diplomātija

Dānija izjūt Latviju. Latvija izjūt Dāniju. Abas — Eiropā

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis svinīgajās vakariņās par godu Viņas Majestātei Dānijas karalienei Margrētei II un Viņa Karaliskajai Augstībai princim konsortam Henrikam

Klampenborgā 1997.gada 19.martā:

Jūsu Majestāte!

Jūsu Karaliskā Augstība!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Pateicos par sirsnīgajām viesu dienām Jūsu skaistajā valstī. Latvijas tauta augstu novērtē šo godpilno ielūgumu. Tas paliks atmiņā katram. Tā draudzība un sapratne, kas nostiprinās starp mūsu tautām, ir droša ķīla mūsu valstu attiecību tālākai, pilnīgākai izaugsmei.

Draudzīgas savstarpējas vizītes veicina dialogu un vairo izpratni vienam par otru. Eleganti stalti bija Roskildē redzētie teiksmainie vikingu kuģi, kas savienojuši zemes un kontinentus. Sirsnīgā gaisotne, kas pavada šo vizīti, pilnībā atspoguļo Dānijas un Latvijas ciešās attiecības, norāda uz to stingro pamatu, kā arī uz tām labajām sadarbības perspektīvām, kas no dienas uz dienu paplašinās un padziļinās.

Gadsimtu gaitā mūsu tautām ir izveidojušies cieši politiskie, ekonomiskie un kultūras sakari. Vieni no pirmajiem kontaktiem veidojās līdz ar kristietības izplatīšanos. Šī gadsimta pirmajā pusē — Latvijas neatkarības gados — dāņu lauksaimnieku sasniegumi, līdzīgi kā Latvijā, bija darba tikuma rezultāts un labklājības pamats. Šodien viesojos lauku fermā un iepazinos ar to, kāda varēja būt arī Latvijas lauksaimniecība. Nav nemaz pārsteidzoši, ka lielās dāņu idejas gūst tik plašu izplatību Latvijā, atcerēsimies kaut vai unikālās demokrātiskās tautas augstskolas. Mūsu nākotne — bērni — sevi apliecina, darbojoties ar dziļi humāno un rosinošo “Lego”. Dānijas labklājības valsts ir ideāls, uz ko tiekties, kam līdzināties. Ir apbrīnojama Dānijas spēja uzņemt jauno, radīt jauno, vienmēr būt avangardā.

Laikmeti mainās, bet vispārcilvēciskais paliek. Dānija ir bijusi tā, kas atgādinājusi Eiropai par Baltiju, kas vienmēr bijusi starp pirmajām valstīm, kas palīdzējusi neatkarību atgūt un nostiprināt. Latvija tagad nostiprinās kā atvērta demokrātiska sabiedrība un ir uzticama Dānijas partnere nākotnes Eiropas veidošanā.

Latvijā dažādo kultūru ietekme ir bijusi auglīga un tuvinājusi daudzus cilvēkus vienotu mērķu un ideālu izpratnei. Mūsu tautas pieredze būt Eiropā ir veidojusies, savijoties reģiona kultūras pavedieniem, dabiskā ceļā kļuvusi par pamatu spējai un nepieciešamībai saistīties ar Eiropas likteni. Reģiona liktenis lielā mērā veidojas integrācijā. Integrācijā starp Baltijas valstīm līdz ar sakaru padziļināšanos ar radniecīgajām Ziemeļvalstīm un Baltijas jūras valstīm ar tālāko skatu uz nākotnes, jauno, integrēto Eiropu.

Jūsu Majestāte!

Jūsu karaliskā Augstība!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Mīļie draugi!

Pacelsim glāzes par Jums, Jūsu Majestāte, par viesmīlīgajiem saimniekiem, par Dānijas un Latvijas draudzību, par rītdienas Eiropu!

Skaal!

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Dānijas Tirdzniecības kameras pieņemšanā

Kopenhāgenā 1997.gada 19.martā pulksten 15.30:

Cienījamās dāmas un godājamie kungi!

Esmu priecīgs par iespēju šodien sveikt Dānijas uzņēmēju asociāciju vadītājus, Latvijas un Dānijas uzņēmējus, kas pārstāv kokapstrādes, informācijas tehnoloģiju un industriālās lauksaimniecības nozares. Un gribētu izteikt savu gandarījumu par iespēju savas vizītes ietvaros tikties ar Dānijas uzņēmējiem, kurus ieinteresējušas sadarbības iespējas ar Latviju.

Jau vakar, savā pirmajā vizītes dienā, es izjutu Dānijas politiķu izpratni un vēlmi sadarboties ar Latviju. Šodien, tiekoties ar Dānijas uzņēmēju organizāciju vadītājiem un redzot kuplo klātesošo skaitu, secinu, ka arī dāņu uzņēmējiem ir patiesa interese par Latviju.

Tikai pirms sešiem gadiem sākās Latvijas ekonomiskās reformas, kuru mērķis bija atjaunot padomju laikā deformētās saimnieciskās un īpašuma attiecības, atgriezties pasaules saimnieciskajā apritē. Šodien, lai gan mēs vēl pieskaitām sevi pie pārejas ekonomikas valstīm, varam droši teikt, ka pāreja uz tirgus ekonomiku, demokrātisku un tiesisku sabiedrību Latvijā jau ir notikusi. Tagad mūsu virziens ir plašāka iesaistīšanās pasaules un jo sevišķi Eiropas saimnieciskajā dzīvē. Uz to ir vērsta mūsu valsts politika, šajā virzienā darbojas mūsu uzņēmēji.

Mūsu galvaspilsēta Rīga pakāpeniski attīstās par Baltijas valstu ekonomisko metropoli. Rīgā un tās apkārtnē dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju, tā ir lielākā aglomerācija Baltijas valstīs. Liela daļa kravu tranzīta Austrumu un Rietumu virzienā, kā arī tiešie tirdzniecības darījumi starp Baltijas valstīm un Dāniju notiek caur Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu. Latvijas banku sistēmas pakalpojumi, nacionālās valūtas stabilitāte un citi priekšnoteikumi ir veicinājuši Rīgas izaugsmi par komerciālu centru Baltijā.

Nākotnē vienotā Eiropā ekonomisko attiecību loģisks turpinājums būs ekonomisku makroveidojumu — reģionu ekonomisko centru — rašanās. Baltijas jūras dienvidrietumos par tādu kļūt visas izredzes ir Kopenhāgenai. Mēs pretendējam izveidot tādu pašu centru Baltijas jūras austrumu krastā — Rīgu. Šāda izveide kļūs neiespējama bez sekmīgas sadarbības ar kaimiņvalstīm, ar kurām mūs vieno Baltijas jūra, jo īpaši, protams, ar Dāniju.

Tādēļ ir patīkami, ka šodien šajās telpās notikušais seminārs šogad nav pirmais pasākums, kur dāņu uzņēmēji guva iespēju uzzināt par iespējām sadarboties ar Latviju. 30.janvārī šajās pašās telpās notika Latvijas transporta sistēmas veicināšanas seminārs, kura dalībnieki visaugstākajā līmenī varēja uzklausīt informāciju par Latvijas transporta sistēmas pakalpojumiem un attīstības perspektīvām. Klausītāji tika iepazīstināti ar priekšrocībām kravu pārvadājumu izmaksās un ātrumā, kādas piedāvā Latvijas ostas, cauruļtransports, dzelzceļš, autoceļi un lidostas.

Šodienas seminārā ir harmoniski pārstāvētas nozares, kas veido Latvijas un Dānijas sadarbības kodolu. Ir ņemtas vērā abu valstu ekonomiskās intereses. Tiek atspoguļota abu tautu tiekšanās, saglabājot piesaisti zemei un zemkopībai, veidot augti tehnoloģisku industriālu sabiedrību.

Latvija redz savu sadarbību ar Dāniju augsti intensīvu dāņu tehnoloģiju piesaistīšanā Latvijas pārtikas rūpniecībā, informācijas aprites attīstībā ar tai atbilstošām darbības programmām, sadarbības paplašināšanā ar Dānijas uzņēmējiem, lai nodrošinātu kokapstrādes izstrādājumu kvalitātes tālākus uzlabojumus un pārdomātāku mārketinga stratēģiju.

Uzskatu, ka mūsu valstu sekmīga ekonomiskā sadarbība ļaus Latvijai spert vēl vienu būtisku soli uz integrāciju Eiropas ekonomiskajā sistēmā, veicinot Latvijas saimnieciskās sistēmas un, protams, arī tās ārvalstu partneru ekonomisko attīstību.

Atļaujiet vēlreiz pateikties šī nama saimniekiem par tikšanos un sniegto palīdzību semināra organizēšanā. Paldies par uzmanību!

Premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens

Turpinājums

no 1.lpp.

Runājot par NATO: pirmais — ja mēs redzēsim, ka Latvija eventuāli, es atkārtoju — eventuāli, neiekļūst pirmajā NATO paplašināšanas vilnī, tad mēs atkal un atkal uzsvērsim, ka tāds nedrīkst būt arī pēdējais paplašināšanas vilnis. Ka pēc tam jānāk vēl citiem NATO paplašināšanas viļņiem. Otrais — tādējādi atbilde NATO kandidātvalstīm nedrīkst būt “Nē!”. Atbildei šādā gadījumā ir jābūt “ Vēl nē!” Valstis, kas neiekļūs NATO paplašināšanas pirmajā kārtā, nedrīkst palikt vakuumā. Mums jādara viss iespējamais, lai padziļinātu “Partnerattiecību mieram” koncepciju daudz plašāk, nekā tas ir darīts līdz šim. Principā es varu viegli paredzēt, ka tas ietvertu gandrīz visas Ziemeļatlantijas līguma aktivitātes. Pēc manām domām, Latvija varētu veiksmīgi piedalīties visās šajās aktivitātēs. Cik es zinu, manas valdības aizsardzības ministram ir laba sadarbība ar Latvijas valdību. Mēs patiešām vēlamies šo sadarbību attīstīt.

Mēs ieiejam pavisam jaunā valstu attiecību laikmetā. Kas attiecas uz Eiropas Savienību , es domāju, ka Latvijai arī šeit ir plašas iespējas. Bet arī daudz darāmā. Protams, Latvijai ir laba nākotne Eiropas Savienībā. Taču šī nākotne ir sasniedzama vienīgi ar smagu darbu. Katrā ziņā mūsu pamatpozīcija ir tāda, ka pret Latviju jāizturas gluži tāpat kā pret citām kandidātvalstīm. Mēs esam pret to, ka kaut viena kandidātvalsts varētu tikt izslēgta no NATO un Eiropas Savienības paplašināšanas procesa politisku iemeslu dēļ. Mēs jau no paša sākuma, respektīvi, no 1993. gada vasaras, kad es pats prezidēju un mēs apspriedām Eiropas Savienības paplašināšanas procesa kritērijus, esam atbalstījuši un joprojām atbalstām viedokli, ka paplašināšanai jābūt balstītai uz objektīviem ekonomiskajiem un politiskajiem kritērijiem. Kā zināms, Eiropas Komisija drīzumā iesniegs ziņojumu par visu kandidātvalstu evolūciju, kas sakņojas jau minētajos objektīvajos kritērijos. Pēc tam mēs sāksim sarunas par paplašināšanu tas būs sešus mēnešus pēc starpvaldību konferences beigām.

“ Latvijas Vestnesis ”: ——Kā jūs vērtējat mūsu valstu attiecības?

Pols Nīrups Rasmusens: — Es uzskatu, ka mūsu divpusējās attiecības ir teicamas. Spriežot pēc tā, kā Latvija ir attīstījusies šajos dažos gados, Latvijas ekonomikai ir laba nākotne. Mēs esam gatavi palīdzēt jūsu valstij arī turpmāk, īpaši likumdošanas sakārtošanā atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Mēs esam gatavi līdzēt jums ar savu pieredzi—Dānija taču ir ES dalībvalsts jau vairāk nekā 24 gadus. Un mēs esam gatavi visnotaļ sekmēt jūsu virzību uz šo organizāciju. Protams, atbilstoši Latvijas pašas suverēnam lēmumam. Mūsu privātās firmas ir investējušas Latvijas ekonomikā diezgan lielas summas. Bez šaubām, ir arī problēmas. Viena no galvenajām ir investīciju garantijas.

“Latvijas Vēstnesis”: — Cik spēcīgi jūs Dānijā izjūtat jauno kriminalitātes vilni, kas pēc PSRS sabrukšanas pāršļācis daudzas valstis?

Pols Nīrups Rasmusens: —Jā, arī mēs to jūtam. Starptautiskās noziedzības pieaugums ir ļoti nopietna problēma mums visiem. Būtībā noziedzības apjomi pieaug no dienas dienā. Tas liek mums labāk sadarboties šīs tendences novēršanā. Sadarboties starp valdībām, starp attiecīgiem dienestiem. Citādi mēs varam izrādīties pārāk vāji strauji pieaugošās kriminalitātes priekšā. Tādēļ es ļoti priecājos par to, ka mēs Baltijas jūras valstu padomes sēdē Visbijā, Gotlandē, nolēmām izveidot kopīgu cīņas programmu. Es zinu, ka Latvija ļoti aktīvi un nopietni strādā šajā jomā. Es tiešām ceru, ka mūsu sadarbība dos labus rezultātus. Tas ir arī ļoti svarīgs jautājums, kas risināms Eiropas Savienībā. Varu jums teikt, ka starpvaldību konferencē, kas pašlaik notiek, cīņa pret starptautisko noziedzību ir ļoti, ļoti svarīga. Es ceru, ka mēs pret šo parādību vērsīsimies efektīvi. Konkrēti, ar konkrētu un efektīvu starptautiskās sadarbības programmu.

Es jums arī gribu teikt, ka ceru ar jums tikties septembrī Rīgā, Baltijas jūras valstu padomes samitā. Uzskatu, ka tas būs ļoti svarīgs un pat vēsturisks notikums, kas apliecinās, ka Rīga un Latvija ir iekļāvušās mūsu kopīgajā Baltijas jūras valstu ģimenē.

Aizsardzības ministrs Hanss Hekerups

Turpinājums

no 1.lpp.

Un, ja gadījumā kāda iemesla dēļ Latvija tomēr netiktu uzņemta pirmajā kārtā, mēs tajā pašā laikā strādājam pie palīdzības pasākumu paketes ilgākam laikam, lai palīdzētu tām valstīm, kas netiks uzņemtas NATO paplašināšanas pirmajā kārtā. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi šīm valstīm ļaut sajust, ka tās nav aizmirstas, nav atstātas malā. Svarīgi ir ļaut arī tām tuvināties NATO, sniedzot aizvien lielākas drošības garantijas. NATO paplašināšanas kārtība vēl nav izlemta, uz šiem lēmumiem vēl jāgaida.

“Latvijas Vēstnesis”: — Kādi varētu būt galvenie kritēriji jaunu dalībvalstu uzņemšanai NATO — bruņoto spēku kvalitatīvie vai kvantitatīvie parametri? Bet NATO dalībvalsts ir arī mazā Islande, kam vispār nav savas armijas.

Hanss Hekerups: — Es domāju, ka tas būs politisks lēmums. Taču būs, protams, arī virkne dažādu kritēriju, lai nonāktu līdz galīgajam lēmumam. Es domāju, pirmkārt vērā tiks ņemts, vai attiecīgajā valstī ir demokrātiska iekārta, vai tajā tiek godātas tās pašas vispārcilvēciskās vērtības, kas citās NATO valstīs, valsts konsekvence tirgus ekonomikā un tā tālāk. Es patiešām domāju, ka izšķirošais nebūs tik, daudz militāro kvalitāšu līmenis, cik vispārējā politiskā sistēma valstī. Protams, mums pašiem NATO iekšienē arī ir jāizlemj, kā pārveidojama šī organizācija, lai tajā varētu uzņemt jaunas dalībvalstis. Citiem vārdiem, ir jānotiek pārmaiņām NATO kandidātvalstīs, bet pārmaiņas ir sagaidāmas arī pašā NATO. Taču es atkārtoju: Dānija vēlētos Baltijas valstis redzēt starp pirmajām jaunajām dalībvalstīm. Taču, kā jau jūs zināt, NATO pašreizējo dalībvalstu attieksmē pret šo jautājumu ir dažādas nianses. Tomēr mēs NATO allaž esam pasvītrojuši, ka šajā organizācijā jautājumus izlemjam pēc konsensa principa. Taču pirms NATO dalībvalstu sammita nav domājams šādu konsensu sasniegt. Mums pašiem NATO ir jāizveido sava jaunā NATO identitāte, jāatrod kompromiss, piemēram, starp ASV pieeju un Francijas pieeju.

“Latvijas Vēstnesis”: — Vai, jūsuprāt, būtu vēlams uzņemt NATO visas trīs Baltijas valstis vienlaikus vai atsevišķi?

Hanss Hekerups: — Mēs katrā ziņā gribētu redzēt visas trīs Baltijas valstis vienlaikus gan NATO, gan arī Eiropas Savienībā. Tas būtu, mūsuprāt, visvēlamākais modelis. Taču, ja kādai no Baltijas valstīm rastos iespēja iestāties NATO vai Eiropas Savienībā agrāk par citām, mēs nekādā ziņā nebūtu pret to.

“Latvijas Vēstnesis”: — Vai šādā gadījumā valsts, kura tiktu uzņemta pirmā, varētu sekmēt pārējo Baltijas valstu ātrāku uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā?

Hanss Hekerups: — Es domāju — jā. Tomēr mēs gribētu redzēt visas trīs Baltijas valstis kopā. Mēs arī strādājam pie palīdzības programmām visām trim Baltijas valstīm. Arī palīdzot jums izveidot Baltijas bataljonu, mūsu mērķis bija tuvināt trīs Baltijas valstis, un šo attieksmi mēs turpinām. Es domāju, tas ir ļoti svarīgi. Tas ir pats labākais modelis Baltijas valstu drošības nostiprināšanai. Es arī ļoti augstu vērtēju jūsu karavīru piedalīšanos starptautiskajos miera spēkos Bosnijā.

“Latvijas Vēstnesis”: — Ko jūs domājat par Krievijas protestiem pret NATO paplašināšanu, īpaši pret Baltijas valstu uzņemšanu šajā organizācijā?

Hanss Hekerups: — Man bija iespēja pirms trim nedēļām apmeklēt Krieviju un tikties ar Ārlietu ministrijas, Valsts domes un Drošības padomes locekļiem. Arī ar ģenerālštāba cilvēkiem. Viņi visi man sākumā teica, ka ir pret NATO paplašināšanu. Bet, kad es ar viņiem parunāju vairāk, iedziļinoties niansēs, viņi teica, ka tas nav viņu personiskais viedoklis — ka jaunu dalībvalstu uzņemšana NATO varētu apdraudēt Krieviju. Tad man, protams, radās jauns jautājums: kāpēc gan jūs publiski nepaužat savu viedokli? Uz šo jautājumu viņiem bija grūti atbildēt. Viņi vienkārši deklarēja, ka tāds ir publiskais viedoklis un ka viņiem jāatspoguļo šis viedoklis. Es uzskatu, ka jaunu dalībvalstu uzņemšana NATO nekādā ziņā neapdraudēs Krieviju. NATO ir aizsardzības alianse.

Taču gaidāmajā sammitā par NATO nākotnes izlemšanu mēs centīsimies līdzsvarot savu pieeju NATO paplašināšanai, ņemot vērā arī Krievijas bažīgo attieksmi. Acīmredzot, te jābūt lēmumu paketei. Vispirms — jaunās NATO dalībvalstis, tātad valstis, kas vēlas tikt uzņemtas NATO, bet netiks uzņemtas starp pirmajām jaunajām dalībvalstīm. Tad valstis, kuras pagaidām negrib iestāties NATO, bet gribētu tai tuvināties, kā Zviedrija, Somija, Austrija, Ukraina, Krievija, Baltkrievija.

“Latvijas Vēstnesis”: — Vai jūs esat apmierināts ar Dānijas aizsardzības spēku pašreizējo līmeni? Vai Dānijas valsts budžetā aizsardzības spēkiem paredzēti pietiekami līdzekļi?

Hanss Hekerups: — Es būtu slikts ministrs, ja teiktu, ka līdzekļu ir pietiekami. Taču mūsu aizsardzības spēki tomēr, jāteic, ir labā stāvoklī, mēs tos arī pašlaik pārstrukturējam. Tā mēs esam tagad izveidojuši ātrās reaģēšanas brigādi ar 400 vīriem, kurus mēs varam ātri nosūtīt uz Bosniju un citiem karstajiem planētas punktiem starptautisko miera spēku sastāvā. Dānija jau ļoti ātri pārgāja no pilnīgas mobilizācijas uz kompaktiem mobilajiem spēkiem. Taču pie mums joprojām pastāv arī mobilizācija. Draudu gadījumā mēs varam ātri mobilizēt 15 tūkstošus karavīru. Valsts budžetā aizsardzības vajadzībām ir paredzēti 1,7 procenti. Salīdzinot ar citām NATO valstīm, mēs esam zem vidējā līmeņa attiecībā pret nacionālo ienākumu. Bet pēc iedzīvotāju skaita mēs šajā jomā esam krietni virs vidējā līmeņa. Jo mūsu valstī ir visai liels nacionālais produkts.

Mūsu valstī jau 50. gados tika nolemts, ka Dānijas teritorijā nebūs ārvalstu karabāzu un kodolieroču, un šis princips arī tiek negrozāmi ievērots. Protams, Dānijā ir sagatavotas lidostas, kur krīzes situācijās mēs varam nekavējoties uzņemt ārvalstu palīdzību. Neitrālai valstij savas aizsardzības nodrošināšanai jāizlieto daudz vairāk līdzekļu nekā NATO dalībvalstij. Piemēram, Zviedrija, būdama neitrāla valsts, savai aizsardzībai izlieto daudz vairāk līdzekļu nekā Dānija, kas ir NATO dalībvalsts.

Mēs ārkārtīgi lielu nozīmi piešķiram savas valsts drošības jautājumiem. Dānija arī bija okupēta, piecus gadus mūs bija okupējusi Vācija. Pēc Otrā pasaules kara mēs nolēmām veidot savu drošības politiku tā, lai tas nekad vairs neatkārtotos. Kad mūsu valstij radās iespēja iestāties Ziemeļatlantijas aliansē, šo iespēju nekavējoties izmantojām. Mūsu valsts ir viena no NATO dibinātājām, NATO locekle no pašas pirmās dienas. Es domāju, mēs nebūtu varējuši pastāvēt kā neatkarīga valsts bez NATO drošības garantijām. Ja Padomju Savienība vai Varšavas pakta valstis būtu mēģinājušas ieņemt Dāniju, mēs paši sevi nebūtu spējuši aizsargāt. Mūsu aizsardzības spējas noteica mūsu atrašanās NATO blokā.

Tagad Dānijai vairs nav šādu draudu. Padomju Savienība, Varšavas pakts un komunistiskā sistēma ir palikušas pagātnē. Eiropas ģeogrāfija ir mainījusies. Zuduši vairāki draudu avoti Dānijai. Vācija tagad ir vienota. Ir mainījusies Polija — tā ir mūsu valsts cieša partnere, kas drīz varētu kļūt par NATO valsti. Un arī Baltijas valstis tagad ir starp mūsu labākajiem draugiem. Taču neviens nevar pateikt, kas notiks pasaulē piecu, desmit vai piecpadsmit gadu laikā. Un neviens nevar teikt, ka vairs mums šādas drošības garantijas nav vajadzīgas. Tāpēc es nekad neuzņemtos noliegt spēcīgu drošības garantiju nepieciešamību jaunajām demokrātiskajām valstīm Centrālajā un Austrumeiropā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Tipiskā dāņu piensaimniecībā

Viens no interesantākajiem objektiem prezidenta valsts vizītes programmā Dānijā būs Krējerupsgordes piensaimniecība — tāda bija Latvijas žurnālistu grupas vienprātīga prognoze, dažas dienas pirms Gunta Ulmaņa izbraucot programmā paredzētās vietas.

Krējerupsgorde, kur kopj 150 cūkas un 160 govis, ir tipiska Dānijas lauku saimniecība. Ne no mazākajām, bet arī ne pati lielākā. Vidējais izslaukums no visām 160 govīm kopā — 2600 litru dienā. Krējerupsgordē netiek domāts par ārēju spožumu. Bruģētais pagalms starp dzīvojamo māju, kūti un traktoru novietni ir tīrs kā allaž, taču nelikās, ka augstajam Latvijas viesim par godu kāds to grasītos ar baltām smiltīm kaisīt vai puķēm nobārstīt. Ienācējus pagalmā riedams, bet asti draudzīgi luncinādamns, sagaida milzīgs sanbernārs. Tad viesus uzņemt nāk ārā pats saimnieks Frēde Jensens — vīrs jau gados, saimniecību mantojis no sava tēva. Apsveicinājies ar žurnālistiem, saimnieks aicina arī savus latviešu praktikantus — viņi jau visu tikpat labi te pārzinot, lai nu stāstot tautiešiem.

Kristīne Zelce no Latvijas Lauksaimniecības universitātes 3. kursa Krējerupsgordē strādā jau otro reizi. Saimnieks ar izdarīgo un allaž omulīgo latvieti ir apmierināts. Savukārt Kristīnei patīkot, ka te var apgūt jaunus darba paņēmienus, kā arī izdomāt un izmēģināt pašai savus risinājumus. Pēteris Bebris ir Kokneses jaunsaimnieks — viņam dāņu pieredze lieti noderēšot savā saimniecībā, tāpat Jurim Krilovam no Rīgas Tehniskās universitātes. Protams, visiem jaunajiem cilvēkiem būtiska ir arī Krējerupsgordē nopelnītā nauda: pēc līguma viņiem pienākas 5,5 tūkstoši kronu mēnesī, taču, kad atvilkti nodokļi (dāņi paši žēlojas, ka nodokļos aizejot bezmaz puse no algas), paliek trīs tūkstoši kronu — gandrīz 300 latu. Liekas, tieši šī peļņa ir galvenais stimuls ceturtajam ārzemniekam — lietuviešu laukstrādniekam Nērjum Kazakēvičam, viņš jau vairākus gadus strādājis Zviedrijā, tagad sadomājis pamēģināt Dānijā.

Plašā kūts iekārtota maksimāli vienkārši. Uzkāpuši pa koka kāpnēm bēniņu līmenī, nokļūstam uz gājēju tiltiņa. No augšas jo labi pārskatāms viss ragaiņu pulks. Esam pārsteigti, ka govis nebūt nav vienā krāsā. Pēteris skaidro, ka dāņi vairs nepievēršot šķirnes aspektam īpašu vērību — par galveno kritēriju tiekot uzskatīts izslaukums. Esam arī pārsteigti, dzirdot, ka govis kūtī pavada augas dienas arī vasarā — ganībās netiek laistas vispār. Tā iznākot lētāk. Ja govīm vasarā ienesot no āra svaigi nopļautu zāli, viņas šo ēdienu smādējot... Kūtī govīm ir liela rīcības brīvība — ragaines var diezgan plaši izstaigāties pa novietni. Spēkbarības padeve pilnībā mehanizēta, taču ēdamā visiem lopiņiem ir atliku likām. Žurnālistu uzmanību saista maizes klaipiņu un mīkstu bulciņu kaudze kūts kaktā. Izrādās, tā ir veikalos par lētu maksu pirktā “vecā” (vakardienas) maize. Protams, govis priekšroku dod mīkstajām kviešu bulciņām. Īpaši nadzīga ir raibā Petra, kas tā nosaukta par godu savam draugam Pēterim no Latvijas.

Frēde Jensens, savu saimniecību lepni izrādot, vedina mūs skatīties viņa pašu lielāko lepnumu — milzīgus betona vircas rezervuārus ar jaudīgu pārsūknēšanas iekārtu, kas ļauj organisko mēslojumu, pārvietojot no vienas krātuves otrā, padarīt īpaši efektīvu. Latviešu praktikanti pukojas, ka pie mums šim mēslojuma veidam joprojām tiekot piešķirta daudz mazāka nozīme, valdot tendence dot priekšroku daudz dārgākajām ķīmikālijām.

Kad izrādīta saimniecība, Frēde Jensens aicina viesus istabā uz kafijas tasi. Uz mājas lieveņa savirknējas kurpju kaudze. Grīdas istabā mirdzēt mirdz. Tāpat kā veco dēļa galdu spodrās virsmas. Viesistabā greznojas superdārgs dāņu ražojuma tālrādis ar milzu ekrānu, bet caur stikloto sienu skatienam paveras skaista Dānijas lauku ainava. Ik stūrītis šajā mājā stāsta par senām tradīcijām, omulību un pārticību. Bet pie sienas starp gleznām skaistā rāmī greznojas liela krāsu fotogrāfija — Krējerupsgordes panorāma no putna lidojuma. Greznā māja šajā attēlā stāv nomaļus. Centrā ir plašā kūts un gigantiskie vircas rezervuāri - Krējerupsgordes pārticības avots.

Kad kafija gana dzerta un kliņģeris ēsts, Frēde Jensens vedina Kristīni parādīt arī savu istabiņu, un uzrunātā, nedaudz pagražojusies, ved mūs uz otro stāvu. Šeit, nelielā, glītā istabiņā — tāda ir katram Latvijas praktikantam — Kristīne rāda savu lielāko lepnumu — Tilžas novada tautastērpu, ko mājās vilkusi mugurā, kad korī dziedājusi. Tagad, prezidentu Ulmani gaidot, Kristīne to izprasījusi no mājām. Tā — Tilžas tautastērpā — Kristīne Zelce līdzās Frēdem Jensenam ar kundzi Grētu sveica Latvijas Valsts prezidentu Krējerupsgordes piensaimniecībā. Tipiskā Dānijas lauku saimniecībā.

Praktikanti no Latvijas Pēteris Bebris, Juris Krilovs, “Krējerupsgordes” saimnieks Frēde Jensens un Kristīne Zelce — LLU 3. kursa studente

Vakar Latvijas Valsts prezidents iepazinās ar šo saimniecību un vēlāk pie tējas tases apmainījās domām ar tās īpašniekiem. Paužot pateicību par sirsnīgo uzņemšanu, Guntis Ulmanis teica: “Mani apbūra šī skaistā māja, zemnieciskā pārliecība, jo te es saskatīju daudz līdzību ar Latviju — to Latviju, kuras attīstību pārtrauca 50 gadus ilgs okupācijas posms. Latvijā zemniekiem ir atdota zeme, bet mēs vēlamies zemniekiem dot arī iespēju strādāt, nopelnīt un stiprināt savu valsti.” Valsts prezidents izteica lielu pateicību Dānijai — no zemnieku sētas līdz valdības līmenim, kura ar saviem līdzekļiem un labo gribu palīdz Latvijai attīstīt lauksaimniecību.

Valsts prezidenta preses dienests un Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors