informācija

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību". Par aizvadīto, 1996.gadu

Turpinājums.

Sākums 5/6., 7/8., 9/11., 22.,

42/43., 44/45., 51., 54/55., 60.,

66/67., 69/70., 72., 76. numurā

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Privatizācija

5.1.1. Valsts uzņēmumu privatizācija

Lai nodrošinātu Valdības deklarācijas nostādni par privatizācijas procesa paātrināšanu, 1996. gada 16. jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus nr. 265 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju". Privatizācijas aģentūra vai Zemkopības ministrija attiecībā uz privatizējamiem valsts īpašuma objektiem saskaņā ar likumu "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" var kapitalizēt apgrozījuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, peļņas nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatparādu, akcīzes nodokļa pamatparādu un sociālā nodokļa pamatparādu, ja tas izveidojies līdz 1996.gada 1.janvārim. Līdz š.g. 1. novembrim Privatizācijas aģentūra bija pieņēmusi lēmumu par 12 satūtsabiedrību parādu kapitalizāciju.

5.1.2. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

Pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas procesā no likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" spēkā stāšanās brīža līdz 1996.gada 1. novembrim Ekonomikas ministrijai iesniegti un izskatīti 275 privatizācijas projekti, ar ekonomikas ministra rīkojumu apturēti 6.

5.3.tabula

Maksāšanas līdzekļu pielietojums

Akceptētajos privatizācijas projektos noteiktas šādas privatizācijas metodes:

- pārdošanas metode - 265 objektiem (skat.5.3. tabulu);

- ieguldīšanas metode - 1 objektam;

- pabeigta privatizācija, pielietojot nomu ar izpirkumu - 3 objektiem.

Tabulā atspoguļotie dati liecina, ka pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā joprojām dominē pārdošana uz nomaksu. Mazāks īpatsvars ir pārdošanai izsolē vai pārdošanai ar tūlītēju samaksu.

Kā maksāšanas līdzekli par privatizēto pašvaldības īpašuma objektu pārsvarā tiek izvēlēta kombinēta maksāšanas sistēma - lati un privatizācijas sertifikāti. Privatizācijas procesā sāk palielināties sertifikātu daudzuma attiecība pret latiem, it sevišķi lauku rajonos. Lielākajās pilsētās tiek praktizēta pārdošana par latiem, kas izskaidrojams ar nevienlīdzīgu maksātāju lauku rajonos un pilsētās.

Raksturīgi, ka uz privatizējamo objektu piesakās tikai viens pretendents - privatizējamā objekta nomnieks. Ir novēroti gadījumi, kad pašvaldībām nākas samazināt privatizējamā īpašuma vērtību, jo nav pieteicies neviens pretendents.

5. 1.3. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets ir akceptējis 1996.gada 29.oktobra sēdē "Privatizācijas sertifikātu paātrinātas izmantošanas pamatprincipus", kuru mērķis :

- radikāli paātrināt sertifikātu izmantošanu un to pamatā pabeigt 1997.gadā;

- paātrināt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem privatizējamo objektu nodošanu privatizācijā;

- līdz 1997.gada beigām visiem sertifikātu īpašniekiem nodrošināt iespēju normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos izmantot privatizācijas sertifikātus zemes, dzīvojamo māju un uzņēmumu privatizācijā.

5.1. ielikums

Tiesiskā nodrošinājuma pilnveidošana

Ir izstrādāti Ekonomikas ministrijas rīkojumi:

- grozījumi 1995.gada 21.decembra rīkojumā nr.224 "Par Ministru kabineta 1995.gada 18. jūlija noteikumu nr. 220 "Noteikumi par kompensācijas serti- fikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, dzēšanas kārtību, kompensācijas izmaksas termiņiem un apmēriem" izpildi, kas apstiprināti ar Ekonomikas ministrijas 18.06.96. rīkojumu nr.81 atbilstoši likumam "Par zemes privatizāciju lauku apvidos ";

- 1996.gada 21.oktobra rīkojums nr.156 "Par privatizācijas sertifikātu elektroniskajiem pārveduma uzdevumiem". Šis rīkojums reglamentēs banku informācijas automatizētu apmaiņu un kontroli;

- 1996.gada 30.oktobra rīkojums nr.162 "Par instrukcijas apstiprināšanu kompensācijas izmaksām par bijušo īpašumu lauku apvidos", "Instrukcijas par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 18. jūlija noteikumu nr.220 "Noteikumi par kompensācijas sertifikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos dzēšanas kārtību, kompensācijas izmaksas termiņiem un apmēriem" (ar grozījumiem) izpildes darbu finansēšanas un kompensāciju izmaksu kārtību, kā arī kompensācijas izmaksas kārtību". Šī instrukcija nosaka izpildinstitūciju darba pienākumus un apmaksas kārtību, kā arī kompensācijas izmaksu kārtību.

Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana. Līdz 1996 gada 1. novembrim 96,5 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita ir saņēmuši 103,5 milj. sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku, 754,4 tūkst. sertifikātus ir saņēmuši 38, 7 tūkst. politiski represēto iedzīvotāju (99,9 procenti no kopējā skaita), to kopējā nominālvērtība ir 2905,8 milj. latu 46,6 tūkst. bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku ir piešķirti 3,5 milj.īpašuma kompensācijas sertifikātu 97,6 milj. latu nominālvērtībā (skat.5. 4. tabulu).

Pēc Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra datiem, aptuveni 2800 cilvēkiem, kam saskaņā ar likumu "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tiks dzēsti kompensācijas sertifikāti naudā par lauku zemi aptuveni 6,6 milj. latu vērtībā.

Ņemot vērā faktisko situāciju, var prognozēt, ka kopumā vēl tiks piešķirti apmēram 6 milj. kompensācijas sertifikātu.

5.4. tabula

Piešķirtie kompensācijas sertifikāti

5.1. zīmējums

Privatizācijas sertifikāti valsts un pašvaldību iestāžu kontos 1995. gada jūnijā - 1996. gada martā

Sertifikāti privatizācijā tiek izmantoti gan tieši, ieskaitot tos valsts un pašvaldību kontā, gan netieši, nododot setrtifikātus kopīgo ieguldījumu fondiem vai statūtsabiedrībām. Spēkā esošā likumdošana paredz kompensācijas sertifikātu īpašniekiem priekšrocības privatizācijā. Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 31.pants un likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 23.pants nosaka, ka bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, ja viņi nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pārējie pretendenti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar naudu un īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 15., 16., 18., 21., 22., 24.pants paredz priekšrocības īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanā valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā.

Līdz 1996.gada 1.novembrim bankās privatizācijas sertifikātu kontus ir atvēruši 2,6 milj. fizisko personu, tajos ieskaitīti 105,4 milj.sertifikātu.

Līdz 1996.gada 1.novembrim samaksai par 39,4 tūkst. valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju ieskaitīti 15,2 milj. sertifikātu (skat 5.1. zīmējumu), tai skaitā:

- 927 uzņēmumu u.c. īpašuma objektu iegādei -2,4 milj.sertifikātu;

- 261 statūtsabiedrības kapitāla daļu (akciju) iegādei - 9,3 milj. sertifikātu, no tiem piecos akciju publiskajos piedāvājumos pārdoto 36 uzņēmumu akciju iegādei izmantoti 6,4 milj.sertifikātu;

- 43,9 tūkst. zemes gabalu zemes izpirkšanai - 2,3 milj. sertifikātu;

- 13 tūkst.dzīvokļu privatizācijai - 1,3 milj.sertifikātu.

Privatizācijas sertifikātu izmantošanu nodrošina šādas institūcijas:

-Privatizācijas aģentūra, kas ir saņēmusi 10,4 milj.setrtifikātus par 727 valsts uzņēmumu privatizāciju;

- Zemkopības ministrija, kas ir saņēmusi 847,9 tūkst. sertifikātu par 191 valsts uzņēmuma īpašuma objektu privatizāciju;

- pašvaldības, kas ir saņēmušas 1,4 milj. privatizācijas sertifikātu;

- Latvijas Hipotēku un zemes banka, kas ir saņēmusi 2,3 milj. sertifikātus par 286,9 tūkst. ha lauku zemes un 496 ha pilsētu zemes privatizāciju.

5.2. zīmējums

Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas 1995.gada oktobrī-1996.gada oktobrī

Darījumu veikšanai privatizācijas sertifikātu tirgū to īpašnieki var izmantot 170 (pēc 1996.gada 1. novembra datiem) licencētu starpniecības uzņēmumu pakalpojumus. No 1996.gada 1. aprīļa līdz 1. novembrim aktīvi privatizācijas sertifikātu tirgū darbojās 53 uzņēmējsabiedrības. Ir pabeigta 5 kopīgo ieguldījumu fondu dibināšana, kuros ir ieguldīti 133,2 milj. sertifikātu.

Līdz 1996.gada 1. novembrim tirdzniecības starpnieku un uzņēmumu kopējais darījumu apjoms bija 58,75 milj. sertifikātu (skat.5.2.zīmējumu), tai skaitā 1996.gada oktobrī īpašumu kompensācijas sertifikātu kopējais darījumu apjoms bija 52,6 tūkst. sertifikātu. 1996.gada 1.oktobrī starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontos bija uzkrāti 7,89 milj. sertifikātu, tai skaitā 102,4 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu.

5.3.zīmējums

Privatizācijas sertifikātu dinamika fizisko un juridisko personu un valsts un pašvaldības iestāžu kontos

Daļa iedzīvotāju 28,4 milj.sertifikātu ir pārdevuši citām fiziskām vai juridiskām personām vai arī nodevuši statūtsabiedrībām, lai kā šo statūtsabiedrību dalībnieki piedalītos valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijā. 7,2 milj.sertifikātu fiziskās personas tieši ir izmantojušas valsts un pašvaldību īpašumu iegādei. Kopā fizisko personu kontos sertifikātu skaits ir samazinājies par 22,2% (skat.5.3.zīmējumu).

Juridiskās personas savukārt valsts un pašvaldību īpašumu iegādei ir izmantojušas 5,3 milj. sertifikātu.

5.1.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.2. ielikums

Tiesiskā nodrošinājuma pilnveidošana. Ministru kabineta 1996.gada 9.aprīļa noteikumi nr.119 "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā, kas Saeimā ir izskatīti un akceptēti otrajā lasījumā.

Tā kā iepriekšminētie grozījumi nosaka, ka dzīvokļus īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai var nodot tikai pašvaldības mājās, ir izstrādāti likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" grozījumi, kuri paredz dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai arī valsts dzīvojamās mājās. Turklāt grozījumi paredz, ka dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai būs jāveic Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai, kuras pamatuzdevums līdz šim bija dzīvojamo māju privatizācijas procesa organizēšana, uzraudzība un koordinēšana. Šie grozījumi tika akceptēti Ministru kabineta sēdē š.g.6.augustā un pēc tam iesniegti Saeimai.

Š.g. 22.augustā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", kas stājās spēkā 5.septembrī. Grozījumi paredz noteikt pirmpirkuma tiesības neapdzīvojamo telpu nomniekiem, kā arī novērš pretrunas starp dažādiem normatīvajiem aktiem, lai pilnībā nodrošinātu iepriekšminētā likuma piemērošanu dzīvojamo māju privatizācijas procesā.

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem likuma grozījumiem, 1996.gada 24.septembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.364 "Grozījumi 1995.gada 7.novembra noteikumos nr.337 "Noteikumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektu vērtības noteikšanu"", lai nodrošinātu pamatotu neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nomnieka neatdalāmo ieguldījumu novērtēšanas kārtību, realizējot savas pirmpirkuma tiesības vai atsakoties tās izmantot.

Šie noteikumi nosaka, ka ir jāsagatavo Ministru kabineta noteikumu projekts par neapdzīvojamo telpu un ar dzīvojamo māju funkcionāli saistīto ēku un būvju vērtības noteikšanas metodika. Šāds noteikumu projekts pēc saskaņošanas ar ieinteresētajām ministrijām ir iesniegts Ministru kabinetā.

Saskaņā ar Ministru kabineta uzdevumu Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija ir izstrādājusi koncepciju par to valsts dzīvojamo māju privatizāciju, kuras netiek nodotas pašvaldībām vai kuras pašvaldības atsakās pieņemt. Koncepcija paredz, ka šādas valsts dzīvojamās mājas privatizācijai nodos Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Š.g. 9.septembrī koncepcija tika iesniegta Ministru kabinetā apspriešanai.

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija 17.septembrī ir apstiprinājusi metodisko norādījumu par dzīvojamo māju un atsevišķu privatizācijas objektu statusa noteikšanu.

Dzīvojamo māju privatizācija Latvijā līdz 1996.gada 1.novembrim. Līdz 1996.gada 1.novembrim Valsts zemes dienests ir sagatavojis zemes piesaistes projektus 587 mājām un inventarizācijas lietas 831 mājai. Zemesgrāmatā ierakstītas 227 dzīvojamās mājas.

5.5.tabula

Privatizācijas procesa gaita lielākajās pilsētās (procentos no kopējā dzīvokļu skaita)

Ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu valstī privatizācijai nodotas 229 dzīvojamās mājas un izsūtīti 4032 privatizācijas paziņojumi, no tiem privatizēti 511 dzīvokļi jeb 12,7% no piedāvātajiem dzīvokļiem.

Līdz 1.novembrim izsludinātas 85 nedzīvojamo telpu un brīvo dzīvokļu izsoles. Uz š.g. 1.novembri pašvaldībās saņemti 17367 iesniegumi no dzīvojamo māju īrniekiem par dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamo māju privatizācijai. Ar pašvaldības lēmumu privatizācijai nodoti 14345 dzīvokļi. Valsts zemes dienests izsniedzis 7391 dzīvokļu īpašuma apliecību.

Salīdzinošā privatizācijas norise Latvijas lielākajās pilsētās parādīta 5.5.tabulā.

Latvijā līdz 1996.gada 1.novembrim dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijā līdz dzīvojamo māju privatizācijai ir nodoti īpašumā 11930 dzīvokļi par 1213902,65 sertifikātiem.

5.1.5. Īpašuma tiesību atjaunošana uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem

Īpašuma tiesību atjaunošana un kompensāciju aprēķināšana valstī aktīvi turpinās saskaņā ar likumu "Par īpašuma tiesību atjaunošanu un atzīšanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem". Šajā likumā noteikts dokumentu iesniegšanas beigu termiņš - 1996.gada 31.decembris. Šajā sakarā Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Privatizācijas aģentūra, kā arī pašvaldības veic intensīvu darbu īpašuma tiesību uz uzņēmumiem, aptiekām un citiem īpašuma objektiem atjaunošanai un atzīšanai.

Pašreiz valsts institūcijās un pašvaldībās atrodas 1332 pieteikumi par īpašuma tiesību atjaunošanu vai kompensācijas piešķiršanu. Pieņemts lēmums atjaunot īpašuma tiesības vai izmaksāt kompensāciju privatizācijas sertifikātos 243 gadījumos, bet 299 gadījumos pieņemts lēmums atteikt atjaunot īpašuma tiesības vai pieteikumus neizskatīt (iemesls - pieprasītais neatbilst īpašuma tiesību atjaunošanai pakļauto objektu statusam vai pieprasītāji nav iesnieguši nepieciešamos dokumentus, kas apstiprina viņu īpašuma vai mantojuma tiesības). 1996.gada 3.ceturksnī pieņemti 5 lēmumi par īpašuma tiesību atjaunošanu un 69 gadījumos Ekonomikas ministrija atteikusi atjaunot īpašuma tiesības iepriekšminēto iemeslu dēļ. Vēl arvien lēmums nav pieņemts par 790 pieprasījumiem. Liepājas pilsētas domē vēl atrodas 80 neizlemto pieprasījumu. 97 pieprasījumi atrodas Privatizācijas aģentūrā, kas veic īpašuma vērtēšanu.

Uz 1996.gada 1.novembri piešķirta kompensācija par pilnu nacionalizētā objekta vērtību Ls 2073463 jeb 74052 srtifikātu apmērā. Kompensācija par vērtības iztrūkstošo daļu piešķirta Ls 2802992 latu jeb 100106 sertifikātu apmērā.

5.1.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotājas - Ekonomikas ministrijas - darbība šajā gadā bija veltīta privatizācijas procesā iegūti finansu līdzekļu mobilizācijai un to mērķtiecīgai izlietošanai atbilstīgi valdības apstiprinātajai privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma programmai. Galvenie privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma pamatvirzieni noteikti likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem". Tie vērsti uz labvēlīgas vides radīšanu privātā kapitāla darbībai un privātās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas tautsaimniecībā.

Kopumā iemaksas Valsts īpašuma privatizācijas fondā 1996.gadā raksturotas 5.6.tabulā.

5.6.tabula

Valsts īpašuma privatizācijas fonda ieņēmumi 1996.gada 10 mēnešos

(tūkst.latu)