Saeimā:

2001. gada 22. februāra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". (Reģ.nr.817) (dok.nr.2793; nr.2793A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". (Reģ.nr.818) (dok.nr.2794; nr.2794A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". (Reģ.nr.819) (dok.nr.2795; nr.2795A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". (Reģ.nr.820) (dok.nr.2796; nr.2796A) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"". (Reģ.nr.821) (dok.nr.2797; nr.2797A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"". (Reģ.nr.822) (dok.nr.2798; 2798A) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". (Reģ.nr.823) (dok.nr.2799; nr.2799A) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". (Reģ.nr.824) (dok.nr.2800; nr.2800A) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"". (Reģ.nr.825) (dok.nr.2801; nr.2801A) Ministru kabinets

10. 10. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". (Reģ.nr.826) (dok.nr.2802; nr.2802A) Ministru kabinets

11. 11. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". (Reģ.nr.827) (dok.nr.2803; nr.2803A) Ministru kabinets

12. 12. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"". (Reģ.nr.828) (dok.nr.2804; nr.2804A) Ministru kabinets

13. 13. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"". (Reģ.nr.829) (dok.nr.2805; nr.2805A) Ministru kabinets

14. 14. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"". (Reģ.nr.830) (dok.nr.2806; nr.2806A) Ministru kabinets

15. 15. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"". (Reģ.nr.831) (dok.nr.2807; nr.2807A) Ministru kabinets

16. 16. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.832) (dok.nr.2821; nr.2821A) Ministru kabinets

17. 17. Likumprojekts "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā". (Reģ.nr.833) (dok.nr.2822; nr.2822A) Ministru kabinets

18. 18. Likumprojekts "Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu". (Reģ.nr.834) (dok.nr.2829; nr.2829A) Ministru kabinets

19. 19. Likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi". (Reģ.nr.835) (dok.nr.2830; nr.2830A) Ministru kabinets

 

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

20. 1. Lēmuma projekts "Par Intas Korotjajevas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi". (dok.nr.2789) Juridiskā komisija

21. 2. Lēmuma projekts "Par Lidijas Pličas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi". (dok.nr.2790) Juridiskā komisija

22. 3. Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim". (dok.nr.2828) Deputāts Egils Baldzēns, Viola Lāzo, Osvalds Zvejsalnieks, Arnis Kalniņš, Valdis Lauskis, Rišards Labanovskis, Oskars Grīgs, Jānis Čevers, Pēteris Salkazanovs, Leons Bojārs

 

 

III. Likumprojektu izskatīšana

23. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". (Reģ.nr.788) (2. lasījums) (steidzams) (dok.nr.2648; nr.2648B) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

24. 2. Likumprojekts "Grozījumi Lauksaimniecības likumā". (Reģ.nr.727) (3. lasījums) (dok.nr.2824) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

25. 3. Likumprojekts "Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"". (Reģ.nr.731) (3. lasījums) (dok.nr.2825) Aizsardzības un iekšlietu komisija

26. 4. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā". (Reģ.nr.709) (3. lasījums) (dok.nr.2826) Aizsardzības un iekšlietu komisija

27. 5. Likumprojekts "Grozījums "Likumā par ostām"". (Reģ.nr.714) (2. lasījums) (dok.nr.2368; nr.2791) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

28. 6. Likumprojekts "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās". (Reģ.nr.777) (1. lasījums) (dok.nr.2634; nr.2808) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

29. 7. Likumprojekts "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā". (Reģ.nr.773) (1. lasījums) (dok.nr.2630; nr.2809) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

30. 8. Likumprojekts "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā". (Reģ.nr.774) (1. lasījums) (dok.nr.2631; nr.2810) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

31. 9. Likumprojekts "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā". (Reģ.nr.775) (1. lasījums) (dok.nr.2632; nr.2811) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

32. 10. Likumprojekts "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā". (Reģ.nr.776) (1. lasījums) (dok.nr.2633; nr.2812) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

33. 11. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". (Reģ.nr.807) (1. lasījums) (dok.nr.2741; nr.2813) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

34. 12. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"". (Reģ.nr.808) (1. lasījums) (dok.nr.2742; nr.2814) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

35. 13. Likumprojekts "Sabiedrības integrācijas fonda likums". (Reģ.nr.740) (1. lasījums) (dok.nr.2513; nr.2820) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

36. 14. Likumprojekts "Grozījums Ārstniecības likumā". (Reģ.nr.754) (2. lasījums) (dok.nr.2590; nr.2823) Sociālo un darba lietu komisija

37. 15. Likumprojekts "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums". (Reģ.nr.733) (2. lasījums) (dok.nr.2452; nr.2827; nr.2827A) Juridiskā komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Ārlietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā trīs likumprojektus. Likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs" , likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu" un likumprojektu "Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekti tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem" likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodošanu komisijām. Iebildumu nav.

Pieci deputāti saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz pārcelt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" izskatīšanu uz 1.marta Saeimas sēdi. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām sadaļu "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Labrīt! Protams, Latvijas Republikā pēdējais un dārgākais valsts īpašums ir palicis zeme. Tas nedod mieru ļoti daudzām personām no Filipīnām, Āfrikas, kā arī no citām eksotiskām salām. Privatizācijas aģentūra, cik redzams, aiziet vēsturē ar mīnuss 64% negatīvo vērtējumu. Bet likumu vajag izmainīt tā, lai latviešiem nepaliek arī zeme. Jūs uzmanīgi izlasiet anotāciju šim priekšlikumam. Latviešiem nav, protams, to lielo uzņēmumu, jo tie jau arī visdažādākā veidā ir noplūdināti vai iznīcināti, un, cik redzams, tālāko Latvijas neatkarību kā ekonomisko, tā teritoriālo risinās Valsts nekustamā īpašuma aģentūra. Jaunais vecais monstrs.

Cienījamās pozīcijas deputāti! Vismaz pirms vēlēšanām neveiciet šo slikto darbību. Vajag taču vēl būt kaut kam jums svētam. Zeme — tā ir nacionālā bagātība latviešiem, un Satversmē attiecīgi norādīts 3.pantā. Protams, Kalvīša kungam kā ekonomikas ministram un mūsu premjerministram turpmākā Latvijas Republikas nākotne vismazāk interesē. Galvenais — atdot, privatizēt, pārdot, uzdāvināt. Mēs taču dāvinājām veselus uzņēmumus par vienu latu. Citās pasaules valstīs, arī Luksemburgā, rīkojas pretēji — neatdod, iepērk. Privatizācija — nav saprotams, kas tas ir. Daudzi to nosauc par murgu. Visiem, kam ir svēta tēvu zeme, Latvija, balsojiet pret vai vismaz atturaties par šo un pārējiem četrpadsmit priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Par neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām.

Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti... Vai jūs uzturat balsojumu par visiem, Leon Bojāra kungs? Neuzturat. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašumu objektiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi" nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Izskatām lēmuma projektu "Par Intas Korotjajevas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas ieteikumu apstiprināt Intu Korotjajevu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi un vienlaikus Juridiskā komisija izskatīja pievienotos dokumentus un konstatēja, ka minētā tiesnese pirms desmit gadiem ievēlēta par attiecīgā rajona tiesas tiesnesi un viņai beidzas 12.martā pilnvaru termiņš. Komisija vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Intu Korotjajevu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Lidijas Pličas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Arī tiesnesei Lidijai Pličai 12.martā... 11.martā tāpat beidzās pilnvaru termiņš, un šajā gadījumā arī Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu, pievienotos dokumentus un arī vienprātīgi atbalstīja Lidijas Pličas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Lidiju Pliču par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim" . Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Mēs, sociāldemokrātu frakcijas deputāti, jau reiz pieprasījumu laikā sniedzām ļoti izsmeļošu un argumentētu juridisko analīzi. Tagad mēs gribētu pakavēties ne tikai pie juridiskās analīzes, bet arī pie ekonomiskās, arī pie politiskās, jo, protams, "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gaita un rezultāti ir svarīgi visai Latvijas valstij un tautai. Es šeit gribētu arī, protams, griezties pie daudzu partiju un arī pie bezpartejisko ekspertu viedokļiem, lai tomēr sasummētu to, kas, manuprāt, pašreiz ir būtiski. Protams, par to var diskutēt un arī strīdēties. Bet kas tad ir principā "Latvijas kuģniecības" privatizācija? Un šeit es atļaušos citēt Tautas partijas "Latvijas kuģniecības" padomes locekļus Sandri Paulu—Pāvulu, Jāni Maršānu. Viņi saka skaidri un gaiši: "Latvijas kuģniecības" privatizācija, tas ir, pēc būtības tiek privatizēts bizness, ievērojama niša, vieta starptautiskajā kuģošanas biznesā. Kas pašreiz ir "Latvijas kuģniecība"? Tie ir aptuveni 50 kuģi, simtiem kuģu fraktētāju, tūkstošiem biznesa partneru un vērtīgi nekustamie īpašumi, kaut vai šī pati viesnīca "Karavella". Es citēšu atkal šos pašus Tautas partijas "Latvijas kuģniecības" padomes locekļus, kas saka, ka naudas izteiksmē "Latvijas kuģniecība" ir 200 miljonu latu vērta. "Latvijas kuģniecības" kontos ir 50 vai arī, kā viņi paši saka, varbūt 52 miljoni ASV dolāru brīvie līdzekļi. Šis ir bizness, ar kuru var labi pelnīt.

Kolēģi, tātad mēs redzam šo situāciju, kas tiek "Latvijas kuģniecības" gadījumā privatizēts. Tā nav tikai manta, tā ir vieta pasaules tirgū, tas ir vērienīgs bizness, kurā var labi pelnīt. Es atgādināšu, ka "Latvijas kuģniecība" kravas pārvadājumos ir pirmā vietā Ziemeļeiropā, kā to atzīst eksperti, piektā vieta Ziemeļamerikā. Un šeit es atļaušos citēt mūsu finansu ministra Gundaru Bērziņu, kura atzinums ir sekojošs: kompānijas normālas pārdošanas gadījumā iegūsim no 80 līdz 120 miljoniem latu par 68% akciju. Tātad mēs redzam: vidēji kaut kur 100 miljoni, kā teica Tautas partijas "Latvijas kuģniecības" padomes locekļi, šeit ir summa 200 miljonu latu vērta. Protams, 68% nav simts procenti.

Bet es gribētu vēlreiz uzsvērt, kas ir pats svarīgākais. Runa ir par tirgus daļu, par nišu, kas ir daudz vērtīgāka par inventāru un nekustamo un kustamo īpašumu.

Otrs jautājums, kas vairākkārt ir skatīts un runāts. Vai "Latvijas kuģniecībai" ir nepieciešams stratēģiskais investors? Vai ir nepieciešams? Un atkal ir divi pietiekami kompetenti viedokļi, kuri ir parādījuši un izteikušies, ka nav nepieciešams. Citēsim kaut vai "Latvijas kuģniecības" prezidentu, kas teica, ka nē, "Latvijas kuģniecība" pati var investēt. Tātad "Latvijas kuģniecības" prezidents saka: nav obligāti. Bet ja nu mēs ar politiskiem lēmumiem, ar savām partiju ideoloģijām to gribam darīt, rīkoties, sekojot kaut kādai politiskai pārliecībai, nevis saimnieciskam aprēķinam, tad, protams, to var darīt.

Sociāldemokrāti, to es uzreiz gribu piebilst, ir vienmēr bijuši pret šo "Latvijas kuģniecības" privatizāciju. To mēs neslēpjam. Mēs to godīgi atzīstam no tribīnes, bet tai pašā laikā, ja valstī tiek pieņemts lēmums par šo "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, mēs gribam vērīgi sekot likuma burtam, likuma garam un šai privatizācijas gaitai.

Kolēģi! Es vēlreiz gribētu griezties un citēt tātad "Latvijas kuģniecības" padomes locekļus Sandri Paulu—Pāvulu, Jāni Maršānu no Tautas partijas, kas vēlreiz saka par šo pašu nepieciešamību stratēģiskajam investoram. Viņi saka tā: nē, nav vajadzīgs stratēģiskais investors, jo "Latvijas kuģniecībai" ir 50 miljoni ASV brīvo līdzekļu un iespējas attīstīties. Ar "Latvijas kuģniecības" rīcībā esošajiem resursiem ir iespēja piesaistīt kreditētājus un 5 gadu laikā atjaunot floti. Lūk, kādas ir iespējas! Un arī šie paši padomes locekļi saka, ka var pateikt, pie kāda nosacījuma tas var realizēties. Un es arī to citēšu. Tas var notikt pie nosacījuma, ja kompānijai ļauj normāli strādāt, to atbrīvojot no poļitrukiem. Tāda ir šo Kuģniecības padomes locekļu pārliecība un es tagad pateikšu, kur viņi redz šos poļitrukus. Tā ir smagnējā vadība, kas zināmā mērā traucē konkurēt ar privātām kompānijām un arī ar citu valstu kompānijām kuģniecības pārvadījumu jomā. Tātad smagnējā vadība, tā ir "Latvijas kuģniecības" padome, "Latvijas kuģniecības" valsts pilnvarnieki, un šiem valsts pilnvarniekiem uzdevumus dod Privatizācijas aģentūra. Privatizācijas aģentūra. Tātad es šeit, kolēģi, gribētu vēlreiz teikt tā, pat citēt šos pašus padomes locekļus: lēmumus pieņem valsts pilnvarnieki, kuriem ir uzdevums lemt, kā uzdod Privatizācijas aģentūra. Tātad es saprotu sekojošo, ka padomes uzdevums ir pārraudzīt, kontrolēt, ka pilnvarnieku uzdevums ir īstenot Privatizācijas aģentūras uzdotos lēmumus, pienākumus veikt, un tad skaidrs, kas tad ir šis poļitruku institūts, kas neļauj normāli strādāt. No mana viedokļa šeit ir nepārprotams secinājums, tā ir Privatizācijas aģentūra.

Nu ko es varu teikt? Varu vienīgi teikt, ka arī šie paši padomes locekļi iesaka, ka no šī poļitruku institūta, kas neļauj normāli strādāt, ir steidzami jāatbrīvojas. Un šodien laikam kaut kādi pirmie lēmumi ir arī no Ministru kabineta puses, no valdības puses nekonsekventi, novēloti, bet tomēr ir. To mēs redzam šodienas dienas kārtībā.

Kolēģi, es gribētu vēlreiz atgādināt to, ka arī Privatizācijas aģentūra nelemj pati pēc sava prāta. Viņa nav tas Dievs kungs virs zemes un virs Latvijas debesīm. Viņa lemj tā, kā spriež Ministru kabinets. Tātad sava daļa vainas tiešākā vai netiešākā veidā ir jāuzņemas arī Ministru kabinetam. Mēs nevaram teikt, ka vienīgi Privatizācijas aģentūra ir vainīga un Ministru kabinets neko nekad nav veidojis un noteicis politiku Privatizācijas aģentūrai. Kolēģi, tāda ir situācija pašreiz.

Es gribētu arī mazliet atgādināt par to, kā situācija veidojās. Deviņdesmito gadu sākumā, kā apliecina Valsts kontroles atzinums, "Latvijas kuģniecībai" bija 87 kuģi. Tagad mēs redzam — ir 50 kuģi. Un atbilstoši šim Valsts kontroles atzinumam kopš deviņdesmito gadu sākuma un, es uzsveru, pretēji Latvijas Republikas likumdošanai "Latvijas kuģniecībā" notika sekojošas lietas. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Paklau! Simts kuģu esot!") Paldies, paldies, es domāju, ka jūs ar Bojāru kuluāros varēsiet par to vienoties. Bet kas ir pats galvenais šeit. Tātad Valsts kontroles atzinums varbūt būs spēcīgāks arī par mana kolēģa deputāta Leona Bojāra domām, bet es gribētu šeit pateikt precīzi. Tas ir dokuments. Tātad "Latvijas kuģniecība" nepiedodami brīvi rīkojās ar īpašumu. Viens atzinums. Beznodokļu zonās reģistrē "Latvijas kuģniecības" meitas uzņēmumus. Otrs pārkāpums. Un to dara pretēji Latvijas Republikas likumdošanai. Pretēji Latvijas Republikas likumdošanai ieķīlā pamatlīdzekļus! Pretēji Latvijas Republikas likumdošanai grāmatvedības gada pārskatus sastāda! Un tāpēc "Latvijas kuģniecība" no rentabla, augsti rentabla uzņēmuma pārvēršas uz ilgu laiku par zaudējumus nesošu uzņēmumu.

Godājamie kolēģi! Protams, šeit ir atkal jāskatās arī par to, kam būtu galvenā vaina, ne jau vainīgo meklēšana un sodīšana, bet tomēr atbildības pakāpe ir jāmeklē. Manuprāt, tā tobrīd bija "Latvijas kuģniecības" prezidentam Pēterim Avotiņam. Taču, kā mēs redzam pēc kompetentiem atzinumiem, atbildība par visu šo notikušo gaitu ir jāuzņemas vispirmām kārtām Privatizācijas aģentūrai, arī "Latvijas kuģniecības" padomei un valsts pilnvarniekiem, un neapšaubāma stratēģiskā un politiskā atbildība bija pie varas esošajiem tobrīd daudzajiem ministru kabinetiem.

Kolēģi! Pavisam nesen Latvijas Radio diskusijā mēs arī diskutējām ar Tautas partijas priekšsēdētāju Andri Šķēli, un viņš norādīja, ka līdz ar Kalvīša kunga nākšanu Ekonomikas ministrijā visas šīs nebūšanas "Latvijas kuģniecībā" ir pārvarētas. Iespējams, ka tā. Es nestrīdos. Tātad Latvijas Valsts kontrole vēl neko nav teikusi, vai tur ir vai nav šie pārkāpumi tādā veidā risināti, kā šeit es minēju nupat, ļoti nopietnos saimnieciskos jautājumos. Bet es gribētu pateikt to, ka diez vai mēs varam arī aizmirst, ka arī mūsu kolēģim, Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, kas savulaik līdz 1996. gadam janvārim ieņēma arī "Latvijas kuģniecības" padomes priekšsēdētāja posteni, ir kaut neliela, bet atbildības daļa par to, kas un kā ir noticis "Latvijas kuģniecībā". Un, protams, arī kā vēlākajam Ministru prezidentam. Tas ir viens, ko es gribētu norādīt. Tas ir jau pēc 1996. gada janvāra. Tāda ir vēsture.

Tagad palūkosimies, kādas ir nopietnu ekspertu prognozes un atzinumi. Godājamie kolēģi! Es ne reizi vien, un es domāju, ka arī mūsu sabiedrība augstu vērtē tādu ekspertu un "Latvijas ceļa" partijas biedru kā Uldi Osi. Es atļaušos viņu citēt burtiski, jo šie atzinumi ir ļoti pamatoti, ļoti izsvērti un rūpīgi, un šeit nevar nekādas politiskas kaislības vai simpātijas sociāldemokrātiem vai opozīcijai piedēvēt. Tātad: "Latvijas kuģniecības" privatizācijā mūsu valstij ir pietrūcis stratēģijas, tāds ir ekspertu galvenais atzinums. Tātad pietrūka horizonti, perspektīvs redzējums. Mēs esam aizmirsuši, ka pasaulē notiek globalizācija — atgādina Uldis Osis, ka veidojas globālas loģistikas kravu un informācijas plūsmu tīkls. Multimodālie koridori, kas krustām šķērsām iet pa visu pasauli, kur tiek apvienots kā autotransports, tā dzelzceļš, servisa kompānijas, ostu termināli, distribūcijas centri, kravu laukumi un tā joprojām. Un viss tiek menedžēts, veidots vienā tīklā, kur ir ļoti daudz spēlētāju. Es šeit citēju Uldi Osi.

Un es gribētu pateikt viņa galveno secinājumu, ko viņš pārmet, tajā skaitā arī Ministru kabinetam un publiski: "Kuģniecības privatizācijas stratēģijai vajadzēja rasties krietni agrāk, nekā uzsākās pati privatizācija. Diemžēl mēs vienmēr velkamies nopakaļ ekspertu nopietniem atzinumiem, un, protams, mūsu vezumnieku darbs veidojas tā, ka nevis zirgs velk vezumu, bet vezums mēģina vilkt zirgu. Tas, protams, ir aplami, to jums pateiks katrs zemnieks, katrs cilvēks ar minimālu pieredzi.

Es vēl gribētu šeit tātad zināmā mērā uzsvērt Ulda Oša viedokli, kādai bija jābūt šai stratēģijai, lai mēs ievērotu Latvijas valsts intereses. Lai privatizētu "Latvijas kuģniecību", bija jāievēro tas, lai Latvijas bizness varētu integrēties šajā globālajā vai vismaz Ziemeļeiropas reģionālajā tīklā kravu pārvadājumu un informācijas tīklā. Diemžēl par to nav bijusi pat diskusija.

Es gribētu vēlreiz citēt arī Uldi Osi, ka izstrādāt šo stratēģiju ir valdības uzdevums. Konsultanti, kā norāda arī pareizi Uldis Osis, konsultē par tiem jautājumiem, kas viņiem tika uzdoti. Un viņiem būtībā bija jāpilda brokeru funkcijas. Es varu teikt atklāti: Uldim Osim, manuprāt, ir pilnīga taisnība. Valdība nav tikusi galā ar savu pamatuzdevumu, nav izstrādājusi "Latvijas kuģniecības" privatizācijas stratēģiju atbilstoši Latvijas Republikas valsts interesēm. Valdības partijas šajā gadījumā ir sekojušas savu partiju ideoloģijai un šīs ideoloģijas uzspiestiem secinājumiem.

Es gribētu vēlreiz atgādināt citu argumentāciju, kas arī ir visnotaļ nopietna, ko piedāvā mums Uldis Osis no "Latvijas ceļa". Tātad: "Vērojot pasaules ekonomisko konjunktūru, kas nevienam ekonomistam Latvijā, ne ārpus tās nav noslēpums, ir redzams, ka Amerikas un Ziemeļvalstu ekonomika strauji bremzējas, Rietumeiropas ekonomika nekad nav strauji attīstījusies par Dienvidaustrumāzijas, Austrumāzijas ekonomiku arī nav skaidrs, kur virzīsies, Japāna jau krīt otrajā smagajā krīzē. Frakta tirgus šogad un nākamgad varētu kristies. Kuģu būves pasūtījumi krītas uz pusi, un šādā situācijā secinājums ir viens. Jā, es citēšu, citēšu, Kiršteina kungs, Uldi Osi, jūs neuztraucieties, būs šis citējums. Uldis Osis saka tā: "Nebūtu īsti saprātīgi privatizēt kuģniecību tieši šobrīd, tuvākajā gadā, divos gados, varbūt par trijos gados. Tātad "Latvijas kuģniecība" tiek privatizēta ekonomiski visneizdevīgākajā laikā. Pretēji ekspertu domām, pēc zināma politiska, kā es saprotu, vai ideoloģiska pasūtījuma." Un Ministru kabinetam būs par to jānes politiska atbildība valsts un tautas priekšā. Skaidri apzināmies šo situāciju. Un ne jau tikai mēs, bet arī virkne cilvēku valdības partijās ir par šo lietu izteikušies pietiekami atklāti. Un ir otršķirīgs jautājums, vai šo cilvēku atzinumu izteiks šodien balsojumā ar par, pret vai atturās, vai nepiedalās balsojumā, bet jautājums ir par to, ka šī patiesība ir izskanējusi ne tikai no opozīcijas puses.

Es šeit gribētu uzsvērt Māra Grīnblata atzinumu: "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK neuzņemas solidāru atbildību par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju." "Diena" — šogad 13. janvārī. Kā atzīst Guntars Krasts aģentūrai LETA, citēju: "Ministru prezidents Andris Bērziņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir paziņojuši, ka uzņemas politisku atbildību par "Latvijas kuģniecības" norisi un nekas viņus nevar atbrīvot no šīs atbildības." Nu ko es varu teikt? Es piekrītu šim atzinumam.

Es gribētu vēl norādīt arī to, ka savulaik arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija un valdības ministri paziņoja oficiāli presei, ka neatbalsta Privatizācijas aģentūras padomes apstiprinātos privatizācijas noteikumus, tie nepamatoti sašaurina pretendentu loku un rada bažas par privatizācijas procesa atklātību. Tātad mēs redzam situāciju, kāda ir. Un šeit neiet runa par to, vai koalīcijas līgums, kas ir tikai vienošanās starp politiskām partijām, kam nav likuma spēka, kam nav Ministru kabineta noteikumu spēka, kas pat nav ceļu satiksmes noteikumi, šodien būs augstāks par Latvijas valsts un tautas interesēm. Tāds ir jautājums. Katram ir jāizšķiras, bet ir labi, ka patiesība ir izskanējusi.

Kolēģi, es gribētu arī pateikt to, ka šeit, Saeimā, Ministru kabinetā, publikā, publiski, atklāti ir teikti diezgan smagi vārdi arī par to, ka "Latvijas kuģniecības" gaitu saista ar noteiktiem kukuļiem. Un es šeit gribētu pateikt to, ka tas saistās ne tikai ar Inesi Voiku no sabiedrības par atklātību "Delna", ne tikai ar Eiženu Cepurnieku, uzpeld šīs informācijas par miljonu lielu kukuli un lielākiem.

Es šeit atļaušos mazliet citēt, ka tādi nopietni izteikumi un brīdinājumi ir bijuši no daudziem un visnotaļ nopietniem politiķiem. Un sāksim šo uzskaitījumu. Par vēlmi kādam saņemt zināmu naudas summu atgādina mums Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, "Diena" pagājušā gada 18. novembrī. Druvis Skulte, "Latvijas ceļš", "Diena" 14. oktobrī. Vladimirs Makarovs "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Iespējams, ka esot 10 miljonu kukulis, "Neatkarīgā Rīta Avīze". "Latvijas kuģniecības" juridiskais direktors Elmārs Vītoliņš runā par tādām pašām lietām šajā pašā avīzē. Arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis min par lietām, no 12 līdz 20 miljoniem lielu kukuļu iespējamību. Es domāju, ka visas šīs runas ir pietiekami nopietnas, lai mēs apsvērtu šo amatpersonu izteikumus un lieki nesteidzinātu privatizācijas procesa gaitu, bet apsvērtu, cik nopietni ir šo politiķu un amatpersonu izteikumi. Es domāju, ka nevar būt tā, ka ir tik daudz dūmu, bet uguns nemaz, nemaz nav. Tādas situācijas nemēdz būt. (Starpsauciens: "Uguns deg sarkanajos karogos.") Paldies, paldies, jūs laikam domājat Latvijas karogu, cik es noprotu, ar balto strīpu. Paldies, Leiškalna kungs!

Ko es gribētu vēl šeit pateikt? Sociāldemokrāti uzsver to arī, ka Privatizācijas aģentūras nosacījumi, mūsuprāt, neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, Latvijas Republikas likumiem. Un to arī atzīstam ne tikai mēs. Nav tā, ka opozīcija šeit ir vientuļa. To izsaka arī Guntars Krasts, kas uzskata to par pamatotu.

Līdzīgu viedokli ir izteicis presei atklāti Dzintars Rasnačs. Mana kolēģe no "Latvijas ceļa" Aija Poča ir teikusi LETA, ka viņa uzskata šos likuma pārkāpumus par nebūtiskiem. Inese Voika un Raita Karnīte, tātad sabiedrība par atklātību "Delna" ir teikusi, ka likuma pārkāpumi nav būtiski, kas ir ļoti tuvi Počas kundzes izteikumiem. Kolēģi, mēs jau varam dalīt šos likuma pārkāpumus būtiskos un nebūtiskos. Mēs varam tos dalīt formālos un neformālos. Mēs varam viņus dalīt tādos, par kuriem iestājas kriminālatbildība, un tādos, par kuriem nebūs kriminālatbildība. Bet likuma pārkāpums ir likuma pārkāpums. Un šeit es gribētu atgādināt vienu senu patiesību, kura latviešu tautā jau kļuvusi par folkloru. Nav tā, ka vai nu ir grūtniecība, vai grūtniecības nav. Nevar būt nebūtiska grūtniecība vai būtiska grūtniecība.

Kolēģi, nežonglēsim ar šiem terminiem! Tā ir realitāte, ko mēs visi labi redzam. Es gribētu atgādināt arī to, ka mums ir pietiekami daudz samezglojumu. Atcerēsimies šo nepatīkamo tiesas prāvu Lielbritānijā par "Latvijas kuģniecības" Gdaņskas lietu, par kuģubūves pasūtījumu, ko vēlāk atteica. Kolēģi, pieprasījums no poļu puses ir 30 miljoni ASV dolāru. Es gribētu uzsvērt to, ka 30 miljoni dolāru, tā ir liela nauda. Nagļa kungs mūs ir mierinājis, ka tik daudz nebūs jāmaksā, ja maksāsim, tad maksāsim kaut kur 4,5 miljonus. Var būt arī, ka tā. Var būt, ka šī summa būs daudz mazāka, bet arī četrarpus miljoni ir tā vērti, lai šo problēmu nopietni analizētu un runātu šeit no Saeimas tribīnes. Un ne tikai opozīcijas pārstāvji. Un lai darītu visu steidzami, lai šo labotu un aizstāvētu Latvijas valsts intereses. Lai nebūtu kā ar šiem 3 miljoniem par citu, ne jau "Latvijas kuģniecības" sazāģētu kuģi. Un es gribētu atgādināt, ka visa šī situācija, kuru arī ar ziņu aģentūrām ir analizējusi Valsts prezidente, Vaira Vīķe—Freiberga ir atzinusi šo situāciju par vieglprātīgu un ir teikusi, ka politiķi un valsts amatpersonas rīkojas bezatbildīgi un vieglprātīgi. Tā ir realitāte. Patīk tas mums vai nepatīk.

Es gribētu vēl pateikt to, ka, analizējot "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gaitu, varam redzēt visai savdabīgu situāciju. Ministru kabineta nosacījumus par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju Ministru prezidenta Andra Bērziņa vietā paraksta ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Es šeit nesaskatu nekā nelikumīga, bet es runāju par būtību.

Nākamais. Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuriem jāatbilst šiem Ministru kabineta nosacījumiem, apstiprina Privatizācijas aģentūras padomes sēdē kā padomes priekšsēdētājs atkal ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Tātad mēs redzam, Ministru kabinets, tātad arī attiecīgi Privatizācijas aģentūra. Tālāk visa šā procesa likumību, publiskumu, iespējamo publiskumu uzrauga kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā atkal mūsu kolēģis Aigars Kalvītis. Nu ko es varu teikt? Kalvīša kungs visu var darīt, un es nesaprotu, kāpēc uz viņa pleciem visu nogrūž. Es to īstenībā uzskatu par neattaisnojamu — Ministru kabinetā šādu rīcību.

Otrs, ko es gribēju pateikt. Uz Saeimas deputātu pieprasījumu, uz vēstuli Ministru prezidentam par to, kā ir rīkojies Kalvīša kungs kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā, kā ekonomikas ministrs, kā Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs, vai tur ir bijuši pārkāpumi vai ne, atkal ir spiests atbildēt Aigars Kalvītis. Kolēģi! Varbūt aizstāsim Ministru kabinetu ar Aigaru Kalvīti? Varbūt ar Aigaru Kalvīti pietiek. Nevajag mums tik dārgu Ministru kabinetu.

Es šeit neņirgājos ne par Ministru kabinetu, ne par Kalvīša kungu, bet es gribu uzsvērt to, ka vismaz Ministru kabinetā darba organizācija ir zem katras kritikas un zem katriem demokrātiskiem principiem. Jo Baldzēna kungs nevar darīt darbu, pats sevi pārbaudīt, pats par savu pārbaudi dot atzinumu un tamlīdzīgi rīkoties. Kolēģi, tāda ir reālā situācija.

Es gribētu uzsvērt to, ka mēs tagad vairāk jau pievēršamies šai juridiskajai pusei, kura, es saprotu, jums ir, godājamie kolēģi, ne mazāk svarīga kā politiskā, tautsaimnieciskā. Es gribētu uzsvērt vienu: šeit ir daudzi likumpārkāpumi. Nosauksim kaut vienu — ļoti nopietnu. Likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju" 23.panta pirmajā punktā ir noteikts, ka privatizācijas noteikumos ir jābūt skaidri definētai objekta nosacītai cenai. Bet kā mēs redzam pēc Privatizācijas aģentūras izstrādātajiem noteikumiem, šis moments nav noteikts. Un mēs varam teikt, ko gribam. Ir jautājums tikai viens — vai mēs gribam ievērot likumus, ko mēs šeit Saeimā pieņemam? Ko mēs darām? Mēs uzskatām, ka Ministru kabinetā, Privatizācijas aģentūrā var neievērot Latvijas Republikas likumus. Es domāju, ka tas nav nopietni. Es gribētu uzsvērt vēl, kolēģi. Kādi ir likuma pārkāpumi? Es uzskaitīšu un pēc tam attiecīgi vērsīšos pie atsevišķiem svarīgākajiem, jo, ja mēs visus šeit analizēsim un par visiem diskutēsim, tad jau, protams, mēs šodien arī nebeigsim šo plenārsēdi ātrāk par pusnakti. Tātad Privatizācijas aģentūras noteikumos ir pārkāpti likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 4., 5., 6., 18., 20., 22., 23., 53.panti. Viens.

Otrs. Ir pārkāpts likuma "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību" panti 2., 3., 4. Tālāk ir pārkāpts likuma "Par valsts akciju sabiedrībām" 7.pants. Pārkāpts informācijas atklātuma likuma 1.pants. Ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu 110. punkts, Privatizācijas aģentūras statūtu tātad 78., 79., 93., 163.punkts. Ir pārkāpta Ministru kabineta "Latvijas kuģniecības" privatizācijas nosacījumu kuģniecības politikas koncepcija un, protams, Latvijas tautsaimniecības intereses.

