Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.03.1997., Nr. 77/78 (792/793) https://vestnesis.lv/ta/id/42652

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.78

Par R.Leitenu

Vēl šajā numurā

20.03.1997., Nr. 77/78 (792/793)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 13. marta sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 73/74., 75., 76.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts- runas turpinājums ). Mums tas process šeit ir tieši otrādi. Apskatās ... oho! Simt kuģi. Katrs kuģis varētu būt 20 miljonu dolāru vērts. Bet ko mēs tagad darīsim? Sāksim ar tiem kuģiem nepareizi rīkoties, sāksim zaudēt naudu, un tā kuģu kompānija vairs nebūs vērta 2 tūkstoši miljonu dolāru, bet, tā kā tā zaudē naudu, tā būs daudz, daudz mazāk vērta. Kas tad gribēs paņemt vienu firmu, kas tikai zaudē naudu? Neviens neapskatīs, kas notiktu, ja tos kuģus pārdotu pa vienam vai izdotu līzingā tādiem, kas spēj ar tiem strādāt, vienkārši ar sliktu menedžmentu to mantas vērtību nodzen zemu, un tad to mantu pārdod par 50 vai 20 miljoniem dolāru, mūsu tautiešiem tādas naudas nav, vismaz godīgam tautietim tādas nav, nav pielipusi pie pirkstiem, un tā naudiņa aiziet negodīgiem vai sveštautiešiem, un tā ir mūsu normālā privatizācija. Un es gribētu ieteikt, ka nav vajadzīgs... nav svarīgi, vai tā firma, tā kuģniecība pieder... tā kā piederēja Kanādai ilgu laiku "Canadian national railway" vai "Canadian specific railway". Bija divas lielas transporta kompānijas Kanādā - viena piederēja valdībai, viena piederēja "Canadian specific" pajas turētājiem, un viņi taisīja viens otram konkurenci, bet tur nekāda steiga nebija - atņemt tos kuģus no valsts īpašuma, bet bija liels spiediens tam "Canadian national railway" menedžmentam, kad viņi pelnīja uz to īpašumu, kas viņiem bija uzticēts, tikpat labi kā privātais, un, ja viņi to nespēja, tad izmainīja, tad aizgāja un nopirka no "Canadian specific" labākos kadrus un atlaida tos, kas strādāja valsts dienestā.

Un tādā pašā veidā mēs šeit varētu darboties, bet atdot mūsu ostas, atdot mūsu kuģu kompānijas, atdot mūsu dzelzceļus, atdot mūsu elektrokompānijas, atdot mūsu pilsētas transporta sistēmas, atdot mūsu lidostas, tas viss ir ārprāts. Lielākajā daļā pasaules neviens tādas lietas neprivatizē. Privatizācija nedrīkst būt pašmērķis, un tie, kas saka, ka šitāds gājiens vai tāds gājiens traucētu privatizācijai, es gribētu jums lūgt, lai jūs pārdomājat, ko jūs sakāt. Privatizācija daudzās lietās ir pilnīgi jānobremzē. Ostas mēs nedrīkstam privatizēt. "Latvenergo" mēs nedrīkstam privatizēt. Dzelzceļu mēs nedrīkstam privatizēt, lidostas mēs nedrīkstam privatizēt. Un lielu daļu no tā, kas mūsu tautai kopīgi pieder un ko mēs esam sadalījuši, mēs nedrīkstam privatizēt ārzemniekiem - mūsu zemi, mūsu meitas, mūsu sapņus, mūsu valodu, mūsu tiesības lemt, kas šeit notiek, lai kolonisti to nelemj, bet viss it kautkā kļuvis par tirgus vērtību, un mēs esam pataisīti tik ubagi, ka mēs pārdodam savas vecmammu, savu tēvu mājas par mazām, mazām sviestmaizēm. Un tas viss sākas tieši šeit. Man ir prieks, ka Bišera kungs saprot, ka kaut kādam papildu procesam ir jābūt, man prieks, ka Lamberga kungs to saprot, es ceru, ka mēs visi to sapratīsim. Bet nebaidīsimies no tā, ka mēs bremzējam privatizācijas procesu. Daudzās vietās tas privatizācijas process ir vienkārši jāpieliek uz halt stop, stoi - vienalga, kādā valodā - to nedrīkst turpināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Jāizskata ir priekšlikums, kuru parakstījuši deputāti Požarnovs, Prēdele, Guntars Grīnblats, Vidiņš, Kristovskis, Tomašūns, Seile, Tabūns, Lambergs, Kalviņš - kuri lūdz samazināt debašu laiku apspriežamajam likumprojektam līdz piecām minūtēm pirmo reizi, līdz divām minūtēm - otro reizi.

"Par" vai "pret" šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 3. Pieņemts.

Debatēs runās Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre... piedodiet, parlamentārā sekretāre. Piecas minūtes. (Starpsaucieni: "Pēc balsošanas nav tiesību runāt! Lai runā")

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Jūs labi atceraties, ka, parakstot Valdības deklarāciju, frakciju vadītāji cita starpā vienojās par to, ka privatizācija tiks pabeigta pusotra gada laikā. Jūs zināt arī to, ka tiesas Latvijā ir instances... tātad trīs institūcijas, un tiesas darbi var ilgt gadiem. Ja mēs pieņemsim tādus lēmumus, kuri būs pretrunā ar Valdības deklarāciju, tad jāsaka, ka valdošā koalīcija ir pārgājusi opozīcijā. Tātad šādi jautājumi, manuprāt, ir pret to, ko mēs visi esam savulaik parakstījuši. Es ļoti aicinu šo likumu nesabojāt un privatizāciju neievilcināt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Kristovskis. Ģirts Kristovskis, frakcija "Latvijas ceļs". Otro reizi. Tātad divas minūtes.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es cienu Inesi Vaideres kundzi, bet, Vaideres kundze... ja iet runa par tiesisku valsti, tad nekādi starpfrakciju lēmumi, lai cik tie būtu labi un mērķtiecīgi, nevar nostāties pāri tiesiskumam, stāvēt pāri tiesiskumam. Tiesiskai sistēmai valstī ir jāvalda, un tā ir pirmajā vietā. Tikai un vienīgi tiesiska sistēma valstī var izlemt to, kas un kā un cik ātri ir jāprivatizē. Tas būtu viens aspekts.

Otrs. Nekādi tempi, lai kā mēs būtu uzlikuši, ka pusotrā gadā būtu mums viss jānoprivatizē, es esmu par to, ka ir jānoprivatizē pusgadā, bet tomēr likumība, tiesiskums, kārtība, visi šie principi, neviens nedrīkst būt pārkāpts kaut kāda tempa kritērija priekšā. Visi šie tiesiskuma principi ir jāuztur visaugstākajā līmenī un vislabākajā godā jāciena. Tā kā šinī gadījumā ir runa tikai par to, ka tiesai ir tiesības izšķirt tos jautājumus, kur runa ir par nelikumībām privatizācijas procesā. Un, ja ir runa par nelikumībām, tad jāsaka, ka šāda tiesas iespēja iejaukties šajā procesā faktiski stimulē arī to pašu attīstības aģentūru visus šos privatizācijas procesus veikt likuma robežās. Likuma robežās, un viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi, lai nekavētu laiku. Es domāju, ka mums jāpiekrīt un jānobalso par to, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Mans kolēģis Lamberga kungs jau minēja šo faktu par Ventspils transporta ekspedīciju. Mēs Pieprasījumu komisijā arī izskatījām šo konfliktu un secinājām, ka patiešām daudzos punktos, varētu teikt, ir redzami pārkāpumi. Nelikumīgi notikusi šī privatizācija. Un nonācām pie secinājuma, pieaicinot juristus, ka tiesa nav tiesīga izskatīt. Un punkts. Privatizācijas aģentūra ir rīkojusies pretlikumīgi, vienalga, viņai ir taisnība. Tātad strupceļš. Tā nedrīkstētu būt! Tāpēc man liekas, ka šim variantam - vajag atrast iespēju, kā šos Privatizācijas aģentūras lēmumus pārsūdzēt tiesā. Tas būtu pilnīgi demokrātiski un normāli.

Es saprotu to, ko Vaideres kundze teica, ka tas iekavē vienā vai otrā gadījumā privatizācijas gaitu. Jā, tas tā varētu notikt, un žēl būtu, ja tā. Bet es domāju, ka tas nedod mums tiesības pārkāpt likumu un pieļaut nelikumības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Žēl, bet vairāk debatēs pieteikušos nav. Ā, tomēr ir! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers (DPS). Es domāju, ka izteiktie aizrādījumi par ilgo procesu, man liekas, ir mazliet sadomāti. Līdz šim ir ārkārtīgi maz bijušas lietas, kas ir nonākušas līdz tiesai, kur ir mēģināts tiesāt, un lielākai daļai nav bijusi vajadzīga tiesas iejaukšanās. Tātad šeit, ka varētu nopietni aizkavēt privatizāciju, tas vispār ir sadomāts.

Otrkārt. Es ļoti ceru, ja arī valdība tad sadursies ar šo problēmu, tad tā sāks domāt, kas ir jādara, jāpalīdz tiesai, lai samazinātu, citādi mēs, visi parastie cilvēki, mokamies, ka tiesas ir pārslogotas, tiesnešu skaits nepalielinās, netiek dots nepieciešamais finansējums un pārējās lietas, lai operatīvi izskatītu, ja valdība tagad pati sadursies ar šīm problēmām, tad varbūt arī uzlabosies vienreiz tiesas stāvoklis. (Starpsauciens: "Paldies!")

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens runāt nevēlas par šo jautājumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā, Gannusas kundze, vai vēlaties ko piebilst? Ja nevēlaties, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likuma 7.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 17, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Gannusa (DPS) . Nākamais priekšlikums - papildināt 8.panta ceturto daļu ar 7.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jūs kļūdāties. Mēs izskatām tagad 5.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai". Tas ir tajā pašā lappusē. Izteikt likuma 9.panta pirmo daļu...

G.Gannusa. Izteikt likuma 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Iesniedz frakcija "Latvijai". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL) . Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums, kurš ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu par to, ka Privatizācijas aģentūra ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, tā joprojām paliek mūsu pārliecība, ka Privatizācijas aģentūrai kā tādai ir jābūt, bet, ņemot vērā to, ka tas nav nobalsots, tad šajā brīdī balsot par to arī nebūtu nepieciešams, un tāpēc frakcija "Latvijai" šo priekšlikumu noņem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāsts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas.

G.Gannusa (DPS) . Tātad, ja priekšlikums tiek noņemts, tad nebalsojam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām!

G.Gannusa. Tālāk frakcija "Latvijai" iesniedz priekšlikumu - izteikt likuma 11.pantu šādā redakcijā: "Privatizācijas aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta." Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju šā priekšlikuma būtība ir absolūti skaidra, tātad noteikt, ka Privatizācijas aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta, un es aicinu frakcijas vārdā nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - izteikt likuma 11.pantu šādā redakcijā: "Privatizācijas aģentūra tiek finansēta no valsts budžeta." Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par likumprojekta 11.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 33, atturas - 11. Nav pieņemts.

G.Gannusa (DPS) . Tālāk iesniedz frakcija "Latvijai". Papildināt likumu ar jaunu pantu - pirmās sadaļas pārejas noteikumus šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit mēs esam nonākuši līdz nākamajam principiālajam priekšlikumu blokam, un tas ir līdz ierobežojumiem, kādi būtu uzliekami tomēr mums no likumdevēju puses šajā valsts uzņēmumu privatizācijā, un par ko šeit jau diezgan enerģiski ir iestājies Valdmaņa kungs visu šo debašu gaitā. Tagad mēs esam nonākuši līdz vietai, kur šo priekšlikumu frakcija "Latvijai" pilnīgi iesniegusi šajā likumprojektā, un tagad arī tas ir apspriežams un lemjams pēc būtības.

Šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir - noteikt ierobežojumus uz valsts kapitāla daļas apmēru privatizācijas procesā. Mēs uzskatām, ka ir viena tāda uzņēmumu kategorija, kurā valsts kapitāla daļa nedrīkst būt mazāka par 51%. Un šeit mēs piedāvājam ierakstīt iekšā Latvijas Hipotēku un zemes banku, Latvijas Krājbanku, "Latvijas balzamu", kā arī uzņēmējsabiedrības, kuras tiek iegūtas šo pārveidojumu vai reorganizāciju rezultātā.

Mēs pilnīgi piekrītam tam, ka šī privatizācija mūsu valstī ir jāveic ātri, bet tomēr arī mums kā likumdevējiem ir jāuzņemas kopēja šī politiskā atbildība par to, kas šeit notiek, un mūsu priekšlikums ir šobrīd noteikt, ka šajās valstij vitāli svarīgajās uzņēmējsabiedrībās ir paturams šīs valsts kapitāla daļas 51%, jo skaidrs ir tas, ka privatizācija nedrīkst kļūt par pašmērķi, privātā kapitāla piesaistīšana, tas ir viens, bet otrs ir tas, lai šajā privatizācijas procesā tiktu ievērotas sabiedrības intereses. Diemžēl tas šobrīd ne vienmēr notiek. Bieži vien mēs redzam citādus piemērus. Diemžēl arī Saeimas iepriekšējais balsojums par šā lēmuma pārsūdzamību tiesā, kad Saeima to noraidīja, arī liecina par to, ka būtiskai deputātu daļai ir izdevīgas šeit tālākās nelikumības, kas šeit notiek. Bet mūsu priekšlikums šajā gadījumā ir tieši šajā pantā noteikt vismaz šīs trīs uzņēmējsabiedrības, un tālāk būs redzams mūsu tālākajos priekšlikumos - ir arī citas uzņēmējsabiedrības, kurām mēs piedāvājam noteikt kādus citus režīmus, un es aicinu Saeimu izšķirties par to, ka noteikti šajā reizē, ka šīm uzņēmējsabiedrībām pastāv šie ierobežojumi uz valsts kapitāla daļas apmēru privatizācijas procesā. Šis ir otrais lasījums. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu otrajā lasījumā un pēc tam deputātiem visiem kopā lemt par to, ar ko šis saraksts šajā vietā būs papildināms, kas no šī saraksta būs svītrojams un varbūt izdarīt vēl kādas citas izmaiņas. Bet šis ir mūsu piedāvājums, un es aicinu nobalsot par to otrajā lasījumā. Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 29, atturas - 20. Nav pieņemts.

G.Gannusa. Nākamais. Frakcija "Latvijai" iesniedz priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas "Pārejas noteikumi" šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir priekšlikums par to, kādi valsts īpašuma objekti vispār nav pakļauti privatizācijai. Un mēs šeit piedāvājam divus energosistēmas objektus, kuri ir uzskatāmi par stratēģiskiem gan valsts attīstībai, gan valsts drošībai. Un tā ir Daugavas hidroelektrostacija "Kaskāde", kā atsevišķi tās elementi, tā arī mūsu valstī esošo pazemes gāzes krātuvju pazemes daļas. Mēs uzskatām, ka šie ir stratēģiski objekti un ka tie nedrīkst tikt privatizēti, un Saeimai ir ar likumu jānosaka šo objektu neprivatizējamība. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas "Pārejas noteikumi" jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 24, atturas - 19. Nav pieņemts.

G.Gannusa. Nākošo priekšlikumu iesniedz frakcija "Latvijai" - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas "Pārejas noteikumi" šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs... Ir pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir pants, kurā frakcija "Latvijai" piedāvā zināmu uzņēmumu kategoriju nolikt tādā statusā, ka tie ir privatizējami tikai uz atsevišķu, īpašu Saeimas pieņemtu likumu pamata. Un tie ir valsts akciju sabiedrības "Latvenergo", "Latvijas gāze", "Ventspils nafta", "Latvijas dzelzceļš" un "Latvijas kuģniecība". Šie ir tie principiālie uzņēmumi, kuri tagad atrodas vienā vai otrā privatizācijas stadijā un no kuru privatizācijas noteikumu kvalitātes faktiski ir atkarīgs mūsu valsts iedzīvotāju tālākas dzīves līmenis, un tie nosacījumi, kādi tiks izvirzīti uz viņu dzīves vidi. Tad šie ir visai tautsaimniecībai, visai Latvijas valsts attīstībai būtiski uzņēmumi. "Latvenergo" un "Latvijas gāze" - tie ir monopolisti attiecīgās nozarēs, "Latvijas dzelzceļš" arī visi pārvadājumi, pārvadājumu sektors. Mēs nedrīkstam šeit, Saeimā, pieļaut, ka šo uzņēmumu privatizācijas procesā tiek pieļautas kaut kādas kļūdas vai nepilnības. Tas var pārāk dārgi maksāt mūsu sabiedrībai, un tāpēc es aicinu Saeimu noteikt, ka šie sekojošie manis nosauktie uzņēmumi, ka viņi ir privatizējami tikai uz īpaša Saeimas likuma pamatu.

