Dānija izjūt Latviju. Latvija izjūt Dāniju. Abas — Eiropā

Vizītes otrajā dienā

Vakar, 19.martā, turpinājās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Dānijā. Dienas otrajā pusē Valsts prezidents ieradās tirdzniecības kamerā “Borsen”. Latvijas Valsts prezidentu sagaidīja Dānijas Tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Ove Andersens, piedalījās Dānijas Tirdzniecības kameras, Rūpniecības konfederācijas, Mazās un vidējās rūpniecības federācijas, Dānijas Lauksaimniecības padomes, Dānijas Baņķieru asociācijas un Kuģīpašnieku asociācijas pārstāvji. Latvijas Valsts prezidents tika iepazīstināts ar šo konfederāciju un asociāciju darbību, mērķiem un līdzšinējo sadarbību ar Latviju.

G.Ulmanis interesējās par lauksaimniecības subsidēšanas jautājumiem, Eiropas Savienības lomu uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī par šādu asociāciju un konfederāciju ietekmi uz valsts politisko dzīvi. Tikšanās beigās Valsts prezidents parakstījās viesu grāmatā un viņam tika uzdāvināta 1927.gada viesu grāmatas ieraksta kopija, kurā parakstījušies trīs Baltijas valstu vadītāji. Pēc tikšanās Tirdzniecības kamerā notika pieņemšana, kurā Valsts prezidents teica uzrunu (uzrunas teksts — 7.lpp.) .

Pulksten 16.15 pēc Dānijas laika tirdzniecības kamerā “Borsen” bija neoficiāla tikšanās ar nacionālās naftas un gāzes sabiedrības “Dong” pārstāvjiem, kurā piedalījās Valsts prezidents, ārlietu ministrs Valdis Birkavs un ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Pārrunāti sabiedrības pētījumi par iespējām izveidot vienotu gāzes tīklu ap Baltijas jūru, kas valstīm pie Baltijas jūras nodrošinātu pieeju dažādiem gāzes ieguves rajoniem, tā varētu būt alternatīva “Gazprom” piegādēm. Šajā projektā Latvijas līdzdalības daļa būtu Inčukalna un iespējamā nākotnē arī Dobeles apakšzemes dabiskās gāzes krātuve.

Valsts prezidents uzsvēra, ka ir vērts šo ideju apspriest tālāk, jo Latvija meklē enerģijas avotus papildus Krievijas piedāvātajiem, lai novērstu monopolstāvokli. Kā vienu no svarīgākajiem aspektiem šajā sarunā G.Ulmanis minēja to, ka nepieciešams izvērtēt, ko no šī projekta iegūst patērētāji, proti, cik tas ir izdevīgi Latvijas iedzīvotājiem.

Valsts prezidenta preses dienests,

Kopenhāgena — Rīga

Vizītes trešā diena

Paredzēts, ka pulksten deviņos no rīta (Latvijā — 10.00) Viņas Majestāte karaliene Margrēte II un Viņa Karaliskā Augstība princis konsorts Henriks Amalienborgas pilī atvadās no Gunta Ulmaņa un Ainas Ulmanes. Latvijas Valsts prezidents ar kundzi parakstīsies goda viesu grāmatā. Pēc atvadīšanās no karaliskās ģimenes Latvijas prezidents saskaņā ar karalienes kancelejas lorda kambarkunga biroja sastādīto programmu dosies uz dāņu pretošanās kustības varoņu piemiņas kapsētu “Mindelunden”, kur noliks vainagu pie dāņu virsnieka, trešās šķiras Lāčplēša ordeņa kavaliera Petera de Hemmera Gudmes kapa.

Dāņu nacionālās pretošanās kustības varonis Peters de Hemmers Gudme dzimis 1897. gada 28. septembrī Kopenhāgenā. 1919. gadā, neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas pirmajos mēnešos, jauneklis dāņu brīvprātīgo bataljona sastāvā ieradās Latvijā un piedalījās mūsu valsts brīvības cīņās. Dānijā joprojām lepojas ar šī bataljona misiju, uzsverot, ka tai bijusi arī liela morāla un psiholoģiska nozīme, nostiprinot latviešos apziņu par rietumvalstu atbalstu jaunajai valstij.

Par Latvijas brīvības cīņās parādīto varonību Peters de Hemmers Gudme apbalvots ar Lāčplēša ordeni. Viņam piešķirti arī augsti Igaunijas, Somijas, Polijas un cariskās Krievijas kara ordeņi.

Otrā pasaules kara laikā, kad Dāniju bija okupējusi hitleriskā Vācija, Peters de Hemmers Gudme aktīvi iesaistījās dāņu pretošanās kustībā. Pēc pagrīdes laikraksta redaktora aresta viņš arī pārņēma izdevuma vadību. 1944. gadā hitlerieši dāņu patriotu arestēja un nežēlīgi spīdzināja. Lai pārtrauktu necilvēcīgās mocības, Peters de Hemmers Gudme 1944. gada 30. novembrī izlēca pa gestapo ēkas piektā stāva logu un gāja bojā. Dāņu antifašists, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks Peters de Hemmers Gudme apglabāts “Mindelundenē”, pretošanās kustības varoņu kapsētā, kur šodien Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis godinās viņa piemiņu.

No kapsētas prezidents Ulmanis dosies uz Folketingu, kur viņu sagaidīs parlamenta spīkers, bijušais Dānijas ārlietu ministrs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Ufe Elemans-Jensens un citi Dānijas parlamenta locekļi. Guntis Ulmanis tiksies ar parlamenta prezidija locekļiem un Dānijas politisko partiju pārstāvjiem. Pēc tam notiks viņa politiskās sarunas ar Dānijas premjerministru Polu Nīrupu Rasmusenu un prezidenta preses konference.

Prezidenta kundze Aina Ulmane šajā laikā iepazīsies ar vēsturisko Kronborgas pili un “Luizianas” modernās mākslas muzeju.

Pēc svinīgajām pusdienām, ko Kristianborgas pilī par godu Latvijas Valsts prezidentam un Ainai Ulmanes kundzei rīkos Dānijas premjerministrs ar Loni Dubkjēras kundzi, prezidents Ulmanis ar kundzi dosies uz Kopenhāgenas teātri “Folketeater”, lai tiktos ar Kopenhāgenā dzīvojošajiem latviešiem. Četros pēcpusdienā pēc Dānijas laika (17.00 Latvijā ) Valsts prezidents Guntis Ulmanis izlidos no Kopenhāgenas uz Latviju.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pirms vizītes

Premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens

Pols Nīrups Rasmusens: —Vispirms es gribu teikt, ka patiešām priecājos redzēt Latvijas prezidentu Ulmani Kopenhāgenā. Varu teikt gan sava sekretariāta, gan visas savas valdības vārdā, ka būtībā šī ir Dānijas valdības prioritāte. Es priecājos, ka mums ar prezidentu Ulmani būs iespēja pārrunāt svarīgākās Baltijas jūras reģiona problēmas, kā arī, protams, Latvijas vietu NATO un Eiropas Savienības nākotnē, kā arī tās vietu Baltijas jūras reģionā.

Ar prieku varu teikt, ka šī man ir jau otrā iespēja tikties ar Latvijas Valsts prezidentu. Tāpēc varu teikt, ka priecājos uzņemt savā valstī arī labu draugu. Mēs ar prezidentu Ulmani, sekojot situācijas attīstībai mūsu reģionā, domājam ļoti līdzīgi, ļoti paralēli. Dānijas valdība ir nolēmusi darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Latvijas starptautiskās vēlmes un saistības. Es gribētu īpaši uzsvērt nozīmīgo sadarbību starp Baltijas jūras valstīm, kam nākotnē būs vēl lielāka nozīme. Neatkarīgi no tā, vai runa būs par enerģētikas vai, teiksim, dabas aizsardzības jautājumiem, vai par ārpolitiku, īpaši valstu drošības jomā — tie visi būs ļoti nozīmīgi risinājumi.

Un tagad es gribētu ļoti atklāti atbildēt uz jūsu jautājumiem, ja tādi būs. Lūdzu!

“Latvijas Vēstnesis”: — Ko, jūsuprāt, mēs varam sagaidīt no ASV prezidenta Klintona tikšanās ar Krievijas Federācijas prezidentu Jeļcinu Helsinkos?

Pols Nīrups Rasmusens: — Es ceru, ka šīs tikšanās iznākums būs konstruktīvs un pozitīvs un apmierinās mūs visus. Arī visas Baltijas jūras reģiona valstis.

“Latvijas Vēstnesis”: — Kurš no Latvijas diviem stratēģiskajiem mērķiem, jūsuprāt, ir vieglāks un kurš tālāks— iestāšanās Eiropas Savienībā vai iestāšanās NATO?

Pols Nīrups Rasmusens: — Es domāju, ka abiem šiem ceļiem — gan uz Eiropas Savienību, gan NATO — jābūt Latvijai pa spēkam. Mana un arī Dānijas valdības attieksme ir tāda, ka NATO paplašināšanai jākļūst par Latvijas iespēju. Gluži tāpat kā Eiropas Savienības paplašināšanai. Tas allaž ir bijis mans viedoklis, un tāds ir joprojām.

Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Dānijā norit Latvijas un visu Baltijas valstu drošības dominantes zīmē. Šī problēma tika plaši apspriesta arī vakar, Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam tiekoties ar Dānijas Karalistes aizsardzības ministru Hansu Hekerupu. Dānijas atbalsts mūsu valsts centieniem iespējami drīzāk iestāties Eiropas Savienībā un NATO dominēja arī dāņu politiķu viedokļos, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem Gunta Ulmaņa vizītes priekšvakarā. Dānijas aizsardzības ministrs Latvijas žurnālistiem teica:

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka mums ar Latviju kopš jūsu valstiskās neatkarības atgūšanas ir ļoti ciešas attiecības. Mēs esam visus šos gadus jo cieši sadarbojušies ar Latvijas aizsardzības ministriem. Mums Dānijā ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstis varētu būt drošas par savu neatkarību. Viens no ceļiem jūsu drošības nostiprināšanā ir — nodibināt iespējami ciešākas attiecības ar rietumu valstīm. Protams, tas vispirms darāms politiski un ekonomiski. Taču mana kompetence ir aizsardzība. Tāpēc es, protams, runāšu par to. Pašlaik Latvija un pārējās Baltijas valstis attīsta savus aizsardzības spēkus, un vienlaikus jūs arī attīstāt demokrātisku kontroles sistēmu pār saviem bruņotajiem spēkiem. Man bijusi iespēja daudzkārt apmeklēt jūsu valsti. Esmu bijis Latvijā vēl tad, kad tur atradās bijušās Padomju Savienības, tolaik jau Krievijas Federācijas, armija. Esmu bijis arī Ādažos — gan laikā, kad tur vēl atradās bijusī padomju armija, gan arī vēlāk, kad tur ir izvietots Baltijas bataljons. Bija ļoti patīkami redzēt šo vietu jaunā situācijā. Esmu redzējis arī jūsu karavīrus mācību laikā Dānijā, esmu latviešus vērojis arī starptautisko miera spēku sastāvā Bosnijā. Esmu par jūsu karavīriem guvis patiešām labu iespaidu. Viņi tur, Bosnijā, veic patiešām labu darbu.

Jūs droši vien man uzdosit jautājumus par Latvijas eventuālo iestāšanos NATO. Dānijas valdība atbalsta jūsu vēlmi iestāties šajā organizācijā. Dānija atbalsta arī domu, ka Baltijas valstis varētu būt starp pirmajām jaunajām NATO dalībvalstīm.

Aizsardzības ministrs Hanss Hekerups

Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Dānijā norit Latvijas un visu Baltijas valstu drošības dominantes zīmē. Šī problēma tika plaši apspriesta arī vakar, Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam tiekoties ar Dānijas Karalistes aizsardzības ministru Hansu Hekerupu. Dānijas atbalsts mūsu valsts centieniem iespējami drīzāk iestāties Eiropas Savienībā un NATO dominēja arī dāņu politiķu viedokļos, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem Gunta Ulmaņa vizītes priekšvakarā. Dānijas aizsardzības ministrs Latvijas žurnālistiem teica:

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka mums ar Latviju kopš jūsu valstiskās neatkarības atgūšanas ir ļoti ciešas attiecības. Mēs esam visus šos gadus jo cieši sadarbojušies ar Latvijas aizsardzības ministriem. Mums Dānijā ir ļoti svarīgi, lai Baltijas valstis varētu būt drošas par savu neatkarību. Viens no ceļiem jūsu drošības nostiprināšanā ir — nodibināt iespējami ciešākas attiecības ar rietumu valstīm. Protams, tas vispirms darāms politiski un ekonomiski. Taču mana kompetence ir aizsardzība. Tāpēc es, protams, runāšu par to. Pašlaik Latvija un pārējās Baltijas valstis attīsta savus aizsardzības spēkus, un vienlaikus jūs arī attīstāt demokrātisku kontroles sistēmu pār saviem bruņotajiem spēkiem. Man bijusi iespēja daudzkārt apmeklēt jūsu valsti. Esmu bijis Latvijā vēl tad, kad tur atradās bijušās Padomju Savienības, tolaik jau Krievijas Federācijas, armija. Esmu bijis arī Ādažos — gan laikā, kad tur vēl atradās bijusī padomju armija, gan arī vēlāk, kad tur ir izvietots Baltijas bataljons. Bija ļoti patīkami redzēt šo vietu jaunā situācijā. Esmu redzējis arī jūsu karavīrus mācību laikā Dānijā, esmu latviešus vērojis arī starptautisko miera spēku sastāvā Bosnijā. Esmu par jūsu karavīriem guvis patiešām labu iespaidu. Viņi tur, Bosnijā, veic patiešām labu darbu.

Jūs droši vien man uzdosit jautājumus par Latvijas eventuālo iestāšanos NATO. Dānijas valdība atbalsta jūsu vēlmi iestāties šajā organizācijā. Dānija atbalsta arī domu, ka Baltijas valstis varētu būt starp pirmajām jaunajām NATO dalībvalstīm.