Un tagad, protams, kolēģi, mazliet konkrētāk, lai nekļūtu deklaratīvi. Tāpat kā visā iepriekšējā runā, mēs runājām tieši par konkrētām lietām, jo patiesība, kā jūs zināt, ir konkrēta. Nav tā abstrakta, ne ideāla. Es gribētu uzsvērt to, kas jau ir izdarīts šo Privatizācijas aģentūru noteikumu pieņemšanas pašā procedūrā, un uzsvērt to, ka, iepazīstoties arī ar ekonomikas ministra atbildi uz mūsu deputātu pieprasījumu, mēs varam pārliecināties, ka šajā atbildē arī ir atzīts, ka nav šī ekspertu padomes atzinuma, bet ir atsevišķu ekspertu viedoklis, vērtējums, sauciet kā gribat. Un to, ka tas ir nepieciešams, nosaka Privatizācijas aģentūras statūti, Ministru kabineta noteikumu 110. ... 93.punkts. Kolēģi, tas ir viens, kas ir ļoti nopietni. Un atgādināšu jums, ka privatizācija bez ekspertu padomes atzinuma jau reiz mums notika. Tā bija šī bēdīgi slavenā "Lattelekom" lieta, par ko tagad Ministru kabinets ir spiests tiesāties un arī lielā mērā cīnīties, lai atgūtu kaut daļu no zaudētā. Tāda ir situācija! Un es gribētu uzsvērt to, ka arī šobrīd mums būtu bijis vajadzīgs ekspertu padoms, viedoklis, kā to nosaka šie Ministru kabineta noteikumi. Jā, Šadinova kungs saka: "Lūk, nolikumā ir citādāka kārtība!" Jā, tā mēs arī varam pēc šī nolikuma rīkoties, tad jūs saprotiet, ka Ministru kabineta noteikumi nevar atsvērt ekspertu padomes nolikuma prasības, tās var papildināt, bet nevar atspēkot. Ja ir ekspertu padome, tad ir ekspertu padome, un tai ir jādod atzinums, nevis atsevišķiem ekspertiem. Un ja jau reiz šis nolikums ir nelikumīgs, tad ir arī citas nelikumības, tā varam secināt automātiski. Tāda ir situācija, kolēģi.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Ja mēs uzmanīgi skatāmies, kas sasauca Privatizācijas aģentūras padomes sēdi. Lai arī tas ir procedūras jautājums, es gribētu uzsvērt, ka tas ir pietiekami nozīmīgs jautājums, un nozīmīgs tieši tāpēc, ka tiek sasaukta šī sēde ar milzīgu steigu. Tas ir būtiski. Tātad Privatizācijas padomes sēdi sasauca Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, nevis padomes priekšsēdētājs, un informācija, kas dota Ministru kabinetā, ka vajadzētu sasaukt sēdi līdz 23.datumam vai līdz citam, tā ir cita informācija, tā nav sēdes sasaukšana. Kā mēs zinām, arī Ministru kabinetā nesēž Privatizācijas aģentūras padomes locekļi, valdes locekļi un tamlīdzīgi. Tas ir viens, ko es gribēju uzreiz uzsvērt. Tātad ar šo arī ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu 110., 78. un 79.pants.

Kolēģi, varbūt par kaut ko citu, ne tikai par šo procedūru, kur visnotaļ ir nopietni ievērot un vajadzīgs to darīt, es gribētu pateikt arī par saturu vairāk. Tātad par Privatizācijas aģentūras noteikumu punktu 9.13. Arī šeit mums ir bijusi diskusija, un ļoti nopietna diskusija, tajā skaitā arī publiska, bet es gribētu uzsvērt, kāda ir mūsu nostāja. Tātad šis pants nosaka, ka sabiedrības akcionāri trīs gadus nav tiesīgi pieņemt lēmumus un slēgt darījumus vai uzņemties saistības, kas būtu pretrunā ar šiem noteikumiem, tātad ar Privatizācijas aģentūras noteikumiem, un būtu neatbilstoši Ministru kabineta nosacījumiem.

Kolēģi, neviens godprātīgs jurists šo punktu nevar iztulkot nekādi citādi, ka ar Ministru kabineta nosacījumiem, Privatizācijas aģentūras noteikumi ir ierobežojums maksimāli uz šiem trim gadiem. Trīs gadi, un tad sabiedrības akcionāri bez šīs privatizācijas nav tiesīgi pieņemt lēmumus, slēgt darījumus, saistības, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta nosacījumiem un Privatizācijas aģentūras noteikumiem. Tas ir viennozīmīgi. Tas, ka nākamajā rindkopā mēs redzam papildinājumu, ka šajā laikā, šo triju gadu laikā, nebūs spēkā visas šīs lietas, kas tā būs kārtotas, ja būs pretrunā, nu tas ir pats par sevi saprotams, tas papildina un neizslēdz manis iepriekš minētos noteikumus.

Un kas šeit ir svarīgi? Šeit, kolēģi, ir svarīgs sekojošais. Ir svarīgs tas, ka šajos trijos gados mēs esam ietvēruši arī to, ko Ministru kabinets savos Privatizācijas aģentūras nosacījumos nav paredzējis. Trīs gadu termiņš līdz ar to, ar šo juridiski saistošo lēmumu Privatizācijas aģentūras noteikumiem attiecas arī uz tādām svarīgām lietām kā "Latvijas kuģniecības" darbības profila un flotes saglabāšana, līdzekļu investēšana, flotes atjaunošana, darbavietu saglabāšana, un tas ir pietiekami nopietni. Tas attiecas arī uz to, kur būs "Latvijas kuģniecības" vadība, vai tā būs Latvijā, vai zināmi nodokļi nāks uz valsts budžetu vai ne. Kolēģi, tas nav sīkums! Es saprotu, ka var dažādi vērtēt, bet visas iespējas mēs esam devuši jau pirms tam Ministru kabinetam, Kalvīša kungam, Privatizācijas aģentūrai šo jautājumu labot. Tāda ir būtība! Diemžēl mēs esam saņēmuši vienīgi noraidījumu — viss ir kārtībā un viss ir likumīgi! Es saprotu, ka šajā gadījumā ir zināma nu tāda kutelīga lieta, ka pavisam nesen vēl bija aizrādījums arī no opozīcijas puses tajā brīdī, kad Privatizācijas aģentūra, valsts pilnvarnieks, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis neatbilstoši likumam, neatbilstoši likumā paredzētai procedūrai atbrīvoja Privatizācijas aģentūras valdes locekli Didzi Azandu. Bija šī lieta, Kalvīša kungs to televīzijā pats personīgi atzina un pēc tam bija spiests atkāpties, nu, cik es noprotu, no kolēģu spiediena. Šajā gadījumā mēs tiešām gājām tikai uz deputātu pieprasījumu, mēs tālāk ne uz kādiem Kalvīša kunga demisijas pieprasījumiem neesam gājuši. Šoreiz ir pirmā reize, man nekādi neizdodas saskaitīt tās četras reizes, kur sociāldemokrāti ir gājuši ar demisijas pieprasījumu. Nevajag jaukt deputātu pieprasījumu ar demisijas pieprasījumu! Tas arī ir viens aspekts. Un tādēļ es saprotu, ja reiz arī tika izteikts brīdinājums no Ministru prezidenta Andra Bērziņa Aigaram Kalvītim, ka tā nedrīkst būt, par šādiem izteikumiem publiskiem, tad arī, protams, tagad nav ne mazākās vēlēšanās atzīt šo lietu, ja arī kaut kur kaut kas nav paveicies, kā ir gribēts, jo Kalvīša kunga atbildība jau ir akceptēt to, viņš jau šos Privatizācijas aģentūras noteikumus pats personīgi neizstrādā, viņš tos pārrauga, izskata un atbild par to galējo redakciju.

Kolēģi, tas ir skaidrs, un es gribētu uzsvērt to, ka mēs nevaram runāt par to, ka šāds trīs gadu termiņš nu nesaistās ar Latvijas tautsaimniecības interesēm, ar "Latvijas kuģniecības" politikas koncepciju, ka nav svarīgi, kāds būs kuģniecībai darbildzības profils, vai viņa, teiksim, nodarbosies ar kaut kādu vairumtirdzniecību, piemēram, pārtikas produktu, vai kaut ko citu. Kā būs ar darbavietām, kā būs ar flotes saglabāšanu, kā būs ar to atbalsta politiku, ko "Latvijas kuģniecība" dod jūrniecības izglītības sistēmai? Tie ir nopietni jautājumi, uz kuriem jāatbild ir tagad, nevis pēc trim gadiem, kad mēs nonāksim šajā nepatīkamajā situācijā. Mums jau pietiek šie novilcinātie lēmumi, šī neizlēmība, ka nav izdarīts savlaicīgi tas, kas bija jāizdara. Man jau te nav jāskaita ne "Lattelekom" lieta, ne trīs miljonu lieta, arī tagad būs Gdaņskas un "Latvijas kuģniecības" lieta. Tā, lūk, kolēģi! Tāda ir situācija.

Es vēlreiz gribētu pateikt vienu. Mūsuprāt, ir pārkāpts Ministru kabineta privatizācijas nosacījumu 2.punkts, kurš paredz, ka Rīgas fondu biržā realizē tikai sabiedrības darbinieku un pensionāru rezervētās akcijas, nepārdotās akcijas no šīm akcijām un privatizācijas rezerves akcijas.

Kolēģi, nu Privatizācijas aģentūrai ir jārespektē Ministru kabineta griba, ja tā dod kādu ierosinājumu, kā uzlabot Ministru kabineta darbu jautājumos, kas neskar stratēģisko investoru, protams, varētu izdarīt labojumus un nevienam nebūtu problēmas, bet ir tā, ka ir noteikts precīzi Ministru kabinetam, kādas akcijas var iet uz šo Rīgas fondu biržu un kādas nedrīkst iet, jo nav pateikts, ka tās drīkst. Un nevaram mēs tulkot sekojoši, ka tam, ko Ministru kabinets ir atļāvis, mēs varam paši no sevis šo sarakstu papildināt ar kādām mēs gribam akcijām. Tāda patvaļa nav pieļaujama!

Kolēģi, paredzot Privatizācijas aģentūras noteikumos fondu biržā pārdot arī nenopirktās publiskajā piedāvājumā pārdodamās akcijas un pārvēršot tās, iespējams, pat neierobežotā daudzumā līdz kvotai 15% par bāriņu akcijām, Privatizācijas aģentūra izņem šīs publiskā piedāvājuma akcijas no Ministru kabineta nosacījumos publiskajam piedāvājumam noteiktās realizācijas kārtības, pārdodot tās pašas Privatizācijas aģentūras nu jau valdes noteiktajā kārtībā. Kolēģi, šeit nevar runāt par nebūtisku pārkāpumu. Šeit, kolēģi, neapšaubāmi ir burtisks pārkāpums, un šeit bija vajadzīga Ministru kabineta rīcība, Ministru prezidenta rīcība, un ne jau velti mēs rakstījām šīs vēstules Ministru prezidentam, Valsts prezidentei, ekonomikas ministram. Ne jau velti mēs gājām uz šo deputātu pieprasījumu, lai aicinātu un rosinātu labot tās kļūdas, kuras apzināti vai neapzināti ir gadījušās. Tas ir svarīgi.

Kolēģi! Es gribētu pateikt to, ka mums, sociāldemokrātiem, nav iebildumu, ja arī kaut kas no "Latvijas kuģniecības" privatizācijas gadījumā nonāktu bāreņu rokās. Bet Ministru kabinets šajos Ministru kabineta noteikumos to nav paredzējis. Agrāk tāda kārtība bija, bet tas bija agrāk. Un atsaukties uz to, ka agrāk tāda kārtība ir bijusi, bet Ministru kabineta noteikumos... tas ir, nosacījumos, es atvainojos, nav tas noteikts, un mēs varam paši labot Ministru kabineta gribu Privatizācijas aģentūrā, es tam kategoriski nepiekrītu. Kategoriski nepiekrītu. Tāda kārtība nedrīkst būt valstī.

Kolēģi! Es gribētu pateikt to, ka, balstoties uz šo manis minēto pārkāpumu, kas ir rupjš Ministru kabineta nosacījumu pārkāpums, ir iespēja, nu, vismaz teorētiska, šos 30 miljonus publiskā piedāvājuma akcijas izņemt no publiskā piedāvājuma realizācijas kārtības, nepiemērojot publiskā piedāvājuma pretendentu atlases noteikumus un realizējot pašas Privatizācijas aģentūras noteiktajā kārtībā caur fondu biržu. Un es gribētu atgādināt, deputāti, deputātu Pieprasījumu komisijā Šadinova kungs pats atzina, ka teorētiski šāda iespēja pastāv, ka šajā jautājumā varētu notikt kaut kas tā, kā Ministru kabineta nosacījumos nav noteikts. Es domāju, kolēģi, nu tas ir atzinums, ko dzirdēja visi, kas bija atnākuši un kam bija jāatnāk uz deputātu Pieprasījumu komisiju. Es saprotu, ka mēs varam teikt — atkal tas ir nebūtiski, atkal tas ir formāli, atkal mums, teiksim, ir jau kaut kāds Koalīcijas padomes lēmums, mēs skatīsimies pēc šī Koalīcijas padomes lēmuma. Bet, kolēģi, partiju, starppartiju vienošanās nevar būt augstākas ne par Satversmi, ne par Latvijas Republikas likumiem, ne par Ministru kabineta noteikumiem.

Es vēl šeit gribētu atgādināt arī to, ka šajos privatizācijas noteikumos par šo jautājumu un šīm bāreņu akcijām tiek noteikts arī interesants saskaņošanas veids. Ar ko tad mēs saskaņosim tad, kad Privatizācijas aģentūras valde risinās šo tā dēvēto bāreņu akciju jautājumu? Tātad saskaņos ar Privatizācijas aģentūru — "Latvijas ceļa" pārstāvniecība, ar Izglītības ministriju —Tautas partijas pārstāvniecība un ar Labklājības ministriju — "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvniecība. Es domāju, ka tas ir diezgan tāds interesants veidojums, un katrā ziņā visas trīs valdības partijas ir pārstāvētas, bet kāpēc šeit nav pārstāvēti, piemēram, divi no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un viens no Tautas partijas? Kāpēc nav, piemēram, trīs no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK? Nav tā. Tas rada zināmas bažas par to, vai šeit tomēr nevarētu būt kaut kas nopietnāks, nekā no ārpuses mums visiem izliekas.

Kolēģi, es šeit gribētu arī pateikt to, ja mēs uzmanīgi paskatāmies uz Privatizācijas aģentūras nākamo darbību, viņa ir pasludinājusi sākotnējos piedāvājumos iekļauto informāciju un BDO konsorcija komentārus par konfidenciāliem. Tas ir absolūti aplami. Viņiem nav nekāda likumīgā spēka to darīt, tā ir pretlikumīga darbība.

Kāpēc? Tātad te ir būtība tāda. Konfidenciālas ir šīs lietas — piedāvājums un komentāri no konsultantiem. Un tie ir noformējami, kā viņi uzsver, saskaņā ar valsts noslēpumu aizsardzības noteikumiem, un to jau nosaka likums "Par valsts noslēpumu". Un šeit ir viens. Informācija, kolēģi, ir valsts noslēpums tad, ja tā ir iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā. Likums to nosaka par valsts noslēpumu. Bet Privatizācijas aģentūras uzrādītā informācija nav iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā. Kolēģi, nav tiesību to darīt. Es saprotu, ka pašreiz daudziem ir smaidi un liekas, ka tas viss ir nebūtiski, bet tā ir likumība, tā ir tiesiska valsts, un arī valdībai, arī Privatizācijas aģentūrai ir jāievēro tie spēles noteikumi un likumi, ko ir noteikusi Saeima.

Kolēģi! Vēl gribētu uzsvērt, ka daudzos normatīvos aktos tieši uzsvērts, ka informācijai ir jābūt, atklāti pieejamai, ka Privatizācijas aģentūrai ir jānodrošina privatizācijas process un privatizācijas darbības atklātums un publiskums, ka par konfidenciālu informāciju var atzīt tikai tad, ja tas ir noteikts likumā un ne citādi. Tātad likuma "Par akciju sabiedrībām" 7. pants, Privatizācijas likuma 6. un 20. pants ir ignorēts, Informācijas atklātības likuma 1. pants, Ministru kabineta noteikumu nr. 110 163.punkts, visi šie normatīvie akti ir pārkāpti.

Kolēģi! Bet nu pieņemsim, pieņemsim kaut vai domās, ka šeit Privatizācijas aģentūra, līdz ar to arī viņas pārraudzītājs valsts pilnvarnieks ir izgājis pilnīgi perfekti, un kārtībā. Bet arī tad, ja tas būtu bijis tā un ja šī informācija būtu ietverta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā, arī tad vajadzēja noteikt atļaujas pie šī valsts noslēpuma piekļūt arī Jānim Naglim un arī BDO konsorcija konsultantam. Šīs atļaujas nav noteiktas, un arī Kalvīša kunga atbildē tas nav minēts. Un ja arī ir noteikts, tad varbūt pēdējā brīdī, un mums ir pilnīga pārliecība, ka Kalvīša kungs ir pietiekami kompetents, lai uz šiem jautājumiem atbildētu jau savā rakstiskajā atbildē.

Kolēģi! Es gribētu arī pateikt par to, kā ir ar šo termiņu, kādas bija iespējas pretendentiem iepazīties ar privatizācijas noteikumiem un iesniegt nepieciešamos dokumentus. Privatizācijas aģentūras noteikumos ir izstrādāts skaidrs termiņš — 1 mēnesis, ieskaitot Jaungada, Ziemassvētku brīvdienas. Šinī laikā jebkuram pretendentam bija jāiesniedz, uzskaitīsim kaut vai galvenos, A klases bankas izziņa par finansu resursu pieejamību, audiēts gada pārskats, noteiktā kārtībā legalizēti notariāli apliecināti statūti, reģistrācijas apliecība, Latvijā notariāli apliecināts statūtu tulkojums, dažādas notariāli apstiprinātas izziņas. Visiem dokumentiem bija jābūt to personu parakstītiem, kuras ir pilnvarotas to darīt. Mēneša laikā iepazīties ar tik sarežģītu sabiedrību kā "Latvijas kuģniecība", tās finansiālo stāvokli ir ļoti grūti. Ar privatizācijas noteikumiem, nosacījumiem, pielikumiem, kuri ir 140 lappušu gari, pieņemt lēmumu par piedalīšanos privatizācijā, iesniegt visus noteikumos nosauktos dokumentus uzņēmējsabiedrībai, kuru pieslēdz šim procesam pēc paziņojuma par noteikumu izstrādāšanu un publicēšanu, ir praktiski gandrīz neiespējami.

Kolēģi, mēs redzam, ka valdības koalīcijas partnerim, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, lielā mērā bijusi taisnība, ka tā pret šo punktu ir protestējusi. Mēs to atzīstam. Un es gribētu šeit citēt Jāni Nagli, kas jau analizēja, kā tad ir veicies šiem pretendentiem. Viņš vispirms saka, ka no šiem sešiem pretendentiem lielākā daļa atbilst prasībām un ka atsevišķi pretendenti diemžēl nav spējuši piestādīt visu nepieciešamo informāciju, ka ir bijuši gadījumi pat, ka uz vienas lapiņas saņem, tātad nevar fiziski, formāli pagūt. Priekšrocības tiek dotas tiem pretendentiem, kuri ir bijuši jau iepriekšējās "Latvijas kuģniecības" privatizācijas nesekmīgajos mēģinājumos. Un līdz ar to reāli mēs dodam priekšrocības konkrētiem privatizācijas pretendentiem. Citu tiesības iepazīties ar šo informāciju, sagatavoties tam mēs apzināti ar šādu īsu termiņu sašaurinām. Tātad mēs sašaurinām arī pretendentu loku. Tas ir neapgāžami, un tas ir viennozīmīgi.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka privatizācijas subjektu loka sašaurināšana ir nopietna lieta. Un arī noteikumos paredzot, ka pretendents var būt tikai kā privatizācijas subjekts, kura pamatdarbība ir vai nu kuģniecības nozare, vai nu naftas ieguves un pārstrādes nozare, transporta un noliktavu pakalpojumu nozare un, ja to neto apgrozījumu rādītājs par pēdējo finansu gadu ir ne mazāks kā 191 miljons ASV dolāru. Un, ja mēs vēl visi uzmanīgi paskatāmies, šeit atkal, ja mēs runājam par privatizācijas subjektu, tad saskaņā ar privatizācijas likuma 4.pantu var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25%. Izņemot, protams, valsti, Latvijas pašvaldību, valsts vai pašvaldības uzņēmumus. Tātad, ja mēs atkal redzam šo jau 4.panta pārkāpumu, tad mēs saprotam, ka mēs nevaram runāt, tas ir nebūtiski, tas ir formāli, tas ir nenozīmīgi. Es gribētu uzsvērt to, kolēģi, ka šis privatizācijas subjektu loks ir sašaurināts mākslīgi, pārkāpjot likumus un likumdošanas normas. Kolēģi, ir daudzi minējumi bijuši, kāpēc tā tas notiek, ka šodien jau ir skaidrs arī koalīcijas balsojums. Es nešaubos par šo balsojumu, bet es gribēju norādīt uz vienu: likumi ir jāievēro! Likumi ir jārespektē! Ministru kabineta noteikumi ir jāievēro, tie ir jārespektē. Ar šo balsojumu, kolēģi, ja jūs arī neatbalstīsiet mūsu demisijas pieprasījumu, ko mēs esam pieprasījuši ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim, jūs stādīsiet starppartiju vienošanos augstāk par tiesiskas valsts principiem, par Satversmi, arī par likumiem, šinī gadījumā, neapšaubāmi, par Ministru kabineta noteikumiem. Mums ir jāizšķiras. Un es nedomāju, ka ir tā, ka trīs partijas ir vienojušās par Rīgas domi, par "Latvijas kuģniecību", par premjeru. Tā nav mana pārliecība! Bet jums arī ir jābūt tik tālu, teiksim, racionāliem, ka ir jāsaprot, kļūdas ir jālabo, kamēr tās var labot, nevis tajā brīdī, kad var vienīgi izgāzt ūdeni, un pie reizes nevis uz grīdas, bet uz blakus stāvošās dāmas pusi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Paldies, cienījamo Kārli! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Mēs šodien bijām liecinieki, ka Ekonomikas ministrija, ko vada Kalvīša kungs, un Ministru kabinets akceptēja ierosinājumu — izmaiņas vairākos likumos, kuri skāra un turpmāk visnegatīvāk ietekmēs Latvijas iedzīvotājus. Nav pamata dusmoties uz Ekonomikas ministrijas darbiniekiem un viņu veiktajiem darbiem. Ko norāda vadošo partiju ģenerālā līnija — to viņi izpilda. Ekonomikas ministrija ar viņai padoto Privatizācijas aģentūru paveica Latvijas Republikā to, ko nevarēja veikt kari un ko nevarēja veikt gadu simtos svešo pātagu sitieni. Cik Latvijas Republikas iedzīvotāju īpašumu, Latvijas valsts īpašumu aizgāja neziņā? Ļoti, ļoti daudz! Vai Ekonomikas ministrija desmit gadu laikā izstrādājusi valsts attīstības plānu un to īstenojusi, rūpniecības attīstības plānu, citus plānus? To, kā nav bijis, tā arī nebūs. Bezdarbs. Vai tas nav šīs ministrijas rūpju bērns. Ir, bet aizmirsts.

Valdība sūdzas ar asarām acīs, ka nav pietiekami līdzekļu budžetā. Pie tādas saimniekošanas to nebija un nebūs pietiekami. Tā ir vislielākā vaina Ekonomikas ministrijai un ministram. Ekonomika — māksla vadīt tautsaimniecību. Kā Latvijas Republikas tautsaimniecību vada ekonomikas ministrs, jo viņa rīcībā ir visi tie iedarbības rokturi? Slikti! Privatizācijas aģentūra, tā darbojas, pie tam darbojas nekontrolēti. Un galvenie "sanitāri" no Privatizācijas aģentūras likvidēja 200 valsts uzņēmumus. Likvidēja Rīgas vagonu rūpnīcu, VEF, radio rūpnīcas, RAF, Slokas papīra kombinātu, stikla rūpnīcu un citus uzņēmumus. Tā pozīcijas partiju sastādošās valdības atteicās no rūpniecības un tās attīstības Latvijā. Tas bija pilnīgs neprāts! Augstā rangā tika pacelta zagšana. Vēl 1995.gadā tika konstatēti valsts uzņēmumu neizdevīgi noslēgtie līgumi un speciāli valsts mantas neefektīvā izmantošana, citas lielas un mazas blēdības un muļķības.

Valsts kontrole 1997.gadā neatrada pārkāpumus tikai Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kasē, Mūzikas akadēmijā. Vai tas nav brīnums! Grāba, vilka, veda, slēpa visu, ko vien varēja! Tas taču bija Latvijas Republikas īpašums. Naudas vagoni, zvejas flote, "Latvijas kuģniecības" kuģi, upju flote… Darba bija ļoti daudz ierēdņiem, ļoti centīgi palīdzēja ārzemju partneri. Līgumi, pseidobankas, ofšoru firmas, kompānijas, naudas savācēji. Kas tik nenotika mūsu mazajā zemītē! Bet tas arī turpinās. Tie nebija kādi ārzemju algotņi, tie bija augsta ranga darbinieki: pārvaldnieki, prezidenti, direktori un likvidatori. Tā bija vadītāju morālā krišana un Latvijas vēstures melnās lappuses. Valsts monopolu alkoholam no pirmās Latvijas brīvvalsts nepārņēmām, toties pārrakstījām likumus advokātu gaumē. Rezultātus mēs redzam! Kontrabanda sasniedz 30%–35% apmēru no budžeta. Kaut kropļotu, bet Latvijas Republikas likumu ignorēšana un pilnīga ignorēšana. 1996.gadā Valsts kontrole 25 revīzijās 5 lietas nodeva Ģenerālprokuratūrā. 1997.gadā — 38 revīzijas, 11 nodotas lietas prokuratūrā. Tās tā arī tagad, putekļiem klātas, paliek Kultūras ministrijas arhīvos. Kur palika Rīgas zvejniecība 2 miljonu vērtībā, kā to novērtēja mūsu slavenās vērtēšanas firmas. Pārdeva par 1 latu. Tātad 2 miljoni nezin kāpēc pielīdzināti 1 latam? Vispār bija liela mode dāvināt valsts īpašumus par 1 latu.

"Latvijas gāze". Citas valstis, vai nu lielas vai mazas, vienmēr to grib paturēt savā īpašumā. Latvija to pārdeva! "Latvijas nafta". Pasaulē valstis vienmēr cenšas uzturēt naftas uzņēmumus savās rokās un savā pārraudzībā. Latvijai to nevajadzēja!

Daugavpils uzņēmums "Dauteks". Jā, Nagļa kungs atrada privatizētāju no Austrumāzijas. Rezultātā 5000 cilvēku palika bez darba. Uzņēmums, kas aizņēma vairāk nekā 50 hektāru, tika apgrūtināts ar 12 miljonu dolāru parādu, un to pēc tam pārdeva frančiem. Vai pēdējais pircējs nenolikvidēs konkurentu? Nu lai arī kā, mēs redzēsim. Un kāpēc uzņēmums šis nebija pārdots Stalkerim — Latvijas Republikas uzņēmējam, kura prezidentu arī gribēja nošaut.

Ķemeri. Nu tā ir vismuļķīgākā privatizācija, kur atrada atkal ārzemnieku, nezināmu cilvēku, kurš Latvijas Republikā palika miljonārs. Rezultātā šī vēsturiskā celtne, kuru uzcēla pirmās Latvijas brīvlaikā, tagad ekoloģiski tiek iznīcināta, bet 12 urbumus uz minerālūdeni arī pārdeva par 30 tūkstošiem latu. Viens urbums izmaksā apmēram ap 85–90 tūkstoši latu. Kas notika ar uzņēmumu "Vulkāns" Kuldīgā? Nodedzināja. Bet ko nozīmē viena Privatizācijas aģentūras darbinieka izteiciens vinnējušā "Vulkāna" privatizatoram: "Tagad tu esi apmierināts?" Tātad redziet, kā strādāja šī Ekonomikas ministrijai padotā organizācija. Izdarības ar slavenajiem sertifikātiem. Kur ir 28 lati par vienu sertifikātu Latvijas iedzīvotājiem? To viņiem nav! Latvijas iedzīvotāji bija apmuļķoti ar īpašu cinismu. Pa klusam 160 uzņēmumi tika ar vislielāko priekšnieku piekrišanu privatizēti par sertifikātiem 2 gadu laikā. Latvijas budžetā bija iegriezts robs 7,1 miljona latu apmērā. Tas nenonāca mūsu budžetā. Vēl turpinājās tas uzvaras gājiens, kurā 49 uzņēmumi arī tika privatizēti, un kārtējais mīnuss valsts budžetā — 571 tūkstotis latu. Sakramentālākā kļūda mūsu Ekonomikas ministrijai un ministram — investīciju izmantošana. Varētu izlasīt 10 gadu laikā pāri par tūkstoti visdažādāko rakstu par investīcijām, bet atvērām ceļu Latvijas Republikas zemes izpārdošanai, uzņēmumu izpārdošanai, 40% nodokļu atlaide ārzemniekiem, dažādi citi labumi un priekšroka, kuras mēs neredzam Latvijas Republikas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Protams, tādas priekšrokas nav Latvijas zemniekiem. Investīcijas, paskatieties, kā tās noritēja. 1995.gads — 94 miljoni, 1997. — 303, 1998. — 203 un 1999. — 202 miljoni. Rīga, Liepāja, Ventspils. Latgali, kā vienmēr, pievīla, un Latgale saņēma pirkstu kombināciju. Bet pie šiem rādītājiem ir ļoti interesants cits salīdzinājums. Ekonomika krītas, un rūpniecība iznīkst, zemkopība izput. Un piemērs — uz vienu cilvēku investīcijas 1991.–1996.gadā Lietuvā — 65 dolāri, Latvijā — 269. IPK uz vienu iedzīvotāju tajā pašā laikā dolāros Lietuvā — 2120, Latvijā — 2017. Un tagad lai to vērtē vēsturnieki. Jocīgi, bet pie prāta ministri neņēmās. Un kur tad paliek šīs slavenās un ļoti gaidītās investīcijas? Tās iegulstas tranzītā, benzīntankos, lielveikalos, tirdzniecībā, viesnīcās, bankās, telekomunikācijas. Un tagad Latvijas mežos.

Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tā naudiņa no Latvijas Republikas aizplūst projām citu valstu labklājībai. Latvijas Republikas iekšējais tirgus ir izkropļots, un tas nav aizsargāts. Imports gandrīz divas reizes pārsniedz eksportu. Ražošana neattīstās. Lai kaut kā glābtos, ņemam kredītus. Tagad ir mums parāds 600 miljoni. Un cik ir ieplānojusi valdība un slavenā Ekonomikas ministrija, tad līdz gadam palielināsies vēl par 120 miljoniem. Tas ir Dienvidamerikas valstu ceļš. Eksports galvenais 1999.gadā bija kokmateriāli — 37% no visa apjoma. Vēl pa dullo mēs turpinām pārdot apaļkokus un baļķus. Ja analizē mūsu ražojošos uzņēmumus, tad ārzemnieki tos nemīl. Viņi nemīl attīstīt ražošanu Latvijā. Jūs paskatieties, kas notika ar Bolderājas koksnes kombinātu, "Laumu", "Latvijas metalurgu"! Un tagad mēs paskatāmies, ko tad ir veikusi Ekonomikas ministrija un ko viņa veic tādā jautājumā kā Latvijas Republikas pašapgāde. Tagad priekš sevis lauksaimniecības produkcijas ražotāji mums sagādā tikai no 35–40% savas produkcijas. Tātad mums ir ļoti liela attīstība lauksaimniecībai? Tāpēc ir jāattīsta Latvijas Republikas pašapgāde ne tikai ar lauksaimniecības ražoto produkciju, bet arī ar citu produkciju. Diemžēl tas netiek darīts, un mēs to neredzam. Desmit gadu laikā netika nekas veikts, lai aprēķinātu ierēdņu algas. Šī problēma nerisinās, un nerisinās apzināti. Tiek radītas jaunas institūcijas, aģentūras, fondi un ministrijas. Un ļoti interesants ir tā saucamais draugu kapitāls. Ja jau mēs paskatāmies, no kurienes nāk investīcijas, tad tā ir Panama, Īrija, Dānija, Libērija. Nu tagad Islande. Ļoti interesanti, bet, ja analizējam, vai tā nav Latvijas investētā atgriezeniskā nauda? Tā aizgāja, un tā atgriežas atpakaļ. Protams, to nepateiks, bet gadu garumā to, vienalga, konstatēs. Vismaz vēsturnieki. Jūs redziet tagad tā spoku kuģa darbību, kas notiek, bet vai tad tur arī neiznāk mūsu ierēdņu darbība un viņu negatīvā attieksme pie šīs problēmas risināšanas? Diemžēl nekas netika risināts. Latvijas intereses ļoti daudziem ierēdņiem, arī Latvijas ministriem, ir otrā vietā. Diemžēl. Tāpat kā...

Sēdes vadītājs. Diemžēl laiks.

L.Bojārs. Un tāpēc es ierosinu ekonomikas ministram ar vieglu sirdi atteikties no šī moku pilnā amata. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates par lēmuma projektu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs tūlīt uz komisijas sēdi komisijas sēžu telpās.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 35 gadu jubilejā deputātu Oļegu Deņisovu. (Aplausi.)

Saeimas sekretārei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

S.Dreimane (7. Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Andrejs Panteļējevs, Ērika Zommere, Jevgenija Stalidzāne un Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 1994.—1995.gadā Eiropas eksperti veica pētījumus Latvijā par jautājumiem, kuri saistīti ar iespējamo Latvijas ekonomikas atdzīvināšanu. Un galarezultātā tika izstrādātas divpadsmit rekomendācijas, kas ir jādara, lai ekonomisko situāciju mūsu valstī uzlabotu. Viena no pirmajām rekomendācijām bija ļoti elementāra, ka, ja valsts uzņēmums strādā slikti, ir jānomaina šī uzņēmuma vadītājs. Tālāk, ja valsts uzņēmums turpina strādāt slikti, ir jāmaina šī uzņēmuma menedžments, un tikai divpadsmitais, pats pēdējais punkts, bija sekojošs: ja valsts uzņēmums pie visiem iepriekš izdarītajiem secinājumiem turpina strādāt slikti, tas ir jāprivatizē. Par to, kas skar "Latvijas kuģniecību", tad nav jābrīnās, ka "Latvijas kuģniecību" mēģina privatizēt jau pietiekami sen, un pirmsākumi ir jāmeklē vēl 1994.gadā. Viens no veidiem, kurš mūsu valstī tiek aktīvi proponēts, lai veiksmīgi varētu privatizēt vienu vai otru valsts uzņēmumu, ir novest šo uzņēmumu, mākslīgi novest, līdz bankrotam. Es domāju, ka šeit mums ir diezgan laba pieredze ar lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, kādā veidā tie par sviestmaizi tika iegādāti un kādā veidā tie šodien tiek par lielu naudu pārdoti. To, kas skar "Latvijas kuģniecību", es negribētu daudz diskutēt, vienkārši gribētu atgādināt vienu lietu. "Latvijas kuģniecība" pēc savas tonnāžas ieņem trešo vietu pasaulē, nez kāpēc mēs esam izdomājuši, ka peļņu nesošs uzņēmums ir jāprivatizē.

