Saeimas Prezidijā:

2001. gada 19. februāra sēde

1. Sēdē izskatīja deviņpadsmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Apstiprināja izsludināšanai Saeimas 2001. gada 22. februāra sēdes darba kārtību.

3. Pieņēma lēmumu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2001. gada 22. februārī pulksten 17.

4. Pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra E.Zalāna iesniegumu, kurā lūgts Ministru kabineta iesniegtajai likumprojektu paketei, kas saistīta ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju, par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Prezidijs nodeva minētos likumprojektus komisijām, kas līdz šim ir tos izskatījušas.

5. Pieņēma zināšanai informāciju par plānotajiem pasākumiem Saeimā no 19. februāra līdz 25. februārim.

6. Pieņēma zināšanai informāciju par deputātiem, kuri iekļauti atbalsta grupā Latvijas virzībai uz NATO.

7. Prezidijs nolēma nodot Revīzijas komisijas atzinumu par telefona sakaru izdevumu revīziju Saeimā 2000. gadā Saeimas kancelejai, lai izdarītu grozījumus "Nolikumā par kārtību, kādā Saeimas deputāti un darbinieki izmanto mobilos telefona sakarus".

8. Prezidijs nolēma nodot Juridiskajai komisijai Augstākās tiesas priekšsēdētāja A.Guļāna iesniegumu par Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanu.

9. Pieņēma lēmumu par piedalīšanos Dānijas valdības organizētās juridisko speciālistu apmācības programmā.

10. Pieņēma lēmumu par drošības pasākumiem Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Zlatko Tomčiča oficiālās vizītes laikā 2001. gada 27. februārī — 1. martā.

11. Apstiprināja izdevumu tāmi Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja E.Inkēna rīkotajām darba pusdienām ar Eiropas Komisijas paplašināšanās komisāra padomnieci Petru Erleri 2001. gada 17. februārī.

12. Izskatīja deputāta I.Solovjova iesniegumu un attaisnoja kavējumu Saeimas 2001. gada 15. februāra sēdē.

13. Apstiprināja komandējumus:

1) Rietumeiropas Savienības asamblejas Latvijas delegācijas vadītājai S.Dreimanei un delegācijas sekretāram I.Aizstrautam laikā no 2001. gada 26. februāra līdz 28. februārim uz Rietumeiropas Savienības asamblejas komiteju tikšanos ar RES padomi, Ziemeļatlantijas padomi, RES un NATO amatpersonām Briselē (Beļģija);

2) Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam J.Sinkam 2001. gada 6. un 7. martā uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas kārtējo sēdi Parīzē (Francija);

3) Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas loceklim B.Cilevičam laikā no 2001. gada 3. marta līdz 7. martam uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Cilvēktiesību un Pārraudzības komitejas kārtējām sēdēm Parīzē (Francija);

4) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas loceklim J.Sinkam un delegācijas sekretārei A.Jankevicai 2001. gada 13. un 14. martā uz Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences Pastāvīgās komitejas sēdi Berlīnē (Vācija);

5) Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklim J.Dalbiņam un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklei I.Birzniecei laikā no 2001. gada 26. februāra līdz 28. februārim uz Eiropas Parlamenta Pilsoņu tiesību, iekšlietu un tieslietu komisijas debatēm par iekšlietu un tieslietu likumdošanu Briselē (Beļģija);

6) Tehnikas nodaļas vadītājam G.Grigoram, vecākajam speciālistam V.Savickim, Dokumentu kopēšanas biroja vadītājam T.Gailītim, Informācijas nodaļas programmētājam E.Dreimanim, speciālistiem M.Eglītim un U.Eglītim laikā no 2001. gada 21. marta līdz 25. martam uz informācijas tehnoloģiju izstādi CEBIT 2001. Hannoverē (Vācija);

7) Starpparlamentu attiecību biroja vecākajai konsultantei S.Bērziņai laikā no 2001. gada 25. februāra līdz 7. martam uz kvalifikācijas celšanas kursiem Diseldorfā un Berlīnē (Vācija).

14. Pieņēma lēmumu par grozījumu Saeimas Prezidija lēmumā par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļu I.Burvja, J.Gaiļa, delegācijas sekretāres A.Jankevicas un Saeimas autobāzes šofera A.Rozicka komandējumu uz Liepāju (Latvija) 2001. gada 22. un 23. februārī.

15. Pieņēma zināšanai šādus pārskatus par komandējumiem:

1) deputātes V.Lāzo pārskatu par piedalīšanos seminārā Kaļiņingradā (Krievija) šā gada 8.–11. februārī;

2) Ārlietu komisijas priekšsēdētāja G.Krasta pārskatu par piedalīšanos Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu, ES parlamenta un ES kandidātvalstu ārlietu komisiju priekšsēdētāju konferencē Stokholmā (Zviedrija) laikā no 30. janvāra līdz 1. februārim.

Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001.gada 22.februārī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001. gada 22. februārī pulksten 17.

1. Dokuments, reģ. Nr. 93. Deputātu I.Burvja, V.Lauska, J.Čevera, P.Salkazanova, O.Zvejsalnieka jautājums — Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par A.Bērziņa interviju Latvijas Radio

Pamatojoties uz Ministru prezidenta A.Bērziņa 25. janvārī sniegto interviju Latvijas Radio, kurā premjerministrs apgalvoja, ka šobrīd sociāldemokrātu iesniegtie priekšlikumi likumdošanas normu pilnveidošanā "...ir absolūti meli", kā arī ņemot vērā viņa apgalvoto, ka koalīcijas partneri apņemas nebalsot ne par vienu opozīcijas iesniegto priekšlikumu, kuri skar nodokļu sistēmu, budžetu un citas jomas, lūdzam sniegt atbildi uz šādu jautājumu.

Vai Ministru prezidents, paužot šādus uzskatus pretēji demokrātisko valstu politiskajai praksei, uzskata LR parlamentāro opozīciju par destruktīvu un ļaunumu nesošu spēku, ja viņš atbalsta koalīcijas padomes lēmumu — noraidīt jebkuru opozīcijas priekšlikumu, to pat neizskatot pēc būtības? Kāda tad, pēc Ministru prezidenta domām, ir parlamenta un opozīcijas loma demokrātiskā valstī?
(Atbildes dok. nr. 2760)

2. Dokuments, reģ. Nr. 97. Deputātu M.Lujāna, M.Bekasova, J.Sokolovska, J.Urbanoviča, J.Plinera jautājums — Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam:

Par izglītības ministra K.Greiškalna kunga attieksmi pret Latvijas Republikas likumiem

Saeimas frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti 2001. gada 24. janvārī uzdeva izglītības un zinātnes ministram jautājumu "Par Izglītības likuma 53. panta otrās daļas izpildi" (Saeimas reģ. Nr. 90), uz kuru 2001. gada 29. janvārī no izglītības un zinātnes ministra K.Greiškalna kunga saņemta atbilde, no kuras var secināt, ka izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalna kungs nemaz neplāno pildīt minēto likuma prasību, jo savā ministrijā ir izstrādājis citādu pedagogu darba samaksas sistēmu, kas esot atspoguļota 2001. gada 4. janvārī Ministru kabinetā iesniegtajā Izglītības likuma jaunajā 53. panta redakcijā.

Šajā sakarā lūdzam Jūs, Ministru prezidenta kungs, atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Pēc kādiem normatīviem aktiem Ministru kabinetā vadās (pēc to prioritātes) izglītības un zinātnes ministrs (un varbūt vēl kādi citi Jūsu valdības ministri):

a) pēc Latvijas Republikas Satversmes un likumiem;

b) pēc valdībā iesniegtajiem un izskatāmajiem dokumentu projektiem;

c) pēc Ministru kabineta noteikumiem vai ministrijās izstrādātajiem iekšējiem dokumentiem?

