Saeimas 10. marta ārkārtas sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 72.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt ārkārtas sēdē apstiprināto darba kārtību. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis, strādājam ar dokumentu. 17.pants. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). 17.pantā deputātu priekšlikumu nav, bet Juridiskā komisija ir izdarījusi vienu redakcionālu labojumu, panta otrā daļā teksts ir iestrādāts tā, kā tas ir arī pirmajā daļā, vārdu “var palielināt”... vārdkopas “var palielināt” vietā ierakstīts vārds “palielina”, kā jau teicu, tāpat kā pirmajā daļā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Kaksītis. Tā nav 17.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Tas ir jūsu priekšlikums, Leiškalna kungs, vai vēlaties par to runāt?

J.Kaksītis. Tas nav... Es atvainojos, esmu vainīgs, es sāku runāt par otru priekšlikumu, vajadzēja runāt par pirmo. Tātad, godājamie kolēģi, es vēlreiz atvainojos! Ir deputāta Leiškalna priekšlikums — 17.pantu izstrādāt tādā redakcijā, kādā šis teksts ir otrā ailē. Tātad runa ir par ko — 17.panta pamatdoma ir sekojoša, ka palielināt apdrošināšanas prēmiju apmērus gadījumos, ja transportlīdzekļa vadītāji ar šo transportlīdzekli, pirmkārt, vai nu noteiktā laika periodā ir izraisījuši avāriju, vai ja viņi satiksmes līdzekli ir vadījuši alkohola reibuma, narkotisko, psihotropo vielu vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Atšķirībā no trešajā lasījumā pieņemtā teksta deputāts Leiškalns liek priekšā palielināt šo nelabvēlīgo seku sankciju, ja to tā var nosaukt, par 400% gadījumos, kad ir izraisīti divi vai vairāki satiksmes negadījumi, vai šajā laikā ir vadīts transportlīdzeklis alkoholisku dzērienu, narkotisko, psihotropo un citu apreibinošo vielu iespaidā. Tā ir otrā daļa, un trešā daļa par 500%, ja ir bijis šāds gadījums, kad ir gan satiksmes negadījums, gan vadīšana apreibušā stāvoklī. Kādēļ Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu? Priekšlikumu neatbalstīja šādu iemeslu dēļ — es kā cilvēks arī piekrītu tam, ka ir jāvēršas pret tiem satiksmes līdzekļu vadītājiem, kuri vai nu bieži vien izraisa satiksmes ceļu negadījumus, vai vada transportlīdzekli šādā te reibuma stāvoklī. Taču, mūsuprāt, palielinot tik būtiski, kā liek priekšā kolēģis Leiškalns, var arī sasniegt pretējo efektu, kad ir nelabvēlīgās sekas tik augstas, ka ir vēlme tās apiet vai kaut kādā veidā no tām izvairīties. Piemēram, ja matemātiski salīdzina vai runā par trešo daļu, kur piedāvāti ir 500%, pareizinot to ar 31, vieglā atomobiļu vadīšanas gadījumā tas ir jau 150 latu. (No zāles deputāts Leiškalns: “124.”) Mani labo — ir 124, varbūt es kļūdījos matemātiski, bet šī summa arī, kas pārsniedz 120 latus, tā vairākkārt pārsniedz, protams, to apdrošināšanas summu, un reizēm tā būs lielāka varbūt kā pati transportlīdzekļa vērtība. Līdz ar to šādos gadījumos, mūsuprāt, var rasties ļoti liela vēlme daudziem izvairīties gan no apdrošināšanas, gan citā veidā apiet šīs nelabvēlīgās sekas.

Nākamais. Deputāts Leiškalns liek priekšā gan pēdējo, gan pirmspēdējo gadu. Tātad, ja runa ir par pirmspēdējo, tad 1.septembris, 1998.gads, vai šodienas likumā tas būtu jāiestrādā, apšaubāmi.

Nākamais. Ļoti apšaubāma ir tāda situācija, kad, teiksim, trīs ceļu satiksmes negadījumi, varbūt par desmit, katrā ziņā vairāk nekā divi ir līdzvērtīgi vienreizējai vadīšanai alkohola reibuma stāvoklī. Vai pat vadīšana... tas nebūt nav jāattaisno vai kaut kādā veidā jāmazina šī bīstamība, bet tomēr kam ir lielāka bīstamība? Reālam satiksmes ceļu negadījumam vai atrašanās pie stūres. Reālām sekām, kuras var būt ļoti dažādas — no vairāk nekā 10 latu zaudējuma vai kaitējuma līdz pat tūkstošiem, un savukārt arī šis alkohola reibums var būt ļoti dažāds, tikai pārsniedzot nedaudz pieļauto promiļu skaitu. Tādēļ ņemot vērā, ka 17.pantā arī ir paredzētas šīs nelabvēlīgās sekas — 200% apmērā, ja pēdējos 12 mēnešos ir izraisīts satiksmes negadījums, un 300%, ja ir negadījums, un šis negadījums ir saistīts ar atrašanos alkoholiskā reibumā, lūk, šo apsvērumu dēļ Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Arī es lielos vilcienos piekrītu Kaksīša kungam, jo šobrīd situācijā, kad apdrošināšana tiek noteikta no automobiļa un tiek noteikta par atbildības sekām, ir ļoti grūti izvairīties no dažādām falsifikācijām, ko šeit jau minēja Kaksīša kungs. Tāpat ļoti smags ir jautājums par to, vai īpašumtiesīgais lietotājs, teiksim, autobāzes direktors vai autobāze kā uzņēmums, ir atbildīgs par dzērājiem šoferiem, nu, manuprāt, šāda atbildība, tā kā automobilis ir paaugstinātas bīstamības objekts, pastāv. Es varbūt gribu minēt dažus skaitļus. Tātad pagājušajā gadā Latvijas Republikā ir notikušas 13 656 avārijas, un no tām 15% ir izraisītas dzērumā, bojā gājuši ir 550 cilvēki, kopskaitlis dzērumā — tas ir 23%, vai dzērāji ir nogalinājuši, pēc mana uzskata, noslepkavojuši, 124 cilvēkus. Šeit es gribētu piebilst, ka mūsu sabiedrībā atšķirībā no daudzām citām valstīm sods par slepkavību ar automašīnu dzērumā parasti ir maigs, un pat ir daudz diskutēts presē, es nesaku, ka ļoti jāsoda cilvēki, kam skaidrā gadījusies nelaime un viņiem ir iznācis — ritenis nokritis, tur kādu nobraucis, bet dzērums, manuprāt, braukšana dzērumā pie stūres, negadījumi ar bojā gājušiem vai katastrofa padara jau par slepkavību. Ievainoti pagājušā gadā kopā ir 4324 cilvēki, no tiem dzērāju izraisītās avārijās ievainoti 1076 cilvēki jeb 25%. Ja kāda persona ir gājusi bojā, tad pēc mūsu trešajā lasījumā atpakaļ atdotā likuma izmaksa uz šo bojā gājušo būtu apmēram tāda: atlīdzība par paša dzīvību bija 2000 latu, bēru izdevumi līdz 500 latiem, atlīdzība apgādājamiem 500 latu ik gadu līdz 18 gadu vecumam, un izmaksas apgādājamiem no pensiju fonda ir 250—500 latu gadā, tās ir diezgan ievērojamas summas, ņemot vērā, ka šis, patiesībā slepkava, apdrošināšanā gadā ir iemaksājis tikai 31 latu. Es pilnīgi piekrītu Kaksīša kunga iebildumiem, es pilnīgi piekrītu, ka ļoti grūti, piemēram, likums nepasaka, kas notiek ar personu, kas izdarījusi šo slepkavību vai sagandējusi dzīvi, padarījusi par kropli kādu cilvēku, gadījumā ja viņš attiecīgo transporta līdzekli pārdod, tā vietā iegādājas citu, šīs problēmas diemžēl ar šo likumu nevar atrisināt, tāpēc es gan aicinu balsot, bet aicinu jūs iedziļināties situācijā un neuzstāju uz to, lai jūs balsotu par. Man ir tiešām grūti pieņemt, jo viss tas, ko teica Juridiskās komisijas vadītājs Kaksīša kungs, arī ir tāpat taisnība kā viss, ko teicu es šajā sakarā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šoreiz ir tas retais gadījums, ka frakcija “Latvijai” atbalsta frakcijas “Latvijas ceļš” deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Es piekrītu, ka nevajag sodīt to, kas braucis auto dzērumā, ar nāvessodu, kā tas paredzēts dažā labā musulmaņu zemē, bet, ka viņam uzliek nākamajā apdrošināšas reizē krietni palielinātu apdrošināšanas piemaksu, tas nu būtu noteikti vajadzīgs, un te nu jāatbalsta noteikti Kārlis Leiškalns. Mums jāapzinās, ka šīs apdrošināšanas iemaksas būtībā ir jauns nodokļa veids, jo tās ir obligātas. Tas nozīmē, ka šo naudu vajadzēs noteikti izmaksāt, no mūsu kabatas izņemt un par šo naudu, ko tie 1500 ierēdņi, kas apkalpos šo apdrošināšanu, saņems, tas būs no mūsu kabatas, kopumā sastādot apmēram 3 miljonus latu, kā jau es teicu, kurus varētu ieguldīt tautas saimniecībā daudz racionālāk. Un, ja mēs nepieņemam vēl šādu priekšlikumu, ko izvirza Kārlis Leiškalns, tad jau vispār ir maz jēgas, kāpēc tā apdrošināšana ir, pat ja nevar šādā veidā mazlietiņ palielināt to samaksu par to atbildību, ko viņš grasās, tā teikt, pārkāpt, lietojot alkoholu, braucot alkohola reibumā un tā tālāk. Es te gribu vēlreiz pieminēt to ķengursitēju, kurš vienkārši jutās atvieglots, ka viņš varēs izdarīt avāriju pēc avārijas, un kā pēc vecā varianta, tikai saņemt no apdrošināšanas puses tikai tādu sodu, ka divreiz viņam palielinās apdrošināšanas iemaksu jeb prēmiju. Un ir tāds paradokss, ko jūs neesat pamanījuši, proti, cilvēki kļūst bezatbildīgāki šādā apdrošināšanas gadījumā, jo viņiem nebūs vairs jāmaksā no savas kabatas, un tā tālākā piedzīšana, starp citu, ir diezgan problemātiska. Un ka tas nav mans izdomājums, liecina fakti Igaunijā, kur pēc šī likuma pieņemšanas nelaimes gadījumu skaits ir palielinājies. Statistika to rāda. Tātad mēs ejam, ziedojot no tautas maciņiem atkal miljonus, ejam uz tādu sistēmu, kas palielina haosu. Es uzsveru — palielina haosu! Jo pietiek jau mums avāriju. Ja mēs ar šādu likumprojektu vēl tās palielinām, nu vai tad tā nav iešanu uz haosu?!