Atgriežoties pie pirmsākumiem, man ir vairāki jautājumi, uz kuriem es neesmu gada laikā saņēmis arī atbildes. 1995.gadā tika ierosinātas vairākas krimināllietas, kopumā 35 par dažādām afērām banku sektorā, tajā skaitā attiecībā pret dažādām afērām Depozītbankā un Centra bankā, kur toreiz aktīvu lomu spēlēja tādi "uzņēmēji" kā Bendika kungs, kurš vēlāk bija Šķēles kunga padomnieks, gan arī Muzikanta kungs. Tajā laikā, starp citu, Andris Šķēle bija viens no cilvēkiem, kurš noteica "Latvijas kuģniecības" politiku. Bija dīvaini tas, ka 1994.gada... 1995.gada sākumā "Latvijas kuģniecība" pārskaitīja 5 miljonus ASV dolārus uz Depozītu banku it kā ar svētu mērķi, lai šo banku glābtu. Diemžēl man nav zināms vēl līdz pat šai dienai, vai "Latvijas kuģniecībai" ir izdevies atgūt šos 5 miljonus ASV dolāru. Izmeklēšana pret dažādām nelikumībām, kuras ir saistītas ar "Latvijas kuģniecību", Iekšlietu ministrijā tika iesākta 1994., 1995.gadā pat aizgāja tik tālu, ka tika sākts nopratināt arī Pēteris Avotiņš, toreizējais kuģniecības prezidents. Un vienā no pratināšanas reizēm viņš tā bija nokaitinājis prokuroru, ka, aizcērtot durvis, viņš nejauši pat Avotiņam salauza pirkstu. Diemžēl arī šodien nav zināmi rezultāti, kur tad ir palikusi šī krimināllieta, un jautājumi atkal būtu Ģenerālprokuratūrai. Ir jautājums kur tad ir Pēteris Avotiņš un vai slēptā veidā caur dažādām ofšora firmām viņš arī nepiedalās "Latvijas kuģniecības" privatizācijā. Tad attaisnosies tā tēze, ka no sākuma valsts uzņēmums ir jānoved līdz bankrotam un tad par sviestmaizi būtu jāprivatizē. Man jau būtu interesanti uzzināt arī tā bijušā Ministru prezidenta uzvārdu, kurš ar Pēteri Avotiņu ir ticies kādā pirtiņā un runājis par iespējamo naudas summu — 5 miljonu ASV dolāru apmērā, kura pienāktos, lai varētu veiksmīgi privatizēt "Latvijas kuģniecību" uz izdevīgiem noteikumiem.

Ir pietiekami daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Šodien mēs varam pārmest daudz ko Kalvīša kungam, viņš šobrīd ir ekonomikas ministrs. Šobrīd Kalvīša kungs kopā ar Šķēles kungu paziņo, ka jāatsakās valsts uzņēmumos no tā saucamajiem politiskajiem komisāriem, no padomes locekļiem, valsts pilnvarniekiem un tamlīdzīgi. Varētu jau tam absolūti piekrist, tikai ir viens jautājums, kāpēc tad Šķēles kungs, kad bija Ministru prezidents, 1996.gadā neatbalstīja manu un deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, kura būtība bija vienkārša: jau 1996.gadā atteikties no valsts pilnvarniekiem un padomēm. Valsts būtu ietaupījusi pietiekami lielus budžeta līdzekļus, bet acīmredzot kādi ir skolotāji, tādi ir arī skolnieki, un pamati jau būtu jāmeklē partijas vadībā un tajā darbības stilā, kurš pašreiz piemīt mūsu valdībai. Es gribētu atgādināt, ka pagājušā gada beigās valdība nesekmīgi, paldies Dievam, mēģināja dabūt cauri parlamentam Eiropas Savienības pretkorupcijas konvenciju, no kuras mēģināja izņemt ārā sekojošas sadaļas: ietekmes pārdošana, kukuļdošana, kukuļņemšana privātajā sektorā, kukuļdošana valsts amatpersonām, kukuļdošana citu valstu starptautisko asambleju delegācijām, kā arī starptautisko tiesu tiesnešiem. Iespējams jau, ka tā bija tehniska kļūda, bet man kaut kā ticības tam nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Tikai taisnību, vairāk neko, bet zemniekiem es jau atvainojos.

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Lietas būtību sakarā ar kuģniecību jau mani kolēģi šeit izklāstīja, bet, ja mēs runājam drusku platāk šo jautājumu, plašāk, gribēju teikt, es gribētu paraksturot mūsu cienījamo ekonomikas ministru no ministrijas funkciju viedokļa. Teiksim, deputāti laiku pa laikam saskaņā ar Satversmi, ar Saeimas Kārtības rulli ir tiesīgi uzdot ministriem jautājumus. Formāli atbildēšana ir notikusi, bet atbildes mēs tā arī neesam saņēmuši. Drusku paraksturošu.

Sakarā ar Liepājas uzņēmuma "Metalurgs" problēmām Kanādā tika uzdots ekonomikas ministram jautājums, ko dara Ekonomikas ministrija, lai palīdzētu Latvijai, lai palīdzētu "Liepājas metalurgam", lai Latvija varētu strādāt ārzemju tirgū. Saņēmām atbildi no ekonomikas ministra — Latvijai nav tiesību. Es neprasīju, kas Latvijai ir vai nav, es prasīju, ko dara Ekonomikas ministrija, izrādās — neko, jo neesot tiesību. Tātad formāla atbilde, kas ir atbildēšana, nevis atbilde.

Bija uzdots ekonomikas ministram jautājums par valdības lomu investīciju piesaistē, jautājums bija par BMW koncerna veidoto konkursu, kur Latvijai bija ļoti nopietnas iespējas, ļoti nopietnas iespējas piesaistīt šīs investīcijas Latvijai. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Nekādu ieespēju!") Nu, Kiršteinam labāk zināt, ja nevajag, tad nebūs šīs iespējas. Bet ministrijai tika uzdots jautājums, ko ministrija dara nodokļu likumdošanas laukā, tātad valsts politikā, lai šīs iespējas palielinātu un nodrošinātu? No ministrijas atnāca atbilde, kur tika sīki uzskaitīts viss, ko cienījamie klerki ir izdarījuši esošās likumdošanas ietvaros. No tā, kas būtu ministrijai jādara, attīstot nodokļu likumdošanu, nebija nevienas zilbes. Acīmredzot ministrija nedara šo darbu. Jau saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.304 bija uzdots jautājums Ekonomikas ministrijai, kādas ir Ekonomikas ministrijas funkcijas. Un šie noteikumi nosaka, Ministru kabineta noteikumi nr.304: Ekonomikas ministrijas galvenā funkcija ir privatizācijas politikas izstrāde un tās īstenošanas metodoloģiskā vadība. Kā atbildi saņēmām, ka ministrija arī par šo funkciju neatbild, par to atbildot Kabinets. Tātad būtībā ar to tiek atzīts, ka Latvijas Ekonomikas ministrija savu darbu nu nekādi nesaista ar Latvijas privatizācijas politiku. Vai kāds šeit zālē sēdošais vai uz ielas klausošais pašlaik varētu pateikt, ka Latvijā ir veiksmīga privatizācija? Es to apšaubītu. Tika uzdots jautājums ekonomikas ministram par maksāšanas līdzekļu maiņu privatizētajos valsts uzņēmumos. Uzdots šis jautājums bija 31. janvārī. Kā atbildi saņēmām tikai to, ka 13. februāra sēdē Ministru kabinets šo jautājumu izskatīs. Vai nu mums ir ļoti slinks ekonomikas ministrs ar visiem saviem klerkiem, vai arī Ministru kabineta sēde vēl nav beigusies kopš 13. februāra.

Uzdodot jautājumu par ekonomikas ministra palīga Karnīša atrašanos faktiskā interešu konflikta situācijā, atceroties arī to, ka likumu par korupcijas novēršanu ir izstrādājis viens no Tautas partijas atzītajiem juristiem, man bija pārsteigums saņemt ekonomikas ministra atbildi, ka likuma izpratnē viņa palīgs nav amatpersona. Tātad atkal jautājums ir nevis par to, kā ekonomikas ministrs centīsies palīdzēt Latvijas ekonomikas attīstībai, bet runa ir tikai par to, ka mēs formāli likumu ievērojam vai neievērojam.

Es atgādināšu kaut vai to, ka jau vienā līdzīgā gadījumā ekonomikas ministrs mierīgi presei pateica: lietas labā es šo likumu neievēroju. Lietas labā! Skaisti skan. Būtībā tas nozīmē tikai to, ka ministri sacenšas ar deputātiem. Starpība ir tikai tāda, ka deputāti savu vēlētāju interesēs vēlas saņemt atbildi pēc būtības, lai vismaz varētu plānot ja ne šogad, ja ne šīs Saeimas laikā, tad varbūt nākamās Saeimas laikā būs kaut kāda Latvijas attīstības plānošana. Mēs gribam vienkārši zināt, kad Ekonomikas ministrija sāks strādāt valstij, ne tās iztirgošanai ūtrupē. Bet ministrs vairāk vai mazāk eleganti cenšas pierādīt, ka ministrijai nav jāstrādā un, galvenais, nekādā gadījumā nav jāatbild par darba rezultātiem.

Ņemot vērā ekonomikas ministra attieksmi pret likumiem, kurus var pildīt, var pildīt daļēji, var neņemt vērā, jāsecina, ka tā ir ļoti normāla loģika. Ļoti normāla loģika, ja ekonomikas ministrs vada kādu noziedzīgu struktūru korumpētā valstī. Bet par to sludināt presē it kā agrāk nebija pieņemts.

Mēs bijām iesnieguši deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram, kur būtībā bija pieprasījums dot atbildi, kāpēc tiek pārkāpti Latvijas likumi, Ministru kabineta noteikumi, Latvijas Privatizācijas aģentūras statūti, Ministru kabineta apstiprinātie privatizācijas nosacījumi — kāpēc tas tiek pārkāpts? Jo būtībā, ja nebūtu šo pārkāpumu, varētu runāt par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju, bet ar šādiem normatīvo aktu pārkāpumiem mēs esam noveduši šo jautājumu pie "Latvijas kuģniecības" likvidācijas, jo tie nosacījumi par to, ka trīs gadus kādam kaut kas būs jādara tā, kā nosaka ministrija, tas tikai atvieglo "Latvijas kuģniecības" likvidācijas procesu. Diemžēl mēs nesaņēmām pat atbildi. Mēs saņēmām balsojumu — noraidīt pieprasījumu. Vai tiešām šeit zālē sēdošie nesaprot, ka runa ir par ļoti sāpīgu lietu? Runa ir par to, ka Latvija brīvprātīgi pamet iekaroto pasaules tirgus nišu, apdraudot ar bezdarbu apmēram 5000 jūrnieku. Par jūrniekiem, godīgi sakot, var daudz arī neuztraukties. Viņi personīgi darbu atradīs uz citiem kuģiem ar citiem karogiem, un šie karogi nesīs peļņu citu valstu budžetā. Bet ko mēs darīsim ar valstī esošo krasta infrastruktūru, kurā strādā 20–30 tūkstoši cilvēku, daļa no kuriem šodien pat nenojauš, ka viņu darbs daļēji ir saistīts arī ar kuģniecības veiksmīgu darbu, jo būtībā tie arī ir potenciālie bezdarbnieki.

Es saprotu, ka pēc ekonomikas ministra loģikas arī par to ekonomikas ministrs neatbild. Bet tādā gadījumā varbūt padomāsim, cienījamie kolēģi, ja jau tā ministrija ir tik laba, ka tā ne par ko neatbild un tās darba rezultāti nu izpaužas ne pārāk pozitīvi valsts attīstības labā, varbūt veram šo ministriju ciet? Tad varbūt gan pasaulei, gan Latvijas tautai būs skaidrs, ka labējā valdība nemaz netaisās plānot Latvijas nākotni. Kad šodienas ekonomikas ministra partijas biedrs bija Ministru prezidents, Latvijā modē bija runāt par nākotnes vīzijām. Tas nebija tik sen — pāris gadu atpakaļ. Es uzskatu, ka no ministriem varētu gaidīt drusku vairāk. Atklāti runājot, pasakas jau nu stāsta labāk vecmāmiņas saviem mazdēliem, liekot viņus gulēt. Uz kādu guļu mūsu ministri, tajā skaitā arī ekonomikas ministrs, uz nāves guļu vai, gatavo Latvijas valsti un tautu? Manā skatījumā varētu būt drusku raitāks šis darbs.

Nesen notika Latvijas juristu kongress. Juristi nezin kāpēc vēl ir pārliecināti, ka mums, arī Saeimā strādājošajiem, ir nepieciešama tiesiska valsts. Un pat Kārlis Leiškalns tic, ka tā tas notiks. Bet tiesiskas valsts pamatā ir viens — valsts pārvalde ļoti precīzi ievēro likumus, pat ja kaut kas nepatīk. Ja nepatīk likums, tad ierosina un likumdevējam dod priekšā iespējamos grozījumus. Ja ministrija un Ministru kabinets nav spējīgs sagatavot tādus likumus, kas apmierinātu gan strādājošos ministrus, gan Latvijas valsts attīstības procesu, un ja nav spējīgi pat pateikt, kāpēc igauņi, leiši aiziet uz priekšu, bet mēs mīņājamies uz vietas, un kuģošanas biznesā tas ir ļoti labi redzams, tad varbūt patiešām ir vērts padomāt, vai mums ir vajadzīgs tāds ekonomikas ministrs.

Un tāpēc es ceru, ka, šodien priekšvēlēšanu gaitā runājot par atbildību, par kompetenci, profesionālismu, "Latvijas ceļš", Tautas partija, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK vienbalsīgi nobalsos par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram, ja viņi grib, lai Latvijas tauta tic tiem lozungiem, ko viņi šodien sludina priekšvēlēšanu gaitā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai jūs, Egil Baldzēn, vēlaties kā atbildīgais referents vēl ko teikt? Paldies!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu — "Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim". Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 54, atturas — 8. Lēmuma projekts noraidīts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Lauksaimniecības likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP). Cienījamie kolēģi! Turpināsim darbu pie likuma par lauksaimniecību. Darba dokuments nr. 2824. Īsumā neliels apskats.

Pie šī likumprojekta tiešām tika ieguldīts ļoti liels darbs un ilgs darbs. Šeit sākumā tika veiktas ļoti plašas pārrunas apakškomisijā, ko vada deputāte Seile, kurā tika pieaicināti arī lauku pārstāvji un ministrijas pārstāvji, pēc tam šis jautājums tika arī komisijā vairākas reizes atlikts un izskatīts, kurā tika panākts sava veida kompromiss, un šinī kompromisā piedalījās arī Sadarbības padome, kā arī Zemnieku federācija, ražotāju asociāciju pārstāvji. Tā ka lūdzu sāksim likuma izskatīšanu.

1.priekšlikums ir Sprindžuka kunga, kuru komisija atbalstīja, varētu teikt, daļēji, un tas ir iestrādāts turpmākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 2. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta teksta precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 3. priekšlikums — deputāte Seile. Pie šī priekšlikuma bija ļoti daudz debates un pārrunas, un beigās mēs panācām zināma veida kompromisu, kas tiks vēlāk daļēji iestrādāts, bet principā šo punktu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst...

A.Tiesnesis. Vai nevajag balsojumu?

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 23, atturas — 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Tiesnesis. 4. ir Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja. Tur bija sava veida precizējumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 4, atturas — 66. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 5. — deputāta Bojāra priekšlikums. Arī par šo tika veiktas plašas pārrunas un diskusijas, tomēr beigās komisija pēc lieliem strīdiem to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 46, atturas — 17. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 6. priekšlikumā tika apkopotas visa iepriekš teiktā domas un uzstādījumi, un tas ir komisijas variants kā sava veida kompromiss. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 7. — Sprindžuka kunga priekšlikums, kur nāk precizējumi. Tas daļēji ir tekstā iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 8. priekšlikums — komisijas, rezumē punktus. Komisija pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 9. — Sprindžuka kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 10. ir līdzīgs. Tur ir tā teksta sakārtošana, ko arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 11. — komisijas priekšlikums. Izslēdz vienu punktu. Teksta precizējums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 12. — deputāta Bojāra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 13. — komisijas priekšlikums. Tas ir par punktu sakārtošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 14. — deputāta Salkazanova priekšlikums. Šoreiz komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tā ir redakcijas sakārtošana.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 16. — tas pats, Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Par teksta precizēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 18. — Sprindžuka kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 19. — komisijas priekšlikums, kurā apkopots iepriekš teiktais un rezumēti visi iepriekš minētie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 20. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet! Atklājam debates par 20.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kāpēc mēs te liekam priekšā valsts mēroga lauksaimnieku organizāciju? Tas likts priekšā sakarā ar tālāk sekojošo 4.1. punktu… pantu, kur paredzēta sadarbība ar lauksaimniecības organizācijām. Un tur būtu jāzina, ar kādām lauksaimniecības organizācijām lietderīgi Zemkopības ministrijai konsultēties. Tas pirmkārt. Un savukārt, kas ir vēl svarīgāk lauksaimniekiem, lai tie konkrēti zinātu, kādas lauksaimniecības organizācijas viņu ekonomiskās un citas intereses pārstāv sarunās ar Zemkopības ministriju, būtībā ar valdību. Un tātad, lai viss notiktu kvalificēti, godīgi, un teiktu, arī juridiski pareizi, uzskatām, ka jādod definīcija, kas būtu atzīstamas par tādām valsts mēroga lauksaimnieku organizācijām, kuras būtu tiesīgas pilnvarotas runāt ar Zemkopības ministriju un kurām lauku saimniecības varētu uzticēties. Mēs izvēlējāmies vienkāršu, viegli saprotamu matemātisku kritēriju, ka šīs funkcijas var izpildīt tās lauksaimnieku organizācijas, kuru biedri pārstāv vairāk nekā 50% no attiecīgo teritoriālo, šajā gadījumā rajonu lauku saimniecību apvienībām un vairāk nekā 50% no attiecīgā produkcijas veida nozaru ražotājiem visā valstī. Šeit būtu it kā divi zari. Pirmais zars — valsts mēroga lauksaimnieku organizācija, kuru veidotu vismaz 14 rajonu lauksaimniecības produktu ražotāju daudznozaru organizācijas, tas ir, vairāk nekā 50% no 26 valsts rajoniem. Tie nebūtu pirmās pakāpes pārstrādes produktu ražotāji. Un otrs zars veidotos kā valsts mēroga nozare: lauksaimnieku organizācijas, kuras pārstāvētu vairāk nekā 50% ražotāju. Tātad, piemēram, dzērveņu kultivēšanas nozarē darbojas šobrīd Latvijas dzērveņu audzētāju asociācija ar 36 biedriem, kas ir krietni vairāk nekā puse no visiem aktīvajiem dzērveņu audzētājiem valstī. Tātad šī asociācija varētu paust šīs nozares kopējās intereses sarunās ar Zemkopības ministriju. Šāda pieeja tika piedāvāta dažādos lauksaimniecības pašpārvaldes likumprojektos jau vairākus gadus atpakaļ, un šobrīd jau Latvijas likumdošanā ir arī reāls precedents. 1999. gada 29.aprīlī Saeima pieņēma un 19. maijā Valsts prezidents apstiprināja Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu. Un šis likums atrisināja trīs lietas, nosakot mērķi, priekš kam šāda darba devēju organizācija tiek radīta. Tiesiskais statuss un sistēma.

Otrkārt, paredzēja perfekti, kādi ir šo darba devēju organizāciju apvienību veidi. Tātad Latvijas darba devēju organizāciju jumta apvienība.

Otrkārt, nozares darba devēju organizāciju apvienība analoģiski, tā tas varēja būt par lauksaimniecības atsevišķiem produktiem. Un trešā — teritoriālā darba devēju organizāciju apvienība. Tātad trīs sastāvdaļas. Loģiskas.

Otrkārt, bija pateikts vienkāršs kritērijs, ka Latvijas darba devēju organizāciju apvienība var būt tā, kurā apvienojušies darba devēji, kas nodarbina visvairāk no valstī strādājošajiem. Tātad vairāk nekā 50%. Tātad šī 50% norma tika iestrādāta visos šajos trijos veidos — gan Latvijas darba devēju organizācijas apvienības veidošanas procesā, gan nozares, gan teritoriālās. Un tikai tās būtu tiesiskas veikt pārrunas ar valdību.

Un otrs piemērs, ko es gribētu piebilst sakarā ar SAPARD. Tur ir tāds termins, ka pretendentiem jābūt arī ražotāju asociatīvo struktūru locekļiem jeb asociāciju biedriem. Un kritērijos, ko uzstāda SAPARD, tātad arī Brisele, ir teikts vienkārši, tātad mani atzīst par pilnvērtīgu, ka es esmu tur biedrs, ja šī asociatīvā organizācija pārstāv 2/3 biedru no uzņēmumiem, kas Latvijā darbojas, tad pat 66%. Ja tur pārstāvi no attiecīgiem Latvijas ražotājiem tajā vai citā nozarē, būs tiesiski, ka es esmu pilnvarots šajā organizācijā būt, un mani uzskatīs par pilnvērtīgu. Šo normu lietderīgi bija saglabāt arī, veidojot šīs izmaiņas Lauksaimniecības likumā, lai zinātu, ar ko valdība runās, un lai lauksaimnieki zinātu, kas viņu intereses pārstāv. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Kalniņa kunga priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka tad jau sanāk, ka šobrīd neviena no pašreiz reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām nevarētu vispār pārstāvēt zemniekus, jo nevienai jau nav apakšā 50% biedru vai vairāk. Līdz ar to tas būtu, nu, es teiktu, varbūt ideālā situācijā tas būtu pareizi uzskatīt, ka katrai organizācijai jāpārstāv lielākā daļa ražotāju, bet reāli tik jaunā valstī un tik jaunā demokrātijā tas vienkārši nav iespējams. Līdz ar to mums jāizmanto tie spēki, kas šobrīd valstī ir, un nevajag tos atstumt, jo no šī priekšlikuma tas tā izriet.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Varētu piekrist, ka šis priekšlikums nav īstā vietā, tam vajadzētu būt 4.1. pantā, bet pati būtība katrā gadījumā nevarētu būt apstrīdama, jo jebkurai sabiedriskai organizācijai likums nosaka, ka šādu organizāciju var dibināt vairākas fiziskās vai juridiskās personas. Ko tas nozīmē? Divi cilvēki dibina sabiedrisku organizāciju, un tādējādi tās pārstāvniecībai nav nekādu — ne kvalitatīvu, ne kvantitatīvu — ierobežojumu, attiecīgi ja mēs lasām 4.1 prim pantu "Latvijā reģistrētas lauksaimniecības sabiedriskās organizācijas". Tā nevar būt, ka likumdevējs nereglamentē sabiedrisko organizāciju, kura ir tiesīga pārstāvēt nozari, un mums jau šodien likumdošanā ir precedents, ko ir Eiropas Savienība pieprasījusi Latvijai un tas ir 1999.gadā pieņemtais likums "Par iekšējā tirgus aizsardzību", kur ir noteikts, ka šī iekšējā tirgus aizsardzībā nozari pārstāvošā sabiedriskā organizācija — šai organizācijai ir jābūt pārstāvētai vismaz 50%. Un ja mēs atceramies cūku karu, tad cūkaudzētāju asociācija tapa ļoti strauji, un tai bija jāpierāda, ka tā pārstāv 50% no cūkgaļas ražošanas Latvijā. Eiropas Savienībā šāda prakse ir. Jā, var teikt, ka Latvijā vēl mēs neesam izauguši līdz tam, bet jebkurā gadījumā, ja mēs gribam runāt par nopietnu sadarbību starp sociāliem partneriem un valsti, tad ar jebkuru sabiedrisku organizāciju šāds dialogs nevarētu būt. Mēs zinām, kāda ir Latvijā lauksaimniecības kamera. Tad ar šo organizāciju arī mums ir jāved dialogs un jāiekļauj sadarbības padomē? Katrā gadījumā arī šodien Uzņēmuma reģistra likumdošana vai valsts likumdošana aizsargā vārdu "Latvija". Un nevar jebkura sabiedriska organizācija sev pielikt priekšā: Latvijas cūkaudzētāji, Latvijas dārzeņu, Latvijas zivju vai Latvijas gaļas vai kaut kā savādāk, jo šim vārdiņam ir jābūt saistītam ar to, ka šī nozares sabiedriskā organizācija pārstāv vairāk nekā 50% no nozarē ražotās produkcijas. Katrā gadījumā pašlaik 4.1 prim pants neatrisina jautājumu. Jā, var teikt, ka ministram ir dotas subjektīvās tiesības, likumdevējs ir devis subjektīvas tiesības izvērtēt, kuru organizāciju iekļaut sadarbības padomē, kuru ne. Tā ir vienkārši ne pārāk korekta rīcība no likumdevēju viedokļa. Un Kalniņa priekšlikums katrā gadījumā mēģina definēt šos kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus šīm sabiedriskajām organizācijām, kam ir tiesības pārstāvēt Latviju.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš — otro reizi.

A.Kalniņš (LSDSP). Es domāju, ka mēs visi saprotam centienus, kā mūsu saimnieciskās lietas labāk virzīt. Es gribētu teikt par Sprindžuka kunga teikto, ka neviena organizācija Latvijā tāda nav, bet es domāju, ka mēs varam sākt startēt. Mums divas ir vismaz tādas. Tātad Zemnieku federācija ir, es saprotu, vismaz vairāk nekā 14 rajonos, vismaz vairāk nekā 14 Latvijas rajonos Zemnieku federācijas ir pārstāvētas ar savām rajonu organizācijām. Mēs šeit neizvirzām, lai attiecīgā rajona ietvaros vairāk kā 50% pagastos jau būtu izveidotas pagastu šīs teritoriālās organizācijas. Es nekādā ziņā negribu noniecināt arī zemnieku saeimu, kas pārstāv, teiksim, lielākus preču ražotājus lauksaimniecībā, un arī viņi varētu tā startēt. Ir atsevišķās valstīs, piemēram, Dānijā, kur pašiem sīkajiem, teiksim, fermeriem, teiksim, pašiem sīkfermeriem ir sava organizācija valstiskā līmenī. Tā ka varētu tā būt un startēt. Tā ka šeit nav pretrunu, bet mums šī kopīgā interese ļautu virzīties sekmīgākiem soļiem tālāk uz priekšu.

Un es vēlreiz atgādinu, ka minētajā likumā par darba devējiem šādi precedenti kvantitatīvie, skaitliskie ir jau nosaukti, tātad tie darbojas. Tie darbojas arī citās valstīs, un tas nekādā ziņā nebūtu par ļaunu, mums nebūtu no tā ko baidīties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP) . Cienījamie kolēģi! Valstī pastāv likumi, kas atļauj dibināt organizācijas, profesionālas, nozaru un visas pārējās, un darboties. Un šinī sakarā te ir runa par ko citu. Te ir runa par to, teiksim, kāds būs kontakts valsts izpildvarai ar tiešo ražotāju. Un, mūsuprāt, uz šobrīdi ir panākts ļoti optimāls kompromisa variants, kur abas puses ir apmierinātas, un ir jau baudāmi pirmie šie darba rezultāti — ir Sadarbības padome, kurā tiek pārstāvētas ražotāju intereses, un otrā pusē šīm sarunām ir ministrijas darbinieki. Tā ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 23, atturas — 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 21. priekšlikums — parlamentārā sekretāra Sprindžuka: izslēgt 2.pantu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 22. priekšlikums — deputāta Bojāra. Komisija arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Tiesnesis. 23. priekšlikums ir deputāta Bojāra par 8.panta redakcijas maiņu. Komisija nepiekrita, neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Visas 7.Saeimas laikā likumos, kas tiek izstrādāti un kuri tiek pārstrādāti, cenšas tā vai citādi ieviest tādas izmaiņas, lai ierēdņi nenestu nekādu atbildību. Tātad, ja izpilda kādu darbu, viņš nenes nekādu atbildību. Ir bankrots, neatbild. Kaut kas tiek nozagts, neatbild. Kaut kas aiziet pa gaisu, neatbild. Kuģus, redziet, sagrieza, neatbild. Un tā mums to vainīgo nav. Bet kas tad nes atbildību par lauksaimniecības pārtikas programmas izpildi un realizāciju Latvijā? Neviens nenesa, līdz šim nenes un arī turpmāk negrib nest atbildību, jo tāpēc jau tiek iestrādātas šīs izmaiņas. Zemnieki nav nekam vajadzīgi, viņi ir vajadzīgi tikai, lai maksātu nodokļus. Tikai nodokļus. Un arī to, ko jūs izņēmāt šodien no izskatīšanas par akcīzes nodokli, arī uz to norāda. Zemniekiem atņēma uzņēmumus, viņus veiksmīgi nodzen no zemes, viņus nīdē un visdažādākā kārtā diskriminē, nu, ja viņus salīdzinātu, teiksim, ar Eiropas Savienības zemniekiem. Un neviens nenes atbildību. Un ja ir vainīgs, tad ir vainīgs zemnieks. Lauku zemi apmežo, meliorāciju, kuras vērtība ir pāri par 2 miljardi latu, to jau pakāpeniski noved, lai tā sabrūk, un tāpēc, cienījamie kolēģi no pozīcijas, es jums atgādinu, ka jūs nobalsojāt un speciāli veicāt izmaiņu, lai pat Latvijas Republikas finansu ministrs par savu darbību nestu tikai politisku atbildību.

Priekšlikums šis ir jāatbalsta, un atbildība ir jānes. Lai tomēr ierēdņi, saņemot labas algas, par kuriem vienmēr klusē, un papildus veicot vēl visdažādākās darbības — pieci vai seši darbi, arī saņem algas. Lai viņi tomēr atbild par savu darbu. Vismaz par to pamatdarbu. Nu par pārējiem jau viņi regulāri parakstās. Un es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Dārgais Bojāra kungs! Kad es biju jauns un gāju skolā, tad bija tāda pārtikas programma. Programma bija, bet pārtikas veikalā nebija. Un man ir sajūta, ka mēs kaut kā dzīvojam dažādās laika dimensijās. Es domāju, ka tie laiki ir beigušies, kad kāds kaut ko plāno un uzņemas atbildību, cik kurš saražos. Valsts nosaka politiku, un uzņēmēji pēc šīs politikas orientējas. Ja šī politika ir pareiza, tad arī uzņēmēji zina, kā attīstīties. Tā ka es domāju, ka iesim vien civilizētas valsts ceļu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP) . Cienījamie kolēģi! Šajā punktā bija cita runa, cits temats. Te vienkārši bija, vai mums ir visvarenā organizācija, vai tā ir profesionāla, un komisija paliek pie profesionālas, neatbalsta deputātu Bojāru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. — Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 37, atturas — 30. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Tiesnesis. 24. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 25. ir Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 26. ir deputātes Seiles priekšlikums. Komisija viņu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mans iesniegtais priekšlikums pēc būtības varbūt arī nemaz nav atbalstāms un nav balsojams, jo tādā formulējumā, kā es to esmu iesniegusi, tas nozīmē, ka papildināt 4.pantu ar jaunu daļu, nevis izveidot jaunu 4.prim pantu, bet būtība, kura ir iestrādāta manā priekšlikumā, īstenībā atbalsta valdības iesniegto variantu, kurš mums pirmajā lasījumā tika piedāvāts no valdības un Zemkopības ministrijas izstrādāts. Kur ir šī atšķirība starp visiem priekšlikumiem? Es nevaru piekrist komisijas atbalstītajam deputāta Leiškalna priekšlikumam, ka Zemkopības ministrija, pieņemot lēmumus tikai konsultējas ar šo Sadarbības padomi. Jā, protams, Sadarbības padome ir izveidota no sabiedriskajām organizācijām, bet tai nebūs nekāda svara, ja šeit būtu vismaz iepriekš valdības piedāvātais termins, ka tā sadarbojas ar Sadarbības padomi, ka valdība sadarbojas ar sadarbības padomi, tad varbūt būtu kādas tiesības iebilst vai noraidīt lēmumus. Un tā kā, sākot ar 26.priekšlikumu, visa rinda līdz 30.priekšlikumam faktiski attiecas uz šo veidu, kādā Zemkopības ministrija vai nu konsultēsies, vai sadarbosies vai tikai uzklausīs viedokļus, es iesaku neatbalstīt nevienu no šiem priekšlikumiem, lai paliktu spēkā valdības piedāvātā redakcija, ka, izstrādājot un realizējot lauksaimniecības politiku, Zemkopības ministrija sadarbojas ar Sadarbības padomi un tālāk tiek precizēts, kas šī Sadarbības padome tāda ir.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, arī mana ideja bija ārkārtīgi līdzīga Kalniņa kunga idejai, protams, nesaucot vārdā valsts mēroga lauksaimniecības organizācijas, kas ir tāds likumiem neatbilstošs nosaukums, bet mēģināt šajā likumā iestrādāt normas, kas ir ārkārtīgi līdzīgas likumā par pašvaldībām, kur valdības sarunu partneris ir pašvaldību organizācijas, kuras pārstāv ne mazāk kā 51% no visām pašvaldībām. Tāds, lūk, šobrīd ir šis modelis. Bet, runājot par Sadarbības padomes pārstāvjiem, komisijai, izstrādājot likumprojektu, nācās uzklausīt lielu daļu no organizācijām, kas šobrīd ir uzsākušas un diezgan sekmīgi uzsākušas konsultācijas ar valdību, galvenokārt subsīdiju sadales jomā. Tieši šie paši zemnieki lūdza nelikt viņiem veidot smagu juridiski monstru. Es gan brīdināju attiecīgos cilvēkus, ka var rasties pārstāvniecības, kas nodibina juridisku organizāciju, kas saucās Lauksaimniecības sadarbības padome, un tad nu tā būs tiešām tā, ar kuru nāksies konsultēties valdībai.

Šobrīd lauksaimnieku pārstāvjus ārkārtīgi apmierina esošā situācija, un atšķirībā no Seiles kundzes mēs nevaram runāt par sadarbošanos, es nezinu, kāda ir sabiedrisko organizāciju un valdības iespēja sadarboties. Protams, pieņemot kādus lēmumus, valdība uzklausa, iedziļinās un apspriež, līdz ar to konsultējas ar lauksaimnieku pārstāvjiem, pieņemot vienu, otru vai trešo lēmumu, pie kam attiecīgās konsultācijās valdība savā lēmumā ir pilnīgi brīva, viņa, protams, pieņem zināšanai to, ko domā lauksaimnieki par minēto lēmumu, bet neviena no šīm konsultācijām neuzliek valdībai pienākumus. Abas puses — kā Sadarbības padome, tā valdība — var palikt katra pie savām domām, un, protams, likuma spēks jeb noteikumu spēks, jeb subsīdijas tiks sadalītas tā, kā gribēs valdība. Bet nu, protams, šīs konsultācijas ir nepieciešamas. Un kā mēs redzējām, šogad šī iespēja konsultēties ar Sadarbības padomi ir nesusi zināmu labumu, ir izmainījusi valsts subsīdiju sadali un ir veikusi zināmu sociālu samierināšanās funkciju šajā valstī, tā ka es aicinātu tomēr atbalstīt 27.priekšlikumu — savu priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Deputāte Seile neuztur balsojumu par 26.priekšlikumu? Neuztur. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. Deputāta Leiškalna priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 27.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Ja mēs paskatāmies 4.1.prim pantu, ko tad tas reglamentē, tas reglamentē to, ka Sadarbības padome, kura pati sevi izveido un apstiprina savu nolikumu, veic konsultācijas ar Zemkopības ministriju. Likumdevējs nereglamentē, kādā veidā šīs entās sabiedriskās organizācijas sanāk kopā un izveido šo Sadarbības padomi, kas nav juridiska persona, bet ir kaut kāda institūcija, kas tiešām, jāsaka, uz šodienu darbojas ļoti labi. Un tiešām jāpiekrīt Kārlim, kad šī spriedze, sociālā spriedze ir mazinājusies, dialogs ar sociāliem partneriem ir uzlabojies. Tam visam var piekrist. Bet jautājums ir no likumdevēja viedokļa, ko likumdevējs ir izdarījis, lai juridiski atrisinātu problēmu jautājumā, kas ir Sadarbības padome, no kā tā sastāv, jo šeit ir rakstīts, ka tā sastāv no sabiedriskajām organizācijām, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Tā ir arī Lauksaimniecības kamera, un kameru līdzīgu piemēru varētu saukt veselu rindu. Kāpēc likumdevējs nav reglamentējis institūcijas vai sabiedriskās organizācijas, kuras ietilpst Sadarbības padomē? Šodien Sadarbības padomē likumdevējs paredzējis arī divu cilvēku izveidotu sabiedrisku organizāciju, ka viņi ir šīs Sadarbības padomes biedri, un neviens viņiem to nevar liegt. Sadarbības padome pati apstiprina savu nolikumu, bet tā nav juridiskā persona. Kas tā ir? Likumdevējs atbildi uz šo jautājumu nav devis. Situācija vienkārši ir kaut kāda mistiska.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Diskusijas par to, vai Sadarbības padome ir jāreģistrē kā oficiāla organizācija vai nav, ir ļoti plaši izskanējušas, un vairums zemnieku organizāciju tomēr ir atzinušas, ka Sadarbības padomi kā juridisku personu nevajag reģistrēt, jo kur tad tādā gadījumā paliks visas šīs organizācijas, kuras nupat taisās veidoties lauku rajonos, kurām praktiski būs apgrūtināta iestāšanās šajā Sadarbības padomē, ja Sadarbības padome būs juridiska persona. Tāpēc, manuprāt, šī norma, kas ir gan valdības piedāvātajā redakcijā, gan Leiškalna piedāvātajā redakcijā, ir pareiza, ka Sadarbības padome var pārstāvēt visas organizācijas, kuras legāli reģistrējušās, tajā skaitā Bauskas dumpīgos zemniekus, ja viņi oficiāli reģistrējas kā sabiedriska organizācija, kura ļoti plaši pārstāv savu rajonu un guvusi atbalstu daudzos citos rajonos.

Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt 4.1. pantu valdības redakcijā, jo es domāju, ka labāk ir sadarboties, nekā tikai konsultēties šai Sadarbības padomei, bet kopējie principi Leiškalna priekšlikumā un valdībā ir vienādi un nebūtu maināmi.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura ir atbildīgā par Sabiedrisko organizāciju likumu, ir nācies arī šo problēmu izskatīt, un kopā ar kolēģi deputātu Jāni Leju savulaik ir izstrādāts pat īpašs likumprojekts, kas šo lauksaimnieku sabiedriskās pašpārvaldes institucionālo sistēmu izveidotu. Diemžēl tas nav pieņemts. Bet kādēļ es nācu tribīnē un ko gribētu teikt? Ka Leiškalna kunga piedāvātais variants piedāvā faktiski abus risinājumus, ka šo Sadarbības padomi var izveidot kā juridisku personu, to reģistrējot Likumā par sabiedriskām organizācijām noteiktajā kārtībā Uzņēmumu reģistrā kā sabiedrisko organizāciju apvienību. Un šis Leiškalna piedāvātais variants pieļauj arī to ceļu, par ko runāja kolēģe Anna Seile, veidot to kā nereģistrētu, ja tā varētu teikt, neformālu institūciju, ar kuru sadarbojas valdība. Un ja tātad lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas būs tiktāl vienojušās un varēs veidot jau juridisku personu, tātad jau atsevišķu apvienību, tādā gadījumā šo ceļu pieļauj Leiškalna piedāvātais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nav jau problēma vārdā "konsultējas" vai "sadarbojas", tas neuzliek konkrētus pienākumus, un to var tulkot vienādi vai otrādi. Varētu rakstīt: garāku pārrunu par lauksaimniecību vai aktuālas problēmas. Manā priekšlikumā,atšķirībā no valdības priekšlikuma ir viena būtiska izmaiņa un tā ir, ka šeit mēs runājam tikai un vienīgi par sabiedriskajām organizācijām, nevis kooperatīvajām sabiedrībām, kas Latvijā saskaņā ar likumdošanu ir uzņēmējdarbības forma. Te ir tā milzīgā atšķirība. Jebšu, ja mēs gribam šāda veida ierakstu, tad mums ir jāuzskaita visas pārējās lauksaimniecības uzņēmējdarbības formas. Te ir tā būtiskā atšķirība. Tajā vārdā "konsultējas", "pārrunā", "sadarbojas" nav būtiskās nozīmes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Es katrā gadījumā gribēju paskaidrot, ka 27. Kārļa priekšlikumam es piekrītu, ka tas ir labāks nekā iepriekšējā lasījumā pieņemtais. Nenoliedzami.

Bet tikai es vēlreiz atgādinu, ka likumdevējs nereglamentē nekādā ziņā sabiedriskās organizācijas, kuras būs šajā Sadarbības padomē. Un tagad juridiski tur ir arī Maltas Lauksaimniecības kamera, tur ir vesela rinda līdzīgu institūciju, kuras principā ir pāris cilvēku izveidotas sabiedriskās organizācijas, juridiski tās ir Sadarbības padomes biedri. Un var pieņemt nolikumu. Var mainīties situācija, un līdzīgas institūcijas paņems vairākumu šajā Sadarbības padomē, pamainīs nolikumu. Katrā gadījumā manā skatījumā nav lietderīgi nereglamentēt, kuras ir tās sabiedriskās organizācijas pēc kvantitatīvā un kvalitatīvā rādītāja, kuras drīkst piedalīties Sadarbības padomē. Tas nav labi — ierobežot, bet, kā jau es teicu, likumdošanā ir šādi precedenti, kad valsts nerunā ar kuru katru, bet valsts runā ar to, kas nopietni pārstāv nozari.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Cienījamie kolēģi! Ja uz doto brīdi šis likums dabā jau strādā, tad lauku cilvēki ir aizgājuši ātrāk par likuma devējiem un šī sadarbība notiek, notiek šīs konsultācijas, un notiek arī šīs pārrunas. Un, kā minēja iepriekšējais runātājs, ir jau tiešām ņēmuši aktīvu līdzdalību pie jaunā nolikuma izstrādes, kas skar tieši lauku ražotājus. Tā ir viena puse.

Otra puse. Jūsu zināšanai: šobrīd, teiksim, neviens nekur nav rekomendējis jeb ieteicis, kā un kur veidot šīs te apvienību savienības. Sadarbības padome apvieno sevī juridiskās personas. Jebkura profesionālu cilvēku kopa veido savu asociāciju, ja uzskata par nepieciešamu, iestājas Sadarbības padomē un ņem līdzdalību valsts procesos. Komisija atbalstīja deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 7. Priekšlikums guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. Jā, cienījamie kolēģi! Nākamie trīs punkti, kā jau mums šeit uzsver kolēģe Seile, ir kontekstā ar šo pašu, tie vienkārši ir jānobalso. Mēs esam principā ar Seili vienojušies. 28. priekšlikums — deputāta Kalniņa. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Es sapratu, ka Sadarbības padomes izveidošanas principi ir nobalsoti. Tur mūsu priekšlikums par valsts mēroga lauksaimnieku organizāciju vairs nav. Bet mūsu 28. priekšlikumā ir vēl 4. punkts — tātad saglabājot faktiski no iepriekšējās redakcijas, ka Sadarbības padome kopā ar Zemkopības ministriju funktierē arī tādas lietas kā pagastu un rajonu lauksaimniecības pašpārvaldes organizāciju izveidošana. Kā jūs redzēsiet tālāk, šī iedaļa tiek amputēta un viņa vairs galīgajā redakcijā nepaliek.

Es vispirms gribētu drusku teikt komentāru. Tiešām būs grūtības izveidot Sadarbības padomi, jo var parādīties Maltas varianti Lauksaimniecības kameras vietā, un mēs trīs sametamies kopā un ātri noreģistrējamies, un ierodamies pie zemkopības ministra, un pārējie no tā kabineta būs spiesti atstāt, un mēs beigsim šīs sarunas. Tātad būs juridiski reģistrēta zem nosaukuma "Sadarbības padome". Tāpēc jau bija domāti šie kritēriji. Un paliek neskaidrs galvenais jautājums, kāda Sadarbības padomes iekšējā struktūra varētu būt. Kāda vieta tur paliks aiz lauku saimniecībām pirmražotājiem, kuri velk smagāko ķēdes posmu lauksaimniecības produktu ražošanā? Varbūt ka viņiem šī loma būs nenozīmīga?

Bet vēlreiz es gribētu teikt par pagastu un rajonu lauksaimniecības pašpārvaldes organizāciju veidošanu. Stratēģiski tālredzīgi ir, ka mēs censtos, kā tas izdotos, cik plaši, cik ātri,veidot šīs pašpārvaldes organizācijas arī pagastu līmenī. Process būtu pakāpenisks, bet tas būtu ļoti auglīgs, un tas nekas jauns nav valstu praksē. Nu un, protams, mēs esam gājuši pa vieglāko ceļu, pa Sadarbības padomes variantu. Daudzas valstis pielieto likumu par šādām sabiedriskām organizācijām vai par lauksaimniecības pašpārvaldi un tā tālāk, līdzīgi kā mums ir Likums par amatniecību, kas tika pieņemts mums vēl 1993. gada 9. februārī. Likums par amatniecību, kur vairāk vai mazāk perfekti pateikts, kas tas ir, tiesības, un kādas funkcijas tā veic. Un es gribētu piebilst, ka šī problēma nav tikai uz lauksaimniecības sfēru. Arī Ekonomikas ministrija domā, ar ko mums īsti jārunā, kas pārstāv rūpniekus. Jo tajā vidē ir apmēram gandrīz simts sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv uzņēmējus, tranzīta biznesa organizācijas, tirgotājus un tā tālāk.

Tā kā arī tur briest šī doma, ka jāveido kaut kāds jumts, par ko varētu koncentrēti runāt. Un vispār Rietumos pastāv noteikta tāda aksioma it kā, ka uzņēmējs, kas nav iesaistījies asociācijā, riskē atstāt par sevi ne sevišķi spējīga vai arī ne īpaši godīga uzņēmēja iespaidu. Tāpēc man imponē, protams, atstāt otrā lasījuma redakciju, kur arī šī doma ir par pagasta līmeņa pašpārvaldes posmu... Un, lai nerastos dažiem lauku saimniekiem priekšstats, ka, lūk, tur Sadarbības padome vaidos varbūt kaut kādas organizācijas ar bruģu, tā teikt, piedevu, kur īsti varbūt nepārstāv šo piramīdu, sākot no pagasta līmeņa, sarunās ar valdību. Un vienkārši runājot, mums ir palicis populārs tāds termins "Bauskas dumpīgie zemnieki". Es domāju, ka tas ir nekorekti. Paldies viņiem, ka ir sašūpots viens otrs būtisks jautājums, vai tas par akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, normām, par subsīdiju sadali un tā tālāk, par visādiem 16%, kuri ir nelietderīgi, kas lauksaimniecībā tur eksistē un dzīvo un tā tālāk. Es domāju, jo vairāk būtu šādi strāvojumi Latvijā, jo sekmīgāks būs mūsu kopējais darbs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nobalsojot par 27.priekšlikumu, panta redakcija ir akceptēta. Turpinām darbu. Pārējie priekšlikumi, kas attiecas uz šo pantu, nav balsojami.

A.Tiesnesis (TP). Varbūt nelielu, nelielu piebildi par 4.punktiņu. Jā, par 6., kuru minēja Kalniņa kungs, respektīvi. Viņš te nebūtu tāpēc balsojams, ka, manuprāt, tas laiks ir pagājis, ka mēs nevaram no augšas likumdevēji ar likumu uzspiest veidot organizācijas. Likumdevēju funkcija un uzdevums ir veidot šos spēles nosacījumus, lai cilvēkiem būtu interese tos veidot, nevis ar likumu uzspiest veidot kaut kādas organizācijas. To praksi mēs esam pārdzīvojuši. 31. priekšlikums sanāk ,ja?

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, tālāk! Tiek noņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 32. — deputātes Seiles priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 33. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts. Daļēji precizēts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 34. ir komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. Par kuru balsosim?

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 34. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 7. Priekšlikums atbalstīts.

A.Tiesnesis. 35. — deputāta Salkazanova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Apspriežot otrā lasījumā šo pašu likumu, mums bija diezgan asas diskusijas, kas tad īsti būtu no kā jāatdala? Lauksaimniecības produkcijas izejvielu ražošana jāatdala no pirmapstrādes, no pārstrādes, godīgi sakot, tagad palasot skaidrojumu, kas ir pirmajā daļā likumā, ir ļoti grūti saprast, kas ir kas. Jo parādījās jauns jēdziens — produkti, par kuru vienojās arī komisija, un katrā gadījumā nav slikta vienošanās, bet mazliet sajukumu ir radījuši pašā likumā, jo nekādi nav izdevies likumdevējiem pašlaik atdalīt izejvielu ražošanu no pirmapstrādes un pārstrādes, viss ir, varētu teikt, vienā katlā, kā nu būs, tā būs ar to subsīdiju sadali.

Bet attiecībā par šo 35.priekšlikumu. Ja paskatāmies 4.1. pantu, tad Sadarbības padome ar Zemkopības ministriju runā gan par SAPARD lietām, gan par subsīdiju lietām, un mēs jau Mežsaimniecības un lauksaimniecības apakškomisijā saskārāmies ar šo problēmu, ka otrā galda galā sēž Lauksaimniecības sadarbības padome un spriež, vai zivsaimniekiem šie 400 000 ir par daudz vai par maz? Līdzīgi radīsies situācija, kad spriedīsim mežsaimniecības jautājumus par mežu apmežošanu, ko finansēs daļēji SAPARD, sēdēs pretī Sadarbības padome, jo likumdevējs tā ir ierakstījis un šī Sadarbības padome spriedīs, ka, lai apmežotu, mums nevajag tik daudz naudas no SAPARD, varētu mazāk, jo mums ir ļoti smagas problēmas, un tiešām tās tādas arī ir ar lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu gatavību Eiropas sertifikācijai. Vai arī mistiskajam 2003.gadam. Lai šāda situācija nerastos, ir piedāvājums šis 35.priekšlikums, kas runā par to, ka, izskatot Sadarbības padomē jautājumus, kas saistīti ar mežsaimniecības un zivsaimniecības jautājumiem, uz paritātes principa šajās sarunās piedalās Mežsaimniecības un zivsaimniecības konsultatīvā padome, jo Zemkopības ministrija nav tikai lauksaimniecības ministrija, tā pārstāv gan lauksaimniecību, gan zivsaimniecību, gan mežsaimniecību. Un drīzumā arī visu pārtiku. Tādā gadījumā nevar būt runa par to, ka jautājumos, kas skar mežsaimniecību vai zivsaimniecību, šīs institūcijas, kas jau ilgus gadus darbojas Zemkopības ministrijā, tiek vienkārši ignorētas un Sadarbības padome ir tā vienīgā institūcija, kas pārstāv gan mežu jautājumus, gan zivju nozvejas un pārstrādes jautājumus, un šīs konsultatīvās padomes vienkārši it kā nebūtu vajadzīgas, jo jāsaka godīgi, ka šīs konsultatīvās padomes ne Zvejniecības likumā, ne Mežsaimniecības likumā nav minētas. Ja tās būtu tur minētas, tad būtu mazliet savādāk. Bet Lauksaimniecības likumā ir minēts sabiedriskais dialogs ar sociālajiem partneriem, un nevar šajā dialogā izslēgt pārējos sociālos partnerus, kas ilglaicīgi darbojas Zemkopības ministrijā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Patiesībā komisijai jau nebija radikāla opozīcija šim Pētera priekšlikumam, un es pat aicinātu skatīties uz atbalstu vai neatbalstu šim priekšlikumam ļoti liberāli. Komisija noraidīja šo priekšlikumu aiz viena iemesla, ka šobrīd jau notiek konsultācijas Zemkopības ministrijā ar abām Salkazanova kunga pieminētajām padomēm. Bet dubults neplīst un varbūt un nekas tiešām likumam nenotiks, ja mēs pat atbalstām šo Salkazanova kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP) . Arī komisijā mēs pārrunājām šo jautājumu. Patiešām vēsturiski uz šo brīdi jau notiek konsultācijas ar Mežsaimniecības un zivsaimniecības konsultatīvo padomi. Tā ka nav tik būtisks un principiāls šis jautājums, tīri brīvs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 7, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 36. — deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kāpēc zemkopis nevar saņemt ziedojumus? Vai tas nav vajadzīgs tiem zemniekiem, kuriem ir tikai divas rokas, nu varbūt četras, ja kopā ar sievu strādā, un sīka tehnika. Un tā ir vecu vecā. Ziedojumu ir ļoti maz. Tie neienāk Latvijā, un neienāk Latvijā tāpēc, ka savā laikā ar tiem spekulēja. Bet kāpēc tad citas organizācijas Latvijas Republikā var saņemt ziedojumus, un lielos apmēros, pat varbūt miljonos, bet zemnieks nevar tos saņemt? Zemniekam mēs negribam dot.

Atceramies, ka laikā no 1994. gada līdz 1999. gadam Latvijas Republikā ienāca ziedojumi ap 320 miljonu apmērā. Bet kas tad tika tiem mūsu zemniekiem? Nekā! Mēs neredzam tos ziedojumus, mēs neredzam to rezultātus, un arī zemnieks neko neredz. Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Leon, mans draugs, Bojāra kungs, patiesībā jums jau nu vajadzētu šo priekšlikumu, kas pilnīgi nav priekšlikums likumā, atsaukt un atrast kādu lauksaimnieku Latvijas Republikā un nosūtīt viņam pusi, desmito daļu vai trešo daļu no sava deputāta atalgojuma, tādā veidā realizējot un redzot, ka ziedojumi valstī nav aizliegti. Sūtiet kādam, es pat varu pateikt vienu adresi, kur cilvēks mocās, un viņi būtu ārkārtīgi priecīgi saņemt jūsu daļu no jūsu atalgojuma kā ziedojumu, bet es jums ieteiktu pat nelikt uz balsošanu šo priekšlikumu, kas priekš likuma ir, Bojāra kungs, man jāteic, atvainojiet, smieklīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi. Atvainojiet, debatēs var runāt tikai no tribīnes. Jūs runāsiet, vai ne? Otro reizi. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Leiškalna kungs! Ierosinājumu jūs labu veicāt, bet jums ir jāparāda piemērs, tāpēc ka pēc jūsu tās deklarācijas, tas ir, vai jūs esat viens no bagātākajiem deputātiem, tāpēc es domāju, ka, par cik jūs ziniet to cietēju, tad viņam ir jāpalīdz no jūsu puses, un jūs esat rīkojies neētiski, ka neesat viņu atbalstījis, bet aiciniet to darīt citiem. Man ir ko atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Bojāra kungs! Es neesmu redzējis pārējo deputātu deklarācijas, bet jāteic, ka es kā komisijas priekšsēdētājs esmu tieši divreiz nabagāks nekā es kā parlamentārais sekretārs. Tad mani gada bruto ienākumi bija 13 tūkstoši, bet tagad ir tikai 6 ar pusi tūkstoši.

Kas attiecas uz ziedojumiem, tad jūs varat paskatīties manu algas kartiņu, kas man ir kabatā vienmēr. Es varu iedot jums izlasīt. Es katru mēnesi, sākot no 1.Saeimas pirmās algas, veicu regulārus ziedojumus atšķirībā, Bojāra kungs, no jums, kas runā par labo. Es šo labo cenšos kaut nelielā apjomā, bet darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP) . Cienījamie kolēģi! Man būtu tomēr aicinājums turēties pie likuma, jo likums ir nopietns un laukos cilvēki ir nopietni. Viņiem jūsu humoru reizēm neizprast.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 45, atturas — 31. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 37. priekšlikums — deputāta Bojāra, neatbalstīt. Motivēšu, kādēļ. Tāpēc, ka pašlaik pastāv prakse mūsu valstī, ka katru gadu tiek iesniegts gada skatījums par Ministru kabinetu, pēc tam ir trīs gadu skatījums un tālāk skatījums. Un tā prakse nebūtu jāmaina, bet jāizpilda.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis. 38. priekšlikums — deputāta Bojāra, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Tiesnesis. 39. priekšlikums — deputāta Bojāra. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tur tik tiešām varbūt pāris vārdu pietrūkst, jo ko tad viņi pēta un kā viņi pēta. Vai tas ir par 10 gadiem, vai par 15, vai par 6, vai par trijiem gadiem. Un ja jau strādā mūsu Zemkopības ministrija ar ļoti kuplo ierēdņu skaitu, tātad katru gadu viņiem ir tas jādara. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Tiesnesis. Paldies! Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 47, atturas — 22. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 40. priekšlikums — deputāta Bojāra. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Tiesnesis. 41. priekšlikums — Sprindžuka kunga. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 42. priekšlikums ir komisijas variants. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 43. priekšlikums — Sprindžuka kunga. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 44. priekšlikums — deputāta Bojāra. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 45. priekšlikums — deputāta Salkazanova. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis. 46. priekšlikums — deputāta Leiškalna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tiesnesis. 47. priekšlikums — komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 47.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Protams, šeit it kā vairs neko nevar izdarīt, jo uz trešo lasījumu mainījās būtiski arī termini, kas ir lauksaimniecības produkti, lauksaimniecība vispār un tā tālāk. Šajā sakarībā, tikai nobalsojot par šo — 47.priekšlikumu, tātad 16.pantu, mums jārēķinās ar sekojošo realitāti turpmāk, salīdzinot ar realitāti, kas bija līdz šim.

Tātad, pirmkārt, šie 3%, kas tiek veidoti kā dotācijas jeb atbalsts, šobrīd aptver sekojošas pozīcijas. Tātad, pirmkārt, aptver, ka no šīm trīsprocentīgām dotācijām būs jāsedz lauksaimniecības pamatražošanai novirzāmām, tātad pēc esošās, jau pieņemtās klasifikācijas zemkopības, lopkopības un zvejas produktu ražotājiem. Tas bija līdz šim redakcijā pēc skaitliskās, teiksim, tādas izpratnes.

Otrkārt, papildus no šī trīs procentu atbalsta jāsedz pirmās pakāpes pārstrādes produkcijas ražotāji — piena, gaļas, graudu, dzirnavnieku, cukura, linu, izņemot 2.pakāpes ražotājus, nu, saldējuma ražotājus. Lai gan arī tas ir drusku neloģiski, vai, pieņemsim, Rūjienas piensaimnieku savienība, kura, protams, ražo atzīstamus sierus, bet ļoti sekmīgi saldējumu, tas nozīmē, ka uz daļu ražojumu es varēšu pretendēt, bet uz saldējumu, kas ir ļoti interesants produkts un konkurējošs Rūjienā, nebūs iespējams pretendēt.

Tālāk, trešā pozīcija, ko sedz no šiem 3% no jauna — līdzfinansējums SAPARD, tātad starptautisko programmu līdzfinansējumi.

Un ceturtais — intervences pasākumiem — graudiem šobrīd, praktiski kas notiek, un cukurbietēm. Var nākotnē vēl kādiem citiem produktiem. Tātad spektrs, uz ko jāsedz ar šiem 3% kvotu no valsts budžeta atbalstam, ir krietni plašāks, nekā līdz šim bija Lauksaimniecības likumā. Pareizāk būtu, protams, ja šajā redakcijā būtu teikts salīdzinoši ar iepriekšējo redakciju, ka šīs dotācijas veltītas zemkopības, lopkopības un zvejas produktu ražošanai. Tad būtu zināma salīdzināmība, uz priekšu jārēķinās, ka tieši pirmražotājam, lauksaimniekam šī atbalsta absolūtā summa noteikti būs mazāka nekā, piemēram, to saņēma 1990.gadā, kad bija normāla aprite šim atbalstam viena kalendārā gada ietvaros. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mēs esam nonākuši pie tā punkta, kurš ir faktiski visa likuma sāls. Tātad kam tiks dalītas subsīdijas lauksaimniecībā? Bet mūsu likumā, jau otrajā lasījumā skatot, noraidīja visus priekšlikumus, par kuriem runāja pašreiz Kalniņa kungs, ka subsīdijas tā kā līdz šim varētu tikt dalītas zemkopībai, augkopībai, lopkopībai un nevis pirmās pakāpes pārstrādes produktu ieguvei. Diemžēl likumprojekta uzbūve pašlaik ir tāda, ka mēs esam definējuši un jau nobalsojuši, kas ir lauksaimniecība. Lauksaimniecība ir lauksaimniecības produktu ražošana. Tā ir teikts. Kas ir lauksaimniecības produkti? Tie ir lopkopības, zvejas un visi pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kurus apstiprinājis Ministru kabinets atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 1.pielikumam. Tātad gan šī desu ražošana, gan piena ražošana kombinātos varēs saņemt subsīdijas. Pēc vairākkārtējām pārrunām ar Zemkopības ministriju es esmu saņēmusi tādu mutisku solījumu, ka ne Sadarbības padome, ne Zemkopības ministrija nebūs tik neprātīgi, ka šīs subsīdijas sāks dalīt pārstrādes uzņēmumiem, jo viņiem jau tā tiks šīs SAPARD programmas naudas un daudzi citi līdzekļi, bet likumā mēs esam atstājuši ļoti sliktu spraugu. Un te neko nevar vairs izlabot šajā lasījumā, formāli likums ripo savu gaitu. Un tāpēc man jāizsaka arī Latvijas sabiedrībai tāds pārmetums, ka Sadarbības padome pret šādu subsīdijas dalīšanas iespējamību nav iebildusi, ko nu vairāk. Es domāju, ja tādi, nu, neparedzēti precedenti tiks pieļauti tomēr un desu ražotāji saņems lielākas subsīdijas nekā gaļas lopu audzētāji, tad arī varbūt šī Sadarbības padome reaģēs un mums likums būs vēlreiz jāver vaļā, bet diemžēl, es saku, te nav izejas. Nav tādu priekšlikumu, kurus varētu atbalstīt un izglābties no šīm subsīdijām, kuras teorētiski var tikt iedotas pārstrādātājiem un pat vairāk nekā produkcijas audzētājiem.

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris — zemkopības ministrs.

A.Slakteris (zemkopības ministrs). Labdien, cienījamie deputāti! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēdējā gada laikā, es domāju, lauksaimniecības politikas veidošanā sperts liels solis. Plašā lauksaimnieku sabiedrība iesaistīta visu lielāko un beigu beigās arī ne tik lielo lēmumu pieņemšanā, tā ir lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padome. Ja runājam par konkrēto priekšlikumu un par tām konkrētajām bažām, ko pieminēja Seiles kundze, es gribētu teikt ar konkrētu piemēru. 2000.gadā pirmo reizi pēc ilgāka laika lauksaimnieki naudu saņēma par produkciju ļoti laicīgi. Un kā tas tika panākts? Tika iedarbinātas konkrētas tirgus sviras. Pārstrādes uzņēmumiem, tiem, kas laikā samaksāja zemniekiem, tika daļēji dzēsti kredītu procenti, rezultātā zemnieki savā kontā, savā kabatā reāli saņēma naudu. Un faktiski, ja zemkopības ministram atņemtu iespējas šādi rīkoties, bieži vien zemnieki joprojām naudu nebūtu saņēmuši. Tas ir tikai viens konkrēts piemērs, bet tas galvenais, ko es gribu teikt, ir grūti iedomāties, ka nākotnē, tuvākā vai tālākā, tagad, kad lauksaimnieku organizācijas ir tik labi organizējušās, ka kāds ministrs, vai tas ir Atis Slakteris vai kāds cits, varētu atļauties pieņemt lēmumus tendenciozi, kaut kā šauri orientēti, to grūti ir iedomāties, jo sabiedrība to redz, tādam ministram dienas būtu skaitītas lēmuma dienā. Tā ka gribu pateikt paldies vēlreiz deputātiem par konstruktīvām debatēm un lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Patiešām šis 16.pants ir pietiekami būtisks priekš visa šī likumprojekta, un mums Tautsaimniecības komisijā bija ļoti nopietna šī jautājuma izskatīšana. Jautājums šeit būtībā ir sekojošā faktā. Patiešām, atbilstoši tam, ka mums jāpielīdzina sava likumdošana Eiropas Savienības likumdošanai, mēs uzskatījām par iespējamu šeit Tautsaimniecības komisijā nonākt pie secinājuma un ierakstīt sekojošo apzīmējumu, ka lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kurā tiek patiešām ražoti lauksaimniecības produkti. Bet, ja mēs attiecīgo ierakstu esam izdarījuši, tad ir nākamais solis, un pateikt, ka no Eiropas Savienības šie lauksaimniecības produkti tiek subsidēti, bet divās daļās: gan ražotāji, gan arī tie cilvēki, kuri nodarbojas ar pirmās pakāpes apstrādi. Un vēl tālāk tika izveidots arī klasifikators, ko nozīmē pirmās pakāpes apstrāde, kādi produkti atbilst otrās pakāpes pārstrādei, kuri tālāk jau netiek subsidēti. Un, izejot šo tādu attīstības modeli, izveidojot šo vertikāli, mums faktiski nebija iespējams pieņemt citu redakciju kā tikai to, kura bija Pētera Salkazanova piedāvātā redakcija, kāda bija Leiškalna un Tautsaimniecības komisijas izveidotā, citas nebija. Ja subsīdijas ir paredzētas atbilstoši likumam gan pirmās pakāpes pārstrādātājiem, gan ražotājiem, tad mēs ar likumu nevaram ierakstīt, ka dosim tikai ražotājiem un pārstrādātājiem nedosim, vai dosim ražotājiem 80%, 90% un pirmās pakāpes ražotājiem atstāsim desmit vai divdesmit. Mēs paliekam pie tā, ka mums katru gadu mierīgi ir jāatgriežas pie konkrētas sarunas, katru gadu ir jāpieņem politisks lēmums, kādā veidā mēs šīs subsīdijas dalīsim. Un izejot no tās pieredzes, kas mums izveidojās, ka Sadarbības padome ir gatava konkrētam dialogam ar Zemkopības ministriju, Zemkopības ministrija ir gatava konkrētam dialogam ar Sadarbības padomi, mēs ar attiecīgo ierakstu varam nodrošināt, ka mēs ļoti uzmanīgi profesionāli katru gadu izskatīsim šo Lauksaimniecības likumu. Līdz ar to es domāju, ka pat 45., 46.priekšlikums iepriekš ir nevis neatbalstīti, bet tie ir daļēji atbalstīti un iestrādāti šeit kopējā, jo tie pēc būtības neatšķiras, bet šis vienkārši ir labāk noformulēts. Piedāvāju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates par 47.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretārei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Andrejs Panteļējevs, Juris Dalbiņš, Jānis Lagzdiņš, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Gailis, Imants Kalniņš, Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 47. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Neizskatās pēc kvoruma, priekšsēdētāja kungs, un tāpēc es varbūt dažas minūtes... Diemžēl es vairs nevaru runāt par 46.priekšlikumu, kura balsojumu neviens neuzturēja un kuru komisija neatbalstīja jau tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas vairs neatbilst likuma loģiskajai konstrukcijai, kā to teica, manuprāt, Salkazanova kungs jau šeit un Kalniņa kungs minēja. Tātad mēs esam nedaudz mainījuši šī termina skaidrojumus, un mana pozīcija šeit vairs nav vērā ņemama, kaut gan, manuprāt, tas būtu drusciņ labāk nekā tas, ko mēs iebalsojām šobrīd. Lai gan man jāpiekrīt Atim Slaktera kungam, ka attiecīgi neviena politiska valdība, neviena ministrija neuzdrošināsies paņemt subsīdijas no ražotājiem, no lauksaimniecības produktu ražotājiem, un atdot tās desas gaņģiem, nu tam es tiešām šeit piekritīšu, diez vai kāds uzdrošināsies.

Otrs, kas, manuprāt, ir drusciņ nekorekti un var vest maldināšanā lauksaimniekus vai jau ved maldināšanā lauksaimniekus, ir tas, kādā veidā mēs runājam par budžetu. Es domāju, ka 46.priekšlikumā, kas ir mans priekšlikums, bija pareizāk teikts, ka deputāti var uzlikt par pienākumu valdībai iesniegt budžeta projektu, kas nav mazāks par 3% no gada pamatbudžeta kopējās izdevumu daļas. Ja mēs rakstām iekšā, ka pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām, no vispārējiem ieņēmumiem, tad mums šāda norma jāieraksta Satversmē, jo šobrīd likumā 47.pantā Tautsaimniecības komisijas atbalstītajā priekšlikumā šī norma nav īsti korekta, jo to var apstrīdēt ar budžetu kā ar speciālo likumu un ar budžetu kā vēlāk pieņemto likumu. Šobrīd tas nozīmē, ka deputātiem ir tiesības visus 20 miljonus vai cik ir budžeta projektā ielikts lauksaimniekiem dotācijās vai subsīdijās paredzētās naudas izmantot, teiksim, Rīgas pils atjaunošanai vai tamlīdzīgi. Bet cits man nekas neatliek kā aicināt šobrīd atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto priekšlikumu, jo cita jau nav, kas izrietētu no sākotnēji iebalsotajām normām šajā likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (TP) . Cienījamie kolēģi! Es gribēju dažus teikumus debatēs pateikt. Mani reizēm pārsteidz, cik ātri tomēr mēs mainām savus uzskatus un savus viedokļus. No savas darba prakses es atceros: pavisam nesen, kādus pāris desmit gadus atpakaļ vai pat mazāk, bija tādi lēmumi, kad mēs dibinājām agrokompleksus un agrokombinātus, un ļoti daudzi mūsu šinī zālē cienījami cilvēki toreiz šo procesu valstī vadīja, un viņu pavēles formā mēs paņēmām viensētas, šķūrējām nost, dzinām cilvēkus lielajos daudzstāvu blokos iekšā, apvienojām visu ražošanu, kur primārais bija pārstrāde, un cienījamais socdemokrātu pārstāvis toreiz bija šīs idejas autors. Nav pagājis laiks, mēs to visu esam piemirsuši, tagad esam lielie aizstāvji. Tas ir viens.

Otrs moments ir tāds, ka tomēr ir jāņem vērā, ka ir pārvarēta šī krīze laukos, tas antagonisms, ka ir jūsējie un mūsējie. Un šodienas nosacījumos laukos ir viens — tas ir preču ražotājs. Un ja mēs mēģināsim dalīt atsevišķi, teiksim, atsevišķi preču ražotāju no pārstrādes, ka viņi ir pretī nostādīti, tad mēs panāksim to, ka mēs būsim tikai pie naturālās saimniecības, jo jāatceras viens, ka ir pagājis laiks, kad mēs ražojām, lai pārdotu, tagad ir pienācis laiks laukos — zemniekiem ir jāpārdod, lai ražotu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš. Otro reizi.