2. Kas izglītības un zinātnes ministram K.Greiškalna kungam un Ministru kabinetam kopumā ir devis tiesības pieņemt normatīvus aktus, kas ir pretrunā ar spēkā esošajiem Latvijas likumiem?

Pielikumā: deputātu jautājums un izglītības un zinātnes ministra K.Greiškalna atbilde. (Atbildes dok. nr. 2771)

3. Dokuments, reģ. Nr. 101. Deputātu L.Bojāra, J.Čevera, P.Salkazanova, O.Zvejsalnieka, I.Burvja jautājums — LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par medicīnas māsu atalgojumu Latvijā

2000. gada 14. novembrī LR labklājības ministram A.Požarnova kungam tika nosūtīta vēstule par nepilnībām veselības aprūpē. Labklājības ministra 2001. gada 2. janvāra atbildes vēstulē tika sniegta šāda informācija par medicīnas māsu atalgojumu Latvijā:

"Medicīnas māsa par savu pienākumu veikšanu saņem algu fiksētās samaksas veidā, kas ir mēnešalga Ls 110 apmērā medicīnas māsai un Ls 120 ārsta palīgam (un papildu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas)."

Reāli medicīnas māsu alga ir Ls 59–64. Pēc visu nodokļu maksājumu veikšanas medicīnas māsa saņem tikai Ls 35–40. Kam tiek pārskaitīta starpība?

4. Dokuments, reģ. Nr. 104. Deputātu R.Paula, I.Ūdres, A.Bērziņa, V.Lauska, A.Barčas jautājums — LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" un "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" izmaksām valsts budžetā

Par 20 miljoniem latu, kurus valsts budžetam maksātu deputātu balsojumi par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" un "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu komisijām.

Latvijas Televīzijas šā gada 30. janvāra raidījumā "Mūsu cilvēks" Jūs minējāt, ka "šie divi balsojumi faktiski maksāja 20 miljonus latu valsts budžetam".

Lūdzam pamatot (arī skaitliski) Jūsu apgalvojumu.

5. Dokuments, reģ. Nr. 105. Deputātu I.Burvja, V.Lauska, O.Zvejsalnieka, J.Čevera, L.Bojāra jautājums — Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Saskaņā ar ziņu aģentūras LETA 2001. gada 7. februāra informāciju Kanādas valdība gatavojas veikt antidempinga pasākumus pret virkni ārvalstu, kuras eksportē uz Kanādu dzelzsbetona konstrukciju tērauda armatūru, arī pret Latvijas Republiku. Ņemot vērā, ka uzņēmums "Liepājas metalurgs" ir lielākais šāda veida produkcijas eksportētājs Latvijas Republikā, lūdzam sniegt atbildi uz šādu jautājumu.

Kādus pretpasākumus veiks Latvijas valdība, ja Kanāda pret Latviju tiešām ieviesīs antidempinga pasākumus? (Atbildes dok. nr. 2818)

6. Dokuments, reģ. Nr. 106. Deputātu I.Burvja, L.Bojāra, J.Čevera, E.Baldzēna, V.Lauska jautājums — Latvijas Republikas izglītības ministram Kārlim Greiškalnam:

Par bērnu tiesību pārkāpumiem Latvijas skolās

Saskaņā ar presē un citos masu saziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Latvijas valsts internātskolās un tagad arī pat Rīgas skolās regulāri tiek pārkāptas tās vai citas bērnu tiesības, bērni tiek izmantoti seksuāli, skolās izplatās noziedzība un tiek tirgotas narkotiskās vielas, starp mazgadīgajiem pastāv seksuālās attiecības, lūdzam sniegt atbildi uz šādu jautājumu.

