PĒC NOTIKUMA

Čakstes koks aug augumā

Pauls Kļaviņš, Imants Kalniņš, Anna Čakste, Dzintra Geka, Juris Putriņš, Andris Buiķis Jāņa Čakstes demokrātijas veicināšanas fonda šīgada pilnsapulcē Vecrīgā, Jaunielas kinogalerijā

Foto: Zigurds Mežavilks — “Latvijas Vēstnesim”

Plašākai sabiedrībai pašvaldību vēlēšanu gaidās, iespējams, mazāk palika pamanīta 1996. gada 8. martā dibinātā Jāņa Čakstes demokrātijas veicināšanas fonda pirmā pilnsapulce Vecrīgā. Jaunielas kinogalerijā, svētdienīgā un darbīgā noskaņā. Ar domām par turpmāk veicamo, arī ar LZA viceprezidenta profesora Jāņa Stradiņa un LZA goda locekļa dzejnieka Imanta Ziedoņa vēlējumvārdiem. Ar sabiedrisko darbinieku Paula Kļaviņa (viņš ir fonda priekšsēdētājs), Jura Putriņa (priekšsēdētāja vietnieks), Romāna Apsīša (viņš līdz šim bija revīzijas komisijas priekšgalā) klātbūtni. Netrūka zinātnieku, Saeimas deputātu un pārējo, kam tuvi Jāņa Čakstes demokrātijas veicināšanas fonda mērķi un uzdevumi.

Šajā sakarā nav par ļaunu atgādināt fonda mērķus, programmas un projektus, jo pēc dažām dienām — 14. martā — apritēs Jāņa Čakstes nāves 70. gadskārta, bet pēc diviem rudeņiem — 1999. gada 14. septembrī — varēsim atzīmēt Latvijas pirmā Valsts prezidenta 140. dzimšanas dienu. Fonda dibinātāji, kas galvenokārt ir konservatīvi orientētu politisko spēku un sabiedrības pārstāvji, iestājas par demokrātijas attīstību Latvijā, par politiskās izglītības un politiskās kultūras attīstību, izsakoties par kristīgi demokrātisko un konservatīvo ideju popularizēšanu sabiedrībā.

Šobrīd Jāņa Čakstes fonda rūpju lokā ir arī pētīt un apkopot Jāņa Čakstes politiskās, juridiskās, sabiedriskās un vispārcilvēciskās darbības mantojumu, kā arī popularizēt Eiropas Savienību un veicināt ciešākus kontaktus ar citām starptautiskajām organizācijām. Visai zīmīgs ir fonda pārskats par 1996. un 1997. gadā organizētajām konferencēm un semināriem. Tematu loks — “Partiju organizēšana un vadīšana”, “Demokrātisko vērtību vieta mūsdienu sabiedrībā”, “Valsts loma tautsaimniecībā”, “Augstākā izglītība — reformas un perspektīvas”, “Bēgļu jautājums cilvēktiesību aspektā — problēmas un risinājumi”, “Pašvaldības kā lēmējinstitūciju un izpildinstitūciju kopums un to darbība Latvijā”, “Pašvaldību reforma — valsts attīstībai”, “Valsts politika Latgales ekonomiskajai attīstībai”. Fonds kopā ar akadēmisko vienību “Austrums” vāc un apkopo materiālus par Jāņa Čakstes politisko un sabiedrisko darbību.

Pilnsapulci vainagoja dokumentālā filma “Čakstes koks”, kas tapusi ar režisores Dzintras Gekas ierosmi. Bija klāt arī viena no Čakstes koka atvasēm — Anna, kas šī notikuma sakarā mērojusi ceļu no Kalifornijas. Īpaši tika uzsvērts, ka aizvadītajā gadā sekmējies ar sadarbības partneru statusa reālo piepildījumu. Latvijā tādi jau ir akadēmiskā vienība “Austrums” un Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejs Jelgavā, atrasta kopīga valoda arī ar Konrāda Adenauera fondu Vācijā un Eduardo Freija fondu Holandē.

Mintauts Ģeibāks,

“LV” īpašu uzdevumu redaktors

Pie Oskara Kalpaka

Ceturtdien, 6. martā, Airītēs notika piemiņas brīdis latviešu brīvības cīņu komandierim Oskaram Kalpakam. Godasardzē pie piemiņas zīmes stājās Saldus 43. bataljona, 44. bataljona, 47. bataljona, Atsevišķās studentu rotas, Padomnieku rotas zemessargi un Jūras spēku karavīri.

Svinīgo pasākumu atklāja Atsevišķās studentu rotas komandieris Aleksejs Ozoliņš. Jūras spēku orķestris izpildīja valsts himnu.

Klātesošos uzrunāja Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Gaidis Zeibots, 6. Saeimas sekretārs Imants Daudišs, Francijas Esonas ģenerālās padomes pirmais vicepriekšsēdētājs senators Mišels Pelšā (apakšējā attēlā pa kreisi), Zirņu pamatskolas bērni, Saldus pilsētas domes priekšsēdētājs Aidis Herings un aktrise Vera Gribača. Tad pie atjaunotā Zemessardzes Atsevišķās studentu rotas karoga svinīgo solījumu deva 19 zemessargi. Zem šī karoga cīnījās un kopā ar O. Kalpaku 1919. gada 6. martā krita rotas pirmais komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis. Ar salūtu kritušo piemiņu godināja Zemessardzes centrālā štāba Sevišķu uzdevumu vienība.

Teksts un foto:

Agris Dzelme —

“Latvijas Vēstnesim”