Tāpēc es lūdzu vismaz, ja tādu likumu acīmredzot izbīdīs cauri, jums ir dota komanda, valdošajām frakcijām ir dota komanda — pieņemt noteikti, apkalpot šīs apdrošināšanas sabiedrības, nodrošināt tām pienācīgu peļņu, tad vismaz šinī punktā lūdzu nobalsosim, lai vismaz kaut cik ierobežotu tos braucējus, kuriem, kā saka, jūra ir līdz ceļiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es aicinātu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumus, jo uzskatu tos par ļoti loģiskiem un pamatotiem, tāpēc ka tie ir diferencēti atkarībā no potenciālo iespēju pakāpes, kādā atrodas dažādi šoferi. Mēs visi esam, nu lielākā daļa no mums, braukuši ar automašīnu, mums ir tiesības, un mēs zinām, ka uz ceļiem neviens mēs neesam pasargāts no iespējas nokļūt avārijas situācijā vai pat izraisīt avāriju. Un viena lieta ir, ja cilvēks to izraisa tehnisku negadījumu vai citu iemeslu dēļ, un otra lieta, ka viņš ir apreibinājies vienalga ar ko, bet viņš ir apreibinājies. Jebkurš apreibinājies autovadītājs ir potenciāls slepkava, tas ir vispār atzīts, un par to nav jādiskutē.

Tāpēc šajā sakarībā ir jādiferencē šī te atbildības pakāpe atkarībā no nodarītāja potenciālās bīstamības. Leiškalna kungs minēja, ka 1995. gadā 15% reibumā ir izraisījuši avārijas. Man par 1996. gadu diemžēl datu vēl nav. Bet man ir uz 1996. gada 1. janvāri, un tur ir teikts, ka 34% no visiem ceļu negadījumiem ir izraisīti reibumā. Un šeit mēs dzirdējām, ka vairāk nekā tūkstotis cilvēku ir aizgājuši bojā vai sakropļoti tikai tādēļ, ka kādam patīk alkohola reibumā pabraukāties pa ceļiem ar savu automašīnu. Šeit noteikti tas ir jāņem vērā, un šeit katram autovadītājam pastāv izvēles iespējas, un viņam ir izvēle — vai nu nedzert un braukt skaidrā pie stūres, vai arī dzert un pēc tam pie nākošās apdrošināšanās attiecīgi maksāt trīskārt, četrkārt vairāk, nekā tas ir normālam cilvēkam, kas nav pie stūres bijis reibumā. Lūk, šāda iespēja pastāv, un šādu iespēju tad arī ir iespējams katram autovadītājam izvēlēties.

Mani nekādā gadījumā nepārliecina Kaksīša kunga kā atbildīgās komisijas pārstāvja argumentācija. Es, Kaksīša kungs, to pat nenosauktu par argumentāciu par labu tam apstāklim, ka, lūk, šādi dzērāji būtu jāsaudzē kaut kādā veidā, kā jūs teicāt, nelabvēlīgo seku potenciālās iestāšanās dēļ. Es tiešām nesaprotu jūsu argumentāciju, kādas šeit varētu būt nelabvēlīgās sekas. Tā ideja ir lieliska, tā ideja strādā pret dzeršanas nelaimi mūsu tautā un it īpaši pret potenciālajām slepkavām, kādi ir dzērāji pie stūres uz mūsu autoceļiem.

Un Leiškalna kungs laikam savā runā pielaida mazu niansi, mazu neprecizitāti, tāpēc es īpaši apskatīju šo te 17. panta redakciju un konstatēju, ka tur nebūt nav teikts, ka pēc pārdošanas, attiecīgā auto pārdošanas un nākošā nopirkšanas un to nākošo apdrošinot vairs nebūtu saistīgs šis 17. pants. Nebūt ne! Tur ir teikts, ka pie nākošās apdrošināšanas, un no šī panta izriet, ka neatkarīgi no tā, kādu transporta līdzekli viņš apdrošina, vai to iepriekšējo, vai kādu nākošo nopirkto. Tā ka šeit viss ir kārtībā, un šīs sankcijas ir ļoti, ļoti atbalstāmas. Tādēļ aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, man ļot iepatikās arī Mauliņa kunga ideja. Un patiešām vajadzētu nopietni padomāt, vai apdrošināšanas firmām nebūtu jācērt galvas cienījamajiem auto vadītājiem, kas atļautos alkohola reibumā braukt ar mašīnu. (No zāles deputāts Leiškalns: “Nevajag dzert!”) Tā būtu patiešām svaiga vēsma mūsu likumdošanas iniciatīvā, un tas būtu patiešām interesanti, mēs varbūt arī savā veidā gan tuvotos musulmaņu valstīm, varētu vēl paprasīt arī to, lai auto apdrošināšanas firmu pārstāvji nomētātu autovadītājus ar akmeņiem. Tas būtu, teiksim, vēl pilnvērtīgs sasniegums.

Protams, es varu saprast, ka Liepas kungs, nebūdams jurists, jau nav lasījis, teiksim, ceļu satiksmes noteikumus un arī Kriminālkodeksu, kurā jau iestājas noteikta atbildība, it sevišķi, ja gada laikā autovadītāju otro reizi noķer, reibumā vadot mašīnu, var pat ierosināt krimināllietu. Protams, mēs papildus varam vēl uzlikt arī naudas spaidus, bet vai tas būs jautājuma atrisinājums? Un arī talantīgam, jaunam juristam, studentam Leiškalna kungam man gribas pateikt lielu pateicību, bet man rodas pavisam cits jautājums — ko darīt tad ar kompleksiem līgumiem, kas arī šeit ir iekļauti? Ko darīt ar tiem zemniekiem? Tātad, Leiškalna kungs, ja zemnieks, iedzēris bairīti, brauks ar savu kombainu un kaut kas, nedod Dievs... iebrauks stabā, tātad visi pieci kombaini vai, nedod Dievs, vēl vairāk mašīnu tiks apliktas ar 200%, vai kā jūs prasāt, pat 500% papildmaksu. Protams, tikai es neņemos spriest, kā zemnieks Leiškalns, ja paralēli brauks ar savu sūdu vāģi kaut kur, ja netīšām gadīsies pēc kādas prezentācijas, ka tikai negadās ļoti lielu naudu maksāt... Un es šinī gadījumā uzskatu, ka ne šinī likumā ir jābūt šīm normām. Ir priekš tam gan ceļu satiksmes noteikumi, gan arī Kriminālkodekss un Administratīvais kodekss. Bet pārvērst visus likumus kaut kādā soda sankciju veidolā, nu tad es patiešām saku, ka vajag atbalstīt un lūgt, lai “Latvijai” iesniedz savu priekšlikumu par nomētāšanu ar akmeņiem un galvu ciršanu.

Bet šinī gadījumā jāatstāj šie diferencētie priekšlikumi, ko izdarīja un atstāja Juridiskā komisija, un nevajadzētu atbalstīt šos tādus savā veidā īpatnējos priekšlikumus, ko šinī gadījumā izdara students Leiškalns, kurš bieži vien kļūdās ar saviem projektiem.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es gribu tikai ātri un īsi pateikt, ka šeit nav runa par soda sankcijām, un tas nebūt nav sods. Tā ir lielāka apjoma dalība riska grupām, un mums jāteic, ka dzērāji šajā gadījumā ir riska grupas, jo izmaksas no dzērāju izdarītajiem zaudējumiem ir jāsedz solidāri visiem automobiļu īpašniekiem. Te ir... te galīgi nav runa par soda sankcijām, soda citi likumi. Tas ir... vienkārši riska grupām palielina iemaksas, jo viņu nodarītie kaitējumi nekad nebūs nosedzami ar viņu izdarītajām iemaksām... Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš — otro reizi.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Man ir lūgums, tā kā te iznāca strīdi, balsot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, par 17. pantu pa daļām atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis (DPS). Acīmredzot ir jārunā par to, ka, izsakot vienu vai otru argumentu, tomēr ir jāskatās likumprojekts vai likums kontekstā. Nu kaut vai Liepas kungs, noraidot manus argumentus, izteica savus... Nu, Liepas kungs, nav taču tā, ka mainās īpašnieks un vecie noteikumi paliek. Nu nav taču tā. 17. pants to neparedz. 17. pants saka, ka jāsasaista īpašnieks, tiesīgais lietotājs un izraisītais transporta līdzeklis. Un, ja viens vai otrs mainās, tad šīs nelabvēlīgās sekas arī mainās. Nenāk tās līdzi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, kas ierakstīts 40. pantā. Leiškalna kungs teica par to, ka jāmaksā. 40. pants paredz solidāru... nevis solidāru, bet regresa prasību, tātad ir iespējams vērsties ar regresa prasību pret šīm personām.

Treškārt. Par uzņēmumiem piederošajiem transporta līdzekļiem. Tas ir jāskata acīmredzami kontekstā ar Civillikuma 1782. pantu, kur ir paredzēts, ka, ja nepiegriež vajadzīgo uzmanību, izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus, nepārliecinās vispirms par viņu spējām, tad zaudējumi ir atlīdzināmi, kas nodarīti šim uzņēmumam vai trešajām personām. Tātad arī tas ir jau iepriekš likumā regulēts.

Un vēl par šo priekšlikumu. Šis priekšlikums, gribot vai negribot, ir, no vienas puses, bargāks pret alkohola lietotājiem un satiksmes negadījumu izraisītājiem, bet, no otras puses, tas ir mīkstāks, jo 17. panta 1. daļa paredz kategorisku prasību — palielina... Leiškalna kunga iesniegtais ir — var palielināt. Tātad var arī nepalielināt. Pirms balsošanas tātad arī izšķirieties, kur tad šeit šī prasība ir kategoriskāka un kur tā ir mīkstāka ar izvēles tiesībām.

Un bez tam vēl otrs. Šajā priekšlikumā ir pieminēts kalendārais gads. Ja iziet no šī kritērija, tad kalendārais gads nav saistīts pārējos likuma pantos, tur ir runa par kārtējo gadu, tātad... vai kārtējo laika periodu, uz kuru ir noslēgts šis līgums, bet nav runa par kalendāro gadu, kā liek priekšā Leiškalna kungs.

Tādēļ saprotiet mani pareizi, es neesmu pret šīm nelabvēlīgajām sekām attiecībā pret cilvēkiem, kas ļaunprātīgi pārkāpj gan noteikumus, gan arī vada transporta līdzekli alkohola reibuma stāvoklī, bet manā skatījumā šādā redakcijā tas nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Deputāts Mauliņš ierosināja balsot Leiškalna kunga priekšlikumu pa daļām. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo deputāta Mauliņa priekšlikumu? Ir iebildumi. Balsojam. Tātad izlemsim jautājumu, vai balsot Leiškalna kunga priekšlikumu pa daļām. Lūdzu, zvanu un balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt, attieksmi pret Mauliņa kunga priekšlikumu! Lūdzu, rezultātu! Par — 14, pret — 31, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tad balsojam šo priekšlikumu kopumā. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsošanas režīmu! Un, lūdzu, deputātus izteikt savu attieksmi par deputāta Leiškalna priekšlikumu — izteikt 17. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu, rezultātu! Par — 14, pret — 21, atturas — 23. Nav pieņemts.

J.Kaksītis. 17. panta 2. daļa. Tātad atbilstoši tam, ka pirmajā daļā ir noteikts, ka palielina līdz attiecīgajam procentam, arī 2. daļā šai redakcijai vajadzētu būt konsekventai. Palielina līdz 300%. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu — aizstāt vārdus “var palielināt” ar vārdu “palielina”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu 17. panta 2. daļā? Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Kaksītis. 18. pants. Apdrošinātāja atbildības limiti. Par šo pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Es centīšos tos raksturot. Tie ir otrajā ailē. Trešajā ailē ir Juridiskās komisijas atzinums, un ceturtajā — redakcija, kādu 18.pantam piedāvā Juridiskā komisija.

Tātad vispirms par 18.panta pirmo daļu ir deputātu Vītola un Jurdža priekšlikumi. Deputāta Vītola priekšlikums ir, ka apdrošinātāji atbilstoši obligātās apdrošināšanas līgumiem sedz zaudējumus līdz Ministru kabineta noteikto atbildības limitu apmēriem, bet deputāta Jurdža priekšlikums ir — 18.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “bet ne vairāk” un pēc vārda “zaudējumus” teikumā iestrādāt “tie tiek novērtēti šādos gadījumos”. Ja paskatās tālāk deputāta Jurdža priekšlikumu, tad faktiski tas... Komisija gan ir uzrādījusi, ka tas ir noraidīts, bet varētu pat teikt, ka tas ir daļēji atbalstīts. Jo deputāts Jurdžs liek priekšā neiebalsot. Paredzēts gan šā panta attiecīgos punktos apdrošinātāja atbildības limitus noteiktos gadījumos, atsakoties no konkrētām summām. Jo tas ir redzams arī viņa pārējos priekšlikumos, un faktiski Juridiskā komisija ir piekritusi, bet nedaudz varbūt citādā izklāstā, nekā tas ir Jurdža kunga priekšlikumā. Tātad, es jau teicu, ka Jurdža kungs, neparedzot konkrētas summas latos, paredz, lai katrā pirmajā daļā būtu apakšpunktos noteikti tie atlīdzinājumu veidi, kas ir sakarā ar cietušās personas ārstēšanos vai darba spēju paliekošu zaudējumu un tā tālāk.

Juridiskā komisija, apspriežot šos priekšlikumus, atzina, ka piekrīt deputāta Vītola priekšlikumam, un 18.panta pirmajā daļa tā arī ir iestrādāts šajā likumprojektā, ka apdrošinātāji atbilstoši obligātās apdrošināšanas līgumiem sedz zaudējumus tādā apmērā, kādus tos būs noteicis Ministru kabinets.

Un otrā daļa ir praktiski identiska jau agrāk pieņemtajai. Ja zaudējumi pārsniedz noteikto atbildības limitu, zaudējuma daļu, kas to pārsniedz, cietušais var pieprasīt saskaņā ar Civillikumu. Tātad, iestrādājot šo 18.panta redakciju, nav atbalstīts, bet es pat teiktu — daļēji atbalstīts ir Jurdža kunga pirmais priekšlikums, bet nav atbalstīts 10.priekšlikums, kur viņš paredz, ka otrajā daļā apmērus nosaka Ministru kabinets. Un nav atbalstīts arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — noteikts, ka 18.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus... Es kļūdījos, 3.punktā “bet ne mazāk kā 200 latu gadā katrai bojā gājušā apgādājamai personai”. Tas ir kontekstā ar jau iepriekš pieņemto 15.pantu. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju 18.pantam.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paldies! Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tātad, kolēģi, vispirms tā. Vai kādam ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par visiem izteiktajiem priekšlikumiem, kas izteikti sakarā ar 18.pantu? Komisija savu viedokli ir izklāstījusi. Tas ir redzams iestrādātajā likumprojekta panta redakcijā. Deputāts Bekasovs. Piedodiet, Golubovs. Atvainojiet! Frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

A.Golubovs (SPL). Man ir iebildumi pret to, ka tieši Ministru kabinets izstrādās noteikumus par limitiem, kurus izmaksās tiem, kas bija apdrošinājušies. Es uzskatu, ka tieši mēs — likumdevēji, tieši mums vajag nosaukt tos limitus un tieši šajā likumā. Bet nevis Ministru kabineta kaut kādos noteikumos, kuru pašreiz vēl nav. Tāpēc es esmu pret to.

Sēdes vadītājs . Paldies! Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es arī esmu pret pieņemtiem Vītola priekšlikumiem. Jo mēs tad skaidri redzēsim, ka Ministru kabineta kaut kāds ierēdnis... Mēs zinām, kā sagatavo Ministru kabinetā lēmumus. Kaut kāds ierēdnis sagatavos projektu, cik augsti būs šie izmaksas limiti. Un tad nu atkal pacelsies jautājums — kādas viņam ir saites ar tiem apdrošinātajiem, kuru intereses viņš ievēros. Un tajā pašā laikā ir lielas bažas, ka pārējie priekšlikumi, cik es saprotu, tiks noraidīti, kas šeit ir ļoti sakarīgi. Piemēram, tāds priekšlikums, ka jāpaaugstina ir izmaksas apgādājamiem, ja apgādājamo ir vairāk. Šeit ir paredzēts tikai 500 latu. Bet ja to apgādājamo, teiksim, ir trīs, četri vai vairāk? Kāpēc gan nevarētu pieņemt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — noteikt, ka maksimālā izmaksa par katru apgādājamo būtu vismaz 200 lati gadā. Tā ir ļoti nožēlojama summa. Jo kā tad īstenībā ir? Izbrauc lepns autiņš uz ceļa. Tam nedrīkst pieskarties. Ja ir lēta mašīna, tam izmaksās tikai tās vērtību. Tas nozīmē, vienai otrai vecai mašīnai vērtība ir, kā mēs zinām — 100, 200 latu. Lepnais autiņš tiek apdrošināts par vienādu iemaksu. Tas vājais, jāsaka, lētā auto īpašnieks maksā tādu pašu iemaksu jeb prēmiju tam apdrošinātājam. Bet tas lepnais auto saņems līdz 3000 apdrošināšanas izmaksu. Bet tas lētais saņems tikai vērtību — 200 vai 300 latu. Tajā pašā laikā, ja izbrauc vērtīgs cilvēks uz ceļa, kurš apgādā trīs, četrus, varbūt piecus bērnus, manuprāt, lielāko vērtību valstī, tas nesaņems vairāk par 500, kaut arī tā cilvēka vērtība, kas to dara, ja viņš ir gājis bojā, ir daudzkārt lielāka. Kāpēc šāda netaisnība? Vienā vietā mēs dārgo labāk apmaksājam, nodrošinām, otrā gadījumā nenodrošinām to, kam patiešām ir liela vērtība.

Tāpēc es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu vajag pieņemt un tad skatīties par pārējo, jo nodot to Ministru kabineta rīcībā, visu to,tas tikai izraisīs korupciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jāsaka, ka es jau komisijas sēdē balsoju pret priekšlikumu — atdot visas atlīdzību lietas Ministru kabineta ziņā. Jo tādā gadījumā mēs pilnīgi varam atstāt bez nepieciešamā atbalsta cietušos, kuru dēļ galu galā šis viss likums tiek radīts. Jo tas taču tiek radīts nevis apdrošināšanas sabiedrību dēļ, nevis Ministru kabineta dēļ, bet lai nodrošinātu cietušos. Un, ja mēs to pilnīgi noņemam, tad tas ir apdraudējums. Visi teiks, ka mēs esam rūpējušies tikai par mašīnu īpašniekiem, bet neesam rūpējušies par cietušajiem. Nu toreiz tas jautājums, tomēr vairums nobalsoja, un es biju arī klāt un nobalsoju. Kāpēc? Tāpēc, ka bija šaubas, kā mēs nobalsosim par apdrošināšanas iemaksu apmēriem. Vai mēs noraidīsim valdības priekšlikumus, vai, pareizāk sakot tos, kas bija izteikti valdības priekšlikumā no Finansu ministrijas, vai mēs tos pieņemsim. Mēs esam jau pieņēmuši šos priekšlikumus, un tāpēc es domāju, ka mēs varam tad saglabāt tos prēmiju apmērus, kas mums bija, jo šie iemaksu apmēri ir atbilstoši tiem maksājumiem. Tie ir saskaņoti ar maksājumiem. Tā mums vismaz izstrādāja. Es atturētos tos paaugstināt tagad, jo tad atkal varētu rasties šī disonanse, bet katrā ziņā saglabāt mēs to varētu pilnīgi, ko mēs esam nobalsojuši iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs . Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (DPS). Es lūdzu balsojumu. Atbilstoši Kārtības rullim ir balsojami priekšlikumi. Deputāti izteica savus iebildumus pret Juridiskās komisijas viedokli. Tas formulēts 18.panta ceturtajā ailē. Ja iesniedzēji uztur savus priekšlikumus, tad tie ir balsojami.

Sēdes vadītājs . Vai iesniedzēji pieprasa balsojumu katrs par savu iesniegumu? (No zāles deputāts R.Jurdžs: “Neuztur.”) Jurdža kungs to neuztur. Pārējie arī neuztur. Balsojam par Juridiskās komisijas slēdzienu par izteiktajiem priekšlikumiem 18.pantā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 18.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 15, atturas — 6. Pieņemts.

J.Kaksītis. 19.pantā ir deputāta Bāna priekšlikums. Priekšlikuma būtība tāda — aizstāt... Respektīvi, priekšlikuma būtība ir sekojoša — atbildība par reģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, tas ir, liek priekšā izmaiņu virsrakstā, un runa tātad būtu par to, ka atbildība iestājas tikai par jau reģistrētu transporta līdzekli. Kā jūs atceraties, šis jautājums faktiski trešo reizi tiek nodots apspriešanā, un runa ir par to, vai tad arī pirms reģistrācijas varētu būt situācija, kurā iestājas atbildība par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē. Faktiski Saeima jau ir izteikusi savu domu, ka arī pirms reģistrēšanas, tādēļ arī Juridiskā komisija šeit savā atzinumā neatbalsta deputāta Bāna priekšlikumu, bet gan liek priekšā izlabot kļūdu — vārda “vadītāja” vietā lietot vārdu “īpašnieka”. Juridiskās komisijas viedoklis ir 4.ailē, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 19.panta nosaukumu — “Atbildība par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta”. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis . 25.pants. 25.pantā ir deputāta Vītola priekšlikums — to izslēgt, bet es redzu, ka viņš liek mums zināt, ka viņš noņem priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vītols savu priekšlikumu noņem. Paldies!

J.Kaksītis . Par 26.pantu. Arī šeit ir deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Arī to viņš noņem.

J.Kaksītis . Un šeit arī ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — papildināt panta ceturto daļu pēc vārda “pensijā” ar vārdiem “bet ne mazāk kā 200 latu gadā katra bojāgājušā apgādājamai personai”. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi, un sakarā ar jau pieņemto 18.pantu šis priekšlikums faktiski, es uzskatu, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst. Ejam tālāk!

J.Kaksītis. 34.pants. 34.pantā ir deputāta Bāna priekšlikums — izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Būtība ir tāda, ka deputāts Bāns liek priekšā izslēgt pēdējo teikumu no šā 1.punkta, un tas teikums skan šādi: “Tādi zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ.” Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, un es domāju, ka arī pēc būtības nevajadzētu šeit būt nekādām šaubām par šā teikuma vajadzību, jo tas, ja jau ir norādīts šajā pantā, Civillikuma 2347.pants, tad acīmredzot loģiski ir, lai nebūtu jāmeklē šā 2347.panta redakcija kaut kur citur, tad šeit tiek īsumā pateikts, ko nozīmē, ka tie zaudējumi, kas radušies šīs nepārvaramās varas dēļ vai sakarā ar nodomu, vai rupju neuzmanību, kā es jau iepriekšējā sēdē skaidroju, tas Civillikuma izpratnē ir pielīdzināms nodomam.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam nepiekrīt. Vēlas runāt Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Te ir tāda, varētu teikt, paradoksāla situācija, kā saka Lujāns. Apdrošinātājam būtībā ir tiesības regresa prasības veidā atgūt visu izmaksāto summu. Tas nozīmē, ka tā piemaksa apdrošinājuma prēmijai kaut kur tiek izmantota tikai apdrošinātāju algām un peļņai. Protams, dzīvē jau viņi visu atpakaļ neatgūs, bet, kā rāda pieredze, ilgākā laikā atgūst 80 līdz 90 procentus. Atkal mēs jūtam tādu savdabīgu stāvokli. Bez tam, kas tad ir tā “rupjā neuzmanība” pēc tā panta? Tur ir diezgan plaši tie apstākļi, un es varu pateikt, ka Civillikuma 1776.pants nosaka: “Cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats ir varējis zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgu rūpību (viegla neuzmanība).” Padomājiet, kāda šeit rodas situācija. Kāda šeit rodas pretruna. Tātad apdrošinātājs varēs neizmaksāt cietušajam atlīdzību atbilstoši šim 1776.pantam, ja būs viegla neuzmanība. Jo likumprojektā nav paredzēts, ka Civillikuma attiecīgais pants nedarbosies. Tas nozīmē, ka nav aizlieguma šajā likumprojektā šim pantam darboties. Tātad tas darbosies. Bet apdrošinātājam būs tiesības piedzīt visu regresa prasības veidā.

Bez tam Latvijā, kā zinām, ieskaitot traktorus, motociklus un zaporožecus un piekabes, būs apmēram 500 000 apdrošināšanas objektu, jo būtībā jau mēs apdrošinām tomēr šos satiksmes līdzekļus, ne tos cilvēkus, cilvēku civiltiesisko atbildību. Tātad mēs varam, aptuveni sareizinot, mēs varam, ņemot visus koeficientus vērā, kas ir paredzēti un ļoti brīvi paceļami, šie apdrošinātāji var saņemt aptuveni 15, nemaz daudz nerēķinot, 15 miljonu summu no apdrošināšanas iemaksām jeb prēmijām. Tiešām prēmijām viņiem. Tad padomājiet, ja viņi vēl visus apdrošināšanas izmaksas gadījumus 90 procentu vai 80 procentu apmērā nosedz ar regresa prasībām, tad galu galā, teiksim, 5 miljonus izmanto apkalpošanai un ierēdņiem, kurus viņi uzturēs ar šo obligāto apdrošināšanu par šo obligāto iemaksu, tad tomēr 10 miljoni viņiem aizies kabatā. Un padomājiet, ko jūs darāt, pieņemdami šādu likumu! (Kāds kaut ko sauc no vietas.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt debatēs? Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Mani tikko ārkārtīgi pārsteidza mana kolēģa Mauliņa uzstāšanās. Viņš tiešām runāja tā, it kā viņam nebūtu bijis jurista diploms kabatā un viņš nebūtu visu laiku sēdējis Juridiskajā komisijā, kad šo jautājumu apsprieda. Minētajam pantam nav nekāda sakara ne ar peļņu, starp citu, es varu pateikt, ka peļņa ir likumā noteikta, ir noteikumos noteikts, ka apdrošināšanas sabiedrības no šā apdrošināšanas veida var gūt ne vairāk kā 4 procentus, un, ja tās gūst vairāk, tas viss tiek ieskaitīts valstij.

Otrkārt, šim priekšlikumam nav nekāda sakara ar regresa prasībām, ko mēs šeit tikko apspriežam.

Treškārt, te arī, es vispār nezinu, par ko debatēt, jo šeit faktiski, izņemot šo otro teikumu, nekas nemainās, jo 2347. panta atsauce paliek. Un šeit tikai un vienīgi šā likuma lasītājam ir atšifrēts, kas tad šeit ir domāts, lai katram nav jāmeklē, kam darīšanas ar apdrošināšanu, arī tajā skaitā pašiem apdrošinātājiem nebūtu jāmeklē, kas tad ir teikts tajā 2347.pantā.

Tas otrs pants, ko nosauca šeit Mauliņa kungs, absolūti nekādā sakarā ar šo jautājumu nav. Tas ir pie parastā, bet šeit ir runa par to, kādā gadījumā jāatbild pašam cietušajam, ja viņš ir pielaidis rupju neuzmanību, piemēram, dzērumā, streipuļodams pa ceļu vai izskrienot uz ielas, kur ir aktīva satiksme, un viņš ir cietis zaudējumus. Tā ka es domāju, ka mēs jau varam šo otro teikumu svītrot vai nesvītrot, bet tas jau pēc būtības neko nemainīs, jo atsauce uz 2347.pantu paliek, un tur ir ierakstīts burtiski tas pats, kas ir ierakstīts šajā otrajā teikumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (DPS). Lielā mērā uzdevumu atvieglo tas, ko tikko teica Bišera kungs. Tik tiešām žēl tā patērētā laika, ka mēs strīdamies vai debatējam par to, par ko nebūtu jādebatē, jo es nolasīšu to pantu, par kuru faktiski šeit ir tik daudz runāšanas: “Zaudējumu atlīdzības un citas civiltiesiskas sekas ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam.” Tas ir Civillikumā ierakstīts.

Otrkārt. Tik tiešām, šeit ir runa par trešajām personām, nevis par cietušo un nevis par vadītāju. Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bāna priekšlikumu — izteikt 34.panta 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 30, atturas — 13. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk lūdzu!

J.Kaksītis. 40.pants. Deputāta Mauliņa priekšlikums — 40.panta pirmās daļas 3.punktā izslēgt vārdus “vai aiz rupjas neuzmanības”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Man šeit pārmeta, ka es par velti esot dabūjis diplomu. Es jums nolasīšu pilnīgi, lai jūs saprastu, kurš ir par velti dabūjis diplomu. Šis pants ir ciešā sakarā ar 34.pantu. Ja 34.pantā 1.punkts skanēja: “Zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, kura īpašnieka civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas, tādi ir zaudējumi, kuri radušies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ.” Rupjas neuzmanības dēļ, kuru Kaksīša kungs ļoti precīzi nolasīja, kas tā rupjā neuzmanība ir pēc Civillikuma, tā paša Civillikuma, kurš it kā vairs šajās lietās nedarbotos. Citi panti it kā nedarbotos.

Es nolasīšu šā panta, 40.panta pirmās daļas 3.punktu, kas skan tā, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumu nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības. Tātad rupja neuzmanība ir gan tur, gan tur. Tātad regresa prasība ir pilnīgi segt, regresa prasība pilnīgi sedz apdrošināšanas izmaksas prasību vai paģērējumu. Kur tad šeit ir tā pretruna? Un, ja es nolasīju attiecīgo 1646.pantu: “Cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats varējis zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgu rūpību” — tas ir, viegla neuzmanība. Kur šeit ir pretruna un kur šeit ir juridiska nekonsekvence? Es pārmetu juridisku nekonsekvenci Kaksīša kungam. Un arī Bišera kungam.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (DPS). Es gan, Mauliņa kungs, par jūsu diplomu neko nerunāju, bet nu jāsaņem vien ir arī man pārmetums laikam. Ja iepriekšējā gadījumā es izskaidroju situāciju, kur ir runa, ka šī rupjā neuzmanība ir bijusi attiecībā uz trešo personu, kas nav cietusi, tad šajā gadījumā ir runa par to trešo personu, kad... es atvainojos, es kļūdījos. Iepriekšējā gadījumā viņa pati cieta, bet šajā gadījumā viņa ir izraisījusi šo ceļu satiksmes negadījumu, bet pati nav cietusi, tātad arī šeit ir attiecināms tas pats jēdziens “vai rupja neuzmanība”. Tādēļ šeit gan 40.pantā, gan 34.pantā šīs abas idejas, šie abi nosacījumi ir cieši saistīti, un, Mauliņa kungs, es neredzu, ka te būtu nekonsekvence. Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Mauliņa priekšlikumu — izslēgt 40.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai aiz rupjas neuzmanības”. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, es aicinu visus piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Mauliņa priekšlikumu 40.pantam!

Lūdzu rezultātu! Divas reizes balsošanā nav kvoruma. Piecu minūšu pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas, žurnālistiem lūgums veikt intervijas ārpus zāles. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 69 deputāti. Turpinām sēdi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Komisijas vārdā — Kaksīša kungs. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Balsojumu, lūdzu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Mauliņa priekšlikumu — izslēgt 40.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai aiz rupjas neuzmanības”. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 34, atturas — 13. Nav pieņemts.

J.Kaksītis. Par likumprojektu vairāk priekšlikumu nav iesniegti. Pārejas noteikumi. Ņemot vērā to, ka kopš laika, kad likumprojekts tika izskatīts pirmo reizi trešajā lasījumā, ir pagājis diezgan ilgs laiks un pārejas noteikumi uzliek no vienas puses pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt vairākus tiesību aktus, tajā skaitā saskaņā ar šodien nobalsoto arī apdrošināšanas atlīdzības limitus, kas prasīs diezgan daudz laika, tad Juridiskā komisija liek priekšā pārejas noteikumos papildināt 1.punktu... vispirms 1.punktā vārdkopas “1.maijs” vietā noteikt “1.jūniju”, ka Ministru kabinetam līdz 1997.gada 1.jūnijam jāizdod noteikumi par... un papildināt šos apakšpunktus ar 3.punktu — apdrošināšanas atlīdzības limiti. Tajā pašā laikā izslēgt atlīdzības aprēķināšanas kārtību apgādājamiem un tehnisko ekspertīzi. Savukārt 2.punktā 1.septembra vietā noteikt... es atvainojos, 1.augusta vietā noteikt 1.septembri un arī visā tālākajā tekstā gan 3.punktā, gan 4. punktā vietā, kur ir noteikts — 1.maijs, lietot — 1.jūniju un kur noteikts — 31.jūlijs — 31.augustu, un tas ir 3.punktā.

3.punkta 1.apakšpunktā 1.augusta vietā lietot 1.septembri, 3.punkta 2.apakšpunktā lietot 1.maija vietā 1.jūniju, 3.apakšpunktā — 1.augusta vietā 1.septembri, 31.jūlija vietā — 31.august un vēlreiz 31.jūlija vietā — 31.augusts, un 3.punkts — 4.apakšpunktā 1.augusta vietā — 1.septembri. Tāpat arī pārejas noteikumu 4.punktā 1.augusta vietā — 1.septembri.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret pārejas noteikumu redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Vēlas runāt Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs visi zinām, ka mēs šo likumu pārskatījām, darījām nopietnu darbu un atnācām ar rezultātu. Mēs arī zinām, ka Saeimā mums trūkst laika, lai ķertos klāt pie daudziem ļoti svarīgiem jautājumiem, ir īpaši ekonomiskās attīstības jautājumos un tā tālāk, jo ļoti ātri atnāks atkal valdība, paziņos, kā mums jau ir paziņots, ka ir lielāks bezdarbs, būs mazāk naudas budžetā, un visiem būs vēl vienu reizi tā josta jāpievelk, un tas ir nepieņemami. Bet mums visu laiku liek darba kārtību priekšā prezidents un Šķēles kungs un mūs nogurdina, es domāju, ka viņi vakar dabūja drusku mācību, ja viņi ies pie tautas, tauta viņiem pateiks, ko tauta domā, šito likumu tauta negrib redzēt, un mums šodien ir pēc savas sirdsapziņas jāizlemj. Bez šaubām, valdības vadošām frakcijām ir vairākums, un, bez šaubām, viņiem nav kvoruma. Un es domāju, ka mums ir jādomā šeit, vai mēs gribam apmācīt mūsu varas vīrus ar to, ka mēs neesam mazi puiši, mēs vienreiz vienu jautājumu izskatām un tad, lai viņi apmierinās un lai dod mums iespēju strādāt pie tiem jautājumiem, pie kuriem mums būtu jāstrādā, īpaši ekonomiskās attīstības jautājumi. Es aicinu mūs katru rīkoties pēc savas sirdsapziņas, pēc tās morāles, kas pasaka, ka mēs pārstāvam tautu, un mēs zinām, ko tauta par šo likumu domā. Es aicinu visus piemirst spiest pogu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

A.Golubovs (SPL). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka vajag atstāt iepriekšējos datumus, ka Ministru kabinets līdz 1.maijam izdod noteikumus un līdz 1.augustam visus citus normatīvos aktus, lai cilvēki iepriekš... mēnesi iepriekš varētu iepazīties, kāda viņiem tieši būs tā apdrošināšana. Tas ir pirmais.

Es varu piekrist arī tam, ka vajag ieviest šo likumu, sākot no 1.jūnija, un līgumi stājas spēkā ar 1.septembri, un tā kā noteikumi... Ministru kabineta noteikumi jau darbojas ilgi laiku, tad Ministru kabinetam jau iepriekš vajadzētu būt gatavam izstrādāt un jābūt jau izstrādātiem tiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, tāpēc lūdzu 1.maiju un 1.augustu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Vispirms es atvainojos Jurim Kaksītim, nepareizi apvainodams, ka viņš bija tas, kas apstrīdēja mana diploma vērtību, un, otrkārt, es gribētu runāt un griezties pie jums ar lūgumu — padomāt, ko mēs darām, būtībā papildus uzlikdami nodokli 15 miljonu apmērā, lai izlietotu to salmu darbam. Tad, kad mūsu tautai ir grūti apstākļi, un mums ļoti trūkst līdzekļu, lai attīstītu ražošanu, nevis iekšzemes produkta palielināšanu uz salmu darba rēķina. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam pārejas noteikumu redakciju, ko akceptējusi Juridiskā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 3, atturas — 6. Pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likuma otrreizējās caurlūkošanas rezultātu, likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, aicinu piedalīties balsošanā visus zālē klātesošos deputātus. Lūdzu atkārtoti zvanu! Lūdzu atkārtoti balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta otrreizējo caurlūkošanu. Lūdzu rezultātu! Pārtraukums līdz pulksten 15.00. Līdz 15.30 sakarā ar to, ka 15.00 ir Prezidija sēde, tātad pārtraukums uz 45 minūtēm līdz 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē! Atkārtosim balsojumu par likumprojekta “Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” otrreizējo caurlūkošanu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Zālē atrodas 75 deputāti.

Sakarā ar to tiek pasludināts pārtraukums ārkārtas sēdē līdz ceturtdienai — 13. martam — pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!

Saeimas

10. marta ārkārtas sēde

13. martå

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 84 deputāti.

Balsojam likumprojekta otrreizējo caurlūkošanu — “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta otrreizējo caurlūkošanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 12, atturas — 1. Likums pieņemts.

Turpinām ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanu. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, Lībanes kundze, piedodiet, lūdzu, emocijas mazliet kaut kā ierobežojiet, un ārkārtīgi skaļi ir zālē. Godātās deputātes, godātie deputāti, lūdzu nedaudz klusāk. Lībanes kundze, lūdzu!

K.Lībane. Paldies! Tātad dokumenta nr.2103, pavisam vienkāršs projekts, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, un tie grozījumi, ko Ministru kabinets Civilprocesa kodeksā piedāvā, ir galvenokārt divi. Pirmkārt, mainās tā maksa, ko persona maksā, iesniedzot pieteikumu atsevišķās lietu kategorijās. Šeit ir runa par maksātnespējas lietām, par 100 latiem, es nešaubos, ka šo summu būs iespējams uz vienu vai otru pusi mainīt arī vēlākā likumprojekta apspriešanas gaitā. Šis ir tikai piedāvājums, bet galvenā lieta, ko šeit Ministru kabinets liek priekšā, ir Kancelejas nodeva un tās apmēri. Ja jūsu priekšā ir likumprojekts, jūs šos apmērus redzat. Es tikai pateikšu to, ka tā ir lieta, par ko ļoti iestājas Tieslietu ministrija, kas ļaus uzlabot tieslietu sistēmas darbu un kas jau ir iestrādāta arī šī gada budžetā, nu, katrā ziņā, prognozējot ieņēmumus, tas tika ņemts vērā. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs deputāti pieteikušies nav? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 5, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

K.Lībane. Lūdzu iesniegt priekšlikumus par otro lasījumu līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu — 20.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Jā, cienījamie kolēģi, es uzreiz gribu pateikt, kādus likumprojektus atbildīgā komisija Kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas kārtībā ir iekļāvusi šajā projektā kā priekšlikumus. Tie ir — “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, kas ir 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.289 un grozījumi tajā pašā likumā, Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.28. Abi tie ir pieņemti pirmajā lasījumā. Tagad varam pāriet pie konkrētiem priekšlikumiem pie likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Lībanes kundze, tātad strādājam ar dokumentu nr.2223.

K.Lībane. Jā. Vispirms atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta nosaukuma redakcionālu precizēšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Otrkārt, Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi likumprojekta ievaddaļu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.289 un nr.28.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Pie 2.panta saņemts deputāta Sausnīša priekšlikums. Juridiskā komisija lēmusi izteikt likumprojekta pantu jaunā redakcijā, iestrādājot deputāta Sausnīša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Sausnīša priekšlikumu iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Pie 2.panta trešās daļas ir saņemti vairāki priekšlikumi. Pirmkārt, jau manis minētie kabineta noteikumi nr.28, grozījums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi piedāvātajā redakcijā, tad vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav atbalstīts, jo tas ir tāda klaji pašvaldību lobēšana, kas nav saskaņota ar citiem šai valstī spēkā esošiem likumiem, un visbeidzot ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par iesniegtajiem priekšlikumiem 2.panta trešajā daļā un komisijas akceptēto 2.panta trešās daļas redakciju, kas jums ir izklāstīta dokumenta 5.ailē? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Pie 3.panta saņemts deputāta Sausnīša priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma to atbalstīt, bet arī visu pantu izteica jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Sausnīša priekšlikumu un panta otrās daļas 1. un 2. punkta redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. 3.panta trešā daļa. Šeit ir vairāki priekšlikumi tāpat kā iepriekšējā pantā, šeit ir Ministru kabineta noteikumu nr.29 piedāvātā redakcija, ko Juridiskā komisija ir iestrādājusi. Ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kas nav atbalstīts aiz tā vienkāršā iemesla, ka šis jautājums jau ir regulēts ar likumu par dzīvokļu īpašumu, un šeit šāda atsauce nebūtu nepieciešama. Bez tam ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums identisks tam, kas bija iepriekšējā pantā, un arī šeit nav atbalstīts. Un ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas akceptēto likumprojekta panta trešās daļas redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir saņemts pie 7.panta, pareizāk sakot, nevis saņemts, bet komisija to ir iekļāvusi no Ministru kabineta noteikumiem nr.289, bet tas nav atbalstīts, jo šeit Ministru kabinets nav devis mehānismu, kā šo savu ideju realizēt, tā ir viena lieta. Otra lieta, kā arī Ministru kabinets pats paredz, ka noteikumi ir spēkā 6 mēnešus no to spēkā stāšanās dienas, un līdz ar to uz ilgāku laiku viņi šādu noteikumu neparedzēja iestrādāt likumā, un tāpēc Juridiskā komisija to arī nedarīja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas izstrādāto un akceptēto likumprojekta 7.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Pie 8.panta saņemts deputāta Sausnīša priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, un komisija ierosina arī papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šajā sakarībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot komisija ir ierosinājusi papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kas paredz manis jau vairākkārt minēto Ministru kabineta noteikumu spēka zaudēšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas akceptēto pārejas noteikuma redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane. Visi priekšlikumi ir izskatīti, manuprāt, mēs varam balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakām attieksmi pret likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Kopsavilkums

10. un 13. marta ārkārtas sēdē

Otrreiz caurlūkoja un pieņēma likumu:

— “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. (Reģ.nr.397) (dok.nr.2283) Balsojums: 63 par, 12 pret, 1 atturas.

3. lasījuma pieņēma likumu:

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ.nr.625) (dok.nr.465; nr.465a; nr.931; nr.1670; nr.2223) Balsojums: 52 par, 0 pret, 1 atturas.

1. lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.145) (dok.nr.2103; nr.2103a; 2220) Balsojums: 68 par, 5 pret, 4 atturas.

Saeimas preses dienests

Saeimas 13. marta sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vienlaicīgi, godātie kolēģi, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 13. marta kārtējo sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Vispirms, godātie kolēģi, darba kārtībā drukājot ir ieviesusies tehniska kļūda, un 31. darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par epidēmisko drošību” — pirmais lasījums, tas jau mums ir izskatīts 6. martā. Tādēļ lūdzam to svītrot no šodienas plenārsēdes izsludinātās darba kārtības.

Otrs ir priekšlikums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kurā komisija lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā izdarīt grozījumus un iekļaut 51. punktu — likumprojektu “Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” — otrajam lasījumam — izskatīt aiz 16. pukta, tas ir, likumprojekta “Grozījumi likumā par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu? “Par” vai “pret” runāt nevēlas. Deputāti balsošanu arī nepieprasa? Esam vienojušies, ka 51. darba kārtības jautājumu izskatām aiz 16. darba kārtības pukta.

Un otrs priekšlikums, ko ir iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, lūdz šīsdienas sēdē iekļauto 50. darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” — lūdz izskatīt pirms darba kārtības 13. punkta, un 13. punkts mums ir likumprojekts “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo ieniegumu? Nevēlas. Balsojumu arī nepieprasa? Akceptēts.

Vēl ir saņemts deputātu Vītola, Lamberga, Straumes, Grīnblata, Panteļējeva un Kaksīša priekšlikums, kurā lūdz izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļauto 40. jautājumu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākumu nodokli”” — izskatīt kā 1. jautājumu darba kārtības trešajā sadaļā. Tā kā mēs, godātie kolēģi, trešajā sadaļā kā pirmo esam iekļāvuši jau 50. darba kārtības punktu, tad šo, ja deputāti tam piekristu, mēs varētu iekļaut aiz šī te 50. punkta. Vai deputāti vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Deputāti runāt nevēlas. Balsojumu arī nepieprasa. Esam vienojušies. Vairāk priekšlikumu par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā nav. Sākam izskatīt pirmo dienas kārtības jautājumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Kaksīša, Čevera, Panteļējeva un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot Aizsardzības un iešlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniebas, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav? Pieņemts. Paldies!

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem pret Prezidija atzinumu iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Civilprocesa likums” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Zelgalvja un Mauliņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt par šo jautājumu Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Daudzi cilvēki ir pauduši pamatotu sašutumu par Saeimas debatēm un lēmumiem, piešķirot vienai vai otrai personai pilsonību it kā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Un ir skaidrs, ka tas ir īpašs gods — kādai personai tikt uzņemtai Latvijas pilsoņu sastāvā par īpašiem nopelniem, un tas nostāda šo personu jau īpašā statusā attiecībā pret visiem pārējiem Latvijas pilsoņiem, ka viņa, lūk, ir tā, kurai šī pilsonība ir piešķirta par īpašiem nopelniem. Un to varētu tiešām darīt tikai kaut kādos īpašos gadījumos, kad šie nopelni tiešām attiecībā pret valsti kopumā ir īpaši, un gribētu teikt, ka arī tajā gadījumā... tādos gadījumos, kad sabiedrības vairākums to tiešām izjustu, ka šie nopelni tādi ir, un tātad pret valsti kopumā.

Tomēr mūsu prakse šeit, Saeimā, rāda, ka šī pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem ir kļuvusi jau par masveida parādību, un mēs dodam pilsonību cilvēkiem, kas ir acīmredzami likumu pārkāpēji, un, iespējams, šī lēmuma motivācija ir tikai tāpēc, ka šie cilvēki ir sponsorējuši vienu vai otru politisko partiju, un faktiski šī pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem tiem izmantota, lai partijas kaut kādā veidā norēķinātos ar saviem sponsoriem. Un varu teikt, ka šī pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem arī diezgan būtiski dezorganizē brīžiem mūsu Saeimas darbu un tās debates, kuras mēs šeit īstenojam tā vietā, lai runātu par konkrētiem likumprojektiem un normatīvajiem aktiem, kas attiektos uz valsti kopumā, tiek ilgas stundas spriests par to,vai viena vai otra persona ir pietiekami daudz sponsorējusi pietiekami ietekmīgas politiskās partijas un vai viņai pienākas šī pilsonība par īpašiem nopelniem. Un šis mūsu darbs tiešām kļūst šajā brīdī nožēlojams, un mēs redzam, ka mums ir šie ļoti daudzie dokumenti, ļoti daudzie likumprojekti, kas mums ir jāizskata, un šāda mūsu laika izšķērdēšana... tā nekādā gadījumā nav attaisnojama, un arī šie lēmumi bieži vien, kas šeit tiek pieņemti, tie ir, no vienkāršo cilvēku viedokļa raugoties, vienkārši amorāli.

Un tādēļ frakcija “Latvijai” ierosina izdarīt grozījumus Pilsonības likumā un noteikt, ka pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā Saeimas sēdēs nebūtu piešķirama. Mēs varētu atgriezties pie šīs normas — piešķirt šo pilsonību tad, kad būtu kaut kādi pilnīgi konkrēti kritēriji, un tad, kad būtu arī kaut kādas noteiktas procedūras un kādi citi mehānismi, kas šo procesu vienkārši padarītu kontrolējamu, un lai šeit netiktu izvērstas neierobežotas debates, kas dezorganizē mūsu darbu.

Tātad šajā brīdī, kad mums nav šādu kritēriju, un acīmredzot kritēriju izstrāde ir visai sarežģīta, mums ir kaut kādā veidā jāpārtrauc šis absolūti nenormālais masveida process, un tādēļ mēs ierosinām šīs normas par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā no Pilsonības likuma svītrot. Un es varu izteikt arī pateicību Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas šo mūsu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu savā sēdē ir atbalstījusi, un aicinu arī visus deputātus tagad atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām un tālāk konstruktīvu darbu pie tā, lai mēs varētu nonākt pie kāda optimāla risinājuma. Es aicinu atteikties no šīs pilsonības piešķiršanas par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, vēlas runāt “pret”.

A.Jirgens (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es domāju, ka man neviens nevarētu pārmest, ka es būtu atbalstījis pilsonības piešķiršanu kādām personām par īpašiem nopelniem, es varu pateikt to, ka visos līdzšinējos gadījumos es esmu balsojis “pret” šo pilsonības piešķiršanu, un tieši tādā pašā veidā es rīkošos arī turpmāk.

Bet te ir pavisam cits jautājums. Pilsonības likums ir likums, kurš ir tapis smagu un ilgstošu politisku diskusiju rezultātā, un, pirms uzsākt kaut kādas izmaiņas šajā likumā, es domāju... pirms spriest, kādas izmaiņas šajā likumā, es domāju, ir rūpīgi jāizsver visi “par” un “pret”, un jāizsver arī tas, kādā veidā šīs izmaiņas varētu parādīties tad, kad šis likumprojektos nonāktu galīgajā lasījumā. Un es domāju, ka tas, vai mēs piešķiram vai nepiešķiram šo pilsonību par īpašiem nopelniem, tas ir atkarīgs no Saeimas, ir atkarīgs no deputātiem, jo neviens neliedz piemērot šo normu, ja Saeima to nevēlas piemērot. Nav teikts šajā likumā, ka obligāti kādam ir jāpiešķir pilsonība par īpašiem nopelniem, ir dota šī iespēja, un mēs varam šo iespēju izmantot vai arī neizmantot. Un tas ir atkarīgs no mums visiem un pirmām kārtām no Pilsonības likuma izpildes komisijas. Un es domāju, ka šobrīd ir pāragri uzsākt diskusijas par grozījumiem Pilsonības likumā, un tāpēc arī gan savā, gan savas frakcijas vārdā aicinu šā likumprojekta nodošanu komisijām noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu, rezultātu! Par — 12, pret — 55, atturas — 13. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Jirgena, Straumes, Sinkas un Pēterkopa iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt šajā jautājumā Modris Lujāns — “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es aicinātu jūs neatbalstīt šo likuma iniciatīvu, jo es neņemos spriest, vai jūs esat iepazinušies, bet mums piedāvā izveidot vēl vienu Saeimas komisiju — Sabiedrisko līdzekļu komisiju. Es pilnībā saprotu arī to skaidrojumu, kuru piedāvā sakarā ar to, ka ir pietiekami grūti kontrolēt, kā pašvaldības izmanto līdzekļus, bet šinī gadījumā es neuzskatu, ka būtu nepieciešams veidot speciālu Saeimas komisiju. Mums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gorbunova kungs, un pēc būtības tā būtu viņa funkcija. Ir cita lieta. Vai viņam funkcionālajā ziņā ir tādas tiesības vai nav, bet tas būtu... drīzāk viņa tiesības tad ir jāpapildina, nevis jāveido speciāla pašvaldību komisija.

Otra lieta. Šeit arī ir labi redzams gadījums, kad partijām ir vāja saikne ar savām apakšstruktūrām. It sevišķi paradoksāli tas veidojas, kad bieži vien tās pašas partijas, kas ir Saeimā, viņām ir gan Rīgas Domē, gan citur valdošais vairākums, un nav saiknes starp parlamentāro struktūru un apakšstruktūru. Un līdz ar to parādās šie momenti, kad bieži vien partija pat nezina, kas pārvalda kādu reģionu vai pašvaldību, kā tur tiek izmantoti līdzekļi un tad ir jau speciāli jāveido Saeimas komisijas. Un šinī gadījumā es uzskatu, ka iespējams šis ir jautājums, bet to varētu kustināt tikai pēc tam, ja mēs redzētu to, ka Gorbunova kunga funkcijas ir nepietiekamas vai viņš nav spējīgs šīs funkckijas veikt, un tikai tad vajadzētu sākt domāt par šādu komisijas izveidi un pats nosaukums nav optimālākais, jo citādi varētu veidoties ne tikai sabiedrisko līdzekļu komisija, tad tur varētu būt vēl ļoti daudz skaidrojumu un vēl daudz un dažādu līdzekļu komisijas, jo šeit jautājums uzreiz varētu izveidoties, kā tiek finansēta televīzijas padome, kas ir savā veidā neatkarīga institūcija, un vēl ļoti daudzas valsts apakšstruktūras. Ja mēs gribam tikai vienu novirzienu izdalīt.

Un tādēļ es šinī gadījumā tomēr aicinātu šo iniciatīvu neatbalstīt, un drīzāk šeit būtu jautājums Gorbunova kungam, un tikai pēc tam tālākā nākotnē varētu risināties, vai tāda komisija ir vajadzīga, jo šinī gadījumā šāda komisija, man liekas, Saeimā nav vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Paldies! “Par” vēlas runāt Māris Grīnblats, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

M.Grīnblats (TB). Godātie Saeimas deputāti! Gribu sacīt, ka varbūt Lujāna kungs mazliet neprecīzi izprata šīs komisija izveidošanas ideju, tai nekādā gadījumā nav mērķis pievērst uzmanību tikai pašvaldību līdzekļu izlietošanai vai aizstāt Gorbunova kungu vai pašvaldību lietu valsts ministru, šīs komisijas izveidošanas iniciators ir jaunais finansu ministrs Roberts Zīle, un mēs pēc viņa lūguma esam arī šādu priekšlikumu iesnieguši. Galvenokārt tādēļ, lai tas tālākā nākotnē būtu zināms preventīvs līdzeklis lielam skaitam daudzo Saeimas izmeklēšanas komisiju, kas saistīts ar valsts, pašvaldību vai dažādu sabiedrisko institūciju, tajā skaitā, piemēram, televīzijas līdzekļu izlietošanas lietderību. Protams, tas nevarētu attiekties uz tām divām komisijām, kuru izveidošana gan šobrīd ir ierosināta, taču tas varētu vismaz būt par zināmu bremzi pārmērīgi liela komisiju skaita veidošanai, par kuru lietderību to darbības galarezultātā, es domāju, ka tomēr vairumam deputātu ir zināmas šaubas, jo šīs komisijas nekad nav bijušas tik šausmīgi efektīvas, lai aizstātu tiesu vai prokuratūru, vai izmeklēšanas iestādes. Šajā gadījumā turpretim tā varētu būt komisija, kur pēc vienošanās varētu būt visu frakciju pārstāvji, varbūt arī neatkarīgo deputātu pārstāvji, kas visā visumā šo regulāro funkciju veiktu, tajā skaitā arī gan uz valsts līezekļiem, gan uz pašvaldību līdzekļiem, gan varbūt arī uz citiem valsts un pašvaldību līdzekļiem gan kredītiem, gan garantijām, saistību jautājumu izpētei. Un arī to, ka šāda pieredze ir Rietumu parlamentos, tajā skaitā, piemēram, arī Lielbritānijas parlamentā.

Kas attiecas uz komisijas nosaukumu, tad komisijas nosaukumu, protams, Juridiskajā komisijā varētu precizēt, varbūt tam nosaukumam jābūt pilnīgākam, jo šeit divi vārdi tiešām visā pilnībā neatklāj lietas būtību. Tomēr aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu un atbildīgajai komisijai precizēt, uzklausot deputātu priekšlikumus nosaukumā, lai tas būtu nepārprotams un precīzs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti ir izteikušies — viens “par”, viens — “pret”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu balsojot. Par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodošanu komisijām. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret— 32, atturas — 12. Lēmums nav pieņemts, un likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu pret šo atzinumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likuma kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu “pret” vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man tiešām rada izbrīnu Sociālo un darba lietu komisijas rīcība, šādā veidā cenšoties risināt šo problēmu, kas mums šobrīd ir ļoti aktuāla un noteikt to, ka Otrajās Lieldienās cilvēkiem nav brīvdiena, ka Darba likuma kodeksā Otrās Lieldienas arī tiek ierakstītas kā svētku diena. Tās, neapšaubāmi, tur ir jāieraksta, bet Saeimā jau ir divi iesniegti likumprojekti, kas aicina risināt šo problēmu. Es redzu — šeit ir šie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas negatīvie atzinumi par šiem projektiem. Viens ir frakcijas “Latvijai” ierosinājums. Otrs, ja nemaldos, bija no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Tagad Sociālo un darba lietu komisija šos divus iesniegtos likumprojektus noraida un tagad atkal nāk pati ar pavisam jaunu likumprojektu, kas atkal risina to pašu problēmu. Es gribu cienījamajai komisijai jautāt: vai tiešām komisija nezina to, ka Saeimā pastāv tāda lieta kā alternatīvie likumprojekti? Un, ja komisija kādu likumprojekti noraida, bet uzskata, ka šī pati problēma ir risināma ar citu likumprojektu, tad komisija izstrādā alternatīvu likumprojektu. Un uzreiz iekļauj darba kārtībā gan to noraidāmo, gan alternatīvo, un mēs uzreiz nonākam pie šā jautājuma skatīšanas pirmajā lasījumā. Tagad mēs atkal šo likumprojektu nododam komisijām, un kad tas komisijās tiks izskatīts, un kad mēs atkal nonāksim pie šā pirmā lasījuma? Šīs Otrās Lieldienas ir ļoti tuvu, tas ir 31.marts. Kad šis likumprojekts varēs paspēt stāties spēkā, šis likums? Tāpēc es aicinu šobrīd šo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu noraidīt, bet izskatīt pirmajā lasījumā kādu no līdz šim iepriekš iesniegtajiem likumprojektiem, kas risina šo pašu problēmu, un, ja arī šeit mums nav šā alternatīvā likumprojekta uz pirmo lasījumu, tad pēc tam mēs varam uz otro lasījumu precizēt un izvēlēt to redakciju tādu, kāda ir vajadzīga. Arī to var iesniegt steidzamības kārtībā, un mēs pēc nedēļas ar šo jautājumu tiksim galā. Prezidijs to triju dienu laikā izsludina, un mēs esam to atrisinājuši, un tiešām apbrīnojama ir šī Sociālo un darba lietu komisijas laika vilkšana. Es aicinu balsot “pret”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcija. Vēlas runāt “par”.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es runāju Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Mani savukārt izbrīna Čerāna kunga uzstāšanās, jo viņa pieminētais likumprojekts vai likumprojekti vispār nav darba kārtībā, un par tiem runāt tad, ja tie nav iekļauti darba kārtībā, ir gluži veltīgi. Tā ka es aicinu noteikti atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas likumprojektu, kuru mēs lūdzām kā steidzamu pieņemt Saeimā, mēs to arī virzīsim tālāk kā steidzamu, jo Lieldienas tiešām ir ļoti tuvu, cilvēki ir pelnījuši brīvu dienu, un šeit tukša runāšana un tukša “matu skaldīšana” ir gluži veltīga. Tā ka lūdzu Saeimu nobalsot, un tālāk mēs kārtosim šo jautājumu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 5, atturas — nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots. Tālāk, godātie..., Kaksīša kungs, lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mums nebija iebildumu pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijām, bet es lūdzu komisijas vārdā šo likumprojektu nenodot Juridiskajai komisijai. Analoģisku jautājumu Juridiskā komisija savā laikā jau ir skatījusi, un mēs piekristu komisijas vārdā, ka atbildīgā komisija bez atkārtotas izskatīšanas — šajā gadījumā Juridiskās komisijas, varētu virzīt pirmajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jā, godātie kolēģi, bet lēmumu balsojot mēs jau bijām pieņēmuši par likumprojekta nodošanu tām komisijām, kuras tika ierakstītas Prezidija atzinumā. Paldies!

Godātie kolēģi, tālāk ir saņemtie patstāvīgie priekšlikumi. 10.darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu un par Aristida Jēkaba Lamberga un Antas Rugātes apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. Darba kārtībā ir viens jautājums, bet balsojumi ir vajadzīgi vairāki. Tāpēc ka atsaukšana un ievēlēšana šajās komisijās ir izskatāmas atsevišķi.

Tādēļ vispirms, godātie kolēģi, balsojam lēmuma... Tātad iesniedz to deputātu grupa — deputāti Kiršteins, Panteļējevs, Ķezbers un citi. Par iekļaušanu, šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā.

Vai deputāti vēlas runāt? Vai pieprasa balsojumu? Vai varam vienoties tāpat, ka šis lēmuma projekts tiek iekļauts mūsu sēdes darba kārtībā. Deputātiem jautājumu nav? Paldies! Jautājums ir izlemts.

Godātie kolēģi, ir vēl saņemts iesniegums no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā pēc lēmuma projekta “Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jura Celmiņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai”. Un lēmuma projektu ”Par deputāta Ivara Ķezbera ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai”. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav.

Tālāk izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Saeimas deputātiem ir izsniegts Saeimas lēmuma projekts, ko parakstījuši 11 Saeimas deputāti par minēto jautājumu. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 3. Deputāts Ernests Jurkāns ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai kāds vēlas runāt “par” Saeimas lēmuma projektu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret lēmuma projektu! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 2. Deputāts Ēriks Zunda atsaukts no Eiropas lietu komisijas.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izlemjam jautājumu lēmuma projekts “Par deputāta Jura Celmiņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu balsojot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 5, atturas — 4. Deputāts Juris Celmiņš atsaukts no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai.

Tālāk izskatām jautājumu — lēmuma projekts “Par deputāta Ivara Jāņa Ķezbera ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai”. Vai kāds deputāts vēlas par to runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Deputāts Ivars Ķezbers ievēlēts Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Nacionālās Radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām 50.darba kārtības jautājumu. Un tas ir — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Komisijas vārdā runās Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu, Grīga kungs!

O.Grīgs (TB). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 5.marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Jums tiek piedāvāts šis likumprojekts ar dokumentu nr. 2312 izskatīšanai trešajā lasījumā.

Es jums gribu atgādināt, ka Latvijā Zemessardzes rindās ir 16 500 zemessargu. Šis skaits veidojas no piecām brigādēm, 36 bataljoniem, rotām, vadiem un tā tālāk. Plus vēl obligāta iesaukuma dienesta rota. Visus šos militāros formējumus vada un komandē kā jaunākais komandējošais, tā vecākais komandējošais virsnieku sastāvs. Pašreizējais virsnieku sastāva sadalījums pa dienesta pakāpēm.

Uz šodienu Zemessardzē ir atbilstoši 298 leitnanti un virsleitnanti, tajā skaitā 94 kapteiņi, 51 majors, 5 pulkvežleitnanti, 2 pulkveži. Pie šī lielā zemessargu skaita faktiski būtu vajadzīgi attiecīgi 257 leitnanti un virsleitnanti, tajā skaitā, 575 kapteiņi, 153 majori, 69 pulkvežleitnanti, 20 pulkveži. Dabiski, tāpat kā ir policijas ģenerālis pie liela padoto skaita, faktiski vajadzētu arī vienu ģenerāli Zemessardzē, bet tas ir nākotnes jautājums.

Sakarā ar 1997.gada 7.janvārī Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” 15.pantā: Zemessardzē tika veikta vispusīga ierindas dienesta personālsastāva sarakstu analīze, kā rezultātā konstatēts, ka pēc 15.panta otrās sadaļas prasībām no Zemessardzes ierindas dienesta ir jāatvaļina apmēram 45% virsnieku, no esošā virsnieku skaita 460 tas būtu 204 virsnieki. Man nav jums jāatgādina, ka tas faktiski novedīs Zemessardzi pie sabrukuma.

Zemessardzei pastāvot piecus gadus, personālsastāva komplektācijā reālās virsnieku dienesta pakāpes ir par vairākām pakāpēm zemākas nekā ieņemamajam amatam paredzētas amata pakāpes saskaņā ar štatu sarakstu.

No virsniekiem, kuri jāatvaļina sakarā ar šā jaunā likuma normām, 72,5% nav sasnieguši pensijas vecumu. Tas ir, no 40 līdz 60 gadiem. Saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem par paaugstināšanu dienesta pakāpē nepieciešams atbilstoši likumam “Par pakāpju piešķiršanu”, kas ir trīs gadi, ir vajadzīgs vismaz 10 gadu pārejas posms, lai nodrošinātu amata pakāpju un dienesta pakāpju atbilstību.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Grīga kungs, mēs izskatām likumprojektu trešajā lasījumā pa pantiem. Un vajdzētu vadīties pēc tā dokumenta, kas mums ir iesniegts.

O.Grīgs. Paldies! Aizrādījums ir vietā. Es pieņemu. Es tikai gribēju kolēģiem atgādināt šo situāciju, kāda rastos, ja tiktu atvaļināti Zemessardzes virsnieki no Zemessardzes rindām.

Tātad uz trešo lasījumu, cienījamie kolēģi, jums priekšā stādītajā dokumentā otrajā lasījumā ir izdarīti nelieli grozījumi 1.punktā. Redakcionāli labojumi. Jūsu priekšā jūsu dokumenta 5.ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem labojumiem, kuri izdarīti likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Un atsauci uz dokumentiem? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Informācija

Par Saeimas priekšsēdētāja

pienākumu izpildītāju

Saeimas priekšsēdētāja biedram

a.god. A.Amerika kungam

Godātais A.Amerika kungs!

Sakarā ar manu prombūtni lūdzu Jūs saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 21.pantu laikā no šā gada 16.marta līdz 23.martam pildīt Saeimas priekšsēdētāja pienākumus.

1997.gada 14.martā Patiesā cieņā A.Čepānis

Darītais

Ceturtdien, 13. martā

Saeimas ārkārtas sēde, Saeimas sēde,

to vērtējums radio tiešraidē

“Frakciju viedokļi”.

Pieprasījumu komisija:

— noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996. gadā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

—nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumu Satversmes tiesas likumā un likumā “Par pašvaldībām”;

— atbalstīja likumprojekta “Bibliotēku likums” izskatīšanu 1. lasījumā.

Juridiskā komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”.

Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvji preses konferencē:

— informēja par likuma “Par valsts pensijām” darbību un ar to saistītajām problēmām. Lai novērstu nepilnības likumā, komisija apmēram divu mēnešu laikā nolēmusi tajā izstrādāt grozījumus.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”.

Plānotais

Pirmdien, 17. martā

14.00 LNNK un LZP frakcijas sēde.

15.00 Komisijas Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta

— par cilvēktiesībām — izstrādāšanai sēde.

15.00 Prezidija sēde.

15.30 Eiropas lietu komisijas sēde.

1. Par Eiropas Savienības dalībvalstu un asociēto valstu vides ministru sanāksmi strukturētā dialoga ietvaros Briselē 1997.gada 3.martā.

2. Par Eiropas komisijas viedokļa (“avis”) izstrādāšanas gaitu.

3. Par piedalīšanos Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas sēdē Briselē 1997.gada 15.aprīlī.

Saeimas preses dienests