PRESES KONFERENCES

Eiropas Savienības viedoklis: baltiešiem jābūt vienotiem

Turpinājums no 1.lpp.

Mums turklāt bija iespēja izdalīt visiem tikšanās dalībniekiem Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropā angļu valodā. Man likās, ka gan Roblesa kungs, gan citi pozitīvi novērtēja šo dokumentu.

Bija iespēja atklāti runāt par tām problēmām, ko katra valsts saskata virzībā uz Eiropas Savienību. Uzdevu arī dažus jautājumus, uz kuriem saņēmu atbildes, kaut arī visai izvairīgas un diplomātiskas. Radās iespaids, ka Eiroparlamenta vadītājiem palika diezgan skaidrs priekšstats par mūsu valstī notiekošo.

6.martā rīta sēdē mēs pārrunājām dažas tehniskas problēmas, kas saistītas ar Eiroparlamenta starpvaldību konferenci, kam jābeidzas jūnijā Amsterdamā. Izteicu Latvijas vēlmi biežāk redzēt pie mums Eiropas Savienības parlamenta pārstāvjus, kas gatavotu konkrētus dokumentus par Latvijas gatavību un iespējām iestāties ES. Izteicu arī, manuprāt, pietiekami diplomātisku kritiku par to, ka no 14 tūkstošiem Eiropas Komisijas darbiniekiem tikai viens ir nozīmēts, lai gatavotu pārskatu Eiropas Savienībai par Latvijas un Igaunijas gatavību tajā iekļauties. Uzskatu, ka cilvēku no Eiropas Komisijas un Eiropas parlameta Latvijā varētu būt vairāk, lai katrs strādātu savā virzienā — ekonomikas pārkārtošanā, likumdošanas pārkārtošanā, demokratizācijas attīstībā. Bet, ja vienam pašam cilvēkam jāgatavo pārskats par visu valsti un turklāt viņam uzticēts sagatavot dokumentus par divām valstīm, tas varētu prasīt pārāk ilgu laiku. Diez vai viens cilvēks var būt pietiekami kompetents visos jautājumos. Noteiktu atbildi gan nesaņēmu, bet pēc individuālām sarunām man palika iespaids, ka mūsu vēlme varētu tikt ņemta vērā un uz Baltijas valstīm nosūtīs vairāk kompetentu cilvēku.

Eiropas Savienības parlamenta vadība vairākkārt ar lielu ieinteresētību mums jautāja, kā būs ar Baltijas valstu vienotības saglabāšanu. Acīmredzot šī interese izskaidrojama ar Lietuvas dažādajām iniciatīvām, cenšoties nostiprināt savas attiecības ar Poliju. Bija jūtams, ka Eiropas Savienības vadība tiecas panākt, lai Baltijas valstis vairāk turētos kopā. Man šķiet, ka visu trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāji šoreiz skaidri apstiprināja, ka šis stratēģiskais mērķis joprojām ir spēkā. Arī Vītauts Landsberģis sacīja, ka Lietuvas divpusējās attiecības ar Poliju nekādā gadījumā neietekmēs negatīvi Baltijas asamblejas darbību un turpmāko Baltijas valstu vienotību. Šajā sakarā vienojos ar Landsberģa kungu par tikšanos 14.martā Palangā, kur piedalītos arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš. Šāda divpusēja tikšanās man jau ir notikusi janvārī ar Igaunijas kolēģi Tomasu Savi. Savukārt Landsberģis arī ticies ar Savi Tallinā. Igaunija un Lietuva jau ir parakstījušas dokumentu par abu šo valstu sadarbības tālākajām iespējām. Domāju, ka arī es un Landsberģa kungs nākamajā piektdienā parakstīsim līdzīgu dokumentu, kaut arī tas varētu būt visai deklaratīvs.

Briselē mēs vakar vienojāmies, ka šā gada oktobra beigās šo pašu ES asociēto valstu parlamentu vadītāji tiksies Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, lai galvenokārt analizētu Eiropas Savienības starpvaldību konferencēs pieņemtos dokumentus. Šķiet, Briselē guvām izpratni arī par to, ka sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā tiks uzsāktas ar visām asociētajām valstīm vienlaikus, lai starta pozīcijas visām būtu vienādas. Lai gan tas tika pateikts visai aizplīvurotā formā.

Šorīt jau tikos ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Magnusona kungu un īsumā informēju viņu par to, kā mums veicās Briselē. Jāsaka, ka arī Zviedrijas valdība ļoti akcentē Baltijas valstu vienotības principa saglabāšanu ceļā uz Eiropas Savienību. Saņēmu no Magnusona kunga Zviedrijas parlameta vadītājas Birgitas Dālas kundzes ielūgumu šā gada septembrī tikties Stokholmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formulas “5+3” ietvaros. Gribu atzīmēt Igaunijas īpašo lomu šādas tikšanās organizēšanā. Vakar Savi kungs no Briseles tūdaļ taisnā ceļā devās uz Skandināviju, lai šos jautājumus tur precizētu.

Varu vēl pateikt, ka es, Savi kungs un Landsberģa kungs vienojāmies, ka jebkura Baltijas valsts iniciatīva ceļā uz Eiropas Savienību vismaz no pārējo Baltijas valstu parlamentu vadītāju puses netiks uztverta greizsirdīgi, bet gan tiks apsveikta. Un tikai priecāsimies par kaimiņu panākumiem, lai galarezultātā visas trīs Baltijas valstis tuvinātos Eiropas Savienībai.

Jautājums: — Vai Briselē nejutāt atšķirīgu attieksmi pret Baltijas valstīm?

Alfreds Čepānis: — Man sķiet, ka atšķirīgas attieksmes nebija. Domāju pat, ka, ņemot vērā, kā mūs tur izvietoja, kam diplomātijā piešķir īpašu nozīmi, mēs tieši bijām uzmanības centrā. Bet atšķirīgu attieksmi nepavisam neizjutu. To gan ievēroju, ka bijām īpašas labvēlības statusā, jo mūs vienmēr centās nosēdināt līdzās Eiroparlameta prezidentam vai viceprezidentam. Pārējās Austrumeiropas valstis, kā man likās, nebaudīja tik lielu uzmanību.

Jautājums: — Vai kaut kur tika oficiāli pateikts, ka sarunas par uzņemšanu ES sāksies ar visām asociētajām valstīm vienlaikus?

Alfreds Čepānis: — Konferences laikā oficiāli tika pateikts — sarunas sāksies sešus mēnešus pēc Eiropas parlamenta starpvaldību konferences noslēguma. Diplomātijā nemēdz teikt “jā” vai “nē”, bet šo mājienu mēs nepārprotami izjutām. Tātad jēga tur ir tāda — sākas sarunas, un tad to rezultātā tiek noskaidrots, cik katra valsts ir gatava iestāties Eiropas Savienībā. Ja būtu otrādi, proti, vispirms tiek noteikta gatavības pakāpe un tikai pēc tam sākas sarunas, tad, protams, ņemot vērā, ka valstu līmeņi ir dažādi, Latvija zināmā mērā varētu būt zaudētājos. Bet, ja sarunas sākas ar visām valstīm vienlaikus, no vienas starta pozīcijas un tad tiek konstatēta, piemēram, Latvijas, Polijas vai Ungārijas gatavība Eiropas Savienībai, mēs saņemam attiecīgu informāciju no ES un no citām kaimiņvalstīm par to, kas konkrēti Latvijā būtu vēl darāms, lai šķēršļus pārvarētu.

Jautājums: — Kādus jautājumus vai problēmas jūs vēl varētu apspriest ar Landsberģa kungu Palangā?

Alfreds Čepānis: — Domāju, ka viens no tiem būs joprojām neatrisinātais Latvijas un Lietuvas jūras robežas jautājums. Man vismaz liekas, ka mūsu pozīcija te ir skaidra. Valdības līmenī vairākkārt ir izteikti priekšlikumi par to, ka mēs varētu tikties ar Lietuvas kolēģiem, apspriežot tehniskos jautājumus, runājot par visām citām lietām. Esmu pārliecināts, ka mēs šo jautājumu atrisināsim. Starp citu, sarunā ar Landsberģa kungu mēs arī vienojāmies un paziņojām to publiski visiem pārējiem musu kolēģiem, kuri piedalījās šajā divu dienu konferencē, ka mēs šo problēmu savstarpēji atrisināsim. Tas bija ne tikai mans, bet arī Landsberģa kunga viedoklis, un tas tika pozitīvi uztverts. Neoficiāli man ir zināms, ka Landsberģa kungs varētu runāt arī par iespējamo Latvijas, Lietuvas un arī Igaunijas sadarbību gaisa telpas vienotas kontroles nodrošināšanā. Bet tas pagaidām ir vēlmju līmenī, un konkrētāk par to runāt es nevaru. Gribu vēl piebilst, ka Igaunijas un Lietuvas kolēģi, tāpat pārējie kolēģi, kas zināja par mūsu parlamenta delegācijas neseno braucienu uz Maskavu, dzīvi interesējas par šo sarunu niansēm, par apspriestajiem jautājumiem, par Krievijas puses vēlmēm vai pretenzijām. Es visus godprātīgi informēju, kā mums tur veicās vai neveicās. Tieši šī ārvalstu politiķu lielā interese par mūsu vizīti Maskavā manī arvien vairāk nostiprina pārliecību, ka tieši Latvijas un Krievijas savstarpējo politisko, ekonomisko un citu attiecību kārtošana ir ārkārtīgi svarīga, lai mēs iekļūtu Eiropas Savienībā.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Sākusies Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanās

Turpinājums no 1.lpp.