A.Kalniņš (LSDSP). Man būtībā maza replika. Tikai ja zemkopības ministrs klausītos, tad būtu ļoti labi. Zemkopības ministrs teica, ka šobrīd esot viss kārtībā, ka pārstrādātājiem esot norēķini ar lauku saimniecībām par piegādāto produkciju pagājušogad, viss kārtībā. Es gribu teikt, ka diemžēl visos gadījumos tas tā nav. Un ne tikai vienā nozarē, bet vairākās nozarēs. Es nenosaukšu arī tos pārstrādes uzņēmumus, kuri ir parādā šobrīd lauku saimniecībām vēl par piegādāto produkciju pagājušajā gadā, jo uzņēmējdarbība paliek uzņēmējdarbība, un te ļoti rūpīgi jāpieiet, jo viņiem arī, pārstrādātājiem, ir problēmas, gan ka viņus tirgotāji spiež, mēs jau to redzam, gan ka viņiem spiež uz izejvielām cenas zemākas, bet prece veikalā ir tādā pašā cenā, un tur nesamazinās. Tā kā viņiem ir arī iekšējas problēmas. Un es negribu pārmest viņiem, bet visādā ziņā zemnieki ir ausīgi, un šobrīd norēķini vēl diemžēl simtprocentīgi nav izdarīti. Protams, es vienmēr esmu bijis par to, ka jāstrādā kopā ar pārstrādātājiem, vienalga, ja arī tie ir citi īpašnieki, jāstrādā lauksaimniecībām kopā ar pārstrādātājiem, un ceru, ka, uzlabojot pašpārvaldes organizatorisko struktūru, tiesisko sistēmu, šis kopsakars varētu būt labāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Pirmkārt jau par šī priekšlikuma otro daļu, kas jau otrajā lasījumā tika nobalsota iepriekš. Līdz šim bija 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. Tagad ir nākusi klāt vēl viena daļa, tas ir, kas tiek segti no dotācijas, no vispārējiem ieņēmumiem, tādējādi subsīdiju apjoms samazinās, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju.

Bet, runājot par pirmo teikuma daļu, lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Jā, subsīdiju nolikums runā par to, ka ir subsīdijas paredzētas lauksaimniecības zemēm, lopkopības attīstībai, augkopības attīstībai, zemnieku izglītošanai, Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansēšanai, zivsaimniecībai, lauksaimnieciskās ražošanas tehniskajai modernizācijai un tā tālāk, un tā tālāk. Bet šis komisijas piedāvātais risinājums neatrisina vienu problēmu. Subsīdijas tiek izdalītas arī SAPARD vairāk kā 4 miljoni latu. No šiem 4 miljoniem latu ne viss aiziet lauksaimniecībai. Es domāju, ka to klātesošie zina. Aiziet lauku attīstībai. Un kā tad ir ar šo te formulēto redakciju — lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Iznāk, ka tā daļa, kas ir lauku attīstībai, vairs nevar būt no subsīdiju naudām finansēta, jo neatbilst likuma garam. Arī ir pilnīgi skaidrs, ka iepriekšējā redakcija, kas bija šajā likumā, nav visaptveroša, jo iet runa par lauksaimniecības produkcijas ražošanu, ciltsdarbu, šķirnes sēklkopību, kultūrvides aizsardzību, reģionālo atšķirību izlīdzināšanu. Arī šī redakcija nav visaptveroša. Bet arī komisijas piedāvātā redakcija neaptver visu, ko šodien aptver subsīdiju nolikums. Un es ceru, ka rīt un parīt subsīdiju nolikumā arī būs šādas pašas normas.

Tā ka, godīgi sakot, no likuma gara viedokļa šāda redakcija arī nav pieņemama.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un lūdz balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 47. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 9. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 48. priekšlikums — deputāta Bojāra. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Satiekoties ar zemniekiem, viņi izteica nesaprašanu, kāpēc tika likvidēta tāda vienība kā lauksaimniecības konsultants, kas bija katrā pagastā. Protams, atbalstu Latvijas Republikas zemniekiem nekādā veidā nevajag dot — tā domā mūsu Zemkopības ministrija. Gan tiks galā paši, un Latvijas zemnieki ir sīksti, un tāpēc viņi visu paveiks.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Kura persona pagastos veic konsultācijas zemniekiem? Neviena tagad. Ar gudrākās Latvijas galvas rīcību konsultanta vienību samazināja. Viņi bija visos pagastos, un viņiem bija ļoti liela darba slodze. Tāpēc ka viņi darbojās ne tikai kā konsultanti jautājumos par zemkopību, bet viņi arī nodarbojās ar lopkopību un nodarbojās ar grāmatvedības jautājumiem. Alga jau nebija liela — 50 lati mēnesī. Protams, Zemkopības ministrija šinī ziņā saekonomēja kādus 400 000 latus un varēja palielināt Zemkopības ministrijas darbinieku algu fondu. Arī pagājušajā gadā Zemkopības ministrija nosūtīja uz pagastiem visdažādākos pieprasījumus par zemkopības jautājumiem un zemes mērīšanu, un kas tikai nebija, un kas to visu var izpildīt? Protams, ka bija jāizpilda pagasta priekšsēdētājam, jo viņam vairāk cilvēku nav un mazāk laikam ir darba. Par cik konsultantu pagastos negribat atjaunot, tad es ierosinu Zemkopības ministrijas darbiniekiem: jāsadala Latvijas Republikas pagasti, būs katram pa vienam pagastam, varēs izpildīt šīs funkcijas, un pie viena būs prakse un reālais redzējums, kas notiek laukos.

Un Sprindžuka kungam... Jūs pateicāt, ka Latvijā ir daudz produktu. Jā. Tā tas ir, bet tie ir importa. Imports pārtikas produktos sasniedz pāri par 60%. Mēs maksājam citu valstu zemniekiem. Latvijas Republikā ieved legāli un nelegāli. Un ej nu sazini, kā iznāk vairāk? Tas ir cukurs, graudi, gaļa, gaļas izstrādājumi, spirts, olas. Un, ja mēs paskatāmies, tad, tikai pateicoties visam šim, tika likvidēta Jēkabpils cukurfabrika, kur cukurbietes ar jūsu ministra rīkojumu ieara zemē. Tīrais neprāts bija! Un Latvijas zemnieku ražoto produkciju iepērk, bet daļēji un ar lielām mokām, un ļoti lēti mēģina. Zemnieki iet Golgātas ceļu, kamēr viņi saņem šos knapos santīmus par pienu vai graudu nodošanu.

Kas attiecas par konsultantiem pagastos, tas ir nopietni, un šī vienība ir jāapstiprina. Aicinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Tiesnesis. Deputāta Bojāra priekšlikums komisijā diskusijas neizsauca un netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 36, atturas — 22. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 49. — deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Pesticīdi ir ļoti indīgi, to jūs visi ļoti labi zināt. Jā, Kārļa kungs, to es visu zinu. To uzglabāšana un lietošana obligāti ir jāieslēdz līgumā. To uzglabāšana un lietošana nevar būt pavirša. Jūs taču zināt, ka pesticīdi ir daļa no tiem krājumiem, kuri ir noglabāti Gārdenē, un pesticīdi tik tiešām nav zāģu skaidas vai izdedži. Tāpēc likumā 20.1. pantā ir jāpapildina. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Jā, Leonīd, ellīgi kaitīgi viss tas ir. Tie pesticīdi un viss pārējais. Un pasauli vajag no tā pasargāt, un tāpēc Latvijas Republika šīs lietas reglamentē nevis ar Kabineta noteikumiem, kas ir ierakstīti Lauksaimniecības likumā, bet ar Ķīmisko vielu likumu, kur viss ir precīzi noteikts, kas, kā, ar ko ir jādara, un pēc tam uzdod Kabinetam izstrādāt par šīm vielām attiecīgus noteikumus.Tā ka nejauksim kopā, es nezinu, ko ar ko, bet, Leon, nevajag, ja.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Pants saucas "Mēslošanas līdzekļu glabāšana un lietošana". Man liekas, ka katram no mums ir skaidrs, ka pesticīds nav mēslošanas līdzeklis, bet augu aizsardzības līdzeklis, un tāpēc nav atbalstāms Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi. (Zālē troksnis. Izsaucieni.)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kārli! Mēs visu laiku atsaucamies no viena likuma uz otru. Diemžēl ne katrs var tos desmit likumus izlasīt un kurā vietā kas ir norādīts. Tāpēc, ja ir jautājums par minerālmēsliem, kuri, protams, arī ir indīgi, tad pesticīdi desmit reizes indīgāki. Un nevajag ietiepties un runāt, ka tas tā nav.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Protams, vesela virkne lietu šajā pasaulē ir jāatrisina. Jūs varat iedot Kabinetam ar šo likumu izstrādāt noteikumus, teiksim, par čekistu darbības ierobežojumu Latvijas Republikā un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Bojāra kungs! Šīs lietas jau ir reglamentētas. Tās ir uzrakstītas vairākos likumos. Ir izdota vesela virkne Kabineta noteikumu. Kāpēc jūs mēģināt sajaukt mēslus ar indi? Tas nav vajadzīgs! Tas viss jau izdarīts. Viss jau ir nošķirts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst, Tiesneša kungs?

A.Tiesnesis. Nav piebildes. Lūdzu balsosim!

Sēdes vadītājs. Pesticīdu likteni izlemsim balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu... Par 49. priekšlikumu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 47, atturas — 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 50. — deputāta Bojāra priekšlikums. Analogs. Tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 51. — Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. Paldies! Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Lauksaimniecības likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 24. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"" , trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Dokuments nr. 2825 "Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"". Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja. Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti, un mēs lūdzam arī Saeimu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Dokumenta numurs 2826. Mūsu komisija izskatīja. Ir saņemti divi priekšlikumi. 1. priekšlikums — Modra Lujāna priekšlikums, kur ir būtība tāda, ka izveidot vēl sarakstu ar lidlaukiem jeb vietām, kur varētu, teiksim, piezemēties lidaparāti un līdz ar to arī fiksēt konkrētā sarakstā, un tad atbilstoši arī šim iestrādāt likumā šo te sadaļu. Komisija šobrīd uzskatīja to par neracionālu. Mēs atvainojamies, Lujāna kungs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 42, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums ir iekšlietu ministra priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka robežkontroles punktu režīmu nosaka Ministru kabinets. To jau šodien dara. Tā ka lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu pieņemt arī trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums "Likumā par ostām"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2791. Tātad komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — mainīt, nedaudz grozīt nosaukumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk 2.priekšlikums ir cienījamā Tiesneša kunga priekšlikums, kuru komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk ir 3. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tiesnesis un ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 4. priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Tiesnesis, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 5. — Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 6. — deputāta Tiesneša priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Un ir atbildīgās komisijas 7. priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 8. — Tiesneša kunga priekšlikums, kuru šoreiz komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Lujāns. Un ir 9. — atbildīgās komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 10. — aizsardzības ministra Valda Kristovska priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Saistībā ar valsts prestižu, protams, mums nav ne mazāko iebilžu, lai oficiālajās vizītēs ielūgtie karakuģi Latvijas teritorijā, ja viņi te atrodas, varētu par brīvu piestāt jebkurā piestātnē, to skaitā arī privātpiestātnēs. Bet ja ņem papildus kaut kādus pakalpojumus, nu tad tiek samaksāts. Bet mēs nepiekrītam tam, ka joprojām nav konkretizēts maksātājs, un var izveidoties līdzīga situācija kā gadījumā ar to, kad obligātajā karadienestā esošajiem karavīriem ir dotas pilnas tiesības sūtīt vēstules saviem mājiniekiem, un tas ir ļoti normāli, bet šos visus pakalpojumus apmaksā pasts, nevis Aizsardzības ministrija, kā tas būtu normāli pieņemts. Līdzīgi arī šeit. Ja jebkurā, arī privātpiestātnē, pēc Latvijas valsts ielūguma piestāj ārvalstu karakuģis, skaidrs, ka šai privātpiestātnei ir jāsamaksā par to, ja tai laikā nevar piestāt kaut kāds cits kuģis, kurš nodarbojas ar kādu komercpārvadājumu, un tas nes piestātnei konkrētus zaudējumus. Tātad šeit arī ir jābūt nevis kaut kādam mistiskam ierakstam, ka tas viss notiek par brīvu, bet vienmēr kaut kas par kaut ko maksā. Un šeit ir tāds jautājums: ja mēs ļoti konkrēti iestājamies, ka mūsu aizsardzības budžetam atvēlētiem līdzekļiem ir jābūt 2% no kopprodukta, jā, mēs tam piekrītam, bet mēs nesaprotam, kāpēc mēs apzināti šo savu budžetu samazinām. Ja mums ir ļoti konkrēti reāli izdevumi, tos nevajag slēpt, ierakstīt, un tad būs kārtībā.

Uz trešo lasījumu mēs gribētu redzēt, lai šeit figurētu Aizsardzības ministrija ar konkrētiem iedalītiem līdzekļiem un ar tiem izdevumiem, ko viņai būtu jānes, nodrošinot šo oficiālo vizīšu klātbūtni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija diezgan ilgi debatēja par šo jautājumu un tomēr vienojās, ka tas, kas ir paredzēts starptautiskajos līgumos, ir saistošs Latvijas valstij un par to neatbild vienīgi Aizsardzības ministrija. Vēl es gribu atgādināt, ka nupat mēs nobalsojām vienprātīgi par Tiesneša kunga ierosinājumiem, ka piestātnes lielajās ostās — Rīgā, Ventspilī, Liepājā — pieder valstij un tās nevar tikt privatizētas vai saglabātas zvejnieku kolhozu likumu noteiktajā kārtībā. Un es ceru, ka karakuģi neiebrauks ne Mērsragā, ne kādā citā mazajā ostā, un tāpēc šis ir pilnīgi likumsakarīgs labojums, atbalstot aizsardzības ministra priekšlikumu, saglabāt šīs garantijas, ka valsts līgumos paredzētajos gadījumos ārvalstu karakuģiem, jo bez šādiem līgumiem iebraukt tie vispār nevar, tiek saglabāta šī bezmaksas stāvēšana.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Deputāti iebildumus par 10.priekšlikumu neceļ. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Es gribēju nedaudz komisijas vārdā pateikt to, ka, protams, komisijā bija diskusija, bet nolēma, ka uz trešo lasījumu noteikti te būtu jāpiestrādā, jo diez vai tai pozīcijai valsts budžetā, kurai ir otrā vieta, būtu kārtējo reizi jāslēpjas aiz šādiem soļiem, lai ekonomētu, teiksim, savu budžetu. Es domāju, ka Aizsardzības ministrija varētu atrast līdzekļus, lai samaksātu, un līdz ar to šie braucieni būtu pietiekami normāli saprotami un arī ministrija vairāk to varbūt nākotnē kontrolētu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Tālāk 11. ir Pūķa kunga — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums un Aivara Tiesneša priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 12. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

M.Lujāns. 13. ir cienījamā Tiesneša kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 14. — Pūķa kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 15. — Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 16. — Pūķa kunga priekšlikums, tas ir neatbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 17. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Un tāpat arī 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Likumā par ostām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Lujāns. Līdz 28.februārim.

Sēdes vadītājs. 28.februāris. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andreja Panteļējeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.februārī. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par akceptēšanu bezalgas atvaļinājumam Andrejam Panteļējevam šā gada 22.februārī. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām likumprojektu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu, priekšsēdētāja kungs, lūgt jums atļauju debatēt par visiem, ziņot par visiem likumprojektiem no 28. līdz 32., jo šie ir visi vienas paketes likumprojekti, un faktiski normas, kas ir izslēgtas no atsevišķiem speciālajiem likumiem, šobrīd ir iekļautas jaunajā valdības sagatavotajā likumprojektā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās". Kāpēc vispār šī likumprojektu pakete ir sagatavota? Mums, kā visiem zināms, ir jāpabeidz mūsu sarunas iestāšanās Eiropas Savienībā sakarā, un tieši, lai mēs varētu aizvērt konkurences sadaļu, kā viens no pārmetumiem ir, ka brīvostās, speciālajās ekonomiskajās zonās šobrīd tiešo nodokļu atlaides neatbilst Eiropas Savienībā noteiktajiem tiešo atlaižu piemērošanas kritērijiem saistībā ar investīciju apjomiem. Ja vienkāršākā valodā mēs varētu izteikties, tas nozīmē, ka šeit nav precīzu jeb, var teikt, neatbilstoši ir noteikts pieļaujamais valsts atbalsta līmenis šajās zonās vai šajos sektoros. Mēs pilnīgi saprotam to, ka šīs normas mums būs jāharmonizē jeb jāmēģina sagatavot tādas, ar kādām būtu iespējams noslēgt šo konkurences sadaļu.

Tajā pašā laikā, arī izskatot šo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz dažiem jautājumiem mēs pilnīgu atbildi nesaņēmām vēl šobrīd. Un jāsaka, ka tas ne tik daudz runā par vispār šo pieļaujamo valsts atbalstu, bet tas netiešā veidā skar arī atsevišķus mūsu ražošanas sektorus, piemēram, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā tas ir īpašs jautājums par "Liepājas metalurgu" un faktiski konkurences cīņu metāla tirgū. Ir arī citas piezīmes, kur mums vajadzētu mazliet precizēt, un pēc ilgām diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ņemot vērā, ka arī ostu pārvalžu pārstāvji piedalījās komisijas sēdē, mēs nolēmām šobrīd atbalstīt šo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā, lai parādītu, ka mēs esam gatavi diskutēt par šiem jautājumiem. Vienlaikus mēs ierosināsim noteikt samērā ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai vēlreiz konsultētos gan ar šo zonu pārstāvjiem, gan ar Finansu ministriju, arī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, izdiskutētu visus iespējamos variantus. Ir pat doma, ka mēs varbūt šo to varētu precizēt arī likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", tādējādi varbūt pārnesot atsevišķas atbalsta formas no šiem jūtīgajiem likumos ietvertajiem atbalsta veidiem uz citu likumu, bet jebkurā gadījumā ir nepieciešama šī diskusija, un tāpēc es lūgtu atbalstīt pirmajā lasījumā visus šos likumprojektus, par kuriem es jau minēju, uzsākot ziņojumu.

Sēdes vadītājs. Debates par likumprojektu paketi kopumā ir iespējamas tikai likumprojektiem, kas ir budžetu pavadošie, tā ka šajā gadījumā izskatīsim katru likumprojektu atsevišķi.

Atklājam debates. Gundars Bojārs.

G.Bojārs (LSDSP). Godātie kolēģi! Šodien mēs pieņemsim likumprojektu paketi, kas ir saistīta ar speciālajām zonām Latvijā un brīvostā. Kā mēs zinām, šo sadaļu sarunās ar Eiropas Komisiju Latvijai ir paredzēts slēgt rudenī, un tātad Saeimā šī likumprojektu pakete būtu jāpieņem vēlākais līdz jūnijam. Par šo tēmu ir notikušas plašas diskusijas gan sabiedrībā, gan ar speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām, notikušas ir arī apspriedes Ostu padomē, un visbeidzot ir notikusi Tautsaimniecības un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apvienotā sēde, kurā piedalījās Eiropas Savienības eksperti likumdošanas jautājumos. Un 7.februārī Briselē notika sēde, piedaloties Eiropas Komisijas ekspertiem konkurences un valsts atbalsta jomā, Saeimas deputātiem, kā arī Rēzeknes, Liepājas, Ventspils speciālo zonu un brīvostu pārstāvjiem. Kādi tad varētu būt secinājumi?

Secinājumi ir sekojoši, ka būtībā ar šiem speciālajiem likumiem Eiropas normas nav pārkāptas, būtībā nav pārkāptas, tātad pieļaujamā valsts atbalsta intensitāte nav pārsniegta esošajās zonās, un SEZ tā ir apmēram 10%, un pieļaujamā intensitāte ir Eiropā 50% un mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā 65%. Ir daži trūkumi, uz ko mums arī norādīja. Pirmkārt ir jānovērš valsts atbalsta piesaiste eksportam, par ko arī neiebilst speciālo ekonomisko zonu pārstāvji, un jāidentificē jūtīgie sektori, jo tiem valsts atbalsts ir pieļaujams tikai atsevišķos gadījumos.Viens no gadījumiem ir uzņēmumu slēgšana, otrs gadījums — zinātne un izpēte, un trešais gadījums ir vides sakārtošana. Kā mums norādīja šajā neoficiālajā sarunā Eiropas Komisijas eksperti, tad "Metalurga" gadījums varētu būt īpašs un varētu būt īpašu sarunu vērts starp valdību un Eiropas Komisiju.

Kādas ir bažas no speciālo ekonomisko zonu un brīvostu administrāciju puses? Bažas ir sekojošas: ka jau pašreiz visā Igaunijā esošā nodokļu likumdošana ir labāka nekā mūsu eksistējošajās speciālajās ekonomiskajās zonās. Nākamās bažas ir tās, ka nedrīkst pieļaut krasu esošo likumu izmaiņu, un jau Počas kundzes minētais variants, ka pārnest visas šīs regulējošās normas uz citiem likumiem, mēs zinām, cik bieži tiek atvērts, teiksim, kaut vai tas pats likums par nodokļiem un nodevām, tas izraisīs vēl lielāku neuzticību esošo investoru starpā. Vēl būtu jāizpēta arī iespēja esošiem investoriem saglabāt vai vismaz nepasliktināt investīciju situāciju, jo šobrīd, piemēram, Liepājas SEZ ir parakstīti 28 līgumi ar esošajiem investoriem, un man personīgi ir bail, ka Latviju varētu sagaidīt divdesmit astoņas zviedru kuģu lietas.

Un pēdējais, ko gribētos atzīmēt, ka piedāvātajā valdības variantā nav pieļauts maksimālais iespējamais valsts atbalsts par to, ko pieļauj Eiropas Savienība, tas ir, 65% atbalsta intensitāti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr es uzskatu, ka šīs izmaiņas acīmredzot būs jāpieņem tādā vai citādā veidā. Es gribētu aicināt kolēģus deputātus esošajos likumos izdarīt pēc iespējas vismaz vizuāli kosmētiskākus labojumus, un es uzskatu, ka nebija nepieciešams tik smagnēju slogu uzlikt šim jumta likumam, tajā vajadzēja noteikt tikai pamatprincipus, kādā veidā tad šis valsts atbalsts ir iespējams. Tādēļ es personīgi šodien atturēšos balsojumā par šo likumu un aicinu deputātus strādāt ļoti intensīvi un it sevišķi ņemt vērā speciālo ekonomisko zonu un brīvostu pārvalžu viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi vēlreiz! Diemžēl arī mūsu frakcija nevarēs šodien atbalstīt šo visu paketi, jo mēs bieži vien esam aizmirsuši to, ka šīs speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas mēs esam savā laikā izveidojuši tādēļ, lai veicinātu šo pilsētu vai šo reģionu ekonomisko attīstību. Un diez vai šodien Rēzeknes pilsēta vai arī Liepāja, tas ir, gandrīz tā teritorija, kur ir bijusī kara pilsētiņa, ir tik attīstīta, lai varētu sākt domāt nopietni par to, ka jānoņem ir tur speciālo nodokļu sistēmas atvieglojumi. Un arī tajās diskusijās, kad ieradās tā dēvētie Eiropas eksperti komisijā, viņi nevarēja loģiski pierādīt šo izmaiņu nepieciešamību. Un, kad komisijā, ja es nekļūdos, Godmaņa kungs uzdeva jautājumu, bet kā tad ar jūsu brīvajām ekonomiskajām zonām Eiropas Savienības teritorijā, tas ir, Īrijā un vēl vairākās citās valstīs, tad tie eksperti paziņoja ļoti vienkāršu loģiku: tās mums jau eksistē divdesmit gadus, jums tās ir nesen, un tādēļ mēs gribam, lai jūs tās pārveidotu. Tās bija aptuvenās atbildes, vismaz ko es dzirdēju komisijā. Es nezinu, varbūt Bojāra kungs Briselē vai kaut kur citur dzirdēja vairāk kaut kādas loģiskākas atbildes, bet šajā brīdī noteikti var piekrist Počas kundzei, ka tam termiņam jābūt ļoti lielam, jāsauc šie cienījamie eksperti, kas ir, kuriem patīk atbraukt uz Latviju, un viņi lai stāsta un skaidro. Un arī pašiem mums vajadzētu, varbūt arī Ārlietu ministrijai vajadzētu mazāk lokanu muguru, kāda viņai ir attiecībā uz Eiropas Savienības pusi. Diemžēl citādā veidā viņai nav uz citām pusēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tautas partija ļoti rūpīgi izskatīja šo Saeimā iesniegto nodokļu likumdošanas paketi, kas attiecas uz brīvostas un speciālo ekonomisko zonu likumu grozījumiem. Un mēs piekrītam Ministru kabineta priekšlikumiem, ka tiešām pašreiz spēkā esošie likumi ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības valstīs pastāvošo reglamentējošo kārtību, kā arī noteikti būtu jāmazina tas, ka pašreiz likumos ir ļoti daudz dublētu tiesību aktu, kā arī nav precīzi šajos likumos noteikts, speciālo ekonomisko zonu likumā un brīvostu likumos, tas, ka ir ļoti dažādi, atšķirīgi lietota izpratne, dažāda terminoloģija. Taču gribētu vērst arī jūsu, kolēģi, uzmanību, ka turpmāk, strādājot pie šīs paketes, mēs katrā ziņā nedrīkstam pasliktināt esošo situāciju, mūsuprāt, pašreiz esošie likumi līdz ar to trūkumiem tomēr darbojas normāli. Un mums ir jāstrādā ļoti rūpīgi, uzmanīgi, gan iesniedzot priekšlikumus, gan izvērtējot pašreiz uzrādītos, lai mēs nepasliktinātu uzņēmējdarbības vidi un nesagrautu investoru uzticību kā brīvostām, tā speciālajām ekonomiskajām zonām. Tādēļ mūsu frakcija atbalsta šo likumprojektu virzību tālāk Saeimā, un aicinām uz rūpīgu, smalku darbu turpmāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC) . Mani iepriecina, ka lielākā daļa debatētāju atzīst, ka šo likumprojektu izskatīšana ir jāuzsāk. Es gribētu nedaudz varbūt vērst Lujāna kunga uzmanību: nu nav tā, kā izskanēja no jūsu uzstāšanās jeb es varbūt arī pārpratu, tad es atvainojos, ka Rēzeknes speciālā zona faktiski tiek likvidēta. Tās normas, kas ir speciālā likumā un regulē nodokļu piemērošanas kārtību, ir pārnestas uz šo speciālo likumu. Jāsaka, ka attiecībā uz speciālajām zonām problēmas ir mazākas, ja neskaita šo tiešām "Liepājas metalurga" gadījumu, bet kā tas ir ar brīvostām un brīvostu teritorijām, bet tieši jau ir šī vēlme līdz detaļām, līdz niansēm izvērtēt likuma normas, lai mēs varētu piemērot saviem uzņēmumiem, kas darbojas šajās speciālajās teritorijās — brīvajās zonās vai brīvajās ostās, maksimāli pieļaujamo valsts atbalstu. Lai mēs varam izmantot visas valsts iespējamās atbalsta formas un sasniegt maksimālo valsts atbalsta intensitāti — tas ir par iemeslu, ka mēs vispār šo likumprojektu sākam šobrīd skatīt. Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd Baltijas valstu starpā, Eiropas valstu starpā notiek nežēlīga konkurence gan par investīciju piesaistīšanu, gan par šo investīciju attīstīšanu, bet kā to izdarīt, cik gudri, cik, es gribētu teikt, pārdomāti, lai tas darbotos ilglaicīgi, — tas ir visu mūsu kopējais uzdevums.

Un es šobrīd tiešām lūgtu visus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tad mēs varēsim strādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 29. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 30. martam.

Sēdes vadītājs. 30. marts. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Šis ir saistīts likumprojekts. Un tas ir saskaņots ar tā saucamo "jumta" likumu, kuru mēs tikko kā pieņēmām pirmajā lasījumā. Lūdzu arī šo atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 24. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Poča. Līdzīgi kā iepriekšējam — 30. marts.

Sēdes vadītājs. 30. marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāta Aija Poča.

A.Poča (LC). Arī šis likumprojekts līdzīgi kā iepriekšējie ir savstarpēji saistīts, un tāpēc lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 25. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. 30. marts, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 30. marts. Priekšlikumu iesniegšana termiņš. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā" . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Jā, šis likumprojekts, kā jau es minēju, arī ir saistīts ar šo paketi. Vienīgi es varu minēt, ka šajā likumprojektā ir varbūt, salīdzinot ar zonu likumiem, speciālo zonu likumiem, nedaudz vairāk diskutējamās normas. Bet vēlreiz atgādinu — ir jāuzsāk šī diskusija. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 26. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Poča. Arī lūdzu 30. martā.

Sēdes vadītājs. 30. marts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret —1, atturas — 26. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Poča. 30. marts, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 2741. Šo likumprojektu sagatavojusi Finansu ministrija un iesniedz Ministru kabinets.

Šajā likumprojektā tad, kad tuvojas privatizācijas procesa beigas un Privatizācijas aģentūra velk savus pēdējos elpas vilcienus, ir vēl jāizdara daži būtiski labojumi un šajā likumprojektā ir paredzēts, ka privatizējama objekta pircējs var būt arī valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības uzņēmums. Manuprāt, šādai normai jau vajadzēja pastāvēt pašā sākumā, tad arī varbūt nebūtu notikušas tādas nelikumības, kādas tika konstatētas Rīgas Aviācijas universitātes privatizācijas procesā. Kad tika noslēgti nomas līgumi, ko izdarīja likvidators, varbūt ka uzreiz jau vajadzēja pieņemt lēmumu, ka daudzas no šīm detaļām, kuras tiek privatizētas sakarā ar Rīgas Aviācijas universitātes likvidāciju, būtu nonākušas valsts īpašumā, un neizceltos šīs lietas, kuras tagad ļoti rūpīgi var tikt izmeklētas. Tātad aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seile. 3. marts.

Sēdes vadītājs. 3. marts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādājam ar darba dokumentu nr. 2742. Šo likumprojektu ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija. Iesniedzis Ministru kabinets. Likumprojekts "Par mērījumu vienotību".

Šis likumprojekts jau darbojas no 1997. gada, bet arī šo likumprojektu ir nepieciešams sagatavot Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Likumprojekts runā par metroloģijas normatīvu ieviešanu Latvijas likumdošanā.

Esošajā likumprojektā nav nepieciešams izdarīt būtiskas izmaiņas, bet ir jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi. Likumprojekta izpildei nav nepieciešams dibināt jaunas valsts institūcijas, tās netiek radītas, bet šā likumprojekta izpildi nodrošinās esošā Valsts metroloģiskā inspekcija.

Likumprojekts ir izskatīts Tautsaimniecības komisijas sēdē un atbalstīts, un lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 27. februāris.

Sēdes vadītājs. 27. februāris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Sabiedrības integrācijas fonda likums" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Jūsu uzmanībai tiek nodots dokuments ar numuru 2513 — likumprojekts "Sabiedrības integrācijas fonda likums".

Tas ir valdības izstrādātais projekts. Šī likuma mērķis un nozīme galvenokārt ir piesaistīt valsts un pārsvarā donoru līdzekļus sabiedrības integrāciju veicinošu projektu finansēšanai. Šodien es gribētu, komisijas vārdā runājot, pievērst uzmanību, ka, ja jūs, godātie kolēģi, akceptēsiet, tad šodien tiks akceptēta ideja, nevis projekts tāds, kāds tas ir pēc burta un gara.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kā atbildīgā komisija saņēma arī līdzīgu vērtējumu no līdzatbildīgām komisijām — no Juridiskās komisijas un no Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, taču trūkumu šajā projektā ir ārkārtīgi daudz.

Pirmkārt, ir tikai deklarēts, bet nav projektā redzams fonda darbības un līdzekļu caurskatāmības princips.

Otrkārt, šādā redakcijā pieņemts likums nespēs piesaistīt donoru līdzekļus, lai gan varu jums teikt, ka donori naudu dot ir gatavi nopietniem projektiem, taču ne valsts institūcijai, kā šodien šajā projektā redzams.

Treškārt, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un deputātus, kolēģus no visām frakcijām, arī mūsu komisiju tajā skaitā, neapmierina fonda administrēšanas princips. Vēl vienu pilnvarnieku institūciju radīt, es domāju, Saeima vienkārši neļaus.

Tajā pašā laikā rodas jautājums... Jā, starp citu, šeit ir deklarēts, ka šis likums darbosies saskaņā ar Komerclikumu, taču šī saskaņa šeit nav vēl pietiekami redzama. Un visbeidzot. Tas prasīs ļoti nopietnu darbu, ja jūs, kolēģi, akceptēsiet, lai tas darbotos ciešā saskaņā ar Aģentūru likumu, jo, kā mani informēja atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Lagzdiņa kungs, tuvākajā laikā šis Aģentūru likums parādīsies Saeimā un atbildīgajai komisijai, mūsu komisijai, kopā ar citām komisijām būs stingri jāraugās, lai tas nenonāktu ne tikai pretrunās, bet darbotos saskaņā arī ar šo likumu. Tādi ir galvenie trūkumi šajā projektā.

Tajā pašā laikā man ir jāatbild uz jautājumu, kāpēc tad atbildīgā komisija šo valdības izstrādāto projektu šodien liek jūsu vērtējumam? Teikšu atklāti, tas šobrīd ir ne tik daudz iekšpolitisks, cik ārpolitisks žests. Un, ja jūs akceptēsiet, tad darbs būs ārkārtīgi nopietns. Un pie tam tas būs ne vienas, ne divu, bet vairāku nedēļu darbs kopā ar ne tikai Prezidija nosauktajām un jūsu nozīmētajām komisijām, es domāju, ka darbam pieslēgsies arī Pilsonības likuma izpildes komisija, kas arī ir ieinteresēta šā likuma kvalitatīvā formā uz trešo lasījumu.

Godātie kolēģi! Es apņemos komisijas vārdā jums šeit deklarēt, ka uz otro lasījumu faktiski tas būs jau pavisam cits likums. Komisijas vārdā lūdzu akceptēt pirmajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija) . Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikko Seiksta kunga uzstāšanās apliecināja to, ka Ministru kabinets kārtējo reizi iesniedzis Saeimai ļoti vāji izstrādātu likumprojektu, kas manā uztverē liecina par valdības neprofesionalitāti un mazspēju izstrādāt ko nopietnu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Seiksta kungs teica, ka tiks izstrādāts kaut kas cits, es gribētu paanalizēt mums piedāvāto likumprojektu, un vispirms gribētu runāt par naudu un pēc tam par morāli.

Kā jau tika minēts, likumprojektā paredzēts, ka šo Sabiedrības integrācijas fondu vadīs tiesas pilnvarnieki. Kā jūs zināt, vakar Ministru kabinets lēma par to, ka pilnvarnieku alga nevar būt lielāka kā 1 300 latu. Ja viņi ir pieci, tad mēnesī mēs patērēsim 6 500 latus, gadā — 78 000 latu plus vēl sociālā iemaksa, un kopā mēs izrēķinām, ka gada laikā pilnvarnieku algās un sociālajās piemaksās būs patērēti 99 000 latu. Cik tad paliek šim Sociālās integrācijas fondam, kaut kam citam — kaut vai padomes algu nosegšanai, galvas algu nosegšanai, komisijas algu nosegšanai? Tikai 20 160 latu, jo saskaņā ar likumprojektu tiek pieprasīti 120 000 latu sākotnējai darbībai, tajā skaitā arī ieguldījumam pamatkapitālā. Man liekas, ka tur ir pamaz naudas un kaut kas ir nepareizi aprēķināts. Varbūt mums vajadzētu domāt, ka tomēr vajadzētu vairāk līdzekļu paredzēt šim Sabiedrības integrācijas fondam.

Tad ir nākošais jautājums. Ja jau mēs radām šādu papildu deficītu ar tik nelielu integrācijas fondu un tikai ar algām vien, kā tad valdība noturēs plānoto deficītu budžetā? Vai tikai problēmas neradīsies finansu ministram un viņam nebūs jādomā par savu atkāpšanos?

Bet tagad par morāli. Vai nebūtu labāk paredzētos līdzekļus novirzīt programmām, kas jau nodarbojas ar sabiedrības integrāciju? Izglītībai, it sevišķi pirmsskolas, kultūrai, sportam, piemēram, Sporta akadēmijai, kurā mēs viesojāmies nesen, sporta skolām, sporta būvēm, invalīdu sportam. Varbūt vajadzētu aprīkot iestādes un sabiedrisko transportu ar iekārtām un iespējām invalīdiem pašiem tur iekļūt. Tas arī ir jautājums, par ko mums vajadzētu lemt un domāt. Jo, cienījamie kolēģi, ja jūs izlasīsiet paši savas priekšvēlēšanu programmas, visas partijas iepriekš solīja vēlētājiem, nevis radīt kaut kādu mistisku un nezināmu fondu. Papildus tam fondu ir paredzēts veidot kā komercstruktūru, kurā uzkrāsies visplašākā informācija, ko šis fonds saņems par brīvu. Es domāju, šeit arī ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Tātad arī šim fondam būs brīvas manipulācijas iespējas ar šo informāciju.

Vēl kas. Fonda līdzekļus starp daudziem donoru maksājumiem paredzēts veidot arī no valsts budžeta līdzekļiem. Bet jautājums ir: vai tad, un te es citēju anotāciju šim likumam, ka 2002. gadā fonds būs izvērsis savu darbību un 49% fonda akcijas varēs atsavināt, vai, pareizāk sakot, privatizēt, budžets arī tad turpinās finansēt šo iestādi? Pagaidām likums paredz, ka jā. Domāju, ka, radot šādas komercstruktūras, kuras tuvākajā laikā ir paredzēts privatizēt, nebūtu prātīgi likvidēt Privatizācijas aģentūru. Jo kas tad nodarbosies tālāk ar privatizāciju? Kaut gan, piedodiet, es laikam piemirsu steigā, ir jau paredzēts pusmiljons šīs aģentūras likvidācijai, bet arī ir paredzēts, ka tiks veidota jauna iestāde, kurai acīmredzot būs vajadzīgs atkal pusmiljons, lai pabeigtu to, ko nepabeidza Privatizācijas aģentūra.

Domāju, ka, veidojot šādu komercstruktūru — integrācijas fondu, mēs nepanāksim sabiedrības integrāciju, bet gan atkal iztērēsim vairākus miljonus no valsts budžeta. Un varbūt atkal 3, un atkal šis maģiskais skaitlis. Un faktiski mēs, nodokļu maksātāji, kur valdība vēlas kaut kur integrēt, kārtējo reizi varbūt saņems nodokļu palielinājumu. Neskatoties uz to, ka varbūt kādas sabiedriskas organizācijas speciālisti atkal uzraudzīs šo te procesu un pateiks, ka būtiski likuma pārkāpumu nav.

Es uzskatu, ka šādas institūcijas veidošana, kas tiek aizsegta ar Ministru kabineta pieņemto integrācijas programmu, ir kārtējais sabiedrības māns jeb vīzija. Un vīzija faktiski ir kaut kas tāds, kas nekad nepiepildās. Bet vīzijas un bezatbildība jau mūsu valstī ir diezgan populāras. Bet varbūt Ministru prezidents vai arī ekonomikas ministrs, vai ekonomikas ministrs viens pats jau ir uzņēmušies pilnu politisko atbildību par sekām. Taču ko nozīmē politiskā atbildība — neviens ne par ko pašreiz mūsu valstī nav atbildīgs, ja šāda politiskā atbildība nav izpildīta. Tādēļ šajā gadījumā es nevarētu atbalstīt arī pat šādu likumprojektu. Un es iesaku valdībai strādāt cītīgāk, lai Saeima saņemtu profesionālus likumprojektus, par kuriem tiešām varētu diskutēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Sabiedrības integrācijas fonds. Kur tad mēs integrēsimies? Vai tad vēl būs kaut kāda integrācija? Un kādā tad pasaules malā tas ir domāts? Es apsveicu ar jaunu fondu un naudas līdzekļu no valsts kases pārpumpēšanu veiklām personām un dot viņiem papildus izdevumus. Jūs paskatāties tajā anotācijā, kas ierakstīts iekšā. 25 000 uzreiz ir jāpaņem no valsts, ja? Mēs nevarējām skolām jumtiem atrast. Un tagad jau ir sadalīti amati — sociālās apdrošināšanas maksājumi gandrīz 50 000, darba apstākļu nodrošināšana — 3000 ar pusi, telpu noma, jau atrastas ir arī telpas — 45 000, darba vietu iekārtošana, tātad mēbeles un viss — 1,5 tūkstoši, biroju tehnika — 3 datori un programmas — jau 4,5 tūkstoši, telpu remonts — 7000, ja? No kurienes ņemsim naudiņu? Te visi raud, ka naudas nav nevienai programmai. Mēs nevaram atrast slimnīcām, mums nav zālēm, policijai, nav benzīnam naudas, toties izveidojam jaunu fondu. Bet visas tās funkcijas, kas te ir ierakstītas iekšā, tās ir jāizpilda Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai un Izglītības ministrijai. Kāpēc tad šīs ministrijas nedara to, kas viņām ir jādara? Jūs paskatieties, kas notiek Labklājības ministrijā, it sevišķi veselības aprūpē! Vot, tur vajag integrēt. Atbildības šinī likumprojektā nekādas nav tiem kungiem, kas tur sēdēs. Viņi ne par ko neatbild. Toties viņi saņem skaistu naudiņu. Un ko tas fonds dos Latvijas iedzīvotājam? Neko! Kārtējo reizi Ministru prezidents paraksta surogāta dokumentu, neiedziļinoties par to, ko viņš paraksta. Paldies! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Šoreiz ir vienīgā reize, kad viņam ir taisnība!")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/NLNNK). Cienījamie kolēģi! Runājot par šo integrācijas fondu, vispirms būtu jārunā par integrācijas programmu. Un par to mēs Saeimā diemžēl neesam diskutējuši. Izņemot varbūt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kurā mēs šaurā lokā diskutējām par šo programmu, bet pamatā taču ir programma, un fonds ir tikai pakārtota lieta. Mums vajadzētu saprast, katram deputātam iedziļināties šajā integrācijas programmā, jo no tā izriet arī tas, ko mēs deleģēsim šim integrācijas fondam. Bet kas ir primārais? Primārais ir, iedomājieties, šie 700 tūkstoši nepilsoņu, un ne tikai šie nepilsoņi, bijušie PSRS pilsoņi. Lūk, šī problēma, kas mums palika pēc neatkarības atjaunošanas. Tātad palika deokupācijas un dekolonizācijas programma. Lūk, ar to vajadzēja sākt! Un tad pakārtoti vajadzēja izveidot šo integrācijas programmu, un ne tikai vienīgo. Kāpēc, es atvainojos, nav īstas repatriācijas programmas. Programmas, kur apmēram 50—60 tūkstoši cilvēku, šo nepilsoņu, grib aizbraukt no šejienes. Viņi nejūtas šeit, šajā vidē, šajā neatkarīgajā valstī un neintegrēsies. Neintegrēsies! Kāpēc nav šāda paralēlā fonda? Tieši ar to vajadzēja sākt. Varbūt ar to vispirms vajadzēja sākt un tad integrēt tos, kuri ir integrējami, kuri grib integrēties. Savādāk mēs pašlaik gribam integrēt visus šos 700 tūkstošus kā vienu veselu. Bet tie ir ļoti dažādi. Ļoti dažādi! Un pirmkārt vajadzētu izprast, kas ir integrācija. Mēs arī par to neesam īsti diskutējuši. Bet integrācija, es uzsvēršu, tā nav, tā kā tagad integrācijas programmā paredzēts, salikts kopā viss iespējamais — sociālā integrācija, reģionālā integrācija un, Dievs sazin, ko vēl varētu salikt tur kopā, lai vienkārši, tā sakot, to pieņemtu par pieņemamu un atzīstamu. Tas nav tā. Integrācija — es jums nocitēšu. Mēs gribam atkal latvieši šeit būt visgudrākie. Pasaule jau izgājusi dažādus etapus gan integrācijā, gan attieksmē pret cittautiešiem un tā tālāk. Un paklausieties, es nocitēšu no Vācijas Kristīgo demokrātu savienības programmas, kuriem nevarētu pārmest kaut kādu, nu, tā sakot, sliktu attieksmi pret cittautiešiem. Viņi raksta šādi programmā: "Ar integrāciju mēs saprotam to, ka citu tautību cilvēki pakļaujas mūsu sabiedrībā noteiktajiem kopdzīvošanas un darba nosacījumiem." Es saprotu, ka daudzi saraujas, dzirdot šo vārdu "pakļaujas". Mēs varam, protams, kā ļoti pielaidīgi parasti esam, varam runāt par cieņu un tā tālāk un citādos vārdos. Bet būtība taču paliek.

Un tagad par šo integrāciju. Vai visi šie 700 tūkstoši, kurus mēs pakļaujam šai integrācijas programmai, grib integrēties? Es vēlreiz jums saku: nē! Arī tie, kuri jau saņēmuši pilsonību pēc jaunajiem Pilsonības likuma grozījumiem, saņēmuši jau 40 tūkstošu, tie arī visi neintegrēsies, kaut gan viņi ir atzīti par pilsoņiem. Problēma ir daudz sarežģītāka. Un, lūk, tāpēc diemžēl šī lieta, kaut gan gājusi divu gadu garumā integrācijas programmas apspriešana, ir pavāji izstrādāta. Bet mēs uzreiz ķeramies pie šī integrācijas fonda, ieguldīsim tanī tūlīt 100 tūkstoš latus, bet paralēli nerisinām lietas, uz ko cilvēki cer. Tie paši 50—60 tūkstoši, kurus es nosaucu. Tas būtu svētīgs darbs, ko mums jau vajadzēja darīt visus šos gadus, — palīdzēt izveidot šo fondu, piesaistīt pasaules naudu, varbūt par Krievijas naudu vai Ukrainas, vai Baltkrievijas, un palīdzēt šiem cilvēkiem aizbraukt, nevis mēģināt viņus tagad, tērēt naudu, mēģināt viņus integrēt, un varbūt pēc tam, pēc vairākiem gadiem, atjēgsimies, ka nē, viņi nav integrējami, viņi negrib integrēties, viņi grib aizbraukt. Es nerunāšu nemaz par tiem tūkstošiem cilvēku, kuri šeit atrodas ar pavisam citu nolūku — izmantot šo valsti blēdībām, zagšanai un tā tālāk un tā joprojām, uz kuriem arī mums nevajadzētu skatīties kā uz integrējamiem, bet pavisam savādāk. Lūk, tā vajadzētu mums pieiet, un tā vajadzēja faktiski šo integrācijas programmu apspriest Saeimā. Tā ir pārāk svarīga! Tā ir pārāk svarīga! Tas ir tas, ko mēs neesam izdarījuši, šo dekolonizācijas programmu neesam pieņēmuši, neesam izstrādājuši un neesam realizējuši, un ķeramies pie kaut kādas mistiskas integrācijas. Es lūdzu, kolēģi, iedziļināties, es mazāk runāju par šo integrācijas fondu, par ko runāja mani kolēģi no citām frakcijām, kas arī ir ļoti dīvains. Te ir ietvertas apakškomitejas, sociālā apakškomiteja, ir reģionālā apakškomiteja un tā tālāk un tā joprojām. Nu vai vajadzīgs radīt šādas apakškomitejas šajā fondā? Ir jau Reģionālais fonds, kas nodarbojas ar reģionālajām lietām. Tur ir attiecīgie līdzekļi no valsts budžeta, kuri tiek dalīti un palīdz integrācijas procesā. Ir attiecīgas struktūras reģionos un rajonos, kur nodarbojas ar šīm lietām. Bet ko tad, kādā tad veidā, paņemsim viņiem nost? Vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tagad kaut ko atņemsim nost un uzticēsim šim fondam? Vai Labklājības ministrijai, kas risina sociālās problēmas, arī atņemsim kaut ko un uzticēsim šim fondam? Ar šiem mistiskajiem pilnvarniekiem, kuri saņems atkal naudu, un tā tālāk un tā joprojām. Es lūdzu, kolēģi, jums padomāt par visām šīm lietām. Tas nav tik vienkārši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie latviešu deputāti! Es sākšu savu uzrunu tā. Būsim gudri! Rietumu visdažādākās nevalstiskās struktūras un valstiskās organizācijas ir gatavas dot Latvijai naudu. Vienīgais nosacījums, ko izvirza tie, kas gribētu dot šo naudu, lai mēs veiktu mūsu valstij vajadzīgo integrācijas procesu, ir šāds, ka ir jāizveido institūcija, kura atbilst vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt. Tā nedrīkst būt izteikta valstiska institūcija, pirmais nosacījums. Otrais nosacījums, šai institūcijai jābūt tādai, kura naudu izmantotu tā, lai sabiedrība un naudas devēji varētu gūt pārskatu par to, kā nauda tiek izmantota, un lai pēc iespējas mazāk nauda tiek izmantota administrēšanai. Es iebilstu pret to deputātu uzskatiem, kuri saka, ka vispār nav jāveido šāda institūcija. Tātad jūs, godājamie iepriekšējie runātāji, iebilstot pret šādas institūcijas veidojumu, uzskatāt, ka mēs esam tik bagāti, mums nav vajadzīga nauda, ko mums lūgšus lūdzās, lai mēs paņemam un veicam šo mūsu valstij un valsts drošībai, un latviešu tautai vajadzīgo procesu, es nesaprotu.

Tagad par otru lietu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtēja to, kādā veidā Tieslietu ministrija, Ūdres kundze, nevis Ekonomikas ministrija vai Finansu ministrija, ir sagatavojusi šo projektu. Un mēs uzskatījām, ka šis projekts ir sagatavots, tāpat kā jūs savā kritiskajā runā teicāt, ļoti neveiksmīgi, ļoti neveiksmīgi, bet tad, kad tiks pieņemts likums par aģentūrām, un šāds likums tiks pieņemts tuvāko divu trīs nedēļu laikā, tad arī atbildīgā komisija Antona Seiksta vadībā šo likumu varēs pārstrādāt. Tiesa, Antona Seiksta komisiju gaida ļoti grūts darbs, jo likums būs jāpārstrādā no pirmā līdz pēdējam pantam. Es ceru, ka atbildīgā komisija to izdarīs ar mūsu kopīgiem spēkiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jau tajā brīdī, kad likums parādījās un tika nodots komisijām, mēs ar Ingrīdu Ūdri kritizējām un, ja nemaldos, arī Muciņa kungs šī likuma juridisko pusi. Un katrā gadījumā arī jāpiekrīt Seiksta kungam, ka likums ir jātaisa jauns. Bet cik mums pēdējā laikā ir ienākuši parlamentā likumi no Kabineta, kurus pēc tam mēs taisām no jauna? Godīgi sakot, šādu likumu ir vesela kaudze. Tas ir dzīvojamo telpu Īres likums, kas principā tika taisīts no jauna, tas ir Valsts aģentūru likums, kas tika taisīts no jauna, tas ir Valsts pārvaldes iekārtas likums, kas tika taisīts no jauna, tas tagad būs šis likums, Sabiedrības integrācijas fonda likums, kas arī ir jātaisa no jauna. Tad rodas jautājums, vai Ministru kabinets ar ministriju aparātu nav spējīgs strādāt? Un ko pēc tam saņemam mēs? Mēs saņemam pārmetumus no premjera, ka Saeimas deputāti nevar laikā, ka Eiropas Savienība prasa, atrisināt vienu vai otru problēmu. Un tad, kad Saeimas deputāti nevar kaut ko atrisināt, tie ieraksta mistiskos vārdiņus: Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Tie bija publiski pārmetumi mums par tiem likumiem, pie kuriem mēs strādājam, bet principā mēs tos pārstrādājam, jo to kvalitāte ir vienkārši nenormāla. Runājot par šo dokumentu, fonds ir valsts akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un Komerclikumu, un sagatavot šādu dokumentu var Tieslietu ministrija, kas laikam nav lasījusi Komerclikumu. Šāds fonds nav radīts peļņas gūšanas nolūkos, kā to saka Komerclikums, jebkura komercdarbība ir saistīta ar peļņas gūšanu. Kā var Tieslietu ministrija atsaukties uz Komerclikumu, un kāda te var būt peļņas gūšana šim fondam! Un pilnīgi pareizi Lagzdiņa kungs teica, ka šeit ir vai nu aģentūra, vai sabiedriska organizācija. Vienkārši manā skatījumā kauns Kabinetam, ka nevar sagatavot likumus, un par to Saeimas deputāti saņem pārmetumus no premjera.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Sabiedrības integrācija, protams, ir ļoti pateicīga tēma diskusijām, un var piekrist tiem, kuri saka, ka diskusijas ir vajadzīgas, un tas, protams, tā ir. Bet šīsdienas mūsu tēma, diskusijas tēma, ir konkrēts likumprojekts. Tātad Sabiedrības integrācijas fonda likumprojekts, un šodien mūsu uzdevums ir konceptuāli izšķirties, tātad pirmajā lasījumā konceptuāli izšķirties par to, vai tāds likums vispār ir vajadzīgs vai nav, tātad vai tas fonds ir vajadzīgs vai nav. Protams, tas nozīmē ļoti lielā mērā arī izšķiršanos par to, vai vispār Latvijā realizēt sabiedrības integrācijas programmu vai ne kā tādu, jo fonds jau nav programma kā tāda, fonds ir instruments, lai šo programmu īstenotu. Un fondu tādā veidā, kā tas paredzēts, principā veido nevis pie ministrijas, kādas no ministrijām, bet kā atsevišķu institūciju tikai tāpēc, lai varētu piesaistīt ārvalstu finansu līdzekļus un ar tiem rīkoties. Protams, bažas par to, ka kaut kad kaut kādas kļūdas varētu būt, vienmēr šādas bažas var būt, bet mums jau ir arī pozitīvi piemēri, cik ļoti veiksmīgi ārvalstu finansējums tiek izmantots. Piemēram, latviešu valodas apguves valsts programma, mēs zinām, ka četros gados ir izmantots vairāk nekā 4 miljoni dolāru programmām, un mēs zinām, kāda attieksme bija sākumā pret šo te latviešu valodas apguves valsts programmu. Tagad mēs redzam, cik pozitīvi cilvēki ir tie, kas ir iesaistīti šīs programmas projektos, cik pozitīvas viņu atsauksmes ir tieši par šo programmu. Un es gribu būt optimists un cerēt, ka šis fonds, kurš realizē sabiedrības integrācijas programmu, būs tikpat veiksmīgs. Kāpēc lai mēs tam neticētu un neveidotu tieši tā? Pēc uzbūves šis likums, kā man teica juristi, ne ar ko neatšķiras no Kultūras fonda likuma un pārvaldes struktūras. Protams, mēs to varam arī precizēt, un Valsts aģentūru likums tuvākajā laikā, kā saka, būs, bet tas ir turpmāko, otrā un trešā lasījuma darbs, ko mēs arī noteikti veiksim.

Kas attiecas par pilnvarnieku algām. Es domāju, ka tas ir pārspīlējums absolūts, jo pilnvarnieku algas, kur 1300 paredzēts, tas ir tikai diviem īpaši lieliem uzņēmumiem, mēs zinām to skalu, kur sākas no 50 latiem, un arī pilnvarnieku jautājums ir diskutējams. To mēs paspēsim izdarīt, bet mūsu vilcināšanos, ja mēs neatbalstām šoreiz konceptuāli, kā ļoti sliktu zīmi uztvers potenciālie ārvalstu donori, kas jau ir paredzējuši finansējumu tieši šiem mērķiem. Viņi regulāri apmeklē Tieslietu ministriju un jautā, apmeklē politiķus, diskutējot jautā, kad beidzot būs kaut kāda virzība. Un šodien ir iespējams nākamo soli spert.

Gribētu tomēr arī dot nedaudz informācijas un salīdzinājumu tieši ar Igauniju. Kaut gan pieminēt salīdzinājumā igauņus pēdējā laikā sāk jau palikt nedaudz kaitinoši vai gandrīz tiek uzskatīts par slikto toni, tomēr igauņi, es domāju, ir daudz piemērotāki salīdzinājuma priekšmeti nekā Vācija vai citas zemes, jo Igaunijā apstākļi ir ļoti tuvi Latvijas apstākļiem, un igauņi, lai arī kā tas nebūtu, fakts paliek fakts, bez aizspriedumiem un ļoti profesionāli un konsekventi valsts līmenī šādu programmu realizē no 1999.gada, pat ātrāk — 1997.gadā Igaunijas valdībā tika izveidots speciāls etnisko jautājumu ministra postenis. 1998.gadā tika nodibināts šāds fonds, kādu mēs gatavojamies dibināt tagad. Šajā fondā, starp citu, padomē ir 12 locekļi, un no 12 locekļiem 4 ir dažādu ministriju ministri, tajā skaitā ārlietu, tieslietu, iekšlietu, izglītības ministri. Un ar šī fonda palīdzību arī tika izstrādāta un precizēta pati programma, kuru pieņēma 1999.gadā, un programma ir no 2000. līdz 2007.gadam. Tā strādā igauņi, un pagājušajā gadā viņi ir piesaistījuši 1,8 miljoni dolāru, un no Igaunijas budžeta, pārrēķinot latos, ir līdzfinansējums 150 tūkstošu latu apjomā. Tā ka es domāju, ka šodien es tiešām aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un kā jau teica atbildīgā komisija, kura arī to konceptuāli atbalstīja, viņa ir gatava strādāt tieši par šiem pārvaldes modeļiem, kas ir, protams, diskutējami, jo īstenībā jau tas princips ir tieši otrādīgs, tieši pārvaldes pašu cilvēku skaits šajā fonda administrācijā būs ļoti maziņš, un pārējie cilvēki tiks piesaistīti uz līguma attiecībām atsevišķu konkrētu projektu realizācijai. Tā ka vēlreiz lūgtu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Ir diezgan grūti ko piebilst šeit no tribīnes izskanējušajam, jo praktiski visiem runātājiem bija liela daļa taisnības, ka projekta kvalitāte ir diezgan bēdīga.

Paša integrācijas fonda pārvaldes struktūra ir ļoti smagnēja, manuprāt, pārāk sadrumstalota, un, es pat gribētu teikt, izšķērdīga. Bet tanī pašā laikā nepārprotami, kā jau te Lagzdiņa kungs teica, ārvalstu palīdzību piesaistīt valsts institūcijām — valdībai, ministrijām — ir gandrīz neiespējami. Daudz labāk līdzekļi tiek ziedoti kādam fondam. Mūsu valstī ir pietiekami daudz labu piemēru, un tie jau šeit tika no tribīnes nosaukti. Un kāpēc gan naudu, ko mums dod, mums vienkārši neņemt vai nosviest zemē?

Es pilnīgi piekrītu, ka pati svarīgākā lieta, ar ko būs jānodarbojas šim fondam no visiem sabiedrības saliedēšanas aspektiem, tas ir, jeb kā moderni sakām, integrācija, es gan labāk šo fondu nosauktu par sabiedrības saliedēšanas fondu, bet, ja jau mēs tik ļoti gribam būt moderni, lai jau ir integrācija.

Pati būtiskākā, protams, ir cittautiešu iekļaušanās latviskajā kultūrvidē. Un te ir liela daļa taisnības arī Tabūna kungam, ka tie, kas ir veca gadagājuma cilvēki, ar viņiem strādāt un viņos ieguldīt naudu praktiski ir šo naudu nomest zemē, jo šie cilvēki dzīvo pagātnes laikā, pagātnes ilūzijās par to un savu dzīvi faktiski un savas domas saista arvien jau ar pagātnē aizgājušu valsti.

Tanī pat laikā jaunā paaudze, tā ir tā sabiedrības daļa, kas sevi saista, kas sevi identificē ar šo, ar jauno, ar atjaunoto Latvijas valsti un nesaista sevi ar kaut kādu pagātnes rēgu. Tāpēc nepārprotami, ka šajā te integrācijas fonda darbībā vissvarīgākā nepārprotami būs tā daļa, kas ir saistīta ar jaunatni, kas ir saistīta ar izglītības sistēmu, kas ir saistīta ar dažādiem projektiem mūsu sabiedrības jaunākajā daļā, jo tur šie līdzekļi var tik ieguldīti, manuprāt, visefektīvāk un visefektīgāk ar skatu, vērstu uz nākotni.

Es tiešām saku ar grūtu sirdi... es balsošu par šo likumu, jo likums tiešām ir ļoti sliktas kvalitātes. Bet tanī pat laikā es domāju, ka Tieslietu ministrija, kas šo likumprojektu ir sagatavojusi, nav bijusi uzdevumu augstumos. Bet tanī pat laikā, lai paņemtu to naudu, kuru mums ir iespējams dabūt un kuru mums ir iespējams izmantot sabiedrības saliedēšanas nolūkos, ar grūtu sirdi balsosim par un darīsim visu iespējamo, lai likumprojekts būtu kvalitatīvāks un lai šī nauda sāktu darboties mūsu tautas labā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kolēģim Lagzdiņam bija svēta taisnība — būsim gudri. Tik tiešām jābūt gudriem. Kas dāvinās mūsu valstij naudu? Viņu gaidīsim tā, kā gaidām SAPARD programmas naudu jau trīs vai četrus gadus. G—24 kredītu Eiropas Savienības valstis atcerēsies vēl gadus divdesmit. Ārzemju solījumi paliek tikai solījumi. Savus Latvijas Republikas līdzekļus vajadzēs izlietot bezatgriezeniski un veidot šo jauno monstru. Bet šinī projektā es patiesībā redzu jaunu ministriju. Tikai "ēnu". Atbalstīt tādu likumprojektu nevar, jo tas ir bezjēdzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas! Turpinām debates par likumprojektu "Sabiedrības integrācijas fonda likums". Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Parunāsim atkal par integrāciju. Redziet, lai nopietni skatītos uz integrāciju, ir arī jāpaskatās uz skaitļiem. Nodarboties ar vairāku simtu tūkstošu cilvēku integrāciju ir nenopietni. Līdz ar to ir jāpadomā, kuriem no tādiem ir vieta Latvijā un kuriem nav. Savā laikā arī es centos aktīvi piedalīties integrācijas kaut kāda pirmsākuma veidošanā. Kopā ar Andreju Ruču 1994. gada janvārī mēs aizturējām divus krievu ģenerāļus, viņi gan bija trīs, bet trešo mēs palaidām vaļā, uzlikām viņiem rokudzelžus un pieklājīgi mēģinājām izvest ārā no Latvijas. Solīdi, mikroautobusā, ar pavadīšanu, mierīgā gaitā autobuss ripoja uz Krievzemes pusi. Bet vai mums to ļāva izdarīt? Kāda tad toreiz bija 5. Saeimas reakcija? Kāda bija valdības reakcija? Un kāda bija Valsts prezidenta reakcija? Sākās kaut kāda histērija, kaut kāds haoss, lielie uztraukumi, ka tūlīt būšot nezin no kurienes desanti un divīzijas un vēl nezin kas. Vai tad tā ir izprotoša attieksme? Kāda bija saziņas līdzekļu reakcija? Pilnīgi negatīva! Mana lieliskā iniciatīva tika slāpēta. Es pat tiku izsaukts uz prokuratūru, un mani vēl par to sāka pratināt. Es vedu ārā no Latvijas okupantus, bet mani par to sauc uz prokuratūru. Kas notika tālāk? Tālāk bija šis apkaunojošais līgums ar Krieviju. Es jums atgādināšu 1994. gada pavasari. Acīmredzot, atceroties lielu vadoņu dzimšanas mēnesi, aprīlī ir vairāki pazīstami cilvēki dzimuši, tika slēgts līgums starp Latviju un Krieviju, kura rezultātā Latvijā palika oficiāli uz mūžīgiem laikiem vairāki desmiti tūkstoši krievu militāristu — dažādu pakāpju krievu militāristi. Kam tas bija vajadzīgs? Kam tas bija izdevīgi?

Un tagad. Mēs no jauna ķeramies pie kaut kādas integrācijas. Sakiet, lūdzu, ja manas iniciatīvas tika slāpētas pirms 7 gadiem, kāds iemesls man šodien šīs iniciatīvas no jauna atdzīvināt? Un šie nelaimīgie daži desmiti tūkstoši cilvēku šeit blandās pa Latviju, lāga nesaprazdami, uz kuru pusi doties. Tiesa, Krievijas prezidents Putins esot aicinājis braukt atpakaļ uz dzimteni tos, kam šī dzimtene vēl kaut ko nozīmē. Nu kaut kādu īpašu sajūsmu šādam aicinājumam es neesmu izjutis. Parādījās kaut kādas dzirkstelītes un nodzisa.

Nu tagad padomāsim, kur mēs viņus visus liksim? Vai tad ar šāda fonda dibināšanu kaut kas tur tiks līdzēts? Jā, es saprotu, naudas jautājums ir svarīgs jautājums. Jebkurš fonds ir saistīts ar naudas caurlaišanu. Kas notiek fondos ar naudu, nu tas ir atsevišķs jautājums. Tad ir arī jārunā par atsevišķiem fondiem. Tagad visi šeit runā — slikts likums, bet nauda ir vajadzīga. Tad, vai mēs esam gatavi pieņemt sliktu likumu tikai tāpēc, lai naudu dabūtu? Tas ir mans jautājums. Šeit jau bija runa par Aģentūru likumu. Varētu runāt par kādiem citiem likumiem, bet mēs tagad radām speciāli vienam fondam speciālu likumu. Nu tagad uzreiz runā par alternatīvu likumu. Tad varbūt uzreiz vajag sākt ar kaut ko jēdzīgu, lai nav jātaisa alternatīvi likumi, lai nav jātaisa simts un viens bezjēdzīgs labojums, lai lieta notiek lietas pēc.

Es tomēr gribētu atgādināt tiem cilvēkiem, kas savā laikā piekrita tam, ka šeit ir tāds šausmīgs militārpensionāru bars, padomāt, kādas ir šādas rīcības sekas. Par ko tas sāk pakāpeniski, lēnām un mierīgi izvērsties? Ar ko jūs gribat beigt šādu procesu? Nu nevajag taču lolot cerības par kaut kādas tur ārzemju naudas iepumpēšanu un 10 000 militāristu, kur daudzi no viņiem vismaz ir pieklājīgā vecumā, audzināšanu. Kāda tur vairs var būt audzināšana? Viņi ir attiecīgā laika garā jau sen izaudzināti. Tāpēc es kā, nu teiksim, cilvēks, kas ir mēģinājis kādreiz kaut ko integrēt, nesanāca, kā bija iecerēts, es tomēr esmu spiests gremdēties rūgtās pārdomās par visu to, kas notiek šobrīd un kas notiek ap šo, godīgi sakot, tā saucamo dokumentu. Ar šādām rūgtām pārdomām es atstāšu šo runas vietu. Un tomēr ieteiktu tiem, kas te tālāk grib nopietni par šādiem jautājumiem runāt, mazāk liekuļot un tiešām redzēt, ar ko tad mēs gribam šādu procesu pabeigt vai vismaz uz kuru pusi mēs šo procesu gribam virzīt?

Es gribu atgādināt par vēl vienu diezgan dumju balsojumu 1995.gadā. Tad, kad nobalsoja, nu, pareizāk sakot, pieņēma šo te īpatnējo konvenciju, kuru mums tagad no visām pusēm mēģina kaut kādā veidā iesmērēt. Ja jūs paskatāties šajā konvencijā, paanalizējiet to, ka minoritāte ir jēdziens, kurš daudzās valstīs ir galīgi neizpētīts, nesaprotams, atceraties to, ka Latvijas Republikā kādreiz minoritāte bija Latvijas Republikas pilsonis ar citu tautību, tad es gribu atgādināt, ka atgriešanās pie šādas īpatnējas konvencijas šodien ir vajadzīga tiem cilvēkiem, visvairāk tiem cilvēkiem, kuriem ir iespējas uz šādas te konvencijas rēķina iedzīvoties. Es negribētu, lai kāds būtu, kas iedzīvojas uz konvenciju, integrāciju un dažādu citu āciju un īciju rēķina, kas iedzīvojas uz dažādu fondu rēķina.

Jo gribētu atgādināt vienu savdabīgu sarunu savā laikā Bonnā ar Vācijas valdības pārstāvjiem, ar ministriem, kas sūdzējās mūsu delegācijai, kas toreiz tur bija no Augstākās padomes, par to, ka viņi esot iedevuši krievu armijas vadības pārstāvjiem vairākus desmitus miljonu marku, dzīvokļu celtniecībai un mājiņu celtniecībai, aizbraukuši un konstatējuši, ka ne tikai nekas nav uzcelts, bet vispār tur nekas nav darīts. Lūk, nu nācās mums skaidrot, ko nozīmē naudas iedošana krievu militāristam un ko nozīmē šī militārista attieksme pret pēkšņi iegūtu lielu naudas summu.

Tā ka, lūk, nav viss tik vienkārši, ka mēs te kaut ko pieņemsim, veidosim. Ja mēs gribam nopietni uz šādu problēmu skatīties uz visām tām integrācijām un dažādām citām lietām, asimilācijām un disimilācijām, tad es domāju, ka vispirms ir vajadzīga analītiska pieeja šim jautājumam. Un ar šādām pārdomām es aicinu nedaudz kaut vai aizrauties arī citiem saviem kolēģiem Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es ar lielu uzmanību un patiku noklausījos cienījamajā draugā Dobeļa kungā par viņa labajām domām. It sevišķi mani dziļi iepriecināja viņa domas par internēšanu un integrēšanu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Pareizi, Modri!") Es piedāvāju to, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK otrajā lasījumā varētu mainīt šā likuma nosaukumu: "Sabiedrības internēšanas fonda likums". Nu redzi, Juri, tu jau uzreiz sāc piekrist. Pareizi, jāatbalsta pirmajā lasījumā, lai uz otro lasījumu jūs varētu veikt šīs darbības, ja?

Tālāk. Es uzmanīgi arī klausījos Dobeļa kunga runu par to, ka Krievijas militārpersonas Bonnā paņēma naudu tur desmitos miljonu, kaut kur iztērēja un neko neuztaisīja. Tad es īsti labi nesapratu. Šinī gadījumā Dobeļa kungs domā, ka Latvijas valsts ierēdņi tāpat paņems no ārzemēm naudu un neko nedarīs, ja es pareizi sapratu šos mājienus. Tikai tad vajadzētu precizēt, ko jūs tieši domājat. Vai šī jaunā integrācijas fonda vadību, vai Aldermani, vai, teiksim, Pilsonības un imigrācijas dienestu, vai kādu no struktūrām jūs uzskatāt, kura saņem naudu un to nelietderīgi izlieto. Un tad mēs varētu kopā pārdomāt šo jautājumu par tās lietderību Latvijas valstij. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es šinī brīdī aicinātu visas frakcijas atbalstīt šo likumu un tad jau uz nākamo lasījumu vai nu internēt, vai integrēt, vai asimilēt, vai vēl ko, nu katrs varēs ielikt iekšā un tad padomāsim. Paldies liels! Jā, konceptuāli tas ir svarīgs jautājums. Par to mēs nolemsim otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Zālē es šeit negribētu runāt tik daudz par fonda uzdevumiem un mērķiem, cik daudz par 2.pantu un fonda vadīšanas mehānismu. Es uzskatu, ka 7.Saeimas laikā valdība centusies jaunus fondus neradīt, samazināt jau esošo fondu skaitu, un es uzskatu, ka nekādā gadījumā šis fonds nebūtu jāveido kā jauna valsts akciju sabiedrība. Tādēļ es ceru, ka mums izdosies visiem uz otro lasījumu mainīt šo likumu un veidot fondu kā valsts aģentūru, jo es domāju, ka būs pieņemts arī Valsts aģentūru likums. Nu, protams, varbūt, runājot par fonda lietderību, Lujāna kungs man atgādināja. Kādreiz bija tāds Krievijas militārpersonu repatriācijas fonds, kurš neveiksmīgi Rīgas Komercbankā pazaudēja Zviedrijas dāvinātos 11 miljonus Zviedrijas kronu, kas palīdzēja Krievijas militārpersonām sakravāt čemodānus un doties uz savu etnisko dzimteni. Protams, no lietderības viedokļa, Lujāna kungs, vērtīgāk valdībai būtu naudu ieguldīt jau esošā fonda darbībai un palīdzēt atsākt šo vērtīgo darbu, ko viņa darīja pirms tam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums nevajag, lai Latvija izveidotos par īstu divkopienu valsti. Integrāciju es saprotu kā soli, pa priekšu viens otram. Jā, bez šaubām, man vajadzētu labāk zināt latviešu valodu, literatūru, paražas, tradīcijas kā minoritātes pārstāvim un tā tālāk, un tā joprojām. Bet es nešaubos, ka arī latviešiem netraucētu, ja viņi labāk zinātu minoritāšu, Latvijas minoritāšu valodas, literatūru, paražas, tradīcijas un tā tālāk. Bez šaubām, kā jums ir zināms, Eiropas Savienība atbalsta integrāciju, bet piedošanu, ausis svīst, ka mūsu gudrākie deputāti šodien aģitē pret integrācijas fondu, tātad pret integrāciju, bet it kā visi mēs esam par Eiropas Savienību. Tas ir, piedošanu, manuprāt, aplami, un es, bez šaubām, aģitēju, aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es jums svēti apsolu nerunāt par krievu ģenerāļu ķeršanu, jo likumprojektā par to nav ne vārda. Tiem, kas runāja par būtību, es gribētu paskaidrot.

Ūdres kundze! Budžeta līdzdalība, budžeta nauda tur ir tikai līdzdalība. Jūs taču esat finansiste un zināt fondu darbības principu. Ja jūs runājat par invalīdiem, integrācijas fonda darbības rezultātā arī šādas koncepcijas, šādas programmas var tikt īstenotas, atbalstītas, pie kam par donoru naudu.

Komisijas vārdā es varētu piekrist Tabūna kungam, ka šādu koncepciju varētu apspriest arī Saeimā, mēs 6.Saeimas laikā esam apstiprinājuši ārpolitikas koncepciju, esam apstiprinājuši kultūras koncepciju. Kāpēc par to nevarētu parunāt? Taču es nevaru piekrist savam cienījamam kolēģim no komisijas Pēterim Tabūna kungam, ka mēs esam visgudrākie un izdomājam divriteni. Igauņiem šī programma darbojas, darbojas ļoti veiksmīgi, un es gribu kolēģiem sociāldemokrātiem teikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā jūsu kolēģe cienījamā Viola Lāzo, apciemojot kaimiņu valsti, mūsu komisiju pārliecināja par šāda fonda nepieciešamību uz konkrētas darbības piemēriem. Viņa bija apceļojusi Igaunijas teritoriju.

Un visbeidzot. Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau ir ievirzījusi konkrētus sadarbības variantus ar igauņu kolēģiem, lai pārņemtu viņu pieredzi.

Un visbeidzot. Ja būs pozitīvs balsojums, komisijas vārdā es lūgšu diezgan garu, vismaz mēnesi, priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Sabiedrības integrācijas fonda likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 5, atturas — 15. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seiksts. Komisijas vārdā lūdzu 29.martu.

Sēdes vadītājs. 29.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums Ārstniecības likumā" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2590. Grozījums Ārstniecības likumā saistās ar mūsu likumu saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām un skar ārvalstu izglītības dokumenta atzīšanas kārtību Latvijas Republikā. Pirmajā lasījumā bija grozījumā paredzēts, ka atzīšanu nosaka Augstskolu likums, bet diemžēl Augstskolu likums nosaka tikai akadēmisko grādu atzīšanas kārtību. Tāpēc uz otro lasījumu ir mūsu komisijas priekšlikums, kurš no likuma paredz izslēgt konkrētu likumu nosaukumu, atstājot to atkarībā no tā, kāda veida diplomi būs jāatzīst. Tātad ar profesionālās izglītības diplomu tad to noteiktu Reglamentēto profesiju likums, vai akadēmisko grādu noteikšana, tad to noteiktu Augstskolu likums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt konkrēto grozījumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ārstniecības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Ģīlis. 23.marts.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr.2827, likumprojekts "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums", reģistra nr.733, otrajam lasījumam. Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka termiņa pagarināšana deva dažas vērtīgas ierosmes likuma uzlabošanai, arī apakškomisija aktīvi darbojās un gandrīz uz konsensusa principa izlēma visus priekšlikumus. Bija arī iespēja apakškomisijā redzēt daudzus deputātus, kuri tur sen nebija iegriezušies, gandrīz jau tāpat kā mans draugs Lagzdiņš iecerējis bija kādu izslēgt no šīs apakškomisijas, bet neradās nepieciešamība.

1.priekšlikums, ko iesniedza Tautas partijas frakcija, atbalstīts daļēji un pēc būtības atspoguļots 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 2.— Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāli atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

L.Muciņš. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums, tika attiecīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 10. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums, redakcionāls. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums faktiski tika atbalstīts, bet ievietots pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 4.pantu attiecīgā redakcijā — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 14. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 16. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 17. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas redakcijā. Arī 21. priekšlikums attiecīgi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Jevgenija Stalidzāne vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 21. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 22. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 25. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 26. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādājot Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 27. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādāts Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 28. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādāts Juridiskās komisijas redakcijā.

Un attiecīgi 29. — Juridiskās komisijas redakcija, kura apkopo visus šos priekšlikumus, ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 30. — Juridiskā biroja redakcionālais priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 31. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 32. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts daļēji, iestrādājot to 33. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 34. — Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 35. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 36. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 37. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 38. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 39. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 41. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 42. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 43. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 44. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 45. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

L.Muciņš. 46. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 47. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 48. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 49. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un attiecīgi atbalstīts 50. — Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 51. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 52. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 53. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 54. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 55. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 56. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 57. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 58. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 59. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 60. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 61. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 62. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 63. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 64. — Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 65. — Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 66. — Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 67. — Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 68. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 69. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, ir atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 69. priekšlikumu un 70. priekšlikumu.

L.Muciņš. 71. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Un attiecīgi 72. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 73. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 74. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 75. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 76. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 77.priekšlikumu noņemu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 78. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, ir atbalstīts daļēji 79. — Juridiskās komisijas — priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 80. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums, atbalstīts, iestrādājot pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Attiecīgi jānomaina lapa, bet šeit mainās tikai pantu numerācija. 81. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 82. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 83. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Un 84. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to 85. — Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 86. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 87. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā iestrādāts Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 88. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu otrajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

L.Muciņš. 5. marts.

Sēdes vadītājs. 5. marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Vēl mirklīti pacietības! Ieskatīsimies dokumentā nr.2832. Tātad šis dokuments mums ir vajadzīgs, lai veidotu kopējo izglītības telpu, faktiski jau nobeigtu šobrīd kopējo izglītības telpu Baltijas valstīs. Mēs, kā zināms, esam to apstiprinājuši likumiskā veidā attiecībā par vidējo un profesionālo izglītību. Šobrīd šis sagatavotais likumprojekts tiek slēgts par augstākās izglītības vienoto telpu. Ārlietu komisija, atbildīgā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.panta pirmo daļu aicina izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Jā, paldies! Izskatīsim pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts. Paldies! Nu, ja šobrīd iebildumi nerodas... (No zāles deputāts A.Tiesnesis: "Ir iebildumi!") Ir iebildumi? Ja.

Sēdes vadītājs. Tā kā tiek celti iebildumi, tad lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Krasts. 2. marts. Ja nav iebildumu, tad 2. marts ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Un otrais lasījums? 8. martā jānosaka, jā.

G.Krasts. Tad 8. martā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2. marts, izskatīšanas datums — 8. marts.Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad šis dokuments, godātie kolēģi, ieved mūsu vides aizsardzības institūcijas Eiropas Savienības kopējā informācijas apritē. Svarīgs dokuments, un atbildīgā Ārlietu komisija aicina šo dokumentu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

G.Krasts. 2. marts.

Sēdes vadītājs. 2. marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963. gada 21. maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem ", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad, godātie kolēģi, ar šo papildu protokolu mēs pievienojamies Vīnes konvencijā tiem papildu pasākumiem, kas nodrošina taisnīgu zaudējumu kompensāciju gadījumos, ja kodoliekārtu lietotājs nav rīkojies pareizi ar šīm bīstamajām iekārtām. Šī pievienošanās papildprotokolam, es domāju, Latvijai ir nozīmīga. Atbildīgā komisija aicina to izskatīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

G.Krasts. 2. marts.

Sēdes vadītājs. 2. marts. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Inesei Birzniecei.

I.Birzniece (LC). Gribētu paziņot, kad tūliņ pēc sēdes Sarkanajā zālē ļoti īsu brīdi veidosies Latvijas–Horvātijas sadarbības grupa. Attiecības starp Horvātiju un Latviju kļūst ļoti aktīvas, viņi strauji iekļaujas Eirosavienības topošo kandidātvalstu līmenī.

Tātad es aicinātu visus, kas ir ieinteresēti, atnākt un parādīt interesi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespējas uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7. Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Bartaševičs Aleksandrs, Cilevičs Boriss, Mitrofanovs Miroslavs, Lāzo Viola, Bojārs Leons, Salkazanovs Pēteris, Panteļējevs Andrejs, Čibulis Helmuts, Stalidzāne Jevgenija, Mežeckis Romāns, Kalniņš Imants, Rasnačs Dzintars.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 22.februāra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie klātesošie! Pulkstenis ir 17.00, un pienācis laiks uzklausīt Ministru prezidenta un ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Kā pirmo uzklausīsim Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbildi uz deputātu Burvja, Lauska, Čevera, Salkazanova, Zvejsalnieka jautājumu par A. Bērziņa interviju Latvijas Radio. Lūdzu, Ministru prezidenta kungs!

A.Bērziņš (Latvijas Republikas Ministru prezidents). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais deputāt Burvi! Ļoti cienītā deputāte Ūdre! Uz jautājumu nr.93 es esmu sniedzis rakstisku atbildi, un nekādu komentāru man pašlaik vairs nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir papildjautājumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Tātad vairākas reizes mēs esam runājuši jautājumā par konstruktīvu sadarbību Latvijas labā starp pozīciju un opozīciju. Vai jūs neuzskatāt, ka tādā veidā komentējot, un patiešām jāatzīst, ka ar tām burvju nūjiņām nu ir kā ir, bet vai, tādā veidā komentējot sadarbības iespējas starp pozīciju un opozīciju, jūs jau pamatā noraidāt šīs iespējas, mēģinot pārvērst opozīciju par nekonstruktīvu. Paldies!

A.Bērziņš. Augsti godātais Burvja kungs! Man ir ļoti patīkami, ka arī jūs kā jautājuma iesniedzējs atzīstat, ka jūsu rokās nav šīs burvju nūjiņas, ar ko visus padarīt laimīgus vienā brīdī. Bet kas attiecas uz opozīcijas un pozīcijas savstarpējām attiecībām, es gribu teikt, ka savas atbildes beigās esmu uzrakstījis, ka, kas attiecas uz opozīciju, tad visā pasaulē tā mēdz būt konstruktīva un nekonstruktīva. Ja jums ir kādi konkrēti konstruktīvi priekšlikumi, tad es apsolu, ka šīs idejas tik tiešām tiks ņemtas vērā. Un tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka šim konstruktīvismam vai vismaz absolūti pozitīvai attieksmei pret ļoti nopietniem valstī risināmiem jautājumiem būtu jābūt no abām pusēm. Un šeit es nezinu, vai tas tiešām atbilst īstenībai vai ne. Bet vismaz, ja var ticēt avīzēs rakstītam, tad jāsaka, ka arī jūs pēdējā laikā nedaudz grēkojat, pieņemsim, nosaucot dažādos, pēc manām domām, nepiedienīgos vārdos, teiksim, tādu Latvijas svētumu kā Konstitūcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Kā nākamo uzklausīsim Ministru prezidenta atbildi uz deputātu Paula, Ūdres, Andra Bērziņa, Lauska, Barčas jautājumu par likumprojektu " Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" un "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" izmaksām valsts budžetā. Atbildi sniedz Ministru prezidents. Lūdzu, Bērziņa kungs!

A.Bērziņš (Ministru prezidents). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātais Burvja kungs! Ļoti cienītā Ūdres kundze! Atbildot uz jūsu jautājumu nr.104, kurā man ir lūgts pamatot arī skaitliski savus apgalvojumus, es sākšu ar skaitlisko pamatojumu. Pēc ekspertu aprēķiniem, Pensiju likuma pārejas noteikumu 26. punkta izmaksas ir robežās no 11,2–12 miljoniem. Pārejas noteikumu 13. panta aptuvenas izmaksas jūsu iesniegtā likumprojekta pieņemšanas gadījumā varētu būt plus 0,6 miljoni. Savukārt likuma 26. panta jūsu piedāvātie grozījumi kopumā varētu maksāt ap 7 miljoniem. Bez tam jūsu ierosinātie grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļu likumā varētu maksāt no 0,4–0,46 miljoniem. Tātad kopumā šī summa par diviem likumprojektiem sastāda aptuveni 20 miljonus, par ko es arī teicu savā runā.

Kas attiecas uz jautājuma teorētisko daļu jeb teorētisko pamatojumu, es gribētu teikt, ka tiešām ļoti mani izbrīna tas, ka burtiski pēdējo divu mēnešu laikā Latvijas sociāldemokrāti ir ierosinājuši trīs reizes grozījumus likumā "Par pensijām". Es tik tiešām uzskatu, ka sociālai sistēmai jeb sociālās drošības sistēmai ir jābūt vienai no stabilākajām valstī, un to nedrīkst katru mēnesi vai katrus divus mēnešus grozīt vai tā vai citādāk mēģināt to adaptēt tiem vai citiem apstākļiem. Ja šajos likumos vēlas izdarīt kaut kādus grozījumus, precizējumus vai labojumus, tad ir jāsagatavo precīzi aprēķini. Šie aprēķini jāiesniedz, aprēķini jāizskata, un tad jāpieņem lēmumi. Jāsaka, ka likumprojektos, par kuriem jūs esat uzdevuši man jautājumu, un trijos iepriekšējos likumprojektos, kuros ir skarti līdzīgi jautājumi, tāpat vai citādāk nedaudz formulēti, šo aprēķinu nav bijis klāt, anotācija nav bijusi klāt, un tāpēc es domāju, ka pozīcija par to, ka šādus aprēķinus nevar pieņemt Saeima un nevar ātri lemt šeit Saeimas sēdē, ir absolūti pamatota. Es uzskatu, es arī varu jums teikt, ka izmantošu visas savas iespējas apkarot jebkurus bezatbildīgus, nepārdomātus priekšlikumus, kas varētu negatīvi ietekmēt sociālās apdrošināšanas sistēmu mūsu valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ūdrei papildjautājuma uzdošanai.

I.Ūdre (JP). (Mikrofons nav ieslēgts, neko nedzird.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Bērziņš. Jāsaka gan, šeit bija trīs jautājumi. Ļoti cienījamā Ūdres kundze! Es gribu teikt, ka Saeimas Kārtības rullis ļauj man atbildēt uz rakstiskiem jautājumiem arī mutiskā formā, sniegt visus nepieciešamos skaidrojumus.

Kas attiecas uz to, kuri eksperti rēķināja, es varu teikt, ka tie bija Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas eksperti. Otrkārt, es precīzi atbildēju uz šo jūsu uzstādīto jautājumu. Jo par jautājuma būtību, jāsaka, ka jūsu jautājumā nav neviena teikuma, kurš beigtos ar jautājuma zīmi, kā latviešu valodā parasti formulē jautājumus, bet vienīgais teikums, kurā varētu saskatīt jautājuma formu, ir: lūdzam pamatot arī skaitliski jūsu apgalvojumu, ko es esmu izdarījis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu!

I.Ūdre. (Mikrofons vēl joprojām nav ieslēgts. Neko nevar dzirdēt!)

A.Bērziņš. Ļoti cienījamā Ūdres kundze! Latvijas valstī ir tāds likums "Par budžeta un finansu vadību", kurš saka, ka nevienu likumprojektu, ja tam nav klāt pievienoti aprēķini, pamatojums, anotācija, faktiski Saeima nav tiesīga skatīt, ja tas skar budžetu. Šajā konkrētajā gadījumā ne anotācijas, ne aprēķinu sagatavotajiem, gan ne jūsu frakcijas sagatavotajiem, likumprojektiem klāt nebija, un tāpēc es uzskatu, ka atbilstoši likumam šādi projekti nav jāpieņem izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta. Man ir jautājums Ministru prezidenta kungam: vai jūs vēl uz kādu no jautājumiem atbildēsiet personīgi vai tie ir pāradresēti ministriem?

A.Bērziņš. Pārējos jautājumus es esmu pāradresējis ministriem pēc piekritības un gribu uzsvērt, Saeimas priekšsēdētāja kungs, ka jūs redzat, cik ļoti nopietni mēs izturamies pret Saeimas deputātu sagatavotiem jautājumiem, ka praktiski puse valdības šodien ir šeit, Saeimas sēžu zālē, lai atbildētu uz visiem šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Kā nākamo uzklausīsim deputātu Lujāna, Bekasova, Sokolovska, Urbanoviča, Plinera jautājumu, tātad atbilde uz šo jautājumu par izglītības ministra Kārļa Greiškalna kunga attieksmi pret Latvijas Republikas likumiem . Atbildi sniegs izglītības ministrs Kārlis Greiškalns.

K.Greiškalns (izglītības un zinātnes ministrs). Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamie deputātu kungi! Tātad es gribētu informēt par Izglītības likuma 53.panta otrās daļas izpildi. Ir izstrādāts 22. augustā 2000. gadā Ministru kabinetā akceptēts sēdes protokols Nr.39, paragrāfs 30 — pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks. Tas paredz pakāpenisku pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un to, ka pedagogam ar augstāko profesionālo izglītību un darba stāžu līdz 5 gadiem mēneša amatalga par vienu slodzi nav zemāka par Valsts civildienesta referenta zemāko mēnešalgu. Jēdziens "zemākā profesionālā kvalifikācija" tiek lietots pārejas periodā līdz likuma prasības stāšanās spēkā, ko nosaka Izglītības likuma 48. un 49.pants. Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi nr.347 par prasībām pedagogiem nepieciešamai izglītībai un profesionālai kvalifikācijai ir veidoti atbilstoši likumam, kas stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Kā nākamo uzklausīsim Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam uzdoto jautājumu, ko uzdevuši deputāti Bojārs, Čevers, Salkazanovs, Zvejsalnieks, Burvis par medicīnas māsu atalgojumu Latvijā . Atbildi sniegs labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Arī Labklājības ministrija ir saņēmusi jautājumus no medicīnas māsu sabiedriskajām organizācijām par atalgojuma jautājumiem. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Labklājības ministrija jau pagājušā gadā izdarīja aprēķinus, kādi naudas līdzekļi papildus nepieciešami valsts budžetā, lai atrisinātu visus jautājumus, kas saistīti gan ar aparatūras amortizāciju, investīcijām, darba algām un citiem jautājumiem. Un medicīnas māsu atalgojums tiek izvirzīts kā viens no prioritārajiem visos šajos jautājumos. Mums ir notikušas šīs nedēļas laikā tikšanās ar medicīnas māsu sabiedriskajām organizācijām, un pašreiz tiek risināti, meklēti priekšlikumi, kādā veidā atrisināt medicīnas māsu algu jautājumu. Jāmin tas, ka arī Eiropas Savienības progresa ziņojumā ir minēts, ka mums ļoti svarīgs ir divpusējais dialogs — divpusējais sociālais dialogs. Tas nozīmē, ka, ja reiz šobrīd ārstniecības iestāžu finansēšana notiek atbilstoši padarītajam darbam un tās tiek finansētas kā uzņēmumi, un ārstniecības iestāžu kopējos ieņēmumos ir naudas līdzekļi priekš visiem izdevumiem, tajā skaitā arī priekš algām, ir ļoti svarīgi, lai būtu kolektīvie līgumi starp medicīnas māsu arodbiedrībām un galvenajiem ārstiem par to, ka tiks nodrošināts finansējums nepieciešamā līmenī.

Otrs jautājums ir par pašu finansējuma apjomu kā tādu. Protams, nepieciešams, lai ārstniecības iestādē būtu šī nauda, tādēļ arī pašreiz Labklājības ministrija gatavo konceptuālu ziņojumu valdībai par to, kādā veidā risināt šos jautājumus. Ņemot vērā to, ka pastāv vielas nezūdamības likums un ka to naudu vienkārši nevar nodrukāt, tad līdz ar to mums jārisina jautājums, no kā šo naudu iegūt. Un ir vairāki iespējamie risinājumi. Veidot slimnieku rindas. Otrs iespējamais risinājums ir dalīt vairākos līmeņos medicīnas tehnoloģiju pieejamību. Trešais iespējamais risinājums ir ierobežot ārstniecības iestāžu skaitu, optimizēt, lai iegūtu naudas līdzekļus. Protams, arī ir risināms jautājums par papildu naudas līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei, lai varētu samaksāt māsām nepieciešamā līmenī darba algas, bet jebkurā gadījumā bez divpusējiem līgumiem starp māsu arodbiedrībām un darba devējiem jautājums tik un tā netiks atrisināts. Nauda tiks novirzīta jaunas tehnoloģijas iegādei, bet algās neaizies, un tāpēc mēs risinām šo komplekso jautājumu, gatavojam ziņojumu valdībai un vienlaikus runājam ar māsu sabiedriskajām organizācijām. Es ceru, ka šo jautājumu mēs atrisināsim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir papildjautājumi? Papildjautājumu nav. Atbilde ir sniegta.

Man ir jautājums deputātam Burvim. Vai iesniedzēji ir apmierināti ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbildi uz 105.jautājumu, kas ir sniegta rakstiski? Par antidempinga pretpasākumiem. Tātad atbilde uz jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu.

Kā nākamo uzklausīsim izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna atbildi uz deputātu Burvja, Bojāra, Čevera, Baldzēna, Lauska jautājumu par bērnu tiesību pārkāpumiem Latvijas skolās. Lūdzu, ministra kungs!

K.Greiškalns (izglītības un zinātnes ministrs). Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais Burvja kungs! Tātad Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā ir veikta visu 77 speciālo un vispārējo izglītojošo internātskolu apsekošana. Tās mērķis bija konstatēt reālo situāciju bērnu tiesību aizsardzībā, par bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumiem informēti attiecīgo pašvaldību vadītāji. Ierosinātas krimināllietas prokuratūrā. Vairāku izglītības iestāžu vadītāji, pedagogi disciplināri sodīti un atbrīvoti no amata. Jautājumi par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli izskatīti Bērnu tiesību aizsardzības komitejas sēdēs 10. un 31.janvārī, un 7.februārī šajā gadā, nākamā būs 7.martā. Un ministrija gatavo grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas ļaus optimāli risināt bērnu tiesību aizsardzības jautājumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir papildjautājumi? Nav. Atbilde ir sniegta.

Tālāk uzklausīsim finansu ministra atbildi uz jautājumu, ko deputāti Burvis, Salkazanovs, Baldzēns, Zvejsalnieks, Čevers adresējuši finansu ministram Gundaram Bērziņam par Finansu ministrijas amatpersonu algām. Lūdzu!

G.Bērziņš (finansu ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Burvja kungs! Esmu sniedzis rakstiski atbildi, ja ir vēl jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Vai ir papildjautājumi? Rakstiska atbilde ir sniegta. Varbūt dažos vārdos.

G.Bērziņš. Nu, ir iesniegts 14.februārī dokuments nr.417a Saeimas kancelejā. Varbūt atbilde ir garāka, man būs grūti pārlasīt, bet ir analizēts atalgojums dažādos sektoros atkarībā no darbinieku kvalifikācijas, un analizētas arī atšķirības starp sabiedriskā sektorā strādājošo atalgojumu un privātajā sektorā. Jāsaka, ka jautājumā šī lieta, kas bija skarta par it kā tām algām, kas ir virs 1000 latiem Finansu ministrijā un kāpēc neiet uz privāto sektoru, jāatzīst, ka diemžēl iet uz privāto sektoru. Finansu ministrijas kadru mainība ir otra lielākā no ministrijām. 28% pagājušajā gadā, un tās algas, kur ir runāts par 1000 latiem, ir tikai atsevišķiem cilvēkiem. Varbūt tas ir izskanējis par Valsts kases vadītāju, kam ir uz papīra 1500 latu, bet es gribu pateikt, ka finansu aprite, kas iziet caur Valsts kasi un par ko atbild vadītājs, ir apmēram 2 miljardi latu gadā.

Un šinī sektorā es arī zinu, ka jau šobrīd ir bijuši piedāvājumi arī vadošiem cilvēkiem, diemžēl tie vairākkārt pārsniedza to, ko mēs jau vairākkārt maksājam šobrīd. Un diemžēl šī tendence — aizplūšana uz privāto sektoru — ir raksturīga šobrīd.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir jautājumi? Papildjautājumu nav. Atbilde ir sniegta. Paldies!

Tālāk uzklausīsim zemkopības ministra Ata Slaktera atbildi uz deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Čevera, Lejas jautājumiem par akciju sabiedrības "Tukuma piens" slēgšanu. Lūdzu, ministra kungs!

A.Slakteris (zemkopības ministrs). Labdien, priekšsēdētāja kungs! Labdien, Bojāra kungs! Jāsaka tā, atbilde ir sniegta rakstiski. Un, tā kā tieši šāds pats jautājums tika uzstādīts iepriekšējās Saeimas sēdes beigās, tiešām Burvja kungs arī ar lielu interesi noklausījās manu atbildi, kurā es arī paskaidroju plaši. Ja Burvja kungs vēlas, es, protams, varētu pastāstīt visu to vēlreiz, bet, cienot jūsu laiku, varbūt jums pietiek ar to rakstisko atbildi, jo tiešām neuzdrošinos stāstīt vēlreiz, bet, ja jūs vēlaties, es ar lielāko prieku. Man tiešām ir ko teikt. (Kāds runā no zāles bez mikrofona.)

Tātad arī par to mēs runājām iepriekšējā reizē, kas tiek darīts, lai pirmkārt paredzētu, lai tādās situācijās spētu rīkoties kā šoreiz un varbūt pat vēl ātrāk. Valdība pašlaik strādā pie vienota pārtikas dienesta izveidošanas koncepcijas, par ko mums arī ļoti konstruktīvas sarunas notiek ar labklājības ministru, un šādas apspriedes mums ir bijušas kopā ar premjeru. Es ceru, ka tuvākajā laikā šis vienotais dienests tiks izveidots. Jāsaka gan, ka arī esošās institūcijas spēj pieņemt lēmumus, un to arī pierāda konkrētais gadījums ar "Tukuma pienu". Bet, protams, ka pēc tādas konkrētas krīzes situācijas dažādas kontroles faktiski tiek pastiprinātas. Kaut gan es gribu teikt, tāpat kā es teicu iepriekšējā reizē, ja runājam konkrēti par piena sektoru, un šajā gadījumā tieši par "Tukuma pienu", tas ir uzņēmums, kas tiek regulāri kontrolēts no valsts institūciju puses. Tiek kontrolēti visi uzņēmumi, bet tajā skaitā "Tukuma piens" ir viens no tiem daudzajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju uz Eiropas Savienību. Un faktiski tā, protams, ir varbūt liela neveiksme uzņēmumam, ka ar to ir saistīts šis skandāls, bet kontroles sistēma ir nopietna, un faktiski nav pamata domāt, ka tur ir kaut kādas bezkontroles rezultāts. Tas varētu būt kā tāds likumdošanas ierosinājums, ka faktiski varētu nākotnē aizliegt tirgot veikalos un arī tirgos nefasētus piena produktus, kas tādējādi pasargātu no tāda riska, ka cilvēki, kas piedalās transportēšanā, tirgošanā, lai nespētu kaut kādā veidā inficēt šos produktus, jo dabīgi, nefasētie produkti ir paaugstināta riska objekti, un tās drīzāk būtu likumdošanas ierosināšanas lietas, bet arī to es jums pagājušoreiz, Burvja kungs, stāstīju.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumu nav. Atbilde ir sniegta.

Kā pēdējo uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz deputātu Golubova, Sokolovska, Plinera, Maksimova, Mitrofanova jautājumu par finansiālo stāvokli Rīgas vadošajās slimnīcās. Lūdzu, ministra kungs!

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti, kuri ir uzdevuši šo jautājumu, nav ieradušies, tādēļ es informēšu Burvja kungu par šo te atbildi.

Tātad attiecībā par situāciju Rīgas vadošajās slimnīcās. Šis jautājums ir uzdots, pamatojoties uz 1. un 7. slimnīcas galveno ārstu ziņojumiem gan deputātiem, gan ministrijai. Tātad šajā te rakstiskajā atbildē, ko šodien es iesniedzu deputātiem, ir parādīts finansējums abām šīm ārstniecības iestādēm, kas katru gadu ir pieaugošs.

Cita lieta ir tā, ka attiecīgi šīs te ārstniecības iestāžu kvotas starp Rīgas ārstniecības iestādēm — tās sadala Rīgas novada slimokase, un šajā lietā tā, protams, ir Rīgas novada slimokases atbildība.

Ko Labklājības ministrija dara? Mēs varam šajā jautājumā tikai kontrolēt. Tātad obligātā Veselības apdrošināšanas aģentūra kontrolē novadu slimokasi un, ja redz kādus pārkāpumus, tādā gadījumā var lemt jautājumu, vai griezties pašvaldībā vai arī lemt jautājumu par līgumu neslēgšanu ar konkrēto novada slimokasi.

Šajā gadījumā ir veikta Valsts kontroles revīzija, kas ir atklājusi to, ka Rīgas novada slimokasē pārāk daudz ir izmantoti administratīvām vajadzībām naudas līdzekļi, nekā tas bija līgumā starp aģentūru un slimokasi, un tādēļ aģentūra ir griezusies Rīgas domē, lai izlemj jautājumu, ko darīt tālāk, lai sakārtotu šīs novadu slimokases darbību.

Kopumā jāsaka, ka ārstniecības iestāžu finansējumam ir problēmas sakarā ar to, ka nepārtraukti papildus nāk visdažādākās jaunās tehnoloģijas, un šeit, pieņemsim, man ir šajā dokumentā no Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras informācija par tām visām tehnoloģijām, kas desmit gadu laikā ir nākušas klāt. Šis ziņojums ir uz apmēram kādām 15 lapaspusēm, kas ir uzskaitījums, ko visu mēs maksājam. Un, ja gadījumā deputātiem ir interese, es varu šo te informāciju pavairot, un jebkurā gadījumā mēs maksājam arvien vairāk, un šī te bāzes programma arvien vairāk pieaug, un līdz ar to daudzi izdevumi aiziet tieši šīm te pozīcijām. Bet jebkurā gadījumā tas, kā tiek sadalīti naudas līdzekļi Rīgas domes ietvaros, vai 1. slimnīca ir tā, kurai ir nepieciešami papildu naudas līdzekļi, vai varbūt novirzīt citām ārstniecības iestādēm, tas ir Rīgas domes un Rīgas novada slimokasu jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde ir sniegta. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde ir slēgta.

Ministru

prezidents

A.Bērziņš

Uz jaut. Nr.93 — dok. Nr. 2760

Par A.Bērziņa interviju Latvijas Radio

 

Atbildot uz LSDSP biedru grupas jautājumu par manu interviju Latvijas Radio š.g. 25. janvārī, precizēju, ka teiktais — "Tie ir absolūti meli" — ir viedoklis par iepriekšējā teikumā sacīto: "Viņi it kā mēģina parādīt, ka viņu rokās ir kaut kāda brīnumu nūjiņa, ar kuru vienā mirklī padarīt visus laimīgus." Domāju, ka Burvja kungs, Lauska kungs, Čevera kungs un citi jautājuma iesniedzēji man piekritīs, ka nekāda burvju nūjiņa neeksistē.

Intervijā Latvijas Radio es atsaucos uz Latvijas Republikas valdību veidojošo 7. Saeimas frakciju Koalīcijas līgumu, kura 6.2. punktā teikts: "Bez iepriekšējas saskaņošanas Koalīcijas padomē neiesniegt Saeimā likumprojektus, kas skar valsts pamatbudžetu, speciālos budžetus vai budžeta tiesības, kā arī neatbalstīt šādus priekšlikumus, ja tos iesniedz opozīcija." Šāds punkts tika ieviests, lai novērstu neizpildāmu priekšlikumu, kas skar valsts budžetu un var to sagraut, pieņemšanu. Opozīcijai diemžēl iepriekšējās Saeimās ir gadījies panākt tādu labu mērķu vārdā iecerētu priekšlikumu pieņemšanu, kuriem diemžēl trūka vajadzīgā finansiālā seguma un kas nebija izpildāmi. Šāda, no budžeta izpildes viedokļa bezatbildīga, rīcība notika tāpēc, ka paši iesniedzēji nebija atbildīgi par lēmumu īstenošanu, bet tos nācās pildīt valdībai.

Šis Koalīcijas līguma punkts nav vērsts ne pret vienu partiju. Tas bija jau vairāku iepriekšējo valdību veidojošo frakciju Koalīcijas līgumos laikā, kad LSDSP vēl nebija iekļuvusi Saeimā un opozīciju veidoja Zīgerista un citas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Kas attiecas uz opozīciju, tad visā pasaulē mēdz būt konstruktīva un nekonstruktīva opozīcija. Novēlu Jums būt konstruktīvai opozīcijai un apsolu, ka konstruktīvas idejas, ja tādas būs, mēs ņemsim vērā.

2001. gada 6. februārī Ministru prezidents A.Bērziņš

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

K.Greiškalns

Uz jaut. Nr.97 — dok. Nr. 2771

Par izglītības ministra K.Greiškalna kunga attieksmi pret Latvijas Republikas likumiem

Atbildot uz Jūsu jautājumu Nr. 97 "Par izglītības ministra K.Greiškalna attieksmi pret Latvijas Republikas likumiem", informēju:

1. Saskaņā ar vispārpieņemtajiem tiesību principiem valsts pārvaldes iestāžu (Ministru kabineta, ministriju u.c. valsts iestāžu) un amatpersonu pienākums, piemērojot un izdodot tiesību aktus, ir ievērot šādu normatīvo aktu hierarhiju:

1) Satversme;

2) likumi, Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku;

3) Ministru kabineta noteikumi;

4) pašvaldību saistošie noteikumi.

Minētā tiesību aktu hierarhija ievērojama, izstrādājot arī tiesību aktu (gan iekšējo, gan ārējo tiesību aktu) projektus.

2. Uzskatu, ka Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences ietvaros izstrādātie normatīvie akti (to skaitā pedagogu darba samaksas jomā) nav pretrunā ar Saeimas pieņemtajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem.

Ja uzskatāt, ka kāds no pedagogu darba samaksu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir pretrunā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, lūdzu informēt Izglītības un zinātnes ministriju.

2001. gada 7. februārī Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Ministrs

A.Požarnovs

Uz jaut. Nr. 101 — dok. Nr. 2831

Par medicīnas māsu atalgojumu Latvijā

Atbildot uz Jūsu 07.02.2001. vēstuli Nr.101, sniedzam Labklājības ministrijas viedokli jautājumā par māsu atalgojumu Latvijā.

Labklājības ministrija 2001. gada 2. janvāra vēstulē Nr. 1/14–1 detalizēti izskaidroja veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību jauktā kapitācijas modeļa ietvaros. Atbilstoši Labklājības ministrijas 2000. gada 23. augusta rīkojumam Nr.240 "Par primārās veselības aprūpes organizācijas un apmaksas kārtību", sakārtojot finansu plūsmu, primārajā veselības aprūpē strādājošām māsām tiek noteikta fiksēta darba samaksa — ar mēnešalgu Ls 110 apmērā (un papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Pilns fiksētais maksājums primārās veselības aprūpes (PVA) ārsta darbavietā un teritorijā strādājošai PVA māsai tiek noteikts par 1800 teritorijas iedzīvotājiem. Par lielāku vai mazāku iedzīvotāju skaitu šis maksājums tiek proporcionāli izmainīts. Atkarībā no iedzīvotāju blīvuma aprūpējamā teritorijā, fiksētajam maksājumam tiek lietots darbības apstākļu izlīdzināšanas koeficients. Jāatzīmē, ka jauktā kapitācijas modeļa ietvaros strādājošās māsas saņem vairāk nekā vidēji māsas Latvijā.

Jūsu vēstulē minētais māsas atalgojums attiecas uz stacionāriem, kur medicīnas māsu pamatalga tiek aprēķināta dažādi, atkarībā no veselības aprūpes iestāžu uzņēmējdarbības formas. Taču visi aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz veselības aprūpes iestādei piešķirto budžeta līdzekļu apjomu. Līdz ar to gan veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa, gan medicīnas personāla atalgojums visbiežāk neatbilst reālajām izmaksām. Māsu atalgojums stacionāros patiešām ir nesamērīgi zems un neatbilstošs māsas veiktajam darbam — sniegt palīdzību slimniekam, uzņemties atbildību par cilvēku, tajā pašā laikā patstāvīgi rūpējoties par savas kvalifikācijas celšanu.

Labklājības ministrija jau ir informējusi valdību par finansiālo stāvokli veselības aprūpes jomā, tai skaitā arī par mediķu zemo atalgojumu. Pašreiz tiek gatavots iesniegšanai Ministru kabinetā ziņojums par situāciju medicīnas māsu profesijā.

Ar cieņu, —

2001. gada 16. februārī labklājības ministrs A.Požarnovs

Ministrs

K.Greiškalns

Uz jaut. Nr.106 — dok. Nr. 2792

Par bērnu tiesību pārkāpumiem Latvijas skolās

Izglītības un zinātnes ministra uzdevumā ir veikta visu 77 speciālo un vispārizglītojošo internātskolu apsekošana. Tās mērķis bija konstatēt reālo situāciju bērnu tiesību aizsardzībā. Par bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumiem informēti attiecīgo pašvaldību vadītāji, ierosinātas krimināllietas prokuratūrā, vairāku izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi ir disciplināri sodīti, arī atbrīvoti no amata. Ministrijas rīcībā ir informācija par bērnu tiesību pārkāpumiem sešās izglītības iestādēs. Kopējais izglītības iestāžu skaits šajā mācību gadā ir 1074.

Jautājumi par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli izskatīti starpministriju Bērnu tiesību aizsardzības komisijas sēdēs šā gada 10. un 31.janvārī, kā arī šā gada 7.februārī Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Pieņemti konkrēti lēmumi bērnu tiesību aizsardzības uzlabošanai. Ministrija gatavo grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas ļaus optimāli risināt bērnu tiesību aizsardzības jautājumus.

Aktuāla problēma ir narkotiku izplatība Latvijas sabiedrībā. Diemžēl šī problēma skar arī izglītības iestādes. Sākot ar 2001. gada 1.septembri, vispārizglītojošajās iestādēs tiks ieviesta programma "Atkarības profilakse" (no 1. līdz 12.klasei). Šā gada martā ministrija organizēs novadu konferences vispārizglītojošo izglītības iestāžu vadītājiem. Tajās viena no apspriežamajām tēmām būs cīņa pret narkotiku izplatību izglītības iestādēs. Konferencēs piedalīsies Latvijas Narkoloģijas centra Narkomānijas apkarošanas biroja speciālisti.

Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti ir tikušies ar vispārizglītojošo internātskolu direktoriem, noteikta internātskolu darbiniekiem nepieciešamā metodiskā palīdzība. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts bērna tiesību aizsardzības centru internātskolu pedagogiem tiks organizēti tālākizglītības kursi psiholoģijā, pedagoģijā un citos jautājumos.

Ministrija pastiprinās kontroli pār veselības, ētikas un civilzinību mācību priekšmetu mācīšanu atbilstoši noteiktajām prasībām.

Starpministriju darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistu vadībā ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība un veselības aizsardzība izglītības iestādēs".

Projektā noteiktas prasības izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu un drošības instrukciju izstrādei, paredzot gan nepiederošu personu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē, gan atbildību un rīcību psiholoģiskas un fiziskas vardarbības gadījumos.

Izglītības valsts inspekcija un Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs pastiprināti turpinās sekot bērnu tiesību jautājumu ievērošanai izglītības iestādēs.

2001. gada 14.februārī Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Ministrs

G.Bērziņš

Uz jaut. Nr. 107 — dok. Nr. 2842

Par Finansu ministrijas amatpersonu algām

Finansu ministrija izskatīja Saeimas deputātu jautājumu Nr. 107 par Centrālās statistikas pārvaldes datiem par darba samaksu.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ikmēneša apsekojuma datiem 2000. gada oktobrī strādājošo mēneša vidējā darba samaksa bija Ls 148,75, tai skaitā sabiedriskajā sektorā — Ls 157,41 un privātajā sektorā — 142,17. Jāatzīmē, ka sabiedrisko sektoru veido budžeta iestādes, kurās darba samaksa bija Ls 143,02, un uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kurās darba samaksa bija Ls 177,19.

Vēršam uzmanību, ka vidējā darba samaksa valstī veidojas no dažādās profesijās un amatos strādājošo darba samaksas. Centrālā statistikas pārvalde ir veikusi vienreizēju ikgadēju apsekojumu par strādājošo darba samaksu 2000. gada oktobrī noteiktās profesiju klasifikāciju grupās saskaņā ar Profesiju klasifikatoru. Šie dati parāda, ka privātajā sektorā augstāka darba samaksa, salīdzinot ar sabiedrisko sektoru, ir šādās profesiju pamatgrupās: 2. pamatgrupa — vecākie speciālisti (attiecīgi Ls 187,75 un Ls 185,16), 3. pamatgrupa — speciālisti (Ls 174,83 un Ls 149,38), 4. pamatgrupa — kalpotāji (Ls 126,99 un Ls 125,13), 6. pamatgrupa — kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki (Ls 102,19 un Ls 88,39) un 9. pamatgrupa — vienkāršās profesijas (Ls 91,79 un Ls 73,73).

Jāņem vērā arī datu dinamika pa gadiem un pa mēnešiem, kā arī pa darbības veidiem. Piemēram, 2000. gada oktobrī privātajā sektorā augstāka darba samaksa, salīdzinot ar sabiedrisko sektoru, bija šādos darbības veidos: pasts un sakari (attiecīgi Ls 252,60 un Ls 230,82), nekustamo īpašumu izmantošana, noma un komercdarbība (Ls 174,96 un Ls 153,44), izglītība (Ls 167,56 un Ls 132,32) un atpūta, kultūra, māksla un sports (Ls 133,68 un Ls 118,68). Salīdzinot datus pa darbības veidiem laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam, var secināt, ka tādos darbības veidos kā zvejniecībā, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē darba samaksai sabiedriskajā sektorā bija tendence samazināties, bet privātajā sektorā pieaugt.

Saskaņā ar iepriekš minēto nevajadzētu izdarīt vispārinātus secinājumus attiecībā uz darba samaksu privātajā un sabiedriskajā sektorā, izvērtējot tikai vienu vidējo rādītāju valstī. Objektīvākas informācijas iegūšanai jāizvērtē statistiskie dati par darba samaksu dažādos griezumos: pa profesiju klasifikāciju grupām saskaņā ar Profesiju klasifikatoru, pa darbības veidiem un laika periodiem.

2001. gada 21. februārī Finansu ministrs G.Bērziņš

Ministrs

A.Slakteris

Uz jaut.Nr.108 — dok. Nr.2840

Par a/s "Tukuma piens" slēgšanu

Zemkopības ministrija ir iepazinusies ar Jūsu 12.02.2001.gada jautājumu, reģistrācijas Nr.108, un paskaidro sekojošo.

1. Lēmumu par a/s "Tukuma piens" darbības pagaidu apturēšanu līdz visu apstākļu pilnīgai noskaidrošanai Valsts veterinārā dienesta (VVD) direktors V.Veldre pieņēma pēc konsultēšanās ar zemkopības ministru A.Slakteri šā gada 20. janvārī, kad arī tika parakstīts rīkojums par šī uzņēmuma darbības apturēšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Nacionālā vides veselības centra (NVVC) ziņojumu Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam, zemkopības un labklājības ministriem, kurā bija apgalvojums, ka masveida saslimšanu ar dizentēriju Iekšlietu ministrijas sardzes pulkā Jelgavā un Redzes invalīdu sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā iemesls ir a/s "Tukuma piens" produktu lietošana uzturā.

Lai gan šī ziņojuma faktoloģiskajā materiālā nebija tiešu pierādījumu šim apgalvojumam, ņemot vērā situācijas sabiedrisko bīstamību un iespējamo patērētāju veselības apdraudējuma risku, ja šis NVVC apgalvojums izrādītos pamatots, var uzskatīt, ka VVD direktora rīkojums par a/s "Tukuma piens" darbības apturēšanu bija situācijai adekvāts. Valsts veterinārā dienesta inspektori a/s "Tukuma piens" šā gada 11. janvārī konstatēja atsevišķus higiēnas normu pārkāpumus, tomēr tieši saistīt tos ar dizentērijas uzliesmojuma iemeslu — produkcijas iespējamo bakteriālo piesārņojumu — nevar, jo ne Valsts veterinārā dienesta, ne Nacionālā vides veselības centra veiktajos laboratoriskajos izmeklējumos dizentērijas izraisītājas — šigellas — netika atrastas. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas Latvijas Infektoloģijas centrā tika pārbaudīts, visu uzņēmuma ražošanā iesaistīto strādnieku veselības stāvoklis un tika konstatēts, ka vairāki strādājošie varētu būt izslimojuši dizentēriju (atbilstoši Latvijas Infektoloģijas centra paziņojumam paši strādnieki to varēja nezināt, jo šī slimība, iespējams, noritējusi subklīniskā formā, t.i., bez slimības simptomiem).

Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas Valsts veterinārais dienests operatīvi izveidoja abu uzraudzības dienestu ekspertu grupu krīzes situācijas novēršanai, kura detalizēti iepazinās gan ar aktuālo situāciju uzņēmumā, gan ar veikto izmeklējumu rezultātiem, kā arī noteica pasākumus, kas jāveic, lai a/s "Tukuma piens" varētu atjaunot darbību, pilnīgi nodrošinot produkcijas drošuma un nekaitīguma prasības.

Nedēļas laikā (no 21.—29. javārim) uzņēmumā tika veikti kompleksi pasākumi un visas komisijas norādes tika izpildītas. Valsts veterinārā dienesta speciālistu komisija, izvērtējot uzņēmuma atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī saņemot Tukuma Vides veselības centra informāciju par strādājošo veselības stāvokļa atbilstību un iespēju viņus nodarbināt ražošanā, nolēma ieteikt Valsts veterinārā dienesta direktoram V.Veldrem atļaut uzņēmumam atjaunot produkcijas ražošanu.

Pamatojoties uz iepriekš minētās komisijas lēmumu un uzņēmuma vadības iesniegumu par darbības atjaunošanu un garantijām, ka tiks ievērotas visas noteiktās prasības, Valsts veterinārā dienesta direktors V.Veldre šā gada 29.janvārī parakstīja atļauju a/s "Tukuma piens" atsākt produkcijas ražošanu.

2. Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 22.panta otrās sadaļas 4.apakšpunktu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli veicošajām institūcijām (konkrētajā gadījumā Valsts veterinārajam dienestam) ir tiesības apturēt pārtikas uzņēmuma darbību līdz apstākļu pilnīgai noskaidrošanai, ja radušās pamatotas aizdomas par tās kaitīgumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.

Pamatojoties uz iepriekš minēto likuma pantu, a/s "Tukuma piens" tika slēgta likumīgi.

2001. gada 21.februārī Zemkopības ministrs A.Slakteris

Kopsavilkums

2001. gada 22. februāra sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— "Grozījumi Lauksaimniecības likumā". (Reģ.nr.727) (dok.nr.2824) Balsojums: 59 par, 1 pret, 24 atturas.

— "Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"". (Reģ.nr.731) (dok.nr.2825) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā". (Reģ.nr.709) (dok.nr.2826) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījums "Likumā par ostām"". (Reģ.nr.714) (dok.nr.2368; nr.2791) Balsojums: 89 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījums Ārstniecības likumā". (Reģ.nr.754) (dok.nr.2590; nr.2823) Balsojums: 82 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums". (Reģ.nr.733) (dok.nr.2452; nr.2827; nr.2827A) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

1. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu:

— "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs". (Reģ.nr.798) (dok.nr.2694; nr.2832) Balsojums par steidzamību: 89 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 89 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās". (Reģ.nr.777) (dok.nr.2634; nr.2808) Balsojums: 59 par, 0 pret, 29 atturas.

— "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā". (Reģ.nr.773) (dok.nr.2630; nr.2809) Balsojums: 57 par, 0 pret, 24 atturas.

— "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā". (Reģ.nr.774) (dok.nr.2631; nr.2810) Balsojums: 58 par, 0 pret, 25 atturas.

— "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā". (Reģ.nr.775) (dok.nr.2632; nr.2811) Balsojums: 60 par, 0 pret, 26 atturas.

— "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā". (Reģ.nr.776) (dok.nr.2633; nr.2812) Balsojums: 58 par, 1 pret, 26 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". (Reģ.nr.807) (dok.nr.2741; nr.2813) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"". (Reģ.nr.808) (dok.nr.2742; nr.2814) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Sabiedrības integrācijas fonda likums". (Reģ.nr.740) (dok.nr.2513; nr.2820) Balsojums: 68 par, 5 pret, 15 atturas.

— "Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu". (Reģ.nr.785) (dok.nr.2640; nr.2833) Balsojums: 92 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem". (Reģ.nr.782) (dok.nr.2640; nr.2834) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". (Reģ.nr.817) (dok.nr.2793; nr.2793A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". (Reģ.nr.818) (dok.nr.2794; nr.2794A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". (Reģ.nr.819) (dok.nr.2795; nr.2795A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"". (Reģ.nr.820) (dok.nr.2796; nr.2796A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījums likumā "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"". (Reģ.nr.821) (dok.nr.2797; nr.2797A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"". (Reģ.nr.822) (dok.nr.2798; 2798A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". (Reģ.nr.823) (dok.nr.2799; nr.2799A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". (Reģ.nr.824) (dok.nr.2800; nr.2800A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"". (Reģ.nr.825) (dok.nr.2801; nr.2801A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". (Reģ.nr.826) (dok.nr.2802; nr.2802A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību"". (Reģ.nr.827) (dok.nr.2803; nr.2803A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"". (Reģ.nr.828) (dok.nr.2804; nr.2804A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"". (Reģ.nr.829) (dok.nr.2805; nr.2805A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"". (Reģ.nr.830) (dok.nr.2806; nr.2806A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"". (Reģ.nr.831) (dok.nr.2807; nr.2807A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.832) (dok.nr.2821; nr.2821A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā". (Reģ.nr.833) (dok.nr.2822; nr.2822A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— "Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu". (Reģ.nr.834) (dok.nr.2829; nr.2829A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi". (Reģ.nr.835) (dok.nr.2830; nr.2830A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". (Reģ.836) (dok.nr.2841) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

Pieņēma lēmumus:

— "Par Intas Korotjajevas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi". (dok.nr.2789) Balsojums: 76 par, 0 pret, 3 atturas.

— "Par Lidijas Pličas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi". (dok.nr.2790) Balsojums: 80 par, 1 pret, 3 atturas.

Nepieņēma lēmumu:

— "Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim". (dok.nr.2828) Balsojums: 30 par, 54 pret, 8 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu I.Burvja, V.Lauska, J.Čevera, P.Salkazanova un O.Zvejsalnieka jautājumu par A.Bērziņa interviju Latvijas Radio. (dok.nr.2760)

— Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra K.Greiškalna atbildi uz deputātu M.Lujāna, M.Bekasova, J.Sokolovska, J.Urbanoviča un J.Plinera jautājumu par izglītības un zinātnes ministra K.Greiškalna attieksmi pret Latvijas Republikas likumiem. (dok.nr.2771)

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu L.Bojāra, J.Čevera, P.Salkazanova, O.Zvejsalnieka un I.Burvja jautājumu par medicīnas māsu atalgojumu Latvijā. (dok.nr.2831)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu R.Paula, I.Ūdres, A.Bērziņa, V.Lauska un A.Barčas jautājumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" un "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" balsojumu izmaksām no valsts budžeta.

— Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra K.Greiškalna atbildi uz deputātu I.Burvja, L.Bojāra, J.Čevera, E.Baldzēna un V.Lauska jautājumu par bērnu tiesību pārkāpumiem Latvijas skolās. (dok.nr.2792)

— Saeima saņēma finansu ministra G.Bērziņa atbildi uz deputātu I.Burvja, P.Salkazanova, E.Baldzēna, O.Zvejsalnieka un J.Čevera jautājumu par Finansu ministrijas amatpersonu algām. (dok.nr.2842)

— Saeima saņēma zemkopības ministra A.Slaktera atbildi uz deputātu I.Burvja, E.Baldzēna, O.Zvejsalnieka, J.Čevera un J.Lejas jautājumu par a/s "Tukuma piens" slēgšanu. (dok.nr.2840)

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu A.Golubova, J.Sokolovska, J.Plinera, P.Maksimova un M.Mitrofanova jautājumu par finansiālo stāvokli Rīgas vadošajās slimnīcās.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 22. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš"): Šodien deputāti strādāja daudz un dikti, bet daudzo darba kārtībā iekļauto jautājumu vidū ir trīs lietas, par kurām gribētu runāt.

Viena no tām ir likumprojekts "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums", kuru Saeima pieņēma otrajā lasījumā. Tas tika izdarīts pēc tam, kad bija pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Apakškomisija un arī atbildīgā komisija ilgi un rūpīgi strādāja pie daudziem desmitiem priekšlikumu, kas bija iesniegti, lai uzlabotu šo likumu. Tagad likums ir veiksmīgi pavirzījies uz priekšu par nozīmīgu posmu un ir pamats domāt, ka Komerclikuma spēkā stāšanās tiks sakārtota un izveidota, lai cilvēkiem, uz kuriem tas attiecas, būtu ērti un izdevīgi. Deputāti gan komisijā, gan šodienas sēdē, apstiprinot šīs normas, vēlējās padarīt dzīvi ērtāku uzņēmējiem un uzņēmumu juristiem, kam jau tāpat pietiek dažādu sarežģījumu.

Otra lieta — izskatīšanai komisijās tika nodoti likumprojekti, kas saistīti ar Privatizācijas aģentūras likvidācijas procesu, tai skaitā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Tas nozīmē, ka valstī privatizācijas process atrodas noslēguma fāzē. Uzskatu, ka Privatizācijas aģentūras likvidācijas process ir vērtējams pozitīvi.

No valdības stabilitātes viedokļa gribu izteikt gandarījumu par to, ka šodien neizdevās destabilizēt valdību un neizdevās panākt ekonomikas ministra A.Kalvīša demisiju. Ir saprotama opozīcijas vēlme sarežģītajā privatizācijas procesā kritizēt, iztirzāt un meklēt esošas un neesošas pretrunas. Tomēr ir labi, ka valdība turpina strādāt šajā valstij tik ļoti nozīmīgajā laikā, kas saistās ar mums labvēlīgās valsts — Zviedrijas — prezidentūru Eiropas Savienībā. Mums ir iespēja turpināt normālu, saskaņotu un efektīvu darbu, lai slēgtu pēc iespējas vairāk Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu sadaļu.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien mēs patiešām ļoti rūpīgi izvērtējām ekonomikas ministra A.Kalvīša rīcību saistībā ar valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizāciju. Sociāldemokrāti divu stundu laikā pietiekami rūpīgi izanalizēja ekonomikas ministra likumdošanas ievērošanu un lēmumu sagatavošanu saistībā ar a/s "Latvijas kuģniecība" privatizāciju. Tika analizēts arī iepriekšējo ekonomikas ministru un valdības darbs, kā arī Privatizācijas aģentūras loma. Šodien mēs saņēmām arī konkrētu atbildi, ka valdību veidojošās partijas pašreizējo privatizācijas gaitu uzskata par tādu, kāda tā ir.

Sēdē tika pieņemts arī likums "Grozījumi Lauksaimniecības likumā". Tas nozīmē, ka subsīdijas no valsts budžeta lauksaimniekiem un zemniekiem ir 3% apjomā, ko izmantos zemnieki, rūpnieki un pārstrādātāji. Domāju, ka tas ir saskaņots arī ar Eiropas Savienības likumdošanu. Uzskatu, ka sabiedrisko organizāciju, kas pārstāv zemniekus un lauksaimniekus, un Zemkopības ministrijas dialogs ļauj cerēt, ka turpmāk politiski normāli un mierīgi varēs izvērtēt, kā labāk sadalīt šos 3% no valsts kopprodukta. Ceru, ka nākotnē mēs pieņemsim lēmumu un likumā būs rakstīts, ka dalīsim nevis 3%, bet gan 4%.

Šodien Saeima atlika likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" izskatīšanu 2.lasījumā. Iespējams, ka tas saistīts ar rīt notiekošo Latvijas Zemnieku federācijas kongresu. Šis jautājums ir svarīgs zemniekiem, jo tas noteiks izlietotās dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksas kārtību.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šonedēļ darbojusies galvenokārt lauksaimnieku zīmē. Jāsaka, ka likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" vakar ļoti rūpīgi tika apspriests frakcijās, un koalīcijas padomē tika pieņemts tēvzemiešu ierosinājums izslēgt šo jautājumu no dienas kārtības, jo normas, kas paredzēja akcīzes nodokļa atmaksas samazinājumu, bija pārāk nestabilas. Uzskatu, ka zemniekiem nekādā veidā šāda norma nebūtu pieņemama. Tāpēc, lai vēlreiz rūpīgi pārdomātu finansu ministra G.Bērziņa ierosinātos labojumus par akcīzes nodokļa normas samazināšanu, tēvzemieši ierosināja koalīcijai atcelt šī jautājuma izskatīšanu, kas arī tika izdarīts.

Viens no svarīgākajiem šodien pieņemtajiem likumiem ir "Grozījumi Lauksaimniecības likumā", kurā panākti daudzi kompromisi. Grozījumi Lauksaimniecības likumā vienmēr ir sarežģīti un tautsaimniecībai būtiski, jo tā ir nozare, kurā iespējams iegūt vismazākos ienākumus, ieguldot vislielāko darbu.

Tomēr grozījumi Lauksaimniecības likumā mani un arī frakciju pilnībā neapmierina. Būs jāuzklausa arī zemnieku un to organizāciju viedoklis, kas viņus pārstāv. Veiksmīgi tika atrisināts jautājums par Sadarbības padomes definīciju, bet ne tik veiksmīgi tika pieņemta redakcija, kas noteica valsts subsīdiju 3% apmērā sadali. Likumā ir zināmas nepilnības, tāpēc ceram uz zemkopības ministra A.Slaktera un Sadarbības padomes sekmīgu sadarbību, lai turpmāk subsīdijas netiktu dalītas arī pārstrādes uzņēmumiem, piena un gaļas kombinātiem, kuri tomēr ir mazliet labākā ekonomiskā situācijā.

Lielas debates izraisīja likumprojekts "Sabiedrības integrācijas fonda likums". Šajā jautājumā mūsu frakcijā nebija vienprātības, jo tika uzskatīts, ka šim likumam ir jāveido alternatīvs variants, ko varēja izdarīt atbildīgā komisija. Diemžēl koalīcijas padome par šādu variantu nevienojās. Tāpēc acīmredzot tika noteikts ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai šo sabiedrībai ļoti svarīgo jautājumu, kurš faktiski komisijām tika iesniegts nesakārtots, varētu rūpīgi apspriest ilgākā laikā.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija): Šodien bija patiešām ražīga diena, jo izskatīšanai komisijās tika nodoti likumprojekti, kas saistīti ar privatizācijas procesa nobeigumu — Privatizācijas aģentūras likvidāciju.

Otrs svarīgs jautājums — opozīcijas deputātu pieprasījums par ekonomikas ministra A.Kalvīša demisiju. Uzskatu, ka tas vairāk bija kā priekšvēlēšanu joks nekā pārdomāta rīcība.

Tagad par to, kas attiecas uz lauksaimniekiem. Arī mūsu frakcija atbalstīja priekšlikumu no darba kārtības izslēgt jautājumu par dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa kompensāciju zemniekiem, jo nebija atrunāts jautājums par PVN maksātājiem. Valdības sagatavotais projekts paredzēja akcīzes nodokļa atmaksu tiem zemniekiem, kuri reģistrējušies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas. Šādā gadījumā liela daļa zemnieku nesaņemtu šo akcīzes nodokļa kompensāciju. Tāpēc mēs uzskatām, ka jāsaglabā vecā kārtība, lai laukos akcīzes nodokli saņemtu tie zemnieki, kuri izmanto degvielu.

Šodien Saeimā pieņemtais likums "Grozījumi Lauksaimniecības likumā" jau darbojas, un tas labi sakārto ražotāju un pārstrādātāju attiecības. Mums ir viena nozare — lauksaimniecība, un ar to saistītie jautājumi jārisina kopīgiem spēkiem. Liela nozīme šeit ir Sadarbības padomei, kura piedalās likumu tekstu un normatīvo aktu izstrādē. Labs piemērs tam ir subsīdiju nolikuma izstrāde. Padome panāca arī to, ka ar pavēlēm no augšas nedrīkst veidot laukos organizācijas, kas pārstāv kāda intereses. Tāpēc uzskatām, ka Saeimas galvenā funkcija ir radīt lauku cilvēkiem normālus darba apstākļus.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija"): Viens no svarīgākajiem šodienas sēdes jautājumiem bija sociāldemokrātu pieprasījums par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim. Šis jautājums izraisīja saasinātu masu mediju uzmanību, jo process jau aizsākās ar valsts a/s "Latvijas kuģniecība" milzīgo privatizāciju un pēkšņo procesa slepenību. Un lielā daļā sabiedrības tas rada neuzticību — vai kaut kādā veidā netiek pārkāptas tās intereses.

Turpinās arī attiecību skaidrošana starp bijušo valsts pilnvarnieku E.Cepurnieku un organizāciju par atklātību "Delna". Kamēr nebeigsies a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas process, tikmēr arī cienījamais A.Kalvīša kungs laikam naktī mierīgi negulēs. Ceru, ka šis process beigsies normāli un Latvijas valsts iegūs sabiedrībai maksimāli izdevīgu peļņu, un arī kuģniecība kā nozare tiks saglabāta. Pilnīga skaidrība par šo procesu būs tikai 11.jūnijā, kad Latvijas valsts, iespējams, saņems lielo un sen gaidīto naudu par a/s "Latvijas kuģniecība" privatizāciju.

Viens no svarīgākajiem šodienas jautājumiem bija likumprojekta "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" pieņemšana 1.lasījumā. Tomēr arī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja A.Počas kundze piekrita, ka jāpaiet ilgam laikam, lai nopietni, iesaistot Ārlietu ministrijas un arī Eiropas ierēdņus, diskutētu par to, kā Eiropa redz, kā tā gribētu redzēt un arī kā Latvijas ekonomikai būtu lietderīgi pārveidot šīs ekonomiskās zonas, lai samazinātos ieņēmumu nodoklis vai arī būtu kādi citi atvieglojumi.

Latvija bieži vien Eiropas ierēdņu spiediena rezultātā kļūst ļoti nenopietna kā investīciju objekts, arī vietējiem uzņēmējiem, kuri mēģina uzticēties valstij, bet valsts tos kārtējo reizi mēģina piemānīt.

"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Satversmes tiesā iesniegusi vairākus pieteikumus. 13.martā uzzināsim rezultātus par tirdzniecību un būvceltniecību tirgos, jo Satversmes tiesa jau ir spriešanas procesā. Esam iesnieguši arī pieteikumu par superregulatora izveidi, ko ar lielām diskusijām Saeima pieņēma pagājušā gada beigās, un par pensiju likumu — par tā saukto pensiju sistēmas gradāciju un darba stāža neieskaitīšanu tiem cilvēkiem, kas strādājuši bijušās Padomju Savienības teritorijā un nav Latvijas pilsoņi — par pastāvīgo iedzīvotāju pensiju jautājumu.

Visi, protams, jūtam pašvaldību vēlēšanu tuvošanos, tāpēc jādomā, par ko balsot — tas ir jūsu nākotnes jautājums.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Šodien 11 no 19 likumprojektiem, kas tika nodoti izskatīšanai komisijās, attiecas uz Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Taču es un arī mūsu frakcija neatbalsta šīs aģentūras likvidāciju vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, pati valde uzstāsies kā aģentūras likvidators. Tātad — paši pūta, paši dega. Nesenā pagātnē Valsts kontroles pārstāvji jau atzina, ka netiks pienācīgi uzglabāti pirmdokumenti un būs ļoti grūti pārbaudīt privatizācijas rezultātus, gaitu un likumību. Arī Valsts ieņēmumu dienests vēl nav iepazinies ar Privatizācijas aģentūras veiktajiem un aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem. Domāju, ka varētu notikt šis gadījums — kad visi gali būs ūdenī. Varbūt šeit vajadzētu pieaicināt sabiedrības pārstāvjus? Es ieteiktu pieaicināt tautas vēlētos deputātus un, ja tie būtu opozīcijas deputāti, tad tas notiktu tā, kā tas notiek demokrātiskajā pasaulē. Pretējā gadījumā iznākums būs zināms, kā tas bija ar a/s "Latvijas kuģniecība" privatizāciju — būtisku likumpārkāpumu nav, bet īstenībā likumpārkāpumi kaut kādi ir. Turklāt Ministru kabinets jau nolēmis ziedot vismaz pusmiljonu latu, lai pati Privatizācijas aģentūras valde varētu likvidēt Privatizācijas aģentūru. Domāju, ka mums jau nebūtu par to pārāk jāuztraucas, jo Privatizācijas aģentūras vietā tiks veidota cita institūcija, kas pabeigs tās uzsākto darbu.

Šodien Saeimā deputāti sprieda arī par ārkārtīgi slikto un neprofesionālo šīs valdības izstrādāto likumprojektu "Sabiedrības integrācijas fonda likums", kurš regulēs sabiedrības integrāciju dažādos veidos un piesaistīs ārkārtīgi lielus ārvalstu donoru līdzekļus. Bet vispirms vajadzētu paskaitīt, ko tad mūsu valsts ziedos, lai šādu fondu izveidotu. Un te nu mēs atkal nonākam pie pilnvarniekiem, kuru alga, kā vakar lēma Ministru kabinets, ir apmēram 1300 latu mēnesī. Kopā vienā mēnesī tas būtu 6500 latu, gadā — 78 tūkstoši. Ja pieskaitām vēl sociālās iemaksas, tad kopā jau būs 99 840 tūkstoši latu. Domāju, ka naudas nepietiks, jo integrācijas fonda pieprasījums ir vismaz 120 000 latu. Pāri paliek tikai 20 000 latu algām padomei, valdei un komisijām. Tāpēc ārstiem un skolotājiem jārēķinās ar to, ka kādu daļu no viņu algām valdība acīmredzot atņems. Tā parasti notiek — ja kādam kaut kas pietrūkst, tad tikai ārstiem un skolotājiem.

Es ieteiktu visiem vēlētājiem palasīt priekšvēlēšanu programmas. Visas partijas runāja nevis par kāda mistiska fonda veidošanu, bet gan par integrāciju — līdzekļu izlietojumu izglītībai, kultūrai, sportam, invalīdu sportam, kā arī iestāžu un sabiedriskā transporta aprīkošanai ar iekārtām invalīdiem.

Saeimas preses dienests