Kādus pasākumus paredzējusi veikt Latvijas Republikas Izglītības ministrija, lai radikāli mainītu esošo stāvokli, nodrošinot skolās un internātos tiesisko kārtību, un uzlabotu tur psiholoģisko un morāli ētisko klimatu? (Atbildes dok. nr. 2792)

7. Dokuments, reģ. Nr. 107. Deputātu I.Burvja, P.Salkazanova, E.Baldzēna, O.Zvejsalnieka, J.Čevera jautājums — Latvijas Republikas finansu ministram Gundaram Bērziņam:

Par Finansu ministrijas amatpersonu algām

Pamatojoties uz Finansu ministrijas preses sekretāres B.Melnaces sniegto informāciju masu saziņas līdzekļiem, ka atsevišķu ministrijas amatpersonu algas sasniedz 1000 un vairāk latu mēnesī tādēļ, lai amatpersonas sakarā ar augstākām algām privātsektorā neaizietu no darba ministrijā, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai finansu ministrs ir informēts, ka "Pielikuma Latvijas statistikas ikmēneša biļetenam Nr. 12/2000" 1. lappusē lasāma ziņa, ka 2000. gada oktobrī vidējā darba samaksa valstī bruto bija Ls 148,75 mēnesī, turklāt privātajā sektorā nodarbinātajiem tā bija zemāka nekā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem?

2. Vai finansu ministrs ir pārliecināts, ka CSP sniegtie dati par vidējām darba algām valstī privātajā sektorā atbilst īstenībai?

8. Dokuments, reģ. Nr. 108. Deputātu I.Burvja, E.Baldzēna, O.Zvejsalnieka, J.Čevera, J.Lejas jautājums — Latvijas Republikas zemkopības ministram Atim Slakterim:

Par a/s "Tukuma piens" slēgšanu

Sakarā ar a/s "Tukuma piens" pārstrādes uzņēmuma slēgšanu lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādi konkrēti veterinārsanitāro normu noteikumu pārkāpumi konstatēti a/s "Tukuma piens", kuri bija par iemeslu tā slēgšanai?

2. Kas kompensēs akciju sabiedrībai "Tukuma piens" radītos zaudējumus, ja izrādīsies, ka uzņēmumā dizentērijas izraisītāji netiks atrasti un uzņēmuma darbība apturēta nelikumīgi?

9. Dokuments, reģ. Nr. 109. Deputātu A.Golubova, J.Sokolovska, J.Plinera, P.Maksimova, M.Mitrofanova jautājums — LR labklājības ministram A.Požarnovam:

Par finansiālo stāvokli Rīgas vadošajās slimnīcās

Pēdējā laikā presē parādījušās ziņas par to, ka nepietiekama finansējuma dēļ Rīgas 1. slimnīca un klīniskā slimnīca "Gaiļezers" būs spiestas turpmāk atteikties no plānotajām operācijām vai arī tās atvirzīt uz vēlāku laiku. Kā vienā, tā otrā gadījumā tas var radīt smagas sekas iedzīvotāju veselībai. Šādu situāciju apstiprina arī Rīgas 1. slimnīcas direktors J.Ozols un klīniskās slimnīcas "Gaiļezers" galvenais ārsts E.Platkājs.

Šajā sakarībā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Kas izraisījis šādu nenormālu stāvokli Rīgas vadošajās slimnīcās:

• nepārdomāts, nepareizi saplānots finansējums no budžeta;

• straujš, iepriekš neparedzēts slimnieku skaita pieaugums?

2. Kā šāda situācija reāli var atsaukties uz Latvijas iedzīvotāju, sevišķi uz maznodrošināto un īpaši aizsargājamo iedzīvotāju grupas turpmāko veselību?

3. Vai Labklājības ministrija nodomājusi kaut ko darīt un ko tieši, lai likvidētu šādu krīzes situāciju minētajās slimnīcās un nodrošinātu iedzīvotājiem normālus ārstēšanās apstākļus.

4. Kāda situācija pašreiz ir citās Latvijas ārstniecības iestādēs, kas sniedz plānotu medicīnisko palīdzību, un vai nevar izveidoties līdzīgi apstākļi arī tur?

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2001. gada 19. februārī Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks