Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 11.martā Noteikumi nr. 92

Rīgā (prot. nr.13 14.¤)

Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos nr.73 "Noteikumi par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas valsts nodevu"

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 10.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumos nr.73 "Noteikumi par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas valsts nodevu" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 51.nr.; 1996, 177.nr.) grozījumu un izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1.Noteikt par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā šādas valsts nodevas likmes (latos):

1.1. preses izdevumu un masu informācijas līdzekļu reģistrācija 100

1.2. grozījumu izdarīšana preses izdevumu un masu informācijas

līdzekļu reģistrācijas lietā 10

1.3. atkārtotu reģistrācijas apliecību un dublikātu izsniegšana 5"

Ministru prezidents A.Šķēle

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 11.martā Noteikumi nr. 94

Rīgā (prot. nr.13 17.¤)

Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu un nodevu parādu dzēšanu

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par nodokļiem un nodevām" 25.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām":

1.1. finansu ministrs dzēš valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu un nodevu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas;

1.2. labklājības ministrs dzēš valsts speciālajā budžetā ieskaitāmā sociālā nodokļa pamatparādu, kā arī ar to saistīto soda naudu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

2. Iesniegumu par nodokļu parādu un sociālā nodokļa parāda dzēšanu attiecīgi Finansu ministrijā un Labklājības ministrijā iesniedz nodokļu administrācija (Valsts ieņēmumu dienests vai Valsts sociālās apdrošināšanas fonds).

3. Finansu ministrija un Labklājības ministrija izskata jautājumu par nodokļu parādu dzēšanu 30 dienu laikā pēc šo noteikumu attiecīgajā nodaļā minēto dokumentu saņemšanas.

4. Finansu ministrs ar attiecīgu rīkojumu dzēš bankrotējušā vai likvidētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), zemnieku vai zvejnieku saimniecības, individuālā uzņēmuma un fiziskās personas-nodokļu maksātāja nodokļu un nodevu parādus, kā arī kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta (turpmāk - nodokļu parādi).

5. Labklājības ministrs ar attiecīgu rīkojumu dzēš bankrotējušā vai likvidētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), zemnieku vai zvejnieku saimniecības, individuālā uzņēmuma un fiziskās personas-nodokļu maksātāja sociālā nodokļa parādu, kā arī kapitalizēto sociālā nodokļa maksājumu pamatparādu, norādot pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta (turpmāk - sociālā nodokļa parāds).

II. Nodokļu parādu un sociālā nodokļa parāda dzēšana bankrotējušiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)

6. Bankrotējušam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) nodokļu parādus un sociālā nodokļa parādu dzēš tikai pēc tam, kad ir veikta debitoru parādu atgūšana un kreditoru prasību apmierināšana atbilstoši likumiem un tiesvedība lietā par bankrotu ir izbeigta ar tiesas nolēmumu.

7. Jautājumu par nodokļu parādu un sociālā nodokļa parāda dzēšanu izskata, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

7.1. nodokļu administrācijas iesniegums;

7.2. tiesas nolēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanu par bankrotējušu un administratora iecelšanu (kopija) vai ar tiesas nolēmumu apstiprināts kreditoru sapulces lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu (kopija);

7.3. paziņojums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atzīšanu par bankrotējušu vai par bankrota procedūras uzsākšanu un noteikto izsoles uzsākšanas dienu (kopija);

7.4. likvidācijas sākuma bilance un tās posteņu atšifrējumi (kopija);

7.5. ziņas par likvidācijas gaitā iegūtajiem līdzekļiem;

7.6. ziņas par likvidācijas gaitā apmierinātajām kreditoru prasībām to apmierināšanas secībā;

7.7. likvidācijas beigu bilance un tās posteņu atšifrējumi (kopija);

7.8. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu parādiem bankrota procedūras pabeigšanas dienā;

7.9. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izziņa par sociālā nodokļa parādu bankrota procedūras pabeigšanas brīdī;

7.10. tiesas nolēmums par bankrotējušā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lietas izbeigšanu (kopija) vai tiesas lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu (kopija).

III. Nodokļu parādu dzēšana likvidētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)

8. Ja likvidēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kreditoru saistības, arī nodokļu parādu un sociālā nodokļa parāda saistības nav apmierinātas (izņemot šo noteikumu 9., 12. un 16.punktā minētos gadījumus), jāpasludina to maksāt-nespēja un jāpieņem lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu. Nodokļu parādus un sociālā nodokļa parādu šādam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) dzēš kā bankrotējušam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) atbilstoši šo noteikumu 2., 6. un 7.punktam.

9. Ar Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības rīkojumu likvidēta valsts vai pašvaldību uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nodokļu parādus un sociālā nodokļa parādu dzēš, ja ir veikta debitoru parādu atgūšana un kreditoru prasību apmierināšana atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ja minētie parādi netiek dzēsti, kompetenta valsts institūcija (nodokļu administrācija, Privatizācijas aģentūra, pilsētas dome, rajona vai pagasta padome vai Zemkopības ministrija) iesniedz tiesā maksātnespējas pieteikumu.

10. Iesniegumu par nodokļu parādu un sociālā nodokļa parāda dzēšanu attiecīgi Finansu ministrijā un Labklājības ministrijā var iesniegt arī likvidētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācijas komisijas priekšsēdētājs (likvi-dācijas komisijas pilnvarota persona) vai likvidators.

11. Jautājumu par nodokļu parādu un sociālā nodokļa parāda dzēšanu izskata, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

11.1. nodokļu administrācijas vai likvidētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācijas komisijas priekšsēdētāja (likvidācijas komisijas pilnvarotas personas) vai likvidatora iesniegums;

11.2. Ministru kabineta vai attiecīgās pašvaldības rīkojums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju un lēmums par likvidācijas komisijas vai likvidatora iecelšanu (kopija);

11.3. paziņojums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju (kopija);

11.4. likvidācijas sākuma bilance un tās posteņu atšifrējumi (kopija);

11.5. ziņas par likvidācijas gaitā iegūtajiem līdzekļiem;

11.6. ziņas par likvidācijas gaitā apmierinātajām kreditoru prasībām to apmierināšanas secībā;

11.7. likvidācijas beigu bilance un tās posteņu atšifrējumi (kopija);

11.8. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu parādiem likvidācijas pabeigšanas brīdī;

11.9. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izziņa par sociālā nodokļa parādu likvidācijas pabeigšanas brīdī.

IV. Nodokļu parādu dzēšana uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri privatizēti ar likvidāciju kā privatizācijas paņēmienu

12. Nodokļu parādus un sociālā nodokļa parādu valsts un pašvaldības uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kurš privatizēts ar likvidāciju kā privati-zācijas paņēmienu, dzēš tikai pēc tam, kad ir veikta debitoru parādu atgūšana un kreditoru prasību apmierināšana atbilstoši likumiem.

13. Jautājumu par nodokļu parādu un sociālā nodokļa parāda dzēšanu izskata, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

13.1. nodokļu administrācijas iesniegums;

13.2. lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) privatizāciju ar likvidāciju kā privatizācijas paņēmienu (kopija);

13.3. privatizācijas veicējas institūcijas apstiprināti privatizācijas noteikumi vai privatizācijas projekts (kopija);

13.4. paziņojums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju (kopija);

13.5. likvidācijas sākuma bilance un tās posteņu atšifrējumi (kopija);

13.6. tirgus cenās pārvērtēta likvidācijas sākuma bilance un tās posteņu atšifrējumi (ja šāda pārvērtēšana ir notikusi);

13.7. ziņas par likvidācijas gaitā iegūtajiem līdzekļiem;

13.8. ziņas par likvidācijas gaitā apmierinātajām kreditoru prasībām to apmierināšanas secībā;

13.9. likvidācijas beigu bilance un tās posteņu atšifrējumi (kopija);

13.10. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu parādiem likvidācijas pabeigšanas brīdī;

13.11. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izziņa par sociālā nodokļa parādu likvidācijas pabeigšanas brīdī.

V. Nodokļu parādu dzēšana uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru nodokļu maksājumu pamatparādi tiek kapitalizēti

14. Finansu ministrs un labklājības ministrs dzēš attiecīgi nodokļu parādus un sociālā nodokļa parādu, pamatojoties uz kapitalizāciju veicošās institūcijas iesniegumu un šādiem dokumentiem:

14.1. kapitalizāciju veicošās institūcijas lēmums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizāciju (kopija);

14.2. izziņa par kapitalizētajiem nodokļu maksājumu pamatparādiem, kura sagatavota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju prasībām;

14.3. dokumenti ar Uzņēmumu reģistra atzīmi par statūtsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.

15. Uzņēmējsabiedrībām kapitalizēto nodokļu maksājumu pamatparādu un ar to saistīto iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu dzēš 30 dienu laikā no šo noteikumu 14.punktā minēto dokumentu saņemšanas dienas.

VI. Nodokļu parādu dzēšana individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībām īpašnieka nāves gadījumā

16. Šie noteikumi piemērojami individuālā (ģimenes) uzņēmuma, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieka nāves gadījumā, ja tiesa atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" nav pasludinājusi uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai saimniecību par maksātnespējīgu.

17. Nodokļu parādus un sociālā nodokļa parādu individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai īpašnieka nāves gadījumā dzēš, ja no mantiniekiem nav iespējams piedzīt nodokļu parādus un sociālā nodokļa parādu, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) nav kustamās un nekustamās mantas, pret kuru saskaņā ar likumu var vērst piedziņu, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) nav debitorsaistību un pēc nodokļu administrācijas paziņojuma par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā nav pieteikušies citi kreditori.

18. Jautājumu par nodokļu parādu un sociālā nodokļa parāda dzēšanu izskata, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

18.1. nodokļu administrācijas iesniegums;

18.2. paziņojums par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā (kopijas);

18.3. individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieka miršanas apliecība vai tiesas nolēmums par viņa atzīšanu par mirušu (kopija);

18.4. tiesu izpildītāju kantora izziņa par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas neesamību;

18.5. tiesu izpildītāju kantora izziņa par tādas mantas neesamību, pret kuru saskaņā ar likumu var vērst piedziņu;

18.6. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu parādiem iesnieguma iesniegšanas mēneša pirmajā datumā;

18.7. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izziņa par sociālā nodokļa parādu iesnieguma iesniegšanas mēneša pirmajā datumā.

19. Ja nav ievēroti šo noteikumu 17.punktā minētie nosacījumi, nodokļu parādi un sociālā nodokļa parāds netiek dzēsts un nodokļu administrācija iesniedz tiesā maksātnespējas pieteikumu.

VII. Nodokļu parādu dzēšana fiziskajām personām- nodokļu maksātājiem viņu nāves gadījumā

20. Šie noteikumi piemērojami fizisko personu-nodokļu maksātāju nāves gadījumā, ja attiecīgās personas veikušas individuālo darbu atbilstoši likuma "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" VIII nodaļā noteiktajām prasībām.

21. Ja mantiniekiem nav tiesību uz apgādnieka zaudējuma pensiju, sociālā nodokļa parādu fiziskās personas-nodokļu maksātāja nāves gadījumā dzēš labklājības ministrs, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

21.1. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda iesniegums un izziņa par sociālā nodokļa parādu tā mēneša pirmajā datumā, kurā iesniegums iesniegts Labklājības ministrijā;

21.2. fiziskās personas-nodokļu maksātāja miršanas apliecība vai tiesas nolēmums par viņa atzīšanu par mirušu (kopija).

22. Ja mantiniekiem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, nodokļu parādus un sociālā nodokļa parādu fiziskās personas-nodokļu maksātāja nāves gadījumā dzēš, ja nav iespējams piedzīt minētos parādus no mantiniekiem.

23. Jautājumu par nodokļu parādu un sociālā nodokļa parāda dzēšanu izskata, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

23.1. nodokļu administrācijas iesniegums;

23.2. fiziskās personas-nodokļu maksātāja miršanas apliecība vai tiesas nolēmums par viņa atzīšanu par mirušu (kopija);

23.3. tiesas nolēmums par mantinieku atteikšanos no fiziskās personas-nodokļu maksātāja atstātā mantojuma;

23.4. tiesu izpildītāju kantora izziņa par fiziskās personas-nodokļu maksātāja tādas mantas neesamību, pret kuru saskaņā ar likumu var vērst piedziņu;

23.5. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par nodokļu parādiem iesnieguma iesniegšanas mēneša pirmajā datumā;

23.6. Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izziņa par sociālā nodokļa parādu iesnieguma iesniegšanas mēneša pirmajā datumā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs R.Zīle

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 11.martā Noteikumi nr. 93

Rīgā (prot. nr.13 15.¤)

Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu

un uzturēšanos Latvijas Republikā" 7.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā saskaņā ar 1958.gada 13.maija Konvenciju par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām ārvalstu jūrnieki (turpmāk - jūrnieki) šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā.

2. Jūrniekiem, ieceļojot Latvijas Republikā, jūrnieka ceļošanas dokumentā tiek izdarīta robežšķērsošanas atzīme (1.pielikums).

3. Izceļošanas kārtību nosaka citi tiesību akti.

II. Jūrnieku ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā

4. Ja jūrnieks Latvijas Republikā ieceļo pa jūru, attiecīgā kuģa kapteinis kuģa kontroles laikā iesniedz Iekšlietu ministrijas Robežsardzes inspektoram (turpmāk - Robežsardzes inspektors) kuģa ruļļa vienu eksemplāru (apkalpes sarakstu) (turpmāk - kuģa rullis), kurā sniegtas šādas ziņas:

4.1. jūrnieka vārds un uzvārds;

4.2. jūrnieka ceļošanas dokumenta veids;

4.3. jūrnieka ceļošanas dokumenta numurs;

4.4. ziņas par tiem jūrniekiem, kuri tiek norakstīti no kuģa.

5. Robežsardzes inspektors jūrnieka ceļošanas dokumentā un, ja nepieciešams, kuģa ruļļa attiecīgajā ailē izdara noteiktu atzīmi, ierakstot atbilstošu kodu (atzīmi):

5.1. UV - uzturēšanās valstī;

5.2. CK - cits kuģis;

5.3. DB - darba beigas;

5.4. DK - darbs uz kuģa;

5.5. TK - tranzītā uz kuģi;

5.6. TM - tranzītā uz mājām;

5.7. PDZ - uzturēšanās termiņa Latvijas Republikā pagarinājums dokumenta zuduma dēļ;

5.8. PAI - uzturēšanās termiņa Latvijas Republikā pagarinājums, kas saistīts ar atrašanos ārstniecības iestādē;

5.9. PCG - uzturēšanās termiņa Latvijas Republikā pagarinājums citu iemeslu dēļ.

6. Jūrniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā, kamēr kuģis atrodas ostā vai reidā, un Robežsardzes inspektors izdara jūrnieka ceļošanas dokumentā un kuģa rullī atzīmi "UV".

7. Jūrniekam pēc norakstīšanas no kuģa ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā 48 stundas, un Robežsardzes inspektors izdara jūrnieka ceļošanas dokumentā atzīmi "DB".

8. Ja jūrnieks pēc norakstīšanas no kuģa tiek norīkots darbā uz cita kuģa Latvijas ostā, jūrniekam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā septiņas dienas, un Robežsardzes inspektors pēc tam, kad ir uzrādīta noteiktā kārtībā apstiprināta jūrnieka izsaukuma telegramma (2.pielikums) vai juridiskas personas (kuģošanas uzņēmuma, kuģi aģentējošās firmas, firmas, kas nodarbojas ar jūrnieku iekārtošanu darbā u.tml.) izsniegts dokuments, kas apstiprina jūrnieka norīkojumu darbā uz cita kuģa Latvijas ostā, izdara jūrnieka ceļošanas dokumentā un kuģa rullī atzīmi "CK".

9. Kuģim atstājot ostu, Robežsardzes inspektors kuģa rullī izdara robežšķērsošanas atzīmi.

10. Ja jūrnieks Latvijas Republikā ieceļo pa sauszemi vai izmantojot gaisa transportu, viņš uzrāda Robežsardzes inspektoram šādus dokumentus:

10.1. jūrnieka ceļošanas dokumentu;

10.2. jūrnieka izsaukuma telegrammu vai izrakstu no kuģa ruļļa.

11. Jūrniekam, kurš ir ieceļojis Latvijas Republikā pa sauszemi vai izmantojot gaisa transportu, ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā vai šķērsot to 48 stundu laikā, ja ir uzrādīta jūrnieka izsaukuma telegramma vai attiecīgās juridiskās personas izsniegts dokuments, kas apliecina jūrnieka norīkojumu darbā uz kuģa Latvijas ostā, un Robežsardzes inspektors izdara jūrnieka ceļošanas dokumentā atzīmi "DK", "TK" vai "TM".

III. Jūrnieku uzturēšanās termiņa pagarināšana

12. Ja jūrniekam, kas uzturas Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar šiem noteikumiem, attaisnojošu iemeslu dēļ ir jāpagarina uzturēšanās termiņš Latvijas Republikas teritorijā, kuģa kapteinim vai viņa pilnvarotai personai vai kuģa īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai jāinformē par to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes attiecīgās Vīzu nodaļas inspektors.

13. Par attaisnojošiem atzīstami šādi iemesli:

13.1. jūrnieka ceļošanas dokumenta nozaudēšana vai zādzība, ja šo faktu apstiprina policijas izdota izziņa;

13.2. nelaimes gadījums vai saslimšana, kuras rezultātā jūrniekam jāuzturas ārstniecības iestādē, ja šo faktu apstiprina ārstniecības iestādes izdota izziņa;

13.3. citi attaisnojoši iemesli, kas par šādiem atzīstami pēc saskaņošanas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

14. Ja jūrniekam pagarina uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Vīzu nodaļas inspektors izdara jūrnieka pagaidu ceļošanas dokumentā, kuru izsniegusi attiecīgās ārvalsts vēstniecība, atzīmi "PDZ".

15. Ja jūrniekam pagarina uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā šo noteikumu 13.2. un 13.3.apakšpunktā minēto iemeslu dēļ, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Vīzu nodaļas inspektors saskaņā ar attiecīgu izziņu izdara jūrnieka ceļošanas dokumentā atzīmi "PAI" vai "PCG".

16. Pēc šo noteikumu 13.punktā minēto attaisnojošo apstākļu izbeigšanās jūrniekam, kura ceļošanas dokumentā ir atzīmes "PDZ", "PAI" vai "PCG", ir tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā vai šķērsot to 48 stundu laikā.

IV. Jūrnieka izsaukuma telegrammas un kuģa ruļļa apstiprināšana

17. Jūrnieka izsaukuma telegramma tiek noformēta četros eksemplāros, no kuriem pirmais tiek nosūtīts izsaucamajai personai (jūrniekam), otrais - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Vīzu nodaļai, trešais - Latvijas Jūrnieku reģistram, bet ceturtais eksemplārs paliek pie telegrammas nosūtītāja - attiecīgās juridiskās personas.

18. Jūrnieka izsaukuma telegrammu, ja to sūta Latvijas Republikas teritorijā esoša juridiskā persona, ar parakstu un zīmogu apstiprina Latvijas Jūrnieku reģistra atbildīga amatpersona.

19. Kuģa rulli vai izrakstu no tā apstiprina kuģa kapteinis vai kuģa aģents ar parakstu un zīmogu.

Ministru prezidents A.Šķēle

Iekšlietu ministrs D.Turlais

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 11.martā Noteikumi nr. 95

Rīgā (prot. nr.13 18.¤)

Noteikumi par naudas soda kvītīm

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izgatavotas, reģistrētas un izmantotas naudas soda kvītis.

2. Naudas soda kvītis šo noteikumu izpratnē ir dokuments, ar kuru apliecina saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu un pašvaldību saistošajiem noteikumiem uzlikto naudas sodu iekasēšanu.

3. Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt par normatīvo aktu pārkāpumiem iekasētās skaidrās naudas precīzu un pilnīgu uzskaiti.

4. Šie noteikumi jāievēro visām valsts un pašvaldību institūcijām, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības uzlikt naudas sodus gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu un pašvaldību saistošajiem noteikumiem naudas sods tiek iekasēts skaidrā naudā pārkāpuma vietā.

5. Institūcijas un to amatpersonas, kuras ir tiesīgas uzlikt un iekasēt naudas sodu, nosakāmas saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu un pašvaldību saistošajiem noteikumiem atbilstoši likumam "Par pašvaldībām".

6. Uzliekot naudas sodu, iekasētie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

II. Naudas soda kvīšu saturs

7. Naudas soda kvītis ir tipogrāfiski iespiestas, numurētas un brošētas grāmatiņās. Sērijas apzīmējumā ietverti divi latviešu alfabēta burti, kam seko sešzīmju numurs. Sērijas un numura krāsa ir atšķirīga no pārējā teksta.

8. Naudas soda kvīšu grāmatiņas komplekts sastāv no divām daļām: pirmā - kvīts, ko izsniedz, iekasējot naudas sodu, un otrā - pasaknis, kas paliek grāmatiņā. Vārdi "kvīts" un "pasaknis" ir tipogrāfiski iespiesti, un abu daļu saturs ir identisks.

9. Kvītī un pasaknī ir tipogrāfiski iespiests tās institūcijas nosaukums, juridiskā adrese un nodokļu maksātāja kods, kura iekasē naudas sodu.

10. Naudas soda kvītīs jāparedz atsevišķas tipogrāfiski iespiestas rindas, kurās ar roku ierakstāmi šādi rekvizīti:

10.1. pārkāpēja vārds, uzvārds, personas kods, adrese;

10.2. tā normatīvā akta (Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss, pašvaldību saistošie noteikumi) nosaukums, pants, daļa vai punkts, saskaņā ar kuru iekasēts naudas sods, kā arī pārkāpuma veids un tā raksturojums;

10.3. iekasētā naudas soda summa (ar cipariem un vārdiem) latos;

10.4. amatpersona, kura iekasē naudas sodu (vārds, uzvārds, amats, paraksts);

10.5. naudas soda iekasēšanas datums un laiks.

11. Naudas soda kvīšu grāmatiņas ar pasakņiem uzglabā piecus gadus.

12. Ievērojot atsevišķu institūciju darbības specifiku, šo noteikumu 10.punktā minētos naudas soda kvīšu rekvizītus var papildināt un palielināt kvīts sastāvdaļu skaitu, kā arī atsevišķos gadījumos tipogrāfiski iespiest noteikto naudas soda nominālu.

13. Ja naudas soda kvītī ir tipogrāfiski iespiests naudas soda nomināls, bet šo noteikumu 10.1., 10.4. un 10.5.apakšpunktā minētā informācija nav nepieciešama, tipogrāfiski iespiež tikai šo noteikumu 10.2.apakšpunktā minēto informāciju.

III. Naudas soda kvīšu izgatavošana un reģistrācija

14. Valsts ieņēmumu dienests konkursa kārtībā izvēlas tipogrāfiju, ar kuru noslēdz līgumu par naudas soda kvīšu iespiešanu (turpmāk - tipogrāfija). Tipogrāfijas, kuras nav noslēgušas līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu, nav tiesīgas pieņemt pasūtījumus naudas soda kvīšu izgatavošanai.

15. Naudas soda kvīšu paraugu, kā arī izmaiņas tajā (ja tiek papildināti rekvizīti un palielināts kvīts sastāvdaļu skaits) pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu apstiprina tā ministrija, kuras padotībā esošo institūciju amatpersonas ir tiesīgas uzlikt naudas sodu.

16. Ja attiecīgo naudas sodu ir tiesīgas uzlikt pašvaldību institūciju amatpersonas, naudas soda kvīšu paraugu, kā arī šo noteikumu 15.punktā minētās izmaiņas tajā pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

17. Naudas soda kvīšu grāmatiņas tipogrāfijā pasūta attiecīgā institūcija, kura ir tiesīga uzlikt naudas sodu.

18. Ja naudas soda kvīšu paraugs nav saskaņots ar Valsts ieņēmumu dienestu, tipogrāfija nav tiesīga pieņemt pasūtījumus naudas soda kvīšu izgatavošanai.

19. Valsts ieņēmumu dienests naudas soda kvīšu sērijas apzīmējumam katrai institūcijai piešķir atšķirīgus alfabēta burtus.

20. Tipogrāfija, izsniedzot pasūtītājam naudas soda kvīšu grāmatiņas, preču pavadzīmē-rēķinā norāda naudas soda kvīšu sēriju un numurus.

21. Katru mēnesi tipogrāfija iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par attiecīgajām institūcijām izsniegto naudas soda kvīšu grāmatiņu daudzumu, norādot to sērijas un numurus (1.pielikums).

22. Naudas soda kvīšu grāmatiņas pirms to izmantošanas reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc attiecīgās institūcijas juridiskās adreses.

23. Nereģistrētas naudas soda kvīšu grāmatiņas nedrīkst izmantot.

24. Reģistrējot naudas soda kvīšu grāmatiņas, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes darbinieks:

24.1. uzraksta uz naudas soda kvīšu grāmatiņas vāka tās kvīšu sēriju un numurus (no - līdz);

24.2. parakstās uz naudas soda kvīšu grāmatiņas vāka un parakstu apliecina ar zīmogu;

24.3. ieraksta elektroniskajā datu bāzē attiecīgās institūcijas nosaukumu, naudas soda kvīšu grāmatiņas reģistrācijas datumu, sēriju un numurus.

25. Par nelikumīgu naudas soda kvīšu izgatavošanu un lietošanu vainīgā persona likumā noteiktajā kārtībā tiek saukta pie atbildības.

IV. Kontrole

26. Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības uzlikt naudas sodus, ir atbildīgas par naudas soda kvīšu pareizu uzskaiti un izmantošanu.

27. Pārskatu par izlietotajām naudas soda kvītīm (2.pielikums) valsts un pašvaldību institūcijas katru ceturksni līdz nākamā mēneša 20.datumam iesniedz tai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā naudas soda kvīšu grāmatiņas ir reģistrētas.

V. Noslēguma jautājumi

28. Līdz 1997.gada 1.septembrim valsts un pašvaldību institūcijas ir tiesīgas izmantot vecā parauga naudas soda kvītis, ja tās ir reģistrētas attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.

29. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs R.Zīle

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 11.martā Noteikumi nr. 97

Rīgā (prot. nr.13 29.¤)

Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumos nr.380 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā"

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par valsts civildienestu" 3. un 31.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumos nr.380 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 172., 211.nr.; 1997, 27.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt noteikumus ar 9.2.9. un 9.2.10.apakšpunktu šādā redakcijā:

" 9.2.9. Ministru prezidenta biedra padomnieks;

9.2.10. Ministru prezidenta biedra palīgs;".

2. Izteikt noteikumu 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

"12. Ja izbeidzas vai tiek izbeigtas Ministru prezidenta, Ministru pre-zidenta biedra, attiecīga ministra vai valsts ministra pilnvaras, citā atbilstīgas kvalifikācijas amatā (kura mēnešalgas amplitūda atbilst iepriekšējā amata mēnešalgas amplitūdai) pārceļami ierēdņi (ierēdņu kandidāti), kuri iecelti šādos ierēdņu amatos:

12.1. Ministru prezidenta biroja vadītājs;

12.2. Ministru prezidenta padomnieks;

12.3. Ministru prezidenta palīgs;

12.4. Ministru prezidenta preses sekretārs;

12.5. Ministru prezidenta biedra padomnieks;

12.6. Ministru prezidenta biedra palīgs;

12.7. ministra padomnieks;

12.8. valsts ministra padomnieks;

12.9. ministra palīgs;

12.10. valsts ministra palīgs;

12.11. ministra preses sekretārs.

13. Ja izbeidzas vai tiek izbeigtas Ministru prezidenta, Ministru prezi-denta biedra, attiecīga ministra vai valsts ministra pilnvaras, šo noteikumu 9.punktā minētās amatpersonas, kuras ierēdņu amatos ieceltas, noslēdzot darba līgumu, no ieņemamā amata tiek atbrīvotas sakarā ar darba līguma termiņa notecējumu."

3. Papildināt 2.pielikumu ar 2.25. un 2.26.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.25. Ministru prezidenta biedra padomnieks 159-264 230

2.26. Ministru prezidenta biedra palīgs 123-218 171".

4. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumu nr.47 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumos nr.380 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 27.nr.) 4., 5. un 6.punktu.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 112

Rīgā (prot. nr.13 6.¤)

Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 25.aprīļa rīkojumā nr.206 "Par atsevišķiem privatizējamā Latvijas valsts rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūta "Rūpnīcprojekts" objektiem"

1. Izdarīt Ministru kabineta 1995.gada 25.aprīļa rīkojumā nr.206 "Par atsevišķiem privatizējamā Latvijas valsts rūpniecības uzņēmumu projektēšanas institūta "Rūpnīcprojekts" objektiem" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 67.nr.) grozījumus un aizstāt rīkojuma tekstā vārdu "ēku" ar vārdiem "nekustamo īpašumu".

2. Izdarīt Ministru kabineta 1994.gada 28.jūnija rīkojumā nr.305-r "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 79.nr.; 1995, 67., 114.nr.) grozījumu un aizstāt 1.9.apakšpunktā vārdu "ēku" ar vārdiem "nekustamo īpašumu".

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 113

Rīgā (prot. nr.13 2.¤)

Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta otro daļu apstiprināt Voldemāru Strīķi par Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru.

Ministru prezidents A.Šķēle

Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 114

Rīgā (prot. nr.13 3.¤)

Par Sanitārās robežinspekcijas izveidošanu

1. Lai sakārtotu importa, eksporta un tranzīta kravu kontroli uz valsts robežas, saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 15.pantu izveidot Zemkopības ministrijas pakļautībā valsts civiliestādi ņ Sanitāro robežinspekciju ņ uz Valsts veterinārā departamenta Valsts Robežu veterinārās kontroles pārvaldes, Zemkopības ministrijas Valsts augu aizsardzības stacijas Augu karantīnas nodaļas un muitas robežas fitosanitārās kontroles punktu, kā arī Labklājības ministrijas Nacionālā vides veselības centra un tā reģionālo centru bāzes un pārņemt attiecīgās štata vietas, personālsastāvu un finansējumu.

2. Sanitārās robežinspekcijas galvenie uzdevumi ir:

2.1. organizēt valsts robežu šķērsojošo importa, eksporta un tranzīta kravu kontroli un pārbaudīt to atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām veterinārajām, fitosanitārajām un sanitāri higiēniskajām prasībām, lai pasargātu valsti un iekšējo tirgu no cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamu vielu un slimību ierosinātāju ievešanas;

2.2. analizēt kravu kontrolē atklātos pārkāpumus un to cēloņus, izstrādāt un iesniegt attiecīgajām institūcijām priekšlikumus pārkāpumu novēršanai;

2.3. uzskaitīt kontrolei pakļautās kravas, izveidot un aktualizēt kravu aprites reģistrus, kā arī noteiktā kārtībā sniegt pārskatus un informāciju attiecīgajām valsts pārvaldes institūcijām.

3. Sanitārās robežinspekcijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

4. Sanitārās robežinspekcijas priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata zemkopības ministrs.

5. Labklājības ministram viena mēneša laikā:

5.1. reorganizēt Labklājības ministrijas Nacionālo vides veselības centru un tā reģionālos centrus un nodot Sanitārajai robežinspekcijai attiecīgās štata vietas, personālsastāvu un finansējumu;

5.2. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos un citos normatīvajos aktos.

6. Zemkopības ministram viena mēneša laikā:

6.1. reorganizēt Valsts veterinārā departamenta Valsts Robežu veterinārās kontroles pārvaldi, Zemkopības ministrijas Valsts augu aizsardzības stacijas Augu karantīnas nodaļu un muitas robežas fitosanitārās kontroles punktus un iekļaut tos Sanitārās robežinspekcijas sastāvā;

6.2. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt finansu ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam";

6.3. sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos un citos normatīvajos aktos.

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs R.Dilba

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 115

Rīgā (prot. nr.13 7.¤)

Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumā nr.57 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai"

1. Izdarīt Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumā nr.57 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 35., 195.nr.) grozījumu un izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Privatizācijas aģentūrai šī rīkojuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.6., 1.7., 1.8. un 1.9.apakšpunktā minēto valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos paredzēt to darbības profila saglabāšanu."

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1996.gada 12.novembra rīkojumu nr.454 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumā nr.57 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 195.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 116

Rīgā (prot. nr.13 8.¤)

Par valsts īpašuma objektu nodošanu pašvaldībām

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 53.panta sesto daļu un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" Pārejas noteikumu 2.punktu, kā arī ievērojot Privatizācijas aģentūras un attiecīgo pašvaldību savstarpējo vienošanos, atļaut Privatizācijas aģentūrai - valsts īpašuma valdītājai - nodot attiecīgo pašvaldību īpašumā valsts īpašuma objektus (pielikums).

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts

Pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 12.marta rīkojumam nr.116

Pašvaldībām nododamie valsts īpašuma objekti

Nr.	Objekta nosaukums	Adrese	Pašvaldība, kura vēlas
p.k.			pārņemt objektu
1	2	3	4
1.	Privatizējamās valsts akciju sabiedrības	Rīga	Rīga
	"Latvijas finieris" bērnudārza ēka	Putnu iela 6
2.	Privatizējamā valsts uzņēmuma	Liepāja	Liepāja
	"Latvijas restaurators" dzīvojamā māja	Ezera iela 64
3.	Privatizējamās Latvijas valsts šķirnes
	dzīvnieku sagādes apvienības:
3.1.	saliekamo konstrukciju (līvānu)	Novadnieku pagasts	Saldus rajons
	dzīvojamās mājas	"Ūdri", "Bebri"	Novadnieku pagasts
3.2.	kūts un akas māja	Novadnieku pagasts	Saldus rajons
		"Ūķi"	Novadnieku pagasts
3.3.	dzīvojamā māja	Skrīveru pagasts	Aizkraukles rajons
		Rīgas iela 2	Skrīveru pagasts
4.	Sabiedrības ar ierobežotu atbildību
	"Ma.R.K." apsaimniekošanā esošās:
4.1.	dzīvojamās mājas ar saimniecības	Mazsalaca	Valmieras rajons
	ēkām	"Parkmaļi 1",	Mazsalaca
		"Parkmaļi 2"
4.2.	nepabeigtā dzīvojamā māja	Mazsalaca	Valmieras rajons
		Kameņu iela 8	Mazsalaca
4.3.	dzīvojamās mājas	Jeru pagasts	Valmieras rajons
		"Senči 2",	Jeru pagasts
		"Senči 3"
4.4.	saimniecības ēka	Jeru pagasts	Valmieras rajons
		"Senči"	Jeru pagasts
5.	Privatizējamās valsts sanatorijas	Baldone	Rīgas rajons
	"Baldone" dzīvojamās mājas	Rīgas iela 75	Baldones pilsēta ar
		Daugavas iela 9	lauku teritoriju
6.	Sabiedrības ar ierobežotu atbildību	Alūksne	Alūksnes rajons
	"Alūksnes mežs" apsaimniekošanā	Jāņkalna iela	Alūksne
	esošais nepabeigtais celtniecības
	objekts - 18 dzīvokļu dzīvojamā
	māja un transformatoru apakšstacija
7.	Privatizējamā valsts uzņēmuma	Stopiņu pagasts	Rīgas rajons
	"Saurieši" saliekamo konstrukciju	Ziemeļu gatve 2, 4	Stopiņu pagasts
	(līvānu) dzīvojamās mājas
8.	Privatizējamās valsts akciju	Engures pagasts	Tukuma rajons
	sabiedrības "Radiotehnika-RRR"	Ķesterciems	Engures pagasts
	dzīvojamās mājas	"Pionieri 1", "Pionieri 2"
9.	Privatizējamās Valsts lopkopības	Ošupes pagasts	Madonas rajons
	izmēģinājumu stacijas "Aiviekste"	"Pārslas", "Birziņi",	Ošupes pagasts
	dzīvojamās mājas	"Tarenieki", "Graudumi",
		"Mugurāji", "Klāvāni",
		"Lejnieki", "Ozolnieki",
		"Mūrnieki"
10.	Privatizējamās Valsts Dobeles augļ-
	kopības izmēģinājumu saimniecības:
10.1.	dzīvojamo māju neprivatizētā daļa	Krimūnu pagasts	Dobeles rajons
		Skolas iela 1, 4	Krimūnu pagasts
		Lauku iela 1, 3, 5
		Upes iela 2, 4
		Akācijas iela 4, 6
		"Vācpēteri", "Lielkūras",
		"Straumēni", "Tābori"
10.2.	dzīvojamās mājas ar funkcionālām	Krimūnu pagasts	Dobeles rajons
	palīgēkām	Lauku iela 8, 10	Krimūnu pagasts
		Ziedu iela 1
		Akācijas iela 8
		"Krāmeri", "Grāveri",
		"Lipstu dzirnavas",
		"Lipsti", "Ilksiņi",
		"Pūteļikvildas", "Spēļi",
		"Vecmaikužas",
		"Pārupmaikužas",
		"Sudāri", "Mazčankas",
		"Lielčankas"
10.3.	autogarāžas	Krimūnu pagasts	Dobeles rajons
		Lauku iela 8, 10, 3-13	Krimūnu pagasts
10.4.	saimniecības ēkas - kūtis	Krimūnu pagasts	Dobeles rajons
		Lauku iela 1, 3, 5	Krimūnu pagasts
		Akācijas iela 4, 5, 6
11.	Likvidējamā valsts uzņēmuma	Bauska	Bauskas rajons
	"Bauskas konservu fabrikas	Zaļā iela 11/4	Bauska
	"Zemgale"" dzīvojamā māja
12.	Sabiedrības ar ierobežotu atbildību	Ventspils	Ventspils
	"Ventspils ventilators" apsaimnie-	Kuldīgas iela 110
	košanā esošās dzīvojamās mājas	Miera iela 11, 11a
13.	Privatizējamā valsts uzņēmuma	Ventspils	Ventspils
	"Liepājas celtnieks" dzīvojamās	Siguldas iela 12
	mājas	Ugāles iela 32/2
		Lielais prospekts 33
14.	Akciju sabiedrības "Kurzemes	Aizpute	Liepājas rajons
	atslēga" apsaimniekošanā esošās	Austrumu iela 21, 27	Aizpute
	dzīvojamās mājas	Strautu iela 4, 6
		Avotu iela 4, 8, 8a, 10
		Upes iela 2

Ekonomikas ministrs G.Krasts

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 117

Rīgā (prot. nr.13 11.¤)

Par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Daugavpils psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas uzņēmums" un bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu"Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas uzņēmums"

1. Saskaņā ar likumu "Par bezpeļņas organizāciju" un likumu "Par valsts uzņēmumu" ar 1997.gada 1.aprīli reorganizēt šādus Labklājības ministrijas pārziņā esošos valsts uzņēmumus:

1.1. valsts uzņēmumu "Daugavpils Republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas" un uz tā bāzes izveidot bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Daugavpils psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas uzņēmums" (turpmāk - Daugavpils psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas valsts uzņēmums);

1.2. valsts uzņēmumu "Rīgas Republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas" un uz tā bāzes izveidot bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas uzņēmums" (turpmāk - Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas valsts uzņēmums).

2. Šī rīkojuma 1.punktā minētās bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumi ir Labklājības ministrijas pārziņā un to statūtkapitāls uz 1997.gada 1.februāri ir:

2.1. Daugavpils psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas valsts uzņēmumam - 21649 lati;

2.2. Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas valsts uzņēmumam - 18614 lati.

3. Daugavpils psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas valsts uzņēmums ir valsts uzņēmuma "Daugavpils Republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas" tiesību, pienākumu un saistību pārmantotājs.

4. Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācijas valsts uzņēmums ir valsts uzņēmuma "Rīgas Republikāniskās psihoneiroloģiskās slimnīcas ārstnieciskās ražošanas darbnīcas" tiesību, pienākumu un saistību pārmantotājs.

5. Noteikt, ka šī rīkojuma 1.punktā minēto bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu galvenie uzdevumi ir:

5.1. nodrošināt garīgi slimo personu ārstēšanu, izmantojot darba terapiju;

5.2. pēc darba terapijas kursa pabeigšanas veicināt attiecīgo personu iekārtošanu darbā šī rīkojuma 1.punktā minētajās bezpeļņas organizācijās valsts uzņēmumos;

5.3. nodarboties ar daudzprofilu ražošanu darba terapijas kursa ietvaros;

5.4. veikt uzņēmumu uzturēšanai nepieciešamo saimniecisko darbību.

6. Labklājības ministram:

6.1. apstiprināt šī rīkojuma 1.punktā minēto bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu statūtus un iecelt amatā direktorus;

6.2 reģistrēt šī rīkojuma 1.punktā minēto bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu nekustamos īpašumus zemesgrāmatā uz valsts vārda Labklājības ministrijas personā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 118

Rīgā (prot. nr.13 12.¤)

Par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Latvijas onkoloģijas centrs", bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Daugavpils onkoloģiskā slimnīca" un bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Liepājas onkoloģiskā slimnīca"

1. Saskaņā ar likumu "Par bezpeļņas organizāciju" un likumu "Par valsts uzņēmumu" ar 1997.gada 1.aprīli reorganizēt šādas Labklājības ministrijas pakļautībā esošās valsts budžeta iestādes:

1.1. Valsts onkoloģijas centra Rīgas klīniku un uz tās bāzes izveidot bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Latvijas onkoloģijas centrs" (turpmāk - Latvijas onkoloģijas centrs);

1.2. Valsts onkoloģijas centra Daugavpils onkoloģisko slimnīcu un uz tās bāzes izveidot bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Daugavpils onkoloģiskā slimnīca" (turpmāk - Daugavpils onkoloģiskā slimnīca);

1.3. Valsts onkoloģijas centra Liepājas onkoloģisko slimnīcu un uz tās bāzes izveidot bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Liepājas onkoloģiskā slimnīca" (turpmāk - Liepājas onkoloģiskā slimnīca).

2. Šī rīkojuma 1.punktā minētās bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmumi ir Labklājības ministrijas pārziņā un to statūtkapitāls uz 1997.gada 1.februāri ir:

2.1. Latvijas onkoloģijas centram - 2411035 lati, statūtkapitālu veido Valsts onkoloģijas centra Rīgas klīnikas bilancē uzskaitītie pamatlīdzekļi;

2.2. Daugavpils onkoloģiskajai slimnīcai - 456787 lati, statūtkapitālu veido Valsts onkoloģijas centra Daugavpils onkoloģiskās slimnīcas bilancē uzskaitītie pamatlīdzekļi;

2.3. Liepājas onkoloģiskajai slimnīcai - 84362 lati, statūtkapitālu veido Valsts onkoloģijas centra Liepājas onkoloģiskās slimnīcas bilancē uzskaitītie pamatlīdzekļi.

3. Latvijas onkoloģijas centrs ir reorganizējamās Valsts onkoloģijas centra Rīgas klīnikas tiesību, pienākumu un saistību pārmantotājs.

4. Daugavpils onkoloģiskā slimnīca ir reorganizējamās Valsts onkoloģijas centra Daugavpils onkoloģiskās slimnīcas tiesību, pienākumu un saistību pārmantotāja.

5. Liepājas onkoloģiskā slimnīca ir reorganizējamās Valsts onkoloģijas centra Liepājas onkoloģiskās slimnīcas tiesību, pienākumu un saistību pārmantotāja.

6. Latvijas onkoloģijas centra galvenie uzdevumi:

6.1. izpildīt valsts pasūtījumu onkoloģijā un nodrošināt onkoloģisko slimību diagnostiku, ārstēšanu un konsultatīvos pasākumus, sniegt augsti kvalificētu un specializētu medicīnisko palīdzību onkoloģiskajiem slimniekiem;

6.2. koordinēt un metodiski vadīt ar onkoloģiju saistītos jautājumus vispārējās ārstniecības iestādēs, izglītības, zinātniskajās u.c. institūcijās;

6.3. noteikt stratēģiski svarīgākos onkoloģijas pētījumu virzienus valstī, patstāvīgi un sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu zinātniskajām iestādēm veikt zinātniskos pētījumus, plānot, koordinēt un vadīt zinātnisko darbību onkoloģijā.

7. Daugavpils onkoloģiskās slimnīcas un Liepājas onkoloģiskās slimnīcas galvenie uzdevumi:

7.1. izpildīt valsts pasūtījumu onkoloģijā un nodrošināt onkoloģisko slimību diagnostiku, ārstēšanu un konsultatīvos pasākumus, sniegt augsti kvalificētu un specializētu medicīnisko palīdzību onkoloģiskajiem slimniekiem reģionā;

7.2. koordinēt un metodiski vadīt ar onkoloģiju saistītos jautājumus reģiona vispārējās ārstniecības iestādēs.

8. Labklājības ministram:

8.1. apstiprināt šī rīkojuma 1.punktā minēto bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu statūtus un iecelt amatā direktorus;

8.2. iesniegt Finansu ministrijai priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam".

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 119

Rīgā (prot. nr.13 31.¤)

Par J.Nagli

1. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 9.pantu, ievērojot valsts pilnvarnieka, kā arī ministra ierosinājumu, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, iecelt atkārtoti Jāni Nagli par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" ģenerāldirektoru.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1994.gada 12.aprīļa rīkojumu nr.156-r "Par J.Nagli" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 49.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 121

Rīgā (prot. nr.13 19.¤)

Par nekustamo īpašumu Jūrmalā, Meža prospektā 42

1. Saglabāt valsts īpašumā un nodot Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pārvaldījumā nekustamo īpašumu Jūrmalā, Meža prospektā 42 (zemesgabals nr.984F).

2. Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai pārņemt šī rīkojuma 1.punktā minēto nekustamo īpašumu no Jūrmalas pilsētas pašvaldības un noteiktā kārtībā reģistrēt to zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs R.Zīle

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr.122

Rīgā (prot. nr.12 25.¤, nr.13 23.¤)

Par līdzekļu piešķiršanu no valsts īpašuma privatizācijas fonda

1. Ekonomikas ministrijai līdz 1997.gada 15.martam pārskaitīt no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem Latvijas Hipotēku un zemes bankai hipotekārās aizdevumu sistēmas attīstības stimulēšanai 500000 latu (attiecīgie līdzekļi minētajiem mērķiem tika paredzēti Ministru kabineta 1996.gada 26.aprīļa rīkojumā nr.138 "Par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmu 1996.gadam", bet netika pārskaitīti).

2. Noteikt, ka šī rīkojuma 1.punktā minētie līdzekļi izmantojami, lai segtu Latvijas Hipotēku un zemes bankas izdevumus, kas radušies 1996.gadā, nodrošinot visā valsts teritorijā bankas pārstāvniecību sekmīgu hipotekārās aizdevumu sistēmas darbību.

3. Ekonomikas ministrijai iekļaut šī rīkojuma 1.punktā minētos līdzekļus valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmas 1997.gadam projektā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministrs G.Krasts

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 12.martā Rīkojums nr. 123

Rīgā (prot. nr.13 24.¤)

Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 22.aprīļa noteikumu nr.116 "Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums" 4.punktu pieņemt Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un piešķirt Ministru kabineta Atzinības rakstu Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas ārstei Ausmai Paļakavskai.

2. Noteikt, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu A.Paļakavskai pasniedz veselības valsts ministrs J.Viņķelis.

Ministru prezidents A.Šķēle

Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 13.martā Rīkojums nr. 124

Rīgā (prot. nr.13 20.¤)

Par nekustamo īpašumu "Linrūpnieki" Limbažu rajona Staiceles pilsētas lauku teritorijā

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" 2. un 34.pantu nodot bez atlīdzības Staiceles pilsētas pašvaldības īpašumā nekustamo īpašumu "Linrūpnieki" Limbažu rajona Staiceles pilsētas lauku teritorijā (zemes kadastra nr. 66370080012), kas reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs R.Zīle

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 13.martā Rīkojums nr. 125

Rīgā (prot. nr.13 21.¤)

Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu

1. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību" 2. un 3.pantu Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai pārdot atklātā izsolē šī rīkojuma 1.pielikumā minētos nekustamos īpašumus, kas reģistrēti zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā. Attiecīgos zemes gabalus pārdot par tirgus cenu, bet tā nedrīkst būt zemāka par zemes gabalu kadastrālo vērtību (zemes gabalu robežas norādītas šī rīkojuma 2.-7.pielikumā). Attiecīgās ēkas pārdot par tirgus cenu, bet tā nedrīkst būt zemāka par ēku inventarizācijas vērtību.

2. Līgumu par šī rīkojuma 1.punktā minēto nekustamo īpašumu pārdošanu slēdz Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors J.Motte.

3. Līgumā paredzēt, ka pircējs samaksu par ēkām veic latos, bet samaksu par zemi 50 procentu apmērā veic īpašuma kompensācijas sertifikātos un 50 procentu apmērā - latos.

4. Naudas līdzekļus pēc pārdošanas izdevumu segšanas ieskaitīt valsts budžetā.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1995.gada 28.februāra rīkojumu nr.88 "Par nekustamo īpašumu Rīgā, Lāčplēša ielā 116" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 36.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs R.Zīle

1.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 13.marta rīkojumam nr.125

Nekustamo īpašumu saraksts

Nr.	Objekta nosaukums	Zemes	Zemes kadastra	Adrese
p.k.		platība	nr.
		(m2)
1.	Piecstāvu administratīvā ēka	1802	01000620098	Rīga Balasta dambis 1
2.	Administratīvā ēka	1431	01000100062	Rīga
				Citadeles iela 7, 43.korp.
3.	Divas sešstāvu un viena	1652	01000430050	Rīga Lāčplēša iela 116
	četrstāvu ēka
4.	Divstāvu ēka	1781	01001200083	Rīga Mazsalacas iela 17
5.	Divstāvu ēka	1719	01000940172	Rīga Meža prospekts 40
6.	Divstāvu ēka	496	17000330067	Liepāja K.Zāles laukums 3

Finansu ministrs R.Zīle

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 13.martā Rīkojums nr. 126

Rīgā (prot. nr.13 28.¤)

Grozījums Ministru kabineta 1997.gada 20.februāra rīkojumā nr.77 "Par pašvaldību, pašvaldību budžeta iestāžu un pašvaldību uzņēmumu debitoru parādu sakārtošanu un ilgtermiņa kredītsaistību daļēju dzēšanu privatizējamajai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas gāze""

Izdarīt Ministru kabineta 1997.gada 20.februāra rīkojumā nr.77 "Par pašvaldību, pašvaldību budžeta iestāžu un pašvaldību uzņēmumu debitoru parādu sakārtošanu un ilgtermiņa kredītsaistību daļēju dzēšanu privatizējamajai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas gāze"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 65.nr.) grozījumu un izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Valsts kasei, pamatojoties uz aktiem par norēķinu savstarpēju salīdzināšanu, līdz 1997.gada 1.aprīlim pārslēgt ar pašvaldībām, pašvaldību budžeta iestādēm un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) saskaņā ar Valsts kasei nosūtīto sarakstu līgumus par to parādu saistību (pēc stāvokļa uz 1996.gada 31.decembri) pārņemšanu attiecībā uz privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvijas gāze"."

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs R.Zīle

---

Latvijas Republikas Ministru prezidents

1997.gada 13.martā Rīkojums nr. 77

Rīgā

Par G.Krasta komandējumu

1. Atļaut ekonomikas ministram G.Krastam doties komandējumā uz Briseli 1997.gada 13.martā.

2. Noteikt, ka ekonomikas ministra pienākumus minētajā laikā pildīs satiksmes ministrs V.Krištopans.

Ministru prezidents A.Šķēle