informācija

Valsts prezidents — Cēsu novadā

Vakar, 14.martā, Valsts prezidents G.Ulmanis apmeklēja Cēsu rajonu. Rīta pusē Valsts prezidents ieradās Valtera Dambes zemnieku saimniecībā, apskatīja saimniecību un iepazinās ar tās perspektīvām.

V.Dambe iepazīstināja Valsts prezidentu, zemkopības ministru R.Dilbu un citus ar 1995./96.gada peļņas un zaudējumu aprēķiniem. Klātesošie pārrunāja, kas būtu veicams, lai zemnieku darbs kļūtu produktīvāks un mazinātos izmaksas.

Sarunas dalībnieki sprieda arī par līdzekļu sadali starp lauksaimniecības produktu ražotājiem un pārstrādātājiem. Visi bija vienisprātis, ka arī te ir aktuāls godīgums un morāle, par ko pašlaik sabiedrībā tiek daudz diskutēts. Pārrunātas perspektīvas, kas gaidāmas sakarā ar brīvo zemes tirgu. Valsts prezidents atzina, ka būtu jāizanalizē situācija un skaidri jānosaka, kas darāms valdībai un kas ir pašu zemnieku rokās, lai zemnieku saimniecības varētu progresīvi attīstīties.

Pie Valsts prezidenta — konsultatīvā padome

Ceturtdien, 13.martā, notika Valsts prezidenta Tautsaimniecības konsultatīvās padomes sēde, kurā sprieda par grozījumu nepieciešamību likumā “Par valsts pensijām”. Sēdē piedalījās arī Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētājs J.Porietis un Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta pārstāvji.

Padome nolēma ieteikt Valsts prezidentam ierosināt grozījumus likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumos, mainot pensijas sākumkapitāla aprēķināšanas kārtību, kā arī izteica vairākus priekšlikumus par valsts sociālās palīdzības sistēmas darbību.

Valsts prezidenta preses dienests

Dānija gaida Latvijas Valsts prezidentu

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents Jānis Ūdris vakar, 14.martā, no Kopenhāgenas

Turpinājums no 1.lpp.

Dānijas aizsardzības ministrs Hanss Hekerups, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, apliecināja Dānijas atbalstu Latvijas aizsardzības spēju nostiprināšanā. Savukārt Dānijas valdības padomnieks nacionālās drošības jautājumos ģenerālleitnants K.G.H. Hilingss vakar izteicis viedokli, ka Rietumi varētu garantēt Baltijas valstu drošību arī ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo Baltijas valstu vēlme iestāties NATO “atvēsina attiecības ar Krieviju”. Padomnieks uzsvēris, ka Baltijas valstu bažas par savu drošību vairo Krievijas nestabilā iekšpolitiskā situācija.

Dānijas politiķu aprindās dominē uzskats, ka interesi par prezidenta Ulmaņa valsts vizīti un arī vizītes nozīmi būtiski palielinās ASV prezidenta Klintona ierašanās Dānijā Latvijas prezidenta vizītes pēdējā dienā — pēc tikšanās Helsinkos ar prezidentu Jeļcinu. Dānijā arī valda pārliecība, ka Helsinkos tiks apspriesti Baltijas valstīm svarīgi drošības jautājumi.

Ceturtdien, 13. martā, Latvijas žurnālisti Dānijā iepazinās arī ar Krējerupgordes zemnieku saimniecību, ko jaunnedēļ apmeklēs prezidents Ulmanis, un tikās ar trim latviešu praktikantiem.

Vakar, 14. martā, Latvijas masu saziņas līdzekļu vadītāji Amalienburgas pilī Kopenhāgenā tikās ar Viņas Majestāti karalieni Margrētu II un Viņa Karalisko Augstību princi Henriku. Pēc tam žurnālistus pieņēma Dānijas Karalistes ārlietu ministrs Nils Helvegs Petersens.

Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens (Poul Nyrup Rasmussen) (centrā) pie karalienes pils Kopenhāgenā

Ārlietas:

— par Krievijas prezidenta paziņojumu

KF prezidents Boriss Jeļcins 1997.gada 14.martā nācis klajā ar paziņojumu par to, ka Krievija strikti noraida Baltijas valstu integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē, turklāt šajā gadījumā Krievija faktiski izvirza priekšnoteikumu, lai panāktu vienošanos starp Krieviju un NATO.

LR Ārlietu ministrija uzsver, ka šāda Krievijas nostāja principiāli nav pieņemama. Tā ir pretrunā ar ANO un EDSO principiem, kas atzīst katras valsts suverēnas tiesības izvēlēties drošības risinājumus, ieskaitot dalību aizsardzības organizācijās un aliansēs.

Latvija noraida mēģinājumus izmantot KF dialogu ar NATO un tās dalībvalstīm, lai uzspiestu Latvijai drošībpolitiskus izkārtojumus, kuri ir pretrunā ar Latvijas suverēno izvēli.

Latvija ir pārliecināta, ka šādus priekšnoteikumus nedrīkst akceptēt. Krievija, un NATO valstu dialogs, tajā skaitā arī ASV un KF prezidentu gaidāmās sarunas Helsinkos nedrīkst dot pamatu jebkādām spekulācijām, kuras ļautu apšaubīt Baltijas valstu tiesības brīvi izvēlēties savu vietu nākotnes Eiroatlantiskajā drošības sistēmā.

— Polijas ārlietu ministra viedoklis

Otrdien, 11.martā, tiekoties ar Varšavas universitātes Politisko zinātņu fakultātes pasniedzējiem un studentiem sarunai par NATO paplašināšanos uz Austrumiem, Polijas Republikas ārlietu ministrs Dariušs Rosati uzsvēra: pirmās valstu grupas uzņemšana NATO nedrīkst būt saistīta ar to, ka tiek aizcirstas durvis to valstu priekšā, kuras tiecas uz šo savienību.

Kamēr Baltijas un Balkānu valstis nevarēs iestāties NATO, nevar būt runas par Jaltas sistēmas izjaukšanu, argumentēja D.Rosati. Viņš arī izteica pārliecību, ka Polija nevar paziņot saviem Rietumu partneriem, ka neiestāsies NATO, ja šajā organizācijā netiks pieņemta, piemēram, Lietuva. Ministrs atzina, ka ASV un citu rietumvalstu sabiedriskā doma diemžēl nav pārliecināta par to, ka būtu ieteicams sniegt garantijas Ukrainai, Latvijai vai Igaunijai.

(Pēc Polijas vēstniecības

informācijas)

— par nostāju Albānijas notikumu sakarā

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, sekojot situācijas attīstībai Albānijā, pauž savu dziļo norūpētību par traģiskajiem notikumiem, kuri noveduši līdz cilvēku upuriem un masveida nekārtībām šajā valstī.

Ņemot vērā iespējamo negatīvo šo notikumu ietekmi uz stabilitāti reģionā, Latvija atbalsta starptautisko organizāciju centienus stabilizēt situāciju Albānijā, nodrošināt miermīlīgu konflikta atrisinājumu.

Latvija aicina pārtraukt vardarbību un uzsākt sarunas par krīzes noregulējumu saskaņā ar EDSO principiem.

— par Latvijas un Krievijas robežsarunām

Ceturtdien, 13.martā, Pleskavā tikās Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas eksperti, lai turpinātu sarunas par abu valstu robežu. Ekspertu sarunas notika saskaņā ar 25.februārī Maskavā panākto abu valstu delegāciju vienošanos.

Latvijas ekspertu grupā ietilpst Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas, kā arī pierobežas rajonu pašvaldību pārstāvji. Sarunas ritēja lietišķā un konstruktīvā gaisotnē.

Sarunu laikā abu valstu eksperti turpināja izstrādāt robežas aprakstu un robežas kartes, kā arī apmainījās viedokļiem par atsevišķiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas posmiem, par kuriem puses vēl nebija vienojušās. Nākamais Latvijas un Krievijas delegāciju sarunu raunds notiks Rīgā 20. un 21.martā.

— par Latvijas un Lietuvas robežsarunām

Ceturtdien, 13.martā, Rīgā tikās Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas delegācijas, lai turpinātu sarunas par abu valstu jūras robežu. Puses pauda gandarījumu par sarunu atsākumu, kā arī vienojās padarīt tās intensīvākas.

Šajās sarunās abas delegācijas nolēma atsākt sarunas no sākumpozīcijām, balstoties uz “tabula rasa” principu. Sarunu dalībnieki apsprieda jūras robežas noteikšanas principus, kā arī izvērtēja iespējas noteikt jūras robežu un atrisināt ar to saistītos ekonomiskos jautājumus.

Sarunas ritēja lietišķā gaisotnē, puses spēja tuvināt savas pozīcijas vairākos jautājumos.

Puses vienojās, ka nākamais sarunu raunds jārīko Lietuvā šī gada aprīlī.

ĀM preses centrs

“Gods kalpot Latvijai!”

Vakar, 14.martā, Latvijas Policijas akadēmija svinēja savu otro augstākās profesionālās izglītības izlaidumu. Šogad izlaidums bija kuplāks nekā pērn — 102 absolventi tiesību zinātņu specialitātē ieguva jurista kvalifikāciju.

Absolventus, mācību spēkus, vecākus un viesus uzrunāja Policijas akadēmijas rektors Zenons Indrikovs:

— Ir pagājuši pieci gadi, kopš sākāt studijas šeit, akadēmijā. Tas ir mūsu otrais izlaidums, kam visa dzīve sākās tieši šajās telpās, šajās mājās. Viņi bija pirmie, kas sāka apdzīvot Ezermalas ielu 8, arī Garkalni viņi sāka apdzīvot pirmie, pirmie šeit sāka strādāt un mācīties. Ir iegūta izglītība dažādās specialitātēs, un kopumā mēs esam apmierināti. Trīs ceturtdaļas absolventu ir uzrādījuši labas, ļoti labas un teicamas sekmes, iegūstot tiesības studēt maģistratūrā, ja viņi to vēlēsies. Lai gan labi ir visi, vislabākie no mūsu absolventiem ir Evija Kalēja, Ints Bisers un Solvita Liepājniece, viņi visi trīs ir uzrādījuši visaugstākās sekmes, viņu vidējā balle ir teicama. Mēs priecājamies, ka septiņi no šiem absolventiem turpinās tālāk studijas klātienē maģistratūrā un divpadsmit no viņiem studēs maģistratūrā neklātienē. Cerams, ka jau nākamajā gadā viņiem pievienosies arī citi, vismaz daudzi no šīsdienas absolventiem.

Plaša ir jūsu nākamā darbības sfēra — valsts policijas iestādes, penitenciārās iestādes, Ģenerālprokuratūra, Tieslietu ministrija un pat tāda mums varbūt tālu stāvoša ministrija, kas visiem nepieciešama,— Zemkopības ministrija. Arī tur juristi vajadzīgi, lai ieviestu kārtību Latvijas mežos, mežu dienestā. Šodien kopā ar mums ir arī pagājušā gada jeb mūsu pirmā izlaiduma absolventi. Mēs ar viņiem pirmoreiz tiekamies oficiāli, lai pārrunātu problēmas, kādas radušās. Nākamgad 13.martā mēs ar jums arī tiksimies šeit, šajā zālē, tātad to varat jau ieplānot.

Šajos svētkos kopā ar jums ir arī Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis, viņš arī pasniegs diplomus, ar mums kopā ir bijušais iekšlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Saeimas deputāts, kurš strādā Iekšlietu un aizsardzības komisijā un vēl citās komisijās, jūs ar viņu esat tikušies studiju laikā. Ar mums kopā ir mūsu kaimiņu Aizsardzības akadēmijas rektors pulkvedis Valdis Matīss un daudzi, daudzi citi viesi.

Kā jau izlaiduma reizē, kad jāšķiras no piecos gados iepazītiem draugiem, svinību zālē priecīga gaisotne mijās ar vieglu grūtsirdību, ko atkal un atkal izgaisināja studentu runas, atceroties kopīgās mācību gaitas.

Absolventus sveica Aldis Lieljuksis, Valdis Matīss, Ģirts Valdis Kristovskis un daudzi citi.

“LV” informācija

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Diplomus Policijas akadēmijas absolventiem pasniedz akadēmijas rektors Zenons Indrikovs un Policijas departamenta priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis

Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvedis Valdis Matīss

Policijas departamenta priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis un Policijas akadēmijas rektors Zenons Indrikovs

Iekšlietu ministrijas starptautiskās aktivitātes

7. martā Iekšlietu ministrijā notika preses konference, kurā piedalījās iekšlietu ministrs Dainis Turlais, Valsts policijas priekšnieks policijas ģenerālis Aldis Lieljuksis, Robežsardzes priekšnieks pulkvedis Gunārs Dāboliņš, Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis.

Vispirms iekšlietu ministrs D. Turlais informēja, ka viņš un Valsts policijas priekšnieks A. Lieljuksis laika posmā no 28. februāra līdz 5. martam apmeklēja Krievijas Federācijas galvaspilsētu Maskavu, Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku un Lietuvas Republikas galvaspilsētu Viļņu.

Iekšlietu ministrs pastāstīja, ka viņš un Valsts policijas priekšnieks Maskavā piedalījās ANO Eiropas Noziedzības apkarošanas institūta rīkotajā konferencē “Par starptautisko sadarbību cīņā pret autotransporta zādzībām un to nelikumīgu tirdzniecību”. Konferencē piedalījās 30 valstu delegāti, kuri tās noslēgumā pieņēma deklarāciju, kas aicina valstu valdībām atbalstīt “Interpola” starptautiskās zagto automašīnu datu bāzes izveidošanu, nacionālo autotransporta reģistrācijas un identifikācijas centru izveidošanu, operatīvu informācijas apmaiņu starp valstu tiesībsargājošām institūcijām zagto automašīnu noteikšanā un starpvalstu līgumu slēgšanā par zagtā autotransporta atdošanu tā likumīgajiem īpašniekiem.

Iekšlietu ministrs informēja, ka Maskavas, Minskas un Viļņas apmeklējuma laikā viņš tikās ar Krievijas Federācijas, Igaunijas, Baltkrievijas un Lietuvas iekšlietu ministriem. Pārrunāti sadarbības jautājumi cīņā pret organizēto noziedzību, kontrabandas apkarošanu, nelikumīgo migrāciju un divpusējo līgumu izpildes gaitu.

D.Turlais atzīmēja, ka Latvijas Republikai ar Baltkrieviju ir 177 kilometrus gara robeža. Baltkrievija ir nopietna mūsu valsts ekonomiskā partnere, ar kuru Latvijai ir vairākus miljonus dolāru liels tirdzniecības apgrozījums gadā. Pašlaik Baltkrievija pārdzīvo smagu politisko krīzi, jo nav izkristalizējies tās attīstības virziens. Tas šai mūsu kaimiņvalstij rada dziļas ekonomiskas, sabiedriskas un politiskas sekas. Pēc pašu Baltkrievijas augstāko amatpersonu izteikumiem, šī valsts ir nokļuvusi politiskā un ekonomiskā izolācijā. Baltkrievu tautai ar starptautisko atbalstu pašai būs jāizdara sava politiskā izvēle un jānosaka savas valsts attīstības virziens. Tomēr mēs esam kaimiņi, kuriem jārisina savstarpējie robežkontroles jautājumi, jāsadarbojas cīņā pret noziedzību. Iekšlietu ministrs D. Turlais informēja, ka viņš un Baltkrievijas Republikas iekšlietu ministrs V. Agoļets šā gada 4. martā Minskā parakstīja nodomu protokolu, kurā izteikta nepieciešamība padziļināt sadarbību starp Latvijas un Baltkrievijas iekšlietu iestādēm cīņā pret organizēto noziedzību, kā arī šā gada otrajā ceturksnī sagatavot parakstīšanai attiecīgu vienošanos starp Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju un Baltkrievijas Iekšlietu ministriju.

Iekšlietu ministrs pastāstīja, ka 5. martā viņš Viļņā ticies ar Lietuvas Republikas iekšlietu ministru. Tikšanās laikā abi ministri konstatējuši, ka nav nekādu šķēršļu abu valstu ministrijām pakļauto dienestu sadarbībai. Politiskais strīds par Latvijas un Lietuvas robežas noteikšanu netraucē mūsu valstu robežsargiem un citiem dienestiem sadarboties cīņā pret robežpārkāpējiem un kontrabandas preču pārvadātājiem.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekšlietu ministri vienojās tikties šā gada aprīļa beigās vai maija sākumā, lai saskaņotu savus viedokļus robežpolitikas un kontroles jautājumos, kā arī lai vienotos par policijas atašeju iecelšanu.

D.Turlais arī paziņoja, ka nesen Rīgā viesojās Zviedrijas kriminālpolicijas priekšnieks. Visai tuvā nākotnē tiek plānots ieviest bezvīzu režīmu ar Zviedriju, ir nepieciešama ļoti operatīva informācijas apmaiņa starp Latvijas un Zviedrijas policijas struktūrām. Tādēļ tiks izveidots Latvijas un Zviedrijas policijas operatīvo sakaru centrs. Vēl D. Turlais informēja, ka pēc Saeimas lēmuma — nepiešķirt ārpus kārtas Latvijas pilsonību bijušajam Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšniekam, tagad iekšlietu ministra padomniekam, Viktoram Bugajam, pēdējais no sava tagadējā posteņa tiks atbrīvots. “Būtībā Saeimā izteica politisku neuzticību V. Bugajam. Iekšlietu ministra padomnieks ir politisks amats. Tādēļ es uzskatu, ka V. Bugajs turpmāk nevar būt iekšlietu ministra padomnieks, un viņu no šī amata atbrīvošu,” teica iekšlietu ministrs D. Turlais.

Preses konferences turpinājumā Latvijas IeM Robežsardzes priekšnieks pulkvedis G. Dāboliņš informēja, ka Iekšlietu ministrija būtībā jau ir pārņēmusi no Aizsardzības ministrijas savā pakļautībā bijušos Robežapsardzības spēkus, tagad — Robežsardzi. Šis process ir norisinājies veiksmīgi. Turpmāk ievērojot Ministru prezidenta Andra Šķēles izteiktos norādījumus, viena no Robežsardzes darba prioritātēm būs valsts austrumu robežas iekārtošana. Tas būs liels, sarežģīts un darbietilpīgs process. Jo austrumu robežas iekārtošana — tas nozīmē attiecīgās infrastruktūras, inženiertehniskā aprīkojuma ierīkošanu, radiolokācijas, vienotās datorsistēmas izveidošanu. Jāizveido pierobežas ceļu tīkls. Šajā sakarībā tiks izsludināts konkurss Latvijas un ārzemju firmām par tiesībām piedalīties minēto darbu veikšanā. Robežsardzes priekšnieks piebilda, ka austrumu robeža aizņem 33 procentus no Latvijas valsts robežu kopējā garuma. Pašlaik Latvijas austrumu robežu apsargā 45 procenti Latvijas Robežsardzes personālsastāva. No tiem savukārt 65 procenti ir valsts obligātā dienesta karavīri. Tomēr tiks turpināta Robežsardzes profesionalizācija.

Viesturs Avots,

“LV” korespondents