Tas ir ļoti svarīgi, jo principā mēs esam pievienojušies vairākiem Eiropas Savienības paziņojumiem par Krieviju. Tas atvieglo Latvijas uzdevumu, jo atsevišķos jautājumos ļauj iznest šos jautājumus ārpus divpusējo attiecību dimensijas.

Ievērojot Krievijas un Eiropas Savienības attiecību pozitīvo gaisotni, tā ir laba iespēja mazināt problēmas arī Latvijas un Krievijas attiecībās. Problēmas un negatīvisms Latvijas un Krievijas attiecībās samazināsies proporcionāli Latvijas integrācijas ātrumam Eiropas struktūrās,” teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs, atzīstot, ka Latvijas un Krievijas attiecību spektrs tomēr ir pietiekami sarežģīts.” Tomēr abu valstu politiskā griba ir saskatāma, un es esmu pārliecināts, ka tā dos labus rezultātus,” piebilda ārlietu ministrs.

Galvenie Latvijas un Krievijas sadarbības aspekti pašlaik ir aktīvs Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbs, kas ir sācies un kam ir iezīmējies skaidrs turpinājums. Arī Latvijas un Krievijas Federācijas robežjautājuma risināšana — l3.martā Pleskavā tiksies eksperti, lai runātu par konkrētiem robežas nospraušanas aspektiem un nesaskaņotajiem robežas posmiem (nākamais sarunu raunds būs 20. un 21.martā). V.Birkavs arī atzina, ka Latvijas puse ir visā visumā apmierināta ar Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas līguma tālāku izpildi.

Ministrs gan piebilda, ka Krievija tomēr līdz galam nav izpildījusi savas saistības attiecībā uz Krievijas militārpersonām. “Mēs ceram, ka pēdējais Ministru kabineta noteiktais uzturēšanās termiņš minētajām personām — 15. maijs — arī būs pēdējais un līdz ar to līgumsaistības Krievijas puse būs izpildījusi.” V.Birkavs atgādināja, ka Latvijā joprojām atrodas 800 bijušās Krievijas armijas militārpersonas, kas atvaļinātas pēc 1992. gada 28. janvāra un kas pretendē uz pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanu saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu departamenta informācijas, no šīm 800 personām apmēram 570 jau šādu uzturēšanās atļauju esot saņēmušas. Sekmīgi risinās Skrundas radiolokācijas stacijas inspicēšana. Visnesekmīgākā sadarbība pagaidām esot nelegālajā imigrācijā.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kā ārlietu ministrs vērtē faktu, ka nākamajā dienā pēc Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizītes sākuma Dānijā vizītē Kopenhāgenā ieradīsies arī ASV prezidents Bils Klintons, Valdis Birkavs atbildēja, ka tā esot sagadīšanās, jo Latvijas prezidenta vizīte tika organizēta jau sen. Taču šis fakts ir pastiprinājis interesi par Latvijas Valsts prezidenta vizīti Dānijā un acīmredzot piesaistīs pastiprinātu uzmanību arī Baltijas valstu drošības problēmām. Īpaši pašlaik, gaidāmās NATO paplašināšanas kontekstā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Vēlēšanās: 56,84 procenti

Turpinājums no 1.lpp.

Pašlaik turpinās balsu skaitīšanas procedūra. Kā zināms, saskaņā ar likumu mazajās pilsētās un pagastos trīs dienu laikā jāizziņo vēlēšanu rezultāti, bet septiņās lielajās Latvijas Republikas pilsētās — septiņu dienu laikā. Uz šo brīdi ir tikai divi rajoni, kas nav iesnieguši provizoriskos rezultātus — Talsu rajons un Gulbenes rajons.

Gribu izteikt lielu pateicību visiem vēlēšanu komisiju locekļiem, visiem, kas sekmēja šo vēlēšanu sagatavošanu un norisi. Jo, mūsuprāt, vēlēšanas norisinājās mierīgi, bez jelkādiem starpgadījumiem. Nav saņemtas nekādas daudzmaz vērā ņemamas sūdzības. Dažas sūdzības bija, bet CVK nekādus likuma pārkāpumus šajos gadījumos tomēr nekonstatēja. Vēlēšanās bija klāt 15 starptautiskie novērotāji — no ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas un Igaunijas. Pašlaik mums nav nekādas informācijas par to, ka viņi būtu konstatējuši kaut kādus likumu pārkāpumus.

Sākumā likās, ka vēlētāju aktivitāte būs ļoti liela, jo pie iecirkņiem veidojās garas rindas. Ap pulksten 12 un 16 saņemtā informācija lika domāt, ka aktivitāte varētu būt pāri 60 procentiem. Tomēr galarezultātā visā valstī aktivitāte ir bijusi 56,84 procenti. Tas ir mazāk nekā visās iepriekšējās vēlēšanās — gan Saeimas, gan pašvaldību (toreiz, 1994. gadā, bija 58,4 procenti). Par aktivitāti spriežot, jāteic, ka visaktīvākie vēlētāji ir bijuši Alūksnes rajonā — 69,29 procenti, Ventspils rajonā 66,6 procenti, Valkas rajonā — 66,31 procents, Balvu rajonā — 66, 09 procenti.

No lielajām pilsētām visaktīvākie ir bijuši daugavpilieši, no kuriem balsojuši 69,89 procenti, visneaktīvākie — Jūrmalas pilsētas vēlētāji — tikai 47,03 procenti. Rīgas rajonā vēlēšanās piedalījušies 49,58 procenti. Tātad, pēc statistikas, kūtrākie ir bijuši lielpilsētu iedzīvotāji. Tur kopumā aktivitāte ir bijusi 52,34 procenti. Laukos cilvēki ir bijuši rosīgāki. Tur vēlēšanās piedalījušies 60,03 procenti balsstiesīgo.

Šorīt mēs saņēmām neoficiālo informāciju par nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu. Lielākajās pilsētās, kā zināms, kandidātu sarakstus drīkstēja iesniegt tikai politiskās partijas vai to apvienības.

Pēc provizoriskajiem rezultātiem, visvairāk vietu Rīgas Domē kopumā ir ieguvusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un Latvijas Sociāldemokrātiskā partija — 11 vietas. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” — 10. Savienība “Latvijas ceļš” — 9. Demokrātiskā partija “Saimnieks” — 5. Politiskā organizācija “Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā” — 4. Latvijas Zemnieku savienība un LNNK — katra pa trīs, “Tautas kustība Latvijai” (Zīgerista partija), Latvijas Zaļā partija, Tautas saskaņas partija, Nacionālā progresa partija un Krievu partija — pa divām balsīm katra. Kristīgajai tautas partijai, politiskajai organizācijai “Reformu savienība” un politiskajai organizācijai “Latvijas Konservatīvā savienība”, kā arī Latvijas Sociālistiskajai partijai un Latvijas Nacionāldemokrātiskajai partijai — katrai pa vienai vietai. Rīgas Domē tātad netiks pārstāvēta Latvijas Vienības partija un Demokrātu partija, kuras arī bija iesniegušas savus sarakstus Rīgas Domes vēlēšanām.

Daugavpilī iespaidīgu uzvaru ir guvuši sociāldemokrāti, iegūstot pilsētas domē 13 vietas. Latgales Demokrātiskajai partijai pēc vēlēšanām pienākas viena vieta, bet Demokrātiskajai partijai “Saimnieks” — arī viena.

Attiecībā uz Ventspili mums rezultāts bija skaidrs jau pirms vēlēšanām.

Liepājā apvienotais saraksts, kuru veidoja Latvijas Kristīgo demokrātu savienība, Zemnieku savienība, “Latvijas ceļš” un Kristīgā tautas partija, ieguva 9 vietas. “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK — 2 vietas, sociāldemokrāti — arī 2 vietas. “Liepājas attīstībai” un Demokrātiskajai partijai “Saimnieks” — katrai pa vienai vietai no piecpadsmit.

Jelgavā Latvijas Zemnieku savienība pilsētas domē dabūja trīs vietas, LNNK — arī trīs vietas, “Tēvzemei un Brīvībai” — divas vietas, sociāldemokrāti — tāpat divas vietas, arī “Tautas kustība Latvijai” (Zīgerista partija) divas vietas, bet pa vienai vietai “Latvijas ceļš”, Demokrātiskā partija “Saimnieks” un Konservatīvā savienība.

Jūrmalā: Zemnieku savienībai — 2 vietas, apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai” un Kristīgajai tautas partijai — 2, LNNK — 2, Demokrātiskajai partijai “Saimnieks” — 2, “Latvijas ceļam” — 2, sociāldemokrātiem — 2, politiskās organizācijas “Reformu savienība” un Latvijas Kristīgo demokrātu savienības apvienotajam sarakstam — 1, partijai “Mūsu zeme” — 1, Tautas saskaņas partijai — 1 vieta.

Rēzeknē “Latvijas ceļš” ieguva divas vietas domē, Tautas saskaņas partija — arī divas vietas, LNNK un “Tēvzemei un Brīvībai” apvienotais saraksts — tāpat divas, Sociālistiskā partija un “Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību Latvijā” — 2, Demokrātiskā partija “Saimnieks” — 2, sociāldemokrāti — 1 vietu.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors