturēšanās valstī nepastāv šī likuma 2. pantā minēto vajāšanu draudi;

3) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā uzturējusies valstī, kurā nepastāv šī likuma 2. pantā minēto vajāšanu draudi un kurā tā varēja pieprasīt patvērumu;

4) persona ir ieguvusi bēgļa statusu citā valstī un bez pamatotām bailēm no vajāšanām, kuras minētas šī likuma 2. pantā, var izmantot tās aizsardzību;

5) citā valstī, kurā nepastāv šī likuma 2. pantā minētie draudi, tiek izskatīts jautājums par bēgļa statusa piešķiršanu personai;

6) ir izdarījusi noziegumus pret mieru, kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci, arī genocīdu, tādā izpratnē, kā tie formulēti starptautiskajos aktos, kuri pieņemti, lai veiktu pasākumus pret šāda veida noziegumiem;

7) ir izdarījusi smagu nepolitiska rakstura noziegumu ārpus Latvijas robežām pirms ieceļošanas tajā kā patvēruma meklētājs;

8) pieder teroristiskai organizācijai;

9) ir vainīga tādu darbību izdarīšanā, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas principiem un mērķiem;

10) persona apzināti neievēro šī likuma 10. panta prasības vai sniedz apzināti nepatiesas ziņas, ja tas ir būtiski jautājuma izlemšanai par bēgļa statusa piešķiršanu;

11) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai bezvalstnieks — ar iepriekšējās mītnes zemi (griežoties pēc tiesiskās aizsardzības pie šīs valsts oficiālām institūcijām vai amatpersonām vai veicot darbības, lai brīvprātīgi atgrieztos šajā valstī);

12) persona brīvprātīgi nodibina tiesisko saikni ar citu valsti, saņemot tās pilsonību un baudot tās tiesisko aizsardzību;

13) personas pilsonības valstī vai bezvalstniekam — iepriekšējās mītnes zemē — stāvoklis izmainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no vajāšanām, kuras minētas šī likuma 2. pantā.

(2) Šī panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minēto valstu sarakstus apstiprina Ministru kabinets.

19. pants. Lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt

(1) Centrs lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt pieņem pēc tam, kad veikti šī likuma 10., 16. un 17. pantā minētie pasākumi, un balstoties uz to rezultātiem.

(2) Pieņemot lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt, jebkuras šaubas par pieteikuma pamatotību tulkojamas par labu tam, ka personai ir tiesības saņemt bēgļa statusu.

(3) Šī panta pirmajā daļā minētais Centra lēmums noformējams rakstiski, tajā jānorāda pilnīgs lēmuma pamatojums un tā pārsūdzības kārtība. Patvēruma meklētājs ar lēmumu saturu iepazīstināms nekavējoties.

20. pants. Lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa statusu pārsūdzības kārtība

(1) Centra lēmumu par atteikumu piešķirt bēgļa statusu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Padomē. Padome šādu pārsūdzību izskata divu mēnešu laikā, un tās lēmums ir galīgs.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētās sūdzības iesniegšana aptur šī likuma 29. pantā minēto pasākumu veikšanu, un sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par patvēruma meklētāju.

(3) Centrs nodrošina iespēju šo lēmumu pārsūdzēt Padomē un iespēju ierasties Padomē lietas izskatīšanai.

21.pants. Pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšana saīsinātajā kārtībā

(1) Ja intervijas rezultātā tiek konstatēts vai rodas labi pamatotas aizdomas, ka persona atbilst šī likuma 19. panta pirmās daļas 1.–8. punkta nosacījumiem vai arī tā uzturējusies Latvijā nelegāli ilgāk par septiņdesmit divām stundām, tas ir, pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu ir acīmredzami nepamatots, tas izskatāms šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētajos gadījumos personas pieteikuma pamatotību Centrs pārbauda vienas darba dienas laikā un, ja tiek atzīts, ka nepastāv šī likuma 2. pantā minētie vajāšanu draudi, tiek pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa statusu.

(3) Centrs šī panta otrajā daļā minēto lēmumu nekavējoties dara zināmu Padomei. Padome divu darba dienu laikā pārbauda Centra lēmuma pamatojumu. Ja arī Padome atzīst, ka pieteikums nav pamatots, tas uzskatāms par noraidītu. Šāds Padomes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(4) Ja Centrs vai Padome pārkāpj šī panta otrajā vai trešajā daļā paredzētos termiņus vai ja Centrs vai Padome atzīst, ka pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu ir pamatots, tas izskatāms parastajā kārtībā.

IV nodaļa. Bēgļu tiesiskais statuss Latvijas Republikā

22. pants. Bēgļu uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Bēgļi saņem uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saskaņā ar noteikumiem, kurus izdod Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā bēgļi var izvēlēties dzīvesvietu Latvijas Republikā un kādā notiek viņu reģistrācija dzīvesvietā.

(2) Bēglis nevar tikt izraidīts uz valsti vai izdots valstij, kurā pastāv šī likuma 2. pantā minēto vajāšanu draudi.

23. pants. Bēgļu personu apliecinoši un ceļošanas dokumenti

(1) Bēgļiem saskaņā ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem tiek izsniegts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1951.gada 28.jūlija konvencijā “Par bēgļa statusu” paredzētais ceļošanas dokuments, pamatojoties uz kuru tiek izsniegta šī likuma 22. panta pirmajā daļā minētā pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētais ceļošanas dokuments Latvijas Republikā tiek atzīts arī par personu apliecinošu dokumentu.

24. pants. Bēgļa pabalsts un valsts palīdzība integrācijai sabiedrībā

(1) Pirmos astoņpadsmit mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas bēglis saņem pabalstu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā, kuram jāsedz izmaksas, kuras nepieciešamas dzīvošanai un uzturam, kā arī latviešu valodas un — nepieciešamības gadījumā — profesijas apguvei.

(2) Valsts veicina bēgļu integrāciju Latvijas sabiedrībā.

(3) Šī panta pirmajā daļā minētais pabalsts netiek aplikts ar nodokļiem vai citiem obligātajiem maksājumiem.

25. pants. Bēgļu tiesības un pienākumi

(1) Bēgļu ekonomiskās, sociālās, personiskās un citas tiesības un brīvības, kā arī pienākumi ir noteikti konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” 3. nodaļā.

(2) Līdztekus šī panta pirmajā daļā minētajā likumā noteiktajām tiesībām, bēgļiem ir arī tiesības:

1) brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties Latvijā;

2) likumā noteiktā kārtībā uzņemt pie sevis no ārvalsts laulāto un viņu apgādībā esošos bērnus un vecākus;

3) saglabāt savu dzimto valodu un kultūru kultūrnacionālās autonomijas ietvaros, tradīcijas, ja tās nav pretrunā ar Latvijas likumiem;

4) saņemt tulka palīdzību tiesvedībā; sazinoties valsts varas un pārvaldes institūcijās, izmantot valodas izvēles tiesības atbilstoši Latvijas Republikas Valodu likumam.

V nodaļa. Bēgļa statusa zaudēšana

26. pants. Bēgļa statusa zaudēšanas nosacījumi

Bēgļa statuss tiek zaudēts, ja:

1) atklājas, ka tas iegūts viltus ceļā (bēgļa statusa iegūšanai persona sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, kuras bijušas būtiskas bēgļa statusa piešķiršanai);

2) persona brīvprātīgi atjauno tiesisko saikni ar savas pilsonības valsti vai bezvalstnieks — ar iepriekšējās mītnes zemi (griežoties pēc palīdzības pie šīs valsts oficiālām institūcijām vai amatpersonām vai brīvprātīgi atgriežoties šajā valstī);

3) persona brīvprātīgi nodibina tiesisko saikni ar citu valsti, saņemot tās pilsonību un baudot tās tiesisko aizsardzību;

4) personas pilsonības valstī vai bezvalstniekiem — iepriekšējās mītnes zemē stāvoklis izmainās tādējādi, ka nav pamata bailēm no vajāšanām, kuras minētas šī likuma 2. pantā.

27. pants. Lēmums par bēgļa statusa zaudēšanu

(1) Centram ir jāpieņem lēmums par bēgļa statusa zaudēšanu pēc tam, kad tam ir kļuvuši zināmi apstākļi, kas minēti šī likuma 26. pantā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

(2) Par šī panta pirmajā daļā minēto lēmumu nekavējoties ir jāinformē Padome, kura viena mēneša laikā pārbauda tā pamatotību. Pamatojoties uz šīs pārbaudes rezultātiem, Padome apstiprina vai atceļ šo lēmumu.

(3) Pieņemot lēmumu par bēgļa statusa zaudēšanu, jebkuras šaubas par šāda lēmuma pamatotību tulkojamas par labu tam, ka personai nav zudušas tiesības uz bēgļa statusu.

28. pants. Lēmuma par bēgļa statusa zaudēšanu pārsūdzības kārtība

(1) Šī likuma 27. panta otrajā daļā minēto Padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētās sūdzības iesniegšana aptur šī likuma 29. pantā minēto pasākumu veikšanu, un sūdzības izskatīšanas laikā persona uzskatāma par bēgli.

VI nodaļa. Uzturēšanās Latvijas Republikā izbeigšana

29. pants. Uzturēšanās Latvijas Republikā izbeigšana

(1) Personai, kuras pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu Latvijas Republikā ir ticis noraidīts vai kura ir zaudējusi bēgļa statusu, Latvijas Republikas teritorija ir jāatstāj divu mēnešu laikā, ja viņai nav cita tiesiska pamata saņemt uzturēšanās atļauju.

(2) Šī panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz personām, kuru pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīts saīsinātajā kārtībā un ticis noraidīts. Šīs personas, kā arī personas, kuras pārkāpj šī panta pirmās daļas noteikumus, tiek izraidītas no Latvijas Republikas iekšlietu ministra noteiktā kārtībā.

30. pants. Starptautisko tiesību normu prioritāte

Ja Saeimas apstiprinātajos Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos ir paredzēti citādi noteikumi nekā tie, kas ietverti šajā likumā, piemēro starptautiskā līguma normas.

Pārejas noteikumi

1. Šī likuma 23. pantā minētajā Konvencijā paredzētā ceļošanas dokumenta izsniegšana tiek uzsākta pēc Konvencijas spēkā stāšanās Latvijas Republikas teritorijā.

2. Līdz šī likuma Pārejas noteikumu 1. punktā minētā apstākļa iestāšanās brīdim par bēgļu personu apliecinošu dokumentu tiek izmantots šī likuma 15. pantā minētais dokuments, izdarot tajā īpašas atzīmes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Par

likumprojektu

MK izveidotā darba grupa, izstrādājot likumprojektu, ir vadījusies pēc diviem galvenajiem pamatprincipiem. (1) Ievērot Eiropas Savienības (ES) kopīgos standartus patvērumu meklētāju un bēgļu problēmas risināšanā. Šeit īpaši svarīgi ņemt vērā vairāku ANO, kā arī it īpaši ES un ar to saistītu institūciju vadošos dokumentus šajā jautājumā — galvenokārt Dublinas konvencijas un Šengenas līguma noteikumus, kā arī virkni rezolūciju un ieteikumu, pēc kuru izpildes ES Komisija cita starpā spriedīs par Latvijas Republikas (LR) gatavību iesaistīties tās struktūrās. (2) Neignorējot obligātās ES prasības, padarīt Latviju par iespējami nepievilcīgu teritoriju ekonomiskajiem migrantiem. Šādā nolūkā likumprojektā iestrādātās normas, kuras padara maksimāli neizdevīgu to personu stāvokli, kuru pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu nav pietiekami pamatots. Šai nolūkā arī, atkāpjoties no vairākās citās Eiropas valstīs piekoptās prakses, nav paredzēts paplašināti traktēt starptautisko tiesību normas, kas nosaka pamatus, kas dod tiesības pretendēt uz bēgļa statusu (tā sauktais “patvērums aiz humanitāriem apsvērumiem”).

Likumprojektā paredzētas divu veidu procedūras pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšanai:

1) parastā (ilgst līdz pusgadam, izņēmuma gadījumos līdz gadam), ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiešām savā valstī ir apdraudēta,

2) saīsinātā (ilgst ne vairāk kā trīs darba dienas), ja ir pamats uzskatīt, ka personas pieteikums par bēgļa statusu ir nepamatots.

No pieteikuma izskatīšanas procedūras ir izslēgtas tiesu instances, kas palīdzēs taupīt naudu un laiku lēmuma pieņemšanas procesā. Līdz ar to tiek piedāvāts izveidot Bēgļu lietu centru (pirmās instances lēmējinstitūcija) un Bēgļu lietu apelācijas padomi (uzraudzības un otrās instances lēmējinstitūcija).

Likumprojekts arī paredz valsts funkcijas bēgļu integrēšanā LR sabiedrībā un uzliek valstij pienākumu pirmo pusotru gadu sniegt materiālu atbalstu šī integrācijas procesa nodrošināšanai, izmaksājot bēgļiem pabalstu MK noteiktā apmērā.

Saskaņā ar pēdējiem atzinumiem no ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos reģionālā biroja Stokholmā likumprojekts, lai arī neparedz tik plašas iespējas saņemt bēgļa statusu kā vairumā citu Eiropas valstu, tomēr atbilst ES prasībām attiecībā uz minimālajiem standartiem attiecībā uz bēgļa statusu un šo personu tiesību garantēšanu.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Informācija

Darītais

Pirmdien, 10. martā

Saeimas ārkārtas sēde.

Ārkārtas sēdes turpinājums ceturtdien, 13.martā, plkst. 9.00.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— tikās ar Izraēlas jauniešu grupu “Jaunie Izraēlas vēstnieki”.

Plānotais

Otrdien, 11. martā

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”.

3. Likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”.

2. Par likuma par valsts drošību nepieciešamību.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un

uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.

2. Likumprojekts “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu

pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos”.

3. Likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām”.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts

labības rezervi””.

5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””.

6. Likumprojekts “Bibliotēku likums”.

7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

8. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un

sociālo aizsardzību””.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām””.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Priekšlikumi par grozījumiem Pilsonības likumā.

2. Priekšlikumi par grozījumiem likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku

ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

Par elektroenerģijas tarifu veidošanas politiku.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

1. Grozījumi Saeimas Kārtības ruļļa 14. pantā.

2. Konkursa noteikumi par Saeimas viesnīcas pakalpojumiem.

3. Latvijas Republikas Satversmes II daļas projekta par cilvēktiesībām

izstrādes komisijas finansiālais pamatojums.

14.00 Revīzijas komisijas sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

Saeimas preses dienests