PRESES KONFERENCES

Eiropas Savienības viedoklis: baltiešiem jābūt vienotiem

Pagājušajā nedēļā, 5.un 6.martā, Briselē notika Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu spīkeru jeb vadītāju tikšanās. Latviju tajā pārstāvēja Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis. Nākamajā dienā pēc atgriešanās no ES parlamenta mītnes pilsētas viņš preses konferencē sacīja:

— Eiroparlamenta rīkotajā pasākumā piedalījās deviņu Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu vadītāji. Iekšpolitisko apstākļu dēļ nebija ieradies vienīgi Bulgārijas pārstāvis. Domāju, ka šī divas dienas ilgā tikšanās Briselē un sarunas ar ES amatpersonām, kā arī sastapšanās ar mūsu tuvāko kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas parlamentu vadītājiem bija visnotaļ noderīga. Manuprāt, līdz ar to esam spēruši vēl vienu, kaut arī nelielu, soli, lai tuvākā nākotnē kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Pirms tikšanās plenārsēdē jeb konferencē mūs — katru parlamenta vadītāju — uz aptuveni 30 minūtēm pieņēma janvārī ievēlētais Eiropas Savienības parlamenta prezidents Hosē Marija Hils–Robless–Deljado ( Jose Maria Gil–Robles–Deljado ). Mēs katrs īsumā pastāstījām par iekšpolitisko situāciju savā valstī, izklāstījām savu viedokli par savas valsts iespējamo tuvošanos Eiropas Savienībai un par tām problēmām, kas, mūsuprāt, ir jāpārvar šajā ceļā. Pēc tam bija arī trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāju tikšanās, kurā piedalījās no Igaunijas Tomass Savi un no Lietuvas Vītauts Landsberģis. Pārrunājām Baltijas valstu vienotības saglabāšanas principus un to, kas mums visiem trim būtu jādara kopīgi, lai iespējami drīzāk visas atlikušās Eiropas Savienības dalībvalstis ratificētu līgumu par mūsu uzņemšanu asociēto valstu statusā. Izrādījās, ka šo līgumu vēl neesot ratificējusi Itālija, Francija, Beļģija un Grieķija. Šorīt, runājot ar ārlietu ministru Birkava kungu, uzzināju, ka Itālijas parlaments tomēr jau ir ratificējis asociēto valstu līgumu, bet vēl tas nav ratificēts Francijā, Beļģijā un Grieķijā.

Pirms konferences mums bija arī 35—40 minūšu ilga tikšanās ar Beļģijas parlamenta pārstāvju palātas jeb apakšpalātas vadītāju, kuru lūdzām izskatīt jautājumu par līguma ratifikāciju Beļģijas parlamentā pēc iespējas drīzāk. Aizkavēšanās tur esot izskaidrojama vienīgi ar to, ka apstiprināšanas mehānisms esot ļoti sarežģīts, jo līgums vispirms akceptējams visās valsts teritoriālā iedalījuma institūcijās. Mēs trijatā — ar Savi kungu un Landsberģa kungu — tomēr vienojāmies, ka apmēram nedēļas laikā sagatavosim dokumentu ar trīs Baltijas valstu parlamentu parakstiem, ko iesniegsim Beļģijai, Francijai un Grieķijai, paužot savu ieinteresētību, lai asociēto valstu līgums tiktu ratificēts šo valstu parlamentos iespējami drīzāk.

Konferences gaitā katras asociētās valsts parlamenta vadītājs īsi un konspektīvi informēja visus klātesošos, tostarp Eiroparlamenta vadītāju Roblesa kungu un viņa vietniekus Džovanni kungu no Itālijas un Hofas kundzi no Vācijas, par iekšpolitisko situāciju valstī, par to, ko katras valsts parlaments un valdība dara, lai saskaņotu savu likumdošanu ar Eiropas Savienības likumiem, lai pārkārtotu tautsaimniecību uz tirgus ekonomikas pamatiem. Es pastāstīju, kas šajā ziņā ir paveikts Latvijas Saeimā un kādu darbu tajā veic Eiropas lietu komisija. Arī par to, kā valdībā strādā īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās un kā darbojas Eiropas integrācijas birojs.

Sākusies Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanās

Vakar, 10. martā, Ārlietu ministrijā preses konferencē ministrs Valdis Birkavs informēja žurnālistus par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm. Ministrs pastāstīja par savu oficiālo vizīti Čehijā, kas sāksies rīt, 12. martā, un ilgs trīs dienas. Valdis Birkavs uzsvēra, ka Latvijai ar Čehiju, tāpat kā ar Poliju un Ungāriju, ir izveidojušās ļoti labas attiecības. Šīs valstis starp kandidātvalstīm ir vistuvāk Eiropas Savienībai un NATO, un Latvija no tām var mācīties sadarbības procesa nianses. Čehijā Latvijas ārlietu ministrs tiksies ar premjerministru Vāclavu Klausu, kā arī ar ārlietu ministru, Čehijas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētāju un citām oficiālām personām. Tiks apspriestas divpusējo attiecību aktualitātes, tai skaitā politiskajā un drošības jomā; arī ekonomiskie kontakti, īpaši sadarbība tirdzniecības jomā; investīciju piesaiste un brīvās tirdzniecības zonas; arī sadarbība kultūrā, izglītībā un zinātnē; drošības politika sakarā ar Eiropas integrācijas procesiem, kā arī daudzpusējā sadarbība, tai skaitā abu valstu sadarbība ar Krieviju un Ukrainu un reģionālo attiecību jautājumi.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs pauda žurnālistiem arī savu viedokli par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību. Pēdējā laikā šajā jomā bijuši vairāki nozīmīgi soļi, kas, pēc ārlietu ministra vārdiem, “ļauj ar piesardzīgu optimismu uzskatīt, ka tas ir sākums pozitīvām pārmaiņām abu valstu attiecībās”. “Šeit ir skaidri redzams, ka mūsu iepriekšējais ārpolitiskais kurss ir sevi attaisnojis, jo mēs vienmēr esam orientējušies uz ilgtermiņa un stabilām attiecībām ar Krieviju, un šī ir l995.gadā Saeimas pieņemtās ārpolitikas koncepcijas realizācija,” teica V.Birkavs, uzsverot, ka notiek nozīmīga virzība abu valstu sadarbības tiesiskās bāzes veidošanā – pašlaik tiek sagatavoti parakstīšanai četri starpvalstu līgumi: par gaisa satiksmi, par investīciju aizsardzību, izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un sadarbību muitas jomā. Šie četri līgumi jau ieslēgti Latvijas un Krievijas starpvalstu komisijas aprīļa tikšanās dienas kārtībā, tātad tiks parakstīti jau tuvākajā laikā.

“Krievija ir stabila Latvijas tirdzniecības partnere,” teica ārlietu ministrs.” Mums saglabājas nestabilitāte politiskās sadarbības gaisotnē. Jo Krievijā ir zināmas pazīmes attiecībā uz valdības maiņām un valdības nostiprināšanos. Bet katrā ziņā tas mums netraucē sadarbību. Mēs vienmēr esam iestājušies par politiskās atmosfēras uzlabošanu. Mēs turpināsim to pašu kursu, kas bija arī iepriekš attiecību veidošanā ar Krieviju Eiropas Savienības un Krievijas attiecību kontekstā. Jo ir virkne ārpolitisko aktivitāšu, kas vērstas uz Krieviju un Eiropas Savienības kopējo ārējās drošības politiku.

Rīgā — Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas vadītājs

Piektdien, 7.martā, Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ģenerāldirektors Dr. Ārpāds Bogšs, kas bija ieradies vizītē Latvijā, tikās ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un dažiem ministrijas darbiniekiem. Sarunā piedalījās arī ministrijas pārraudzībā esošās Patentu valdes direktors Zigrīds Aumeisters un viņa vietnieks Georgs Poļakovs.

Tieslietu ministrs īsumā pastāstīja viesiem par ministrijas galvenajiem darbības virzieniem, uzteica pirms pieciem gadiem atjaunotās Patentu valdes sekmīgo darbu. Tagad šī iestāde strādā pietiekami patstāvīgi. Tomēr veicamā šajā jomā vēl daudz; jāmāca arī ierēdņi, tiesneši, advokāti, kā arī jāpaplašina sabiedrības informētība par intelektuālā īpašuma aizsardzību. Latvija ir pievienojusies vairākām starptautiskām konvencijām, taču jāpievienojas vēl lielākam skaitam, un tās jāratificē Saeimai.

Dr. Ārpāds Bogšs atzinīgi izteicās par Patentu valdes iepriekšējās dienas apmeklējumu un bija gandarīts, ka īsā laikā tik daudz padarīts. Viesis ar gandarījumu atzīmēja Patentu valdes un Tieslietu ministrijas labo sadarbību. Un vēl kas: valsts prestižam svarīgi esot ne vien labi likumi vai lēmumi, efektīvi darbojošās valsts pārvalde, bet arī tiesas. Ā.Bogšs ierosināja, ka Rīgā varētu organizēt Baltijas valstu tiesnešu semināru, pieaicinot kvalificētus lektorus, kā arī pārstāvjus no ASV, Vācijas vai vēl citu valstu tiesām. Izdevumus apmaksātu attiecīgas starptautiskas organizācijas. Latvija ar to celtu savu prestižu citu valstu vidū.

Lietišķā domu apmaiņā augstais viesis piebilda, ka Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē būtu lietderīgi papildināt mācību kursu ar zināšanām par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem, patentu praktiskām lietām, sniegt informāciju par šo darbu dažādās valstīs.

Vaicāts par šajās pāris dienās gūtajiem iespaidiem Latvijā, Dr. Ārpāds Bogšs atbildēja: “Man patīk Rīga, tā ir ļoti skaista, saposta pilsēta. Īpašu interesi manī izraisīja tās arhitektūra, gotiskā stilā celtās ēkas. Taču galvenais ir pārmaiņas, darbs, kas padarīts tik īsā laikā gan ekonomikā, gan likumdošanā un citur. Jums ir stabila nauda, palielinājusies investoru uzticība, notiek svarīgāko likumu saskaņošana ar starptautiskajām prasībām...”

Sarunas nobeigumā tika apliecināti Latvijas centieni integrēties Eiropas Savienībā, tāpēc svarīgi arī turpmāk pilnveidot darbu intelektuālā īpašuma aizsardzības nostiprināšanā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Dr. Ārpāds Bogšs aspmainījās grāmatu veltēm. Šajā sakarā interesants ir viesa dāvinājums — bagātīga informācija par Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju, kur WIPO pārvaldes ēkas kupolā Ženēvā ierakstīti Ā.Bogša vārdi: “Cilvēka prāts ir avots visiem mākslas darbiem un izgudrojumiem. Šie gara darba augļi ir cilvēka cienīgas dzīves garantija. Valsts pienākums ir rūpēties par mākslas darbu un izgudrojumu aizsardzību.”

Starp citu, grāmatā šie vārdi tulkoti vairāk nekā sešdesmit valodās. Arī latviešu.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektors Dr. Ārpāds Bogšs un šīs organizācijas Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības departamenta direktors Jens

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Jonāss, Patentu valdes direktors Zigrīds Aumeisters un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Bobrovskis