Šī mūsu prasība nav tāda, ka šos uzņēmumus nevarētu privatizēt vai kaut kas tāds. Mēs piekrītam tam, ka zināma daļa šajos uzņēmumos var tikt privatizēta un privātais kapitāls var tikt piesaistīts šo uzņēmumu tālākai attīstīšanai, bet mēs nevaram pieļaut šo uzņēmumu nekontrolējamu privatizāciju, un ir jāgādā par to, lai tiktu ievērotas visas sabiedrības intereses šo uzņēmējsabiedrību privatizācijā. Un to vislabāk var izdarīt tādā veidā, ka Saeima pieņem likumu par katru no šiem uzņēmumiem un nosaka, kādi būs tie nosacījumi privatizācijai, uz kādiem šo objektu varēs iegūt viena vai otra privātā sabiedrība, kādu daļu no šiem uzņēmumiem.

Tātad atkārtoju vēlreiz. Mums ir jāpiesaista investīcijas šiem objektiem. Mums ir jāveic šī daļējā privatizācija, bet tā ir jādara ļoti uzmanīgi, un neaizskarot tautas intereses un nepieļaujot vēl jo vairāk nelikumības šajā privatizācijas procesā. Es aicinu, tiešām ļoti lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Kiršteina kungs, kā ministrs vai kā deputāts? Kā frakcijas pārstāvis. Lūdzu! Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija. Vienīgi, Kiršteina kungs, mums ir piecas minūtes līdz pārtraukumam.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Es piekrītu Čerāna kungam, ka jābūt pārskatāmam procesam, un ir tikai viens veids, kā šo pārskatāmību radīt. Tas ir - izveidot publiskas akciju sabiedrības. Lai kā mēs slavētu padomju laikus, lai kā Valdmaņa kungs, kurš ir atbraucis no Kanādas, teiktu, ka tikai valsts dzelzceļš darbojas, ka tikai valsts uzņēmumi ir spējīgi, ka tikai kontrole un valsts iecelti administratori spēj kaut ko darīt, ir tikai viens līdzeklis - caurskatāmība un publiska akciju sabiedrība, kura izvērtē un ieceļ pēc tam savus cilvēkus, kontrolē peļņu, un nekad mēs nevaram pateikt, kam piederēs šīs akcijas. No rīta tās var būt vienam, vakarā tās var būt otram. Bet tas ir vienīgais veids, kā varētu vēl novērst šo uzņēmumu izsaimniekošanu, kas ir.

Otrs. Pašreiz nav iespējams privatizēt simtprocentīgi, un neviens to nedomā darīt. Ir runa tikai par atsevišķu daļu - privatizāciju, lai celtu šo uzņēmumu vērtību. Tāpēc es aicinu noraidīt frakcijas "Latvijai" šo priekšlikumu, jo tas būtu absurds. Un apturētu visu privatizāciju Latvijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija "Latvijai". Vārds ir dots Imantam Liepam, Valdmaņa kungs.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ieskatīsimies šajā 9.priekšlikumā. Vai tiešām tur ir runāts par visa privatizācijas procesa apstādināšanu? Vai tur nav teikts tikai par "Latvenergo", "Latvijas gāzi", "Ventspils naftu" un "Latvijas dzelzceļu", un "Latvijas kuģniecību"? Tātad par šiem stratēģiskajiem uzņēmumiem, es pat teiktu - stratēģiskajiem virzieniem.

Cienījamie kolēģi! Atļaujiet man jūs iepazīstināt ar vienu faktu, kas apliecina, ka mūsu privatizācija ir aizgājusi tādā griezienā, ka ir aizrāvusies ar to kā pašmērķi un vairs neievēro fizikāli dabiskos procesus. Runa ir par "Latvenergo". Visiem speciālistiem ir zināms stāvoklis, kādā pašreiz atrodas Pļaviņu HES dambis. Pļaviņu HES dambis ir veidots tā, ka tur pašreiz notiek izskalošanās, kas sastāv no atsevišķiem blokiem, milzīgiem, lieliem blokiem, bet zem ūdens spiediena notiek grunts izskalošanās zem šiem blokiem. Pie tam aparāti reģistrē, ka notiek šo bloku vertikālās pārbīdes. Vēl jo vairāk. Pēdējā laikā ir konstatēti vismaz divi gadījumi, cik man zināms, ka atsevišķos gadījumos ir jau konstatētas arī horizontālās pārbīdes - šo bloku pārvietošanās rezultātā gravitācijas spēku ietekmē. Tad, lūk, es uzdevu jautājumu, kad šo izskatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, "Latvenergo" pārstāvim - kā privatizēt uzņēmumu apstākļos, privatizēta kompānija tiks galā ar šī dambja problēmu? Bet šī dambja problēma skar pat Rīgu. Ja šo dambi pārrauj, tad tālāk pa ķēdi pārrauj nākošo dambi Ķegumā un Salaspils dambi. Iedomājieties, kas notiks tad. Lūk, tas ir izcils piemērs, kas liecina, ka uz privatizāciju nevar skatīties šajos jautājumos tikai no ekonomiskā viedokļa vien. Ka šeit ir daudz svarīgākas intereses. Šeit ir fizikāli ķīmiskie, dabiskie nosacījumi, kas ir jāņem vērā. Tas, lūk, šeit netiek ņemts vērā. Un šeit jau nav runa par privatizācijas apstādināšanu. Saeimai katrā gadījumā tiek dota iespēja atsevišķi lemt par katru objektu, ņemot vērā tādus un citus aspektus. Un objektīvi izlemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, ja jums pāris minūtes pietiek.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Jūs varbūt atminat, ka mani nosauca par īsredzīgu un plānpaurainu. Un tad man vēlāk par to atvainojās. Es pateikšu tā, ka Čepāņa kungam varbūt redzes trūkst un godaprāta trūkst vai viņu vada patvaļa. Diez vai es par to atvainošos.

Bet tagad ir tā. Kad Kiršteina kungs, mūsu dezinformācijas ministrs, atnāk un paziņo, ko es teicu. Viņam laikam arī, kad viņš ieklausās tautā, kaut kas ar ausīm... Es teicu, ka Kanādā darbojas paralēli valsts un privātstruktūras transporta laukā, un darbojas ļoti sekmīgi, un viens skatās, ko otrs dara, un viens otram rada konkurenci. Un es neteicu, ka varbūt tikai valsts struktūras, un es daudz ko citu neesmu teicis, ko Kiršteina kungs liek negodīgā veidā priekšā. Ne es esmu gulējis ārpus universālveikala dzērumā, un viskautko citu. Es domāju, Kiršteina kungs, goda cilvēks nerādītos un pat neizvairītos, bet aizpogātu savu muti. Leiškalna kungs, lūdzu, jūs man stāstīsiet, ka es maisu gaisu šeit. Es nerakstīju par jums, ka es jūs nepazinu avīzēs kā autoritāti. Un, Panteļēva kungs, es jums neesmu piecreiz... divreiz personīgi solījis Hipotēku banku pārvaldīšanā. Ja es darīšu un ja es nedarīšu, jūs draudat, ka Vienības partija nekad Hipotēku banku nedabūs. Nestāstiet, ka es maisu to gaisu. Gaiss šeit ir ļoti slikts, bet es ceru, ka to sāks maisīt, lai ienāktu svaigs gaiss.

Sēdes vadītājs. Vairs debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas "Pārejas noteikumi", un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 36, atturas - 18. Nav pieņemts.

Vai, godājamie kolēģi, mēs varam vienu minūti veltīt, lai nobalsotu likumprojektu kopumā?

G.Gannusa (DPS). Lūdzu balsot par likumprojekta Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 9, atturas - 9. Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Līdz 20.martam. Deputātiem iebildumu nav? Paldies, pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties, un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva, Guntis Eniņš, Gunta Gannusa (ir), Edmunds Grīnbergs, Viktors Kalnbērzs, Andrejs Krastiņš, Andrejs Naglis, Leonards Teniss (ir). Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir 10 deputātu iesniegums par sēdes darba pagarināšanu. Parakstījuši deputāti Prēdele, Kļaviņš, Bērziņš, Lujāns, Emsis, Kalviņš, Požarnovs, Lambergs, Gredzens un Leitena. Sēde slēgta vēl nav. Mēs esam tikai kārtējo reģistrāciju veikuši, bet neesam sēdi slēguši.

Pulksten 17.30 mums ir sēde, kas veltīta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem. Bet iesniegums ir izskatāms. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" šo iesniegumu? Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi lēmumprojektu par... un lieta ir ļoti īsiņa. Šis lēmumprojekts runā par to, ka arī otrajām Lieldienām jābūt brīvām, kā to pieprasa visi Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji. Un, ja mēs šodien nepagarināsim sēdi, kuras ilgums varētu būt tikai dažas minūtes, es prognozēju, ka piecas līdz desmit minūtes, tad šīs otrās Lieldienas brīvas nebūs. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un pagarināt sēdi, lai nākošajā ceturtdienā varētu izskatīt šo projektu kā steidzamu galējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt "pret" šo iesniegumu? Nevēlas. Vai ir vajadzīga balsošana? Ir vajadzīga. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izlemjam jautājumu par plenārsēdes darba pagarināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 5. Plenārsēdes darbu turpinām.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, komisija ierosina izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" pirmajā lasījumā kā steidzamu. Komisijas vārdā runās Aida Prēdele, LZD, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Tātad komisija ir ierosinājusi šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā, jo runa ir par... ne tikai par brīvu dienu, bet pirmām kārtām runa ir par darba samaksu tiem, kuri būs spiesti tomēr šajā citiem brīvajā dienā strādāt, par dubulto apmaksu, tāpēc, lūdzu, esiet tik laipni un atbalstiet šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, jo Lieldienas nāk, tās ir pavisam tuvu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

A.Prēdele. Tātad es lūdzu, cienījamie kolēģi, jums priekšā ir dokuments nr.2320, kur ir izklāstīts šis grozījums Darba likumu kodeksā. Šo grozījumu mēs esam arī nodevuši Juridiskajai komisijai, kura ir konceptuāli pieņēmusi šo grozījumu. Tāpēc lūdzu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

A.Prēdele. Un, cienījamie kolēģi, ja mēs esam pieņēmuši to pirmajā lasījumā, varbūt mēs varam to pieņemt arī otrajā lasījumā, it īpaši tāpēc, ka jums ir izdalīts dokuments nr. 2320b ar attiecīgo priekšlikumu tabulu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu, Prēdeles kundze! Izskatām likumprojektu otrajā lasījumā pa pantiem.

A.Prēdele. Tātad grozījumi un izmaiņas ir paredzētas 68. pantā - svētku dienas. Uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nestrādā šādās svētku dienās. (Starpsauciens no zāles: "Mēs izlasījām!") Ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurā mēs esam vienkārši šo svētku nosaukumu paskaidrojuši, jo, tur, kur var rasties kādas šaubas, kas tad un kad tad īsti ir šie svētki, mums likās, ka vajadzētu paskaidrot. Mēs pie pirmajām Lieldienām pievienojām vārdu "svētdienā" un pie otrajām Lieldienām vārdu "pirmdiena", lai nebūtu pārpratumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

A.Prēdele. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likuma stāšanos spēkā, to mūsu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums - vārdu "Vasarsvētkos" aizstāt ar vārdiem "pirmajos Vasarsvētkos". Mūsu komisijai tomēr likās, ka paskaidrojums "svētdienā" ir precīzāks un vairāk atbilst pēc būtības, jo ne jau katra grāmatvede zina, kad tad īsti ir tie Vasarsvētki, un šajā gadījumā tas būtu precīzāk. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. Pēdējais ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums attiecībā par Ziemassvētkiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, pamatojoties uz to, ka līdz šim itin veiksmīgi darbojās un bez pārpratumiem darbojās iepriekšējā redakcija, taču, neapšaubāmi, var šo svētku nosaukumu izteikt tā, kā to ir ierosinājusi Saeimas Juridiskā komisija, tā kā, kā Saeima lems, tā arī būs šajā gadījumā pareizi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par priekšlikumu - aizstāt vārdus "25.un 26.decembrī", un tālāk kā tekstā. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Prēdele. Aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Es, godātie kolēģi, gribu aicināt arī ar citiem likumprojektiem strādāt tikpat ātri. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

Pārtraukums

Saeimas 13. marta sēde

Sākums pl. 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Jānis Bunkšs, Ziedonis Čevers, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Druva, Gunta Gannusa, Ervids Grinovskis, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš... Paulis Kļaviņš ir. Andrejs Krastiņš, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš... ir. Māris Rudzītis, Leonards Teniss un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, pirms sākam izskatīt "Valdības locekļu atbildes uz deputātu jautājumiem", esam saņēmuši divus iesniegumus ar piecu deputātu Māra Grīnblata, Pēterkopa, Požarnova, Pētersona un Baloža iesniegumu, kurā viņi lūdz 154. atbildi uz deputātu jautājumiem pārcelt uz nākamo sēdi sakarā ar ekonomikas ministra Guntara Krasta attaisnotu prombūtni.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Otrs, kuru parakstījuši arī pieci deputāti Balodis, Straume, Jurdžs, Grīnblats un Sinka, kuri arī lūdz 158.atbildi sakarā ar ekonomikas ministra Guntara Krasta attaisnotu prombūtni pārcelt uz nākamo sēdi. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Tie ir pēc mūsu pašreizējās darba kārtības 1. un 4. darba kārtības jautājums.

Sākam izskatīt 2.darba kārtības jautājumu. Deputātu M. Lujāna, J.Urbanoviča, G.Valdmaņa, O.Deņisova un K.Čerāna jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam un tieslietu ministram Dz.Rasnačam par maznodrošināto cilvēku ģimeņu situāciju valstī pēc likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri" izsludināšanas"". Rakstiska atbilde šajā jautājumā deputātiem ir iesniegta. Vai jautājuma motivācijai kāds vēlas vārdu? Deputāts Lujāns - trīs minūtes.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi, mēs saņēmām pietiekami skaistu atbildi no cienījamā Rasnača kunga, kurā patiešām viņš apstiprina mūsu aizdomas, bet to, ka ir jau, kā viņš norāda, vairāk par 2000 cilvēkiem, kuri ir vienkārši, tautas valodā runājot, izlikti uz ielas. Protams, paralēli... Es varu labi saprast tieslietu ministra reakciju, viņš izpilda valsts likumus, tiesa veic tās funkcijas, kas ir jāveic, bet man ir nākamais jautājums, kas arī bija jautājumā uzdots, ko darīt ar šiem cilvēkiem? Un šeit būtu patiešām, tas varbūt nav Rasnača kunga kompetencē, tas nav arī viņam jāatbild, bet šeit varbūt varētu arī Gorbunova kungs dot kādu konkrētāku atbildi, kur šiem cilvēkiem palikt pēc tam, kad tiesa ir veikusi savas funkcijas. Kad viņa ir izlikusi šos cilvēkus ar ģimenēm ārā uz ielas. Es nerunāšu par to, ka notiek politisko tiesību ierobežošana, notiek sociālo tiesību ierobežojumi, bet šajā gadījumā cienījamais Šķēles kungs, kurš proponē brīvā kapitālisma attīstību, protams, es varu piekrist, šeit ir izdzīvošanas teorija, ka šie cilvēki, kas izdzīvos uz ielas, un kas neizdzīvos, tiem nebūs iespēja dzīvot gaišajā Latvijā, bet tomēr būtu interesanti dzirdēt arī no Ministru kabineta puses, kādā veidā šie cilvēki varēs tālāk dzīvot, kā viņu tiesības tiks ievērotas. Un patiešām, varbūt viens no Latvijas modeļiem būs Getliņu izgāztuves jauna mikrorajona celtniecība. Šodien jau pirmie pamati ir sākti. Tur ir gan no kastēm sacelti būcenīši, kur cilvēki dzīvo, un ģimenēm, kur dzīvot. Varbūt tā ir arī perspektīva daļai Latvijas tautas. Ja tas ir tā, ja tā ir valdības koncepcija, tad tas ir patīkami. Tādēļ būtu patīkami saņemt arī tomēr Gorbunova kunga atbildi vai arī no Ministru kabineta kādu konkrētāku atbildi, ko darīt ar šiem cilvēkiem, it sevišķi, kā Rasnača kunga atbildē, ir viedoklis, ka šinī gadā, iespējams, palielināsies šo cilvēku plūsma, kas tiks izlikti uz ielas, ko ar viņiem darīt, un ko valdība plāno darīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz vides un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (vides un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šī patiesi ir viena no smagākajām problēmām, bet vajadzētu tomēr šo jautājumu sadalīt arī varbūt daļās, jo ko nozīmē, piemēram, "tiesas prasība par izlikšanu bez citas dzīvojamās platības piešķiršanas, par īres maksas nemaksāšanu". Šeit būtu jāanalizē tālāk, kas ir šie īres nemaksātāji? Pie tam nevajadzētu šo lietu jaukt ar komunālajiem maksājumiem. Ja jūs tieši jautājumā prasāt "īres maksa", tad šodien īres maksa ir 7,5 santīmi par kvadrātmetru. Tātad, ja ir 30 kvadrātmetru dzīvoklis, 2,2 lati. Tāpēc šeit, piemēram, vajadzētu analizēt tālāk, vai tie ir patiešām pensionāri, kuri nevar nomaksāt šo īres naudu, es nerunāju par komunālajiem maksājumiem. Tātad šeit ir vienīgā izeja, tas ir, pabalsti. Un pabalstu summas un skaits ir nepietiekams šiem mazturīgajiem pensionāriem.

Bet, no otras puses, ja tie ir ļaunprātīgi nemaksātāji, tad vienkārši pabalstīt ļaunprātīgu nemaksāšanu, tas nozīmē - pacelt īres maksu tiem, kas maksā par dzīvokļiem. Tāpēc šis jautājums nav tik viennozīmīgs. Dabiski, ka es varu atbildēt tikai šādi: pabalstu naudas pašvaldībām ir nepietiekamas, un tās tomēr cenšas maksāt šos pabalstus mazturīgajiem pensionāriem.

Es varu jums pateikt konkrētu piemēru. Piektdien es biju Cenu pagastā, kurā ir daudzdzīvokļu mājas. Tas ir pie Jelgavas. Apmēram par 100 īres maksas nemaksātājiem pašvaldība iesniedza tiesā, kā viņi uzskatīja, par ļaunprātīgu nemaksāšanu. Divas trešdaļas, negaidot tiesu, tomēr nomaksāja šo īres maksu par dzīvokļiem. Vienai trešdaļai pašvaldība vai nu sniedza pabalstu, rada sociālos dzīvokļus vai iecerējusi sociālo māju, vispār māju, vispār organizēt šīs kategorijas iedzīvotājiem. Tāpēc šeit, es domāju, šis jautājums - tā viennozīmīgi visus salikt vienā maisā, tos, kas var, un tos, kas nevar maksāt, tie, kas nemaksā, varot nomaksāt, tā nevar, jo citādi ir viena izeja - maksāt visiem pabalstus, arī kas nemaksā, un tiem, kuri var nomaksāt, un tādā veidā sekmēt šo nemaksāšanu tālāk vai arī izskatīt katru konkrētu gadījumu un izsniegt pašvaldībā pabalstus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir pieņemti, kādā veidā šie pabalsti izmaksājami tiem, kuriem šie ienākumi ir nepietiekami.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod Modris Lujāns.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi, man izbrīnu rada cienījamā ministra kunga skaidrojums. Liekas, ka viņš atrodas Ministru kabinetā, bet ar reālo dzīvi nesaskaras.

Tas pats jautājums ar Slokas celulozes rūpnīcas darbiniekiem, kuriem jau vairākus gadus nemaksā algas, un neviena pašvaldība viņus no komunālajiem un īres maksājumiem neatbrīvo. Tā pati "Radiotehnika". Tie ir reāli fakti, un man gribētos saņemt konkrētu atbildi, vai tiek plānots no Ministru kabineta puses, ja jūs sakāt, ka ir dažādas diferencētas grupas, vai ir izdarīta izpēte, vai tikai paliek tā, ka valsts uzņēmumi, bijušie valsts uzņēmumi var nemaksāt strādājošiem algas, tajā pašā laikā valsts un pašvaldības nenes nekādu atbildību. Vai arī pašvaldību līmenī. Visiem ir labi zināms, pašvaldības gandrīz nekādu naudu izdalīt cilvēkiem nevar. Un tā ir konkrētā situācija. Un šinī gadījumā diemžēl es no Gorbunova kunga šo atbildi nesaņēmu. Ko darīt, lūk, ar šiem rūpnīcās strādājošajiem? Kas apmaksās viņu īri?

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Gorbunova kungs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamais deputāt Lujān! Es jau jums teicu piemēru par Cenu pagastu. Cenu pagastā arī šīs daudzdzīvokļu mājas bija rūpnīcu mājas, tātad izeja ir viena - šīs daudzdzīvokļu mājās, kā Slokā, tāpat arī Liepājā, kur tādas pašas rūpnīcu mājas ir, ir jāpārņem pašvaldībai. Privatizācijas aģentūrai, kura nodod pašvaldībām šīs mājas, piemēram, Liepājā izmaksās attiecīgo summu pašvaldībai, lai tā varētu pieņemt šīs mājas savā aprūpē, tālāk seko tie noteikumi, kuri mums ir šobrīd. Pabalstu izsniegšana, ja cilvēkiem nav pietiekamu līdzekļu. Un tas tiek pierādīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl otro papildjautājumu uzdod Lujāna kungs.

M.Lujāns (SPL). Cienījamais Gorbunova kungs! Es saprotu, protams, ka var arī atbalstīt jūsu braucienus uz pagastu, ja es nekļūdos, Cenu pagastu, kur jūs esat bijis, bet vai tā ir normāla parādība, ka cienījamiem ministriem jābrauc tieši uz kādu pagastu vai tieši uz kādu rūpnīcu un jārisina šis jautājums, man rodas sajūta, ka nav valstiskas koncepcijas. Kad šāda valstiska koncepcija parādīsies, jo tas man atgādina situāciju, kad Ulmaņa kungs ar cirvīti rokās brauc izcirst mežā ceļus, lai nokļūtu līdz Zaubes pagastam. Drīzumā varbūt arī Šķēles kungs, protams, sāks piedāvāt gar robežu visiem ministriem draudzīgā pulciņā pabraukāt un cirst kokus. Bet es prasu personīgi no ministra kunga, Gorbunova kunga, kad būs reāli kāda koncepcija, kas tiks piestādīta Saeimai.

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Es uzskatu, lai zinātu reāli situāciju, jums, godātais deputāt Lujān, nevis vajadzētu pārmest par to, ka ministrs brauc un iepazīstas ar situāciju, bet mudināt ministru to darīt. Jūs tā visai dīvaini pārmetat ministram, ka viņš brauc un iepazīstas ar situāciju. Un runājat par kaut kādiem cirvīšiem.

Bet konkrēti runājot par jūsu jautājumu, es vēlreiz saku, ka šī problēma ir patiesi smaga, bet valdībā šis konceptuālais risinājums ir, un kopīgi lemsim par budžeta lietām, tās ir naudas lietas - cik daudz un kam mēs pabalstus varam izmaksāt. Teikt, ka valdībai šajā ziņā nav koncepcijas, mēs nevaram, tā ir, bet viss ir naudas lietās, kā jūs saprotiet.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izskatīts.

Izskatām nākamo jautājumu. Deputātu A.Golubova, M.Bekasova, O.Deņisova, J.Urbanoviča, L.Staša jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam un finansu ministram R.Zīles kungam par bankas "Baltija" likvidācijas norisi, un kādi līdzekļi no šīs likvidācijas ir iegūti, kā arī par gaidāmajām izmaksām no bankas 1997. gadā. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Rakstiska atbilde uz šo dokumentu deputātiem ir. Atbildi sniedz finansu ministrs Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Tātad atbilde jums ir sniegta rakstiski, un man nav nekā ko piebilst pie šīs rakstiskās atbildes. Faktiski tātad galvenā te ir pašlaik... likumi ir sastādīti tā, ka šis process tālāk ir tiesas ziņā un administratora ziņā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, J.Mauliņa, E.Grīnberga, G.Valdmaņa jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu, problēmas risinājumu meklējumiem valdībā un pārrunām ar Valsts prezidentu. Jautājuma motivācijai vārdu lūdz Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Partiju biedri un deputāti! Vadoņi! Jūs, Šķēle, sakiet, vajag investēt izglītībai un kultūrai. Sirmajām profesoru galvām nav maiņas. Ko jūs ar to saprotat? Kāda šeit ir morāle? Un vēl vairāk. Kāda ir jūsu izglītības, zinātnes un kultūras attīstības koncepcija? Vai ir tāda? Aizpagājušajā reizē, skatot jūsu dokumentus, šādus un tādus, izglītības ministrs Celmiņš nevarēja atbildēt, kā jau tas ierasts jūsu valdībā, uz maniem tiešajiem jautājumiem. Vēlreiz es gribu uzzināt - cik Latvijā ir rajonu un attiecīgi cik bērni šajos rajonos neapmeklē skolu? Cik Latvijā ir pilsētas, un cik bērnu katrā pilsētā neapmeklē skolu, ieskaitot Rīgu un Rīgas rajonos. Es gribētu arī zināt, cik ilgi tas turpināsies, tāds stāvoklis, ka var neatbildēt, ka var nezināt, ka var ignorēt? Es gribu zināt tikai vienu - kas ir prioritārs jūsu valdībā, un kāda vieta ir izglītībai un medicīnai? Vai tiešām jūs nesaprotat, ka nevar būt lielāka ļaunuma tautai, kā to atstāt neizglītotu un slimu. Tas process ir neatgriezenisks.

Es rūpīgi sekoju it kā jūsu veiktajai valsts stāvokļa analīzei, bet faktiski analīzes nebija, jo vismaz par šiem svarīgajiem jautājumiem - izglītību, tajā skaitā Latvijas bērnu neizglītošanu, tas ir, skolā neiešana, neapmeklēšana, klaiņošana, jūs nepieskārāties, kur nu vēl veselībai un tā saucamajai labklājībai.

Jūs sakāt - valsts labklājība ir atkarīga no tā, kādi ir valsts vadītāji, no viņu gudrības, godaprāta, darba spējām un tā tālāk. Te nu jūs esat bijis objektīvs. Bet morāles un vēl vairāk - politiskās morāles, kā jūs izsakaties, līmenis nav atkarīgs no tā, kādi nejēgas sēž ministrijās. Jūs sakāt, ka jūs nezināt, ko iesākt. Iespējams, ir jāmainās paaudzēm un jāpaiet laikam. Mans jautājums - cik paaudzēm, cik ilgam laikam ir jāpaiet? Un ko jūs darīsiet, ja jūs neziniet, ko iesākt? Jūs runājat ļoti tēlaini gan par cūkām un princesēm, gan par zagšanu stacijās, par lielo bluķi. Bet man nav vienalga, ka jūs it kā esat iedzinis mietu un apturējis klints bluķi, man nav vienalga par tiem, kas saļimst šinī mazajā zemē, kuru sauc no sendienām par Dievzemīti. Man nav vienalga par to, kam akmens kāju iespieda, ka mēs esam maza tauta. Man sāp sirds, ka katru dienu tūkstošiem bērnu neiet skolā, man sāp sirds, ka valdībai tas nerūp. Jūs varat teikt, citēju, ka drošākais veids, kā izsisties šajā pasaulē, ir un būs zināšanas, izglītība. Jūsu vārdi nesaskan ar jūsu un jūsu Kabineta darbiem.

Daži vārdi par bibliotēkām. Jūs sakāt, ka pagaidām nebūvēsim stikla pilis simts miljonu dolāru vērtībā, bet vai jūs ziniet, ka daudzās vietās Latvijas laukos vispār nestrādā bibliotēkas. Šķēle, no savas pagātnes atbrīvoties nevar ne cilvēks, ne valsts. Atgādinu, ka Oskars Vailds ir teicis: ne par kādu naudu nevar nopirkt labu pagātni. Un, runājot par cūkām, Andris Šķēle, es gribu jums atgādināt bībeles vārdus - neberiet pērles cūkām priekšā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem ir iesniegta. Atbildi sniedz izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs ). Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Tātad sagatavot atbildi tika pāradresēts Izglītības un zinātnes ministrijai, un, iepazīstoties ar Ministru kabineta protokoliem, varu izdarīt secinājumu, ka šis jautājums ir izskatīts Ministru kabinetā 1996. gada 4. jūnijā, kad tika arī pieņemti noteikumi nr. 194 - Skolas vecuma bērnu uzskaites noteikumi. Ņemot vērā, ka šis jautājums ir iepriekš gatavots un pāspriests arī komitejā, tātad varu atbildēt, ka vismaz divas reizes Ministru kabinetā šis jautājums ir skatīts.

Kas attiecas uz jautājuma otro daļu - cik reizes bijušais izglītības ministrs Māris Grīnblats šo jautājumu ir pārrunājis ar vienu vai otru valsts amatpersonu, es domāju, ka deputātiem ir iespējas pieiet savam kolēģim klāt un to pajautāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod deputāts Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Jautājums bija konkrēts, un es arī nesaprotu, varbūt mums te vajag kādu komisiju, kas izskata, vai ir konkrēta atbilde uz jautājumu vai nē. Jautājums bija: Šķēles kungs, cik reizes gada laikā jūs esat šo jautājumu pārrunājis ar prezidentu Ulmani, un, ja jā, tad ko ieteica Ulmanis, jo mums liekas, ka tā ir ļoti smaga, liela problēma, ka bērni neiet skolā. Vai tad tiešām tas neinteresē Valsts prezidentu? Vai tad Valsts prezidents nav pats par to painteresējies? Vai premjerministrs? Tāpat pirmais jautājums bija - cik reizes šis jautājums ir apspriests ar Grīnblatu... Mēs domājam, ka nekāda problēma nebūtu atbildēt arī rakstiski, vai ne, ka tajās reizēs ir apspriests arī ar Ulmani. Ko, mums ir jāraksta atsevišķs jautājums? Varbūt, Celmiņa kungs, jūs pajautāsiet Šķēles kungam un paši mums atsūtīsiet atbildi nākošreiz vai pateiksiet mutiski.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz ministrs Juris Celmiņš. Lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Kā jau teicu, tātad šis jautājums Ministru kabinetā ir skatīts vismaz divas reizes, bet cik reizes šo jautājumu kāds ar kādu ir pārrunājis bez protokola, es tiešām atbildēt nevaru.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod deputāts Rubins.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs jautājums). Mēs tomēr gribētu, ka premjerministrs un ministrs, kas atbild par izglītību, nakts laikā varētu pateikt, kāds stāvoklis ir valstī ar bērniem, kas neiet skolā. Mēs ceram, ka jūs to darīsiet. Jūs savāciet visus datus, teiksim, jūs neziniet, cik neiet šonedēļ, bet cik gāja pagājušonedēļ vai pa mēnesi, katru mēnesi cik bērnu neiet skolā un ko viņi dara. Tos mēs gribētu zināt. Un tur nekādas grūtības nebūtu. Jūs varat savākt no visiem rajoniem, pilsētām, un informējiet varbūt katru mēnesi mūs vai informējiet vismaz premjeru, jo mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma, mēs gribam zināt, jo tā ir svarīga problēma, mums jāseko līdzi, jo tie bērni, kas neiet skolā, viņi ne tikai nemācās, bet viņi nodarbojas ar zagšanu un ar pārējām lietām. Es ceru, ka mēs dzirdēsim no jums tādu atbildi, ka līdz kaut kādam laikam jūs savedīsiet to visu lietu kārtībā.

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs, lūdzu!

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Es atzīstu, ka šinī jautājuma daļā Rubina kungs jautājumu formulēja pēc būtības, un es uzskatu, ka pie šī jautājuma ir nopietni jāstrādā. Šeit ir uzskaitītas trīs problēmas, kādas tātad ir radušās sakarā ar šo bērnu uzskaiti, un apņemos mēneša laikā Saeimai iesniegt informāciju par situāciju, kāda ir attiecībā uz statistiku par skolēniem, kas neapmeklē skolu obligātajā skolas vecumā. (Starpsauciens no zāles: "Laba apņemšanās.")

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais jautājums - deputātu A.Rubina, J.Ādamsona, G.Valdmaņa, J.Mauliņa, E.Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam, Finansu ministrijai un Latvijas Bankai - kam izdevīga ir Latvijas Krājbankas un Rīgas Apvienotās Baltijas bankas (RABB) saplūšana un privatizācija. Jautājuma motivācijai vārds deputātam Rubinam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Vairākus miljonus latu katru gadu no valsts budžeta saņēma Latvijas Valsts krājbanka reanimācijai. Es gribu uzzināt ļoti vienkāršas lietas, piemēram, tas ir, jūs paziņojat, ka viena sertifikāta nominālvērtība ir 28 lati, tajā pašā laikā iestādes, kas saucas un laikam arī ir Valsts krājbanka, vismaz bija, un tās filiāles, vienu sertifikātu pašreiz uzpērk par 1,5 latiem un pārdod par 2,5 latiem, kā tas saucas? Pagājušajā gadā privatizācijas buma un valsts politikas ietekmē cilvēki privatizēja savus dzīvokļus un vēl tagad privatizē. Tagad, privatizējot dzīvokli, cilvēki iztērēja savus sertifikātus, lai kļūtu par Krājbankas akcionāriem, tagad būtu jāiet un jāuzpērk sertifikāti. Un vispār par sertifikātiem. Tie tika izdomāti tā saucamās Atmodas laikā un izdoti, kad tiem nebija pielietojuma. Liela daļa cilvēku sakarā ar pārmaiņām valstī, nonākot lielā trūkumā un izmisumā, pārdeva sertifikātus mazāk kā par latu, pat par 50 santīmiem. Tajā pašā laikā, no vienas puses, valsts reanimē Latvijas krājbanku, bet savukārt tā uzpērk sertifikātus. Kas to vada - krājbanku Godmanis, valsti - jūs, Šķēles kungs. Ja mēs pieņemam, ka krājbanka iepērk 10 miljonus sertifikātu un izlietos tos, privatizējot "Latvenergo", "Latvijas gāzi" un "Kuģniecību", kas arī drīz notiks, kur skaitīs sertifikātu nominālvērtību 28 latu, tad peļņa šodien, ja iepirktu par 10 miljoniem latu, būtu 265 miljoni latu. Jūs sakiet (citēju), ka Latvijas iedzīvotāji, kuri par saviem sertifikātiem iegādāsies uzņēmumu akcijas, būs izdarījuši vērtīgu pirkumu. Šādas iespējas ir un būs katram, kuram ir sertifikāti, dubults prieks (citātu beidzu). Bet varbūt tā ir dubulta morāle?

Sēdes vadītājs. Rakstiska atbilde deputātiem šajā jautājumā ir iesniegta. Atbild finansu ministrs Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Faktiski ir pat divas atbildes. Viena ir tātad no Finansu ministrijas puses sagatavota, un otra no Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja Šteinberga kunga parakstīta atbilde. Motivācijā dzirdētajos jautājumos par privatizācijas sertifikātu cenu un likteni - tā ir nenoliedzama problēma Latvijā, un tā būs līdz pat visu šo sertifikātu privatizācijas procedūras beigām. Taču, bez šaubām, cilvēki būs gan apmierināti, gan neapmierināti ar šiem rezultātiem, bet tas jau slēpjas pašā šajā nosaukumā "privatizācijas sertifikāts", un tas, ka tam tika noteikta 28 lati nominālvērtība, nenozīmē to, ka tas noteikti maksā 28 latus, un jautājumā par to, kas vēl bija motivācijā minēts par... Vai šis ir izdevīgs pirkums, būs krājbankā vai ne, tas katrā ziņā katram ir jāizšķir pašam, bet, es domāju, jūs esat lasījuši arī presē par situācijā, par tiem cilvēkiem, kas piedalījās ar privatizācijas sertifikātiem Unibankas privatizācijā, un tātad arī ar atlases cenām viņi piedalījās, ar nominālvērtību 28 lati šajos sertifikātos, bet, ņemot vērā Biržas tālāko kursu Unibankas akcijām, viņi bija tīri ieguvēji, ja salīdzina ar sertifikātu cenu naudas tirgū. Un šādi gadījumi ir bijuši, un es ceru, ka tā tas būs arī krājbankas privatizācijas procesā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod deputāts Zelgalvis.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Papildu jautājums rodas sakarā ar 4.jautājumu un atbildi. It īpaši, kur atbildi parakstījuši Repšes kungs un Šteinberga kungs no Latvijas Bankas. Tātad jautājums ir - vai šo banku nepiemeklēs akciju sabiedrības "Bankas Baltija" liktenis. Un šajā sakarībā jautājums tāds - vai Latvijas Banka un arī Finansu ministrija, par cik atbild, bet nu varbūt Zīles kungam ir grūtāk atbildēt Latvijas Bankas vietā, bet galvenokārt tas būtu jāatbild Latvijas Bankas pārstāvjiem - vai Latvijas Banka uzskata, ka krājbankas vadība, kas šodien vada Latvijas krājbanku, spēs nodrošināt tās darbu tādā līmenī, ka, lūk, šo banku nepiemeklēs tiešām "Bankas Baltija" liktenis, jo runa ir tieši par vadību, un ņemot vērā to... (Starpsauciens no zāles: "Lai viņš turpina!")

Sēdes vadītājs. Minūte diemžēl ir pagājusi, tāds ir mūsu reglaments, kolēģi. Mums šeit ir bankas pārstāvji Repšes kungs un Zeiles kundze, kurš no jums varētu dot atbildi? Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše. Lūdzu! Tā kā rakstiska atbilde ir. Divas minūtes, Repšes kungs, lūdzu.

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents). Godātie kolēģi! Uz šo tiešo jautājumu es teikšu tā, Latvijas krājbanka šobrīd ir nodota Privatizācijas aģentūrai, un, ja gadījumā Latvijas Bankas rīcībā būs signāli par to, ka vadība netiek galā ar bankas stāvokļa uzlabošanas pienākumu, tādā gadījumā mēs to darīsim zināmu Privatizācijas aģentūrai, un Privatizācijas aģentūra, iespējams, risinās jautājumu par nepieciešamām organizatoriskām izmaiņām. Šobrīd man nav pamata izteikties konkrētāk vienā vai otrā virzienā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Andris Rubins - otrs papildjautājums. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Viens jautājums. Cik miljonu latu no valsts budžeta ir saņēmusi Latvijas krājbanka, kamēr lati ir spēkā?

Sēdes vadītājs. Vai ministra kungs var atbildēt. Zīles kungs, uz šo jautājumu? Lūdzu, Roberts Zīle, finansu ministrs.

R.Zīle (finansu ministrs). Šo summu es nevaru pateikt, bet laikā, kad tika noslēgts līgums par valsts obligāciju izvietošanu krājbankā, tātad šī līguma summa bija 46 miljonu vērtībā. Tātad cik tas ir izmaksājis procentos par šo obligāciju un cik ir tās dzēstas, es šodien to nevaru atbildēt, jo šis nebija pamatjautājumā ietverts, tas jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais jautājums. Deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, O. Kostandas, J.Mauliņa, E.Grīnberga jautājums labklājības ministram V.Makarovam par labklājības ministra apsolīto diskusiju ar invalīdu biedrībām. Rakstiska atbilde deputātiem šajā jautājumā ir. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbild labklājības ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Rakstiska atbilde ir iesniegta. Tātad atkārtoju situāciju, tas bija intervijas ieraksts, kad intervijas laikā raidījuma veidotāji uzdeva jautājumu, vai labklājības ministrs ir gatavs tiešajā ēterā diskutēt par invalīdu problēmām. Uz ko atbildēju, jā, esmu gatavs. Taču vienlaicīgi varu paskaidrot, ka invalīdu sabiedrisko organizāciju vadītāji bija iepazīstināti ar valdības darba grupas izstrādāto variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi uzdoti netiek.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, J. Mauliņa, O.Kostandas, E.Grīnberga jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem un ārlietu ministram V.Birkavam par valdības oficiālo skaidrojumu, kāpēc Latvija, slēdzot robežlīgumu ar Krieviju, ir atteikusies no 1920.gada noslēgtā miera līguma pieminēšanas. Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Kiršteina kungs. Lūdzu! Rakstiska atbilde deputātiem ir.

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās). Godājamie deputāti! Godājamie jautājuma uzdevēji! Latvija nav atteikusies no 1920.gada miera līguma, bet, lai iekļautu šajā līgumā, vajag abu pušu piekrišanu, pilnvaras delegācijai ir izsniegusi valdība. Nav pilnvaras atteikties no Latvijas teritorijas, bet šeit ir pilnvaras sarunām. Punduru stacija nav atdota, jo pašreiz sarunas par šo Punduru staciju notiek, un tās turpināsies, un jautājums par kompensācijām ir izvirzīts jau četri gadi atpakaļ. Šīs sarunas notiek un notiks arī nākošajās turpmākajās sarunās. Līgums nav slepens, kā te ir teikts motivācijā, kāpēc tas ir jāizskata tagad, un netiek slēpts no tautas, jo tas vispār nav parakstīts, vēl nav parakstīts, tad, kad tas būs parakstīts, tas tiks nodots apspriešanai šeit Saeimā, un deputāti varēs izvērtēt - vērts vai nav vērts to ratificēt. Tā ka paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātais Kiršteina kungs! Ja mēs runājam par Abrenes teritorijas atdošanu Krievijai, tad kas cits tas ir, ja ne atteikšanās no Latvijas Republikas teritorijas. Un jautājums bija tieši tāds - kas ir devis pilnvaras atteikties no šīs teritorijas, mainīt šo Latvijas Republikas teritoriju? Un, ja šādas pilnvaras ir devis Ministru kabinets, tad kas Ministru kabinetam ir devis šādas pilnvaras? Es tomēr lūgtu atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās) . Godājamie deputāti! Pašreizējā situācijā būtu pareizāks jautājums acīmredzot - kāpēc nav iedotas pilnvaras, lai šo Abreni pievienotu Latvijas teritorijai? Es tā to saprotu. Juridiski - 1920.gada miera līgums paliek spēkā tāpat kā visas šīs teritorijas. Praktiski, ja, Čerāna kungs, jūs gribat dzirdēt manas domas, es neredzu iespēju šogad vai nākošgad šo jautājumu nokārtot. Tāpat kā es neredzu iespēju, ka šo jautājumu nokārto šogad vai nākošgad Japānā. Es neredzu iespēju, ka šo jautājumu nokārtos arī Norvēģija šajās sarunās. Tātad, ja es pareizi jūs sapratu, Čerāna kungs, jūs jautājāt - kāpēc de jure nav Abrene, vai kas ir devis pilnvaras atteikties no de jure , tad es atbildu - Latvija nav juridiski atteikusies no Abrenes vēl joprojām. Ja jūs jautājat, kāpēc faktiski, tad es atgādināšu, ka faktiski šī teritorija pašreiz atrodas Krievijā. Un tāpēc būtu pareizāk teikt, kādā veidā šo teritoriju Krievijai atņemt. Faktiski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumu... Imants Liepa vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

I.Liepa (TKL) . Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jautājums ir šāds - vai ar atteikšanos no 1920.gada miera līguma pieminēšanas mēs nenodarām morālus zaudējumus Latvijai lielākus nekā tā piecu pagastu teritorija, un morālus zaudējumus tādā izpratnē, ka, lūk, šajā līgumā ir minēts, ka Krievija uz visiem laikiem atzīst Latvijas neatkarību un atsakās no pretenzijām uz tās teritoriju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Liepas kungs. Gribu jums atgādināt, ka papildjautājumus var uzdot pēc Kārtības ruļļa tikai iesniedzēji. Bet nekas, Kiršteina kungs, Lūdzu!

A.Kiršteins (īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās) . Godājamie deputāti! Es piekrītu šinī gadījumā. Tiešām, tas ir jautājums, ko var izlemt tikai Saeima, un arī viņa par šo jautājumu lems. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais jautājums. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, A.Bartašēviča un L.Staša jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunova kungam un valsts ministram pašvaldību lietās Ē.Zundas kungam par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īres maksām. Rakstiskas atbildes nav. Būs mutiska atbilde. Piecas minūtes. Tā motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniedz ministrs Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Šeit ir pieci jautājumi. Kuri likumdošanas akti, Ministru kabineta noteikumi un citi dokumenti reglamentē dzīvojamo telpu īres maksu? Es šeit varu pārskaitīt vismaz četrus piecus likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet faktiski pats būtiskais, kas šodien reglamentē, tas ir tas, ka vēl šobrīd pastāv valdības 1993.gada 16.jūnijā noteiktā maksimālā īres maksa - 7,5 santīmi par vienu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī, un tālāk Latvijas Republikas Saeima 1997.gada 23.janvārī pieņēma grozījumus likumā "Par dzīvojamo telpu īri", kuros paredzēja gan iespēju dzīvokļu īres maksu noteikt, pusēm vienojoties, gan arī īres aprēķinu konkrētās kārtības noteikšanu pašvaldību, valsts dzīvojamās mājās, kā arī ierobežojumus īres maksā denacionalizēto dzīvojamo namu iepriekšējiem īrniekiem. Un tagad acīmredzot jāpasaka, kādā secībā šie dokumenti tālāk, kur reglamentē īres maksu, tiek izstrādāti. Tātad līdz ar šo likumu, līdz ar šiem grozījumiem Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina noteikumus par dzīvokļu īres maksas aprēķināšanas kārtību un noteikumus par kārtību, kādā īrnieks patstāvīgi norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem. Tātad pirmajā daļā šie minētie Ministru kabineta noteikumi šodien ir iesniegti Ministru kabinetā.

Tālāk. Pašvaldību domes (padomes) mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumiem par dzīvokļu īres maksu aprēķināšanas kārtību spēkā stāšanās nosaka maksimālo īres maksas līmeni attiecīgā administratīvā teritorijā. Līdz šo dokumentu pieņemšanai paliek spēkā 7,5 santīmi par kvadrātmetru.

Vai pēc privatizācijas šī apmaksa ir palielinājusies vai samazinājusies? Jūs varat iedomāties, godātie deputāti, ka pēc privatizācijas, dzīvokļa privatizācijas var būt ļoti dažādas situācijas. Es varu pateikt, ja visi dzīvokļu īrnieki, kuri ir privatizējuši savus dzīvokļus un māja ir privatizēta, viņi var apvienoties kooperatīvā, kur valde nolemj vispār īres maksu neiekasēt no īrniekiem, tas ir, pašiem no sevis, ja māja ir tādā kārtībā, ja to nevajag ne remontēt, ne uzturēt. No otras puses, tur var būt tālāk, šo māju apkalpo tāda namu pārvalde vai tāds uzņēmējs, kurš pieprasīs dubultmaksu par īri. Tāpēc šeit var būt dažādas situācijas pēc privatizācijas.

Vai jūsu rīcībā ir informācija par to, ka pašvaldības ir izdarījušas jaunus aprēķinus dzīvojamo telpu īpašniekiem? Man tādas vispārējas informācijas nav, bet es vēlreiz saku - kamēr šie dokumenti, kurus es jums nosaucu, nav izstrādāti, visam pamats ir iepriekš pieņemtie dokumenti un maksimālā īres maksa. Līdz ar to varbūt formulēt tā, ka tagad nav vairs īres maksas griestu ar jauno pieņemto Saeimas likumu. Ko sauc par īres griestiem vispār? Tur bija maksimālā īres maksa. To noteica visā valstī. Vienu. Un tie bija 7,5 santīmi. Tagad Saeima ir noteikusi, ka pašvaldībām ir jānosaka maksimālā īres maksa savā administratīvajā pašvaldības teritorijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumu uzdod deputāts Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (SPL) . Augsti godātais ministra kungs! Tā kā šeit jautājums bija vērsts tieši uz privatizētajiem dzīvokļiem, tāpēc es gribu uzdot tādu jautājumu - vai jūs uzskatāt, ka ir likumīgi ņemt no privatizēta dzīvokļa īpašnieka maksu par kvadrātmetriem, kā viņam paskaidro namu pārvaldes.

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs) . Šeit, godātais Golubova kungs, atkal var būt dažādi gadījumi, un tad man vajadzētu šos visus dokumentus izskatīt un aizbraukt uz to namu pārvaldi. Kaut gan Lujāna kungs to man neiesaka darīt. Un visus dokmentus izpētīt. Bez cirvīša, protams. Un šeit, tiešām, es atvainojos par jokiem, bet šeit situācija var būt dažāda. Ja pirmajā stadijā, tikko ir privatizēti šie dzīvokļi un ja spēkā ir kaut kādi vecie līgumi, tad ar steigu šiem dzīvokļu privātīpašniekiem ir jāslēdz jauns līgums ar namu pārvaldi. Ja viņi grib uzturēt šīs attiecības ar namu pārvaldi. Vai arī pašiem jānodibina, Ministru kabinets ir pieņēmis šos noteikumus. Jānodibina pašiem šī kooperatīvā valde, un visi šie jautājumi jāizlemj - cik viņi maksās, ko viņi remontēs, cik daudz remontēs un kā viņi remontēs. Vai viņi uzturēs kāpņu telpās apkopējas vai citus darbiniekus, kuri šo māju apkops, un tā tālāk. Šeit var būt dažādi varianti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otru papildjautājumu uzdod arī deputāts Golubovs.

A.Golubovs (SPL) . Es no jums tā arī nedzirdēju - vai ir tiesīgas pašvaldības ņemt maksu par kvadrātmetriem tieši no dzīvokļu īpašniekiem? Es saprotu, ka var ņemt par pakalpojumiem kaut kādiem. Un, ja nav līguma ar pašvaldību, ar namu pārvaldi, tad tieši tā - vai var viņi to ņemt, un, ja nevar, tad nevar. Un tādi gadījumi bija Krāslavā, Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē, Jēkabpilī.

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs) . Godātie deputāti! Dzīvokļu īre nav komunālie maksājumi. Dzīvokļu īri maksā par kvadrātmetriem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts. Nākamais. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, V.Dozorceva, A.Bartaševiča jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunova kungam, valsts ministram pašvaldību lietās Ē.Zundas kungam par zemes kadastrālās vērtības novērtēšanas gaitu. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Ēriks Zunda, pašvaldību lietu valsts ministrs.

E.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr. 82, kas pieņemti šā gada 25.februārī, noteikts, ka Valsts zemes dienests līdz 1997.gada 6.martam iesniedz pašvaldībām to zemes gabalu sarakstu, kuru kadastrālā vērtība ir noteikta līdz 1996.gada 31.decembrim. Pamatojoties uz šo noteikumu prasībām, es esmu lūdzis informāciju Valsts zemes dienestā, viņi man šo informāciju ir saga-tavojuši, un es jums savukārt esmu sniedzis to atbilstoši uzdo-tajiem jautājumiem tādā rakursā, kā interesē tos, kas uzdod šos jautājumus.

Šeit ir uzskaitītas tās pašvaldības, kurām šie saraksti ir iesniegti, un arī tas, ka šinī brīdi no zemes kopējās platības apmēram 8 līdz 9 procenti ir kadastrāli novērtēts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Izskatām nākamo jautājumu. Tas ir deputātu A.Globova, O.Deņisova, M.Bekasova, V.Dozorceva un A.Bartaševiča jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunova kungam, valsts ministram pašvaldību lietās E.Zundas kungam par paaugstinātajiem apkures tarifiem. Atbildi sniedz Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Šeit ir jautājums sakarā ar iedzīvotāju atkārtotām sūdzībām par paaugstinātiem apkures tarifiem. Lūdzam atbildēt, vai pareizi pamatoti pašvaldības nosaka siltuma tarifus?

Godātie deputāti! Es jau pagājušajā reizē centos gari un plaši izklāstīt šo ļoti smago problēmu, un es neko citu nevaru atbildēt kā tikai pateikt, ka Saeima ir pieņēmusi likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Saskaņā ar šā likuma 11.pantu ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Enerģijas patērētāju komitejas nolikums". Komitejas uzdevums ir nodrošināt visu enerģijas pātērētāju grupu interešu aizsardzību energoapgādē un energoapgādes regulēšanu. Izskatīt patērētāju sūdzības, veidot darba grupas, plaši informēt sabiedrību un tā tālāk, un tā joprojām. Tātad šo komitejas darbu nodrošina Ekonomikas ministrija. Tiešām viss, kas saistīts ar elektroenerģijas un citiem tarifiem, un saistībā ar šo likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" šīs lietas nodrošina Ekonomikas ministrija. Jūs man otru reizi prasāt šo jautājumu. Es atbildu.

Bet citi jautājumi. Vai ir dokumenti, kas reglamentē karstā ūdens siltumu, noteikta veida skaitītāju pielietošanu? Kādas prasības tiek uzstādītas siltuma un ūdens skaitītājiem, vai tiek reglamentēta skaitītāju tehniskā apkope, kontrole, vai noteikts skaitītāju lietošanas ilgums? Ļoti žēl, ka es nepaņēmu šos skaitītājus līdzi šeit. Varētu tos demonstrēt un visu to lietu parādīt. Bet es domāju, ka deputāti, protams, principā interesējas par šīm lietām. Es varu pateikt, ka Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs 1995.gada 11.decembrī ir apstiprinājis valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu. Tai skaitā siltumenerģijas skaitītājus, verifikāciju periodiskums vienreiz divos gados, ūdens daudzuma skaitītāju bez ūdens filtriem - vienreiz divos gados, ar ūdens filtriem - vienreiz četros gados. Tātad visas šīs prasības šiem visiem mērīšanas līdzekļiem reglamentē šis Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs. Un tas veic obligāto kontroli, atestāciju, sertifikāciju, un ir tāds vārds - verifikāciju. Nu lieto tādu vārdu.

Savukārt Latvijas pašvaldības saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām", 15.panta pirmo daļu ar savu institūciju un uzņēmumu starpniecību veic mērīšanas līdzekļu uzstādīšanu atbilstoši šīm prasībām, kuras es nosaucu. Piemēram, Rīgas Dome šādu uzdevumu ir noteikusi, un Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmums "Ūdensapgāde un kanalizācija", saskaņojot ar šo centru, ir noteikuši, ka Rīgā ir pieļauti, un es varu pārskaitīt, ja interesē, kādi tieši tur ir" - "Meinek", ABV, "Čistapoļskis" un "Alimex" firmas sertificēto ūdens mērītāju uzstādīšana. Nu tā es varu uz šo jautājumu atbildēt ļoti īsi, bet varētu, protams, arī gari.

Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs. Papildjautājumu uzdod deputāts Golubovs.

A. Golubovs (SPL). Šāds jautājums sakarā ar skaitītājiem ir uzdots sakarā ar to, ka Krāslavas rajonā, Rēzeknes rajonā, Jēkabpils rajonā ir tādi gadījumi, ka pašvaldības namu pārvaldes pieprasa no lietotājiem noņemt skaitītājus, atvest pie viņiem un uzstādīt atkal, un par to jāmaksā tieši lietotājam. Vai tas ir likumīgi vai nav?

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Godātie deputāti! Lai atbildētu, kas ir likumīgi un nav likumīgi, tad to tieši jāuzraksta ļoti precīzi, un tad es paņemšu visas šīs instrukcijas par šiem mērīšanas aparātiem un jums atbildēšu nākošreiz. Vai tas ir likumīgi vai nav. Vispirms es pieprasīšu, vai tās pašvaldības tiešām ir pieprasījušas to, jo jūs mani tagad provocējat uz ļoti tādiem vienkāršiem jautājumiem, pats motivējat un sakāt: "Vai tas ir likumīgi, vai tas nav likumīgi?" Es tomēr jūs aicinātu šo jautājumu varbūt detalizēti izskatīt nākošreiz, un jūs man precīzi uzrakstīsiet, kuras pašvaldības, kādus mēraparātus, kad, kur, un ko tās ir darījušas un ko ir pieprasījušas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk papildjautājumi izvirzīti netiek. Jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Ziedonis Čevers, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Druva, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš... ir. Andrejs Krastiņš, Andrejs Naglis, Māris Rudzītis un Leonards Teniss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, Latvijas Republikas 6.Saeimas 1997.gada 13.marta sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā - kārtējā sēde 20.martā pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Uz jaut.nr.156 - dok.nr.2324

Dz.Rasnačs Par maznodrošināto cilvēku (ģimeņu) situāciju valstī

pēc likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" izsludināšanas

Tieslietu ministrijas rīcībā atrodas apkopota informācija par 1996.gadā LR tiesu lietvedībā esošo lietu skaitu par izlikšanu ar un bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Informācijai pievienojam tabulas, kurās ir redzams, ka šo kategoriju lietu skaits 1996.g. ir pieaudzis, salīdzinot ar 1995.g. Tabulās norādītā lietu tiesvedības stadija "pabeigtās lietas" ietver visas tās lietas, kuras ir izskatītas un nolasīts spriedums; kuras ir nosūtītas pēc piekritības; kurās lietvedība apturēta; kurās lieta izbeigta.

1997.gada 1.janvārī Latvijas Republikas tiesās neizskatītas atradās 2807 civillietas par izlikšanu par īres maksas nemaksāšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un 1957 civillietas par izlikšanu citu iemeslu dēļ bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Pēc Tiesu izpildītāju departamenta sniegtās informācijas 1996.gadā reāli izpildīti ir 2448 spriedumi par izlikšanu.

Tā kā Jūsu minēto grozījumu likumā "Par dzīvojamo telpu īri" sekas tiesā varēs parādīties tikai pēc kāda laika, tad šos rādītājus mēs varēsim salīdzināt tikai gada beigās.

Papildus informējam, ka Tieslietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojušas un iesniegušas Ministru kabinetam priekšlikumus jautājumā par īres valdēm. Priekšlikumos tiek piedāvāti trīs risinājuma varianti. Tie tiks izskatīti Ministru kabinetā kā konceptuālais jautājums.

1997.gada 10.martā Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

LR tiesās lietvedībā esošās lietas par izlikšanu

ar un bez dzīvojamās platības piešķiršanas

Rīgas pilsētas tiesās
Lietu kategorija Reģis- % no visu Ar sprie- no tām % no ar
trēto katego- dumu iz- prasības spriedu-
lietu riju lietu skatīto apmie- mu izska-
skaits kopskaita lietu rinātas tīto lietu
skaits skaita
Prasības par izlikšanu bez citas 3193 10% 1045 984 94%
dzīvojamās platības piešķiršanas
Prasības par izlikšanu ar citas 66 0,2% 31 23 74%
dzīvojamās platības piešķiršanu
Prasības par izlikšanu bez citas 3630 11% 1089 1031 94%
dzīvojamās platības piešķiršanas
par īres maksas nemaksāšanu
Kopā 6889 22% 2165 2038 94%
LR rajonu (pilsētu) tiesās
Lietu kategorija Reģis- % no visu Ar sprie- no tām % no ar
trēto katego- dumu iz- prasības spriedu-
lietu riju lietu skatīto apmie- mu izska-
skaits kopskaita lietu rinātas tīto lietu
skaits skaita
Prasības par izlikšanu bez citas 4385 5% 1593 1462 92%
dzīvojamās platības piešķiršanas
Prasības par izlikšanu ar citas 107 0,1% 54 43 79%
dzīvojamās platības piešķiršanu
Prasības par izlikšanu bez citas 7379 9% 2844 2667 94%
dzīvojamās platības piešķiršanas
par īres maksas nemaksāšanu
Kopā 11871 15% 4491 4172 93%

Ministrs Uz jaut.nr.157 - dok.nr.2343

R.Zīle Par "Bankas Baltija" likvidācijas norisi, un kādi līdzekļi

no šīs likvidācijas ir iegūti, kā arī par gaidāmajām

izmaksām no bankas 1997.gadā

Finansu ministrija ir izskatījusi Saeimas deputātu 1997.gada 5.marta pieprasījumu nr.157 par akciju sabiedrību "Banka Baltija". Atbildot uz pieprasījumā minētajiem jautājumiem, paskaidrojam tālāk minēto.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Tiesas Civillietu palātas 1996.gada 17.jūnija spriedumu akciju sabiedrība "Banka Baltija" ir atzīta par bankrotējušu un par tās likvidatoru iecelts auditorfirmas "Deloitte&Touche" pārstāvis Deivids Berijs.

Pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 131.panta prasībām, kredītiestādes likvidāciju īsteno tiesas iecelts likvidators. Tiesa ieceļ likvidatoru pēc Latvijas Bankas ieteikuma.

Pēc Kredītiestāžu likuma 134.panta prasībām kredītiestāžu likvidatora pienākumi ir šādi:

1) apzināt visus kredītiestādes kreditorus;

2) apzināt visus kredītiestādes aktīvus to reālajā vērtībā;

3) piedzīt kredītiestādes debitoru parādus;

4) izskatīt un pārbaudīt kreditoru pieteiktās pretenzijas;

5) sagatavot un iesniegt savas darbības pārskatu tiesai;

6) iesniegt tiesai apstiprināšanai kreditoru sarakstu, norādot tajā arī noraidītās kreditoru pretenzijas;

7) apmierināt likumīgos kreditoru prasījumus.

Turklāt 136.pantā ir noteikts, ka kredītiestādes likvidatoram ne retāk kā reizi mēnesī jāiesniedz tiesai pārskats par kredītiestādes likvidācijas gaitu, bet pēc likvidācijas pabeigšanas - pārskats par visu likvidācijas laiku. Likvidatoru pārskatu par likvidācijas pabeigšanu apstiprina tiesa.

Bez tam pēc Kredītiestāžu likuma 141.panta prasībam, ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs, locekļi vai rīkotājdirektors ir rīkojušies nelikumīgi, pārkāpuši savu pilnvaru ietvarus vai nav ievērojuši likuma prasības un statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru pilnsapulču lēmumus un instrukcijas, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, tadējādi radot zaudējumus keditoriem, likvidators ceļ tiesā prasību pret kredītiestādes augstāk minētajām personām par kreditoriem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Kā izriet no augstāk minētā, tiesa ir vienīgā institūcija, kura uzrauga kredītiestāžu likvidatoru darbību, kā arī likvidatoru rīcību ar atgūtajiem līdzekļiem, un pārējo institūciju iejaukšanās likvidējamo banku darbībā ir aizliegta.

1997.gada 12.martā Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.159 - dok.nr.2303a

J.Celmiņš Par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu,

problēmas risinājumu meklējumiem valdībā

un pārrunām ar Valsts prezidentu

Izglītības un zinātnes ministrija izskatīja deputātu jautājumus (reģistrācijas nr.159) Ministru prezidentam A.Šķēles kungam un, pilnā mērā izprotot skolas vecuma bērnu uzskaites nozīmīgumu, apliecina, ka arī turpmāk risinās ar šo problēmu saistītos jautājumus.

Pašreiz spēkā esošajā likumdošanā (likums "Par pašvaldībām" un Izglītības likums) noteikts, ka par skolas vecuma bērnu uzskaiti, tāpat kā par savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, atbild atbilstīgā pašvaldība.

Izglītības un zinātnes ministrija, zinot reālo situāciju skolas vecuma bērnu uzskaitē, nāca klajā (kaut arī tā pamatā ir pašvaldību darbības joma) ar iniciatīvu Ministru kabinetā. Un 1996.gada 4.jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr.194 "Skolas vecuma bērnu uzskaites noteikumi". Tajos noteikts, ka skolas vecuma bērnu uzskaiti veic pašvaldības, un reglamentēta noteikta kārtība tās veikšanai. Izglītības un zinātnes ministrija 1997.gada 19.februāra vēstulē nr.1-2-7, kura arī adresēta Saeimas deputātiem, darīja zināmu, ka ministrija, uzskatot skolas vecuma bērnu uzskaiti (ieskaitot situācijas kopējo analīzi un rīcības modeļu izstrādi) par vienu no galvenajām savas kompetences problēmām, veic nepieciešamo darbību, lai pēc iespējas ātrāk kopīgi sakārtotu šo jautājumu.

Informējam arī, ka notiek atsevišķu pašvaldību darbības iepazīšana šai ziņā. Ir izdarīta iegūtās informācijas par skolas vecuma bērnu uzskaiti analīze.

Kaut arī ir vairākas patiesi būtiskas problēmas, piemēram:

1) Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta Iedzīvotāju reģistrs nenodrošina atgriezenisko saikni ar pašvaldībām;

2) pašvaldībām nav pietiekamā apmērā nepieciešamo finansiālo līdzekļu izglītības ieguves nodrošināšanai;

3) ne vienmēr ir nepieciešamā pašvaldību vadītāju ieinteresētība šajā jautājumā,

uzskatām, ka vistuvākajā laikā valsts un pašvaldību līmenī organizējama visu nepilnību skolas vecuma bērnu uzskaitē konstatēšana un novērtēšana.

1997.gada 12.martā Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr. 160 - dok.nr. 2304a

R.Zīle Kam izdevīga ir Latvijas Krājbankas un Rīgas apvienotās

Baltijas bankas (RABB) saplūšana un privatizācija?

Atbildot uz Saeimas deputātu 1997. gada 6. marta pieprasījumu nr. 160 par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizāciju, paskaidrojam tālāk minēto.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 18. janvāra rīkojumu nr. 15 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai" valsts akciju sabiedrība "Latvijas Krājbanka" tika nodota privatizācijai. Pamatojoties uz minētā rīkojuma 2. punktu, 1996. gada 26. februārī tika parakstīts akts starp Finansu ministriju un Privatizācijas aģentūru par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" nodošanu Privatizācijas aģentūras valdījumā.

No 1996. gada 26. februāra visi jautājumi, kas saistīti ar privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" pārvaldīšanu un privatizāciju, ir Privatizācijas aģentūras pārziņā, kura savukārt ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša institūcija.

Veicot sagatavošanas darbus valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijai, Privatizācijas aģentūras valde 1996. gada 14. martā ar lēmumu Nr. 35/542 apstiprināja "Konkursa par tiesībām pievienoties valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Krājbanka" noteikumus" un "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas pamatnostādnes".

Konkursa "Par tiesībām pievienoties valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Krājbanka"" pretendentu komisija 1996. gada 1. aprīlī izvērtēja pretendentu konkursam iesniegtos dokumentus. Konkursam paredzētajā termiņā dokumentus iesniedza viens pretendents - akciju komercbanka "Rīgas apvienotā Baltijas banka". Pretendentu atlases komisija nolēma, ka atbilstoši iesniegtajiem dokumentiem "Rīgas apvienotā Baltijas banka" izpildījusi visus paredzētos konkursa noteikumu nosacījumus. Tomēr komisija uzskatīja par nepieciešamu lūgt Latvijas Banku dot atzinumu par iepriekš minēto noteikumu izpildi. 1996. gada 9. aprīlī tika saņemta atbilde no Latvijas Bankas par to, ka tās kompetencē esošie konkursa noteikumi izpildīti.

Ievērojot iepriekš minēto un to, ka konkursa pretendentu atlases komisija atzina, ka pretendents (akciju komercbanka "RABB") atbilst konkursa noteikumiem un visi konkursa pretendentu atlases komisijas lēmumi ir izpildīti, Privatizācijas aģentūras valde 1996. gada 11. aprīlī ar lēmumu Nr. 59/758 nolēma atzīt akciju komercbanku "Rīgas apvienotā Baltijas banka" par konkursa "Par tiesībām pievienoties valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Krājbanka"" uzvarētāju. Privātā kapitāla piesaistīšanas rezultātā, pirmkārt, tiks palielināts valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" pamatkapitāls un tās konkurētspēja, otrkārt, Latvijas valstij piederošo akciju daļa pēc šīs pamatkapitāla palielināšanas saglabājas 75% no visām privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" akcijām, kas nodrošina kontroli lēmuma pieņemšanā.

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas priekšrocības ir šādas:

- privatizācijas procesā un tās rezultātā saglabāsies "Latvijas Krājbankas" veselums un integritāte, tās darbības profils un filiāļu tīkls visos Latvijas reģionos;

- privatizācijas rezultātā notiks iedzīvotāju iesaistīšana "Latvijas Krājbankas" akciju pirkšanā, izmantojot privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli par pārdodamajām akcijām;

- privatizācijas rezultātā "Latvijas Krājbankai" jākļūst par krājbanku saskaņā ar Eiropā pieņemtajiem standartiem;

- "Latvijas Krājbankas" privatizācija veicinās vērtspapīru otrreizējā (sekundārā) tirgus veidošanu valstī.

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas pirmā kārta tiek veikta divos posmos. Pirmais posms (banka kļūst par privatizācijas subjektu, un valsts daļa tās pamatkapitālā veido 75%) ir izpildīts. Privatizācijas aģentūra šā gada martā uzsāks otrā posma uzdevumu realizāciju - pārveidojot privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Latvijas Krājbanka" par publisku akciju sabiedrību, kurā valsts saglabā kontrolpaketi (51,00%), privātie akcionāri (25,00%), publiskais piedāvājums (21,76%), publiskā piedāvājuma rezerve (1,78%), valdes akcijas (0,46%).

Sakarā ar to, ka vēl nav noticis privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" akciju publiskais piedāvājums un privatizācijas rezultātā izveidotās akciju komercbankas dibināšanas sapulce, nav iespējams sniegt atbildi, kādām privātpersonām konkrēti piederēs privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" akcijas.

Privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" stabilas darbības garantēšanai tās privatizācijas pamatnoteikumu speciālie pasākumi paredz no akciju iegādes un realizācijas iegūto peļņu izmantot:

- valsts parādzīmju, kuras izlaistas rehabilitācijas programmas ietvaros, apkalpošanai (parādzīmju procentu maksājumiem un to dzēšanai) - 50%;

- valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" rezerves kapitāla veidošanai - 50%.

Privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" akcionāri nebūs šaurs personu loks, kas kontrolēs situāciju. Tā būs publiskā akciju sabiedrība, kurā nevienai atsevišķai personai nebūs iespējas vienai pašai kontrolēt banku.

1997. gada 12. martā Finansu ministrs R.Zīle

Par Latvijas Krājbankas privatizāciju

Saskaņā ar Jūsu jautājumiem (deputātu jautājumu reģistrācijas nr. 160) par Latvijas Krājbankas privatizāciju sniedzu atbildes.

Par pirmo jautājumu.

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Krājbanka" (turpmāk - VAS "Latvijas Krājbanka") tiek privatizēta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996. gada 18. janvāra rīkojumu nr. 15 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai".

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 13. pantu bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" pārņēma VAS "Latvijas Krājbanku" savā valdījumā no Finansu ministrijas ar aktu 1996. gada 26. februārī.

Veicot sagatavošanas darbus VAS "Latvijas Krājbanka" privatizācijai, Privatizācijas aģentūras valde 14.03.1996. ar lēmumu Nr. 35/542 apstiprināja "Konkursa par tiesībām pievienoties valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Krājbanka" noteikumus" un "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" privatizācijas pamatnostādnes".

Konkursa "Par tiesībām pievienoties valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Krājbanka"" pretendentu atlases komisija 1996. gada 1. aprīlī izvērtēja pretendentu konkursam iesniegtos dokumentus. Konkursam paredzētajā termiņā dokumentus iesniedza viens pretendents - akciju komercbanka "Rīgas apvienotā Baltijas banka". Pretendentu atlases komisija nolēma, ka, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem, "Rīgas apvienotā Baltijas banka" izpildījusi visus paredzētos konkursa noteikumu nosacījumus, bet komisija uzskata par nepieciešamu lūgt Latvijas Banku dot atzinumu par iepriekšminēto noteikumu izpildi. 1996. gada 9. aprīlī tika saņemta atbilde no Latvijas Bankas par to, ka tā neapšauba tās kompetencē esošo konkursa noteikumu punktu izpildi.

Ievērojot iepriekšminēto un to, ka konkursa pretendentu atlases komisija atzina, ka pretendents (akciju komercbanka "RABB") atbilst konkursa noteikumiem, un visi konkursa pretendentu atlases komisijas lēmumi ir izpildīti, Privatizācijas aģentūras valde 11.04.1996. ar lēmumu Nr. 59/758 nolēma atzīt akciju komercbanku "Rīgas apvienotā Baltijas banka"" par konkursa "Par tiesībām pievienoties valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Krājbanka"" uzvarētāju. Privātā kapitāla piesaistīšanas rezultātā, pirmkārt, tiks palielināts VAS "Latvijas Krājbanka" pamatkapitāls un tās konkurētspēja, otrkārt, Latvijas valstij piederošo akciju daļa pēc šīs pamatkapitāla palielināšanas saglabājas 75% no visām PVAS "Latvijas Krājbanka" akcijām, kas nodrošina dominējošo kontroli lēmumu pieņemšanā.

Par otro jautājumu

Uzskatu, ka VAS "Latvijas Krājbanka" privatizācija ir ekonomiski un finansiāli attaisnota no tautsaimniecības viedokļa un izdevīga Latvijas iedzīvotājiem, jo

- privatizācijas procesā un tās rezultātā saglabāsies "Latvijas Krājbankas" veselums un integritāte, tās darbības profils ar filiāļu tīklu visos Latvijas reģionos;

- privatizācijas rezultātā notiks iedzīvotāju iesaistīšana "Latvijas Krājbankas" akciju pirkšanā, izmantojot privatizācijas sertifikātus kā maksāšanas līdzekli par pārdodamajām akcijām;

- privatizācijas rezultātā akciju komercbankai "Latvijas Krājbanka" jākļūst par krājbanku saskaņā ar Eiropā pieņemtajiem standartiem, kas atbilst Latvijas ārpolitikas kursam uz iestāšanos Eiropas Savienībā;

- "Latvijas Krājbankas" privatizācija veicinās vērtspapīru otrreizējā (sekundārā) tirgus veidošanos valstī, kā arī ierobežos bankas kapitāla koncentrāciju vienas Latvijas fiziskas vai juridiskas personas rokās.

Par trešo jautājumu

VAS "Latvijas Krājbanka" privatizācijas pirmā kārta tiek veikta divos posmos. Tā kā pirmais posms (banka kļūst par privatizācijas subjektu, un valsts daļa tās pamatkapitālā veido 75%) ir izpildīts, Privatizācijas aģentūra šā gada marta mēnesī uzsāk otrā posma uzdevumu realizāciju - pārveidot PVAS "Latvijas Krājbanka" par publisku akciju sabiedrību, kurā valsts saglabā kontrolpaketi (51,00%), privātie akcionāri (25,00%), publiskais piedāvājums (21,76%), publiskā piedāvājuma rezerve (1,78%), valdes akcijas (0,46%).

Sakarā ar to, ka nav noticis PVAS "Latvijas Krājbanka" akciju publiskais piedāvājums un privatizācijas rezultātā izveidotās akciju komercbankas dibināšanas sapulce, nav iespējams sniegt izsmeļošu atbildi, kādām privātpersonām konkrēti piederēs PVAS "Latvijas Krājbanka" akcijas.

Par ceturto jautājumu

PVAS "Latvijas Krājbanka" nepiemeklēs akciju komercbankas "Banka Baltija" liktenis, jo tās privatizācijas pamatnoteikumu speciālie pasākumi paredz no akciju iegādes un realizācijas iegūto peļņu izmantot:

- valsts obligāciju, kuras izlaistas rehabilitācijas programmas ietvaros, apkalpošanai (obligāciju procentu maksājumi un to dzēšanai) - 50%;

- VAS "Latvijas Krājbanka" rezerves kapitāla veidošanai - 50%.

Cerams, ka Saeimā pieņemtie speciālie likumi "Par noguldījumu aizsardzību" u.c. veicinās VAS "Latvijas Krājbanka" darbības drošību un caurspīdīgumu pēc tās privatizācijas.

Privatizētās VAS "Latvijas Krājbanka" akcionāri nebūs šaurs personu loks, kas kontrolēs situāciju. Tā būs publiska akciju sabiedrība, kurā nevienai atsevišķai personai nebūs iespēju vienai pašai kontrolēt banku.

1997. gada 12. martā Ekonomikas ministrs G.Krasts

Latvijas Bankas Uz jaut.nr. 160 - dok.nr. 2304b

prezidents E.Repše, Kam izdevīga ir Latvijas Krājbankas

pārvaldes vadītājs un Rīgas apvienotās Baltijas bankas (RABB)

A.Šteinbergs saplūšana un privatizācija?

God. Saeimas deputāti! Atbildes uz Jūsu jautājumiem sniegtas secībā, kādā tie savirknēti Jūsu pieprasījumā.

1. Kam ir izdevīga privatizējamās valsts akcijas sabiedrības "Latvijas Krājbanka" un akciju sabiedrības "Rīgas apvienotā Baltijas banka" saplūšana un privatizācija?

Sākotnēji gribētos atzīmēt, ka privatizēts tiek tikai viens valsts īpašuma objekts, proti, a/s "Latvijas Krājbanka". A/s "Rīgas apvienotā Baltijas banka" jau bija privāta uzņēmējsabiedrība, kura piedalījās privatizējamās valsts a/s "Latvijas Krājbanka" privatizācijas pirmajā posmā un tika pievienota privatizējamai valsts a/s "Latvijas Krājbanka". A/s "Latvijas Krājbanka" privatizācija ir Latvijas valstī notiekošā valsts īpašuma privatizācijas procesa sastāvdaļa un, tāpat kā viss šis process, ir izdevīga visiem Latvijas iedzīvotājiem (nodokļu maksātājiem), vispirms jau a/s "Latvijas Krājbanka" klientiem.

2. Kāds labums Latvijas iedzīvotājiem būs no šo banku privatizācijas?

Privatizēta tiek tikai a/s "Latvijas Krājbanka", bet a/s "Rīgas apvienotā Baltijas banka" bija privāta uzņēmējsabiedrība jau kopš tās dibināšanas. Latvijas iedzīvotāji no a/s "Latvijas Krājbanka" privatizācijas gūs tādu pašu labumu kā no citu valsts īpašuma objektu privatizācijas, kuras ārkārtīgi lielo nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā Latvijas Banka nekad nav apšaubījusi un neapšauba. Tādējādi kā konkrētus labumus (protams, visus šeit uzskaitīt nav iespējams) varētu minēt privātā kapitāla investīcijas a/s "Latvijas Krājbanka", valsts budžeta līdzekļu neizmantošanu a/s "Latvijas Krājbanka" uzturēšanai, šīs bankas saimnieciskās darbības uzlabošanu, tai kļūstot par rentablu, peļņu nesošu un attiecīgus nodokļus maksājošu uzņēmējsabiedrību, klientu apkalpošanas uzlabošanu, jaunu bankas tehnoloģiju ieviešanu utt.

3. Cik procentu no kapitāla bankās piederēs privātpersonām, un kuras jau kā īpašnieki zināmi, un ar cik lielu procentu daļu?

Līdz ar a/s "Rīgas apvienotā Baltijas banka" pievienošanu privatizējamai valsts a/s "Latvijas Krājbanka" a/s "Rīgas apvienotā Baltijas banka" beidza pastāvēt kā patstāvīga uzņēmējsabiedrība, tāpēc tagad var runāt tikai par a/s "Latvijas Krājbanka" akcionāriem. Šobrīd saskaņā ar Latvijas Bankā iesniegto informāciju a/s "Latvijas Krājbanka" akcionāri ir: Latvijas valsts (akciju valdītājs - Latvijas Privatizācijas aģentūra: 74,55%), Stefans Rāzna (11,68%), a/s "Ventbunkers" (3,99%), Ainārs Gulbis (1,80%), Juris Savickis (1,89%), a/s "SWH Rīga" (0,7%), Alvils Gulbis (1,24%), Māris Forsts (1,47%), Arnolds Laksa (0,34%), Ilmārs Krūms (0,08%), Zigurds Vaivods (1,47%), Aina Bataraga (0,34%), bankas valde (0,45%).

Protams, privātpersonu līdzdalība a/s "Latvijas Krājbanka" pamatkapitālā pieaugs līdz ar šīs akciju sabiedrības valsts kapitāla daļas tālāku privatizāciju publiskā piedāvājumā.

4. Vai šo banku nepiemeklēs a/s "Banka Baltija" liktenis?

Uzskatām, ka, piesaistot privāto kapitālu, uzlabojot šīs bankas vadības un personāla kvalifikāciju un bankas tehnisko nodrošinājumu, un ja bankas akcionāri un vadība darbosies saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem, a/s "Latvijas Krājbanka" darbība tuvākā nākotnē var kļūt sekmīga un rentabla.

Ar cieņu, -

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītājs A.Šteinbergs

Ministrs Uz jaut.nr. 161 - dok.nr. 2309a

V.Makarovs Par labklājības ministra apsolīto diskusiju

ar invalīdu biedrībām

Atbildot uz frakcijas "Latvijai" deputātu 1997. gada 6. marta jautājumu nr. 161, informēju, ka 4. marta raidījumā "Vārds invalīdiem", atbildot uz raidījuma vadītājas Žarinas kundzes jautājumu, es piekritu diskusijai tiešajā ēterā ar inva-līdu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem par invalīdu problēmām. Diskusijas datums ir atkarīgs no raidījuma veidotājiem.

Ar Ministru kabineta 1996. gada 28. decembra rīkojumu nr. 544 "Par darba grupas izveidošanu" ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību", paredzot invalīdiem tiesības saņemt daļēju kompensāciju braukšanas izdevumu segšanai, un attiecīgajos normatīvajos aktos.

1997. gada 27. janvārī pēc sanāksmes, kurā tika lemts par Invalīdu nacionālās padomes izveidošanu, invalīdu sabiedrisko organizāciju - Latvijas Invalīdu biedrības, Latvijas Nedzirdīgo savienības valdes, Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes, asociācijas "Rūpju bērns" - priekšsēdētāji tika iepazīstināti ar darba grupas sagatavotajiem priekšlikumiem par grozījumiem tiesību aktos, taču diskusija neizvērsās. No saņemtajām vēstulēm nevar viennozīmīgi secināt, ka invalīdu sabiedrisko organizāciju vadītāji pauž visu invalīdu viedokli par bezmaksas braukšanas saglabāšanu sabiedriskajā transportā. Ir arī atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā. Labklājības ministrija ir saņēmusi apmēram 100 invalīdu vēstules ar dažādiem priekšlikumiem par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā.

Ar cieņu, -

1997.gada 12.martā labklājības ministrs V.Makarovs

Ministrs Uz jaut.nr.162 - dok.nr.2310a

A.Kiršteins Par valdības oficiālo skaidrojumu, kāpēc Latvija,

slēdzot robežlīgumu ar Krieviju, ir atteikusies

no 1920.gadā noslēgtā miera līguma pieminēšanas

Godātie deputāti, atbildu uz Jūsu jautājumiem kārtībā, kādā Jūs tos uzdodat.

1. Latvija, slēdzot robežlīgumu ar Krieviju, nav atteikusies no 1920.gadā noslēgtā miera līguma ar Krieviju pieminēšanas. 1920.gadā noslēgtais līgums aptver plašāku sfēru nekā robežjautājumi. Tas ir spēkā un nav atceļams.

2. Pilnvaras delegācijai ir izsniegusi valdība. Eiropas Savienība pieprasa nostiprināt austrumu robežas (ir noslēgti līgumi par palīdzību) jau 1997.gadā. Šis jautājums nav atrisināms bez attiecību sakārtošanas ar Krieviju.

3. Punduru stacija nav atdota, sarunas šajā jautājumā turpinās. Latvija nevar atļauties tehniskā robežlīguma atlikšanu; turpretim Krievija var atļauties risināt šos jautājumus daudzus gadus.

4. Jautājums par kompensācijām tiek izvirzīts jau apmēram četrus gadus. Saskaņā ar esošo nostādni kompensācijas izsniegs valdība un turpinās sarunas par šo līdzekļu piedzīšanu no Krievijas.

Ar cieņu, -

īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās,

1997.gada 12.martā ārlietu ministra p.i. A.Kiršteins

Valsts Uz jaut.nr.164 - dok.nr.2339

ministrs Par zemes kadastrālās vērtības

Ē.Zunda novērtēšanas gaitu

Saskaņā ar 1997.g. 25.februārī apstiprināto Ministru kabineta noteikumu nr. 82 "Zemes nodokļa aprēķināšanas un nodokļa atvieglojumu piemērošanas no-teikumi 1997.gadā" 4.punktu Valsts zemes dienestam līdz 1997.gada 6.martam ir jāiesniedz attiecīgajām pašvaldībām to zemes gabalu saraksts, kuru kadastrālā vērtība ir noteikta līdz 1996.gada 31.decembrim.

Pēc informācijas, ko ir sniedzis Valsts zemes dienests:

1) kadastrāli novērtēto zemju saraksti līdz 11.03. 1997.gadam ir iesniegti: Alūksnes, Bauskas, Balvu, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Lie-pājas, Limbažu, Ludzas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils rajonu pašvaldībām. Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Mado-nas un Rīgas rajonu pašvaldībām saraksti tiks iesniegti marta mēnesī;

2) valstī kopš 1992.gada kopumā kadastrāli ir novērtēti 74 800 zemes īpašumi un lietojumi, kas sastāda aptuveni 17% no īpašumu jeb 8 - 9% no zemes kopplatības.

1996.gadā pēc Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora rīkojuma ir uzsākta visu iepriekš izdarīto novērtējumu pārbaude. Zemes lietojumu un īpašumu novērtējumi, kuru platība un lietošanas mērķis nav mainījies, tiek ievadīta kadastra reģistrā.

Ar cieņu, -

1997.gada 12.martā pašvaldību lietu valsts ministrs Ē.Zunda

Kopsavilkums

13.marta sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

- "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.535) (dok.nr.2275) Balsojums: 48 par, 1 pret, 3 atturas.

- "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"".(Reģ.nr.592)(dok.nr.2312) Balsojums: 54 par, 1 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". (Reģ.nr.232) (dok.nr.2169) Balsojums: 60 par, 0 pret, 1 atturas.

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

- "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā". (Reģ. nr.674) (dok.nr.2320; nr.2320a) Balsojums par steidzamību: 66 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 67 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 70 par, 0 pret, 2 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"". (Reģ.nr.529) (dok.nr.1708; nr.2139) Balsojums: 51 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". (Reģ.nr.511) (dok. nr.1638; nr.2142) Balsojums: 53 par, 1 pret, 1 atturas.

- "Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem". (Reģ.nr.598) (dok.nr.2020; nr.2296) Balsojums: 52 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". (Reģ.nr.604) (dok.nr.2026; nr.2170) Balsojums: 59 par, 0 pret, 4 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"". (Reģ.nr.605) (dok.nr.2027; nr.2178) Balsojums: 60 par, 0 pret, 4 atturas.

- "Grozījums Radio un televīzijas likumā". (Reģ.nr.613) (dok.nr.2035; nr.2179) Balsojums: 51 par, 0 pret, 3 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.13) (Reģ.nr.600) (dok.nr.2022; nr.2180) Balsojums: 57 par, 9 pret, 9 atturas.

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

- "Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos". (Reģ.nr.472) (dok.nr. 1517; nr.2277) Balsojums par steidzamību: 51 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 51 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību". (Reģ.nr.470) (dok.nr.1515, nr.2277) Balsojums par steidzamību: 52 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 54 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

- "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". (Reģ. nr.666) (dok.nr.2292; nr.2292a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

- "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā"".(Reģ.nr.667)(dok.nr.2294;nr.2294a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

- "Grozījums likumā "Par aviāciju"". (Reģ.nr.668) (dok. nr.2299; nr.2299a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

- "Civilprocesa likums". (Reģ.nr.669) (dok.nr.2300; nr.2300a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

- "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu". (Reģ.nr.672) (dok.nr.2316; nr.2316a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

- "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem". (Reģ.nr.673)(dok.nr.2317;nr.2317a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Pieņēma lēmumus:

- "Par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". (dok.nr.2314) Balsojums: 56 par, 1 pret, 3 atturas.

- "Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas". (dok.nr.2315) Balsojums: 60 par, 3 pret, 2 atturas.

- "Par deputāta Jura Celmiņa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai". (dok.nr.2345) Balsojums: 52 par, 5 pret, 4 atturas.

- "Par deputāta Ivara Jāņa Ķezbera ievēlēšanu Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai". (dok.nr.2345) Balsojums: 58 par, 0 pret, 3 atturas.

- "Par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu un par Aristida Jēkaba Lamberga un Antas Rugātes apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā". (dok.nr.2306).

- Atsaukt Aleksandru Kiršteinu no Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā. Balsojums: 62 par, 0 pret, 3 atturas.

- Apstiprināt Aristidu Jēkabu Lambergu Saeimas deputātu delegācijas aizstājēja statusā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā. Balsojums: 58 par, 0 pret, 4 atturas.

- Apstiprināt Antu Rugāti Saeimas deputātu delegācijas aizstājējas statusā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā. Balsojums: 54 par, 1 pret, 4 atturas.

Jautājumi un atbildes:

- Saeima saņēma tieslietu ministra Dz.Rasnača atbildi uz deputātu M.Lujāna, J.Urbanoviča, G.Valdmaņa, O.Deņisova un K.Čerāna jautājumu par maznodrošināto cilvēku (ģimeņu) situāciju valstī pēc likuma "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" izsludināšanas. (dok.nr.2324)

- Saeima saņēma finansu ministra R.Zīles atbildi uz deputātu A.Golubova, M.Bekasova, O.Deņisova, J.Urbanoviča un L.Staša jautājumu par "Bankas Baltija" likvidācijas norisi, kādi līdzekļi no šīs likvidācijas iegūti un par gaidāmajām izmaksām no bankas 1997.gadā. (dok.nr.2343)

- Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra J.Celmiņa atbildi uz deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, J.Mauliņa, E. Grīnberga un G.Valdmaņa jautājumu par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu, problēmas risinājumu meklējumiem valdībā un pārrunām ar Valsts prezidentu. (dok.nr.2303a)

- Saeima saņēma finansu ministra R.Zīles, Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes un Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja A.Šteinberga atbildi uz deputātu A.Rubina, J. Ādamsona, G.Valdmaņa, J.Mauliņa un E.Zelgalvja jautājumu par to, kam ir izdevīga Latvijas Krājbankas un Rīgas Apvienotās Baltijas bankas (RABB) saplūšana un privatizācija.(dok.nr.2304a;nr.2304b)

- Saeima saņēma labklājības ministra V.Makarova atbildi uz deputātu J.Kušneres, K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa un E.Grīnberga jautājumu par labklājības ministra apsolīto diskusiju ar invalīdu biedrībām. (dok.nr.2309a)

- Saeima saņēma īpašu uzdevumu ministra ES lietās A.Kiršteina atbildi uz deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, J.Mauliņa, O.Kostandas un E.Grīnberga jautājumu par valdības oficiālo skaidrojumu, kāpēc Latvija, slēdzot robežlīgumu ar Krieviju, ir atteikusies no 1920.gadā noslēgtā miera līguma pieminēšanas. (dok.nr.2310a)

- Saeima saņēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova atbildi uz deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, A.Bartaševiča un L.Staša jautājumu par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īres maksām.

- Saeima saņēma pašvaldību lietu valsts ministra Ē.Zundas atbildi uz deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, V.Dozorceva un A.Bartaševiča jautājumu par zemes kadastrālās vērtības novērtēšanas gaitu. (dok.nr.2339)

- Saeima saņēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova atbildi uz deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, V.Dozorceva un A.Bartaševiča jautājumu par paaugstinātiem apkures tarifiem.

Saeimas preses dienests

Informācija

Plenārsēdē1997. gada 20. marta sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums pl. 17.30

1. Jautājums nr.154

Deputāti Dz.Ābiķis, Ģ.Kristovskis, A.Panteļējevs, J.Ābele, E.Inkēns -

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par nepieciešamību steidzami Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi

Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā izdevis noteikumus nr.23 un apturējis likumā "Par uzņēmējdarbību enerģētikā" noteikto kārtību, kas noteica, ka mazas jaudas koģenerācijas staciju (ar jaudu no 1 līdz 12 megavatiem) saražoto elektroenerģijas pārpalikumu uzpērk valsts elektropārvaldes tīklā par divkārša tarifa iepirkuma cenu pirmajos astoņos koģenerācijas staciju ekspluatācijas gados.

Ministru kabineta noteikumi nr.23 nosaka, ka turpmāk koģenerācijas staciju elektroenerģijas pārpalikumus elektrotīklā iepirks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Diemžēl jākonstatē, ka šādu kārtību Ministru kabinets joprojām nav noteicis!!!, neskatoties uz to, ka pirms likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" noteiktās kārtības apturēšanas šāda kārtība bija ne tikai jānosaka, bet arī jāizstrādā politika, kā atrisināt to uzņēmēju problēmas, kas līdz šim saskaņā ar veco kārtību bija uzsākuši koģenerācijas staciju projektus un saņēmuši investīcijas to realizācijai!

Ņemot vērā to, ka frakcijas "Latvijas ceļš" rīcībā ir dati par vairākiem valstiski nozīmīgiem koģenerācijas projektiem (kopapjomā par aptuveni 6 miljoniem USD), kuru realizācija ir apdraudēta, jo Ministru kabineta rīcības rezultātā tiek apšaubīta investīciju stabilitāte Latvijā, prasām steidzami noteikt Ministru kabineta kārtību, kā tiks iepirkta koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi.

2. Jautājums nr.158

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, L.Stašs, J.Urbanovičs -

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

finansu ministram R.Zīles kungam,

ekonomikas ministram G.Krasta kungam:

Par privatizācijas sertifikātu,

kuri saņemti par zemi, apmaksu

Sakarā ar to bijušo zemes īpašnieku, kā arī viņu mantinieku pieteikumiem, kas saņēma privatizācijas sertifikātus par zemi, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir sākusies sertifikātu par zemi apmaksa?

2. Kādos apjomos jau ir izdarīti maksājumi?

3. Vai eksistē kādi grafiki vai prognozes privatizācijas sertifikātu par zemi apmaksai?

4. Kad valdība plāno pilnībā apmaksāt šos sertifikātus?

3. Jautājums nr.166

Deputāti K.Čerāns, R.Jurdžs, L.Teniss, R.Leitena, A.Sausnītis -

labklājības ministram V.Makarovam:

Par skaidrojumu, kā jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība atsauksies uz pensionāru dzīves līmeni un izdzīvošanas iespējām

Sabiedrībā neviennozīmīgu attieksmi ir izsaukusi jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība, sakarā ar kuru cilvēki, kas noformējuši pensiju līdz 1997.gada 1.janvārim, saņem 3 līdz 4 reizes mazāku pensiju.

Lūdzam paskaidrot, kā jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība atsauksies uz pensionāru dzīves līmeni un izdzīvošanas iespējām?

Lūdzam paskaidrot, vai cilvēki, kas godprātīgi ir nostrādājuši 30 vai 40 gadus, nav tiesīgi saņemt pietiekoša apmēra pensijas, kas nodrošinātu viņiem normālas vecumdienas?

Lūdzam paskaidrot, vai patiesi valsts iekārtas maiņas dēļ ir jācieš darba cilvēkiem, par kuriem arī iepriekšējā režīmā tika maksāts sociālais nodoklis kā no strādājošo, tā arī no toreizējo darba devēju puses?

Ņemot vērā, ka daļa no tai laikā ieņemtajām sociālā nodokļa summām tika pārvērsta nekustamajā īpašumā, kuru tagad valsts ar vieglu roku nodod lētai privatizācijai, lūdzam paskaidrot, vai Labklājības ministrija ir apzinājusi šādus īpašumus un kaut ko darījusi, lai šo īpašumu izdevīgas realizācijas gaitā palielinātu sociālo budžetu?

Lūdzam paskaidrot, kā jaunā pensiju aprēķināšanas kārtība atsauksies uz prokuratūras operatīvajiem darbiniekiem un tiesnešiem, kuri veic īpaši svarīgu darbu valsts labā un, tajā pašā laikā stingri stāvot likumības sardzē, nevar un nedrīkst mākslīgi palielināt sociālā nodokļa iemaksas, tādējādi nodrošinot sev augstāku pensiju pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

4. Jautājums nr.167

Deputāti K.Čerāns, E.Jurkāns, L.Teniss, R.Leitena, G.Gannusa -

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšem:

Par Latvijas Bankas darbību efektivitāti

uzraudzībai pār banku darbību

un par informāciju, kad bankas "Olimpija"

noguldītāji saņems savu naudu

Banka "Olimpija" tika atzīta par maksātnespējīgu un bankrotējušu 1995.gada 30.jūnijā. Nedz sabiedrība, nedz personas, kas ir noguldījušas savu naudu bankā "Olimpija", nav saņēmušas pietiekošu informāciju par bankas "Olimpija" administratoru darbību un par iespējām saņemt savus noguldījumus.

Lūdzam atbildēt un paskaidrot, cik efektīvi Latvijas Banka realizē savu uzraudzību pār banku darbību?

Lūdzam paskaidrot, cik efektīvi Latvijas Banka kontrolē maksātnespējīgo un bankrotējušo banku administratoru darbību, viņu darbības efektivitāti un lietderību?

Lūdzam sniegt izsmeļošu informāciju par to, kad un kādā apmērā bankas "Olimpija" noguldītāji saņems savu naudu vai vismaz kompensāciju un kādā apmērā, tai skaitā arī tie noguldītāji, kuri savas naudas summas ir noguldījuši šīs bankas filiālēs?

5. Jautājums nr.168

Deputāti A.Bartaševičs, M.Lujāns, L.Stašs, J.Mauliņš, A.Rubins -

iekšlietu ministram D.Turlajam:

Par koncepcijas izstrādi Iekšlietu ministrijā

cīņai pret narkotisko un psihotropo vielu

izplatību Latvijā, situācijas kontroli

un krimināllietu ierosināšanu

Sakarā ar narkotisko un psihotropo vielu straujo izplatību Latvijā, kā arī ņemot vērā HIV inficēšanās gadījumu skaita palielināšanos un, mūsuprāt, inerto Iekšlietu ministrijas attieksmi pret šīm problēmām, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai Iekšlietu ministrijā ir izstrādāta koncepcija cīņai pret narkotisko un psihotropo vielu izplatību Latvijā?

2. Vai tiek kontrolēta situācija jaunatnes atpūtas vietās attiecībā uz narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību un lietošanu?

3. Vai tiek veikti policijas reidi, lai ierobežotu narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību?

4. Cik krimināllietas pēdējā gada laikā ir ierosinātas par narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību?

6. Jautājums nr.169

Deputāti G.Eniņš, V.Gredzens, A.Prēdele, P.Putniņš, P.Tabūns, Dz.Ābiķis, O.Grinbergs, A.Pētersons -

iekšlietu ministram D.Turlā kungam:

Par nelegālajiem cigarešu

un alkohola tirgotājiem

Rīgas Centrāltirgū

Kāpēc Rīgas Centrāltirgū visās vietās nepārtraukti un vienmēr katram tirgus apmeklētājam uzmācas nelegālie alkohola tirgotāji, piedāvādami spirtu un cigaretes? Nelegālie cigarešu tirgotāji veselām grupām vienmēr redzami arī Centrāltirgus plašā apkārtnē.

Kad Jūs esat nolēmis pārtraukt vai ierobežot šo lielo nelegālo, bet visiem redzamo alkohola un cigarešu tirdzniecību?

7. Jautājums nr.170

Deputāti M.Bekasovs, O.Deņisovs, A.Golubovs, M.Lujāns, L.Stašs -

aizsardzības ministram A.Krastiņa kungam:

Par statistiku, cik Latvijas Republikas armijā ir bojā gājušo no 1995.-1996.gadā iesauktajiem kareivjiem, un kompensāciju izmaksām to ģimenēm

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Vai Jūsu rīcībā ir statistika par visiem Latvijas Republikas armijā bojā gājušajiem iesauktajiem 1995.-1996.gadā?

2) Vai visu bojā gājušo ģimenes ir saņēmušas kompensācijas? Ja nav, tad kāpēc?

3) Cik cilvēkiem šādas kompensācijas ir izmaksātas pēdējo divu gadu laikā un cik liela ir šī summa?

Iesniegumi

Dok.nr.

2372, 2372a

Par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu V.Krisbergu

Saeimas Prezidijam

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, izskatījusi 1997.gada 18.marta sēdē (protokols Nr.42) Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu, lūdz iekļaut Saeimas 20.marta sēdes darba kārtībā sadaļā "Patstāvīgie priekšlikumi" Saeimas lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Valdi Krisbergu".

1997. gada 18. martā Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs I.Bišers

Latvijas Republikas 6. Saeimai

Ģenerālprokuratūrā tiek izmeklēta krimināllieta Nr. 81205296, kas ierosināta pēc Latvijas KK 147-3. pantā paredzētā nozieguma pazīmēm.

Lietā savākti pierādījumi, kas dod pamatu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret bijušo sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) "Auseklītis" direktoru Valdi Krisbergu pēc Latvijas KK 142. p. 3. d. (krāpšana lielos apmēros) un 147-3. panta (apzināta grāmatvedības datu sagrozīšana) par sekojošo:

1994.gada 10.maijā SIA "Auseklītis" kļuva vienīgi par Krisbergu ģimenes īpašumu. Šajā laikā SIA atradās nopietnās finansiālās grūtībās, jo parādi kreditoriem ievērojami pārsniedza debitoru parādu un pamatlīdzekļu kopsummu. Nolūkā pārlikt parādu nastu uz citām personām un vienlaikus personīgi iedzīvoties, Krisbergs izstrādāja un īstenoja plānu par SIA pārveidošanu par akciju sabiedrību (turpmāk - a/s), fiktīvi apmaksājot 1.laidiena akcijas. Krāpnieciskās darbības tika veiktas 2 virzienos.

1994. gada jūnijā, tas ir, tieši pirms SIA pārveidošanas par a/s, Krisbergs kopīgi ar sievu Līgu Krisbergu imitēja lielas summas aizdošanu SIA. 4.jūnijā Valdis Krisbergs kā fiziska persona, no vienas puses, un Valdis Krisbergs kā juridiskās personas pārstāvis, no otras puses, parakstīja līgumu par to, ka aizdod SIA Ls 100 000 par 35% gadā uz vienu gadu, kurus it kā skaidrā naudā iemaksāja "Auseklīša" kasē. Faktiski nauda netika iemaksāta. Lai noslēptu minētās summas iztrūkumu, Krisbergs kopā ar sievu imitēja fotolaboratorijas pirkšanu SIA "Auseklītis" vajadzībām. Šajā nolūkā tika sastādīts fiktīvs līgums ar faktiski nepastāvošu uzņēmumu "Ojārs un biedri", kurā kā parakstītāja uzrādīta neeksistējoša persona - Aija Matroze, bet daļu no līguma teksta aizpildīja Krisberga meita Antra pēc tēva norādījumiem. Par naudas maksāšanu neesošam uzņēmumam Antra Krisberga aizpildīja divus kases ieņēmumu orderus par to, ka it kā SIA "Ojārs un biedri" kasē 8. jūnijā būtu iemaksāti Ls 95 000 un 30. jūnijā - vēl Ls 39 211. Faktiski minētās summas netika izmaksātas no "Auseklīša" kases, atbilstoši arī netika iemaksātas "Ojārs un biedri" kasē, tāpat kā netika saņemta fotolaboratorija. Fiktīvā darījuma realitātes iespaids tika radīts ar Krisbergu ģimenes izgatavotu, nepatiesas ziņas saturošu dokumentu palīdzību.

Nenotikuša aizdevuma darījuma rezultātā Krisbergs kļuva par viņam un viņa ģimenei piederošā SIA kreditoru par Ls 100 000 pamatsummu un Ls 35 000 procentu. Parāda saistība pēc reorganizācijas pārgāja uz akciju sabiedrību.

1995. gada 15. augustā Krisbergs savas prasījuma tiesības par Ls 100 000 pret a/s "Auseklītis" cedēja SIA "Salons Auseklis", kura dalībnieks pats bija. 1995. gada 18.augustā a/s "Auseklītis" atzina SIA "Salons Auseklis" par savu kreditoru par Ls 100 000 un izdarīja SIA parāda ieskaitu par Ls 23 494, bet 1. septembrī vēl par Ls 5980.

1995. gada 3. oktobrī a/s "Auseklītis" ieskaitīja SIA "Salons Auseklis" Ls 2000, kas tajā pašā dienā tika izmaksāti Krisbergam. No procentu piedziņas Krisbergs labprātīgi atteicās, samazinot fiktīvo parāda summu līdz Ls 100 000.

Paralēli šīm darbībām 1994.-1996. gadā V. Krisbergs kopīgi ar L. Krisbergu nodibināja a/s "Auseklītis" kā SIA "Auseklītis" tiesību pārmantotāju, iegūstot visas pirmā laidiena akcijas bez to apmaksas.

1994. gada 12. jūlijā V. Krisbergs, L. Krisberga un viņu meita Sandra Krisberga noslēdza a/s dibināšanas līgumu, nosakot pamatkapitālu Ls 240 600. Atbilstoši tika emitētas 1. laidiena 4812 parastās vārda akcijas, kuras sadalīja līdzīgās daļās savā starpā. Akcijas netika apmaksātas ar naudu, bet ar mantisku ieguldījumu - SIA "Auseklītis" pamatlīdzekļiem. Patiesībā pamatlīdzekļu vērtība bija par Ls 134 211 mazāka, jo par šādu summu tajos bija ieskaitīta neeksistējošā fotolaboratorija. Arī pārējā daļā mantiskais ieguldījums bija nereāls, jo SIA parādu summa ievērojami pārsniedza pamatlīdzekļu vērtību.

Apzinoties, ka akciju apmaksa ar neesošu kapitālu noteikti atklāsies, Krisbergs 1995. gada jūnijā mantisko ieguldījumu aizstāja ar fiktīvu intelektuālo ieguldījumu it kā tādā pašā vērtībā - ar biznesa plānu, kura veidošanā tika izmantoti apzināti nepatiesi dati. Eksperti izmeklēšanā to atzinuši par pilnīgi bezvērtīgu.

Uz 1995. gada beigām a/s jau bija realizētas 18 682 akcijas par Ls 934 700, tādējādi Krisbergiem vairs piederēja tikai aptuveni ceturtā daļa. Lai īstenotu līdz galam savu nodomu un pārliktu reālos un fiktīvos parādus uz citiem akcionāriem, 1996.gada 5. janvārī Valdis Krisbergs iesniedza a/s valdei iesniegumu par akcionāru ārkārtas sapulces sasaukšanu viņa akciju nodošanai valdei, to realizācijai un kompensācijas izmaksai.

Savāktie pierādījumi liecina par to, ka Valda Krisberga un Līgas Krisbergas nodoms bija vērsts uz nelikumīgu Ls 135 000 iegūšanu saskaņā ar fiktīvu investīcijas līgumu un tiesību iegūšanu uz akcijām Ls 240 000 kopvērtībā sakarā ar fikciju a/s "Auseklītis" pamatkapitāla izveidošanā. Reāli Krisbergs paspēja saņemt Ls 2000 skaidrā naudā, ieguva par labu SIA "Salons Auseklis" Ls 29 485, kas bija saistīts ar tīšu grāmatvedības datu sagrozīšanu, un kopā ar sievu un meitu ieguva a/s "Auseklītis" akcijas par Ls 240 000.

Izmeklēšana nonākusi pie pārliecības, ka ir pietiekami pierādījumi celt apsūdzību Valdim Krisbergam noziegumu izdarīšanā, kas paredzēti Latvijas KK 142. p. 3. d. (krāpšana, kas izdarīta nolūkā iegūt mantu lielā apmērā) un 147-3. p. (grāmatvedības datu apzināta sagrozīšana).

Valdis Krisbergs ir 6. Saeimas deputāts. Saskaņā ar Satversmes 30. pantu par noziedzīgu nodarījumu bez Saeimas piekrišanas pret Saeimas locekli nevar uz-sākt tiesas vajāšanu.

Prokuratūra lūdz 6. Saeimu dot piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Valdi Krisbergu un atļaut viņu saukt pie kriminālatbildības pēc Latvijas Kriminālkodeksa 142. p. 3. d. un 147-3. p.

Pielikumā: uzziņa par pierādījumiem.

1997. gada 12. martā J. Skrastiņš , ģenerālprokurors

Uzziņa par pierādījumiem pie lūguma par atļaujas došanu deputāta V.Krisberga saukšanai pie kriminālatbildības

Epizode par fiktīvo aizdevumu un fotolaboratorijas iegādi

Lietai pievienots līgums, kas datēts ar 1994. gada 17. februāri, par to, ka SIA "Ojārs un biedri" piegādās un uzstādīs SIA "Auseklītis" datorsistēmu tehniku ar krāsu attēlu ievadi un drukāšanu, kā arī "FUJI" firmas filmu un papīra procesorus.

Līgums reģistrēts SIA "Auseklītis" līgumu grāmatā ar papildu numuru "11a" 1994. gada 17. februārī. Žurnāla apskate dod pamatu uzskatīt, ka līgums izgatavots vēlāk un iereģistrēts ar atpakaļejošu datumu.

Pašā līgumā paredzēts, ka 30% no līguma summas jāpārskaita 3 bankas dienu laikā no parakstīšanas brīža, pretējā gadījumā līgums tiek uzskatīts par lauztu. Ka šāds pārskaitījums netika izdarīts, lietā šaubas nepastāv.

Līgumā uzrādītās iekārtu vērtības daudzkārt (līdz 9 reizēm) pārsniedz tā laika tirgus cenas Latvijā.

Līguma tekstā SIA "Ojārs un biedri" juridisko adresi ierakstījusi Krisberga jaunākā meita Antra, kura to atzīst un liecina, ka rīkojusies pēc tēva norādījuma. To apstiprina arī rokraksta ekspertīzes atzinums.

Noskaidrots, ka minētajā adresē SIA "Ojārs un biedri" nekad nav darbojusies.

Pie uzņēmējsabiedrības SIA "Ojārs un biedri" dibināšanas izmantota Ojāra Blankenberga pase. Pēdējais apliecina pases pazušanas faktu un kategoriski noliedz jebkādu sakaru ar SIA dibināšanu. Viņa paraksti dokumentos nav izpil-dīti ar viņa roku, ko apliecina rokraksta ekspertīze. Blankenbergam nav pazīs-tama Aija Matroze, kura it kā SIA "Ojārs un biedri" vārdā parakstījusi ar 17. februāri datēto līgumu ar SIA "Auseklītis".

IeM adresu birojā noskaidrots, ka Aija Matroze Latvijā nedzīvo un 1994. gadā nav dzīvojusi.

1994. g. 4. jūnijā Valdis Krisbergs kā fiziska persona, no vienas puses, un kā SIA "Auseklītis" direktors, no otras puses, parakstījis investīcijas līgumu par to, ka viņš iegulda SIA "Auseklītis" Ls 100 000 par 35% gadā. Investīcijas līguma tekstu pēc tēva norādījuma aizpildījusi Antra Krisberga.

Arī 1994. gada 4. jūnijā SIA "Auseklītis" kases ieņēmumu orderis par Ls 100 000 saņemšanu aizpildīts ar Antras Krisbergas roku un to apstiprinājusi Līga Krisberga kā uzņēmuma galvenā grāmatvede.

Kasiere Stepena noliedz šīs naudas iemaksu kasē un paskaidro, ka viņa parakstījusi ieņēmumu orderi, jo Līga Krisberga apgalvojusi, ka nauda jau reāli izmaksāta SIA "Ojārs un biedri" un vienkārši jāparāda, kā tā izgājusi caur kasi.

Kases ieņēmumu orderus par naudas iemaksām 8. un 30. jūnijā SIA "Ojārs un biedri" kasē izpildījusi Antra Krisberga.

Nopratinātie SIA "Auseklītis" darbinieki kategoriski noliedz "FUJI" firmas minifotolaboratorijas iegādi 1994. gada jūnijā.

Auditorfirmas pārstāvji, kas veica SIA "Auseklītis" pamatlīdzekļu novērtējumu, liecina, ka dabā šādu laboratoriju nav redzējuši, tās vērtību pamatlīdzekļu novērtējuma sarakstā norādījuši pēc grāmatvedības piestādītiem dokumentiem. Arī izmeklēšanas laikā a/s "Auseklītis" tāda laboratorija neatrodas.

Krisbergs apgalvo, ka naudu ir iemaksājis, un pieļauj Stepenas aprunu pret sevi, taču nevar izskaidrot, kāpēc viņa meita aizpildījusi citas firmas kases ieņēmuma orderi, tāpat kā nevar izskaidrot, kā varējis veidot līgumiskas attiecības ar juridiskajā adresē nepastāvošu firmu un Latvijā neeksistējošu personu kā šīs firmas pārstāvi.

Prasījuma tiesību cesija, parādu savstarpējs ieskaits, Ls 2000 saņemšana skaidrā naudā no SIA "Salons Auseklis" pierādīti ar lietai pievienotiem atbilstošiem dokumentiem.

No liecinieku liecībām izriet, ka jau 1994. g. maijā Krisbergs strādāja pie projekta par akciju sabiedrības izveidošanu, tas ir, apzinājās, ka fiktīvo parādu atdos nevis viņa ģimenei piederošā SIA, bet gan akciju sabiedrība.

Epizode par fiktīvu a/s "Auseklītis" pirmā laidiena akciju apmaksu

Ar SIA "Auseklītis" dokumentāro revīziju noskaidrots, ka uz pārveidošanas brīdi SIA pamatkapitāls sastādīja Ls 300, debitoru parādi - Ls 234 521, bet pašu parādi kreditoriem - Ls 778 564, tas ir, pasīvi ievērojami pārsniedza aktīvus.

Lietai pievienoti dokumenti par 1994. gada 12. jūlijā noslēgto a/s dibināšanas līgumu, kurā dibināšanas kapitāls tiek noteikts Ls 240 600, no kura ķermeniskās lietās tiek apmaksāts pamatkapitāls Ls 240 000 vērtībā.

A/s pamatkapitāla izveidošanai izmantots SIA "Invest Rīga" novērtējuma akts, kurā SIA "Auseklītis" finansiālais stāvoklis uz reorganizācijas brīdi nav apskatīts, bet novērtēti SIA "Auseklītis" pamatlīdzekļi tirgus vērtībā.

Auditorfirmas darbinieki liecina, ka tieši tā savu pasūtījumu formulējis Krisbergs.

No pamatlīdzekļu saraksta redzams, ka tajā ietverta minifotolaboratorija Ls 134 000 vērtībā.

Ar dokumentāro revīziju SIA "Auseklītis" noskaidrots, ka sabiedrības 1993. gada saimnieciski finansiālās darbības rezultāts pēc SIA rādītājiem bija zaudējumi Ls 88 307, bet 1994. gada saimnieciski finansiālās darbības rezultāts - zaudējumi Ls 778 564 un iegādāti pamatlīdzekļi Ls 246 287 vērtībā. Tādējādi 1994.g. pamatlīdzekļi iegādāti par piesaistītajiem naudas līdzekļiem investīciju un paju veidā.

Lietai pievienoti dokumenti par 1994. gada 9. augusta akcionāru (V. Krisbergs, L. Krisberga, S. Krisberga) pilnsapulces lēmumu, ar kuru fiksēta a/s pamatkapitāla un līdz ar to pirmā akciju laidiena pilnīga apmaksa, tāpat arī pasludināta otrā laidiena akciju emisija, kas paziņots Uzņēmumu reģistram.

Krimināllietas materiālos atrodas paziņojums LR Uzņēmumu reģistram, kurš noformēts kā 1995.gada 12.jūnija a/s "Auseklītis" dibinātāju lēmums par intelektuālā īpašuma ieguldījumu kā pielikumu pie dibināšanas līguma. Tajā norādīts, ka sabiedrības dibināšanas pamatkapitālā tās dibinātāji iegulda intelektuālo ieguldījumu "Uzņēmējsabiedrības stratēģijas (tehniskās, organizatoriskās, ekonomiskās) attīstības plānu" SIA "Auseklītim" Ls 240 000 vērtībā, ka a/s dibināšanas brīdī tās dibināšanas pamatkapitāls ieguldīts pilnā apmērā.

Minētais plāns pasniegts kā izstrādāts uz a/s dibināšanas brīdi, tas ir, 1994. gada 27. jūliju, bet faktiski tas tika izstrādāts laika periodā no 1994. gada oktobra līdz 1995. gada martam.

Stratēģiskās attīstības projektu novērtējusi SIA "Invest Rīga" 1995. gada 9. jūnijā, norādot, ka projekta izstrādātāju intelektuālais ieguldījums projektā ir Ls 240 000. Firmas vadība apgalvo, ka informācijas par dotā projekta kā sabiedrības pamatkapitāla iesniegšanu LR Uzņēmumu reģistrā viņiem nebija.

Ar a/s valdes izziņu pierādīts, ka uz 1995. gada 1. jūniju Krisbergi nav vienīgie akcionāri, jo bija jau realizētas otrā laidiena 12 263 akcijas un akcionāru bija vairāk nekā 2320 cilvēku.

Ar Krisbergu intelektuālā ieguldījuma ekonomisko ekspertīzi pierādīts, ka minētajā plānā sniegtā informācija ir sagrozīta, netiek uzrādīti zaudējumi, sabiedrības darbība tiek sniegta optimistiskā skatījumā, nav paredzēta to zaudējumu dzēšana, kuri izveidojušies uz stratēģiskā plāna izstrādāšanas momentu. Ekonomiskā ekspertīze atzinusi, ka darba faktiskā diskontēšanas likme ir Ls 0, proti, šis darbs pēc 1994. gada SIA "Auseklītis" funkcionēšanas datiem ir bez reālas vērtības.

Lietā atrodas V. Krisberga 1996. gada 5. janvāra iesniegums a/s "Auseklītis" valdei par akcionāra Valda Krisberga īpašumā esošo akciju nodošanu valdei to realizācijai un pienākošās kompensācijas izmaksāšanas kārtības noteikšanai.

LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta

Specializēto prokuratūru nodaļas prokurore B.Maļkova

Informācija

Darītais Trešdien, 19. martā

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks:

- tikās ar Pasaules bankas izpilddirektori Rutu Jakobi.

Ārlietu komisija:

- akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu "Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību";

- akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu "Par Konvenciju par noziegumiem un dažādām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos";

- akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu";

- akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem";

- konceptuāli neatbalstīja likumprojektu "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" un nolēma aicināt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju sarīkot kopīgu sēdi, lai precizētu likumprojektā ietvertās normas un pārejas noteikumus.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija:

- sagatavoja likumprojektu "Likums par ostām" otrreizējai caurlūkošanai Saeimā;

- atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par aviāciju"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

- noklausījās pašvaldību lietu valsts ministra Ē.Zundas informāciju par Ministru kabineta sēdē izskatītajiem jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses;

- konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts noslēpumu"" un nolēma ierosināt atbildīgajai komisijai virzīt to izskatīšanai 1.lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

- nolēma izveidot darba grupu, kas sagatavotu grozījumus likumā "Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju";

- atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem" izskatīšanai 1.lasījumā;

- nolēma iesniegt alternatīvu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"".

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

- uzklausīja Latvijas Privatizācijas aģentūras privatizācijas procesa direktora A.Tiknusa informāciju par izdevniecības "Latvijas enciklopēdija" likvidēšanas norisi;

- uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas Stratēģijas departamenta direktori B.Pētersoni, kas informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir atbalstījusi Nacionālā enciklopēdiju centra izveidošanu, kas atradīsies tās pārziņā.

Sociālo un darba lietu komisija:

- atbalstīja likumprojektu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu" izskatīšanai 1.lasījumā.

Juridiskā komisija:

- noklausījās Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Valsts kancelejas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju viedokļus par Latvijas noslēgto starptautisko līgumu spēkā esamību.

Plānotais

Ceturtdien, 20. martā

9.00 Saeimas sēde.

10.30 Ārlietu komisijas sēde.

Likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā".

17.00 Radio tiešraide "Frakciju viedokļi".

17.30 Saeimas sēde.

Jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!